Arhīvs birkai: Attīstība

Aprīļa sākumā izsludināta apspriede ar piegādātājiem par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību. Apspriedes ar piegādātājiem plānotais termiņš noteikts līdz 17.aprīlim.

Tostarp, līdz ar stabili silta laika iestāšanos, no pirmdienas, 7.aprīļa, plkst. 13.00 velobraucējiem tiks ļauts pārvietoties pa Altonavas ielas pārvada braucamo daļu.

Ziemas sezonas laikā, izvērtējot pārvada tehnisko situāciju un būves inspekcijās sniegtās rekomendācijas, un satiksmes dalībnieku plūsmu, tika nolemts neļaut velobraucējiem pārvietoties pa Altonavas pārvada braucamo daļu un cilvēki tika aicināti izmantot tikai pārvada ietves zonu.

Jau ziņots, ka no pērnā gada 7. decembra slēgta autotransporta satiksme uz Altonavas ielas pārvada. Lēmums par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņemts pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē.

Atskaitē eksperti rekomendē slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļauj gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai. Savukārt pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt.

Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus.

 

Rīgai piešķirts 350 000 eiro ES finansējums divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu būvniecībai; saņemta atzinība par kvalitatīvu iesniegumu

Rīgas pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) par Kohēzijas fonda finansējuma – 350 000 eiro – piešķiršanu divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izveidošanai galvaspilsētā, tādējādi drīzumā tiks izsludināti iepirkuma konkursi laukumu būvniecībai. Tāpat saņemta pateicība no CFLA par veiksmīgo sadarbību un augstas kvalitātes projekta iesnieguma sagatavošanu.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments līdz 2026. gada beigām plāno izveidot divus jaunus šķiroto atkritumu savākšanas laukumus:

● Beberbeķu ielā 39
● Ūdeļu ielā 8

Jaunajos laukumos iedzīvotāji varēs nodot visdažādākos šķirotos atkritumus, tostarp lielgabarīta un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, tāpat būs izveidots maiņas punkts mēbelēm, būvniecības precēm, elektronikai u.c.

“Plānots, ka savākto atkritumu daudzums šajos laukumos varētu sasniegt aptuveni 2000 tonnu gadā, vismaz 85 % no savākto sadzīves atkritumu apjoma būs turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli atgriezīsies saimnieciskajā apritē. Projekta mērķa grupa ir Imantas, Zolitūdes, Beberbeķu, Mūkupurva, Juglas, Berģu, Dreiliņu, Pļavnieku, Mežciema, Bukultu un Brekšu apkaimju iedzīvotāji – vairāk nekā 100 000, kuri tagad varēs šķirot atkritumus daudz aktīvāk un vieglāk, ”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Minēto divu laukumu veidošanu ir atbalstījušas apkaimju biedrības. Kopā galvaspilsētā plānots izveidot astoņus šādus laukumus, uzlabojot šķirošanas un atkritumu nodošanas iespējas visā Rīgā. Patlaban rīdziniekiem ir pieejami tikai divi šķiroto atkritumu savākšanas laukumi Vietalvas ielā 5 un Spilves ielā 8E, kurus izveidojis un apsaimnieko atkritumu apsaimniekotājs SIA “Clean R”.

Jaunajos laukumos no iedzīvotājiem tiks pieņemti dažāda veida iepriekš sašķiroti atkritumi, tai skaitā plastmasas atkritumi; izlietotais plastmasas iepakojums; koksne un izlietotais koka iepakojums; papīrs un kartons, izlietotais papīra un kartona iepakojums; izlietotais stikla iepakojums un cita veida stikla atkritumi; tekstila atkritumi; metāla iepakojums; sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – smēreļļas, svinu saturoši elektriskie akumulatori, elektriskie akumulatori (niķeļa–kadmija, dzelzs–niķeļa), galvaniskie elementi, galvaniskās baterijas un citi elektriskie akumulatori, visu veidu riepas, eļļas filtri, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, arī liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapji, gāzizlādes spuldzes; neizlietoti ārstnieciskie preparāti, ķimikālijas, izlietotas baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes, piesārņotā tara; bioloģiskie atkritumi (par samaksu, kas ir par 20% zemāka, nekā noteiktā maksa); liela izmēra atkritumi (par samaksu); mājsaimniecībā radušies būvniecības atkritumi (par samaksu).

