Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības komisija 4. augustā apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta izmitināšana tūristu mītnēs jauniem pilsētā iebraukušajiem kara bēgļiem no Ukrainas. Turpmāk pašvaldība varēs nodrošināt izmitināšanu uz īsāku termiņu un par augstāku maksu.

1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas noteica zemākas izmaksas bēgļu izmitināšanai tūristu mītnēs. Rīgā tikai četras tūristu mītnes piekrita izmitināt bēgļus par valdības noteikto summu – ne vairāk kā 100 eiro par pirmo personu mēnesī, 50 eiro par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro par mājokli. Ar šādiem nosacījumiem Rīgā iespējams nodrošināt izmitināšanu 100 cilvēkiem, un visas vietas ir aizpildītas. Tāpēc Rīgas pašvaldība jūlija sākumā paziņoja, ka jaunus bēgļus vairs pilsētā neizmitina.

Pašvaldība apņēmās par saviem līdzekļiem līdz augusta beigām segt izmitināšanas izmaksu starpību, ko neapmaksā valsts, tajās tūristu mītnēs, kurās Ukrainas kara bēgļi tika izmitināti līdz 1. jūlijam, lai cilvēki nezaudētu pajumti. Pašlaik Rīgā tūristu mītnēs izmitināti apmēram 1050 cilvēki, kuri pilsētā ieradušies līdz 1. jūlijam. Paredzamās izmaksas Rīgas pašvaldībai ir 300 000 eiro mēnesī.

Ik dienu apmēram 100 cilvēki no jauna vēršas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)  kabinetā Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem Kaļķu ielā 1, lūdzot nodrošināt izmitināšanu. Viņiem tiek piedāvāti mājokļi citās pašvaldībās, bet šobrīd arī citur Latvijā pieejamas vietas vien dažiem desmitiem cilvēku.

20. jūlijā stājās spēkā jaunas izmaiņas izmitināšanas nosacījumos. Apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz augstāku atlīdzību par īsāku izmitināšanas periodu līdz 60 dienām, bet tikai tad, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā. Par dzīvokļa īri uz termiņu līdz 60 dienām, pašvaldībai slēdzot līgumu ar izīrētāju, valsts kompensē līdz 600 eiro mēnesī, par citām izmitināšanas vietām – līdz 15 eiro par personu diennaktī par termiņu līdz 60 dienām. Lai pašvaldība varētu sākt izmitināt personas ar šādiem nosacījumiem, pašvaldībai, atbilstoši MK noteikumiem, jāpieņem atsevišķs lēmums.

Civilās aizsardzības komisija lēma sākt Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu Rīgā uz termiņu līdz 60 dienām, un vienojās par kārtību, kā sadarbībā ar VUGD šo procesu organizēt atbilstoši MK noteikumiem. Svarīgi ņemt vērā, ka izmitināšana uz termiņu līdz 60 dienām Rīgā būs pieejama tikai tad, ja citās Latvijas pašvaldībās nebūs pieejama neviena brīva vieta izmitināšanai uz termiņu līdz 120 dienām.

Papildus rīdzinieki vēl arvien aicināti uzņemt sev piederošos mājokļos Ukrainas civiliedzīvotājus un pieteikties atlīdzībai par brīvprātīgu izmitināšanu vai slēgt trīspusēju līgumu starp izīrētāju, Ukrainas civiliedzīvotāju un pašvaldību. Mājokļus var pieteikt cak.iem.gov.lv.

Atgādinām, ka noteiktām Ukrainas civiliedzīvotāju grupām, kurām objektīvu iemeslu dēļ var būt apgrūtināta iespēja sev nodrošināt mājokli pēc valsts nodrošinātā izmitināšanas perioda, ir paredzēta iespēja saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz šā gada 31. decembrim. Tāpat, mainoties valdības noteiktajiem atbalsta termiņiem, tie iedzīvotāji, kuri sākotnēji iesnieguši pieteikumu atlīdzības saņemšanai par periodu līdz 90 dienām, var atkārtoti iesniegt iesniegumu, lai saņemtu atlīdzību par vēl 30 dienām, ja personu izmitināšana tiek turpināta.

Par pieteikšanos atlīdzības saņemšanai vai trīspusējā līguma slēgšanai, kā arī personu grupām, uz kurām neattiecas izmitināšanas perioda ierobežojums līdz 120 dienām, vairāk informācijas riga.lv.

