Rīgas pašvaldība aicina līdz 14. martam pieteikties līdzfinansējuma konkursos vietējo un starptautiska mēroga sporta čempionātu rīkošanai.

Konkurss pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu, nozīmīgu un starptautisku sacensību organizēšanai Rīgā

Konkursa sadaļā par nozīmīgām un starptautiskam sacensībām aicina piedalīties Latvijā atzītās sporta federācijas un sporta klubus, kuri ir federāciju biedri, kas rīko sporta sacensības un savu darbību veic Rīgā.

Konkursa sadaļā par pasaules un Eiropas čempionātu sacensībām  aicina piedalīties Latvijā atzītās sporta federācijas, kas rīko sporta sacensības Rīgā.

Līdzfinansējumu var saņemt sacensībām, kas notiks laika posmā no 17. aprīļa līdz 17. decembrim.

Projektu pieteikumi iesniedzami tikai elektroniskā formātā līdz 14. martam plkst. 16.00 noformēti atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem, nosūtot tos uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv.

Lai sniegtu papildu informāciju konkursa dalībniekiem un atbildētu uz jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu iesniegšanu, 28. februārī plkst. 11.00 attālinātā formātā notiks informatīvs seminārs, kurā departamenta speciālists atbildēs uz konkursa pretendentu jautājumiem.

Lai pieteiktos semināram un saņemtu piekļuves saiti, lūgums līdz 27. februāra plkst.16 nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, kontaktpersonu un e-pasta adresi uz e-pastu kristine.barona@riga.lv.

Konkurss Rīgas čempionātu pieaugušajiem un jaunatnes meistarsacīkšu organizēšanai

Līdzfinansējuma mērķis ir nodrošināt Rīgas atklāto čempionātu sarīkošanu, Rīgas atklāto jaunatnes meistarsacīkšu sarīkošanu un apvienoto čempionātu un meistarsacīkšu sarīkošanu labāko sportistu noteikšanai Rīgā.

Pretendēt uz līdzfinansējumu var pretendēt federācija vai sporta klubs, kas ir federācijas biedrs, kuri ir tiešie sacensību organizatori ar sacensību organizēšanas pieredzi ne mazāk kā viens gads.

Līdzfinansējumu var saņemt sacensībām, kas notiks laika posmā no 17. aprīļa līdz 17. decembrim.

Projektu pieteikumi iesniedzami tikai elektroniskā formātā līdz 14. martam plkst .16.00 noformēti atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem, nosūtot tos uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv.

Lai sniegtu papildu informāciju konkursa dalībniekiem un atbildētu uz jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu iesniegšanu, 28. februārī plkst.12.00 attālinātā formātā notiks informatīvs seminārs, kurā departamenta speciālisti atbildēs uz konkursa pretendentu jautājumiem.

Lai pieteiktos semināram un saņemtu piekļuves saiti, līdz 27. februārim plkst.16.00 lūgums nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, kontaktpersonu un e-pasta adresi uz e-pastu vaira.plataca@riga.lv.

Atbildīgais: Vaira Platača, tālr. 67037246, 29392996, e-pasts: vaira.plataca@riga.lv.

Rīgas pašvaldība 28. februārī plkst. 14.30 aicina apmeklēt informatīvu semināru par 2023. gadā gaidāmajām izmaiņām āra vasaras terašu saskaņošanas kārtībā, nodevu zonu sadalījumā, kā arī par nodevas atlaidēm sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri vasarā nav varējuši darboties pašvaldības veiktu ielu remontdarbu dēļ. 

Seminārs klātienē notiks 28. februārī plkst. 14.30 Rīgas domes sēžu zālē, rātsnamā, Rātslaukumā 1. Dalībniekus uzrunās Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Uzņēmējiem, lai piedalītos klātienē, iepriekš jāpiesakās, līdz 26. februārim aizpildot pieteikuma formu ŠEIT

Ja tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits – 100, pieteikšanās tiks slēgta ātrāk. Tiem, kuri jau semināram ir pieteikušies, tas atkārtoti nav jādara.

Semināru būs iespējams vērot tiešraidē un pēc tam arī ierakstā pašvaldības “Facebook” lapā “Rīga attīstās” .

