Arhīvs birkai: Attīstība

Pašvaldība uzlabo vides pieejamību sociālo pakalpojumu ēkās

, , , , , , , , ,

Rīgas pašvaldība veic vides pieejamības uzlabojumus 18 sociālo pakalpojumu ēkās. Šobrīd darbi ir pabeigti 16 sociālo pakalpojumu ēkās – Balvu ielā 11, Ludzas ielā 43, Latgales ielā 208, Kolkasraga ielā 18, Eiženijas ielā 1E, Vidrižu ielā 1A, Ezera ielā 21, Avotu ielā 31 k-1, Avotu ielā 31 k-2, Ūnijas ielā 49, Imantas 8. līnijā 1, Mazjumpravas ielā 8, Sudrabu Edžus ielā 11, Apes ielā 8, Imantas 7. līnijā 4 un Latgales ielā 180B.

Darbi vēl tiek realizēti Biešu ielā 6 un Burtnieku ielā 37.

Rīgas pašvaldība noslēgusi pakalpojumu līgumu ar SIA “Lejnieku projektēšanas birojs” par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzības veikšanu lifta un pandusa izbūvi sociālo pakalpojumu ēkā Burtnieku ielā 37.

Būvdarbu līgums par vides pieejamības nodrošināšanu Burtnieku ielā 37, Rīgā ir noslēgts ar Pilnsabiedrību “AKN”.

Vides pieejamības pasākumu būvuzraudzības veicējs Burtnieku ielā 37 ir SIA “IJ Vide”.

Projekta kopējās izmaksas ir 3,4 miljoni eiro, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 788 056,00 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 585 491,76 eiro.

Projektu realizē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu “Reģionālā politika” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” pirmās kārtas “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi” ietvaros.

Projektu plānots pabeigt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Projektu “Vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi Rīgas pašvaldības 18 sociālo pakalpojumu ēkās” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments

 

Izveidots informatīvais materiāls kā praktiski veicināt bioloģisko daudzveidību Rīgā

Rīgas ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA (georiga.lv) izveidota informatīva sadaļa “Bioloģiskā daudzveidība Rīgā”, kurā interesenti var iepazīt bioloģisko daudzveidību Rīgā un uzzināt praktiskus padomus, kā to saglabāt un vairot.

📌 Informatīvie materiāli par bioloģisko daudzveidību Rīgā pieejami sadaļā “Izpēti” un tapuši projekta “urbanLIFEcircles” ietvaros.

Dabas daudzveidība ir kopums, ko veido visas dzīvās būtnes konkrētā vietā, tai skaitā cilvēki, dzīvnieki, augi, sēnes un baktērijas. Bioloģiskās daudzveidības sadaļā interesenti var izpētīt Rīgas dažādos biotopus, uzzināt par dabiskajām teritorijām Rīgā un par pavisam vienkāršiem bioloģiskās daudzveidības veicināšanas paņēmieniem, kurus ikkatrs var pielietot ikdienā.

Informatīvais materiāls apkopo divas plašas sadaļas. Sadaļā “Ceļvedis dabas daudzveidībai” ir sagatavoti dažādi praktiski padomi, kā stādīt, uzlabot augsni, pļaut zāli, iekārtot vietas dzīvniekiem, apkarot invazīvās sugas, lai saglabātu Rīgā sastopamo augu un dzīvnieku daudzveidību. Savukārt sadaļā “Pilsētas daba” ir apkopota informācija par dabas daudzveidību Rīgas mežos, ūdeņos un piekrastēs, pilsētas pļavās, veciem kokiem un dižkokiem, kritalām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Iedzīvotāji ir aicināti uzzināt vairāk un līdzdarboties Rīgas veidošanā par zaļāku un sugām bagātāku pilsētu.

Bioloģiskās daudzveidības sadaļa izstrādāta projektā “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību” ( urbanLIFEcircles ).

Projekta mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību pilsētas vidē, tostarp izglītojot sabiedrību par iespēju pašiem rīkoties un iesaistīties bioloģisko daudzveidību veicinošās aktivitātēs. Projekta laikā iedzīvotājiem tiek rīkoti izglītojoši pasākumi, semināri un darbnīcas par bioloģisko daudzveidību veicinošām aktivitātēm, kā arī talkas, kurās var piedalīties ikviens interesents.

 

Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2025

Latvijas Arhitektu savienība līdz 20. jūnijam aicina pieteikt darbus 2025. gada Latvijas Arhitektūras gada balvai. Šogad konkursam aprit 30 gadi, un tas ir atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, bet pati balva ir augstākais novērtējums Latvijas arhitektūrā. Balvai var pieteikt gan Latvijā īstenotus darbus neatkarīgi no autoru valstiskās piederības, gan tādus, kas realizēti citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.

Arī šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) vietējā atlases un starptautiska fināla žūrija divās kārtās izskatīs divu veidu darbus — objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un cita veida arhitektūras notikumus). Saskaņā ar konkursa nolikumu žūrija vērtēs darbus pēc Davosas būvkultūras kvalitātes sistēmas, kas piedāvā astoņus kvalitātes kritērijus: skaistums, pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta. Tāpat tiks ņemti vērā Latvijas Arhitektūras stratēģijā noteiktie principi.

Pirmajā kārtā darbus vērtēs atlases žūrija: žūrijas priekšsēdētāja, arhitekte, “Zaigas Gailes birojs” vadītāja, LAGB 2024 Grand Prix ieguvēja Zaiga Gaile, arhitekte, arhitektu biroja “RUUME arhitekti” līdzdibinātāja, LAGB 2024 Gada balvas laureāte Liene Adumāne-Vāvere, arhitekte, arhitektu biroja “Arhitektes Lienes Griezītes studija” vadītāja Liene Griezīte-Verpakovska, arhitekts, arhitektu biroja “space in” līdzdibinātājs, LAGB 2024 Gada balvas laureāts Normunds Kagainis, arhitekts, augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns, LAGB 2024 laureāts Rudolfs Dainis Šmits, mākslas zinātniece, publikāciju autore Anita Vanaga, būvinženieris, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, “AV Akustika” vadītājs Andris Veinbergs.

21. maijā plkst. 16.00 Arhitektu namā, Torņa ielā 11, Vecrīgā, notiks tikšanās ar atlases žūrijas locekļiem, kam no plkst. 17.00 sekos arhitektūras kritiķa Venta Vīnberga lekcija “Latvijas ananasi: profesionālās balvas 30 gadi”. Īpaši aicināti autori, kuri plāno iesniegt darbu šīgada konkursā, taču laipni gaidīts ikviens arhitektūras interesents. Lai apmeklētu bezmaksas pasākumu, iepriekš jāreģistrējas.

“Arhitektūras nozare saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības sabalansēšana, ilgtspējīgas būvniecības nepieciešamība, sabiedrības mainīgās vajadzības, kā arī ekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskā nedrošība. Tie prasa no arhitektiem drosmi, radošumu un atbildību. Mums jāspēj radīt vidi, kas ir gan estētiski augstvērtīga, gan funkcionāla, gan arī ilgtspējīga nākamajām paaudzēm.

Aicinu gan pieredzējušus profesionāļus, gan jaunos talantus dalīties ar saviem sasniegumiem, idejām un risinājumiem! Kopā mēs varam parādīt, ka Latvijas arhitektūra spēj būt inovatīva, iekļaujoša un drosmīga arī šajos izaicinājumu pilnajos laikos,”

norāda LAGB 2025 rīkotāja, Latvijas Arhitektu savienības, prezidents, arhitekts Artūrs Lapiņš.

Darbu pieteikšanas termiņš LAGB konkursā ir no 2025. gada 15. maija līdz 20. jūnijam (agrā pieteikšanās ar zemāku dalības maksu — līdz 31. maijam).

Balvas finālisti un starptautiskās žūrijas sastāvs tiks izziņoti šī gada septembrī. Balvas pasniegšanas ceremonija plānota 6. oktobrī.

Par LAGB

Latvijas Arhitektūras gada balva ir nacionālas nozīmes augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas tiek pasniegts ik gadu. Šogad apbalvojums piedzīvo jau 30. gadskārtu un to organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Kultūras ministriju. Balva ne tikai akcentē izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā un rūpējas par nozares attīstību, bet arī veicina sabiedrības izpratni par arhitektūru.

LAGB 2025. gadā notiek ar Lielā partnera “Caparol”, kā arī “Tikkurila”, “Latvijas Finieris”, “Komforts”, “Thermory” un citu partneru atbalstu.

  • Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 nolikums – ŠEIT.
  • Iepriekšējo gadu uzvarētāji – ŠEIT.

Preses relīzes attēls:

2024. gada Latvijas Arhitektūras gada balvas Grand Prix ieguvējs — Jaunais Rīgas teātris.
Arhitekti — “Zaigas Gailes birojs”, “SARMA & NORDE Arhitekti”
Foto: Ansis Starks

 

Rīgā aizvadīts otrais Vakara un nakts laika forums

Ceturtdien, 15. maijā, Splendid palace norisinājās jau otrais Vakara un nakts laika tēmām un nozarēm veltītais forums “Ceļā uz balansu”, kas vienuviet pulcēja plašu privātā, publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvju loku.

Pieredzes stāstos par vakara un nakts laika pārvaldības plānošanu, naktsdzīves un naktsmiera balansa meklējumiem, kā arī atbalsta programmām uzņēmējiem dalījās pārstāvji no Berlīnes, Viļņas un Tallinas.

Nadja Clarus, pārstāve no Berlīnes Ekonomikas, enerģētikas un uzņēmējdarbības ministrijas foruma laikā atzina, ka naktsdzīve Berlīnē tiek atzīta par nozīmīgu ekonomikas daļu – tā nodrošina darba vietas un atbalsta uzņēmējdarbību. Pēc Covid-19 pandēmijas negatīvajām sekām pilsēta ieviesa līdzfinansējuma programmu, kas palīdz naktsklubiem uzlabot skaņas izolāciju un līdz ar to mazināt traucējumus iedzīvotājiem. Šī iniciatīva palīdz veidot līdzsvaru starp dzīvīgu naktsdzīvi un kvalitatīvu naktsmieru.

Viļņas pieredzē kā būtiskākais devums nakts ekonomikas attīstībai uzsvērts biroja darbinieku mediatora apmācības, kur darbinieki apguvuši prasmes konfliktu risināšanā, lai kalpotu kā starpnieki starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldību, darbojoties pēc skaidras un strukturētas rīcības shēmas kā risināt domstarpības. Savukārt Tallinā viens no būtiskākajiem aspektiem vakara un nakts laika ekonomikas attīstībā ir nakts autobusu maršrutu ieviešana piektdienu un sestdienu naktīs.

Pēc prezentācijām secināts, ka visās trīs pilsētās naktsdzīves un naktsmiera līdzsvara meklējumi turpinās, un Berlīnei vairāk nekā 20 gadu laikā vēl joprojām nav izdevies pilnībā atrisināt izklaides trokšņošanas jautājumu.

Savu pieredzi vakara un nakts laika tēmas jautājumos izklāstīja arī dažādu nozaru pārstāvji no Rīgas. Sarunās tika aktualizēts iedzīvotāju drošības aspekts dienas tumšajā laikā, jauniešu aktivitāte, kultūras joma, darbs naktīs, trokšņi un radītais gaismas piesārņojums. Tika secināts, ka daudzās vakara un nakts laika nozarēs trūkst dati un pētījumi – piemēram, par reālo nakts darba veicēju skaitu un situāciju Latvijā un Rīgā vai par naktsdzīves meklētāju paradumiem.

Pārstāvji no Rīgas pašvaldības foruma dalībniekus informēja par Vakara un nakts laika plānošanu un pārvaldību – veiktās priekšizpētes rezultātiem un tālākajiem attīstības virzieniem. Tāpat tika sniegta informācija par pašvaldības dalību starptautiskā projektā “2nite”, vēstot par sabiedrības iesaisti drošības sajūtas veicināšanā savā apkaimē. Savukārt Rīgas pašvaldības policija informēja foruma dalībniekus par drošību Rīgā naktīs.

“Rīga ir gatava mācīties ne tikai no citu pilsētu labās, bet arī sliktās pieredzes un novērst to, kas citām pilsētām traucē rast balansu starp tik dažādajām vakarā un naktī iesaistītajām pusēm. Šis forums un tajā dzirdētās prezentācijas ir apliecinājums tam, ka nozaru ir daudz un, tās uzrunājot, pašvaldība iet pareizajā virzienā, lai vakarus un naktis Rīgā plānotu sabalansēti, iekļaujoši un visaptveroši. Rīgai vismaz uz laiku ir nepieciešama šīs jomas centralizēta plānošana un pārvaldība, lai mēs spētu veicināt dažādas, pat pretējas jomas – izcelt tieši labos naktsdzīves piemērus, sākt pievērst pastiprinātāku uzmanību naktsmiera jautājumu risināšanai, sakārtot ārtelpu, lai uzlabotu drošības apstākļus, un pievērsties arī darba, “neredzamo” sabiedrības locekļu jautājumiem,”

norāda Mārtiņš Eņģelis (Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs)

Foruma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja pievienoties “Skaidrojošajām pastaigām” Rīgas pilsētvidē Centra un Purvciema apkaimēs un uz savas ādas izjust rasu minoritāšu un sieviešu pieredzējumu naktīs.

📸 FOTO 

 

Paziņojums par detālplānojuma redakcijas zemes vienībās Brēmenes ielā 1A, Roberta Feldmaņa ielā 2 un zemes vienībā bez adreses nodošanu publiskajai apspriešanai

13.05.2025. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-25-14159-nd par detālplānojuma redakcijas zemes vienībās Brēmenes ielā 1A, Rīgā, ar kadastra apzīmējumu 01000842137, Roberta Feldmaņa ielā 2, Rīgā, ar kadastra apzīmējumu 01000842134, bez adreses, Rīgā, ar kadastra apzīmējumu 01000842135 nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.

Lēmums

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai un tehniski – ekonomiski pamatotai izmantošanai, koriģējot sarkano līniju koridoru detālplānojuma teritorijā.

Detālplānojuma ierosinātājs – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lakeside by Q”; izstrādātājs – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Reģionālie projekti”.

 

Publiskās apspriešanas termiņš ir trīs nedēļas, no 16.05.2025. līdz 05.06.2025.

 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 29.05.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 29.05.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā  – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 05.06.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 05.06.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos – ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 

Konceptuāli atbalsta jauniešu centra izveidi bijušajā “Rīgas Modes” ēkā

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja 8. maijā konceptuāli atbalstīja lēmumu izveidot jauniešu centru bijušajā “Rīgas Modes” ēkā Brīvības ielā 49/53, kas darbotos kā skolas vecuma jauniešu satikšanās un brīvā laika pavadīšanas vieta.

“Ieplānotais jauniešu centrs Brīvības ielā būs daudz vairāk nekā tikai vieta, kur jaunieši varēs satikties un pavadīt brīvo laiku. Tā būs radoša telpa, kur jaunieši un jaunatnes jomas profesionāļi varēs attīstīt savus talantus, radīt jaunas idejas un kopīgi īstenot projektus. Šeit Rīgas jaunieši atradīs gan draugus, gan mentorus, kas palīdzēs pilnveidot prasmes un paplašināt redzesloku. Rīgas dome mērķtiecīgi iegulda jauniešos un jaunatnes politikas īstenošanā, un šis centrs ir daļa no šī ieguldījuma – nozīmīgs solis ceļā uz pilsētu, kur jaunieši jūtas sadzirdēti, iesaistīti un novērtēti. Tas būs sākums jaunām iespējām, kur katrs jaunietis varēs izaugt un atklāt savu potenciālu,”

norāda Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Līdztekus jau ieplānotajiem darbiem ēkas 2. stāvā, kur plānots izbūvēt jaunas telpas Rīgas Centrālajai bibliotēkai, tika saskatīta iespēja ēkas 1. un -1. stāvā izveidot jauniešu centru, kas darbotos kā skolas vecuma jauniešu satikšanās un brīvā laika pavadīšanas vieta (ar kopējo platību ap 600 m²).

Komiteja konceptuāli atbalstījusi jauniešu centra izveidi un tam nepieciešamos pielāgošanas darbus, t.sk. kāpņu izbūvi uz Rīgas Centrālās bibliotēkas telpām ēkas 2.stāvā.

Jauniešu centrā tiktu nodarbināti trīs jaunatnes darbinieki un tajā būtu iespēja drošā vidē pavadīt laiku kopā ar vienaudžiem, spēlēt galda spēles, iesaistīties tematiskās aktivitātēs, kā arī saņemt informāciju par dažādiem jauniešiem domātiem pasākumiem un pakalpojumiem pilsētā.

Ņemot vērā nepieciešamos remontdarbus un pielāgošanas darbus, jauniešu centrs minētajās telpās darbu varētu sākt 2027.gadā.

 

Rīgas iedzīvotāji arī šogad aktīvi iesaistās apkaimju labiekārtošanā

Arī šogad Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrības ar pašvaldības atbalstu nodrošina vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – atjaunots zāliens un apdobes, ierīkotas puķu dobes un savākti atkritumi.

Pieaug Rīgas iedzīvotāju biedrību interese pašrocīgi sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šopavasar saņemts lielākais iedzīvotāju biedrību iesniegto pieteikumu skaits ar vēlmi saņemt praktisko atbalstu – melnzemi, zāliena sēklas, kompostu, atkritumu konteinerus.

Šopavasar tika atbalstīti 40 Rīgas iedzīvotāju biedrību pieteikumi, un kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 312 kubikmetri melnzemes un 43 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 183 kg zāliena sēklu. Septiņās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži”. Savukārt iedzīvotāju biedrību savākto atkritumu aizvešanas organizēšanu nodrošināja Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldei.

Jau trešo gadu Rīgas pašvaldība sniedz praktisku atbalstu tām iedzīvotāju biedrībām, kas vēlas sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē. Šādu atbalsta mehānismu Rīgas pašvaldība uzsāka, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs. 2023. gadā šim atbalstam pieteicās trīs iedzīvotāju biedrības. Savukārt pērnā gada pavasarī atbalstam pieteicās desmit Rīgas iedzīvotāju biedrības ar iniciatīvu veikt labiekārtošanas darbus 11 vietās, savukārt rudenī atbalsts tika sniegts 22 Rīgas iedzīvotāju biedrībām, kas labiekārtošanas darbus veica 26 vietās apkaimēs.

Darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

 

Īstenots līdzdalības budžeta konkursa projekts “Purvciema atpūtas stūrītis”

,

Šopavasar noslēgušies būvniecības darbi bērnu rotaļu un iedzīvotāju atpūtas laukuma izveidei Purvciema apkaimē.

Projekta laikā teritorijā ierīkots spēļu laukums 400 m2 platībā ar vairākām Robīnijas koka iekārtām: šūpolēm, karuseli, šķēršļu taku, rotaļu kompleksu, šūpuļtīklu u.c., kā arī veikta apzaļumošana un ārējā apgaismojuma izbūvēšana, kas teritoriju padara izmantojamu un drošu arī diennakts tumšajā laikā.

Teritorija ir iežogota ar divām ieejām, no kurām viena paredzēta apsaimniekošanas vajadzībām. No ceļa puses teritorija norobežota ar mūžzaļiem krūmiem, bet līdzās spēļu zonai iestādīti seši dižzstāda izmēra lapu koki, kas karstajā sezonā dos ēnu un aukstajā sezonā pavērs bērnu laukumu saulei, kā arī iestādīti dekoratīvi lapu krūmi un zemsedzes augi. Laukumā izbūvēti arī labiekārtojuma elementi pieaugušo atpūtai.

Spēļu laukums būs pieejams gan Purvciema, gan Teikas, gan citu tuvējo apkaimju iedzīvotājiem.

📸 FOTO

“Purvciema atpūtas stūrītis” projekta ieceri Rīgas pašvaldības organizētajā Līdzdalības budžeta projektu konkursā iesniedza Purvciema attīstības biedrība.

 

Sākts pētījums Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas rīcības plāna izstrādei

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar pilsētplānošanas uzņēmumu “Grupa93” un starptautiskā konsultāciju uzņēmuma WSP Zviedrijas filiāli (WSP Sverige AB) ir sākusi apjomīgu pētījumu, lai izvērtētu esošo sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un izstrādātu attīstības scenārijus tā reformai.

Sabiedriskā transporta maršrutu tīkls Rīgā nav konceptuāli pārskatīts vairāk nekā 30 gadus. Pa šo laiku pilsētvidē un iedzīvotāju pārvietošanās paradumos notikušas būtiskas pārmaiņas – mainījusies dzīvesvietu un darbavietu struktūra, pieaudzis privātā autotransporta lietojums un attīstījies mikromobilitātes pakalpojumu piedāvājums. Vienlaikus sabiedriskais transports joprojām ieņem nozīmīgu vietu rīdzinieku ikdienas dzīvē, taču esošo sistēmu nepieciešams salāgot ar mūsdienu pārvietošanās vajadzībām.

Lai radītu mūsdienu vajadzībām atbilstošu sabiedriskā transporta tīklu, vispirms tiks veikta padziļināta esošās situācijas izpēte – kā šobrīd pārvietojas Rīgas iedzīvotāji, kādas ir viņu izvēles, ieradumi un vajadzības. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sabiedrības viedoklim un pētījuma laikā norisināsies plaša iedzīvotāju aptauja par sabiedriskā transporta lietošanas pieredzi un vajadzībām.

Pamatojoties uz datiem, tiks izstrādāti divi potenciālie scenāriji Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformai – katrs ar savu pieeju, uzsvariem un risinājumiem. Tie tiks rūpīgi izvērtēti, ņemot vērā ieguvumus sabiedriskā transporta lietotājiem, izmaksas pilsētai u.c. faktorus.

Tiek plānoti arī vairāki tematiskie pasākumi, kuros tiks iesaistīti gan iedzīvotāji, gan nozares speciālisti, lai kopīgi veidotu risinājumus, kas balstīti datos un atbilst sabiedrības vajadzībām.

Projekta vadītāja Katja Vuorenmaa Berdica no starptautiskā konsultāciju uzņēmuma “WSP Sverige AB” atzīst: “Man ir patiess prieks uzņemties šī projekta virzību, vadot profesionālu un motivētu komandu, kas izvēlēta šī uzdevuma īstenošanai. Ar nepacietību gaidu produktīvu sadarbību ar “Grupa93” un Rīgas pilsētu, kā arī, protams, rezultātus, kas sniegs reālus ieguldījumus ceļā uz ilgtspējīgāku transporta sistēmu.”

Pētījums ilgs 14 mēnešus un tā rezultāti būs kā pamats rīcības plāna izstrādei un reformas ieviešanai nākotnē, kā arī solis tuvāk padarot sabiedrisko transportu par pilsētas mobilitātes mugurkaulu.

Projektu īsteno Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

 

Līdzdalības budžeta konkursam pieteiktas 39 rīdzinieku idejas

Laikā no 7. aprīļa līdz 6. maijam rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi.

Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Centra un Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus no katra apkaimju punkta – no Centra četri projekti, no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Sarkandaugavas un pa vienam pieteikumam no Brasas, Grīziņkalna, Mežaparka, Bukultiem, Juglas un Purvciema.

Lielākais pieteikumu skaits līdz šim saņemts 2023. gadā – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs. Savukārt pērn iesniegti 30 ideju projekti 22 apkaimēs.

Saņemtie projektu pieteikumi, atbilstoši konkursa nolikumam, tiks nodoti konkursa vērtēšanas komisijai, kura tos vērtēs divās kārtās:

● Pirmā konkursa pieteikumu vērtēšanas kārta notiks līdz maija beigām. Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijas sēdē tiks izskatīti visi iesniegtie projekti un izvērtēta to atbilstība konkursa nolikumam;
● Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam vietnē geolatvija.lv.

🔵 Iedzīvotāji par iesniegtām projektu idejām varēs balsot no 1. novembra līdz 30. novembrim.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 31 projekts ir īstenots pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.