Arhīvs birkai: Attīstība

Aicina iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas iedzīvotājus, nekustamo īpašumu īpašniekus, uzņēmējus, nevalstiskajās organizācijas, nozaru profesionāļus u.c. līdz 31. oktobrim iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijas izstrādei. Pašvaldība aicina priekšlikumus iesniegt noteiktajā laikā, lai teritorijas plānojuma izstrādes procesā tos varētu savlaicīgi izvērtēt.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības teritorijas plānojums ir Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskajai personai, tādēļ tā izstrādē ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2022. gada nogalē uzsāka jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Līdz šim jau ir organizēti vairāki sabiedrības līdzdalības pasākumi – informatīvs vebinārs par plānojuma izstrādi, ikviens tika aicināts iesniegt priekšlikumus dokumenta izstrādes sākumposmā un organizētas diskusijas ar dažādām mērķa grupām.

📌 Priekšlikumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijai aicinām iesniegt līdz 31. oktobrim, tos nosūtot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam:

● elektroniski uz e-pasta adresi pad@riga.lv ;

● vai pa pastu (Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050).

📌 Papildu informācija par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādi pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā un skatāma – ŠEIT

Paziņojums par zemesgabala pie Mazās Juglas lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

27.09.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2935-lē “Par zemesgabala pie Mazās Juglas (kadastra apzīmējums 01001232365) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

● Lēmums – ŠEIT

Lokālplānojuma mērķis ir Rīgas teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamība, lai nodrošinātu pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespējas, radot priekšnoteikumus savrupmāju apbūves iespējamībai ārpus virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas teritorijas.

● Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “Namu būvaģentūra”, izstrādātājs – SIA “8.Darbnīca”.

📌 Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 11.10.2023. līdz 08.11.2023.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 02.11.2023. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.
● Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 02.11.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 08.11.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 08.11.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53, darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rīgas dome aicina piedalīties arhitektūras metu konkursā par Rīgas 2. slimnīcas piebūvi un esošās ēkas pārbūvi

,

Rīgas dome ir izsludinājusi metu konkursu par Rīgas 2. slimnīcas piebūvi un esošās ēkas pārbūvi, lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu, funkcionāli pārdomātu un ekonomiski pamatotu metu SIA “Rīgas 2. slimnīca” ēkas piebūvei, kas savienota ar esošo slimnīcas ēku, kā arī mūsdienu medicīniskās aprūpes prasībām atbilstošai esošās ēkas pārbūvei Ģimnastikas ielā 1 un pieguļošās teritorijas labiekārtošanai.

Galvenais projektēšanas programmas uzdevums ir jauna korpusa – traumatoloģijas un ortopēdijas centra – izveide SIA “Rīgas 2. slimnīca” teritorijā. Būvprojektam jāparedz iespēja būvniecības darbus īstenot vismaz divās kārtās, kur būvniecības 1. kārtas ietvaros paredzēts izbūvēt jauno korpusu – traumatoloģijas un ortopēdijas centru, savukārt 2. kārtas ietvaros plānota esošās ēkas pārbūve un atjaunošana, nodrošinot slimnīcas darbības nepārtrauktību.

METU KONKURSA NORISE

● Nolikums un projektēšanas programma pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

● Ieinteresētie konkursa dalībnieki var iepazīties ar metu konkursa teritoriju SIA “Rīgas 2. slimnīca” ēkā (Ģimnastikas ielā 1) šī gada 24. oktobrī plkst. 11.00 un 14. novembrī plkst. 11.00.

● Meti jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamenta Klientu apkalpošanas centrā Kalēju ielā 10, Rīgā, līdz 2024. gada 11. janvāra plkst. 17.00. Žūrijas komisijas lēmuma pieņemšanas paredzamais termiņš – sešas nedēļas pēc metu piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

Godalgu fonds un konkursa žūrija

  • Kopējais konkursa godalgu fonds: 30 000 eiro (balvu fonds netiek aplikts ar PVN):
    • pirmās vietas (uzvarētāja) godalga: 14 000 eiro;
    • otrās vietas godalga: 8000 eiro;
    • trešās vietas godalga: 4000 eiro;
    • divas veicināšanas godalgas: katra 2000 eiro apmērā.
  • Metu konkursa žūrijas sastāvā ir septiņi žūrijas locekļi: žūrijas komisijas priekšsēdētājs arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs Jānis Dripe; SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis; Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas projektu vadītāja, sertificēta arhitekte Anna Vasiļjeva; Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve, sertificēta arhitekte Lolita Sarma; sertificēts arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs Uldis Balodis; sertificēta arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības biedre Vita Rauhvargere.

Projektēšanas kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 700 000 eiro apmērā.

Rīgas 2. slimnīca ir specializēta ārstniecības iestāde, kuras galvenais virziens ir traumatoloģija – balsta un kustību sistēmas slimību ārstēšana un rehabilitācija, kā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība smagu skeleta traumu gadījumos un plānveida ortopēdiskā ārstniecība dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos.

Izveidota jauna atpūta zona Ķengaragā, Višķu ielā

,

Noslēgusies jaunas atpūtas vietas labiekārtošana zemesgabalā Višķu ielā starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

Jaunajā atpūtas vietā izveidotas:

  • spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem;
  • smilšukaste ar jumtiņu,
  • atsevišķa zona ar šūpolēm;
  • izvietots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds.
  • tiem, kas vēlas baudīt mierīgāku atpūtu, pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem;
  • apstādījumi un izbūvēts jauns apgaismojums;
  • novembra beigās paredzēta arī koku stādīšana. Jaunās atpūtas zonas iekārtošana izmaksāja 533 992 eiro.
Smilšu kaste ar jumtiņu

🔎Visi foto no labiekārtotā laukuma skatāmi – ŠEIT

“Kopienas sajūta apkaimēs veidojas no kopā būšanas un Rīgas dome šajā procesā var palīdzēt, radot ērtas, pievilcīgas un interesantas tikšanās vietas, kur apkaimes iedzīvotājiem pulcēties. Ķengarags ir viena no blīvāk apdzīvotajām Rīgas apkaimēm, kurā izveidots lielākais jaunais, pašvaldības izbūvētais atpūtas laukums – Višķu skvērs, kas būs piemērots kā maziem, tā lieliem rīdziniekiem gan aktīvai, gan mierīgai atpūtai. Nākamie jaunie atpūtas laukumi Rīgas domei ir padomā Čiekurkalnā, kur atpūtas skvēra izbūve sāksies nākamgad, un Daugavgrīvā, kur šāds laukums tiek projektēts.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīdzinieku dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide ir viena no Rīgas prioritātēm, un esam apņēmušies rūpēties par to, lai pilsētas apdzīvotākajās apkaimēs iedzīvotājiem būtu pieejamas spēļu un atpūtas vietas tuvu viņu dzīvesvietai. Tāpēc arī turpmākajos gados tiek plānots gan atjaunot esošos pašvaldības spēļu un atpūtas laukumus, gan veidot jaunus. Papildus pašvaldības esošajiem plāniem iedzīvotāji izmanto arī līdzdalības budžetu, kur ik gadu vairums rīdzinieku iesniegto un atbalstīto ideju ir vērstas tieši uz jaunu atpūtas, spēļu un sporta zonu izveidi pilsētas apkaimēs.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

PAPILDUS INFORMĀCIJAI.

Plānoto spēļu laukumu atjaunošanas darbu ietvaros jau pabeigti darbi pie rotaļu laukumu atjaunošanas daudzstāvu dzīvojamo namu iekšpagalmos Melnsila ielā 22 un 24a un pie Kristapa ielas 12. Demontējot novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, rotaļu laukumos uzstādītas jaunas.

Šoruden paredzēts veikt vēl piecu spēļu laukumu atjaunošanas darbus:
• Zundānu ielā 2;
• Rostokas ielā 42A;
• Slimnīcas ielā 8;
• Brīvības ielā 124 (jaunu iekārtu uzstādīšana plānota novembra beigās);
• Bastejkalnā (atjaunošanas darbi notiek pašlaik).

Gumijas flīžu segumu atjaunošana paredzēta 6 spēļu laukumos:
• Andromedas gatvē 16 (darbi pabeigti);
• Līduma ielā (pie Mežciema 23 k-1),
• Keramikas ielā 2D;
• Brīvības ielā 124.
• Rostokas ielā pie 36. numura (darbi turpinās);
• Viestura prospektā pie nama Nr. 39.

📌 Uzsākti projektēšanas darbi 17 jaunu spēļu un rekreācijas laukumu izbūvei, kuru būvniecības darbi paredzēti nākamgad, atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

Daugavas labajā krastā:
• zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24;
• Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā;
• zemesgabalā starp ēkām Malienas iela 74 un Juglas iela 53;
• Brīvības ielā 124;
• Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34.
• zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
• zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
• zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
• zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
• Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
• zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

Daugavas kreisajā krastā:
• Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā;
• zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielu 4,
• zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25,
• teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu;
• teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu.

🔎 Plānoto darbu apkopojums skatāms kartē – ŠEIT.

Portālā “GEO RĪGA” skatāms Rīgas attīstības programmas Investīciju plāns

Lai ikvienam būtu pieejama informācija par Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam (AP2027) investīciju plānu, portālā GEO RĪGA publicēta jauna tematiskā karte Investīciju plāns.

Investīciju plānā ir ietverti visi pašvaldības investīciju projekti vai projektu idejas, kas realizējamas, lai sasniegtu Attīstības programmas stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes. Investīciju plānā tiek iekļauti projekti, kurus plānots realizēt nākamo 3 gadu laikā.

Investīciju plānā atspoguļoti plānotie pašvaldības investīciju projekti, to īstenošanas termiņi, atbildīgās personas par investīciju projekta īstenošanu, kā arī prognozējamais nepieciešamais finansējuma apmērs un tā avoti. Tādējādi investīciju plāns ir viens no rīkiem, kas palīdz veidot pašvaldības ikgadējo budžetu.

Attēlotie Investīciju plāna projekti ir infrastruktūras projekti ar konkrētu novietojumu valstspilsētas teritorijā. Tie ir tematiski sadalīti atbilstoši Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Stratēģiskajā daļā definētajām prioritātēm vai statusam.

Investīciju plāns ir pamats finansējuma saņemšanai, kas nepieciešams projektu īstenošanai, no Eiropas Savienības un citiem ārējiem finanšu avotiem, no pašvaldības budžeta līdzekļiem, dažādiem pašvaldības fondiem un programmām. Tāpat Investīciju plāns ietver projektus, kuri tiek finansēti ar Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļiem.

Rīgā norisinās Baltijas jūras reģiona forums

No 4. oktobra līdz 6. oktobrim notiek Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ikgadējais forums, kas pulcēs ap 500 dalībnieku, tai skaitā augstas amatpersonas no Baltijas jūras reģiona valstīm. Forums šogad veltīts zaļajai enerģijai, klimatam un jauniešu iesaistei.

Forums šogad notiek Rīgā, jo Latvija no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30.jūnijam ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR). Forumu organizē Rīgas pašvaldība ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, Vīzijas un stratēģiju apkārt Baltijas jūrai (VASAB) sekretariātu, Baltijas pilsētu savienību un Baltijas jūras stratēģijas punktu.

“Esmu lepns, ka šogad varam Rīgā uzņemt 14. Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam forumu, kura fokuss saskan arī ar Rīgas ilgtermiņa prioritātēm. Rīga 2022. gadā ir pievienojusies 100 klimatneitrālu un viedu pilsētu misijai, izvirzot ambiciozus vides un klimatneitralitātes mērķus. Tāpat Rīga aktīvi iesaistījusies ES Interreg projektā “”UrbCultural Planning”, kura gaitā radīts pilsētas modelis datorspēlē “Minecraft”, kas dod iespēju bērniem un jauniešiem ieskatīties un iesaistīties pilsētas plānošanā. Esmu pārliecināts, ka forumā gūtās atziņas, izveidotās saites un radušās idejas palīdzēs veidot jaunas auglīgas sadarbības starp Baltijas reģiona pilsētām, kas veicinās visa reģiona attīstību un izaugsmi.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

📌 Foruma nosaukums ir “Drošs un ilgtspējīgs Baltijas jūras reģions nākamajām paaudzēm” (“Safe and Sustainable Baltic Sea Region for Future generations”).

● Pirmajā dienā, 4.oktobrī, Mazajā ģildē norisinās deviņu politikas jomu koordinatoru darbnīcas, bet vakarā konferences atklāšanas vakariņas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Foruma otrajā dienā 5.oktobrī, notiks konference, kuru atklās ārlietu un klimata un enerģētikas ministri, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Diskusijas paralēli notiks Lielajā un Mazajā ģildē.

● Ceturtdien, 5. oktobrī, Mazajā ģildē darbosies arī tīklošanās un ekspozīciju zona, kurā ar saviem stendiem piedalīsies dažādas Baltijas jūras reģiona valstu organizācijas. Savs atsevišķs stends būs arī Rīgas pilsētai. Foruma otrajā dienā šajā zonā notiks arī projektu un iniciatīvu tīrākam, ilgtspējīgākam, taisnīgākam un klimatnoturīgākam Baltijas jūras reģionam prezentācijas.

