Vieglās Valodas aģentūra uzsāk projektu par finanšu pratības uzlabošanu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām

Kā liecina četru lielāko Latvijas banku dati, šī gada vienā mēnesī (janvārī) novērsti krāpšanas gadījumi 646 283 eiro apmērā, tomēr klienti paši apstiprinājuši maksājumus un zaudējuši 636 158 eiro. Visbiežāk cilvēki cieš no investīciju krāpšanas un telefonkrāpšanas. Vidēja un vecāka gadagājuma cilvēki visbiežāk saskaras ar telefonkrāpniecību, savukārt sievietes, īpaši vidējā un vecākā gadagājuma pārstāves, visbiežāk kļūst par iepazīšanās un loteriju krāpšanas upurēm. Šī statistika uzskatāmi parāda, ka finanšu krāpniecība īpaši apdraud mazāk aizsargātas sociālās grupas, tāpēc būtiski stiprināt to finanšu pratību, veidojot pielāgotas izglītojošas kampaņas un informācijas materiālus.

Lai stiprinātu neaizsargātāko sabiedrības grupu – senioru ar uztveres traucējumiem, cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihosociāliem traucējumiem spēju saprast un pārvaldīt finanšu jautājumus, Vieglās Valodas aģentūra martā uzsākusi sociāli nozīmīgu projektu “Finanšu pratība cilvēkiem ar uztveres traucējumiem”.

Kā liecina Latvijas Bankas un Valsts policijas publiski pieejamā statistika, cilvēki ar zemu finanšu izglītības līmeni biežāk pakļaujas impulsīviem vai emocionāliem lēmumiem, izvēlas apšaubāmus finanšu piedāvājumus un izlieto savus ierobežotos līdzekļus nepārdomāti, cerot uz ātru risinājumu. Lai sniegtu atbalstu šīm sabiedrības grupām, projekta laikā tiks izstrādāta finanšu pratības rokasgrāmata vieglajā valodā, kurā būs apkopota praktiska un viegli uztverama informācija par budžeta plānošanu, drošu naudas glabāšanu, krāpšanas riskiem un ikdienas finanšu jautājumiem.

Būtiska projekta daļa ir sociālo darbinieku iesaiste – tieši viņi ikdienā visciešāk strādā ar projekta mērķa grupām un vislabāk pārzina klientu vajadzības. Sociālo darbinieku darba grupas palīdzēs identificēt aktuālākās tēmas, kā arī testēs materiālu kopā ar mērķauditoriju, lai nodrošinātu tā saprotamību un lietderību praksē. Papildus tiks organizēts seminārs vismaz 35 sociālajiem darbiniekiem, sniedzot metodiskus ieteikumus darbam ar rokasgrāmatu.

“Šis projekts iesaista tos, kuru vajadzības bieži paliek nepamanītas – cilvēkus, kuriem ikdienā nepieciešama vienkārša un saprotama informācija, lai pieņemtu drošus finanšu lēmumus,” uzsver Vieglās Valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika. “Mums jau ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Banku dažādu saprotamu materiālu izstrādē par naudas drošību, pensijām un finanšu krāpniecību, un šis projekts ir nākamais solis.”

Projekts ilgst līdz šī gada oktobra beigām, un tā noslēgumā izstrādātā e-grāmata būs pieejama bez maksas Rīgas sociālajām iestādēm, NVO un jebkuram citam interesentam, piemēram, pedagogiem, kam tā arī varētu būt noderīga darbam.

Projekta norisei varēs sekot līdzi mājas lapā www.vieglavaloda.lv un Vieglās Valodas aģentūras Facebook lapā.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Vieglās Valodas aģentūra
E-pasts: info@vieglavaloda.lv
Tālrunis: 29480648
www.vieglavaloda.lv

 

Nevalstiskās organizācijas aicinātas pieteikt pārstāvjus Sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekļu vēlēšanām

Līdz 12. maijam nevalstiskās organizācijas ir aicinātas pieteikt pārstāvjus Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padome) locekļu vēlēšanām.

Pieteikt pārstāvi ievēlēšanai Memoranda padomē var nevalstiskās organizācijas, kuras parakstījušas Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu.

Pavisam darbam Memoranda padomē jāievēl deviņi nevalstisko organizāciju pārstāvji, un šo pārstāvju darbības laiks Memoranda padomē būs divi gadi.

Lai pieteiktu kandidātu vēlēšanām, nevalstiskajai organizācijai jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda:

  • nevalstiskās organizācijas nosaukums un darbības joma;
  • kandidāta vārds, uzvārds, darbības joma un pieredze;
  • informācija par kandidāta veikumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā Rīgā;
  • kandidāta redzējums par Memoranda padomes attīstību, motivācija darbam Memoranda padomē un savas jomas pārstāvniecībai (piemēram, apraksta, prezentācijas vai video sižeta veidā).

Pieteikuma formu skatīt  – ŠEIT.

Nevalstiskās organizācijas pārstāvi, kā arī viņa pārstāvēto nevalstisko organizāciju var izvirzīt darbam Memoranda padomē atkārtoti ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Kandidātam izvirzīšanas brīdī, kā arī ievēlēšanas gadījumā – visu Memoranda padomes locekļa pilnvaru laiku – jābūt organizācijas valdes loceklim.

Pieteikums jānosūta uz e-pasta adresi integracija@riga.lv līdz 12. maijam (ieskaitot). Pieteikums jāparaksta organizācijas paraksttiesīgajai personai ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu .edoc formāta pakontē.

Balsošana par pieteiktajiem kandidātiem notiks pēc pieteikumu atbilstības pārbaudes un tiks izziņota atsevišķi. Piedalīties balsošanā un izraudzīties atbilstošākos Memoranda padomes pārstāvjus varēs ikviena nevalstiskā organizācija, kas pievienojusies Sadarbības memorandam.

Kandidātu pieteikumu reģistrēšanu un balsošanu nodrošinās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kas pilda Memoranda padomes Sekretariāta pienākumus.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji pirms pieteikuma iesniegšanas ir aicināti iepazīties ar Memoranda padomes nolikumu un nevalstisko organizāciju pārstāvju ievēlēšanas kārtību Memoranda padomē. Vairāk informācijas un dokumenti pieejami tīmekļa vietnē riga.lv sadaļā “Memoranda padomes 2025. gada vēlēšanas”.

Papildu informāciju par kandidātu pieteikšanu var saņemt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju Kristīni Bērziņu pa tālruni 67105379 vai e-pastu kberzina47@riga.lv.

Memoranda padome tika izveidota 2021. gadā kā konsultatīva institūcija Sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanai.

Memoranda padomes sastāvā bez deviņiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir arī Rīgas domes priekšsēdētājs un septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji.

Memoranda padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību un līdzdarboties lēmumu, kuri attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru, izstrādē un īstenošanā.

📌 Vairāk informācijas par Sadarbības memorandu, līdzšinējo Memoranda padomes sastāvu, sēžu darba kārtības, ieraksti un protokoli pieejami tīmekļa vietnē riga.lv: Sadarbības memorands, Memoranda padomes sastāvs un Memoranda padomes sēžu darba kārtības, protokoli un sēžu ieraksti.