Katrā laukumā tiks izveidota arī nojume lietu (mēbeles, būvniecības preces, elektronika) maiņas punktam, kurās paredzēts īslaicīgi uzglabāt atkārtoti izmantojamās lietas.

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā nenotiks atkritumu pārstrāde, pāršķirošana vai ilgtermiņa uzglabāšana. Tiks pieņemti jau sašķiroti atkritumi un atbilstoši konteineru piepildījumam tie tiks izvesti tālākai pārstrādei vai apglabāšanai.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas plānotas līdz 1 266 130 eiro, no tām KF līdzfinansējums ir līdz 350 000 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums līdz 916 130 eiro.

 

Jau no 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam būs iespēja būt noteicējam savā apkaimē, iesniedzot attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

  • noskaidrot interesējošā zemesgabala, kurā vēlies redzēt īstenotu savu ideju, adresi un kadastra numuru;
  • noskaidrot kam pieder šis zemesgabals (ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, jāsaņem īpašnieka vai īpašnieku saskaņojums);
  • zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmanto GEORĪGA portālu. Privāto vai juridisko personu dati tajā netiks norādīti, bet būs iespēja gūt vispārēju informāciju par zemesgabala piederību;
  • izdomāt projekta nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;
  • sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici, kā arī projekta vizualizāciju;
  • apmeklēt geolatvija.lv sadaļu – “Līdzdalības budžets” – un aizpildīt projekta pieteikumā prasīto informāciju.

Turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

📌 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

 

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki atbalstījuši projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem vairs nenotiks mājaslapā balso.riga.lv, bet gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Balsot par projektiem varēs mēneša garumā – novembrī, par katru projektu nobalsojot ne vairāk kā vienu reizi. Balsošanai klātienē joprojām būs pieejami arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

26.03.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4467-lē “Par teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu lokālplānojuma grozījumu redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai”.

Lēmums

Lokālplānojuma grozījumu izstrādes mērķis – nodrošināt lokālplānojuma sekmīgu tālāko īstenošanu, novēršot pretrunas nosacījumu piemērošanā 1. kārtas un tālāko kārtu būvprojektēšanā teritorijā ar īpašiem noteikumiem “Parkveida publiskās ārtelpas zona (TIN124)”, svītrojot ar Rīgas domes 03.07.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-288-sn “Teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” apstiprināto teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 101.2.1. apakšpunktu.

Lokālplānojuma grozījumu ierosinātājs – SIA “Vastint Latvia”.
Lokālplānojuma grozījumu izstrādātājs – SIA “Grupa93”.

 

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darbdienas, no 01.04.2025. līdz 30.04.2025.

 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 14.04.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “RigaAttistas”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 14.04.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


 📌 Ar lokālplānojuma grozījumu redakciju var iepazīties:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.04.2025. var iesniegt:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.04.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
• klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.


 

Vilhelma Purvīša ielā sākti būvdarbi, kuru ietvaros ielā izbūvēs veloceļu un atjaunos segumu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Darbu ietvaros jau veikti demontāžas darbi, ierakuma izbūve, smilts drenējošās kārtas izbūve veloceļam, kā arī kontakttīklu balstu mikropāļu pamatu būvniecība. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada septembrī.

Projekta ietvaros visas V. Purvīša ielas garumā, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs veloceļu, atjaunos ielas segumu, kā arī veiks ielas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

V. Purvīša ielas posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai, katrā ielas pusē, izbūvēs no brauktuves nodalītu vienvirziena velosipēdu ceļu. Savukārt V. Purvīša ielas labajā pusē, posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu. Tāpat projekta ietvaros V. Purvīša ielā veiks labiekārtošanas darbus, uzstādot četrus solus, 23 velo novietnes un 12 atkritumu urnas, kā arī ielas apzaļumošanu, iestādot 56 kokus.

Vihelma Purvīša ielas veloceliņa vizualizācija

Darbus veic SIA CBF “Ļ-KO” un to kopējās izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka šogad Rīgā turpināsies darbs pie veloinfrastruktūras tīklu pilnveidošanas, izbūvējot jaunus veloceļus un turpinot darbu pie iesākto projektu izstrādes. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī citu būvprojektu ietvaros, kuros darbi jau notiek vai tiks sākti šogad. Veloinfrastruktūru ir paredzēts ierīkot Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, kā arī Skanstes ielā, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti lielajos būvobjektos – uz Jorģa Zemitāna tilta, satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Dienvidu tilta 4. kārtā.

 

Trešdien, 2. aprīlī, plkst. 13.00 Rīgā norisināsies satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu noslēdzošā centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana. Pasākuma laikā, uzbīdītā konstrukcija, fiziski savienos abus Sarkandaugavas krastus. Aicinām arī mediju pārstāvjus būt klātesošiem šajā vēsturiskajā pārvada būvniecības procesā.

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji, būvnieku pārstāvji no pilnsabiedrības “RK link” un Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Pasākuma programma paredz pasākuma apmeklētāju pulcēšanos Kundziņsalā, došanos uz būvobjektu, kur paredzētas Rīgas domes priekšsēdētāja un Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvja ievadrunas, kā arī pilnsabiedrības “RK link” pārstāvis pastāstīs par kopējo būvdarbu progresu, kam sekos konstrukciju savienošana.

 📌 Pasākuma norises vieta: Kundziņsala, precīza pulcēšanās vieta – ŠEIT.

Lai visiem pasākuma apmeklētajiem nodrošinātu minimālās drošības prasības, līdz otrdienas, 1. aprīļa, plkst. 15.00 mediju pārstāvjiem lūgums pieteikt savu dalību pasākumā, sazinoties ar Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatori Leldi Rudziku (tālrunis: +371 29393211, e-pasts: lelde.rudzika@riga.lv).

Žurnālistu ērtībai paredzēts transports no Rīgas domes, kas līdz plkst. 12.15 gaidīs pie rātsnama, bijušās Rīgas Tehniskās Universitātes ēkas pusē.

 

Šonedēļ, no 19. līdz 21. martam, Rīgā notiks starptautiskais EUROCITIES Mobilitātes forums, kas pulcēs ap 150 ekspertu no visas Eiropas. Šā gada galvenā tēma būs “Gudras un integrētas transporta sistēmas ilgtspējīgai pilsētu nākotnei”, kur tiks apspriesti pilsētu transporta sistēmu un sabiedriskā transporta attīstības jautājumi, mobilitāte kā pakalpojums (MaaS), zemo emisiju zonas, 5G tehnoloģijas un datu vadītās inovācijas.

Forums notiks Rīgā, veicinot sadarbību starp pilsētām un daloties labās prakses piemēros, lai attīstītu viedu, ilgtspējīgu un uz datiem balstītu mobilitāti. Rīga prezentēs dažādus projektus un vietējos risinājumus, piemēram, “Rail Baltica” projektu, sabiedriskā transporta e-biļešu sistēmu, viedos luksoforus un koplietojamās mobilitātes iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgu transporta infrastruktūru.

Pirmajā dienā, 19. martā, notiks paneļdiskusija par transporta tehnoloģiju inovācijām pilsētās, kur piedalīsies eksperti no Turīnas, Helsinkiem, EIT Urban Mobility un Rīgu pārstāvēs Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis. Darba grupās eksperti diskutēs par ātruma ierobežojuma 30 km/h zonām un satiksmes ātruma pārvaldību, par veloinfrastruktūru, datiem un Eiropas Savienības Deklarācijas par riteņbraukšanu ietekmi uz velobraukšanas attīstību.