● Noslēdzoties pasākumiem, 6. oktobrī, Eiropas Komisijas un “Interreg” programmas pārstāvji iepazīsies ar “Interreg” finansētajiem projektiem Rīgā.

📌 Pilna pasākumu programma pieejama – ŠEIT.

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) bija pirmā ES makroreģionālā stratēģija, ko 2009. gadā pieņēma Eiropas Komisija un apstiprināja Eiropadome. Stratēģija vieno astoņas ap Baltijas jūru esošas ES dalībvalstis, kurās dzīvo 80 miljoni cilvēku jeb gandrīz 16 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita:8 ES dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija (Berlīne, Brandenburga, Hamburga, Meklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina) un Zviedrija.

Projekts tiek finansēts no INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Apstiprināts Apkaimju centru attīstības plāns 2024.-2028. gadam

Pamatojoties uz Rīgas domes 27.09.2023. lēmumu Nr. RD-23-2932-lē “Par Apkaimju centru attīstības plāna 2024.-2028. gadam apstiprināšanu” ir apstiprināts Apkaimju centru attīstības plāns 2024.-2028. gadam.

Apkaimju centri ir centrālas teritorijas apkaimēs, kas pilda vietēja līmeņa pakalpojumu, sociālās vai rekreatīvās funkcijas. Apkaimju centri primāri kalpo par iedzīvotāju tikšanās un brīvā laika pavadīšanas vietu, kā arī lielā daļā gadījumu – par ikdienā nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas vietu tuvējās apkaimes iedzīvotājiem.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024.-2028. gadam (Plāns) ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas koordinē publiskās ārtelpas attīstību apkaimju centru teritorijās turpmākajiem pieciem gadiem. Plāns nosaka teritoriālās prioritātes, ieguldījumu jomas un ieviešanas mehānismu, kas nodrošinās mērķtiecīgu publiskās ārtelpas projektu attīstību un ieviešanu. Plāna mērķi un politikas rezultāti ir izvirzīti saskaņā ar Rīgas attīstības programmu 2022.–2027. gadam, kā arī ņemot vērā Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, Rīgas teritorijas plānojumu un citus Rīgas pašvaldības politikas un teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

Plāna risinājumi galvenokārt vērsti uz 33 apkaimju centru teritorijām, kuras noteiktas 2021. gadā apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā. Papildus ir identificētas 15 apkaimes ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kurām jāizvērtē perspektīvo apkaimju centru noteikšana 2024. gadā. Perspektīvie apkaimju centri sekmēs plašāku apkaimju centru teritoriālā pārklājuma veidošanos pilsētā un apkaimju centru pieejamību iedzīvotājiem. Tajos pakāpeniski attīstāms apkaimju centriem raksturīgais labiekārtojums.

Plānā ir noteikti četri rīcības virzieni un ietverti 23 īstenošanas pasākumi, kas vērsti uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu, mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu un apkaimju centru plānošanu. Plāna izstrādes ietvaros ir veikts ietekmes uz pašvaldības budžetu novērtējums, kas iezīmē Plāna īstenošanai indikatīvi nepieciešamo finansējumu.

● Plāna īstenošanas pasākumu ietvaros ir paredzēts labiekārtot apkaimju centru teritorijas, paredzot veidot dažādām iedzīvotāju grupām pieejamu, kvalitatīvu un apkaimes identitāti izceļošu publisko ārtelpu, iekļaujot tādus pasākumus kā parku, skvēru labiekārtošana, apkaimes informācijas un afišu stendi, vides mākslas objekti, svētku noformējums, izvietojot jaunus tirdzniecības stendus, kā arī citus labiekārtojuma elementus. Apkaimju centros paredzēts veikt uzlabojumus ielu telpā, atjaunojot gājēju ietves, uzlabojot pārvietošanās drošību, veicot apzaļumošanu, uzstādot solus, atkritumu urnas, velostatīvus un citus labiekārtojuma elementus, kā arī tos iedzīvināt ar kultūras notikumiem.

Konkrētas vajadzības un risinājumi katram apkaimes centram tiks noteiktas telpiskās struktūras konceptuālajos plānos jeb konceptplānos. Tie ietvers telpiski konceptuālu risinājumu attēlojumu Plānā paredzētajiem pasākumiem, apkopojot dažādu ieinteresēto pušu vajadzības konkrētā apkaimes centrā, lai telpiski koordinētu un attēlotu plānotās darbības pašvaldības īpašumos.

Plāna izstrādes ietvaros tika veikta publiskā apspriešana, kas norisinājās no 2023. gada 22. maijam līdz 21. jūnijam. Publiskās apspriešanas laikā kopā tika saņemts 131 priekšlikums, no kuriem 96 izrietēja no saņemtajiem iesniegumiem un 35 no publiskās apspriešanas sanāksmes, kurā piedalījās 60 dalībnieku. No 131 priekšlikuma un iebilduma 76 ir ņemti vērā vai daļēji ņemti vērā, 29 pieņemti zināšanai un 26 nav ņemti vērā. Publiskās apspriešanas laikā kopumā piedalījās 24 biedrības, 9 institūcijas, 3 uzņēmēji un 78 fiziskas personas.

📌 Apstiprinātie dokumenti:

● Apkaimju centru attīstības plāns 2024.-2028. gadam – ŠEIT
● 1. pielikums “Apkaimju centru teritoriju apraksts” – ŠEIT
● 2. pielikums “Ietekmes uz pašvaldības budžetu novērtējums” – ŠEIT

Atklās veloceļu Imanta – Daugavgrīva

, , ,

Piektdien, 29. septembrī, plkst. 11.00 Rīgas domes pārstāvji atklās jaunizbūvēto veloceļu “Imanta – Daugavgrīva”. Pasākuma laikā medijiem būs iespēja uzdot interesējošus jautājumus, kā arī izbraukt veloceļa maršruta posmus.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Ceļu būvniecības uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” valdes loceklis Gusts Kaļiņins.

Pēc oficiālās daļas ceremonijas mediju pārstāvji aicināti uzkavēties turpat veloceļa sākumā, kur tiks sniegtas intervijas un komentāri. Lai klātesošie varētu vairāk iepazīt jauno veloceļu, uz vietas būs nodrošināti arī bezmaksas skrejriteņu braucieni.

  • Pasākumā aicināti piedalīties plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pulcēšanās vieta – veloceļa sākumā pie Anniņmuižas bulvāra un Kleistu ielas T veida krustojuma, kur izvietots tūrisma informācijas stends.

🔎 Lai atrastu lokāciju, autobraucējus aicinām sekot zemāk norādītajam galamērķim lietotnē Waze – ŠEIT

📌 Pasākuma laika plāns:

• 10.45 – 11.00 – ierašanās;
• 11.00 – 11.45 – oficiālā daļa ar uzrunām, lentas griešana;
• 11.45 – 12.25 – intervijas medijiem, uzkodas, izbrauciens pa veloceļu.

📌 Par veloceļu “Imanta – Daugavgrīva”

Jaunā veloceļa Imanta – Daugavgrīva kopējais garums ir 12,1 km, un tas ir garākais, nepārtrauktais veloceļš Rīgā. Velocelš sākas Anniņmuižas un Kleistu ielas krustojumā, turpinoties pa Kleistu ielas labo pusi, kur tas savienojas ar Lielo ielu un beidzas Daugavgrīvas salā – Lēpju ielā. Veloceļa būvniecību uzsāka 2021. gada 9. decembrī un tā noslēdzās šī gada 25. septembrī.

Projekta ietvaros ir izbūvētas sabiedriskā transporta pieturvietas, ierīkotas atpūtas vietas, uzstādīt soliņi, velostatīvi un atkritumu urnas. Projekts ir īpašs ar to, ka katrā posmā visa veloceļa garumā ir uzstādīti stendi, kuros atzīmēts veloceļa maršruts, atpūtas vietas un cita būtiska informācija par veloceļu.

Braucot pa veloceļu “Imanta – Daugavgrīva” iespējams nokļūt vairākos apskates objektos:

● Kleistu Sporta bāzē ar zirgu staļļiem;
● Kleistos, pie Hapaka grāvja, kur ierīkota atpūtas vieta, peldvieta un atrodas 18. gadsimtā būvētā Hapaka muiža;
● Bumbu kalniņā ar skatu torni un brīvības cīņu vietām;
● Daugavgrīvas cietoksnī, kur var izstaigāt 16.–19. gs. būvētās nocietinājumu sistēmas;
● Buļļu salā;
● Vakarbuļļos – vietā, kur jūrā ietek Lielupe, un iespējams apskatīt savvaļas govis un Paula Jaunzema akmens skulptūru parku;
● Bolderājas karjerā – iecienītā peldvietā.

Veloceļa “Imanta – Daugavgrīva” būvniecība izmaksāja aptuveni 6,7 miljonus eiro. Būvdarbus veica ceļu būvniecības uzņēmums “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.

Aicina uz diskusiju par sabiedriskā transporta savienojuma punktiem ar dzelzceļa stacijām

Rīgas dome aicina pilsētas iedzīvotājus, biedrības, uzņēmumus uz diskusiju par sabiedriskā transporta savienojuma punktiem ar dzelzceļa stacijām jeb “mobilitātes punktiem”, kas norisināsies 4. oktobrī no plkst. 17.00 līdz 18.30 MS Teams vidē. Diskusijas dalībnieki tiks iepazīstināti ar pašvaldības ieceri un varēs izteikt savus priekšlikumus savienojuma punktu veiksmīgai integrēšanai pilsētvidē.

📌 Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde ir uzsākusi projekta “Pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punkti ar dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem Alfa, Atgāzene, Slokas iela, Brasa, Vecdaugava, Turība, Mangaļi, Vecāķi, Gaisma” jeb ”mobilitātes punktu” īstenošanu.

Lai izveidotu sabiedriskā transporta savienojuma punktus ar dzelzceļa stacijām, šī gada martā Rīgas pašvaldība noslēdza līgumus ar SIA “BM projekts” par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi. Līguma ietvaros paredzēts veikt 9 dzelzceļa staciju piegulošās (saistītās) teritorijas labiekārtošanu, nodrošinot dzelzceļa stacijas platformas savienošanu ar esošo satiksmes infrastruktūru.

Projekta ietvaros primāri tiek paredzēts izveidot satiksmes infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, sabiedriskā transporta infrastruktūru, sekundāri pie savienojuma punktiem paredzēts nodrošināt piebraukšanu automašīnām ar iespēju īslaicīgi apstāties, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem.

Būvprojekta izstrāde ir sākuma stadijā. Līdz ar to, lai projekta risinājumos iespēju robežās tiktu ietverti nosacījumi un rīdzinieku priekšlikumi, kas nodrošinātu savienojuma punktu veiksmīgu integrēšanu pilsētvidē, 4. oktobrī tiek organizēta publiska diskusija, kurā projekta izstrādātāji iepazīstinās ar plānotajiem risinājumiem.

📌 Diskusija norisināsies MS Teams vidē, 4. oktobrī no plkst. 17.00 līdz 18.30.
● Lai saņemtu aktīvā dalībnieka pieeju MS Teams vidē, aicinām līdz 4. oktobra plkst. 12.00 reģistrēties – ŠEIT

  • Sanāksmē varēs piedalīties tikai reģistrētas personas. Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta individuāli katram reģistrētajam dalībniekam. Pēc prezentācijas ikvienam dalībniekam būs iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus.

Diskusija tiks translēta Rīgas domes mājas lapā riga.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Rīgas dome vēlas piesaistīt investīcijas jauna futbola stadiona izveidei

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 14. septembrī tikās ar Latvijas Futbola federāciju un potenciālo investoru no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, lai pārrunātu iespējas Rīgā attīstīt sporta infrastruktūru un informētu par piemērotākajām vietām, kur var galvaspilsētā varētu atrasties jauns futbola stadions.

“Rīga ir investoriem pievilcīga vieta, kas nostiprina savu lomu Baltijas valstu mērogā uzņēmējdarbībā, mobilitātē, tūrismā, kā arī sporta un kultūras pasākumu rīkošanā. Pateicoties dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” projektam, Rīga kļūs par Baltijā centrālo transporta mezglu ar savstarpēji savienotu dzelzceļa tīklu, lidostu un prāmju termināli, savukārt pašvaldības uzdevums ir radīt visus priekšnoteikumus un aktīvi līdzdarboties, lai investoru plānoto projektu realizācija notiktu raiti. Investīcijas sporta infrastruktūrā ir ar lielu pievienoto vērtību, jo ietver sevī potenciālu būtiski audzēt tūrisma aktivitāti Rīgā.”

atzīmēja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmēja Mohamed Ali Alabbar nodoms ir liela sporta stadiona un futbola laukuma izbūve, lai tajā varētu organizēt plaša mēroga starptautiskas sporta sacensības un kultūras pasākumus. Tikšanās mērķis bija saņemt Rīgas domes vadības atbalstu šāda stadiona izveidošanai un apstiprinājumu, ka pilsēta būtu gatava sadarboties un atbalstīt projekta realizāciju.