Arhīvs birkai: Attīstība

No 11. marta līdz 31. maijam rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 30 ideju projektus 22 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi.

Līdz ar projektiem rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai apkaimēs, iesniegtas arī vairākas idejas satiksmes mierināšanai un gājēju drošības uzlabošanai pilsētā.

Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus – no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Juglas un viens pieteikums no Purvciema. Arī Latgales apkaime izrādījusi plašu iniciatīvu un iesniegusi kopā astoņus projektus.

Lielākais pieteikumu skaits saņemts pērn – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs.

🔹 Saņemtie projektu pieteikumi, atbilstoši konkursa nolikumam, nodoti konkursa vērtēšanas komisijai, kura tos vērtēs divās kārtās:

  • Pirmā konkursa pieteikumu vērtēšanas kārta notiks līdz Jāņiem. Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijas sēdē tiks izskatīti visi iesniegtie projekti un izvērtēta to atbilstība konkursa nolikumam;
  • Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas vasaras beigās komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam vietnē balso.riga.lv. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa oktobra garumā.

Šogad kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, paredzot viena projekta īstenošanai līdz 100 000 eiro.

 Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv.


Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti būs ieviešams no 2025. gada.

 

Ceturtdien, 30. maijā, plkst. 16.00 Rūpnīcas ielas 5 iekšpagalmā norisināsies Rīgas pašvaldības Rūpnīcas ielas kvartāla atjaunošanas sapulce, kurā būs iespēja satikt kaimiņus un Rīgas pašvaldības pārstāvjus, kopā diskutējot par Rūpnīcas ielas kvartāla attīstību.

“Pašvaldības mērķis ir aktivizēt ēku atjaunošanas, energoefektivitātes procesu Rīgā un labākais piemērs kā to demonstrēt – atjaunot tās ēkas, kur pašvaldībai pieder dzīvokļi. Vēl vairāk – Rūpnīcas ielā ir potenciāls atjaunot arī visu kvartālu. Šādi mēs ne tikai uzlabojam dzīves kvalitāti mūsu iedzīvotājiem, bet arī veicinām ilgtspējīgu attīstību un samazinām enerģijas patēriņu, kas ir būtiski gan ekonomiskā, gan ekoloģiskā ziņā. Mēs esam apņēmušies radīt drošu, modernu un zaļu pilsētvidi, kas kalpos par iedvesmu un piemēru arī citiem Rīgas iedzīvotājiem,” saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Sapulcē tiks sniegtas konsultācijas par ēku renovēšanu, finansējuma saņemšanu, iespējām uzlabot iekšpagalmu infrastruktūru un labiekārtojumu.

Iniciatīva uzsākta pēc Rīgas domē apstiprinātajām “Rīgas valstspilsētas mājokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2030.gadam”, kas paredz izveidot programmu par to daudzdzīvokļu ēku renovācijas un iekšpagalmu revitalizācijas uzsākšanu, kurās Rīgas pašvaldībai pieder puse vai vairāk dzīvokļa īpašumu.

Sapulci organizē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar Rīgas Enerģētikas aģentūru.

Rīgas pašvaldībai pieder 11 610 dzīvokļu, no tiem 11 257 dzīvokļi atrodas Rīgas administratīvajā teritorijā.

Rīgas enerģētikas aģentūra sniedz bezmaksas konsultācijas par ēku atjaunošanu arī ikdienā. Konsultācijai var pieteikties mājaslapā www.renove.lv vai zvanot + 371 67012437.

Papildu informācijai aicinām sazināties ar Valteru Muzikantu: valters.muzikants@riga.lv vai +371 26230305.

 

Papildinot ģeotelpisko datu portāla “GEO RĪGA” (georiga.lv) 3D produktu klāstu, Rīgas pašvaldība izstrādājusi augstas detalizācijas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas un 13 apbūves aizsardzības teritoriju LIDAR punktu mākoni. Kartē no jebkuras perspektīvas var apskatīt ēkas un citus pilsētvidē esošos objektus trīs dimensijās (3D).

LIDAR (light detection and ranging) ir tālizpētes tehnoloģija informācijas iegūšanai par objektiem, kas izmanto lāzera gaismu, lai mērītu attālumu līdz tiem. Iegūtie dati rada precīzu trīsdimensiju informāciju par objektiem un to virsmām. Pateicoties tās efektivitātei, lāzerskenēšana ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālām mērniecības metodēm.

Dati Rīgas punktu mākoņa izstrādei iegūti 2022. gada augustā, veicot lāzerskenēšanu no gaisa, bet Vecpilsētā lāzerskenēšana veikta arī no zemes. Katru objektu raksturo vairāki simti un tūkstoši punktu, kur katram punktam ir noteiktas gan precīzas koordinātas, gan augstums virs jūras līmeņa. Atklātā un neaizsegtā teritorijā punktu kombinētais blīvums uz zemes var sasniegt pat 300 punktus uz vienu kvadrātmetru. Tik augstus detalizācijas mērījumus eksperti visā pasaulē atzīst par unikālu datu avotu.

Punktu mākonis trijās dimensijās apspoguļo ne tikai ēkas, bet arī visus citus lāzerskenēšanas laikā iegūtos pilsētvides objektus. Kopumā kartē atspoguļoti 17 dažādu kategoriju objekti jeb klases un katrai no tām piešķirta unikāla krāsa. Kartē var apskatīties punktu mākoni zemes virsmai, dažāda veida apstādījumiem un kokiem, jumtiem, ēku sienām un būvdetaļām, ceļiem, ietvēm, veloceliņiem, sliedēm, tiltiem, stabiem, vadiem, ūdens virsmām u.c. ielu infrastruktūras objektiem. Pēc nepieciešamības katru objektu klasi kartē var ērti pieslēgt vai atslēgt.

Šos datus visbiežāk izmanto būvniecības nozares speciālisti, piemēram, ēku projektēšanai, modelēšanai, renovācijas plānošanai. Arhitekti, kuri projektē ēku fasādes, kartē var noteikt pilsētvidē esošo ēku ģeometriju, ēku fasāžu reljefu un augstumus. Tāpat ar punktu mākoņa palīdzību var aprēķināt būvniecībai nepieciešamo būvmateriālu apjomu. Ņemot vērā, ka lāzerskenēšanas laikā fiksēti arī apstādījumi un koki, ar to var noteikt, kuru koku vainagi ir jākopj. Datus var izmantot hidroloģisko procesu izpētei, plūdu modelēšanai, kā arī lai noteiktu gaisvadu, stabu un tiltu augstumu, kas var noderēt, piemēram, plānojot preču piegādes ar kravas transpotlīdzekļiem.

Izmantojot datus projektēšanai, svarīgi pārliecināties par datu aktualitāti, jo gadījumos, kad pēc lāzerskenēšanas darbu veikšanas apvidū notikušas izmaiņas, lāzerskenēšanas dati var nesakrist ar situāciju šajā vietā.

Rīgas pašvaldības ģeoportālā “GEO RĪGA” (georiga.lv) LIDAR punktu mākonis pieejams Āgenskalna, Avotu, Bieriņu, Bolderājas, Brasas, Centra, Čiekurkalna, Dārzciema, Dzirciema, Grīziņkalna, Iļģuciema, Ķīpsalas, Latgales, Mežaparka, Mīlgrāvja, Pētersalas, Andrejsalas, Pleskodāles, Salu, Sarkandaugavas, Skanstes, Šampētera, Teikas, Torņkalna, Vecāķu, Vecdaugavas, Vemīlgrāvja, Vecpilsētas, Zasulauka teritorijai.

Punktu mākoņa vizualizāciju kartē izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvalde.

LIDAR punktu mākonis pieejams šeit:

https://experience.arcgis.com/experience/d9863aca5f854b89a6844e3cbdbc6df6/

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par energoefektivitātes paaugstināšanas darbu veikšanu Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas iela 3A.

