Arhīvs birkai: Integrācija

Trešdien, 16. novembrī laikā no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00 norisināsies Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbības memoranda īstenošanas padomes 7. sēde.

Memoranda padomes sēdes darba kārtība:

• Rīgas pilsētas budžets.
Ziņotājs: U. Rakstiņš, Rīgas domes Finanšu departamenta direktors;

• Aktualitātes: informācija par Rīgas pilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda atvēršanu parakstīšanai 2022. gadā; Rīgas pilsētas Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursa aktualitātes; diskusija par NVO foruma saturu u.c.
Ziņotājs: I. Stalidzāne, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece;

• Piekļuve Rīgas domes un Rīgas domes pastāvīgo sēžu dokumentiem.
Ziņotājs: S. Laganovska, Rīgas domes Sekretariāta vadītāja;

• Rīgas pilsētas pašvaldības policijas mobilā lietotne un tās piedāvātās iespējas.
Ziņotājs: A. Aronovs, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks;

• Ielu tirdzniecības organizēšana Rīgas pašvaldībā.
Ziņotājs: A. Lišmanis, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu
atbalsta un metodikas pārvaldes Komercdarbības koordinācijas nodaļas vadītājs;

• Projekts “Rail Baltica” – informācija par projektu un tā integrēšanu Rīgas
pilsētvidē, aktuālā situācija un sabiedrības līdzdalība procesos.
Ziņotāji: Ē. Diļevs, RB Rail AS Tehniskais direktors Latvijā;
I. Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora
vietnieces attīstības jautājumos p.i.;
M. Slimbahs, Rīgas domes Publiskās infrastruktūras attīstības
pārvaldes direktors.

Aicinām sekot līdzi Memoranda padomes sēdei Rīgas pašvaldības tīmekļa vietnē www.riga.lv, kur būs redzama tiešraide: https://www.riga.lv/lv/tiesraides-un-ieraksti

Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas finansētais LNS projekts “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu! – 2” (turpmāk – projekts) tika uzsākts 2022. gada jūlijā.

Projekta mērķis ir sekmēt Rīgaspilsētā dzīvojošos nedzirdīgos cilvēkus t.sk. cilvēkus ar dzirdes traucējumiem aktīvu personisko līdzdalību savu apkaimju izpētes, izziņošanas un identitātes stiprināšanas procesos, lai stiprinātu to piederības un atbildības sajūtu savai apkaimei un pilsētai, kā arī rosinātu līdzdarboties apkaimju interešu aizstāvība, popularizēšanā, labiekārtošanā, to vides uzlabošanā un attīstībā, tādējādi sniedzot lietderīgu ieguldījumu savai pilsētai un valstij.

Projekta ietvaros tika īstenotas divas svarīgas aktivitātes:

✔Īsfilma “Turpinām iepazīt mūsu Rīgas pilsētas apkaimes zīmju valodā!”

✔Paneļdiskusija “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi.”

Īsfilma “Turpinām iepazīt mūsu Rīgas pilsētas apkaimes zīmju valodā!” tika izveidota par 15 Rīgas pilsētas apkaimēm latviešu zīmju valodā ar subtitriem latviešu valodā: Berģiem, Bolderāju, Zolitūdi, Imantu, Čiekurkalnu, Iļģuciemu, Juglu, Kundziņsalu, Mežciemu, Pētersalu-Andrejsalu, Purvciemu, Rumbulu, Torņakalnu, Vecāķiem, Zasulauku, kā arī par Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centriem.

Īsfilma “Turpinām iepazīt mūsu Rīgas pilsētas apkaimes zīmju valodā!” ir apskatāma te:

https://www.lns.lv/lat/jaunumi/?doc=21341.

Īsfilmas izveides procesā piedalījās paši nedzirdīgie cilvēki (projekta mērķgrupas dalībnieki), Rīgas iedzīvotāji. Īsfilmas izveides procesā notika informācijas meklēšana, apkopošana, analīze, sagatavošana, filmēšana par Rīgas pilsētas apkaimēm. Tas bija ļoti radošs, laika ietilpīgs, grūts darba process.

Savos iespaidos par filmēšanu īsfilmā dalās daži dalībnieki un projekta vadītājs Ivars Kalniņš.

Sanita Rūrāne (Juglas apkaime):

“Es pati to nedomāju stāstīt par Juglu, bet Ivars vai kāds cits, kurš zināja, ka dzīvoju Juglā, izvēlējās mani, lai pastāstu par Juglas apkaimi. Es saņēmu piedāvājumu piedalīties īsfilmā no Māras Lasmanes. Es labprāt tam piekritu! Man patīk stāstīt, informēt, kā arī tas man palīdz apgūt pareizu zīmju valodu, paplašināt vārdu krājumu. Tas noder arī citiem nedzirdīgajiem, lai uzzinātu ,kādas zīmes atbilst vārdiem. Ir jāveicina nedzirdīgu cilvēku zināšanas par Latvijas apkaimes vēsturi. Man patika filmēšanas process, tikai jocīgi, ka dzīvojot jau 9 gadus Juglā, tik maz zināju par tās vēsturi. Grūtību nebija. Man tiešām patika piedalīties filmēšanā, tā bija jauna pieredze.  Man ir svarīga komunikācija!”

Sandra Gerenovska (Zolitūdes apkaime):

“Nolēmu piedalīties, jo pati dzīvoju Zolitūdē jau 11 gadus. Vēlējos uzzināt ko jaunu. Un uzzināju patiešām interesantas lietas. Filmēšanas process mani apmierināja. Iepriekš biju ar tekstu jau iepazinusies un to nedaudz papildināju, lai ir interesantāk. Grūtības nesagādāja nemaz. Piedaloties filmēšanā uzzināju daudz ko vairāk, ja nebūtu piedalījusies, varbūt pat neuzzinātu.”

Māra Kursīte (Iļguciema apkaime):

“Man pēdējā brīdī palūdza par šo apkaimi (Iļģuciemu) pastāstīt. Man bija brīvs brīdis, tad tā arī intereses pēc piekritu palīdzēt, pašai arī bija kaut kas jauns, ko uzzināt no tās apkaimes, un izdomāju, ka būs jāved draugus atrādīt apkaimes vēsturi, ja nebūs ideju, kur braukt pavadīt laiku dabā. Esmu filmējusies senāk, tas tiek mazliet aizmirsts, grūti bija atsākt, negribēju kļūdīties stāstos, bet ātri pielāgojos. Uzzināju apkaimes vēsturi un lokācijas, kur bieži esmu bijusi – nezināju, kas tajā vietā bija senāk.

Ivars Kalniņš (projekta vadītājs):

“Šajā projektā filmas sagatavošana noritēja ilgāk nekā biju plānojis, jo laika gaitā bija jāveic negaidītās izmaiņas. Filmēšana notika dažādos laikos, vienoties ar brīvprātīgajiem videomodeļiem nebija viegli, jo katram no viņiem bija savi plāni. Tomēr šis darbs ir paveikts, tagad notiek montāža un veikti labojumi. Šajā aktivitātē lielākais plus ir tas, ka cilvēki, kuri dzīvo savās apkaimēs, spēj sniegt informāciju par interesantām vietām, vēsturi un notikumiem. Darba grupa gatavojas beigt darbu pie šīs filmas un to palaist vaļā.”

Bija noorganizēta paneļdiskusija “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi.”. Tajā piedalījās Rīgas pilsētas Apkaimju centra koordinatori, pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes, Rīgas domes Labklājības departamenta, LNS prezidents Edgars Vorslovs un LNS Dienas centra vadītāja Gunta Birnīte.

Paneļdiskusijas laikā tika izskatīti daudzi problēmjautājumi, piemēram, kā uzlabot nedzirdīgo cilvēku informēšanas iespējas par Rīgas pilsētas apkaimju norisēm, aktivitātēm un notikumiem, kādas aktivitātes var sekmēt nedzirdīgo cilvēku piederības un atbildības sajūtu savai apkaimei, kāpēc nedzirdīgie cilvēki nespēj paust savu viedokli, vēlmes un vajadzības par savu apkaimi.

Plašāk par novadīto paneļdiskusiju ir iespējams izlasīt te:

https://www.lns.lv/lat/projekti/_ieklaujamies_rigas_apkaimes_ar_zimju_valodu_____2/?doc=21325

Informatīvi apkopojošs paneļdiskusijas videokopsavilkums ir apskatāms te:

https://www.lns.lv/lat/projekti/_ieklaujamies_rigas_apkaimes_ar_zimju_valodu_____2/?doc=21335

Par dalību paneļdiskusijā un tās norisi savās domās dalās tās dalībnieki.

Daiga Mežale – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centraApkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  projektu vadītāja apkaimju attīstības jautājumos:

“Esmu pateicīga par šo unikālo pieredzi, pirmo reizi auditorijā komunicējot ar surdotulka starpiecību. Tas deva lielāku izpratni par nedzirdīgo cilvēku vajadzībām un būtu veicams, lai viņi veiksmīgāk iekļautos apkaimju dzīvē. Tas palīdzēs mums, apkaimju koordinatoriem, turpmākajā darbā, daloties ar kolēģiem paneļdiskusijā izskanējušajām idejām un skaidrojot viņiem dažādās nianses, kuras mēs paši līdz šim nezinājām. Ceru, ka Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību varēs daļu no šīm iecerēm īstenot jau nākamgad.”

Gaidis Balodis – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centraApkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  Projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos:

“Izsaku pateicību par iespēju projekta ietvaros piedalīties diskusijā un informēt par pašvaldības, tai skaitā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra darba jautājumiem un aktualitātēm, kas ir būtiskas vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem Rīgas apkaimju iedzīvotājiem. Uzskatu, ka diskusija un projekts ir lieliska viedokļu apmaiņas platforma par problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras vājdzirdīgi un nedzirdīgi Rīgas iedzīvotāji. Pašvaldība un apkaimju koordinatori turpinās strādāt un pievērst kolēģu uzmanību uz vājdzirdīgu un nedzirdīgu Rīgas iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā veicināšanas jautājumiem (pašvaldības informācijas sniegšanu arī vieglajā valodā, pašvaldības rīkoto pasākumu un sagatavotās audiovizuālās informācijas pēc iespējas nodrošināšanu ar surdotulka pakalpojumu un subtitriem u.c.).”

Jānis Tirziņš – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centraApkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos:

“No savas puses ceru, ka tiekoties, piemēram, nākamgad šādā pašā formātā jau varēsim runāt ne tikai par vajadzībām, bet arī par sasniegto! