Nedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina rīdziniekiem?

Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski traucējumi elektrības piegādē, tomēr pastāv dažādi teorētiski riski un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nedaudz sagatavoties, ja gadās kādi sarežģījumi un uz brīdi pazūd elektrība.

Eksperti iesaka iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:

  • uzlādēt mobilās ierīces, portatīvos datorus, elektroauto un ārējos akumulatorus (tā dēvētās “poverbankas”);
  • uzpildīt degvielu automašīnās;
  • iegādāties rezerves baterijas radioaparātiem un lukturīšiem;
  • atslēgt no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai kuras ir jutīgas pret sprieguma svārstībām;
  • lejuplādēt mobilajā tālrunī lietotni “112 Latvija”, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
  • izmantot tikai oficiālos informācijas avotus un neuzticēties skaļiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem.

Rīgas pašvaldība ir veikusi preventīvus pasākumus un izstrādājusi rīcības plānu galvaspilsētas dienestu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanai sliktāko scenāriju gadījumā, ja sinhronizācijas procesa laikā radīsies elektropiegādes traucējumi.

Jau vēstīts, ka 8. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.

Kā informē Klimata un enerģētikas ministrija, lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.

Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.

 

Iebraucēji mācās par dzīvi Latvijā. 2024. gada rezultāti

Visu 2024. gadu biedrība “Patvērums “Drošā māja”” organizēja un nodrošināja mācības – ievadkursu par dzīvi Latvijā. Tās apmeklēja gan patvēruma meklētāji, kas dzīvo izmitināšanos centros Muceniekos un Liepnā, gan iebraucēji no Ukrainas un citām valstīm, kas Latviju izvēlējušies par mītnes zemi, taču dzīvo šeit mazāk par 5 gadiem.

Mācības turpinās arī šogad, bet iezīmēsim, kas ir paveikts pērn.

No 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 19. decembrim ievadkursu par dzīvi Latvijā noklausījušās 236 personas, no kurām 219 saņēmušas apliecinājumus par kursa noklausīšanos. Kopumā kursantu vidū bija starptautiskās aizsardzības personas no 32 valstīm.

Saņemtās apliecības

Lai sazinātos ar mācību dalībniekiem, tika veikta tulkošana no latviešu valodas uz farsi, puštu, franču, arābu, kurdu, dari, hindi un citām valodām. Tulkojumus nodrošināja Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūra.

Ievadkursa dalībnieki apguva šādas tēmas: iebraucēju tiesības, darba iespējas, mājoklis un īre, veselības aprūpe, izglītība, tradīcijas un kultūra.

Mācības lekciju veidā notika gan Muceniekos, gan Liepnā, gan “Patvēruma “Drošās mājas”” telpās Lāčplēša ielā 75, Rīgā, gan citās telpās. Taču daļu zināšanu tika nodotas un saņemtas praktiskā veidā – dodoties mācību ekskursijās. Mācību ietvaros apmeklētas šādas iestādes un organizācijas: LU Biznesa inkubatoru, Nodarbinātības valsts aģentūru, Startup House Riga, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Zooloģisko dārzu, Tautas lietišķās mākslas keramikas studiju “Saule”, Alūksnes novada muzeju.

Arī šogad turpinās mācības par dzīvi Latvijā. Projekts ritēs līdz 2026. gada 31. augustam, un tā noslēgumā biedrība “Patvērums “Drošā māja”” aicinās mediju pārstāvjus uz īpašu pasākumu, kur dalīsies projekta gaitā gūtajā pieredzē.

Projekts “Latvija – valsts pie Baltijas jūras!” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada perioda atbalstu, granta līguma nr. PMIF/13.3./2023/1/04. Kopējais projekta finansējums ir 302 765,06 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 227 073,79 eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 75 691,27 eiro.

