Arhīvs birkai: Attīstība

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par energoefektivitātes paaugstināšanas darbu veikšanu Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas iela 3A.

Projekta mērķis ir aprūpes centra ēkas energoefektivitātes uzlabošana, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošos pasākumus.

Projekta īstenošana veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu (plānotais samazinājums – 245 315.27 kWh/gadā), tādējādi samazināsies pašvaldības izdevumi par šī objekta siltumapgādi. Tiks samazināts siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzums (plānotais samazinājums – 59.62 t/CO2 gadā). Vienlaikus tiks uzlabots ēkas vizuālais izskats un iekštelpu klimats, radot komfortablu vidi aprūpes centra klientiem un personālam, veidojot estētiski pievilcīgu pilsētvidi.

Projekta kopējās izmaksas ir 1 641 000 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 1 246 931 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 394 068 eiro. Projektu plānots pabeigt nākamā gada martā. Būvdarbus veiks uzņēmējs SIA „LC būve”.
Projektu administrē pašvaldības Īpašuma departaments.

Projektu realizē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena 1.2. “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” ietvaros.

 

Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par saules paneļu vai kolektoru uzstādīšanu uz ēku jumtiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi 3D karti “Saules enerģijas potenciāls”, ar kuras palīdzību ikviens interesents var noskaidrot saules enerģijas potenciāla vērtību uz ēku jumtiem visā Rīgas teritorijā. Karte pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv (GEO RĪGA), sadaļā “3D Rīga”.

Ņemot vērā, ka saules paneļu un kolektoru ražība, galvenokārt, ir atkarīga no ēkas atrašanās vietas, apkārt novietotiem objektiem un saules gaismas intensitātes, kartē atspoguļoti dati par saules enerģijas potenciāla vērtību gadā katram ēkas jumta kvadrātmetram (kWh/m2).

Karte ir noderīgs rīks ne vien iedzīvotājiem, bet arī namu apsaimniekotājiem un uzņēmējiem, kuri piedāvā saules paneļu vai saules kolektoru uzstādīšanu vai projektēšanu, jo tā ļauj noteikt precīzas vietas, kur iekārtas nesīs cerētos ieguvumus, bet kurās vietās to uzstādīšana nebūs efektīva. Iedzīvotāji un citi interesenti karti var izmantot, lai novērtētu iekārtu uzstādīšanas lietderību uz savas mājas jumta, tomēr par katru energoefektivitātes ieceri iedzīvotāji aicināti konsultēties ar Rīgas enerģētikas aģentūrās ekspertiem.

Informācija par saules enerģijas potenciālu iegūta ar aerolāzerskenēšanas metodi un tajā iekļautas visas Rīgas apkaimes. Dati aprēķināti, ņemot vērā jumtu slīpumu, novietojumu, noēnojumu u.c. ietekmējošos faktorus. Saules enerģijas potenciāls uz jumtiem aprēķināts 1×1 m režģa šūnās, iegūstot saules enerģijas potenciāla kopējo vērtību gadā (kWh/m²). Datu vizualizācijai izmantota krāsu gradācija – dzeltenā krāsā ir laukumi, kur saules enerģijas potenciāls ir zemāks, sarkanā krāsā – augstāks. Saules enerģijas potenciāla modeli izstrādāja un aprēķinus veica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes speciālisti.

Lai gan kartē atspoguļoti visi pilsētvidē esošo ēku jumti, tas nebūt nenozīmē, ka uz to jumtiem atļauts uzstādīt saules paneļus. Saules paneļus var izvietot tajās vietās, kur to pieļauj Rīgas teritorijas plānojums, lokālplānojums vai detālplānojums. Vairāk informācijas par saules paneļu izvietošanu un saskaņošanu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

Dati par saules enerģijas potenciālu iegūti, izmantojot no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2021. gada aerolāzerskenēšanas datiem sagatavoto digitālo virsmas reljefa modeli, kas savietots ar LOD2 modeļa ēku poligoniem, un apstrādāts ar ArcGIS Pro programmu.

