Ceturtdien, 1. decembrī laikā no plkst. 10.00 līdz plkst. 11.30 tiešsaistē norisināsies Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde.

Sēdes darba kārtība:

1.Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019. – 2024. gadam īstenošanas rīcības plāna 2022. – 2024. gadam projekta gala versijas prezentācija.

Ziņotājs: I. Meilande, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītāja;

2. Par izmaiņām saistošajos noteikumos “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā”.

Ziņotājs: I. Stalidzāne, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece;

3.Citas aktualitātes.

Saskaņā ar Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos nolikumu sēdes ir atklātas. Gadījumā, ja vēlaties piedalīties sēdē kā klausītājs, lūdzam pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi marika.barone@riga.lv.

10. novembrī ar metodiskā materiāla “Dažādas kultūras – saliedēta klase” prezentāciju noslēdzās Izglītības attīstības centra (IAC) projekts “Atbalsts pedagogiem jauniebraucēju skolēnu iekļaušanai”.

Metodiskais materiāls pieejams šeit.

Projekts “Atbalsts pedagogiem jauniebraucēju skolēnu iekļaušanai” īstenots Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tā mērķis ir sniegt praktisku pedagoģisku atbalstu dažādu mācību priekšmetu skolotājiem un klašu audzinātājiem jauniebraucēju skolēnu iekļaušanai sabiedrībā un iecietības vērtību praktizēšanai skolas vidē.

Metodisko materiālu sagatavojušas IAC ekspertes Daina Zelmene un Ingūna Irbīte. Izdevuma ievadā sniegts ieskats pētījumos un statistikas datos, kas raksturo arvien pieaugošo kultūru daudzveidību izglītības vidē, īpaši akcentējot izaicinājumus, ar ko saskaras skolas, integrējot skolēnus no jauniebraucēju, tajā skaitā Ukrainas kara bēgļu, ģimenēm. Materiāla turpinājumā pedagogiem tiek piedāvātas lietošanai gatavas mācību aktivitātes – diskusijas, lomu spēles, kustību rotaļas, grafiskie organizētāji, darbs ar attēliem, radošās rakstīšanas uzdevumi, izjautāšanas tehnikas identitātes izpratnei, metodika atšķirīgu kultūru izzināšanai u.c.

Septembrī notika ekspertu sagatavoto mācību aktivitāšu pilotēšana Rīgas skolās, lai pārbaudītu to piemērotību. Pieredzējuši pedagogi sniedza savus atzinumus par materiāla izmantošanas iespējām darbā ar dažādu vecumposmu skolēniem mācību stundās, klases audzinātāja stundās un citos pedagoģiskā darba formātos. Skolas izveidotās pilotēšanas grupas kalpoja kā platformas profesionālām diskusijām par veiksmīgākajām materiāla izmantošanas iespējām, par modeļiem kā nodrošināt metodiskā izdevuma plašākas pielietošanas iespējas skolu vidē.

Izdevuma galīgajā redakcijā apkopotas pedagogu atziņas un ieteikumi par izaicinājumiem un iespējām konkrētu aktivitāšu izmantošanā. Lūk, ieskats dažos vērtējumos: “Uzdevums “Iepazīsimies!” lieliski izmantojams pēc vasaras brīvdienām. Maniem skolēniem latviešu valoda nav dzimtā valoda, uzdevums iedrošināja atkal sākt runāt latviski, pastāstot par sevi. Uzdevums ļoti labi noderēja, lai iepazītos arī ar jaunajiem klases biedriem”.

“Attēli rosināja sarunu par stereotipiem un ideju apmaiņu par to, kā stereotipus varam mazināt.”

“Jā-nē diskusiju izmantoju darbā ar vidusskolēniem. Strukturētā metodika palīdzēja stiprināt argumentu veidošanas prasmi un trenēja spēju ieklausīties otra viedoklī”.

“Nodarbībā “Lai pasaule kļūtu labāka” skolēnu atbildes ietekmēja šobrīd esošā situācija pasaulē – vēlējumos dominēja drošība un miera nosargāšana”.

            Paldies visiem iesaistītajiem pedagogiem par ieinteresētību nodarbību pilotēšanā un jēgpilnu atgriezenisko saiti! Ceram, ka metodiskajā materiālā iekļautās nodarbības palīdzēs ieraudzīt dažādību kā resursu un iedvesmos svinēt kultūru daudzveidību klasēs un skolu kolektīvos!