Līdz šim rīdzinieki pieteikušies atlīdzības saņemšanai par 513 mājokļiem, kuros izmitināti 1283 Ukrainas civiliedzīvotāji. Kopā kopš 7. marta Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem reģistrētas apmēram 16 600 personas.

No 17. līdz 21. augustam Rīgā norisināsies starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”, kura centrālais notikums būs “Imanta Kokara kora balva”. Pasākumā piedalīsies kori no Bulgārijas, Igaunijas, Fēru salām, Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas.

Otrā starptautiskā koru konkursa “Rīga dzied” un “Imanta Kokara kora balva” mākslinieciskais vadītājs ir viens no vadošajiem Latvijas kordiriģentiem Romāns Vanags, kurš par konkursa ideju saka: “Starptautisko koru interese par Rīgu kā Eiropas koru galvaspilsētu, kas bija ļoti aktīva pēc veiksmīgi notikušās Pasaules koru olimpiādes 2014. gadā un 3. Eiropas koru olimpiādes, un Nāciju Grand Prix Rīga 2017. gadā, pamazām sāk atjaunoties. Dažādu valstu dziedātāju atkalredzēšanās  otrajā “Rīga dzied” konkursā apliecina neizsīkstošo vēlmi būt kopā dziesmā un dziedot apliecināt humānas vērtības un sapratni par to, cik svarīgs ir miers visā pasaulē.”

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru, latviešu diriģentu un pedagogu Imantu Kokaru joprojām atceras visā pasaulē gan no viņa dibinātā kamerkora “Ave Sol” žilbinošajiem kora mākslas priekšnesumiem, gan no darbības Pasaules koru padomē. Viņu var uzskatīt par vienu no mūsdienu latviešu kordiriģēšanas skolas dibinātājiem un vienu no izcilākajiem Latvijas diriģentiem.

Visi pasākuma dalībnieki satiksies konkursa atklāšanas un noslēguma ceremonijā. Atklāšanas muzikālajai programmai konkursa mākslinieciskais vadītājs ir izvēlējies četrus konkursantu korus, kas sniegs savai valstij raksturīgus priekšnesumus. Atklāšanas ceremonijas īpašais viesis būs jauniešu koris “Kamēr…”, reprezentējot mūsu koru kultūras augsto māksliniecisko kvalitāti un emocionāli piesātinātu muzikālo vēstījumu.

Savukārt noslēguma ceremonijā speciāli izveidots “Festivāla koris” atskaņos starptautiskos koru pasākumos populāras un koru olimpiādēm sacerētus skaņdarbus. Par tādu jau ir kļuvusi arī Ērika Ešenvalda 2014. gadā komponētā “Mana dziesma” ar Rabindranata Tagores dzeju. Skanēs skaistākie fragmenti no amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina populārā mūzikla “Vestsaidas stāsts”.

Tāpat noslēguma ceremonijā, kas ir koru konkursa kulminācija, tiks paziņoti konkursu rezultāti un laureāti, kuri ieguvuši konkursa galveno balvu.

Jāatzīmē, ka 18. augustā plkst. 19.00 kori tiksies arī Draudzības koncertā Viesturdārzā, tādējādi kuplinot Rīgas vasaras kultūras programmas prieka mirkļu parka skatuvi.

Norišu programma ir apskatāma tīmekļvietnē www.rigasings.lv. Ieeja konkursa atklāšanas un noslēguma ceremonijā, kā arī visos konkursos un Draudzības koncertā ir bez maksas.

Starptautisko koru konkursu “Rīga dzied” rīko Rīgas dome un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Vācijas kultūras organizāciju “Interkultur”.

Tuvojoties Jāņiem, ikviens no jūnija vidus varēs apmeklēt ielīgošanas pasākumus galvaspilsētas apkaimēs, kur skanēs koncerti, notiks radošās darbnīcas un izstādes, būs iespēja iegādāties labumus “Zāļu tirgū” un apskatīt pilsētvides noformējumu.

Dienām kļūstot arvien garākām, Rīga sāk tērpties svētku rotā. Ikdienas steigā uz mirkli ļauj apstāties 11. novembra krastmalā, Brīvības gatves un Gustava Zemgala gatves krustojumā, Jūrmalas gatves un Dzirciema ielas krustojumā, kā arī Raņķa dambja un Uzvaras bulvāra krustojumā izvietotais vides objekts “Līgo saules”. Tikmēr Meža prospektā (pie ieejas Mežaparkā) būs aplūkojams vides objekts “Saules josta”, bet Aspazijas bulvāra un Satekles ielas krustojumā izvietots “Dziesmu kubs”. Vienlaikus pilsētvidē pakāpeniski parādīsies gaumīgi noformēti vides stendi un afišu stabi, kā arī “Svētku kuģi” pie VEF Kultūras pils.

