Radošā biedrība “Priekumus” uzsāk projektu “Es esmu, mēs esam!”

Radošā biedrība “Priekumus” oktobrī uzsāk projekta “Es esmu, mēs esam!” īstenošanu Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijas veicināšanai.

Projekta ietvaros tiks organizēti trīs neformālās izglītības pasākumu cikli Rīgā dzīvojošiem 5-11 gadus veciem bērniem. Visas aktivitātes plānotas kā komunikāciju prasmju veicinošas nodarbības, lai nodrošinātu pašizziņas un pašizaugsmes pieredzi, pielietojot apzinātības prasmes veicinošas tehnikas, apgūtu jaunas prasmes un iemaņas, radot mākslas projektus, stiprinātu sadarbības prasmes grupu uzdevumos, kā arī caur savstarpējo komunikāciju integrējot bērnus un viņu ģimenes no Ukrainas vietējā kopienā.

📌 Nodarbības notiek vienu reizi nedēļā Ieriķu ielā 43a, Rīgā un ir bez maksas.

● Pirmais nodarbību cikls notiek no 12.10.- 09.11.2023. (brīvu vietu nav).
● Otrs nodarbību cikls plānots 16.11.-14.12.2023. (notiek pieteikšanās).
● Trešais nodarbību cikls plānots 11.01.-08.02.2024. (notiek pieteikšanās).

Vietu skaits grupā ierobežots.

🔎 Vairāk informācijas un pieteikšanās – ŠEIT , t. 25401401.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros, un tā īstenošana notiek no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 28. februārim.

Rīgā darbu sāk inovatīvs atbalsta centrs jauniešiem un senioriem “Resiliences avots”

,

Piektdien, 13. oktobrī, Avotu ielā 31/1 atklāts jauns kopienas centrs “Resiliences avots”, kurā pieejamas drošas telpas radošo iniciatīvu veicināšanai, kā arī atbalsta sniegšanai individuāli un grupās.

“Ar “Resiliences avota” izveidošanu Rīga jaunā līmenī paceļ savas iespējas palīdzēt mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Šodien īstenojas mūsu ilgi lolots un rūpīgi gatavots projekts, ar kura palīdzību varēsim piedāvāt inovatīvus atbalsta pasākumus jauniešiem un senioriem. Statistika ir nepielūdzama un šāds atbalsts mūsu pilsētā ir ļoti nepieciešams, lai katram cilvēkam tiek dota iespēja būt par pilnvērtīgu šīs sabiedrības locekli, ”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Esmu patiesi gandarīta, ka mums ir izdevies izveidot paaudžu un pakalpojumu sinerģiju. Starppaudžu programmas ir ļoti nepieciešamas sociālā un psihoemocionālā līdzsvara stiprināšanai,”

norāda Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Centrā ikviens kopienas iedzīvotājs var pulcēties ar domubiedriem vai iepazīt citas paaudzes, citu sociālo grupu pārstāvjus, apgūstot sadzīves prasmes un attīstot sociālās prasmes, kā arī pats iesaistīties brīvprātīgā darba aktivitātēs.

📌 Nodarbības kopienas centrā varēs apmeklēt gan bērni un jaunieši, gan seniori, personas ar invaliditāti, gan pilngadīgas personas un brīvprātīgie. Būs organizēti, tematiski speciālistu vai brīvprātīgo vadīti daudzveidīgi pasākumi:

• Pirmdienās – Dzīvesspēks saskarsmē – cilvēki tiks aicināti pilnveidot datora prasmes, apgūt valodas, aicināti uz saskarsmes un sociālo prasmju pilnveides nodarbībām, šajā dienā aktīvi darbosies atbalsta grupas un pašpalīdzības grupas.
• Otrdienās – Ideju inkubators – kreatīvā rakstīšana, vingrošana un galda spēles senioriem, radošās darbnīcas, dejas. Pārsvarā nodarbības pēc kopienas vēlmēm/iniciatīvas.
• Trešdienās – Dzīve kustībā – cilvēki tiks aicināti uz radošās pašizpausmes grupām: mākslas, amatniecības pasākumiem, darbosies improvizācijas grupa, repa un sporta darbnīcas, kā arī citām radošām nodarbībām.
• Ceturtdienās – Miera telpa – PhotoVoice (Photovoice ir kvalitatīva izpētes metode, ko izmanto kopienas līdzdalības pētījumos, kas apkopo dalībnieku uzņemtās fotogrāfijas un stāstījumus), būs veselības diena, kad notiks vingrošana, dejas, notiks kustību terapijas nodarbības, meditācijas.
• Piektdienās – Atvērtā pasaule – organizēti pasākumi veicinot prāta, saskarsmes, radošuma un integrētus veselības pasākumus, piemēram, tādus kā medicīnas istaba, kurā būs pieejamas veselības aprūpes speciālista konsultācijas par slimību profilaksi un veselības veicināšanu, kā arī iespēja veikt vienkāršus eksprestestus veselības stāvokļa noteikšanai, šajā dienā plānoti arī starppaudžu pasākumi.