Vairāk informācijas pa tālruni 67013590, 26431151 vai aic@riga.lv.

Sestdien, 25. februārī, jau otro gadu pēc kārtas Latvijas mūziķi vienosies labdarības koncertā “Ukrainas brīvībai!”. Tas notiks no plkst. 12.00  līdz 17.00 laukumā pie Rīgas Kongresu nama. Koncerts ir brīvprātīgs kultūras nozares atbalsts Ukrainai, kas  piedzīvo plaša mēroga Krievijas militāro agresiju. Mūzika ir instruments, ar kura palīdzību varam sniegt atbalstu Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem un izteikt protestu pret Krievijas uzsākto karu.

Koncerta “Ukrainas brīvībai” pirmajā daļā skanēs Rīgas koru un orķestra “Rīga” priekšnesumi, savukārt koncerta otrajā daļā uzstāsies Latvijas mūziķi. Pasākums notiks, pateicoties mūziķa Ralfa Eilanda iniciatīvai un Rīgas domes atbalstam. Koncertu filmēs un pārraidīs LTV1, TV3 un TV24.

Koncerta laikā ar labdarības organizācijas ziedot.lv starpniecību varēs ziedot projektam “Gaismu Ukrainai!”. Saziedotos līdzekļus izmantos energoefektīvu ierīču iegādei, kas nodrošinās Ukrainas civiliedzīvotājiem gaismas avotus. Ziedot šim mērķim var jau šobrīd, taču koncerta laikā varēs ziedot, zvanot uz tālr. 90006086 (1,42 eiro). Papildus informācija par labdarības projektu mājaslapā www.ziedot.lv/gaisma. Ukrainas atbalstam būs iespējams ziedot arī ar biedrības “Tavi draugi” un “BORŠČS – Garšīgi pie ukrainietēm” starpniecību.

24. un 25. februārī no plkst. 11.00 līdz 21.00 laukumā pie Rīgas Kongresu nama notiks biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība” organizētā ierakumu sveču izgatavošanas akcija, kurā varēs piedalīties ikviens interesents. Izgatavotās sveces biedrība sūtīs gan Ukrainas bruņoto spēku karavīriem uz fronti, gan Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Gan 24., gan 25. februārī būs izgaismota Rīgas Kongresu nama fasāde.

Turpinot 2022. gadā uzsākto tradīciju, aicinām Ukrainā kritušo piemiņai veidot svecīšu ceļu no Ukrainas līdz Krievijas vēstniecībai.

22. februārī  Rīgas pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Make Room Europe” un sabiedriskās politikas centru “Providus” organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm. Tikšanās laikā tika iepazītas vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO), kas ikdienā strādā ar migrācijas jautājumiem, veidojot Rīgu iekļaujošāku, kā arī pētītas līdzdalības iespējas šo NVO aktivitātēs.

Šī bija pirmā tikšanās reize tikšanos cikla ar jauniebraucējiem ietvaros, kurā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības darbiniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tiks izzināti līdzdalības un iesaistes veidi. Pieteikšanās notika, atsaucoties uz pašvaldības janvāra aicinājumu aktīviem jauniebraucējiem iesaistīties Rīgas iedzīvotāju līdzdalības iespēju uzlabošanā.

Pasākumā piedalījās apmēram divdesmit jauniebraucēji, nedaudz vairāk kā puse dalībnieku bija Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Rīgā laikā no 2022. gada februāra līdz novembrim, savukārt, pārējie dalībnieki bija jauniebraucēji no Indijas, Irānas, Krievijas, Kanādas, Turcijas un ASV, kuri pavadījuši Rīgā no diviem līdz astoņiem gadiem. Tikšanās dalībnieki tika iepazīstināti ar biedrībām “Make Room Europe”, “Gribu palīdzēt bēgļiem”, “FreeBelarus”, “AIESEC Latvia”, “Dialogu nams” un to darbu saistībā ar jauniebraucēju atbalsta un interešu pārstāvniecības aktivitātēm un iespējamām līdzdalības formām.

Biedrība “Make Room Europe” prezentēja sevi kā organizāciju, kas rada telpu iekļaušanai neatkarīgi no cilvēku izcelsmes, cenšas pievērst sabiedrības uzmanību migrantu diskriminācijai, naida runai un naida noziegumiem ar mērķi tos mazināt, kā arī konsultē ārvalstu studentus un citus jauniebraucējus saistībā ar iespējām uzsākt Rīgā uzņēmējdarbību.

Pasākuma dalībnieki iepazinās ar biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas 2015. gadā uzsāka savu darbību kā sociālā tīkla Facebook grupa, bet pēdējā gada laikā izaugusi jau līdz vairāk nekā divdesmit darbinieku  kolektīvam, kas ar vairāku simtu brīvprātīgo palīdzību paveicis apjomīgu darbu saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem Latvijā. Biedrība īsumā iepazīstināja ar saviem projektiem, tostarp projektu, kas tiek veikts  ar ANO Bēgļu aģentūras atbalstu – aktīvu monitoringu Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežkontroles punktos, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanā. Tika sniegta informācija par latviešu valodas klubu un sociālo mentoru piedāvājumu, kā arī Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem telpās pieejamo informatīvo atbalstu.

Biedrība “FreeBelarus”, savukārt, radās pirms gada no sociālā tīkla Twitter konta, kas tika izveidots pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām ar mērķi sniegt cilvēkiem Latvijā informāciju latviešu valodā par notikumiem Baltkrievijā un darbojās nepārtrauktā režīmā. Tagad biedrība sadarbojas ar cilvēkiem, kuri aktīvi aizstāvēja demokrātiju un bija spiesti pamest Baltkrieviju represiju dēļ, kā arī organizē pasākumus, lai veicinātu baltkrievu, kas Latvijā dzīvo jau ilgāku laiku, aktivitāti. Biedrība aicināja klātesošos izmantot viņu izveidoto tīmekļvietni “riga.tips”, kurā apkopota pamatinformācija par dzīvi Rīgā, kā arī tīmekļvietni “riga.events”, kurā tiek apkopota informācija par kultūras, izklaides, sporta u.c. pasākumiem Rīgā un tuvējā apkārtnē.

Biedrība “Dialogu nams” uzsvēra, ka tās aktivitāšu pamatā ir pārliecība, ka visus cilvēkus var sasniegt ar dialogu, jo tas ir vienīgais veids kā izvairīties no naida un diskriminācijas. Biedrības aktivitātes saistītas ar dažādiem radošiem projektiem un kopīgiem kulinārijas pasākumiem, kas cita starpā tiek rīkoti gan patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, gan sadarbībā ar biedrību „Latvijas Samariešu apvienība”, apmeklējot veco ļaužu mītnes.

Kā pēdējā no NVO ar sevi iepazīstināja “AIESEC Latvija” – pirms 75 gadiem dibinātās starptautiskās kustības, kurā aktīvi iesaistījušies virs diviem miljoniem jauniešu vairāk nekā 110 valstīs, dalīborganizācija. “AIESEC Latvija” darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadus, pēdējos gados gan tās darbība apsīkusi, taču jaunais prezidents, kas nāk no Irānas, ir apņēmības pilns to aktivizēt. Organizācijās iesaistīto jauniešu mērķis ir vairot mieru, vienot valstis un kultūras un veicināt jauniešu līderību, palīdzot apceļot citas valstis, iesaistoties starptautiskās programmās un projektos gan kā brīvprātīgajiem, gan ar iespēju nopelnīt. Dalībnieki tika aicināti nodot informāciju tālāk pazīstamiem jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem, kā arī jaunatnes organizācijām.

Noslēgumā sekoja iepazīšanās ar 2023. gada janvārī atklāto Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūru, kas uzsākusi pakalpojumu sniegšanu trešo valstu pilsoņiem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem valsts līmenī. Līdz šim šos pakalpojumus nodrošināja NVO “Patvērums „Drošā māja””. Gan klātienē, Raiņa bulv. 15, gan attālināti tiek nodrošinātas konsultācijas par jautājumiem saistībā ar migrāciju, pieteikumiem, vīzām, pilsonību, nodarbinātību, darba tiesībām, mājokļa un dzīvesvietas deklarēšanu, veselības aprūpi, sociālo palīdzību, izglītības dokumentu pielīdzināšanu, humānās palīdzības saņemšanu un nodošanu, kā arī mutiskie tulkojumi. Aģentūra ir pārņēmusi tīmekļvietni www.integration.lv, taču tajā daudzviet nepieciešams atjaunot informāciju.

Tikšanās dalībnieki bija aktīvi un uzdeva jautājumus gan pašvaldības darbiniekiem, gan NVO un Vienas pieturas aģentūras pārstāvjiem, iepazinās viens ar otru, apmainījās ar pieredzi un dalījās ar izjūtām. Uzzinot par nākamo tikšanās reižu tēmām, kurās jauniebraucēji tiks tuvāk iepazīstināti ar pašvaldības līdzdalības instrumentiem, Apkaimju iedzīvotāju centra  klientu punktiem kā informācijas saņemšanas iespēju un apkaimju koordinatoriem, viņi bija ļoti ieinteresēti piedalīties.

Tikšanās tiek rīkotas pašvaldības īstenotā projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros, informācija par projektu un tā aktivitātēm tika sniegta pasākuma dalībniekiem.

Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un politikas veidotāji un tā mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Lai paustu atbalstu Ukrainai, pieminot gadu kopš Krievijas Federācijas iebrukuma sākuma, Rīgas pašvaldība pilsētvidē uzstādījusi īpašu noformējumu un izgaismos rātsnamu, Kongresu namu un Brīvības pieminekli Ukrainas karoga krāsās.

Jau no 19. februāra pilsētas afišu stabus un stendus rotā plakāti Ukrainas karoga krāsās ar vēstījumu  “Kopā par Ukrainas uzvaru!”.

Pieminot Krievijas uzbrukuma sākumu, 24. februārī no plkst.17.00 Ukrainas karoga krāsās tiks izgaismots Brīvības piemineklis. Tāpat Ukrainas krāsās 24. februārī un 25. februārī tiks izgaismota Rīgas rātsnama fasāde, kā arī pretī Krievijas Federācijas vēstniecībai esošais Kongresu nams.

No 24. februāra pilsētas ielās sāks kursēt Ukrainas karoga krāsās noformēts trolejbuss. Jau gadu Rīgas sabiedriskā transporta durvis rotā Ukrainas karogu uzlīmes, kuras regulāri tiek atjaunotas. Tāpat pie pašvaldības iestādēm jau gadu redzami izkārti Ukrainas karogi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Kopš pagājušā gada 24. februāra gan Rīgas pašvaldība, gan rīdzinieki ir nepagurstoši palīdzējuši Ukrainai un ukraiņiem, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Rīgu. Ukrainas karogs arī Rīgā ir kļuvis par simbolu neatlaidīgai cīņai par savu pastāvēšanu, apbrīnojamai drosmei un nesalaužamam garam. Izgaismojot Rīgas ēku fasādes un izvietojot Ukrainas karoga krāsas uz Rīgas afišu stabiem, atkārtoti paužam Rīgas nepārtrauktu atbalstu un gatavību palīdzēt Ukrainai uzvarēt. Aicinu rīdziniekus pievienoties, pie saviem namiem un savu dzīvokļu logos izvietot Ukrainas karogus, un turpināt atbalstīt ukraiņus cīņā par savas valsts nākotni.”

Rīgā kopš 2022. gada 24. februāra ieradušies vairāk nekā 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas savas durvis vēra pērn 7. martā, dažāda veida palīdzība un pakalpojumi sniegti jau ap 40 000 ukraiņu, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Latviju.

Ceturtdien, 23. februārī, Rīgas domes apvienotajā Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transportu lietu komiteju sēdē tika atbalstīta iecere par Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta izveidi.

Tas tiek darīts, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldības iestāžu sadarbību satiksmes infrastruktūras objektu plānošanas, uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšanā, kā arī novērstu institūciju funkciju pārklāšanos.

Izveidojot Ārtelpas un mobilitātes departamentu, tajā tiks apvienotas vairākas pašvaldības iestādes, kuras šobrīd veic līdzīgus uzdevumus, kas saistīti ar pilsētas satiksmes infrastruktūras pārvaldību. Jaunajā departamentā iecerēts apvienot Rīgas domes Satiksmes departamentu un pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”, kā arī pievienot Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi un Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi. Tāpat jaunajam departamentam tiks pievienotas atsevišķas publiskās ārtelpas uzturēšanas funkcijas, kuras šobrīd veic Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

“Rīgai jāturpina praksē ieviest labas pārvaldības principi. Rīdzinieku izpratne par kvalitatīvu, drošu un mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru, kā arī pieprasījums pēc tās aug. Tas nozīmē, ka arī pašvaldības spējām to nodrošināt ir jāaug. Īstenojot satiksmes jomas pārvaldības reorganizāciju, virzāmies uz efektīvāku un kvalitatīvāku pilsētas infrastruktūras uzturēšanas un attīstības modeli,” uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis norāda: “Sadrumstalotība rada neskaidrību un vairo birokrātiju, turpretī sakārtota sistēma ved uz efektīvu lietu kārtību un raitu procesu virzību, kas ļauj darbus paveikt ātrāk un kvalitatīvāk – tas arī ir mērķis, reorganizējot Rīgas domē satiksmes infrastruktūras uzturēšanas saimniecību. Līdz ar pieņemto lēmumu, tiek veidota vienota struktūrvienība, kuras atbildība ir rūpēties par drošu un sakārtotu satiksmes infrastruktūru galvaspilsētā – no ielu un ietvju uzturēšanas līdz apgaismojumam, un gādāt par publisko ārtelpu kopumā.”

Reorganizācija plānota, jo esošais funkciju sadalījums pašvaldībā nespēj nodrošināt ārtelpas un mobilitātes infrastruktūras plānošanu un attīstību tādā kvalitātē, kādā to sagaida Rīgas iedzīvotāji. Kā parāda pašvaldības pasūtītais satiksmes infrastruktūras jomas pārvaldības audits, salīdzinājumā ar līdzīgām pilsētām Eiropā, noteiktais atbildību sadalījums Rīgā ir sadrumstalots. Dažāda veida uzturēšanas, plānošanas un būvniecības darbus kopumā šobrīd veic sešas dažādas pašvaldības struktūrvienības.

Tāpat būtiska problēma, kas skar satiksmes infrastruktūras jomas pārvaldību ir resursu trūkums. Darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs, tādēļ Rīgas domes Satiksmes departamentā šobrīd neaizpildīti ir 7% no tajā esošajām darbavietām, savukārt 38% departamenta speciālistu strādā virsstundas, liecina pašvaldības pasūtītā audita dati. Lai jauno Ārtelpas un mobilitātes departamentu padarītu par pievilcīgu darba vietu satiksmes jomas speciālistiem, šogad pašvaldības budžetā plānots paredzēt 375 000 eiro algu fonda palielināšanai.

Paredzēts, ka jaunais departaments darbu varētu sākt šī gada 1. septembrī. Gala lēmums par Ārtelpas un mobilitātes departamenta izveidi tiks pieņemts domes sēdē 1. martā.

Piektdien, 24. februārī laikā no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.30 norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbības memoranda īstenošanas padomes 8. sēde. Memoranda padomes sēdes darba kārtība: 1. […]

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis finansēšanas konkursu galvaspilsētas radošo kvartālu un teritoriju atbalstam, lai piešķirtu līdzekļus kultūras projektiem, kas īstenojami šā gada laikā.

Konkursa mērķis ir veicināt radošo kvartālu un teritoriju attīstību Rīgā, nodrošinot daudzveidīgu kultūras pakalpojumu sniegšanu, kultūras jaunradi un sabiedrības izglītošanu. Tas tiek rīkots, lai radītu publiski pieejamu, radošu un atvērtu mijiedarbības telpu, veicinot jaunu un radošu sadarbības formu attīstību, kā arī sekmētu mūsdienīgas, intelektuālas kultūrvides un kultūras infrastruktūras attīstību pilsētā.