Projekta mērķis ir aprūpes centra ēkas energoefektivitātes uzlabošana, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošos pasākumus.

Projekta īstenošana veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu (plānotais samazinājums – 245 315.27 kWh/gadā), tādējādi samazināsies pašvaldības izdevumi par šī objekta siltumapgādi. Tiks samazināts siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzums (plānotais samazinājums – 59.62 t/CO2 gadā). Vienlaikus tiks uzlabots ēkas vizuālais izskats un iekštelpu klimats, radot komfortablu vidi aprūpes centra klientiem un personālam, veidojot estētiski pievilcīgu pilsētvidi.

Projekta kopējās izmaksas ir 1 641 000 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 1 246 931 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 394 068 eiro. Projektu plānots pabeigt nākamā gada martā. Būvdarbus veiks uzņēmējs SIA „LC būve”.
Projektu administrē pašvaldības Īpašuma departaments.

Projektu realizē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena 1.2. “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” ietvaros.

 

Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par saules paneļu vai kolektoru uzstādīšanu uz ēku jumtiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi 3D karti “Saules enerģijas potenciāls”, ar kuras palīdzību ikviens interesents var noskaidrot saules enerģijas potenciāla vērtību uz ēku jumtiem visā Rīgas teritorijā. Karte pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv (GEO RĪGA), sadaļā “3D Rīga”.

Ņemot vērā, ka saules paneļu un kolektoru ražība, galvenokārt, ir atkarīga no ēkas atrašanās vietas, apkārt novietotiem objektiem un saules gaismas intensitātes, kartē atspoguļoti dati par saules enerģijas potenciāla vērtību gadā katram ēkas jumta kvadrātmetram (kWh/m2).

Karte ir noderīgs rīks ne vien iedzīvotājiem, bet arī namu apsaimniekotājiem un uzņēmējiem, kuri piedāvā saules paneļu vai saules kolektoru uzstādīšanu vai projektēšanu, jo tā ļauj noteikt precīzas vietas, kur iekārtas nesīs cerētos ieguvumus, bet kurās vietās to uzstādīšana nebūs efektīva. Iedzīvotāji un citi interesenti karti var izmantot, lai novērtētu iekārtu uzstādīšanas lietderību uz savas mājas jumta, tomēr par katru energoefektivitātes ieceri iedzīvotāji aicināti konsultēties ar Rīgas enerģētikas aģentūrās ekspertiem.

Informācija par saules enerģijas potenciālu iegūta ar aerolāzerskenēšanas metodi un tajā iekļautas visas Rīgas apkaimes. Dati aprēķināti, ņemot vērā jumtu slīpumu, novietojumu, noēnojumu u.c. ietekmējošos faktorus. Saules enerģijas potenciāls uz jumtiem aprēķināts 1×1 m režģa šūnās, iegūstot saules enerģijas potenciāla kopējo vērtību gadā (kWh/m²). Datu vizualizācijai izmantota krāsu gradācija – dzeltenā krāsā ir laukumi, kur saules enerģijas potenciāls ir zemāks, sarkanā krāsā – augstāks. Saules enerģijas potenciāla modeli izstrādāja un aprēķinus veica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes speciālisti.

Lai gan kartē atspoguļoti visi pilsētvidē esošo ēku jumti, tas nebūt nenozīmē, ka uz to jumtiem atļauts uzstādīt saules paneļus. Saules paneļus var izvietot tajās vietās, kur to pieļauj Rīgas teritorijas plānojums, lokālplānojums vai detālplānojums. Vairāk informācijas par saules paneļu izvietošanu un saskaņošanu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

Dati par saules enerģijas potenciālu iegūti, izmantojot no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2021. gada aerolāzerskenēšanas datiem sagatavoto digitālo virsmas reljefa modeli, kas savietots ar LOD2 modeļa ēku poligoniem, un apstrādāts ar ArcGIS Pro programmu.

 

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē tika atbalstīts Rīgas domes Īpašuma departamenta priekšlikums rezervēt finansējumu vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Lielākie no projektiem ir ēku renovācijas/pārbūves un atjaunošanas darbi skolu tīkla optimizācijas gaitā Jaunciema pamatskolas ēkā ar 677 573 eiro finansējumu un āra infrastruktūras izveide pie Rīgas 47.vidusskolas Skaistkalnes ielā 7, kam nepieciešams 598 770 eiro liels finansējums.

Tāpat komitejas sēdē nolemts rezervēt finansējumu:

  • Amatu ielas 5 ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošanai -499 869 eiro;
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Rēzna”  Valērijas Seiles ielā 14 atjaunošanas darbiem – 236 994 eiro;
  • Rīgas pašvaldības bāriņtiesas ēkai Tērbatas ielā 69 lifta projektēšanai un būvniecībai 69.156 613 eiro.

Visu būvniecības projektu realizācijas pabeigšana plānota 2024. gada laikā.

Klientu ērtībām šodien, 7. maijā, durvis vēris jauns “Rīgas satiksmes” klientu centrs, kas atrodas tirdzniecības centrā “Origo”, Stacijas laukumā 2.

Jaunā klientu centra atrašanās vieta izvēlēta lielās cilvēku plūsmas dēļ. Tāpat blakus atrodas Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, kurā katru dienu liela daļa pasažieru izmanto pārsēšanās iespējas “Rīgas satiksmes” apkalpotajos sabiedriskā transporta maršrutos.

Jaunā centra darba laiks būs:

  • darba dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00
  • brīvdienās un svētku dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00.

“Rīgas satiksmes” klientu centros ir iespējams pieteikties un saņemt personalizēto e-talonu, noformēt un pagarināt atlaides saņēmēja statusu, iesniegt iesniegumu naudas atmaksai, kā arī noskaidrot citu aktuālo informāciju par e-talonu un “Rīgas satiksmes” sniegtajiem pakalpojumiem.

“Rīgas satiksmes” klientu centri atrodas:

  • Prāgas ielā 1
  • Kurzemes prospektā 137
  • Brīvības gatvē 384B
  • Brīvības ielā 49/53
  • Pāles ielā 9 (kur atrodas Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem).

Līdz ar jaunā klientu centra atvēršanu, klienti vairs netiks apkalpoti Spīķeru ielā 1.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “Facebook”.

Veidojot kultūras dzīvi Rīgā, Pārdaugavas kultūras apvienība aicina uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Foruma galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Aicināsim izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Daugavas kreisā krasta nākotnes attīstībai. Notikums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem. Balstoties uz forumā gūtajām atziņām, Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises.

Diskutēsim par tādām tēmām kā:

  • “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”;
  • “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”;
  • Vai Pārdaugavas pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”;
  • “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
  • “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība.

Foruma diskusijās piedalīsies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite, Latvijas Republikas kultūras ministre (2013-2019) Dace Melbārde, Rīgas Pilsētas attīstības departamenta politikas plānotājs Mārtiņš Eņģelis, nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, kultūras žurnāliste Eva Johansone, Apvienības Apeirons valdes loceklis Ivars Balodis. Forumu vadīs Jānis Skutelis.

Pārdaugavas nākotnes foruma programma:

9.30 Atklāšana
1. DAĻA:

Esošās situācijas analīze
Kultūras patēriņa barometra rādītāji
Rīgas kultūrpolitikas pamatnostādnes
Pārdaugavas vēstures un arhitektūras pieturpunkti

Rīga 2014–2024
Ko 10 gadu laikā esam ieguvuši no Rīgas kā kultūras galvaspilsētas un kādas iespējas neesam izmantojuši?

2. DAĻA:

Nākotnes norises
Kā attīstīt un kādām jābūt kultūras norisēm Pārdaugavā?

Iedzīvotāju līdzdalība
Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos.

3. DAĻA:

Pārdaugavas vides pieejamība visiem
Vai pilsētvide ir pieejama visiem pasākumu apmeklētājiem?
Vai domājam par nākotni? Kā to uzlabot tagad!
Foruma noslēgums un diskusijas mūzikas pavadībā.