📌 Kopienas centrā sociālā darbinieka pakalpojumi būs pieejami ikvienam klientam, un to mērķis ir palīdzēt veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt un radīt sociālajai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

  • Pie sociālā darbinieka būs iespēja saņemt informāciju par Rīgas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem, to pieejamību, kurš nepieciešamības gadījumā informēs Rīgas Sociālo dienestu vai tiks ierosināta vai organizēta starpinstitucionālā sadarbība klienta problēmas risināšanai.
  • Tāpat kopienas centrā būs iespēja piesaistīt citus speciālistus pēc nepieciešamības, piemēram tādus kā, psihologs, psihoterapeits, jaunatnes darbinieks un citi.

Kopienas centrs aicina pieteikties brīvprātīgos, lai iesaistītos ielu darbā, sniegtu individuālu atbalstu un vadītu grupu nodarbības.

“Resiliences avots” būs pieejama brīvā laika telpa, kurā apmeklētāji varēs brīvi bez konkrēta plāna pavadīt laiku, spēlējot galda spēles, lasot grāmatas, veidojot rokdarbus, tāpat būs nodrošināta piekļuve datoram un citas iespējas.

Kopienas centra darba laiks ir no plkst. 9.30 līdz 21.30, rīta pusē uz aktivitātēm aicināti seniori, bet pēcpusdienā jaunieši. Papildus informācija FB vietnē – ŠEIT

Kopienas centra darbu nodrošinās biedrība “Resilieneces centrs”, kas turpinās bijušā dienas centra pilngadīgām personām “Ābeļzars” pakalpojuma pēctecību. Kopienas centrs ir veidots ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu.

● Ar Kopienas centra mēneša plānu var iepazīties – ŠEIT
● Ar citiem pašvaldības dienas un kopienu centriem var iepazīties – ŠEIT
● Papildus informācija pa tālruni – 62803399.

Visi interesenti aicināti apmeklēt un iesaistīties jaunā kopienas centra darbā.

Lucavsalā izveidots lielākais suņu pastaigu laukums Rīgā

,

Lucavsalā piektdien, 13. oktobrī, tika atklāts jauns suņu pastaigu laukums. Tas ir līdz šim lielākais Rīgā un tapis biedrības “Suns ar misiju” 2021. gadā līdzdalības budžeta konkursam iesniegtā un iedzīvotāju atbalstītā projekta “Pilsētsuņu laukums” rezultātā.

“Daudziem no mums ir mājdzīvnieki, par kuriem nepieciešams rūpēties. Viena no galvenajām suņu labturības prasībām ir iespēja regulāri pastaigāties un, vēl labāk, kārtīgi izskrieties. Pilsētvidē to ne vienmēr ir iespējams izdarīt droši, tāpēc šī laukuma izveidošana ir lielisks piemērs, kā pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem var realizēt ilgi gaidītus un noderīgus projektus. Jaunais laukums palīdzēs atpūsties kopā visai ģimenei, jo tam blakus ir arī Lucavsalas atpūtas zona un peldvieta. Kopā turpināsim uzlabot pilsētvidi arī turpmāk – jau šogad atjaunosim vairākas zaļās zonas un bērnu rotaļu laukumus, un nākamgad vēl sparīgāk turpināsim iesākto,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Biedrības “Suns ar misiju” iesniegtā suņu laukuma iecere 2021. gadā ieguva iedzīvotāju atbalstu Rīgas līdzdalības budžeta konkursa balsojumā. Projekts ieguva 1133 balsis. Darbi tika sākti šā gada pavasarī, un kopā projekta realizācija izmaksāja nedaudz vairāk par 75 000 eiro. Suņu laukums Lucavsalā ir pirmais Daugavas kreisajā krastā.

“Laukums ir vairāk nekā 5600 kvadrātmetru plašs un tas sadalīts četrās zonās, kurās mūsu četrkājainie draugi pa zāles segumu varēs izskrieties atbilstoši savam augumam un draudzīgumam – gan kopējā zonā, gan atsevišķās zonās kucēniem, mazajiem suņiem un lielajiem suņiem. Pilsēta ar šāda suņu pastaigu laukuma izveidošanu ir padarījusi suņiem un viņu saimniekiem pilsētas vidi humānāku un draudzīgāku. Tā kā mājdzīvnieki ir neatņemama mūsu sabiedrības ikdiena, sabiedrības pieprasījums pēc pilsētvides uzlabojumiem mājdzīvniekiem visu laiku pieaug”,

akcentē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs.