Otrajā dienā, 20. martā, konferences dalībniekus uzrunās Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, kam sekos Eiropas pilsētu (Malme, Budapešta u.c.) vadību diskusija par liela mēroga sadarbības projektiem, Trans-Eiropas transporta tīkla (TEN-T) iniciatīvām un sadarbību ar dalībvalstīm. Tāpat būs paneļdiskusija par lielajiem transporta infrastruktūras projektiem, to īstenošanas izaicinājumiem, politisko vadību un sabiedrības iesaisti. Diskusijās piedalīsies politiķi no dažādām Eiropas pilsētām, tostarp Porto un Romas. Rīgu šajās diskusijās pārstāvēs pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Pēc diskusijām norisināsies četras grupu sesijas, kurās eksperti no Londonas, Madrides, Zagrebas, Lionas, Roterdamas, Gēteborgas, Briseles u.c. pilsētām spriedīs par zemo emisiju zonu un normatīvā regulējuma izveidi, par drošu, pieejamu un cilvēkiem centrētu ielu telpu veidošanu, diskutēs par satiksmes mierināšanas pasākumiem, multimodāliem mezgliem, pilsētu pāreju uz automatizētu mobilitāti un sabiedrības uzvedības maiņu.

Noslēdzošajā dienā, 21. martā, eksperti no Štutgartes, Florences, Berlīnes, Lionas un Rīgas dalīsies ar transporta mobilitātes attīstības veiksmes stāstiem. Foruma noslēgumā dalībnieki dosies lietišķajā vizītē pilsētvidē, lai iepazītu Rīgas realizētos projektus un nākotnes attīstības ieceres klātienē. Dalībnieki apskatīs “Rail Baltica” infrastruktūras attīstību, gājēju infrastruktūru “Zināšanu jūdzes” teritorijā, Rīgas Tehniskās universitātes pilotprojektu teritoriju, Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstību (ūdeņraža uzpildes staciju un inovatīvo elektroautobusu uzlādes staciju), Rīgas vēsturiskā centra pilsētplānošanu, ielu tipoloģiju un pilsētas dizainu, Rīgas zemo emisiju zonas teritoriju nākotnē.

Forumu organizē Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes plānošanas pārvaldi. Forums norisināsies Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Pilna programma pieejama šeit: https://eurocities.idloom.events/Mobility_Forum_2025/pages/programme

Arī šogad Rīgā turpināsies darbs pie veloinfrastruktūras tīklu pilnveidošanas, izbūvējot jaunus veloceļus un turpinot darbu pie iesākto projektu izstrādes, informē Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļa. Šogad plānots izbūvēt vairākus jaunus veloceļus. Vietām būvdarbus plānots sākt šī gada būvsezonas sākumā, kas atbilstošu laikapstākļu gadījumā parasti ir aprīļa vidū.

Pavasarī, noslēdzoties ziemas tehnoloģiskajam pārtraukumam, plānots sākt veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Darbus veiks SIA CBF “Ļ-KO”. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Pavasarī arī ir plānots sākt velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošanu Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Šobrīd turpinās līguma slēgšanas process ar izraudzīto darbu veicēju. Tāpat šobrīd turpinās pretendentu izvērtēšana projektam “Veloceļa Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam izbūve”, lai arī šos būvdarbus varētu sākt līdz ar būvdarbu sezonas sākumu.

Tāpat šogad trīs maršrutos plānots izbūvēt trīs reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras. Veloinfrastruktūra tiks izbūvēta maršrutos Rīga – Ulbroka, Rīga – Ķekava un Rīga – Babīte – Piņķi. Šobrīd visiem trīs projektiem norisinās atklāts konkurss – iepirkums, kurā pretendenti var iesniegt savus piedāvājumus. Projektam maršrutā Rīga – Ulbroka pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 10. marta, plkst. 10.00, maršrutam Rīga – Ķekava pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 17. marta, plkst. 10.00, savukārt maršrutam Rīga – Babīte – Piņķi līdz 2. aprīļa, plkst. 11.00.

Veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī citu būvprojektu ietvaros, kuros darbi jau notiek vai tiks sākti šogad. Veloinfrastruktūru ir paredzēts ierīkot Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, kā arī Skanstes ielā, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti lielajos būvobjektos – uz Jorģa Zemitāna tilta, satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Dienvidu tilta 4. kārtā.

Paralēli būvniecībai norit darbs pie veloinfrastruktūras plānošanas un projektēšanas, atbilstoši dažādiem pilsētas plānošanas dokumentiem – galvenokārt izstrādātajai velo koncepcija.

Pašlaik turpinās gājēju un veloinfrastruktūras būvprojekta izstrāde Brīvības gatvei, posmā no nobrauktuves uz Berģu ielu līdz Rīgas robežai, un Granīta ielai, posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai, kā arī reģionālās un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūrai maršrutā Vecāķi – Carnikava.

Tāpat ir noslēgusies būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde diviem projektiem – velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai un velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai.

Pašlaik arī norisinās pretendentu izvērtēšana iepirkumam ““Gājēju un velosipēdistu ceļu ierīkošana Rīgas apkaimēs” būvniecības dokumentācijas izstrāde un autoruzraudzība”. Iepirkums paredz septiņu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādi sekojošās vietās – Dzirciema un Buļļu ielā, Ilūkstes ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, Nīcgales un Pildas ielā, Andreja Saharova un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā un maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis. Attiecīgi tiklīdz noslēgsies pretendentu izvērtēšana, sāksies projektu izstrāde septiņiem veloceļiem.

Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” projektē un būvē iepirkumu.

Pērn pilsētvidē pie jau esošiem veloceļiem uzstādīja desmit jaunus kāju balstus, arī šogad šos darbus ir plānots turpināt. Velosipēdistu kāju balstus parasti uzstāda vietās, kur velosipēdisti bieži apstājas: pie luksoforiem vai intensīvas satiksmes zonās – dzelzceļa pārbrauktuvēs un krustojumos.

Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā ir viena no Rīgas prioritātēm, tādēļ pašvaldība mērķtiecīgi attīsta veloinfrastruktūru, tā uzlabojot velobraucēju drošību un popularizējot velosatiksmi. Ar velosipēdu aptuveni 30 minūšu laikā var nokļūt līdz pilsētas centram teju no visām Rīgas apkaimēm, tādēļ pieejama un droša satiksmes infrastruktūra ir viens no būtiskiem faktoriem, lai cilvēki izvēlētos velosipēdu kā savu pārvietošanās līdzekli pilsētā. Izvēloties videi draudzīgus pārvietošanās veidus, pilsētā samazināsies transportlīdzekļu skaits un satiksmes intensitāte, gaisa piesārņojums, vides troksnis, kā arī pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

 

Rīgas pašvaldība konsultējas ar uzņēmējiem, Rīgas Centra humanitāro vidusskolu un savā pārziņā esošajiem departamentiem un citām iestādēm, lai īstenotu līdzdalības budžeta konkursā iesniegto un iedzīvotāju iebalsoto projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”. Šobrīd notiek darbs pie projektēšanas uzdevuma izstrādes, lai rastu piemērotāko un racionālāko risinājumu projekta mērķa īstenošanai.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.


Par projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)” skatītŠEIT.


Riski, kas pēc pašvaldības iestāžu un aptaujāto uzņēmēju redzējuma ietekmētu apkārtējo drošību un varētu pasliktināt laukumā esošās infrastruktūras stāvokli, ja tiktu stādīti tikai koki ir saistīti ar:

🟩 iesniegtā projekta apjomu, kas neparedz nomainīt gumijas segumu visā spēļu laukuma zonā, tikai atsevišķās vietās, kas veidos gan vizuālu šuvi, gan vietās, kur nebūs iespējams pilnvērtīgi sablīvēt esošo grunti, gumijas segums varētu veidot nelielas bedres, kas var veicināt traumu gūšanas risku;
🟩 pēc SIA “Labie koki” atzinuma, iesniegtais kokaugu saraksts neveicinās noēnojuma veidošanos laukumā, līdz ar to kokaugu saraksts ir pārskatāms un piemērojams atbilstoši esošajai situācijai un vēlamajam rezultātam;
🟩 iesniegtajā projektā nav paredzēta kokaugu apūdeņošanas sistēma, kas apgrūtinās un sadārdzinās esošā laukuma apsaimniekošanu;
🟩 esošos spēļu elementus spēļu zonā tuvākajos gados plānots nomainīt uz jauniem, un atjaunot esošo segumu;
🟩 laukumā sezonāli jau tiek izvietoti noēnojumu dodoši elementi “buras” – nojumes no HDPE poliestera auduma, kas ir viens no variantiem noēnojuma nodrošināšanai arī spēļu laukuma zonā.

Meklējot racionālāko risinājumu, kas būs atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Pašvaldība šobrīd strādā pie projektēšanas darba uzdevuma izstrādes, kur projektētājiem būs jāsniedz trīs skices noēnojuma veidiem, pievienojot arī projekta vizualizācijas un realizācijas tāmi.

Pēc alternatīvo risinājumu izstrādes, pašvaldība atkāroti tiksies ar projekta iesniedzējiem, kā arī Barona laukuma uzturētājiem, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kas spēs īstenot projekta mērķi, būs apkārtējā vidē drošs un izmaksu ziņā samērīgs ne vien realizācijas posmā, bet arī tālākā uzturēšanā.

Projekta izstrāde nepaildzinās projekta realizāciju. Visi iedzīvotāju atbalstītie līdzdalības budžeta konkursa projekti sākotnēji tiek nodoti projektēšanai, kam seko būvniecības iepirkums projekta realizēšanai.

Galvaspilsēta ņem vērā vairāku ekspertu atzinumus un strādā pie šī projekta īstenošanas. Rīga augstu vērtē iedzīvotāju iesaisti un idejas, jo kopīgi veidoti projekti padara mūsu vidi labāku. Centra sporta kvartāls Krišjāņa Barona ielā jau ilgstoši ir pašvaldības redzeslokā un pašvaldība novērtē iedzīvotāju iniciatīvu meklējot labākos risinājumus apkārtējās vides labiekārtošanā un uzlabošanā.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Zemesgabala Tērbatas ielā 75  lokālplānojuma redakcijas publiskās apspriešanas sākotnējais termiņš tiek pagarināts līdz 14.03.2025. 

Publiskās apspriešanas termiņš pagarināts, pamatojoties uz 27.02.2025. veiktajām darbībām Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) drošības prasību paaugstināšanai, kas radīja neparedzētas tehniskas problēmas, un kuras neizdevās novērst laika periodā no 27.02.2025.–03.03.2025. portālā GeoLatvija.lv, tai skaitā, nebija iespējams piekļūt publiskajai apspriešanai nodotajiem plānošanas dokumentiem.

29.01.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4246-lē “Par zemesgabala Tērbatas ielā 75 (kadastra apzīmējums 01000280138) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veikt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā, lai radītu priekšnoteikumus attīstības ieceres – biroja ēkas ar komerciālām telpām pirmajā stāvā – īstenošanai.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “MOBUS”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 10.02.2025. līdz 14.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notika 17.02.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tika pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: “RigaAttistas”. Ar sanāksmes ierakstu var iepazīties – ŠEIT.


📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT. 
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 14.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 07.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.


Paziņojums par zemesgabala Tērbatas ieā 75 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai (publicēts 03.02.2025).