Iesniegts 95 projekts ēku atjaunošanas un piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas līdzfinansējumam

14. februāra Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas sēdē tika saņemts un atvērts 95 projekts pašvaldības administrētajās līdzfinansējuma programmās kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

2025. gadā Rīgas pašvaldība atbilstoši izsludinātiem konkursiem plāno atbalstīt projektus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju no publiskās ārtelpas redzamo fasāžu un jumtu atjaunošanai, atsevišķu kultūrvēsturisko ēku saglabāšanai, kā arī dzīvojamās mājas piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai (mazā programma).

Konkursam šogad kopuma iesniegti 95 projekti:

  • 24 projekti vēsturisko ēku saglabāšanas programmā;
  • 67 projekti dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanas programmā;
  • 4 projekti dzīvojamo māju piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas mazajā programmā.

Maksimālā pašvaldības līdzfinansējuma summa vēsturisko ēku atjaunošanai ir 20 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai līdz 30 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no projekta attiecināmajām izmaksām vienai dzīvojamai mājai mazajā dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanas programmā. Papildus būvniecības izmaksām ēku īpašniekiem tiek daļēji kompensēti būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumi, kā arī maksa par sastatņu nomu un pašvaldības ietvju izmantošanu būvniecības procesā.

Lēmumi par konkursu rezultātiem šajās programmās tiks pieņemt līdz šā gada 30. maijam. Projektu aktivitāšu periods ir no 2025. gada 1.janvāra līdz 14. novembrim. Pašvaldības līdzfinansējums projekta iesniedzējam tiks izmaksāts kompensācijas veidā pēc projekta īstenošanas, visu projekta izmaksu veikšanas no līdzfinansējuma saņēmēja puses un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

Tāpat 2025. gadā apstiprināti un tiks realizēti 12 bīstamības novēršanas un trīs siltināšanas projekti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī četri sakrālā mantojuma saglabāšanas projekti.

Kopējais pašvaldības budžeta finansējums 2025. gadā realizējamajiem projektiem veido 2 miljonus eiro.

📌 Informācija par pašvaldības līdzfinansējuma programmām, tai skaitā normatīviem aktiem un konkursu dokumentiem ēku atjaunošanai pieejama vietnē www.atjauno.riga.lv.

 

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem aizvadīta šī gada pirmā darba birža

Otrdien, 18. februārī, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Pāles ielā 9 notika jau divdesmit sestā darba birža, kuru apmeklēja aptuveni 170 darba meklētāju. 12 uzņēmumi Ukrainas civiliedzīvotājiem piedāvāja vairāk nekā 100 vakanču.

Divdesmit sestajā darba biržā interesentus ar savām vakancēm iepazīstināja Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas 1. slimnīca”, SIA “Rīgas veselības centrs”, SIA “Rīgas meži”, SIA “Rīgas nami” un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Tāpat arī ražošanas uzņēmums SIA “Forevers”, īpašumu apsaimniekotājs SIA “Hagbergs”, apģērbu tīrītava SIA “Irve”, pasta un loģistikas uzņēmums SIA “Omniva”, kā arī ceļu būvniecības uzņēmums SIA “Roadeks”.

Vislielāko interesi apmeklētāju vidū izraisīja uzņēmums SIA “Omniva”, kas piedāvāja vakances ne tikai ierastajās kurjeru pozīcijās, bet arī vidējā līmeņa menedžeriem un IT specialistiem.

No Ukrainas sieviešu puses bija vērojama liela interese par tādām vakancēm kā biroja darbinieces, pārdevējas, pavāres un skaistumkopšanas speciālistes. Savukārt, vīrieši izrādīja interesi par tehniskām vakancēm.

Nākamā darba birža ir paredzēta aprīļa sākumā.