Vairāk informācijas par projektu pieejama Atbalsts pedagogiem jauniebraucēju skolēnu iekļaušanai » Izglītības attīstības centrs (iac.edu.lv)

Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas finansētais LNS projekts “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu! – 2” (turpmāk – projekts) tika uzsākts 2022. gada jūlijā.

Projekta mērķis ir sekmēt Rīgaspilsētā dzīvojošos nedzirdīgos cilvēkus t.sk. cilvēkus ar dzirdes traucējumiem aktīvu personisko līdzdalību savu apkaimju izpētes, izziņošanas un identitātes stiprināšanas procesos, lai stiprinātu to piederības un atbildības sajūtu savai apkaimei un pilsētai, kā arī rosinātu līdzdarboties apkaimju interešu aizstāvība, popularizēšanā, labiekārtošanā, to vides uzlabošanā un attīstībā, tādējādi sniedzot lietderīgu ieguldījumu savai pilsētai un valstij.

Projekta ietvaros tika īstenotas divas svarīgas aktivitātes:

✔Īsfilma “Turpinām iepazīt mūsu Rīgas pilsētas apkaimes zīmju valodā!”

✔Paneļdiskusija “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi.”

Īsfilma “Turpinām iepazīt mūsu Rīgas pilsētas apkaimes zīmju valodā!” tika izveidota par 15 Rīgas pilsētas apkaimēm latviešu zīmju valodā ar subtitriem latviešu valodā: Berģiem, Bolderāju, Zolitūdi, Imantu, Čiekurkalnu, Iļģuciemu, Juglu, Kundziņsalu, Mežciemu, Pētersalu-Andrejsalu, Purvciemu, Rumbulu, Torņakalnu, Vecāķiem, Zasulauku, kā arī par Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centriem.

Īsfilma “Turpinām iepazīt mūsu Rīgas pilsētas apkaimes zīmju valodā!” ir apskatāma te:

https://www.lns.lv/lat/jaunumi/?doc=21341.

Īsfilmas izveides procesā piedalījās paši nedzirdīgie cilvēki (projekta mērķgrupas dalībnieki), Rīgas iedzīvotāji. Īsfilmas izveides procesā notika informācijas meklēšana, apkopošana, analīze, sagatavošana, filmēšana par Rīgas pilsētas apkaimēm. Tas bija ļoti radošs, laika ietilpīgs, grūts darba process.

Savos iespaidos par filmēšanu īsfilmā dalās daži dalībnieki un projekta vadītājs Ivars Kalniņš.

Sanita Rūrāne (Juglas apkaime):

“Es pati to nedomāju stāstīt par Juglu, bet Ivars vai kāds cits, kurš zināja, ka dzīvoju Juglā, izvēlējās mani, lai pastāstu par Juglas apkaimi. Es saņēmu piedāvājumu piedalīties īsfilmā no Māras Lasmanes. Es labprāt tam piekritu! Man patīk stāstīt, informēt, kā arī tas man palīdz apgūt pareizu zīmju valodu, paplašināt vārdu krājumu. Tas noder arī citiem nedzirdīgajiem, lai uzzinātu ,kādas zīmes atbilst vārdiem. Ir jāveicina nedzirdīgu cilvēku zināšanas par Latvijas apkaimes vēsturi. Man patika filmēšanas process, tikai jocīgi, ka dzīvojot jau 9 gadus Juglā, tik maz zināju par tās vēsturi. Grūtību nebija. Man tiešām patika piedalīties filmēšanā, tā bija jauna pieredze.  Man ir svarīga komunikācija!”

Sandra Gerenovska (Zolitūdes apkaime):

“Nolēmu piedalīties, jo pati dzīvoju Zolitūdē jau 11 gadus. Vēlējos uzzināt ko jaunu. Un uzzināju patiešām interesantas lietas. Filmēšanas process mani apmierināja. Iepriekš biju ar tekstu jau iepazinusies un to nedaudz papildināju, lai ir interesantāk. Grūtības nesagādāja nemaz. Piedaloties filmēšanā uzzināju daudz ko vairāk, ja nebūtu piedalījusies, varbūt pat neuzzinātu.”

