Arhīvs birkai: Integrācija

Ar prieku ziņojam par jaunu NVO nama tematisko pasākumu ciklu – “Pieredzes apmaiņas pasākumi NVO izaugsmei”. Tā mērķis ir identificēt un aktualizēt problēmjautājumus, kas skar NVO ikdienu, tīkloties un dalīties pieredzē. Pasākumu cikls turpināsies visa gada garumā, katrā tikšanās reizē padziļinātāk pievēršoties kādai NVO aktuālai tēmai, analizējot izaicinājumus un meklējot risinājumus.

📌 Pieredzes apmaiņas pasākumi norisināsies jaunajās NVO nama filiāles telpās Imantā, Slokas ielā 161, k-2.

🔵 Pirmais pasākumu cikla notikums “Mērķi un vīzija: ceļš uz NVO sasniegumiem” norisināsies jau ceturtdien, 30. janvārī no plkst. 17.00 līdz 20.00.

Pasākumu vadīs Ieva Johansson – izaugsmes platformas “MeYou.One” vadītāja, biedrības “Vērtību skola” līdzdibinātāja, līdzdalības un radošās domāšanas eksperte. Ievai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektu izstrādē un ieviešanā.

Dalībniekiem būs iespēja piedalīties diskusijā, uzklausīt NVO pārstāvju pieredzes stāstus un veikt praktiskus uzdevumus, lai kopīgi rastu atbildes un risinājumus problēmām, kas saistītas ar biedrības mērķu un vīzijas definēšanu, biežākajām kļūdām, veidojot projektu pieteikumus un citiem aktuāliem jautājumiem.

Savā pieredzē dalīsies biedrības FREE RIGA kopienas un koprades kvartālu veidotājs Mārcis Rubenis un biedrības “Palīdzēsim.lv” pārstāve Laura Līcīte.

🔵 Pieteikšanās – ŠEIT.

Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa un Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par pasākumu publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Pirmajā 2025. gada “NVO nama ziņas” numurā uz sarunu esam aicinājuši Ievu Johansson – biedrības “Vērtību skola” līdzdibinātāju, līdzdalības un radošās domāšanas eksperti, pilsoniskās līdzdalības un sadarbības stratēģiju izstrādātāju organizācijām un pašvaldībām –, lai plašāk iepazītos ar 2024. gadā dibinātās biedrības līdzšinējo darbību un nākotnes mērķiem. Ar Ievu tiksimies arī 30. janvārī – NVO nama tematisko pasākumu cikla “Pieredzes apmaiņas pasākumi NVO izaugsmei” pirmajā notikumā “Mērķi un vīzija: ceļš uz NVO sasniegumiem”.

“Ja cilvēks (un biedrība) nezina, kas viņam ir svarīgi, grūti izvēlēties un doties uz kādu virzienu. Biedrību stratēģija patiesībā ir pārliecība par to, kas mēs esam, kāpēc darām to, ko darām un kur vēlamies kopā doties. Kad zināms, kur ar savām vērtībām, iekšējiem resursiem vēlamies doties, tad arī viegli nāk risinājumi, idejas, jeb soļi stratēģijas vīzijas sasniegšanai.

Ieva Johansson

Pilnu interviju, kā arī informāciju par semināriem un pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet janvāra “NVO nama ziņas” numurā!

📌 “NVO nama ziņas” janvāra numurs!

 

No pirmdienas, 20. janvāra, tiek atvērta pieteikšanās Rīgas valstspilsētas pašvaldības projektu konkursā „Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem. Šogad tajos plānots nodrošināt latviešu valodas mācības 456 pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Iespēja bez maksas apgūt latviešu valodu šajos kursos ir pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Kursos apgūt latviešu valodu varēs A un B valodas prasmes līmenī.

Saraksts ar mācību iestādēm un informācija par pieteikšanās kārtību kursiem  publicēta 20. janvārī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra interneta vietnē www.apkaimes.lv sadaļā “Integrācija”, apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”.

Jāņem vērā, ka pieteikties kursiem iespējams tikai personīgi, ievērojot izglītības iestādes noteikto pieteikšanās kārtību. Pašvaldība pieteikumus kursiem nepieņem.

Projektu konkursu latviešu valodas apguves nodrošināšanai rīdziniekiem Rīgas valstspilsētas pašvaldība īsteno kopš 2011. gada, un šajā laikā kursus pabeiguši 15 750 rīdzinieku.

Šā gada konkursam tika iesniegti 7 projekti pieteikumi, no kuriem tika atbalstīti 3 projekti par kopējo summu 104 997 eiro.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “No pasīva līdz aktīvam: efektīvas metodes grupu iesaistei projektos un sapulcēs NVO darbā”. Tiešsaistes seminārs notiks trešdien, 2025. gada 22. janvārī no plkst. 14.00 līdz 17.00, Zoom platformā.

Semināru vadīs Zane Veinberga, organizāciju psiholoģe, mācību vadītāja un spēļu – metožu izstrādātāja, Izglītojošo spēļu un metožu asociācijas līdzdibinātāja. Vadījusi lekcijas un vieslekcijas vairākās Latvijas augstskolās.

Seminārā tiks aplūkoti motivācijas, iesaistes, līdzdalības un intereses veicināšanas veidi. Tiks apskatītas arī metodes, kas palīdz stiprināt dalībnieku aktivitāti projektos un sapulcēs, kā arī rosināt ideju apmaiņu un efektīvāku lēmumu pieņemšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta grupu iesaistes tehniku pielietošanai, kas veicina atbalsta sniegšanu un sadarbību.

Dalībnieki uzzinās praktiskus risinājumus, kas sekmē motivāciju un iesaisti gan individuālā, gan grupas līmenī. Seminārs būs vērtīgs ikvienam, kas vēlas uzlabot prasmes veidot produktīvu un atvērtu vidi.


🟪 Aicinām semināram reģistrēties, atverot saiti – ŠEIT.


Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 21. janvārim, iepriekš tiks nosūtīta saite uz semināru platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Informējam, ka 22. janvāra semināram ieraksts netiks veikts. Aicinām pievienoties tiešsaistē!

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecība Latvijā rīko semināru “Kas ir digitālā demokrātija un kādi rīki to nodrošina?”

Aicinām piedalīties seminārā!

🟪 2025. gada 24. janvārī, no plkst. 14:00 līdz 17:00

🟪 Alberta iela 13, 6. stāvs, Rīga

🟪 PieteikšanāsŠEIT.

Vai ikdienā lieto lietotnes, lai padarītu savu dzīvi ērtāku – pārbaudītu laikapstākļus, tulkotu tekstus, apmaksātu rēķinus vai parakstītu dokumentus? Līdzīgi digitālie rīki var būt neatsverami arī biedrību darbā: no biedru iesaistes un attālinātu kopsapulču rīkošanas līdz brīvprātīgo darba pārvaldībai un komunikācijas uzlabošanai.

Ar labo praksi un arī izaicinājumiem savu biedrību darbā digitālo rīku izmantošanā līdzdalības veicināšanai seminārā iepazīstinās pārstāvji no Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, DELNA – Sabiedrība par atklātību, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS, Radi Vidi pats, Klubs “Māja”, Latvijas Pilsoniskā alianse, u.c.

Īpaši pievēršam uzmanību, ka Latvijas Pilsoniskā alianse stāstīs ar rīku, ko izmantojam attālinātu kopsapulču rīkošanā balsošanas nodrošināšanai.

Plašāk par digitālās demokrātijas attīstību seminārā stāstīs Vidzemes augstskolas docente Dr. Solvita Denisa-Liepniece. Savukārt Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre Liene Valdmane raksturos, kā NVO darbu un digitālās demokrātijas īstenošanu ietekmē sabiedrības medijpratības līmenis.

Ar labo praksi un arī izaicinājumiem savu biedrību darbā digitālo rīku izmantošanā līdzdalības veicināšanai seminārā iepazīstinās pārstāvji no:

  • Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS – par projektu vadības un sadarbības platformu Trello;
  • DELNA – Sabiedrība par atklātību iepazīstinās ar biežāk izmantotajām un publiski pieejamajām datu bāzēm;
  • Radi Vidi pats dalīsies pieredzē par līdzdalības veicināšanu tiešsaistē;
  • Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai stāstīs par rīkiem Miro (ideju radīšanai) un Google chat (savstarpējam atbalsts komandā);
  • Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS stāstīt par savu pieredzi dažādu IT rīku izmantošanā.

Piedalies, lai iegūtu jaunas zināšanas, uzlabotu savas prasmes un ieguldītu digitālās demokrātijas attīstībā Latvijā. Piesakies jau tagad!

Semināru finansiāli atbalsta Nīderlandes vēstniecība Latvijā.

 

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Sīkāka informācija par projektu  – ŠEIT

Līdzdarbojoties Pilsētas attīstības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram, jūlijā norisinājās starptautiskā projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” laikā izstrādātās Dzīvojamības hartas pirmā darbnīca ar mērķi novērtēt Rīgas dzīvojamības līmeni pēc hartas principiem.

Viena no projekta galvenajām aktivitātēm ir Dzīvojamības hartas izstrāde. Tās mērķis ir, izvirzot sabiedrības intereses un kopējo labklājību kā centrālo aspektu dizaina procesos, noteikt 6 principus, lai padarītu pilsētas “dzīvojamākas” – piemēram, drošākas, pieejamākas, dabiskākas, dažādākas un reizē vienotākas, radošākas, estētiskākas u.tml. Hartas mērķis ir iedvesmot cilvēkus, kas strādā publiskajā pārvaldē, un tā piedāvā iespēju augt un attīstīties, neradot papildu slogu pašvaldību darbiniekiem.

10. jūlijā norisinājās pirmā hartas pilotēšanas darbnīca, kuras mērķis bija pārbaudīt, cik skaidri un ar kādām metodēm vislabāk iespējams novērtēt Rīgu pēc šiem 6 hartas principiem un vai ir vēl kādas nianses, kas jāpilnveido pašā hartā. Sākotnēji tajā piedalījās 25 Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieki no projektā iesaistītajām iestādēm (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs).

Darbnīcas pirmajā daļā tika iepazīstināts ar 6 hartas principiem. Tie ir:

1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm;
2. Integrēta un holistiska plānošana;
3. Ilgtspējīga un stratēģiska pilsētas pārvaldība;
4. Uzticēšanās, atklātība, komunikācija un sadarbība;
5. Kopdizains ar iedzīvotājiem;
6. Kļūt par pilsētu, kas mācās.

Pēc tam darbnīcas dalībniekiem bija jānovērtē ar atzīmi, kā pilsēta īsteno katru principu ikdienā.

Galvenais secinājums – Rīgā gandrīz visi principi tiek īstenoti vidēji labi, ir ražīgas iestrādnes un izpratne par principos iekļautajiem procesiem, taču tā nav vienota visās pašvaldības iestādēs un visiem darbiniekiem.

Darbnīcas otrajā daļā padziļinātāk tika vērtēts zemāko atzīmi ieguvušais princips. Tas bija 1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm. Lai veicinātu tā pielietojumu pašvaldībā, dalībnieki ieteica sākt ar jaunu, efektīgāku darba metožu ieviešanu un pēc iespējas biežāku to izmantošanu ikdienas darbā (reizē apmācot darbiniekus), kā arī uzlabot pozitīvu attieksmi pret radošuma nepieciešamību un ieguvumiem pārvaldes sektorā vispārībā.

Šī gada novembrī norisinājās otrā hartas pilotēšanas darbnīca ar Rīgas Apkaimju alianses biedriem. Šajā reizē zemāko atzīmi ieguva 2. princips – “Integrēta un holistiska plānošana”. Lai uzlabotu tā rādītāju, dalībnieki pašvaldībai ieteica uzlabot iekšējo darba kultūru un izpratni, celt darbinieku kapacitāti, kā arī veltīt vairāk līdzekļu un laika, lai biežāk un labāk komunicētu par plānošanas procesiem un stratēģijām pilsētā. Tikmēr paši apkaimju pārstāvji atzina, ka varētu pareizāk izvēlēties atbilstošās vai ieinteresētās puses darbā un skaidri definēt mērķus un uz tiem fokusēties nenovirzoties.

Darbnīcās apkopotie secinājumi, vajadzības, nepieciešamības tiks integrētas ikdienas darbā, stratēģiskajos dokumentos un pilsētas prioritātēs, lai uzlabotu katra principa rādītāju nākamajos gados. Paredzams, ka izmēģinātās hartas pilotēšanas metodes tiks izmantotas darbā arī ar Rīgas projekta dvīņu jeb sadarbības pilsētu Viļņu.

Gada ietvaros daudz tika strādāts arī ar apkaimju iesaisti veidojot koprades pasākumus kopā ar apkaimju biedrībām. Gada pirmajā daļā tika organizēts radošais seminārs jeb ,,urban dive”, iesaistot Grīziņkalna un Avotu biedrības, lai tās iepazīstinātu ar ,,dzīvojamākas” pilsētas principiem projekta ietvaros, kā arī apspriestu partnerības ceļa karti, ko turpmāk var izmantot kā ceļvedi pašvaldībai vietējās infrastruktūras projektu īstenošanā partnerībā ar kopienām, apkaimju biedrībām un/vai Rīgas apkaimju aliansi.

Pierādījies, ka izstrādātā hartas pilotēšanas metode var lieti noderēt, iegūstot nepieciešamo informāciju no dalībniekiem pilsētas stratēģisko vai politikas dokumentu izstrādē un stiprināšanā. Tāpat vajadzētu veicināt pašvaldības sadarbību ar Rīgas apkaimju aliansi kā visu aktīvo apkaimju biedrību deleģēto pārstāvi, gan attīstot partnerības, gan sabiedrībā virzītu apkaimju attīstību arī nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.


Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. -2027. gadam ietvaros. Projekta mājas lapaŠEIT.

Harta pilsētas dzīvojamības veicināšanai


 

Mēs nekad nezinām, kādi talanti mūsos ir, kamēr neesam pamēģinājuši. Dažreiz vienkārša nejaušība pamodina talantu. Piemēram, Kventins Tarantino strādāja kinonomā, skatījās filmas, un tas ļāva viņam pēc tam radīt savu leģendāro “Lubeni”, savukārt Džeimsa Kamerūna “Terminators” varēja iznākt uz ekrāniem, pateicoties atsaucīgiem policistiem.

Dalība projektā “Laterna Magica” ļaus katram jaunietim atklāt savus talantus kādā no kino profesijām – sākot no gaismu mākslinieka un aktiera, beidzot ar režisoru vai producentu.

Projekta laikā jaunieši mācīsies veidot kino – apgūs aktiermeistarību, operatora darbu, filmu režiju un visu citu, kas nepieciešams filmai, bet vasarā jauniešiem būs iespēja piecas dienas dzīvot ārpus Rīgas un veidot savu autorfilmu par pašu izvēlētu tēmu.

Biedrība DrKT aicina pieteikties jauniešus projektā “Laterna Magica” un kopā veidot pašiem savu filmu!

Projekta vadītāja režisore Indra Vaļeniece jau daudzus gadus strādā ar jauniešiem tieši kino jomā. Kopā ir radītas filmas “Pēdējās vakariņas”, “Lohdauns”, “Sirds pīrāgā”. Šo projektu laikā jaunieši ne tikai ir apguvuši iemaņas kino profesijā, bet arī ieguvuši jaunus draugus un īstus komandas biedrus, jo kino nozīmē: “bez tevis nav manis”.

Projekts ir radīts galvenokārt jauniešiem no Ukrainas, kuri ir šī projekta galvenā mērķgrupa. Tā būs lieliska iespēja praktizēt latviešu valodu un iegūt jaunus latviešu draugus.

📌 Nodarbības Rīgas 13. vidusskolā notiks trešdienās pl.17.00. Pirmā tikšanās – 5. februārī. Filmēšana ir paredzēta jūlija beigās, savukārt filmas pirmizrāde – rudenī.

Dalība bez maksas.

📌 Pieteikšanās, aizpildot anketuŠEIT.

Vairāk informācijas: tel. 29294013 vai indra.valeniece@gmail.com.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Vizuālais attēls ukraiņu valodā

 

 

Jau 15 gadus – kopš 2011. gada – Rīgas valstspilsētas pašvaldība organizē projektu konkursu izglītības iestādēm bezmaksas latviešu valodas kursu nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Šajā laikā, pateicoties pašvaldības līdzfinansējumam, latviešu valodu pamata A vai vidējā B valodas prasmes līmenī ir apguvuši un pilnveidojuši 15 750 rīdzinieku.

Rīdzinieku interese par bezmaksas latviešu valodas kursiem šo gadu gaitā ir bijusi ļoti liela – gada sākumā izziņotie kursi pavasara semestriem tiek nokomplektēti dažu dienu, dažkārt pat dažu stundu laikā.

Pieteikties latviešu valodas kursiem šajās programmās var pieaugušie Rīgas iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, izņemot skolēnus un bezdarbniekus, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā.

Šajā publikācijā atskatāmies uz projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2022. – 2024. gadā rezultātiem. No 2022. līdz 2024. gadam Rīgas pašvaldības līdzfinansētajos latviešu valodas kursos mācības notikušas 155 grupās, no kurām 101 grupā rīdziniekiem bija iespēja apgūt latviešu valodu pamata jeb A līmenī, bet 44 grupās – vidējā jeb B līmenī.

79 mācību grupas notikušas klātienē, 69 mācību grupas – attālināti, bet 7 grupās mācības notika gan klātienē, gan attālināti.

Latviešu valodas nodarbības parasti notiek 2 līdz 3 reizes nedēļā, vienas nodarbības ilgums ir 2 līdz 3 mācību stundas jeb 90 līdz 135 minūtes. Katrā latviešu valodas prasmes līmenī notiek no 80 līdz 125 mācību stundām.

Kopš 2023. gada rīdziniekiem tiek piedāvāta iespēja papildināt latviešu valodas zināšanas arī sarunu klubu nodarbībās. Sarunvalodas klubos valodas apguvei parasti tiek atvēlētas no 36 līdz 48 mācību stundām.

Kopš 2019. gada tiek apkopoti arī dati par kursantu valstisko piederību. Tie atklāj, ka šajā laikā Rīgas pašvaldības līdzfinansētos latviešu valodas kursus apmeklējuši 75 valstu pilsoņi, tai skaitā 22 Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Visbiežāk latviešu valodas kursus apmeklējuši Latvijas iedzīvotāji – gan pilsoņi, gan nepilsoņi (4113), Krievijas pilsoņi (3967), Ukrainas pilsoņi (987), Baltkrievijas pilsoņi (631), Uzbekistānas pilsoņi (149) un Indijas (132) pilsoņi.

Tajā pašā laikā tālākās valstis, kuru pilsoņi, dzīvojot Rīgā, izvēlējušies mācīties latviešu valodu Rīgas pašvaldības līdzfinansētajos latviešu valodas kursos, ir Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Brazīlija, Filipīnas, Japāna, Jordānija, Kamerūna, Kanāda, Kolumbija, Kuba, Kuveita, Peru, Sīrija, Taizeme, Venecuēla un Vjetnama.

Statistikas dati arī atklāj, ka gadu gaitā pieaug ārvalstu pilsoņu skaits, kuri izvēlas apgūt latviešu valodu. Ja 2019. gadā 47 % no kopējā kursantu skaita bija ārvalstu pilsoņi, tad 2024. gadā ārvalstu pilsoņi bija 71 % no kopējā kursantu skaita.

Aptaujās kursu dalībnieki atzīst, ka kursus izvēlas apmeklēt, jo latviešu valodas zināšanas nepieciešamas darbā, ir vēlme uzlabot latviešu valodas prasmi, lai varētu palīdzēt bērniem skolā, sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem uz ielas, bērnu rotaļu laukumā, izbraucot ekskursijā ārpus Rīgas, tāpat ne visiem kursantiem ir finansiālas iespējas mācīties valodu maksas kursos.