 

Rīgas pašvaldība turpina azartspēļu ierobežošanu galvaspilsētā; noteiks dažādas aizlieguma zonas

Balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā. Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, tagad plānots noteikt dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

“Politiskais uzstādījums Rīgā ir nemainīgs – pilsētai ir jābūt brīvai no azartspēlēm. Rīgas dome, respektējot pagājušā gada pavasarī pieņemto Satversmes tiesas spriedumu, ir izstrādājusi regulējumu un kritērijus, kas precīzi nosaka vietas, kur Rīgā ar azartspēļu biznesu nodarboties nebūs atļauts. Mūsu vadmotīvs ir atbrīvot no azarstpēlēm visas teritorijas, kurās ir pastāvīga un intensīva iedzīvotāju aprite, un mēs apzināmies, ka tas ir viens no veidiem, kā pilsētu padarām drošāku,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projektā paredzēts, ka azartspēles nebūs atļauts organizēt:

  • pašvaldībai piederošos nekustamajos īpašumos;
  • apkaimju centros;
  • izglītības iestāžu teritorijās un 300 metru attālumā no tām;
  • dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās un 500 metru attālumā no tām;
  • 300 metru attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietām;
  • Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un 300 metru attālumā no šo funkcionālo zonu robežām;
  • kultūras pieminekļos un to teritorijās, to aizsargjoslās un Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās.

“Saistošie noteikumi šajā redakcijā faktiski liegs iespējas organizēt azartspēles visā Rīgas teritorijā, atskaitot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas un ļoti nomaļas pilsētas teritorijas. Šādi mēs aizstāvam pilsētas intereses un pildām arī mūsu iedzīvotāju gribu būtiski ierobežot azartspēļu zāļu vietas pilsētā. 2024. gada novembrī SKDS veiktā aptaujā 77% iedzīvotāju iestājās par azartspēļu zāļu skaita samazināšanu vai to pilnīgu slēgšanu. Neraugoties uz mūsu pārliecinošo motivāciju ierobežot azartspēles, esam strikti pieturējušies pie Satversmes tiesas norādījumiem un plānojam ierobežot azartspēles tajās pilsētas teritorijās, kuras sava sprieduma atziņās norādījusi Satversmes tiesa. Vēlos izteikt pateicību Rīgas pašvaldības juristiem, kuri šos pēdējos gadus ir snieguši mums izšķirīgu atbalstu un ļāvuši aizstāvēt pašvaldības intereses pret vienu no ietekmīgākajiem lobijiem valstī – azartspēļu nozari,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Noteikumu projektā paredzētie ierobežojumi neaptver visu pašvaldības teritoriju, kā arī neietekmē komersantu tiesības atvērt un/vai paplašināt azartspēļu organizēšanas vietas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Paredzētie ierobežojumi samērīgi pasargās iedzīvotājus no plašas azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības un redzamības pilsētvidē, tādējādi mazinot risku, ka cilvēki, dodoties ikdienas gaitās, impulsīvi iesaistīsies azartspēlēs.

Pašvaldība uzsver, ka no šiem ierobežojumiem būs ieguvumi plašam sabiedrības lokam. Azartspēļu atkarības risku mazināšana, veselības un labklājības veicināšana, sociālā budžeta un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības apsvērumi ir ļoti būtiski un ietekmē ikvienu pašvaldības iedzīvotāju. Labums, ko no noteiktajiem ierobežojumiem iegūst sabiedrība, ir lielāks par azartspēļu komersantu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

Pašvaldība ir paredzējusi saudzējošu un saprātīgu pārejas periodu jauno ierobežojumu piemērošanai – pieci gadi no pašvaldības lēmuma pieņemšanas par iepriekš izsniegto atļauju atcelšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldības iepriekš izsniegtās atļaujas atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudēs spēku pēc pieciem gadiem.

Kā ziņots, Rīgas dome jau pirms sešiem gadiem nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Spēļu zāļu komersanti vērsās tiesā pret pašvaldību. Satversmes tiesa (ST) gan vēlāk atzina par pamatlikumam atbilstošus domes ierobežojumus ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā. 2023. gada beigās Stacijas laukumā tika slēgta viena no bēdīgi slavenākajām azartspēļu zālēm Rīgā, līdz ar to Rīgas centrā slēgtas visas azartspēļu zāles ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.

Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021. gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu, bet šis lēmums vēlāk tika atcelts un Rīgas dome 2023. gada rudenī pieņēma lēmumu 139 atļauju anulēšanai azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra. Tomēr no azartspēļu organizatoru puses atkal tika iesniegtas prasības ST, kas atzina, ka visā Rīgas teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei.

ST savā spriedumā aicināja pašvaldību pamatot konkrētas vietas vai teritorijas ar specifiskām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu, un tagad pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā, nosakot pamatotus kritērijus, pēc kuriem izvērtējama pilsētas teritorija un nosakāmas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Šie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi noteikti, lai aizsargātu visu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību. Rīgas pašvaldība ir izvērtējusi samērīgumu azartspēļu organizēšanas ierobežošanai katrā no noteikumos norādītajām vietām un teritorijām. Samērīguma izvērtējumā ņemtas vērā ST atziņas, ka, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij (un arī pašvaldībai) šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā. Tā kā azartspēļu joma, salīdzinot ar citiem komercdarbības veidiem, īpaši skar sabiedrības interešu un vajadzību sfēru, samērīguma tests šajā gadījumā ir piemērojams, ņemot vērā šos papildu apstākļus.

 

Būvēs jaunus luksoforus 11 vietās Rīgā

Lai gājējiem nodrošinātu drošu pārvietošanos un ielu šķērsošanu, gājēju luksoforus izbūvēs Lāčplēša ielā pie Rūsiņa ielas, Lāčplēša ielā pie Abrenes ielas, Gustava Zemgala gatvē pie Vairoga ielas, Juglas ielā starp Ūdeļu un Biķernieku ielu, kā arī Melnsila ielā pie nama Nr.21.

Tāpat arī plānota luksoforu izbūve Pērnavas un Vārnu ielas krustojumā, Biķernieku un Burtnieku ielas krustojumā, Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojumā un Dzelzavas un Kaivas ielas krustojumā.

Savukārt, Eksporta, Muitas ielas un 11.novembra krastmalas krustojumā, kā arī Duntes ielā pie nama Nr.8 tiks pārbūvēti esošie luksoforu objekti.

Luksoforu objektu (regulējamas gājēju pārejas vai regulējama krustojuma) izbūve spēj nodrošināt augstāku satiksmes dalībnieku drošības līmeni nekā neregulējams objekts – atsevišķi satiksmes dalībnieki kustību veic nodalītās kustības fāzēs. Turklāt līdz ar satiksmi regulējošo luksoforu izbūvi neregulējamos krustojumos, vienlaikus tiek arī nodrošināta visu atļauto satiksmes virzienu kontrolēta vadība, kas neregulējamos krustojumos bez luksoforu palīdzības nav iespējama, kā arī nodrošināta sabiedriskā transporta kustības prioritāte.

Plānots, ka luksoforu objektu remontdarbu rezultātā tiks paaugstināta satiksmes drošība, samazinātas elektroenerģijas izmaksas un nodrošināta nepārtraukta luksoforu darbība, samazinot to tehnisko bojājumu skaitu.

Tāpat arī tiks nodrošināta esošo luksoforu objektu modernizācija atbilstoši attiecīgās apkaimes mūsdienu vajadzībām – izveidotas jaunas gājēju pārejas, nodrošināta adaptīva (no reālām plūsmām atkarīga) satiksmes vadība, nodrošināta luksoforu redzamība un izveidotas jaunas kustības fāzes.

Plānots, ka būvniecība varētu sākties šā gada vasaras otrajā pusē pēc veiksmīgu iepirkuma procedūru un līgumu noslēgšanas. Tāpat plānots, ka tam tiks atvēlēti nepilni divi miljoni eiro.

 

Stājas spēkā jauni saistošie noteikumi līdzdalības budžeta konkursam Rīgā

Trešdien, 29. janvārī, Rīgas domes sēdē apstiprināti jauni saistošie noteikumi, kas nosaka kārtību kādā tiek organizēts Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkurss 2025. gadā.

Stājoties spēkā jaunajam Pašvaldību likumam, kas no šī gada paredz noteikt līdzdalības budžeta konkursu kā obligātu visās pašvaldībās Latvijā, jauni saistošie noteikumi konkursam pieņemti arī Rīgas pašvaldībā.

Turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

🟣 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

🟣 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

🟣 sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki lēmuši par projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem vairs nenotiks mājaslapā balso.riga.lv, bet gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, sadaļā Līdzdalības budžets, kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Balsot par projektiem varēs mēneša garumā – novembrī, par katru projektu nobalsojot ne vairāk kā vienu reizi. Balsošanai klātienē joprojām būs pieejami arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti.

Līdzdalības budžeta konkursu plānots izsludināt aprīļa sākumā. Pirms tam, jau februārī gaidāms seminārs, kura laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar būtiskākajām izmaiņām projektu iesniegšanas, vērtēšanas un balsošanas kārtībā un varēs uzdot sev interesējošus jautājumus, savukārt, martā tiks organizētas radošās darbnīcas projektu sagatavošanai. Pašvaldība par tālāko konkursa gaitu informēs atsevišķi.

Ar saistošo noteikumu projektu iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas posmos.

Jaunie saistošie noteikumi skatāmi – ŠEIT.

 

Pagarināta pietiekšanās konkursā uz nevalstisko organizāciju pārstāvju vietām Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos

Rīgas dome aicina nevalstisko organizāciju pārstāvjus pieteikties uz 3 brīvajām vietām Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos (turpmāk – Konsultatīvā padome) līdz esošā pilnvaru termiņa beigām. Konsultatīvā padome ir Rīgas domes konsultatīva institūcija, kas izveidota 2010. gadā ar mērķi nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā. Tā darbojas saskaņā ar “Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos nolikumu”.

Konsultatīvās padomes pašreizējā sastāva pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada beigām.

Piedaloties Konsultatīvās padomes darbībā Jums būs iespēja sadarbībā ar Rīgas domes deputātiem un pašvaldības atbildīgo nozaru darbiniekiem iesaistīties nākamā sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumenta izstrādē pēc esošā Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu darbības perioda (2019.-2024. gads) noslēguma, tāpat arī aktualizēt sabiedrības integrācijas jautājumus pašvaldības līmenī atbilstoši Jūsu kompetencei un ekspertīzei.

Pretendentu dalībai konkursā var izvirzīt biedrība vai nodibinājums, kas darbojas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurai ir pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm un kuras darbība ir saistīta ar sabiedrības integrācijas un līdzdalības jautājumiem kādā no zemāk norādītajām jomām:

  • etnisko vai mazākuma grupu organizācijas;
  • sociālās aprūpes, iekļaušanas, atbalsta un sabiedrības veselības veicināšanas organizācijas;
  • pilsoniskās līdzdalības un izglītošanas organizācijas;
  • interešu aizstāvības organizācijas (izņemot dzīvnieku, vides, īpašumu, profesionālo grupu, darba devēju un darba ņēmēju interešu aizstāvības organizācijas);
  •  jauniebraucēju izveidotas vai organizācijas, kas pārstāv jauniebraucēju intereses.

Lai pieteiktu pretendentu Konsultatīvajai padomei, lūdzam iepazīties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja p. i. 17.10.2023. rīkojumu nr. RAIC-23-21-rs apstiprināto “Konkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikumu”.

Organizācijai ir jāiesniedz šādi dokumenti par izvirzīto pretendentu:

  • organizācijas apliecinājums, ka šis pretendents tiek izvirzīts darbam Konsultatīvajā padomē;
  • informācija par organizācijas darbības mērķiem, darbību, pieredzi, sasniegumiem sabiedrības integrācijas jomā;
  • pretendenta dzīves apraksts (CV), ietverot informāciju par veikumu sabiedrības integrācijas jomā;
  • pretendenta redzējums par sabiedrības integrācijas politikas plānošanu, īstenošanu un novērtēšanu Rīgā un motivācija darbam Konsultatīvajā Padomē  (apraksts, prezentācija vai video);
  • citu organizāciju deleģējums pretendentam pārstāvēt viņu viedokli Konsultatīvajā padomē.

Dokumenti jāiesniedz līdz 28.02.2025. elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu.

Papildinformācija pieejama pie Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītājas Ilzes Meilandes – tālr.: +371 67181657, e-pasts: Ilze.Meilande@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra  Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītājas Daces Paegles – tālr.: +371 67012614, e-pasts: dace.paegle@riga.lv.

Saistošie dokumenti:

●Konkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums

● Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties bērnu veidotajās Rīgas nākotnes vīzijās Minecraft vidē

No 28. janvāra līdz 5. februārim ikvienam Rīgā būs iespēja pievienoties pieciem tiešsaistes pasākumiem, lai palīdzētu bērnu komandām izstrādāt attīstības vīzijas vairākām Rīgas vietām Minecraft vidē.

No 2023. līdz 2025. gadam Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments īsteno Erasmus+ projektu “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai” (MC-YOU). Tā ietvaros 20 bērnu komandas no 10 mācību iestādēm Rīgā izstrādā attīstības vīzijas Minecraft Education vidē dažādām publiskām vietām pilsētā.

Jau šobrīd bērni iepazīstas ar šīm vietām, pēta to vēsturi un satiekas darbnīcās par pilsētvides tēmām, lai labāk sagatavotos savas vīzijas sagatavošanai. Taču, lai vīzijas atspoguļotu arī rīdzinieku vajadzības, idejas un iespējamos ierobežojumus, no 28. janvāra līdz 5. februārim katra bērnu komanda piedalīsies “Randiņos ar pilsētu” un tiksies ar dažādiem pašvaldības, iedzīvotāju un profesionāļu pārstāvjiem.

Katrs rīdzinieks, kam interesē savas apkaimes attīstība, aicināts pievienoties pieciem tiešsaistes “randiņiem”, palīdzēt bērniem stiprināt viņu vīzijas un adresēt iedzīvotāju vajadzības.

Semināri norisināsies MS Teams vidē šādos laikos:

✨ Palīdzības jeb Briāna parks, Vidzemes tirgus un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas pagalms – 28. janvārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Jaunatnes dārzs un Ēbelmuižas parks – 29. janvārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Saules dārzs Mežaparkā – 3. februārī plkst. 14.45 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Bolderājas filiālbibliotēkas teritorija – 3. februārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Zirņu salas atpūtas teritorija Dārziņos – 5. februārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit).

Pēc tam līdz marta beigām katrai no komandām būs jāiesniedz sava oriģinālā vīzija par šīm Rīgas vietām, ņemot vērā arī visu iepriekš dzirdēto un apspriesto. Katru vīziju aprīlī anonīmi vērtēs žūrija, un noslēgumā par tām balsot varēs arī ikviens iedzīvotājs.

“Šī projekta ietvaros mēs vēlamies bērnos radīt sajūtu, ka mums interesē viņu idejas un vajadzības. Šādos projektos bērni visbiežāk ir tikai attāli konsultanti un viņu līdzdalība aprobežojas ar parastu vietu atveidošanu Minecraft Education platformā vai nepielietojamu, nepabeigtu vīziju radīšanu. MC-YOU ietvaros jau sākumā mēs vēlamies bērniem iemācīt to, ka viņiem ir tiesības būt par līdzdalībniekiem vietu attīstībā Rīgā, taču jāņem vērā, ka šī partnerība balstīta arī uz dažādiem ārējiem nosacījumiem, piemēram, jāieklausās vietējo vajadzībās, jāņem vērā ilgtspējīgu pilsētu principi (labāki materiāli, dabai draudzīgāki un klimatnoturīgāki risinājumi u.c.) vai jāseko pilsētattīstības vadlīnijām (piemēram, UNESCO noteikumi vai apakšzemes komunikācijas). Rezultātā bērni jau laikus ir gatavi piedāvāt tādas vīzijas, no kurām pašvaldībās ir grūtāk atteikties, un bērni var “ielikt kāju durvīs” sev vēlamai pilsētu attīstībai,”

stāsta Mārtiņš Eņģelis, projekta MC-YOU eksperts no Pilsētas attīstības departamenta.

Projekts ilgst divus gadus – no 2023. gada novembra līdz 2025. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas Rīgā ir 48 675 eiro (Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 10 %). Projekta vadošais partneris ir Eiropas tīklojums Out of the Box International (Polija). Citi projekta partneri ir Faru pašvaldība (Portugāle), Sandanski pašvaldība (Bulgārija), organizācija INA EUROPE (Francija); nevalstiskā organizācija CESIE Palermo (Itālija), Baltijas pilsētu savienība (UBC) un SIA LINK DMT SRL, Modena (Itālija).

 

Rīgā apsekots vairāk nekā 500 iespējamo patvēruma vietu un turpinās to marķēšana; domes vadība kopā ar iekšlietu ministru novērtē progresu

Rīgā pašvaldībai un valstij piederošajos īpašumos apsekotas 552 iespējamās patvēruma vietas, no kurām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzinis vairāk nekā pusi jeb 377 vietu. Šajās telpās, neskaitot privātos īpašumus, varētu izvietoties aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Tāpat turpinās patvēruma vietu marķēšana un šobrīd Rīgā nomarķētas 32 patvēruma vietas, par to ceturtdien, 23. janvārī, patvēruma vietu apsekošanas laikā mediju pārstāvjus informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lai iepazītos ar situāciju un novērtētu progresu patvēruma vietu apzināšanā, sakārtošanā un marķēšanā, amatpersonas apmeklēja iespējamās patvertnes – Rīgas 49. vidusskolā, blakus pamatskolai “Rīdze” esošajā aizsargbūvē Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 1 un bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1.

“Patvertņu apjoms, kas ir apsekots, un to teritoriālais pārklājums pašlaik ir ļoti labs un blīvi apdzīvotās Latvijas vietās patvērumam piemērotas telpas ir ar ietilpību vismaz ap pusmiljonu cilvēku. Esmu gandarīts par Rīgā paveikto patvertņu apzināšanā un sakārtošanā. Rīgā ir lielākais iedzīvotāju blīvums un es redzu, ka pašvaldība pret šo sadaļu civilajā aizsardzībā izturas ļoti atbildīgi. Nākamais solis pēc patvertņu apzināšanas ir to marķēšana, lai iedzīvotājiem ir nepārprotami skaidrs, kur patvēruma vietas atrodas. Pašvaldību uzdevums ir marķēt esošās patvertnes, tādēļ es tiekos ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un mudinu šajā procesā būt efektīviem un iesaistīties.”

pēc patvertņu apsekošanas uzsvēra Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Rīgas pašvaldības budžetu vakar apstiprinājām ar drošību un civilo aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm – esam paredzējuši finansējumu patvertņu apzināšanai un patvērumam drošu vietu sakārtošanai, tāpat pilsētas Īpašumu departamentā tiks izveidota četru cilvēku vienība, kuras uzdevums būs strādāt tieši ar patvertņu projektiem, lai pašvaldības īpašumos, tai skaitā skolās, sociālās aprūpes iestādēs un citās sabiedriskajās ēkās patvērumam drošas vietas būtu gan iekārtotas, gan atbilstoši marķētas. Rīga civilajai aizsardzībai un ar to saistītajai infrastruktūrai pievērš lielu vērību un mūsu Civilās aizsardzības pārvalde jau līdz šim ir izdarījusi ļoti daudz, vienlaikus apzināmies, ka šis process ir pastāvīgi pilnveidojams. Par patvēruma vietām, protams, jārūpējas arī privātīpašumos. Esmu jau iepriekš atgādinājis un turpināšu to darīt – iedzīvotājiem šajā procesā ir jāiesaistās un privātīpašumos patvēruma vietas, kas ir māju pagrabi, jāsakārto pašiem. Papildus Rīgā no šī gada ieviests jauns instruments, lai mudinātu ierīkot patvēruma vietas jaunbūvējamās ēkās – ja šāda vieta tiks izbūvēta, tad pašvaldība piešķirs nekustamā īpašuma atlaidi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīga dažos gados faktiski no nulles ir attīstījusi efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Jaunajā pašvaldības budžetā civilajai aizsardzībai esam atvēlējuši sešas reizes lielāku finansējumu, nekā pērn. Šogad Rīgā plānojam sakārtot un labiekārtot 30 droša patvēruma vietas, audzēt materiāltehnisko bāzi un reizē turpināsim arī iedzīvotāju informēšanas kampaņu, īpaši pievēršoties dažādajām Rīgas apkaimēm,”

uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola

Rīgā šogad gaidāms ievērojams izrāviens civilās aizsardzības stiprināšanā, palielinot ieguldījumus šajā jomā aptuveni sešas reizes un pašvaldības pieņemtajā budžetā tam atvēlot kopā 2,5 miljonus eiro. No šīs summas 1,5 miljoni eiro paredzēti droša patvēruma vietu labiekārtošanai, remontam, pielāgošanai un pašvaldības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, ģeneratoru piegādei sociālās aprūpes centros un pašvaldības slimnīcās.

📸 FOTO

 

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem notiks darba birža; uzņēmēji aicināti pieteikt savus darba piedāvājumus

Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Rīgā, ne tikai iespēju vienuviet saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus, bet arī sniegtu atbalstu darba meklējumos, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem atkal organizēs regulāras darba biržas.

Pirmā šī gada darba birža notiks 18. februārī no plkst. 12.00 līdz 15.00, Pāles ielā 9.

Darba biržas laikā uzņēmēji būs aicināti iepazīstināt potenciālos darba ņēmējus no Ukrainas ar savu uzņēmumu un tā piedāvātajām darba iespējām, kā arī veikt ekspresintervijas ar darba meklētājiem.

Aicinām uzņēmējus, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem, līdz 31. janvārim aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm – ŠEIT.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts: Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +371 29186844.

Rīga šogad turpinās ielu atjaunošanas darbus: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos

Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro.

Vieni no lielākajiem remontiem šajā sezonā sagaidīs:

  • Firsa Sadovņikova ielu no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
  • Cesvaines ielu;
  • Vietalvas ielu un Sesku ielu posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai;
  • Lielirbes ielu no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Kleistu ielas posmu no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
  • Vecāķu prospektu posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
  • Baldones ielu posmā no Slokas ielas līdz Gregora ielai;
  • Granīta ielu no Krustpils ielas līdz Dzirkaļu ielai un no Dzirkaļu ielas līdz pilsētas robežai;
  • Roberta Feldmaņa ielu posmā no Ezermalas ielas līdz Briges ielai;
  • Kārļa Vatsona ielu;
  • Klaipēdas ielu;
  • Poruka ielu;
  • Glika ielu;
  • Stokholmas ielu un citas.

Plānots, ka teju visām ielām, reizē ar brauktuves atjaunošanu, tiks atjaunotas arī piegulošās ietves.

Tostarp, patlaban tiek veikta izpēte vairāk nekā 70 grants ielām – izvērtētas tehniskās iespējas veikt dubultās virsmas apstrādes šajās ielās un apzināti plānotie inženierkomunikāciju darbi šo ielu tīklos. Pašvaldības budžetā šim mērķim tiek prasīti 3 miljoni eiro, un ja šis finansējums tiks piešķirts, tad darbi varētu tikt veikti 70-80 grants ielās vai to posmos Bieriņos, Dārziņos, Beberbeķos, Juglā, Berģos, Jaunciemā un citur.

Jau vēstīts, ka pērn ielu seguma atjaunošana tika veikta 32 ielās ar asfalta segumu un 86 grantētajās ielās. Atjaunotā platība grants ielās sasniedza 90 tūkstošus kvadrātmetru, bet asfalta ielās – 630 tūkstošus kvadrātmetru.