 📌 Plašāka foruma programma –  ŠEIT
Pasākuma programma tiks precizēta.

📌 Reģistrējies forumam, aizpildot anketu.

 

Iestājoties siltākam laikam, Rīgā atsākta ziemas sezonā pārtrauktā galvaspilsētas parkos ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvēto brīvkrānu darbība. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus desmit brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Dzeramā ūdens uzpildes vietas jau darbojas:

  • Ziedoņdārzā
  • Ūdensavota namiņā iepretim Raiņa bulvārim 3
  • Āgenskalna tirgus priekšlaukumā
  • Ēbelmuižas parkā
  • Dzegužkalnā
  • Pie ieejas zoodārzā
  • Esplanādē
  • Vērmanes dārzā
  • Ziemeļblāzmas parkā
  • pie Vecāķu pludmales, Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojumā
  • bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos
  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā
  • Jūrmalas gatvē 133
  • Pie Voleru ielas 65
  • Pie Mazās Vējzaķsalas 17
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnija 6
  • Pie Dailes teātra

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT  vai pašvaldības portālā GeoRiga sadaļa “Pilsētvide”- ŠEIT 

Šogad plānots izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus:

  • Viesturdārzā
  • Operas parkā
  • Biķernieku meža apkārtnē
  • Centrāltirgū
  • Anniņmuižas parkā
  • Uzvaras parkā (pie koka terases)
  • Uzvaras parkā (pie ainaviskā skeita laukuma)
  • Nordeķu parkā
  • Latgales parkā
  • Pie Buļlupes promenādes

Precīzākas adreses būs zināmas, izstrādājot brīvkrānu pieslēgumu projektus. Jaunos brīvkrānus plānots ierīkot līdz jūlija sākumam.

Brīvkrānu uzstādīšanas vietas tiek izvēlētas, sadarbojoties Apkaimju iedzīvotāju centram, SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam. Uzstādīšanu un ekspluatāciju nodrošina “Rīgas ūdens”.

 

No nākamās nedēļas sāksies darbs pie veloinfrastruktūras ierīkošanas trīs maršrutos, veidojot apkaimju veloinfrastruktūras savienojumus, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Darbus plānots pabeigt līdz maija beigām. Velojoslas ierīkos Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē, Mežciema apkaimē, ka arī veidos Čiekurkalna un Mežaparka apkaimes savienojumu.

Pirms veloinfrastruktūru ierīkošanas visos trīs maršrutos, Ārtelpas un mobilitātes departaments ar šiem risinājumiem ir iepazīstinājis konkrēto apkaimju biedrības. Velojoslas ierīkos ar satiksmes organizācijas līdzekļiem, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē veloinfrastruktūru ierīkos Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Veloinfrastruktūru ierīko ar mērķi savienot veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bijis pārrāvums. Ierīkotā veloinfrastruktūra nodrošinās ērtu piekļuvi topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildinās Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

Mežciema apkaimē veloinfrastruktūru ierīkos visā Gaiļezera iela garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkos divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veiks arī citus satiksmes mierināšanas pasākumus – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, tiks veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidos, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās tiks ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veidos jaunu starp apkaimju savienojumu, nodrošinās ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

 

Iepriekš jau ziņots, ka Ārtelpas un mobilitātes departaments turpina strādāt pie veloinfrastruktūras maršruta tīkla pilnveides pilsētā, veidojot līdz šim trūkstošus apkaimju savienojumus ar centru, kā arī starp apkaimju savienojumus. Pērnā gada rudenī jaunu veloinfrastruktūru ierīkoja divās Rīgas apkaimēs – Skanstē un Grīziņkalnā. Ierīkotās velojoslas veido apkaimju savienojumu ar pilsētas centrā esošo veloinfrastruktūru, nodrošinot iedzīvotājiem ātru un drošu pārvietošanās iespēju.