Dalībniekiem kursos visvairāk patīk, ka ir iespēja praktizēt latviešu valodu, uzzināt daudz jauna par Latviju un tās vēsturi, pasniedzēji un saziņa ar grupas biedriem, kuriem ir līdzīgas problēmas, intereses un mērķi, psiholoģiskais atbalsts un pleca sajūta. Daļa kursu dalībnieku novērtē arī iespēju apgūt valodu tiešsaistes nodarbībās. Savukārt vislielākās grūtības kursos parasti sagādā rakstīšana un runāšana, jo ir nepietiekams vārdu klājums, gramatika un garumzīmes.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sadarbībā ar uzņēmumu “TNS Latvia/KANTAR” veiktais pētījums “Sabiedrības integrācija Rīgā 2024” atklāj, ka 48% rīdzinieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā viņu latviešu valodas zināšanas ir uzlabojušās. 31 % aptaujāto šajā grupā norādījuši, ka viņu latviešu valodas zināšanas uzlabojušās nedaudz, bet 17 % uzskata, ka ievērojami.

Iespēja pieteikties bezmaksas latviešu valodas kursiem 2025. gadā tiks atvērta 20.janvārī. Aktuālā informācija par šā gada kursiem no 20. janvāra būs pieejama mājaslapā www.apkaimes.lv sadaļā “Integrācija/Latviešu valodas kursi”.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2025. gadam 1. uzsaukumu.

Konkursa mērķis ir sniegt līdzfinansējumu projektiem, kas aktualizē un veicina Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglīto un informē iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicina brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij, aktivizē apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Projekta pieteicējs var būt juridiska persona, kas savu darbību veic Rīgas pilsētā un vēlas līdzdarboties Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos.

Līdzfinansējums var tikt piešķirts projektiem, kuri:

  • tiešā veidā veicina iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības aktivizēšanu un piederības sajūtas veicināšanu;
  • sekmē dažādu iedzīvotāju grupu un/ vai iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību;
  • plāno iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību visos vai vairākos projekta posmos.

Projektu īstenošana jāplāno laikā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 30. septembrim.

Vienam projektam var piešķirt līdzfinansējumu līdz 4000 euro, nepārsniedzot 95% no projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums vismaz 5% apmērā. Ja projektā paredzēts īstenot apkaimju iedzīvotāju forumu bez citām papildus aktivitātēm, tad projekta ietvaros šādai aktivitātei var saņemt atbalstu ne vairāk kā 2000 euro apmērā.

Kopējā summa, ko plānots piešķirt projektu konkursa 1.uzsaukuma ietvaros, ir līdz 60000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2025. gada 11. februāris plkst. 12.00.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniska dokumenta veidā, tos sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un saistošajiem noteikumiem.

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumu, tiks rīkots informatīvs seminārs par projektu konkursa nosacījumiem. Seminārs notiks 21.01.2025. plkst. 15.30 tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram aicinām pieteikties, aizpildot anketu – ŠEIT.

Papildu informācija pieejama pie Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītājas Sandras Kumačevas pa tālruni 67105354 vai e-pastu: sandra.kumaceva@riga.lv.


Saistošie dokumenti – ŠEIT


 

Līdz 10. februārim NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. un 2. stāva gaiteņos skatāma biedrības “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem” fotoizstāde “Klusums”.

Izstāde tapusi biedrības “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem” projektā “Invaliditāte nav nolemtība”, kurā piedalījās 15 jaunieši vecumā no 12 līdz 29 gadiem ar invaliditāti – kustību traucējumiem.

Vienas no projekta aktivitātēm – “Fotografēšanas iemaņu apguve” kvalificēta fotogrāfa vadībā – mērķis bija pētīt un veicināt padziļinātu izpratni par dabu, sociālo vidi un sociālajiem procesiem, veicot dažādu momentu fotofiksācijas. Darba tēmu “Klusums” izvirzīja paši jaunieši, un ar balsu vairākumu to apstiprināja.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Laipni aicinām visus interesentus iepazīties ar projektu “Invaliditāte nav nolemtība” un apmeklēt izstādi “Klusums”!

 

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.