Pirmie tematiskie svētku pasākumi sāksies jau 15. jūnijā, kad iedzīvotāji būs gaidīti Grīziņkalna parkā, kur folkloras kopas “Savieši”, “Lāns” un “Rīgas Danču klubs” rūpēsies par ielīgošanu ar dziesmām, dančiem, rotaļām un vainagu vīšanu; Vērmanes dārzā, kur jauniešu folkloras studija “Banga”, tautas tradīciju kopa “Budēļi” un jauniešu studija “Dar” atklās Jāņu un Ivana-Kupalas tradīcijas, kā arī palīdzēs apgūt tematiskas svētku dziesmas latviešu un ukraiņu valodā; Andrejostas teritorijā, kur folkloras kopa “Grodi” gādās par līgotņu dziedāšanu, Jāņu tradīciju  mācīšanu, rotaļām un sadancošanu.

Dienu vēlāk – 16. jūnijā – svētku sajūtu meklējumos varēs doties uz Brasas apkaimi (pie alus darbnīcas “Labietis”), kultūrpunktu “Strops” (Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiāles dārzā), Ziedoņdārzu un Lucavsalas atpūtas parku. Līdz ar Jāņu vainagu vīšanu būs iespēja apgūt vasaras saulgriežu rotaļas, dančus un klausīties folkloras kopu priekšnesumus, kā arī dalīties pieredzes stāstos par Jāņu svinēšanu.

Savukārt 18. jūnijā kultūrtelpā “Strops” (Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā), pie kultūras un tautas mākslas centra “Ritums”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā un pie kultūras un atpūtas centra “Imanta” norisināsies daudzveidīgi ielīgošanas pasākumi, kuros piedalīsies deju kolektīvi, skanēs tradicionālā tautas mūzika, būs iespēja apgūt Jāņu rituālus, iemācīties pīt vainagus, aust zāļu paklājus, siet sieru, izgatavot lāpas, siet pirtsslotiņas un spēlēt lielās koka spēles.

Vasaras saulgriežos – 21. jūnijā – pa dienu kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā un Rātslaukumā muzicēs orķestris “Rīga”,  bet vakarpusē VEF Kultūras pils vestibilā un āra teritorijā norisināsies ielīgošanas pasākums “Lai skanēja vara bungas, lai uzšķīla uguntiņu”, piedaloties folkloras kopai “Teikas muzikanti”, ielīgošanas kamerorķestrim un grupai “Pulsa efekts”. Pasākuma kulminācijā pie VEF Kultūras pils tiks aizdegts ugunskurs, pievienojot mūzikas pulsējošajam un aktīvajam ritmam arī uguns mēļu mainīgo ņirboņu. Gaidāmas arī radošās darbnīcas.

Tikmēr svētku noskaņās 22. jūnijā no plkst. 09.00 līdz plkst. 19.00 rīdzinieki un pilsētas viesi būs aicināti apmeklēt Doma laukumu, kur tradicionālajā “Zāļu tirgū” varēs iegādāties amatnieku un tautas lietišķās mākslas meistaru izstrādājumus, lauksaimniecības produktus, Jāņu zāles un vainagus, kā arī baudīt tematisku kultūras programmu.

Vēl šajā dienā kultūras centra “Mazā ģilde” āra teritorijā būs skatāmi amatierkolektīvu priekšnesumi ielīgošanas noskaņās un amatu meistaru darinājumu izstāde pasākuma “Šī dieniņa, rītdieniņa, parīt pate Jāņa diena” ietvaros. Savukārt kultūrtelpā “Strops” (Pļavnieku Zaļajā birzī) ikvienu priecēs “Rīgas Danču klubs”.

Divi vērienīgākie pasākumi galvaspilsētā gaidāmi 23. jūnijā no plkst. 20.00, kur Mežaparka Zaļajā teātrī notiks “Rīgas zaļumballe” ar dažādu mākslinieku piedalīšanos, bet Dzegužkalnā tiks ieskandinātas Līgo vakara un Jāņu nakts svinības.

Norišu programma pilnā apjomā ir apskatāma tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv. Šos pasākumus organizē Rīgas pašvaldība, un tie ir daļa no kopējās ielīgošanas un Jāņu programmas galvaspilsētā, kas tapusi sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām.