Rīgas pašvaldība 28. martā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm par apkaimju  un līdzdalības tematiku. Tā bija otrā tikšanās reize pasākumu cikla jauniebraucējiem ietvaros. Par pasākuma norises vietu bija izraudzīta Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) kā nozīmīgs apkaimes socializācijas, informācijas sniegšanas, izglītības, kultūras un vietējās vēstures kopšanas centrs.

Pasākumā piedalījās apmēram piecpadsmit jauniebraucēji, divas trešdaļas dalībnieku bija Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Rīgā laikā no 2022. gada februāra līdz novembrim; pārējie dalībnieki bija jauniebraucēji no Indijas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV, kuri Rīgā dzīvo dažus vai jau desmit gadus.

Ievaddaļā klātesošie tika iepazīstināti ar RCB darbu un pakalpojumiem, kas pieejami bez maksas pieaugušajiem un bērniem. Pasākuma dalībnieki uzzināja, kurās apkaimēs darbojas 26 bibliotēkas filiāles, par iespēju vasarā apmeklēt pludmales lasītavu Lucavsalā, kā arī to, ka, reģistrējoties vienā RCB bibliotēkas filiālē, iespējams apmeklēt visas.

Pasākumā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru vadībā tika veikta izpēte par Rīgas apkaimēm – to kā pašvaldība organizē darbu tās 58 apkaimēs. Jauniebraucēji meklēja un atzīmēja savu apkaimi īpaši sagatavotā Rīgas apkaimju kartē. Klātesošie uzzināja, tika iepazīstināti ar AIC galvenajām funkcijām: klientu apkalpošanas punktiem un pašvaldības informatīvo bezmaksas telefonu, dzīvesvietas deklarāciju, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanu, sabiedrības integrācijas un līdzdalības veicināšanu, kā arī Rīgā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu.

Īpaši būtiska loma pašvaldības komunikācijā ar iedzīvotājiem  ir  septiņiem AIC koordinatoriem, no kuriem katrs sadarbojas ar 6-8 pilsētas apkaimju iedzīvotājiem, identificē iedzīvotāju vajadzības, kā arī virza un reklamē līdzdalības budžeta konkursu, iniciē projektu idejas, nepieciešamības gadījumā palīdz projektu gatavošanā un darbojas kā starpnieki, palīdzot problēmsituācijās un sniedzot aktuālo informāciju. Jauniebraucēji tika aicināti kontaktēties ar apkaimju koordinatoriem jautājumu gadījumā un pievienoties apkaimju grupām sociālajā tīklā Facebook.

Klātesošie tika iepazīstināti ar AIC tīmekļvietni www.apkaimes.lv, kurā  pieejama informācija par visām Rīgas apkaimēm un aktualitātēm tajās, pašvaldības integrācijas projektu konkursiem, latviešu valodas kursiem, Nevalstisko organizāciju (NVO) namu, kā arī apkaimju biedrību kontakti. Jauniebraucēji uzzināja par Rīgas apkaimju biedrībām un citām nevalstiskajām organizācijām, kā arī guva ieskatu līdzdalības aktivitātēs savās apkaimēs. Apkaimju koordinatori aicināja jauniebraucējus būt aktīviem un izmantot iespēju pievienoties apkaimju biedrībām, lai, līdzdarbojoties to aktivitātēs, varētu iepazīt savas apkaimes iedzīvotājus un labāk integrēties Rīgā.

Pasākumā ar saviem pieredzes stāstiem par iedzīvotāju iesaistīšanos un paveikto dalījās divas apkaimju biedrības: Juglas attīstības biedrība un Āgenskalna apkaimes biedrība. Jauniebraucēji tika aptaujāti par līdzīgu biedrību esamību viņu mītnes zemēs un noskaidrojās, ka tādas darbojas gan Ukrainā, gan Anglijā u.c. valstīs. Gan Juglas attīstības biedrība, kas pārstāv Rīgas iedzīvotājus, kuri dzīvo ap Juglas ezeru, gan Āgenskalna apkaimes biedrība iepazīstināja ar savu tapšanas vēsturi, kurā lielu lomu spēlējusi vēlme uzlabot apkaimes teritoriju, veicināt tās attīstību un dzīves apstākļus, kā arī aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Šo apkaimju iedzīvotāji apvienojušies, lai uz izaicinājumiem paskatītos kā attīstības iespējām; lai iedzīvotāju balss, apvienota kopienā, izskanētu daudz spēcīgāk un izdotos panākt pozitīvas pārmaiņas. Klātesošie uzzināja par šo biedrību būtiskākajām aktivitātēm, ja paveiktajiem un vēl procesā esošajiem projektiem, kā arī aicināja jauniebraucējus kļūt par apkaimju biedrību biedriem.

Pēc iepazīšanās ar apkaimju biedrībām un to īstenotajām aktivitātēm pasākuma dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem, dalīties savās pārdomās un pieredzē, kā arī pārrunāt aktuālos jautājumus.  Diskusijas gaitā tika izteikti arī vairāki ierosinājumi, tostarp ierosinājums uzlabot Rīgas sabiedriskā transporta grafika saprotamību, kā arī ierosinājums rīkot vairāk iekļaujošu aktivitāšu.

Tikšanās noslēgumā interesentiem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa bibliotēku divās grupās, kā arī reģistrēties kā bibliotēkas lietotājiem.

Tikšanās tiek rīkotas pašvaldības īstenotā projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros.

Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Šī projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Piektdien, 24. martā, norisinājās Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) biedru kopsapulce, kurā apstiprināts organizācijas 2022. gada pārskats un jaunais LPA Padomes sastāvs. 

“Aizvadītais gads mums kā cilvēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā ir bijis pārbaudījumu pilns, nevienam nepaliekot vienaldzīgam pret Krievijas izvērsto nežēlīgo karu Ukrainā. Tas parādījis, ka Latvijas sabiedrībā ir milzu pilsoniskās līdzdalības un atbildības potenciāls, kas bijis līdz galam nenovērtēts un neīstenots,” atskatoties uz aizvadīto gadu secina Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.

Šogad mandāta termiņš LPA padomē beidzās Lolitai Čigānei (Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” viceprezidente, biedrības “Jesajas Berlina biedrība” padomes priekšsēdētāja vietniece, biedrības “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” padomes locekle). Viņas vietā LPA padomē biedru kopsapulce ievēlēja Uldi Dūmiņu, Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētāju un ilggadēju NVO sektora aktīvistu. LPA Padomē turpmāko gadu darbu turpinās Inese Tauriņa (“Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore), Zelma Martinsone (nodibinājuma “Fonds digitālai izaugsmei TRĪS” valdes locekle), Mārcis Liors Skadmanis (uzņēmējs un filantrops, Starptautiskās NVO dienas aizsācējs un dibinātājs), Mārtiņš Šteins (jauniešu organizācijas “Nītaureņi” dibinātājs un valdes loceklis, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, 13. Saeimas deputāts) un Viesturs Ķerus (Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs). LPA Padomes darbu turpinās vadīt Padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis (Fonds “PLECS” valdes loceklis).

“2023. gadā mēs turpināsim iesāktos darbus – ar jaunu jaudu, iedvesmu un ņemot vērā pēdējo gadu krīžu mācības. 2023. gadā kā viena no prioritārajām tēmām LPA darba tēmām ir izvirzīta noturībspēja, kā arī aktivitātes, ka veicina to, ka nevalstiskais sektors tiek atzīts par pilnvērtīgu sadarbības un sarunu partneri politikas plānošanas un ieviešanas jautājumos, kā arī krīžu pārvarēšanā,” uzsver Georgs Rubenis, LPA padomes priekšsēdētājs, aicinot LPA biedrus un citas Latvijas nevalstiskās organizācijas būt aktīvām, līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos un veicināt pilsoniskā dialoga īstenošanu.

Padome ir LPA pārvaldes institūcija, un tās locekļi organizācijas attīstībā pilda stratēģiska padomdevēja un pārrauga funkciju. Padomi veido septiņi locekļi – fiziskas personas, kuras uz diviem gadiem ievēl biedru sapulce. Ikdienas darbu organizācijā vada tās valde direktores Kristīnes Zonbergas personā.

Ar LPA kopsapulcē apstiprināto organizācijas 2022. gada pārskatu var iepazīties šeit.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Šogad Rīgas jauniešiem un senioriem no aprūpes centriem ir iespēja piedalīties sabiedrības integrācijas projektā “Radošu pasākumu cikls Rīgas senioriem ar filmas uzņemšanu”, kā rezultātā taps televīzijas raidījumu sērijas, kas tiks rādītas Latvijas Televīzijā.

Līdz 10. aprīlim jaunieši no 14 gadu vecuma tiek aicināti pieteikties projekta “Radošu pasākumu cikls Rīgas senioriem ar filmas uzņemšanu” īstenošanai, lai attīstītu organizatoriskas prasmes, komunicētu ar citiem jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lietderīgi pavadītu laiku vasarā, kā arī apgūtu filmu veidošanas pamatus, iemaņas sociālajā darbā un uzņemtu televīzijas raidījumu. Dalība ir bezmaksas.

TV raidījuma veidošanas process notiks režisora, scenārista un producenta Staņislava Tokalova vadībā. Jauniešiem tiks sniegtas teorētiskas un praktiskas pamatzināšanas par raidījumu veidošanu.

Projekta mērķis ir radīt televīzijas raidījuma sērijas, kurās tiks atspoguļotas vecāka gadagājuma cilvēku atmiņas un sapņi, lai viņi varētu radoši un jēgpilni pavadīt savu laiku. Rādot “pēdas”, ko unikālas personības atstāj dzīvē un sabiedrībā, televīzijas raidījumā atspoguļos viņu emocionālos ceļojumus un dzīvesstāstus, palīdzot skatītājiem apzināties savu unikalitāti, izprast savu vērtību un iegūt pārliecību par sevi.

Jaunieši no Rīgas un citām Latvijas pilsētām runās un pierakstīs senioru stāstus. Labākie no tiem tiks iemūžināti kamerā, lai veidotu televīzijas raidījuma sērijas, kas tiks rādītas Latvijas Televīzijā.

Pieteikuma anketu var aizpildīt līdz 10. aprīlim šeit (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdW_fYXemoS6ciwDq0YXftRJcoz-MOI68NYzAUXERpDtqfI0Q/viewform).

Informācijai un saziņai lūdzam izmantot e-pastu – taisamkino@gmail.com.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projektu īsteno NVO “Pūks un draugi”.