Māra Kursīte (Iļguciema apkaime):

“Man pēdējā brīdī palūdza par šo apkaimi (Iļģuciemu) pastāstīt. Man bija brīvs brīdis, tad tā arī intereses pēc piekritu palīdzēt, pašai arī bija kaut kas jauns, ko uzzināt no tās apkaimes, un izdomāju, ka būs jāved draugus atrādīt apkaimes vēsturi, ja nebūs ideju, kur braukt pavadīt laiku dabā. Esmu filmējusies senāk, tas tiek mazliet aizmirsts, grūti bija atsākt, negribēju kļūdīties stāstos, bet ātri pielāgojos. Uzzināju apkaimes vēsturi un lokācijas, kur bieži esmu bijusi – nezināju, kas tajā vietā bija senāk.”

Ivars Kalniņš (projekta vadītājs):

“Šajā projektā filmas sagatavošana noritēja ilgāk nekā biju plānojis, jo laika gaitā bija jāveic negaidītās izmaiņas. Filmēšana notika dažādos laikos, vienoties ar brīvprātīgajiem videomodeļiem nebija viegli, jo katram no viņiem bija savi plāni. Tomēr šis darbs ir paveikts, tagad notiek montāža un veikti labojumi. Šajā aktivitātē lielākais plus ir tas, ka cilvēki, kuri dzīvo savās apkaimēs, spēj sniegt informāciju par interesantām vietām, vēsturi un notikumiem. Darba grupa gatavojas beigt darbu pie šīs filmas un to palaist vaļā.”

Bija noorganizēta paneļdiskusija “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi.”. Tajā piedalījās Rīgas pilsētas Apkaimju centra koordinatori, pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes, Rīgas domes Labklājības departamenta, LNS prezidents Edgars Vorslovs un LNS Dienas centra vadītāja Gunta Birnīte.

Paneļdiskusijas laikā tika izskatīti daudzi problēmjautājumi, piemēram, kā uzlabot nedzirdīgo cilvēku informēšanas iespējas par Rīgas pilsētas apkaimju norisēm, aktivitātēm un notikumiem, kādas aktivitātes var sekmēt nedzirdīgo cilvēku piederības un atbildības sajūtu savai apkaimei, kāpēc nedzirdīgie cilvēki nespēj paust savu viedokli, vēlmes un vajadzības par savu apkaimi.

Plašāk par novadīto paneļdiskusiju ir iespējams izlasīt te:

https://www.lns.lv/lat/projekti/_ieklaujamies_rigas_apkaimes_ar_zimju_valodu_____2/?doc=21325

Informatīvi apkopojošs paneļdiskusijas videokopsavilkums ir apskatāms te:

https://www.lns.lv/lat/projekti/_ieklaujamies_rigas_apkaimes_ar_zimju_valodu_____2/?doc=21335

Par dalību paneļdiskusijā un tās norisi savās domās dalās tās dalībnieki.

Daiga Mežale – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centraApkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  projektu vadītāja apkaimju attīstības jautājumos:

“Esmu pateicīga par šo unikālo pieredzi, pirmo reizi auditorijā komunicējot ar surdotulka starpiecību. Tas deva lielāku izpratni par nedzirdīgo cilvēku vajadzībām un būtu veicams, lai viņi veiksmīgāk iekļautos apkaimju dzīvē. Tas palīdzēs mums, apkaimju koordinatoriem, turpmākajā darbā, daloties ar kolēģiem paneļdiskusijā izskanējušajām idejām un skaidrojot viņiem dažādās nianses, kuras mēs paši līdz šim nezinājām. Ceru, ka Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību varēs daļu no šīm iecerēm īstenot jau nākamgad.”

Gaidis Balodis – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centraApkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  Projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos:

“Izsaku pateicību par iespēju projekta ietvaros piedalīties diskusijā un informēt par pašvaldības, tai skaitā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra darba jautājumiem un aktualitātēm, kas ir būtiskas vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem Rīgas apkaimju iedzīvotājiem. Uzskatu, ka diskusija un projekts ir lieliska viedokļu apmaiņas platforma par problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras vājdzirdīgi un nedzirdīgi Rīgas iedzīvotāji. Pašvaldība un apkaimju koordinatori turpinās strādāt un pievērst kolēģu uzmanību uz vājdzirdīgu un nedzirdīgu Rīgas iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā veicināšanas jautājumiem (pašvaldības informācijas sniegšanu arī vieglajā valodā, pašvaldības rīkoto pasākumu un sagatavotās audiovizuālās informācijas pēc iespējas nodrošināšanu ar surdotulka pakalpojumu un subtitriem u.c.).”