Jaunajā laukumā īpaši padomāts par suņu drošību, jo ir vairāki metāla žogi, kas norobežo gan visu perimetru, gan atsevišķās zonas. Laukumā varēs iekļūt pa astoņiem dažādiem vārtiņiem. Pašvaldības oficiālajās peldvietās suņus ievest nedrīkst, tāpēc cilvēka labāko draugu labsajūtai blakus laukumam ierīkota īpaša peldvieta suņiem.

Suņu saimnieku ērtībām katrā zonā uzstādīts plastmasas konteiners atkritumiem un soliņi ar atzveltni. Pie ārējās ieejas vārtiem uzstādītas laukuma lietošanas informatīvas planšetes un ziņojumu stends, bet pie iekšējo teritoriju vārtiņiem ir laukumu nosaukumi. Suņu apmācībai lielo suņu laukumā izvietotas desmit šķēršļu vienības, mazo suņu apmācībām un kucēnu apmācībām – pa trim šķēršļu vienībām.

Laukums izveidots blakus Daugavai, tāpēc katram gadījumam apmeklētājiem jārēķinās, ka atsevišķas dienas gadā ekstremālu laikapstākļu gadījumā teritorija var īslaicīgi applūst. Lai nodrošinātos pret šķēršļu bojāšanos vai aizskalošanu, izvēlētajiem elementiem ir konstrukcijas no tērauda, kas pārklātas ar pulverkrāsas pārklājumu, un paneļi no augstas kvalitātes mitruma un apkārtējās vides apstākļu ietekmes izturīga plastikāta. Laukums tika plānots tā, lai saglabātu visus teritorijā esošos kokus.

📌 Jaunais laukums atrodas Lucavsalas ziemeļu daļā pie Bieķengrāvja, labajā pusē no Salu tilta, virzienā no pilsētas centra uz Pārdaugavu. Atrašanās vieta kartē – ŠEIT.

📌 Rīgas pašvaldība izvērtē iespējas nākotnē izveidot jaunus suņu pastaigu laukumus. Tāpēc šoruden platformā iesaisties.riga.lv veikta iedzīvotāju aptauja gan par suņu staidzināšanas paradumiem, gan vēlamajām vietām laukumiem.

📌 Iedzīvotāji līdz 31. oktobrim var piedalīties balsojumā par kādu no 30 rīdzinieku šajā gadā iesniegtajām apkaimju attīstības idejām portālā balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra punktos. Balsot var ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir vismaz 16 gadi.

Līdzdalības budžeta ideju konkursu Rīga īsteno jau piekto gadu. Līdz šim apstiprinātas 36 idejas, no kurām šobrīd pilnībā īstenotas 12.

Portālā LSM.lv skatāms jauniešu veidots raidījums

Portālā LSM.lv ir skatāmas Latvijas jauniešu veidotā raidījuma “Dzīva dzīve” astoņas sērijas, kas tapa režisoru Zanes Gargažinas un Staņislava Tokalova vadībā un 1. oktobrī – Starptautiskajā senioru dienā tiks demonstrētas Latvijas Televīzijas LTV1 kanālā. Jaunieši kļuva par radošās profesionālās komandas dalībniekiem, palīdzot sagatavot un veidot televīzijas raidījumu, kas motivē un iedvesmo skatītājus.

Raidījumā “Dzīva dzīve” satiekas jauni un vecā gadagājuma cilvēki, lai runātu par sapņiem, dzīves notikumiem un tādiem svarīgiem aspektiem kā draudzība un mīlestība. Raidījums apvieno paaudzes un pievērš uzmanību dažādām dzīves tēmām. Tas ir ceļojums uz viņu emocionālo pieredzi un iekšējo pasauli, kurā viņi dalās savos unikālajos stāstos, rādot “pēdas”, ko personības atstāj dzīvē un sabiedrībā.

Raidījumā “Dzīva dzīve” abas paaudzes pauž savas patiesās jūtas un domas, jo jaunieši meklē savu ceļu dzīvē, bet vecāka gadagājuma cilvēki var just, ka zaudē saikni ar sabiedrisko dzīvi. Sarunas veido tiltu starp paaudzēm un aicina Jūs pievienoties kopīgajam attīstības, sapratnes un iedvesmas ceļojumam.

No šī gada marta jauniešiem no 14 gadu vecuma no Rīgas un citām Latvijas pilsētām bija iespēja bez maksas piedalīties sabiedrības integrācijas projektā “Radošu pasākumu cikls Rīgas senioriem ar filmas uzņemšanu”, kuru īsteno NVO “Pūks un draugi” un kas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sadarbojoties ar pansionātu RSAC “Mežciems”, jauniešiem bija iespēja apmeklēt seniorus, tie runāja un pierakstīja stāstus, no kuriem tika izveidots raidījums “Dzīva dzīve”.

Programmas mērķis ir palīdzēt katram skatītājam apzināties savu unikalitāti un ieraudzīt, ka viņi ir vērtīgi jebkurā vecumā, uzsverot katra indivīda nozīmi un daloties ar iedvesmojošiem stāstiem, kas liks aizdomāties.

Nepalaidiet garām šo unikālo iespēju redzēt, kā vārdi un emocijas mūs vieno neatkarīgi no vecuma. Sekojiet līdzi katrai epizodei, lai uzzinātu vairāk par raidījuma viesiem un to, cik svarīga loma mūsu dzīvē ir katram vārdam un emocijai.

📌 Raidījuma sērijas skatāmas ŠEIT

Aicina iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas iedzīvotājus, nekustamo īpašumu īpašniekus, uzņēmējus, nevalstiskajās organizācijas, nozaru profesionāļus u.c. līdz 31. oktobrim iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijas izstrādei. Pašvaldība aicina priekšlikumus iesniegt noteiktajā laikā, lai teritorijas plānojuma izstrādes procesā tos varētu savlaicīgi izvērtēt.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības teritorijas plānojums ir Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskajai personai, tādēļ tā izstrādē ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2022. gada nogalē uzsāka jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Līdz šim jau ir organizēti vairāki sabiedrības līdzdalības pasākumi – informatīvs vebinārs par plānojuma izstrādi, ikviens tika aicināts iesniegt priekšlikumus dokumenta izstrādes sākumposmā un organizētas diskusijas ar dažādām mērķa grupām.

📌 Priekšlikumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijai aicinām iesniegt līdz 31. oktobrim, tos nosūtot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam:

● elektroniski uz e-pasta adresi pad@riga.lv ;

● vai pa pastu (Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050).

📌 Papildu informācija par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādi pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā un skatāma – ŠEIT

Sākusies reģistrēšanās IX pasaules diktātam latviešu valodā

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies sestdien, 14. oktobrī, sākums pulksten 12.15. Šī būs jau devītā diktāta norises reize, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska. No 3. oktobra sākusies reģistrēšanās dalībai diktāta klātienes rakstīšanas vietās.

📌 Lai piedalītos diktātā klātienē, iepriekš ir jāreģistrējas vietnē www.raksti.org, kur varēs izvēlēties vienu no 16 rakstīšanas vietām 11 Latvijas pilsētās. Šogad klātienē diktāts norisināsies Rīgā, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Reģistrēties dalībai klātienē būs iespējams līdz 12. oktobra vakaram. Savukārt tie, kuri nebūs paspējuši laikus reģistrēties, to varēs izdarīt norises vietā neilgi pirms diktāta sākuma, taču jāņem vērā, ka tas būs iespējams vien tad, ja būs brīvas vietas, tādēļ organizatori iesaka laikus reģistrēties mājaslapā.

● Diktātu būs iespēja rakstīt arī attālināti, šai dalības formai nav nepieciešams iepriekš speciāli pieteikties, taču ir nepieciešams izveidot lietotāja kontu vietnē raksti.org. Attālinātajai dalībai diktāts tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, Latvijas Televīzijā un Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, kā arī diktāta mājaslapā.

Pasaules diktāts latviešu valodā ir privāta iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt latviešu valodu un stiprināt tās saknes mūsdienu multikulturālajā vidē. Deviņu gadu laikā no neliela valodas entuziastu rīkota pasākuma tas ir izaudzis par starptautisku projektu, kurā pērn piedalījās 2000 interesentu no 29 valstīm. Katru gadu kāds no mūsdienu latviešu rakstniekiem rada aptuveni 300 vārdu tekstu, ko diktē kāds slavens latviešu aktieris. Šogad par diktāta autoru izvēlēts rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt par diktori izraudzīta Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska.

Māris Bērziņš (1962) ir rakstnieks, sešu romānu, vairāku īsprozas un lugu krājumu autors. Sarakstījis romānu “Svina garša”, par ko saņēmis plašu atzinību un vairākas godalgas, tostarp Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā un Baltijas Asamblejas balvu. 2022. gadā viņš saņēmis IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Agnese Budovska (1992) ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise. Vairākas reizes nominēta Spēlmaņu nakts balvai. Balvu ieguvusi 2016. gadā nominācijā “Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks” par līgavas lomu izrādē “Asins kāzas” Latvijas Nacionālajā teātrī. Agnese Budovska 2021. gadā par lomu filmā “Wild East. Kur vedīs ceļš” ieguvusi Lielā Kristapa balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā.
Iniciatīvas mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar latviešu diasporām ārpus Latvijas, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums.

Ap 300 vārdu garā diktāta teksta latviešu valodas normām pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Labojot diktātu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu novērtēt savas zināšanas.

● Labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar vērtīgām balvām no diktāta partneriem – Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā teātra, Latviešu valodas aģentūras, Jāņa Rozes grāmatnīcas un izdevniecības Zvaigzne ABC.

Rīgas dome aicina piedalīties arhitektūras metu konkursā par Rīgas 2. slimnīcas piebūvi un esošās ēkas pārbūvi

,

Rīgas dome ir izsludinājusi metu konkursu par Rīgas 2. slimnīcas piebūvi un esošās ēkas pārbūvi, lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu, funkcionāli pārdomātu un ekonomiski pamatotu metu SIA “Rīgas 2. slimnīca” ēkas piebūvei, kas savienota ar esošo slimnīcas ēku, kā arī mūsdienu medicīniskās aprūpes prasībām atbilstošai esošās ēkas pārbūvei Ģimnastikas ielā 1 un pieguļošās teritorijas labiekārtošanai.

Galvenais projektēšanas programmas uzdevums ir jauna korpusa – traumatoloģijas un ortopēdijas centra – izveide SIA “Rīgas 2. slimnīca” teritorijā. Būvprojektam jāparedz iespēja būvniecības darbus īstenot vismaz divās kārtās, kur būvniecības 1. kārtas ietvaros paredzēts izbūvēt jauno korpusu – traumatoloģijas un ortopēdijas centru, savukārt 2. kārtas ietvaros plānota esošās ēkas pārbūve un atjaunošana, nodrošinot slimnīcas darbības nepārtrauktību.

METU KONKURSA NORISE

● Nolikums un projektēšanas programma pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

● Ieinteresētie konkursa dalībnieki var iepazīties ar metu konkursa teritoriju SIA “Rīgas 2. slimnīca” ēkā (Ģimnastikas ielā 1) šī gada 24. oktobrī plkst. 11.00 un 14. novembrī plkst. 11.00.

● Meti jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamenta Klientu apkalpošanas centrā Kalēju ielā 10, Rīgā, līdz 2024. gada 11. janvāra plkst. 17.00. Žūrijas komisijas lēmuma pieņemšanas paredzamais termiņš – sešas nedēļas pēc metu piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

Godalgu fonds un konkursa žūrija

  • Kopējais konkursa godalgu fonds: 30 000 eiro (balvu fonds netiek aplikts ar PVN):
    • pirmās vietas (uzvarētāja) godalga: 14 000 eiro;
    • otrās vietas godalga: 8000 eiro;
    • trešās vietas godalga: 4000 eiro;
    • divas veicināšanas godalgas: katra 2000 eiro apmērā.
  • Metu konkursa žūrijas sastāvā ir septiņi žūrijas locekļi: žūrijas komisijas priekšsēdētājs arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs Jānis Dripe; SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis; Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas projektu vadītāja, sertificēta arhitekte Anna Vasiļjeva; Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve, sertificēta arhitekte Lolita Sarma; sertificēts arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs Uldis Balodis; sertificēta arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības biedre Vita Rauhvargere.

Projektēšanas kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 700 000 eiro apmērā.

Rīgas 2. slimnīca ir specializēta ārstniecības iestāde, kuras galvenais virziens ir traumatoloģija – balsta un kustību sistēmas slimību ārstēšana un rehabilitācija, kā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība smagu skeleta traumu gadījumos un plānveida ortopēdiskā ārstniecība dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos.

Pie Benjamiņu nama atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas un tās pirmā kongresa, un, godinot šo vēsturisko notikumu, pirmdien, 9. oktobrī, pie Benjamiņu nama Kr. Barona ielā 12 tika atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne.

Plāksne izvietota pie Benjamiņu nama ēkas ieejas durvīm, jo Latvijas Trešās atmodas laikā 1988. gadā tieši šajā ēkā veidojās Tautas fronte un tajā norisinājās nozīmīgi notikumi, kuriem bija izšķiroša nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Uz plāksnes izvietots uzraksts: “1988. gada 29. jūlijā šai namā darbu sāka Latvijas Tautas frontes organizācijas komiteja. Te dzimusi Latvijas vēsturē lielākā un saliedētākā tautas kustība, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību.”

Piemiņas plāksnes atklāšanā ar savām atmiņām dalījās bijušie Latvijas Tautas frontes dibinātāji un dalībnieki – žurnālists un politiķis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, bijušie Latvijas Tautas frontes biedri un citi interesenti.

“1988. gadā 1. un 2. jūnijā izteiktā ideja par Tautas frontes dibināšanu attīstījās milzu ātrumā. Tomēr tā laika Centrālā vēlēšanu komisija nepieņēma pirmo dibināšanas manifestu, atbildot, ka Latvijā Tautas frontes nebūs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Tomēr cilvēki nerimās un 29. jūlijā Benjamiņu namā darbu uzsāka Tautas frontes organizācijas komiteja. Process bija sācies, tas kļuva neapturams. Nepilnu divu mēnešu laikā tā kļuva par 110 tūkstošu cilvēku lielu sabiedriski politisku organizāciju, kas Latvijas vēsturē vēl nebija bijusi un kura beigās izkaroja Latvijas neatkarību. Arī pirmajās dienās šeit, Benjamiņu namā, uzturējās Latvijas Tautas fronte un man, kā tās priekšsēdētājam, atmiņā ir palikušas vairākas spilgtas epizodes. Pirmkārt, garās rindas, kas šeit stāvēja, lai rakstītu iesniegumus par iestāšanos Tautas frontē. Otrkārt, šeit ieradās arī Lietuvas un Igaunijas Tautas kustību līderi un tas bija brīdis, kad mēs sapratām, ka visas trīs Baltijas valstis cīnīsies kopā. Šeit mēs sākām organizēt pirmo akciju un vākt parakstus pret PSRS konstitūcijas grozījumiem, kuri paredzēja vēl apgrūtināt jau tā neiespējamo izstāšanos no Padomju Savienības. Pie šī nama stāvēja milzu rinda, lai parakstītos un divu nedēļu laikā tika savākti 600 000 parakstu. Atklājot šo plāksni, kurai virsū ir vissvarīgākā informācija par šī nama zvaigžņu stundu Latvijas likteņa gados, es ārkārtīgi vēlētos, lai ikviens šo namu uzskatītu par svarīgu vietu Latvijas valsts vēsturē, lai mēs ejot garām šeit atcerētos, ka bez tā laika notikumiem, brīvās Eiropas Savienības un NATO, Latvijas valsts šodien nebūtu. Paldies Rīgas domei, ka šī plāksne atradīsies šeit pie bijušā Rakstnieku savienības nama.”

atmiņās dalījās Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns

“ Benjamiņu namam ir īpaša vieta Latvijas vēsturē, jo tajā 1988.gada jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī pulcējās mūsu tautas aktīvākie un drosmīgākie cilvēki, kuri nebaidījās nostāties gaismas pusē pret padomju sasmakušo režīmu. Jauniem cilvēkiem šodien to pat grūti iedomāties, ka topošās Latvijas Tautas frontes biedru saraksti ar uzvārdiem, pases numuriem un adresēm faktiski bija gatavi apcietināmo un izsūtāmo saraksti, ja kompartijas režīms atkal atgrieztos pie stingrām represijām. Pēc Radošo savienību plēnuma 1. un 2.jūnijā sākās viļņošanās sabiedrībā. Cilvēki apsprieda noslēgumā pieņemto Rezolūciju. Klejoja arī lapiņas ar aicinājumu apvienoties Tautas frontē. Laikrakstos, radio, televīzijā notika diskusijas par plašas tautas kustības nepieciešamību, taču bija sajūta, ka netiekam uz priekšu. Bija skaidrs, ka ir nepieciešama vieta, kur cilvēkiem saņemt informāciju, tikties, apspriesties un apvienoties. Pēc tikšanās ar žurnālistiem Edvīnu Inkēnu un Ojāru Rubeni piedāvāju kustības koordinācijas centram Mākslinieku savienības konferenču zāli ar vienu telefonu. Apņēmos centru pieskatīt. Tas bija milzīgs process, kurš bija iespējams, pateicoties brīvprātīgajiem. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress satricināja Latviju. Nākamajā dienā pēc kongresa nama kāpnēs mani apturēja kāds vecāks vīrs. Viņš man pasniedza no vienlatnieka izgatavotu sudraba karotīti, teikdams: “Šo karotīti glabāju kā dāvanu savam mazdēlam, kad viņam iznāks pirmie zobiņi. Tagad to dāvinu Latvijai, jo beidzot Latvijai ir iznākuši zobi…”. Es priecājos, ka šodien, 35 gadus pēc Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, mēs iezīmējam ar piemiņas zīmi namu, kurā likti pamati Latvijas neatkarības atjaunošanai.”

Latvijas Tautas frontes līdzdibinātāja Sandra Kalniete

Velta Čebotarenoka, Latvijas Tautas frontes Jūrmalas nodaļas dibinātāja, atceroties tā laika notikumus, pieminēja:

“Pirms Tautas frontes izveidošanas Rakstniecības mājā bieži gāju uz dzeju vakariem, uz tikšanos ar Čaklo, Ziedoni un Vācieti un jau tad, šis nams man kļuva kā tāda svētā vieta. Pirmoreiz atnākot uz Tautas fronti, kāpjot pa kāpnēm, es biju stipri samulsusi un satraukusies, jo mani bija deleģējusi Jūrmalā tikko izveidotā Tautas fronte. Satiku Sandru Kalnieti, Daini Īvānu un šī māja arī man lēnām kļuva par ierastu vietu – jo vairāk braucu, jo vairāk pieradu. Mēs runājām un strīdējāmies par garumzīmēm, vārdu stilu, bet nekad nestrīdējāmies par būtību, un tas bija ļoti svarīgi. Šis nams ir kā svētvieta, un es Latvijas vēsturē to redzu kā cēlu vietu. Es lepojos ar Tautas fronti, es lepojos, ka es tur biju. Man Tautas fronte ir kā liels cēls, skaists, krāsains putns, kas zem saviem spārniem paņēma tūkstošus – mūs tautfrontiešus un arī nacionālās neatkarības kustības dalībniekus “Helsinki”. Tā visus mūs sakļāva, sasildīja, iedrošināja gan ar drosmi, gan ar prātu, lai mēs tālāk dzīvotu neatkarīga skaistā Latvijā, ar kuru es lepojos.”

“Tā ir īpaša privilēģija – man kā jaunās paaudzes politiķim klātienē pateikties par drosmi un paveikto saviem priekšgājējiem, kuru darbi ir bijuši patiesi vēsturiski. Latvijas Tautas fronte kā Latvijas Trešās Atmodas dzinējspēks panāca pašu dārgāko, kas tautai var būt – savu brīvu, neatkarīgu valsti. Vēlākos gados ar daudzu Tautas frontes politiķu tiešu līdzdarbošanos Latvija tika nostiprināta par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Savukārt manas paaudzes politiķu uzdevums ir turpināt gādāt par mūsu Latviju – stipru, eiropeisku, drošu valsti. Jaunatklātā piemiņas plāksne pie leģendārā Benjamiņu nama lai kalpo par apliecinājumu, ka mēs vienmēr atceramies Latvijas Tautas frontes pirmssākumus, tās sasniegumus, novērtējam tautfrontiešu drosmi cīnīties par brīvu Latviju un ar atbildību turpinām strādāt un kalpot Latvijai.”

uzsverot piemiņas plāksnes nozīmīgumu teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

🔎 Vairāk foto no pasākuma skatāmi – ŠEIT

Izveidota jauna atpūta zona Ķengaragā, Višķu ielā

,

Noslēgusies jaunas atpūtas vietas labiekārtošana zemesgabalā Višķu ielā starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

Jaunajā atpūtas vietā izveidotas:

  • spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem;
  • smilšukaste ar jumtiņu,
  • atsevišķa zona ar šūpolēm;
  • izvietots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds.
  • tiem, kas vēlas baudīt mierīgāku atpūtu, pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem;
  • apstādījumi un izbūvēts jauns apgaismojums;
  • novembra beigās paredzēta arī koku stādīšana. Jaunās atpūtas zonas iekārtošana izmaksāja 533 992 eiro.
Smilšu kaste ar jumtiņu

🔎Visi foto no labiekārtotā laukuma skatāmi – ŠEIT

“Kopienas sajūta apkaimēs veidojas no kopā būšanas un Rīgas dome šajā procesā var palīdzēt, radot ērtas, pievilcīgas un interesantas tikšanās vietas, kur apkaimes iedzīvotājiem pulcēties. Ķengarags ir viena no blīvāk apdzīvotajām Rīgas apkaimēm, kurā izveidots lielākais jaunais, pašvaldības izbūvētais atpūtas laukums – Višķu skvērs, kas būs piemērots kā maziem, tā lieliem rīdziniekiem gan aktīvai, gan mierīgai atpūtai. Nākamie jaunie atpūtas laukumi Rīgas domei ir padomā Čiekurkalnā, kur atpūtas skvēra izbūve sāksies nākamgad, un Daugavgrīvā, kur šāds laukums tiek projektēts.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīdzinieku dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide ir viena no Rīgas prioritātēm, un esam apņēmušies rūpēties par to, lai pilsētas apdzīvotākajās apkaimēs iedzīvotājiem būtu pieejamas spēļu un atpūtas vietas tuvu viņu dzīvesvietai. Tāpēc arī turpmākajos gados tiek plānots gan atjaunot esošos pašvaldības spēļu un atpūtas laukumus, gan veidot jaunus. Papildus pašvaldības esošajiem plāniem iedzīvotāji izmanto arī līdzdalības budžetu, kur ik gadu vairums rīdzinieku iesniegto un atbalstīto ideju ir vērstas tieši uz jaunu atpūtas, spēļu un sporta zonu izveidi pilsētas apkaimēs.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

PAPILDUS INFORMĀCIJAI.

Plānoto spēļu laukumu atjaunošanas darbu ietvaros jau pabeigti darbi pie rotaļu laukumu atjaunošanas daudzstāvu dzīvojamo namu iekšpagalmos Melnsila ielā 22 un 24a un pie Kristapa ielas 12. Demontējot novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, rotaļu laukumos uzstādītas jaunas.

Šoruden paredzēts veikt vēl piecu spēļu laukumu atjaunošanas darbus:
• Zundānu ielā 2;
• Rostokas ielā 42A;
• Slimnīcas ielā 8;
• Brīvības ielā 124 (jaunu iekārtu uzstādīšana plānota novembra beigās);
• Bastejkalnā (atjaunošanas darbi notiek pašlaik).

Gumijas flīžu segumu atjaunošana paredzēta 6 spēļu laukumos:
• Andromedas gatvē 16 (darbi pabeigti);
• Līduma ielā (pie Mežciema 23 k-1),
• Keramikas ielā 2D;
• Brīvības ielā 124.
• Rostokas ielā pie 36. numura (darbi turpinās);
• Viestura prospektā pie nama Nr. 39.

📌 Uzsākti projektēšanas darbi 17 jaunu spēļu un rekreācijas laukumu izbūvei, kuru būvniecības darbi paredzēti nākamgad, atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

Daugavas labajā krastā:
• zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24;
• Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā;
• zemesgabalā starp ēkām Malienas iela 74 un Juglas iela 53;
• Brīvības ielā 124;
• Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34.
• zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
• zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
• zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
• zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
• Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
• zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

Daugavas kreisajā krastā:
• Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā;
• zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielu 4,
• zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25,
• teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu;
• teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu.

🔎 Plānoto darbu apkopojums skatāms kartē – ŠEIT.

Rīgā šoruden darbu sāks jauns dienas aprūpes centrs personām ar autiska spektra traucējumiem

,

Rīgas pašvaldība aicina pieteikt personas jaunam dienas aprūpes centram pilngadīgām personām ar autiska spektra (AST) traucējumiem, kas šā gada 16. oktobrī sāks darbu Drustu ielā 36A.

“Ģimenēm, kurās aug bērni ar AST, ikdiena nav viegla, īpaši tad, kad bērns sasniedz pilngadību. Atverot jauno centru, sniegsim iespējas cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem uzlabot attīstības iespējas un dzīves kvalitāti, kā arī paplašināsim iespējas atgriezties darbā viņu tuviniekiem,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

📌 Pakalpojumus jaunajā centrā nodrošinās biedrība “Nepaliec viens” un izmaksu segšanu nodrošinās Rīgas pašvaldība, neizvērtējot personas vai ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

Personām ar AST ir grūtības sākt darbību, koncentrēties darbībai, pārorientēties no vienas darbības uz citu, ir nepieciešama asistēšana aktivitātēs, grūtības darboties lielākās grupās, zemas sociālās mijiedarbības prasmes, trauksme pie izmaiņām, augsts sensorais jutīgums, tāpēc izveidots specifisks dienas aprūpes centrs, kurā nodarbinātības aktivitātes tiks pielāgotas katra individuālajam spēju līmenim un vajadzībām.

Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar AST un viņu ģimenes locekļiem uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt profesionālu atbalstu, lai uzlabotu personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

Tiesības saņemt centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai:
● kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo Rīgas pašvaldības teritorijā;
● kurai saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešama sociālā rehabilitācija dienas laikā, ir nepieciešams centra pakalpojums;
● kurai ir viegli un mēreni izteikti garīga rakstura traucējumi ((autiska spektra);
● kura neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un/vai profesionālās rehabilitācijas centrus (izņemot skolēnu brīvlaikus) un nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

Centra pakalpojums personai nodrošina: speciālistu atbalstu – sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.

Lai saņemtu centra pakalpojumu, persona (uzrādot personu apliecinošu dokumentu) vai tās likumiskais pārstāvis (uzrādot personu apliecinošu dokumentu un pilnvarojuma līgumu) vēršas Rīgas Sociālajā dienestā un iesniedz dokumentus:
● iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;
● ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, ģimenes ārsta apliecinājumu (ierakstu ģimenes ārsta izziņā), ka līdz pilngadības sasniegšanai personai ir noteikta autiska spektra traucējumu diagnoze;
● psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību sociālo pakalpojumu saņemšanai;
● citus dokumentus (kuri nepieciešami centra pakalpojuma piešķiršanai un nodrošināšanai), ja būs nepieciešami.

Dokumentus Rīgas Sociālajā dienestā var iesniegt arī parakstītus ar drošu elektronisku parastu nosūtot uz e-pastu: soc@riga.lv vai iesūtīt pa pastu.

📌 Lai noskaidrotu vairāk informāciju par centra pakalpojumu sniegšanas kartību, un, kurā Sociālā dienesta teritoriālajā centrā personai ir jāvēršas, persona var zvanīt pa tālruni:
• Biedrība “Nepaliec Viens”, Drustu iela 36A: 26394426
• Rīgas Sociālais dienests: 67105048, 25770080
• Rīgas domes Labklājības departaments: 80005055