Konkursā aicinātas piedalīties juridiskas personas, kas darbojas Rīgā, nodrošinot pilsētai nozīmīgu radošo kvartālu un teritoriju attīstību atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā līdz 24. februāra plkst. 12.00, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konkursa nolikums, pieteikuma forma un citi dokumenti pieejami mājaslapā kultura.riga.lv .

Papildu informācija: Kristīne Krūze, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas galvenā speciāliste, tālrunis: 67043412, e-pasts: Kristine.Kruze@riga.lv .

Rīgas domes izsludinātajā konkursā „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā”, kurā projektu pieteikumi bija jāiesniedz līdz 17. februārim, saņemti 62 projektu pieteikumi par kopējo summu 1,19 miljoni eiro apmērā.

No konkursam iesniegtajiem projektiem 51 objekts pretendē uz iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem 50% apmērā, kas nepārsniedz 30 000 eiro kultūras pieminekļa saglabāšanai. Savukārt 11 objekti pretendē uz pašvaldības līdzfinansējumu ne vairāk kā 5000 eiro apmērā ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai.

Konkursam iesniegtos projektu pieteikumus, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu,  līdz 5. maijam izvērtēs Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija. Finansējumu īpašniekam piešķirs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas. Konkursam iesniegtie projekti ir jārealizē līdz šī gada 15. novembrim.

Papildus informācija par Rīgas domes līdzfinansētajām programmām ēku sakārtošanai un atjaunošanai pieejama mājaslapā https://atjauno.riga.lv/.

Rīga kļuvusi par 159. Starpkultūru pilsētu tīkla locekli un pirmo Latvijas pilsētu Eiropas Padomes programmas “Starpkultūru pilsētas” dalībnieci. Programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju. Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga ir apliecinājusi apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Nodomu deklarāciju parakstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Bjerns Berge (Bjørn Berge).

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu  prizmu. Programmas pilsētu vidū ir, piemēram, Jonova (Lietuva), Krakova un Ļubļina (Polija), Hamburga, Minhene, Kopenhāgena, Lisabona, Parīze, Bukareste, Barselona, Oslo, Reikjavika, Dublina, Strasbūra, Liona, Hamburga, Minhene, Ženēva, Roterdama, Bergena,  Rijeka, Saragossa, Milāna, Venēcija, kā arī pilsētas Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs.

Parakstītā līguma ietvaros Rīga kā programmas dalībniece apņemas pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta, iesaistot amatpersonas, kas pārstāv dažādas partijas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī starptautiskos ekspertus un partnerus no citām pilsētām. Rīgas pašvaldībā ir izstrādātas Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā plānots uzsākt darbu pie Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu izstrādes nākamajam periodam, šī ir lieliska iespēja, kas ļaus Rīgas pašvaldībai pārskatīt dažādas pārvaldības/politikas jomas, kas veicina starpkultūru integrāciju, novērtējot to, kāda ir pašvaldības politikas un ieguldīto resursu ietekme. Izmantojot programmas “Starpkultūru pilsētas” rīkus, būs iespējams noteikt, kurās jomās centienus būtu nepieciešams koncentrēt vairāk, formulējot mērķus, rādītājus un izstrādājot rīcības plānu, tādējādi radot iespēju pieņemt daudz informētākus lēmumus pašvaldības politikas veidošanā un īstenošanā.

Savukārt Eiropas padome apņemas sniegt konsultācijas un atbalstu Rīgai  programmas “Starpkultūru pilsētas” īstenošanas gaitā; nodrošināt saikni starp šo un citām saistītām programmām vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; nodrošināt ekspertu vizītes un sagatavot Rīgas starpkultūru profilu, kuru publicēs Starpkultūru pilsētu mājaslapas Rīgas sadaļā. Programmas ietvaros būs nodrošinātas starpkultūru ekspertu konsultācijas par pilsētas politikas pārskatīšanu no starpkultūru perspektīvas un stratēģijas aspekta, kā arī notiks tematiski un izglītojoši pasākumi saskaņā ar programmas darba plānu, kas tiek saskaņots ar projektā iesaistītajām pilsētām.

Rīgas dome un Eiropas Padome apņēmās periodiski pārskatīt un izvērtēt šīs nodomu deklarācijas īstenošanas gaitu.