Jānis Tirziņš – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centraApkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos:

“No savas puses ceru, ka tiekoties, piemēram, nākamgad šādā pašā formātā jau varēsim runāt ne tikai par vajadzībām, bet arī par sasniegto! Paldies par paneļdiskusiju, kas sniedza iespēju arī mums saskatīt problēmas, par kurām līdz šim nebijām aizdomājušies!”

Dace Paegle – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja dalās savos iespaidos par organizēto paneļdiskusiju:

“Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) organizētajā paneļdiskusijā biju kopā ar saviem kolēgiem no Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra. Diskusijas laikā iepazinos ar LNS darbību un izaicinājumiem, ar kādiem ikdienā nākas sastapties nedzirdīgajiem cilvēkiem. Sarunā atklājās daudz sasāpējušu jautājumu un problēmu, kuras vienas diskusijas laikā nav iespējams atrisināt, jo to risinājumam nepieciešama visu Rīgas domes departamentu iesaistīšanās un sabiedrības izglītošana par šādiem jautājumiem. 

Paldies LNS par aktīvu darbu, regulāri īstenojot projektus sabiedrības integrācijas jomā un aktualizējot nedzirdīgo cilvēku problēmjautajumus. Arī turpmāk sadarbosimies, lai kopīgi soli pa solim padarītu pieejamāku savu apkārtējo vidi un iekļaujošu sabiedrību.”

Elīza Spurdziņa – Kultūrpolitikas departamentā vecākā referente:

“Dalība paneļdiskusijā “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi” bija ļoti vērtīga un interesanta pieredze gan man personīgi, gan pārstāvot Kultūras ministriju. Esmu pateicīga par iespēju piedalīties rīkotajā diskusijā, jo tieši šāda klātienes tikšanās forma iedrošina gan dzirdīgos, gan nedzirdīgos nebaidīties komunicēt vienam ar otru un veidot kontaktus arī turpmākai sadarbībai. Ļoti iedvesmojoši bija redzēt nedzirdīgo kopienas lielo interesi par aktualitātēm Rīgas apkaimēs un iespējām apmeklēt dažādas kultūras norises, kā arī ir liels prieks par to, ka Latvijas Nedzirdīgo savienības kultūras dzīve ir ļoti aktīva un bagāta. Tas dod arvien lielāku degsmi arī mums, Kultūras ministrijas darbiniekiem, meklēt risinājumus, lai padarītu Latvijas kultūras dzīvi arvien iekļaujošāku.”

Edgars Vorslovs – LNS prezidents:

“Paneļdiskusija bija lietderīga, kuras laikā gan pats, gan citi klātesošie daudz uzzināja par apkaimju koordinatoru darbu. Nedzirdīgajiem tika sniegta informācija kā iesaistīties apkaimju pasākumos un izteikt savus priekšlikumus savas dzīvesvietas vides uzlabošanai. Manuprāt arī diskusijas dalībniekiem tā bija lietderīga, jo viņi daudz uzzināja par nedzirdīgo vēlmē, sevišķi informācijas pieejamībā. Jo informētāka un zinošāka sabiedrība, jo iekļaujošāku vidi iespējams izveidot.”

Projekts realizēts veiksmīgi un darbs tajā novērtējams pozitīvi, tā realizācija noteikti kļuva par platformu viedokļu apmaiņai un kopējai darbībai ar Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru un nedzirdīgajiem cilvēkiem attiecībā uz ieguldījumu un attīstību savu apkaimju dzīvēs Rīgas pilsētā!

Uz tikšanos nākamajos projektos!

Projekts “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu! – 2” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas  Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Par sniegto informāciju un pasākuma norisi atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.

Informāciju sagatavoja projekta informācijas un publicitātes ieviešanas darba grupas locekles:
Karīna Pavlova un Ilona Liniņa.