 

Sākoties gada siltajai sezonai, pašvaldība atgādina par elektroskrejriteņu lietošanas noteikumiem

Līdz ar pavasara iestāšanos, galvaspilsētas ielās palielinās dažādu mikromobilitātes rīku braucēju skaits. Lai visi ceļu satiksmes dalībnieki pilsētas ielās justos droši, pašvaldība aicina mikromobilitātes rīku vadītājus ievērot pilsētā noteikto ātruma ierobežojumu un pārvietoties, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus. Tāpat jāņem vērā, ka koplietošanas transportlīdzekļi ir jānovieto tiem speciāli paredzētās zonās.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka pilsētā spēkā ir koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kuri nosaka gan ātruma ierobežojuma zonas, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. Saistošo noteikumu ievērošanu pilsētā uzrauga Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Vecrīgā un pilsētas vēsturiskā centra daļā, līdz Elizabetes ielai, koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus ir jānovieto tam speciāli paredzētās vietās, pārējā teritorijā to ir aizliegts darīt. Līdz jūnijam aizlieguma zonu, ierīkojot jaunas mikromobilitātes rīku novietošanas vietas, plānots paplašināt līdz Stabu ielai. Pašvaldība zonas paplašināšanu un speciāli paredzēto novietošanas vietu izveidi veic, ņemot vērā apbūves blīvumu un infrastruktūras noslodzi, koplietošanas operatoru sniegtos datus un iedzīvotāju ieteikumus, kā arī, sadarbojoties ar Mikromobilitātes asociāciju. Ja koplietošanas transportlīdzeklis novietots nepareizi, pakalpojuma sniedzējiem tas ir jāpārvieto nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs stundu laikā.

Koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

 

Sabiedriskajā apspriešanā izsludināti jauni noteikumi par mājdzīvnieku turēšanu Rīgā; iedzīvotāji aicināti paust viedokļus

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. No 27. marta līdz 10. aprīlim noteikumu projekts izsludināts sabiedriskajā apspriešanā.

Iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas savus ierosinājumus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Jau vēstīts, ka, izskatot noteikumu projektu, Mājokļu un vides komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodevām noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka, tāpat kā līdz šim, ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Kā jaunievedums plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi.

Rīgā sākas āra kafejnīcu sezona

Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt nedaudz ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1. marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 10 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC).

Papildu informāciju par ielu tirdzniecības organizēšanu, tai skaitā āra terašu darbību, var saņemt, zvanot uz tālruni 80000800 vai rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Uzņēmēji sev interesējošu informāciju var gūt sazinoties arī ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai meklējot informāciju mājaslapā https://uznemeji.riga.lv/

Rīga izsludina finansēšanas konkursu organizācijām, kas īsteno profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina finansēšanas konkursu “Līdzfinansējums organizācijām, kuras īsteno profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas Rīgā”.

Konkursa nolikums nosaka kārtību, kādā piešķir Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu profesionālās ievirzes izglītības reģistrā reģistrētām akreditētām privātām mūzikas, mākslas vai deju skolām, kas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā ne mazāk kā vienu gadu īsteno licencētu profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas vai dejas izglītības programmu un kuru audzēkņi ir ne vairāk kā 25 gadus veci.

Līdzfinansējuma programma īstenojama līdz 2025. gada 31.decembrim.

Pieteikumi jāiesniedz elektroniskā formātā līdz 2025. gada 9. aprīlim plkst. 23.59, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv.

Papildu informācija pieejama pa tālruni 67105810 vai e-pastā linda.pukite@riga.lv.

Konkursa nolikums, pieteikuma forma un saistītie dokumenti pieejami šeit.

Palielināts līdzfinansējums sporta pasākumiem “Ghetto Games” un “Krastu mačs”

Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par līdzfinansējuma palielināšanu diviem nozīmīgiem sporta pasākumiem – basketbola turnīram “Krastu mačs” un “Ghetto Games”. Turpmāk “Ghetto Games” tiks organizēts arī vairākās galvaspilsētas apkaimēs, savukārt “Krastu mačs” turpināsies, kā neatņemama Rīgas dzimšanas dienas tradīcija. Šīs izmaiņas veicinās pasākumu attīstību un pieejamību plašākai sabiedrībai.

“Ticu, ka sportam ir spēks vienot cilvēkus un iedvesmot jauno paaudzi. Ar palielināto līdzfinansējumu mēs ne tikai turpinām atbalstīt spēcīgas Rīgas sporta tradīcijas kā “Krastu mačs”, bet arī paplašinām “Ghetto Games” pieejamību dažādās Rīgas apkaimēs. Tas ir ieguldījums ne tikai sportā, bet arī drošākā, saliedētākā un dzīvīgākā pilsētā,” uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Ņemot vērā biedrības “Mūsu darbs mieram” lūgumu, līdzfinansējums “Krastu mačs” turnīram palielināts no 90 000 eiro uz 120 000 eiro. 15 gadu laikā šis pasākums ir attīstījies no 24 stundu basketbola spēles līdz daudzpusīgam, sociāli atbildīgam notikumam, kas kļuvis par neatņemamu Rīgas dzimšanas dienas tradīciju un ir ieguvis atpazīstamību arī Baltijas mērogā. Līdzfinansējuma palielinājums nodrošinās iespēju saglabāt turnīru kā bezmaksas pasākumu gan apmeklētājiem, gan dalībniekiem, turklāt piešķirtā summa veido mazāk nekā 50% no kopējām pasākuma izmaksām.

Tāpat, atsaucoties uz biedrības “Streetbasket” lūgumu, atbalstīts lēmums līdzfinansējuma palielināšanai “Ghetto Games” pasākumiem, palielinot līdzfinansējumu par 100 000 eiro. Šis finansējums būtiski nepieciešams, lai turpinātu un paplašinātu “Ghetto Games” aktivitātes Rīgas apkaimēs, tostarp Bolderājā, Ķengaragā, Centrāltirgū un AB Dambī. Papildus tam biedrība lūdza atbalstu arī Rīgas skolu sporta aktivitāšu īstenošanai – telpu futbola turnīram “Rīgas skolu Ekstraklase” un basketbola finālturnīram “Rīgas skolu Superlīga”.

Rīgas dome turpina atbalstīt sporta pasākumus, kas veicina veselīgu un aktīvu dzīvesveidu Rīgas iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem. Piešķirtais līdzfinansējums ļaus attīstīt un paplašināt sporta pasākumu piedāvājumu, padarot tos pieejamākus un kvalitatīvākus.

Informāciju sagatavoja: Sindija Grāvere, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja p.i., e-pasts: sindija.gravere@riga.lv

Martā dzimušo trejmeitiņu vecākiem Rīgas pašvaldība izmaksās 7500 eiro

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma piešķirt vienreizēju materiālo pabalstu nesen dzimušo trejmeitiņu vecākiem – rīdzinieku Oļesjas un Vasilija Pereverzevu ģimenei.

Trīnīšu mammu šodien apciemoja un apsveica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Rīdzinieku ģimenei, kura pagājušajā nedēļā sagaidīja nākam pasaulē trīnītes, tā, protams, ir trīskārša laime un arī trīskārša atbildība. Rīgas vārdā šorīt sveicu ģimeni un dāvināju katrai no trejmeitiņām sudraba karotīti. Esmu arī rosinājis pārskatīt pilsētas piešķirto finansiālo atbalstu trīnīšu ģimenei – agrāk šādos gadījumos maksātā naudas summa ir indeksēta atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam un aicināšu Rīgas domi atbalstīt 7500 eiro izmaksu ģimenei,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Pašvaldības Finanšu un administrācijas lietu komisija jau nolēma piešķirt lielāku materiālu pabalstu – 7500 eiro. Iepriekš pašvaldība trīnīšu ģimenēm tradicionāli izmaksāja 4500 eiro lielu vienreizējo materiālo pabalstu.

Trīnītes Sofija, Marija un Alisa piedzima Rīgas Dzemdību namā 21. martā. Savdabīga sakritība, ka šie ir divdesmit pirmie trīnīši kopš 1992. gada, kad tika izveidota Rīgas dome.

Pabalstu trejmeitiņu vecākiem izmaksās no Rīgas domes rezerves fonda līdzekļiem.

Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv, tālrunis: 29422038

Rīgas pašvaldība nosprauž ambiciozus mērķus centralizētās siltumapgādes veicināšanai; stratēģijai izsludinās sabiedrisko apspriešanu

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi ambiciozu stratēģiju*, lai veicinātu centralizētās siltumapgādes attīstību, diversificētu enerģijas ieguves avotus un paplašinātu atjaunīgo energoresursu, tostarp šķeldas, izmantošanu apkures sistēmās. Šī stratēģija, kas aptver periodu no 2025. līdz 2032. gadam, paredz virkni pasākumu, kas nodrošinās drošu, ekonomiski izdevīgu un videi draudzīgu siltumapgādi visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļus, trešdien, 26. martā, Rīgas dome nolēma nodot stratēģiju sabiedriskajai apspriešanai.

“Rīgas pašvaldība ar šo stratēģiju sper izšķirošu soli uz ilgtspējīgu un neatkarīgu siltumapgādi, apvienojot modernas tehnoloģijas, vietējos resursus un sabiedrības iesaisti. Mēs aicinām ikvienu rīdzinieku piedalīties apspriešanā, lai kopīgi veidotu pilsētas enerģētisko neatkarību un ekonomiski izdevīgāku nākotni, vienlaikus saudzējot vidi,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Centralizētās siltumapgādes īpatsvara palielināšana

Plānots paplašināt centralizētās siltumapgādes zonas, pievienojot jaunus klientus un veicinot esošo siltumapgādes sistēmu modernizāciju. Tiks izstrādāti un ieviesti jauni siltumtīklu projekti, lai nodrošinātu efektīvāku siltumenerģijas pārvadi un sadali.

Siltumenerģijas ražošanas avotu paplašināšana

Rīgas pašvaldība plāno diversificēt siltumenerģijas ražošanas avotus, tostarp, lai samazinātu atkarību no “Latvenergo” termoelektrocentrālēm. Tiks veicināta neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju loma tirgū, nodrošinot konkurētspējīgus siltuma tarifus un pieslēgšanas izmaksas.

Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana

Stratēģijā paredzēts būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu – šķeldas, siltumsūkņu un zaļās elektroenerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, kas ir videi draudzīgs un vietēji pieejams resurss. Tiks uzstādītas jaunas biomasas katlu mājas un koģenerācijas stacijas, kā arī modernizētas esošās iekārtas, lai maksimāli izmantotu šķeldas potenciālu.

Ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība

Rīgas pašvaldība apņemas veicināt ilgtspējīgu attīstību, samazinot CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Stratēģijā iekļauti pasākumi, kas veicinās atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Tiks īstenoti projekti ēku siltināšanai un siltumtīklu rekonstrukcijai, lai samazinātu siltumenerģijas zudumus un nodrošinātu ekonomiski izdevīgus risinājumus iedzīvotājiem.

Sabiedrības iesaiste un informēšana

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par energoefektivitāti un jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, Rīgas pašvaldība plāno organizēt informatīvas kampaņas un izglītojošus pasākumus. Plānots izveidot “Energopratības centru”, kas sniegs konsultācijas un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām.

*Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes attīstības stratēģijas 2025.–2032. gadam 1. redakcija

Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 26007509, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv

Top Rīgas sporta un aktīvās atpūtas attīstības plāns; galvaspilsēta aicinās sabiedrību iesaistīties

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi Rīgas sporta un aktīvās atpūtas attīstības plāna 2025.-2028. gadam pirmo redakciju, kuru paredzēts nodot publiskajai apspriešanai.

“Sports un aktīva atpūta ir viens no stūrakmeņiem veselīgai, iekļaujošai un dzīvespriecīgai Rīgai. Ar šī plāna palīdzību mēs vēlamies nodrošināt, ka katrs rīdzinieks – no bērna līdz senioram – var atrast sev piemērotu veidu būt kustībā un kopā ar citiem. Uzskatu, ka tikai ciešā sadarbībā ar sabiedrību, sporta organizācijām un pašvaldības struktūrām varam sasniegt šos mērķus. Tāpēc aicinu ikvienu paust savu viedokli – jūsu idejas ir pamats tam, lai sportošana un veselīga dzīvesveida norises Rīgā kļūtu vēl pieejamākas, mūsdienīgākas un iedvesmojošākas,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Plāna izstrādes mērķis ir noteikt vidēja termiņa sporta un aktīvās atpūtas nozares politiku Rīgā, lai sekmētu gan bērnu/jauniešu sportu, gan aktīva dzīvesveida īstenošanas iespējas mūža garumā, kā arī atbalstītu sporta organizāciju kapacitāti un iesaistīšanos sporta procesa īstenošanā, pilnveidotu augstu sasniegumu sportistu atbalsta sistēmu, nodrošinātu sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras uzturēšanas ilgtspēju un attīstību un stiprinātu Rīgas kā Baltijas sporta metropoles tēlu veicinot sporta tūrisma attīstību.

Plāna izstrādes gaitā tika veikta padziļināta analīze un konsultācijas ar sporta nozares pārstāvjiem, organizācijām un iedzīvotājiem. 2024. gada janvārī veikts pētījums par sporta organizāciju darbību Rīgā, analizējot to struktūru, sadarbības iespējas un esošos izaicinājumus.

Tāpat tika organizētas septiņas fokusa grupas ar sporta nozares ekspertiem, kurās diskutēja par bērnu un jauniešu sacensību organizēšanu, izglītības iestāžu darbību, tautas sporta attīstību, augstu sasniegumu sportu un sporta infrastruktūras uzlabošanu.

Rīgas pašvaldība aktīvi sadarbojas ar sporta federācijām, sporta klubiem un organizācijām, prioritāri atbalstot bērnu un jauniešu sportu, kā arī veicinot augstu sasniegumu sportu. Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) koordinē sporta politikas īstenošanu un nodrošina efektīvu sporta finansējuma pārvaldību.

Rīgas pašvaldība cieši sadarbojas ar sporta federācijām, klubiem un organizācijām, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu sporta attīstībai un augstu sasniegumu sporta atbalstam. Rīgā novērojams arī privāto sporta iniciatīvu pieaugums, kas papildina pašvaldības ieguldījumu sporta attīstībā. Sporta infrastruktūras objektu skaits pieaug, un IKSD sadarbojas ar citām pašvaldības struktūrvienībām un pilsētas iedzīvotājiem, lai nodrošinātu arvien plašākas un mūsdienīgas sportošanas un aktīvās atpūtas iespējas.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sporta un aktīvās atpūtas attīstību, Rīgas pašvaldība izvirzījusi četrus stratēģiskos mērķus 2025. – 2028. gadam:

  • Efektīva un caurskatāma sporta pārvaldība un finansēšana;
  • Mūsdienīga un pieejama sporta infrastruktūra;
  • Sportošanas un sacensību iespējas visiem iedzīvotājiem;
  • Mērķtiecīgs un ilgtspējīgs augstu sasniegumu sporta atbalsts.

Galvenā Rīgas pašvaldības sporta nozares prioritāte ir bērnu un jauniešu sporta attīstība, kura attīstību sekmē sporta finansējuma sadalīšanas principi, pašvaldības sporta regulējums un pieejamā finansējuma apjoms. Sporta un aktīvās atpūtas joma Rīgas pašvaldībā raksturojama kā atvērta un uz sadarbību vērsta.

Attīstības plāns tālāk tiks nodots publiskajai apspriešanai, savukārt pēc tam paredzēts attīstības plāna gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process.

Lēmums pieņemts Rīgas domes 26. marta sēdē.