Darba birža tiek organizēta, lai palīdzētu ukraiņiem, kuri ieradušies Latvijā, integrēties darba tirgū un atgriezties normālā dzīvē. Iepriekšējās 25 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvāts ap 4600 vakancēm. Tajās piedalījušies vairāk nekā 100 uzņēmumu un tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts:  Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +37129186844.

 

Rīgas apkaimju biedrības var pieteikties pašvaldības atbalstam

Jau piekto gadu Rīgas pašvaldība piedāvā apkaimju attīstības biedrībām pieteikties finansiālam atbalstam.

Kopš 2021. gada galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. No 2023. gada biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri un kuras šo atbalstu iepriekš jau ir saņēmušas, iespējams pieteikties lielākam finansējumam – grantam līdz 3000 eiro, ja tās izlietojušas vismaz 90% no iepriekšējā saimnieciskajā gadā piešķirtā finansiālā atbalsta apmēra. Tādi paši nosacījumi ir spēkā arī šogad.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Finansējumu var izmantot administratīvo izmaksu segšanai, piemēram, darbinieku atalgojumam, telpu un inventāra nomai, atlīdzībai par citu personu sniegtajiem pakalpojumiem biedrības darbības nodrošināšanai u.tml., tāpat arī izmaksu segšanai par projektu pieteikumu sagatavošanu citiem finanšu instrumentiem, kā arī biedrību rīkoto apkaimes publicitātes veicināšanas un identitātes stiprināšanas aktivitāšu izdevumu segšanai.

Finansiālais atbalsts nav domāts biedrību pamatlīdzekļu iegādei, prēmijām, dāvanām un stimulējošu pasākumu rīkošanai biedrības biedriem, naudas sodu, līgumsodu, kavējuma procentu apmaksai, kā arī biedrības līdzfinansējumam pašvaldības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

2024. gadā pašvaldība biedrību atbalstam bija paredzējusi 70 000 eiro. Atbalstu saņēma 24 apkaimju biedrības – grantu 1000 eiro apmērā saņēma 7 biedrības, savukārt atbalstu 3000 eiro apmērā saņēma 17 biedrības. Biedrības finansējumu ieguldījušas biedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu apmaksā, telpu un inventāra nomā, dažādu informatīvo materiālu izveidē un apkaimju iedzīvotāju iesaistei un līdzdalībai paredzētu pasākumu organizēšanā.

Apkaimju attīstības biedrībām iespējams pieteikties atbalstam līdz 23. februārim.

Nosacījumi pašvaldības atbalsta saņemšanai, kā arī informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama – ŠEIT.

 

Publiskajai apspriešanai nodoti saistošie noteikumi divu jaunu uzņēmējdarbības atbalsta programmu īstenošanai

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 28. februārim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par divu jaunu atbalsta programmu īstenošanu, kas paredz piešķirt uzņēmējiem līdzfinansējumu un komerctelpu labiekārtošanai un dažādu publisku pasākumu rīkošanai.

✅ Iepazīties ar projektiem un sniegt atsauksmes iespējams mājaslapā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”.

Abas programmas paredz atbalsta sniegšanu mazajiem un mikro uzņēmējiem, kas darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā.

Viena no atbalsta programmām paredzēta komercdarbības veicināšanai esošo ēku pirmajos stāvos.

Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai:

  • telpu remontam;
  • iekārtošanai;
  • vides pieejamības uzlabošanai;
  • skatlogu noformēšanai;
  • izkārtņu izgatavošanai;
  • labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā;
  • nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām.

Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Otra atbalsta programma, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistītu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

Pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem abu programmu realizācijā.

 

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem notiks darba birža

Otrdien, 18. februārī no plkst. 12.00 līdz 15.00, Pāles ielā 9 notiks darba birža. Tajā piedalīsies 14 uzņēmumi, kuri kopā piedāvās vairāk nekā 100 vakances dažādās nozarēs, tostarp, medicīnā un aprūpē, pārtikas ražošanā, komunālajos pakalpojumos un ceļu būvniecībā.

Arī šogad darba biržā ar darba piedāvājumiem piedalās Rīgas kapitālsabiedrības. SIA “Rīgas 1. slimnīca” un SIA “Rīgas veselības centrs” aicina darbā ārstus, medmāsas, sanitārus, fizikālās terapijas speciālistus, zobārstus un citus medicīnas un tehniskos darbiniekus. SIA “Rīgas meži” meklē dārzniekus un tehniskos palīgus, savukārt, SIA “Rīgas nami” aicina pievienoties savai komandai santehniķus, elektriķus un citus tehniskos darbiniekus.

Tāpat darbiniekus, kas palīdzētu teritoriju uzkopšanā meklē SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, bet tehniskos darbiniekus savā komandā aicina AS “Rīgas Siltums”.

Darbu piedāvā arī ražošanas uzņēmums SIA “Forevers”, kas piedāvā darbu ražošanas un loģistikas jomā. Tāpat SIA “Hagbergs” meklē uzkopšanas darbiniekus telpās, bet SIA “Irve” – darbiniekus veļas tīrīšanas uzņēmumā. Arī SIA “Omniva” piedāvā vakances, gan pasūtījumu šķirotājiem, kurjeriem, gan programmētājiem un kontrolieriem.

Ceļu būvniecībā piecas vakances piedāvā SIA “Roadeks”.

Darba birža tiek organizēta, lai palīdzētu ukraiņiem, kuri ieradušies Latvijā, integrēties darba tirgū un atgriezties normālā dzīvē. Iepriekšējās 25 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvāts ap 4600 vakancēm. Tajās piedalījušies vairāk nekā 100 uzņēmumu un tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +37129186844.

 

Rīgas arhitektūras mantojums un ilgtspējīga nākotne minecraft vidē

Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” izsludina jaunu konkursu, kurš norisināsies pirmo reizi – “RĪGAS ARHITEKTŪRAS MANTOJUMS UN ILGTSPĒJĪGA NĀKOTNE MINECRAFT VIDĒ”.

Konkursā darbi jāizstrādā attālināti un jāiesniedz no 2025. gada 11. februāra līdz 11. aprīlim, kurā aicināti piedalīties Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolēni un interešu izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 8 līdz 16 gadiem:

🔹 I grupa (8 – 10 gadi);
🔹 II grupa (11 – 13 gadi);
🔹 III grupa (14 – 16 gadi).

Konkursa dalībnieki izstrādā projektu Minecraft Education vai Minecraft java edition platformā, kas ietver:

🔹 Vēsturiska arhitektūras objekta rekonstrukciju Rīgā;
🔹 Ilgtspējīgu nākotnes vīziju, kas papildina vai pārveido vēsturisko objektu.

Projekts jāiesniedz digitāli, iekļaujot Minecraft pasaules failu, 3 – 5 ekrānšāviņus no projekta, īss (2–3 minūšu) video ar projekta prezentāciju un idejas skaidrojumu.

Konkursa mērķi :

  • veicināt bērnu un jauniešu izpratni par Rīgas vēsturisko arhitektūras mantojumu;
  • attīstīt dalībnieku zināšanas par ilgtspējīgas pilsētplānošanas principiem, tostarp zaļās enerģijas, viedās infrastruktūras un urbānās ekoloģijas idejām;
  • attīstīt radošās un tehnoloģiskās prasmes, izmantojot Minecraft Education platformu arhitektūras projektu veidošanā;
  • rosināt bērnu un jauniešu interesi par arhitektūru, vides ilgtspēju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu radošā darbā;
  • stimulēt dalībnieku kritisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, izmantojot STEM pieeju praktiskos uzdevumos un projektos.

Uzvarētāju apbalvošanas ceremonija notiks 2025. gada 17. aprīlī, plkst. 16:00, RTJN “Annas 2” izglītības iestādē un laureātu darbu virtuālā izstāde norisināsies no 2025. gada 16. maija, plkst. 16:00 līdz 30. maijam, RTJN “Annas 2” telpās.