 

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē tika atbalstīts Rīgas domes Īpašuma departamenta priekšlikums rezervēt finansējumu vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Lielākie no projektiem ir ēku renovācijas/pārbūves un atjaunošanas darbi skolu tīkla optimizācijas gaitā Jaunciema pamatskolas ēkā ar 677 573 eiro finansējumu un āra infrastruktūras izveide pie Rīgas 47.vidusskolas Skaistkalnes ielā 7, kam nepieciešams 598 770 eiro liels finansējums.

Tāpat komitejas sēdē nolemts rezervēt finansējumu:

  • Amatu ielas 5 ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošanai -499 869 eiro;
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Rēzna”  Valērijas Seiles ielā 14 atjaunošanas darbiem – 236 994 eiro;
  • Rīgas pašvaldības bāriņtiesas ēkai Tērbatas ielā 69 lifta projektēšanai un būvniecībai 69.156 613 eiro.

Visu būvniecības projektu realizācijas pabeigšana plānota 2024. gada laikā.

Klientu ērtībām šodien, 7. maijā, durvis vēris jauns “Rīgas satiksmes” klientu centrs, kas atrodas tirdzniecības centrā “Origo”, Stacijas laukumā 2.

Jaunā klientu centra atrašanās vieta izvēlēta lielās cilvēku plūsmas dēļ. Tāpat blakus atrodas Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, kurā katru dienu liela daļa pasažieru izmanto pārsēšanās iespējas “Rīgas satiksmes” apkalpotajos sabiedriskā transporta maršrutos.

Jaunā centra darba laiks būs:

  • darba dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00
  • brīvdienās un svētku dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00.

“Rīgas satiksmes” klientu centros ir iespējams pieteikties un saņemt personalizēto e-talonu, noformēt un pagarināt atlaides saņēmēja statusu, iesniegt iesniegumu naudas atmaksai, kā arī noskaidrot citu aktuālo informāciju par e-talonu un “Rīgas satiksmes” sniegtajiem pakalpojumiem.

“Rīgas satiksmes” klientu centri atrodas:

  • Prāgas ielā 1
  • Kurzemes prospektā 137
  • Brīvības gatvē 384B
  • Brīvības ielā 49/53
  • Pāles ielā 9 (kur atrodas Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem).

Līdz ar jaunā klientu centra atvēršanu, klienti vairs netiks apkalpoti Spīķeru ielā 1.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “Facebook”.

Veidojot kultūras dzīvi Rīgā, Pārdaugavas kultūras apvienība aicina uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Foruma galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Aicināsim izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Daugavas kreisā krasta nākotnes attīstībai. Notikums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem. Balstoties uz forumā gūtajām atziņām, Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises.

Diskutēsim par tādām tēmām kā:

  • “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”;
  • “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”;
  • Vai Pārdaugavas pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”;
  • “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
  • “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība.

Foruma diskusijās piedalīsies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite, Latvijas Republikas kultūras ministre (2013-2019) Dace Melbārde, Rīgas Pilsētas attīstības departamenta politikas plānotājs Mārtiņš Eņģelis, nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, kultūras žurnāliste Eva Johansone, Apvienības Apeirons valdes loceklis Ivars Balodis. Forumu vadīs Jānis Skutelis.

Pārdaugavas nākotnes foruma programma:

9.30 Atklāšana
1. DAĻA:

Esošās situācijas analīze
Kultūras patēriņa barometra rādītāji
Rīgas kultūrpolitikas pamatnostādnes
Pārdaugavas vēstures un arhitektūras pieturpunkti

Rīga 2014–2024
Ko 10 gadu laikā esam ieguvuši no Rīgas kā kultūras galvaspilsētas un kādas iespējas neesam izmantojuši?

2. DAĻA:

Nākotnes norises
Kā attīstīt un kādām jābūt kultūras norisēm Pārdaugavā?

Iedzīvotāju līdzdalība
Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos.

3. DAĻA:

Pārdaugavas vides pieejamība visiem
Vai pilsētvide ir pieejama visiem pasākumu apmeklētājiem?
Vai domājam par nākotni? Kā to uzlabot tagad!
Foruma noslēgums un diskusijas mūzikas pavadībā.

 📌 Plašāka foruma programma –  ŠEIT
Pasākuma programma tiks precizēta.

📌 Reģistrējies forumam, aizpildot anketu.

 

Iestājoties siltākam laikam, Rīgā atsākta ziemas sezonā pārtrauktā galvaspilsētas parkos ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvēto brīvkrānu darbība. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus desmit brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Dzeramā ūdens uzpildes vietas jau darbojas:

  • Ziedoņdārzā
  • Ūdensavota namiņā iepretim Raiņa bulvārim 3
  • Āgenskalna tirgus priekšlaukumā
  • Ēbelmuižas parkā
  • Dzegužkalnā
  • Pie ieejas zoodārzā
  • Esplanādē
  • Vērmanes dārzā
  • Ziemeļblāzmas parkā
  • pie Vecāķu pludmales, Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojumā
  • bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos
  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā
  • Jūrmalas gatvē 133
  • Pie Voleru ielas 65
  • Pie Mazās Vējzaķsalas 17
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnija 6
  • Pie Dailes teātra

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT  vai pašvaldības portālā GeoRiga sadaļa “Pilsētvide”- ŠEIT 

Šogad plānots izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus:

  • Viesturdārzā
  • Operas parkā
  • Biķernieku meža apkārtnē
  • Centrāltirgū
  • Anniņmuižas parkā
  • Uzvaras parkā (pie koka terases)
  • Uzvaras parkā (pie ainaviskā skeita laukuma)
  • Nordeķu parkā
  • Latgales parkā
  • Pie Buļlupes promenādes

Precīzākas adreses būs zināmas, izstrādājot brīvkrānu pieslēgumu projektus. Jaunos brīvkrānus plānots ierīkot līdz jūlija sākumam.

Brīvkrānu uzstādīšanas vietas tiek izvēlētas, sadarbojoties Apkaimju iedzīvotāju centram, SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam. Uzstādīšanu un ekspluatāciju nodrošina “Rīgas ūdens”.

 

No nākamās nedēļas sāksies darbs pie veloinfrastruktūras ierīkošanas trīs maršrutos, veidojot apkaimju veloinfrastruktūras savienojumus, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Darbus plānots pabeigt līdz maija beigām. Velojoslas ierīkos Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē, Mežciema apkaimē, ka arī veidos Čiekurkalna un Mežaparka apkaimes savienojumu.

Pirms veloinfrastruktūru ierīkošanas visos trīs maršrutos, Ārtelpas un mobilitātes departaments ar šiem risinājumiem ir iepazīstinājis konkrēto apkaimju biedrības. Velojoslas ierīkos ar satiksmes organizācijas līdzekļiem, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē veloinfrastruktūru ierīkos Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Veloinfrastruktūru ierīko ar mērķi savienot veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bijis pārrāvums. Ierīkotā veloinfrastruktūra nodrošinās ērtu piekļuvi topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildinās Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

Mežciema apkaimē veloinfrastruktūru ierīkos visā Gaiļezera iela garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkos divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veiks arī citus satiksmes mierināšanas pasākumus – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, tiks veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidos, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās tiks ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veidos jaunu starp apkaimju savienojumu, nodrošinās ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

 

Iepriekš jau ziņots, ka Ārtelpas un mobilitātes departaments turpina strādāt pie veloinfrastruktūras maršruta tīkla pilnveides pilsētā, veidojot līdz šim trūkstošus apkaimju savienojumus ar centru, kā arī starp apkaimju savienojumus. Pērnā gada rudenī jaunu veloinfrastruktūru ierīkoja divās Rīgas apkaimēs – Skanstē un Grīziņkalnā. Ierīkotās velojoslas veido apkaimju savienojumu ar pilsētas centrā esošo veloinfrastruktūru, nodrošinot iedzīvotājiem ātru un drošu pārvietošanās iespēju.

 

Noslēdzies Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkotais metu konkurss vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi.

Departamenta rīkotajā metu konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā:

  • 11. novembra krastmalā
  • Doma laukumā
  • Līvu laukumā
  • Reformācijas laukumā.

Uzvarētāji konkursā, pirmās godalgas ieguvēji, tika noteikti divās no četrām konkursa daļām – 11. novembra krastmalā un Doma laukumā.

Līdz jūlija sākumam darbi tiks īstenoti 11. novembra krastmalā, savukārt līdz jūlija nogalei – Doma laukumā, radot jaunu laikmetīgās mākslas un interaktīvu dizaina objektu klātbūtni Vecrīgā. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi Vecrīgā no jūlija līdz septembra nogalei. Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.

🟩 Par pieteikumu objekta izvietošanai 11. novembra krastmalā 1. godalgu saņēma SIA “Savvaļa” un mākslinieka Andra Eglīša darbs “Laika upes liecinieki”. Ideja paredz veidot vides mākslas objektu, kura fiziskais veidols būtu septiņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, kas vienlaikus pildītu arī atpūtas vietas funkciju.

Ansambļa skulptūras tiks veidotas no īpaša aerobetona, jaucot to ar dažādiem Latvijas zemes krāsu pigmentiem, tādējādi iegūstot materiālu, kas vizuāli atgādina smilšakmens klinšu iezi. Vides mākslas objektu atrašanās vieta – krastmala – un izmantotais materiāls vedina uz domu, ka skulptūras skatāmas kā arheoloģiski atradumi vai no upes izskaloti priekšmeti.

Savukārt, 2. godalgu saņēma SIA “Sampling”” un SIA “BONUSS W” apvienība ar projektu “Trīs paviljoni”. 3. godalga piešķirta mākslinieka Reiņa Dzudzillo darbam.

🟩 Arī Doma laukuma konkursa daļā piešķirtas visas trīs iespējamās godalgas. Pirmo vietu konkursā izcīnīja piegādātāju apvienība “Lightfoot” ar projektu “Kopā pie Doma”.

Piedāvājums paredz Rīgas vēsturiskā centra sirds atdzīvināšanu, izmantojot aizraujošu pilsētvides mākslas objektu – “Kopā pie Doma”. Novietojuma ideja risina pilsētvides situāciju, kur vienuviet sastopas septiņas Rīgas ielas, kā vienotu centrālās satikšanās punktu. Šī ir ne tikai mākslas instalācija, bet arī uz kopienu vērsta iniciatīva, aicinot cilvēkus no visām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu, kā arī stiprinot sociālo vienotību.

Piedāvātais risinājums ietver apņemšanos ievērot ilgtspējīga un sociāli atbildīga dizaina izstrādi, kā arī ekonomisku domāšanu. Instalācija pati ražos enerģiju apgaismojumam.
“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra.

2. godalga piešķirta Artura Analta un SIA “AD production” projektam “Apaļais galds”, bet 3. godalga ir piešķirta autoru apvienībai, kas izstrādājusi objektu ar nosaukumu “Laika kapsula”.

🟩 Līvu laukuma daļā konkursa žūrija lēma piešķirt tikai 2. un 3. godalgu. 2. godalga piešķirta SIA “Pareizā ķīmija” vides mākslas objektam “Rotaļrīga”. 3. godalga tika piešķirta “Aktsiaselts Adamlights” filiāles “Adam Decolight Latvia” objektam “Gaismas ceļojums”.

🟩 Savukārt Reformācijas laukuma daļā piešķirta vien 2. godalga. Godalga piešķirta māksliniekam Ērikam Božim par darbu “Oksitocīna portāls”.

Pašvaldība jau ziņoja, ka konkursa mērķis bija iegūt četras augstvērtīgas vides mākslas objektu dizaina un tehniskā risinājuma izstrādes idejas, kā arī izvēlēties metu konkursa uzvarētājus katrā no konkursa četrām daļām, kuri izgatavos vides objektus un veiks autoruzraudzību vides objekta uzstādīšanas un eksponēšanas laikā.

Metu konkursa kopējais balvu fonds par četrām daļām ir 16 000 eiro. Katrā no daļām pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 2000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 1500 eiro, trešās vietas ieguvējam – 500 eiro. Konkursa uzvarētājs jeb pirmās vietas ieguvējs saņems uzaicinājumu piedalīties sarunu procedūrā par vides objekta izgatavošanu.

Darbus vērtēja pieaicinātā žūrija, komisijas vadītāji bija Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece-direktora vietniece Baiba Šmite un Kultūras pārvaldes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns. Žūrijas komisija – Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas arhitekta dienesta galvenā dizainere Evelīna Ozola, Laikmetīgās mākslas centra izpilddirektore, kuratore un žurnāliste Evita Goze, Latvijas laikmetīgās mākslas centra direktore, mākslas kuratore un kritiķe Solvita Krese, Mākslas zinātniece un kritiķe, Baltijas laikmetīgās mākslas interneta žurnāla “Echo Gone Wrong” redaktore Santa Hirša.

 

Otrdien, 7. maijā, plkst. 15.30 Rīgas dome organizēs apspriedi, lai informētu rīdziniekus un nozares ekspertus par pilsētas elektrotransporta uzlādes koncepciju un saņemtu priekšlikumus par elektrotransporta uzlādes vietu izsoles kārtību.

Elektrotransporta skaita straujais pieaugums Rīgā rada nepieciešamību pēc efektīvas uzlādes infrastruktūras, kas atbilstu iedzīvotāju vajadzībām. Organizējot apspriedi, pašvaldības mērķis ir saņemt priekšlikumus no dažādām iesaistītajām pusēm, lai efektīvi un atbilstoši sabiedrības un uzņēmēju interesēm attīstītu uzlādes punktus pilsētas ielu teritorijās.

Pasākuma laikā Rīgas pašvaldība prezentēs Pilsētas attīstības departamenta izstrādāto elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepciju un sagatavotos priekšlikumus uzlādes vietu izsoles organizēšanai Rīgas ielās. AS “Sadales tīkls” skaidros iespējas komersantiem piesaistīt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzfinansējuma iespējas, bet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis informēs par jaunu pakalpojumu namu pārvaldnieka klientiem elektroautouzlādes staciju izbūvei.

🟩 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta izstrādātā elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepcija pieejama – ŠEIT 

🟩 Apspriede norisināsies 7. maijā no plkst. 15.30 līdz plkst. 17 Rīgas domes Sēžu zālē un tā būs skatāma tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv un Facebook kontā “Rīga attīstās”. Jautājumus ekspertiem varēs uzdot gan klātienē, gan pieslēdzoties attālināti lietotnei “Zoom”. Dalība semināram klātienē vai saites saņemšana uz “Zoom” lietotni jāpiesaka līdz 6. maijam, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT 

Programma:

  • 15.30 – 15.40 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Ineses Andersones uzruna
  • 15.40 – 16.10 Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcija un priekšlikumi uzlādes vietu izsoles organizēšanai Rīgas ielās / Jānis Andiņš, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments
  • 16.10 –16.20 Elektrotīkla iespējas uzlādes attīstībai. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzfinansējuma iespējas un kārtība / Vīgants Radziņš, AS “Sadales tīkls”
  • 16.20 – 16.30 Jauns pakalpojums – elektroauto uzlādes izbūve SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klientiem / Elīna Pētersone, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”
  • 16.30 – 17.00 Jautājumu un atbilžu sesija

Informējam, ka pasākuma laikā fotografēs un filmēs. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes FLICKR kontā.

Lai padarītu pilsētvidi iedzīvotājiem ērtāku un videi draudzīgāku, pērn Rīgas ielas, laukumus, parkus un skvērus papildināja 225 dažādi labiekārtošanas elementi. Šogad, darbus turpinot, pilsētvidē uz šo brīdi izvietoti 218 dažād labiekārtošanas elementi – soliņi, velonovietnes, apstādījumu kastes, atkritumu urnas un zviļņi.

“Mums ir svarīgi, lai rīdziniekiem un uzņēmējiem ir patīkama un ērta vide, kur dzīvot un strādāt, tādēļ pēdējos gados īpašu uzmanību pievērsām pilsētvides labiekārtošanai gan pilsētas centrā, gan apkaimēs. Prieks, sekot līdzi tam, ka pilsēta kļūst draudzīgāka cilvēkam un rīdzinieki dažādos vecumos arvien biežāk brīvo laiku pavada ārpus telpām.”

uzsver Rīgas domes Pilsētas attistības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Labiekārtojumu elementi primāri tiek uzstādīti pašu iedzīvotāju izvirzītās vietās – parkos, gar ietvēm, pastaigu takās, iekšpagalmos, ūdenstilpņu malās un citviet. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs arvien biežāk saņem rīdzinieku ierosinājumus par vietām, kur vajadzētu uzstādīt soliņus, atkritumu urnas vai citus labiekārtojuma elementus, savukārt pašvaldība, izvērtējot iespējas, jaunu vides labiekārtojuma elementu izvietošanu salāgo ar iedzīvotāju vajadzībām.

Novērtējot situāciju dabā, pašvaldības speciālisti pārbauda, vai iedzīvotāju ierosinātā labiekārtojamā vieta atrodas uz pašvaldības zemes, vai tā ir ērti pieejama un lietojama, vai jaunie elementi netraucēs gājēju un transportlīdzekļu satiksmi. Savukārt izvēloties ārtelpas mēbeles un citus labiekārtojuma elementus, svarīgi, lai to dizains būtu ergonomisks, vizuāli pievilcīgs un iederīgs pilsētvidē, kā arī izturīgs un drošs lietotājiem.

Šogad īpašu uzmanību pašvaldība pievērsīs Vecrīgas labiekārtošanai, lai padarītu pilsētas sirdi dzīvāku un patīkamāku gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Dažāda veida labiekārtojuma elementus šovasar paredzēts uzstādīt:

  • Meistaru ielā pie Finanšu ministrijas
  • Kalēju ielā pie Jāņa sētas
  • Mazās pils ielas un Klostera ielas krustojumā
  • 11. novembra krastmalā starp Daugavas gāti un Poļu gāti
  • Skārņu ielā pie Sv. Pētera baznīcas
  • Vaļņu ielā

Papildus daudzviet pilsētā tiek izvietotas apstādījumu kastes gan ar krūmiem un ziedošiem augiem, gan kokiem, kas kompensē zaļās vides trūkumu pilsētas centrā, it īpaši vietās, kur pazemes inženierkomunikāciju dēļ ir apgrūtināta koku stādīšana. Kur iespējams, kastes tiek papildinātas ar sēdvietām, lai radītu atpūtas vietas. Šajā pavasarī iedzīvotāji varēs pilnvērtīgi novērtēt Tallinas ielas labiekārtojumu, kas tika izvietots pērnā gada rudenī. Nomainīti arī savu laiku nokalpojušie soliņi Raiņa bulvārī, papildināti un atjaunoti soliņi pie bērnu rotaļu laukumiem Latgales, Rostokas, Jaunsaules ielā un citviet.

🟩 Pašvaldība turpinās īstenot dažādus pilsētvides labiekārtošanas projektus, kā arī aicina iedzīvotājus būt aktīviem, sadarboties ar savas apkaimes koordinatoriem, lai labiekārtojuma elementi tiktu izvietoti vietās, kur tie visvairāk nepieciešami pilsētas iedzīvotājiem. Apkaimju centru koordinatoru kontaktinformācija pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv un www.apkaimes.lv.


Piemēram, pērn vairāki desmiti soliņu izvietoti ielās, kur iedzīvotājiem ar kājām jāveic lieli attālumi, kas ir īpaši apgrūtinoši senioriem un cilvēkiem ar veselības traucējumiem. Lai radītu iespēju ik pa brīdim apsēsties un atpūsties, soliņi izvietoti Nīcgales ielā (16 soliņi), Brīvības gatvē (23 soliņi), Eizenšteina ielā (36 soliņi) un Meldru ielā (8 soliņi).

Pēc Dārziņu iedzīvotāju biedrības ierosinājuma izveidota atpūtas zona Daugavas krastā, kur īpaši piemeklētā vietā izvietoti soliņi un zviļņi netraucētai dabas vērošanai. Savukārt pēc iedzīvotāju lūguma izvietot soliņus pie ēkas Valērijas Seiles ielā 6 pilsētas arhitekti, veicot teritorijas izpēti, pieņēma lēmumu esošo “saliņu” starp autostāvvietām un ielu izveidot kā nelielu labiekārtotu atpūtas vietu. Tajā izvietoti gan soliņi, ko ieskauj apstādījumi, gan velostatīvi, kur divriteņus var novietot arī blakus esošā veikala apmeklētāji. Pašvaldības novērojumi rāda, ka atpūtas vietu brīvajos brīžos izmanto arī blakus esošās augstskolas studenti. Šie ir veiksmīgi piemēri, kā iedzīvotāji, sadarbojoties ar pašvaldību, var padarīt savu apkaimi pievilcīgāku.

📸 Fotogalerijas:

Labiekārtojumi Kaļķu ielā 2023. gadā

Labiekārtojuma elementi pilsētvidē šā gada pavasarī