Iepazīties un izlasīt pilnu konkursa nolikumu var www.tjn.lv

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā sazināties ar RTJN “Annas 2” pulciņa “Minecraft skola” interešu izglītības skolotāju Arinu, amozzherikova@edu.riga.lv.

Afiša

 

Rīga uzņēmējdarbības veicināšanai piedāvās divas jaunas atbalsta programmas

Uzņēmējdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, Rīgas pašvaldība šogad plāno ieviest divas jaunas atbalsta programmas, piešķirot uzņēmējiem līdzfinansējumu dažādu publisku pasākumu organizēšanai un komerctelpu iekārtošanai.

🔵 Viena no atbalsta programmām, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

🔵 Otra atbalsta programma paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam; iekārtošanai; vides pieejamības uzlabošanai; skatlogu noformēšanai; izkārtņu izgatavošanai; labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā; nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām. Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Patlaban abu atbalsta programmu saistošos noteikumus vērtē Finanšu ministrija pēc kā tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka abas jaunās atbalsta programmas izveidotas, balstoties uz pašu uzņēmēju ierosinājumiem, kā cīnīties ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un attālinātā darba ieviešanas sekām.

“Neviens uzņēmums, kafejnīca vai veikals nevarēs strādāt, ja pie viņa nenāks klients, kas pērk viņa preces vai pakalpojumus. Cilvēku piesaistei pašvaldība organizē dažādas aktivitātes un pasākumus. Papildus, sadarbojoties ar uzņēmēju organizācijām, esam izstrādājuši jaunas atbalsta programmas, ar mērķi atbalstīt uzņēmēju iniciatīvas un vajadzības. Pašvaldība dod instrumentus, bet katra uzņēmēja paša ziņā ir būt aktīviem un tos pilnvērtīgi izmantot,”

skaidro I. Andersone

Atbalsta programmu efektivitāti pašvaldība novērtēs, ņemot vērā uzņēmēju aktivitāti un telpu izmantošanas mērījumus. 2024. gada otrajā pusē Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta speciālisti, fiziski apsekojot galvenās Rīgas centra un Vecpilsētas ielas, fiksēja reālo situāciju komerctelpās, kas atrodas ēku pirmajos stāvos. Kopumā apsekotas 2323 komerctelpas un dati rāda, ka 73% no apsekotajām telpām jau šobrīd notiek dažāda veida komercdarbība (pakalpojumi, tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana u.c.), bet 2% telpu tiek veikti remontdarbi.

Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta vadītājs Andris Lišmanis skaidro: “Apzinot reālo situāciju, varam efektīvi īstenot atbalsta programmas un novērtēt, kā uzņēmējdarbību konkrētās vietās nākotnē ietekmēs ielu pārbūve un labiekārtojumi, pilsētvides attīstības projekti, kā arī pašvaldības atbalsta mehānismi. Analizējot datus, redzam, ka atkarībā no ielas pirmā stāva aizņemtība ir atšķirīga un labāki rādītāji ir ēkās, kuras atrodas tiešā centra tuvumā. Visvairāk aizpildītu telpu ir Tērbatas ielā, kur aizņemti vairāk nekā 90% komerctelpu, Baznīcas ielā aizņemti 91% telpu, kā arī Dzirnavu, Ģetrūdes, Audēju, Torņa ielā un Jaunielā. Brīvības ielā aizņemti 65%, Kr. Valdemāra ielā 68% un A. Čaka un Marijas ielā – 70% telpu. Secinājums – mierīgas, sakārtotas, labiekārtotas un apgaismotas ielas piesaista gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, jo tajā ir patīkamāk dzīvot, strādāt, pavadīt laiku un cilvēki šādā vidē pārvietojas lēnāk un uzturas ilgāk.”

Vienlaikus Rīgas pašvaldība ieviesusi jaunu atbalsta aktivitāti uzņēmējiem – iespēju operatīvi saņemt Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktā pašvaldības speciālista jeb mentora konsultāciju, kas sniegs informatīvu atbalstu un padomus, kā uzņēmējam rīkoties konkrētajā situācijā vai kādi dokumenti jāiesniedz problēmas risināšanai vai pakalpojuma saņemšanai.

📌 Konsultācijas uzņēmēji var saņemt kontaktpunkta darba laikā, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai zvanot uzņemējdarbības atbalsta projektu vadītājiem uz tālruni +371 28019057 (Aijai Lilienfeldei) vai +371 29325310 (Mārim Strodam).

 

Rīgas apkaimēm ar mazāku iedzīvotāju skaitu noteikts apkaimes centrs

Divpadsmit Rīgas apkaimēm, kuras atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas un kurās dzīvo mazāks iedzīvotāju skaits, identificēts apkaimes centrs.

Tagad apkaimju centra atrašanās vieta un tā robežas ir noteiktas:

  • Brekšiem;
  • Bukultiem;
  • Dārzciemam;
  • Dreiliņiem;
  • Kleistiem;
  • Kundziņsalai;
  • Rumbulai;
  • Salām;
  • Sužiem;
  • Šķirotavai;
  • Trīsciemam;
  • Voleriem.

Apkaimju centri ir apkaimes centrālā vieta, kas spēlē nozīmīgu lomu vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē, nodrošinot pakalpojumus, sociālās un rekreācijas funkcijas, kā arī reprezentē apkaimes identitāti un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai.

Apkaimju centri no jebkuras vietas apkaimē pārsvarā sasniedzami 15 minūšu gājienā.

Kopumā Rīgas administratīvā teritorija ir sadalīta 58 apkaimēs. 35 apkaimēm to centri tika noteikti jau iepriekš, izstrādājot 2021. gadā apstiprināto Rīgas teritorijas plānojumu, un šīm teritorijām ir sākta konceptplānu izstrāde, kā arī tiek īstenoti dažādi pilsētvides attīstības projekti. Šobrīd apkaimju centri noteikti vēl 12 iedzīvotāju skaita ziņā mazākām apkaimēm, savukārt apkaimēm Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā centrus paredzēts identificēt teritorijas plānojuma izstrādes laikā.

🔎 Vairāk par Apkaimju centru attīstības plānu – ŠEIT.

Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam apkaimju centri tiek noteikti kā teritorija, kur pašvaldībai mērķtiecīgi jāattīsta publiskā ārtelpa un jāiegulda investīcijas. Jau tagad identificētajos apkaimju centros tiek īstenoti dažādi projekti – izvietoti labiekārtojuma elementi, veidota gājēju un veloinfrastruktūra, attīstīts sabiedriskā transporta tīkls, tiek eksponēti mākslas objekti, notiek kultūras pasākumi, tiek izvietotas gaismas virtenes un tirdzniecības nojumes, kā arī nākotnē paredzēts centros izvietot informācijas un sludinājumu stendus. Līdzdalības budžeta konkursā iedzīvotāji varēs virzīt jaunas iniciatīvas šajās teritorijās un pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu.

Apkaimju centri noteikti, izvērtējot dažādus kritērijus, tostarp iedzīvotāju blīvumu, pakalpojumu pieejamību un cilvēku galamērķus, pilsētbūvniecisko raksturu un potenciālo apbūvi, īpašumu piederību, kas ir svarīgi publiskās ārtelpas attīstības projektu īstenošanai. Izpētes laikā tika veikta arī iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokli par apkaimes lietošanas paradumiem un telpas subjektīvo uztveri, aprakstīt konkrētai apkaimei raksturīgās tradīcijas un pasākumus, kā arī norādīt konkrētu vietu, kuru viņi uzskata par šīs apkaimes centru.

📌 Karte ar apkaimju centru teritorijām pieejama Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā  GEO RĪGA sadaļā “Tematiskie plānojumi” – datu slānī “Apkaimju centru attīstības plāns“.

Apkaimju perspektīvos centrus izvērtēja un noteica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

 

Nedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina rīdziniekiem?

Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski traucējumi elektrības piegādē, tomēr pastāv dažādi teorētiski riski un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nedaudz sagatavoties, ja gadās kādi sarežģījumi un uz brīdi pazūd elektrība.

Eksperti iesaka iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:

  • uzlādēt mobilās ierīces, portatīvos datorus, elektroauto un ārējos akumulatorus (tā dēvētās “poverbankas”);
  • uzpildīt degvielu automašīnās;
  • iegādāties rezerves baterijas radioaparātiem un lukturīšiem;
  • atslēgt no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai kuras ir jutīgas pret sprieguma svārstībām;
  • lejuplādēt mobilajā tālrunī lietotni “112 Latvija”, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
  • izmantot tikai oficiālos informācijas avotus un neuzticēties skaļiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem.

Rīgas pašvaldība ir veikusi preventīvus pasākumus un izstrādājusi rīcības plānu galvaspilsētas dienestu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanai sliktāko scenāriju gadījumā, ja sinhronizācijas procesa laikā radīsies elektropiegādes traucējumi.

Jau vēstīts, ka 8. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.

Kā informē Klimata un enerģētikas ministrija, lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.

Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.

 

Iebraucēji mācās par dzīvi Latvijā. 2024. gada rezultāti

Visu 2024. gadu biedrība “Patvērums “Drošā māja”” organizēja un nodrošināja mācības – ievadkursu par dzīvi Latvijā. Tās apmeklēja gan patvēruma meklētāji, kas dzīvo izmitināšanos centros Muceniekos un Liepnā, gan iebraucēji no Ukrainas un citām valstīm, kas Latviju izvēlējušies par mītnes zemi, taču dzīvo šeit mazāk par 5 gadiem.

Mācības turpinās arī šogad, bet iezīmēsim, kas ir paveikts pērn.

No 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 19. decembrim ievadkursu par dzīvi Latvijā noklausījušās 236 personas, no kurām 219 saņēmušas apliecinājumus par kursa noklausīšanos. Kopumā kursantu vidū bija starptautiskās aizsardzības personas no 32 valstīm.

Saņemtās apliecības

Lai sazinātos ar mācību dalībniekiem, tika veikta tulkošana no latviešu valodas uz farsi, puštu, franču, arābu, kurdu, dari, hindi un citām valodām. Tulkojumus nodrošināja Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūra.

Ievadkursa dalībnieki apguva šādas tēmas: iebraucēju tiesības, darba iespējas, mājoklis un īre, veselības aprūpe, izglītība, tradīcijas un kultūra.

Mācības lekciju veidā notika gan Muceniekos, gan Liepnā, gan “Patvēruma “Drošās mājas”” telpās Lāčplēša ielā 75, Rīgā, gan citās telpās. Taču daļu zināšanu tika nodotas un saņemtas praktiskā veidā – dodoties mācību ekskursijās. Mācību ietvaros apmeklētas šādas iestādes un organizācijas: LU Biznesa inkubatoru, Nodarbinātības valsts aģentūru, Startup House Riga, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Zooloģisko dārzu, Tautas lietišķās mākslas keramikas studiju “Saule”, Alūksnes novada muzeju.

Arī šogad turpinās mācības par dzīvi Latvijā. Projekts ritēs līdz 2026. gada 31. augustam, un tā noslēgumā biedrība “Patvērums “Drošā māja”” aicinās mediju pārstāvjus uz īpašu pasākumu, kur dalīsies projekta gaitā gūtajā pieredzē.

Projekts “Latvija – valsts pie Baltijas jūras!” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada perioda atbalstu, granta līguma nr. PMIF/13.3./2023/1/04. Kopējais projekta finansējums ir 302 765,06 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 227 073,79 eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 75 691,27 eiro.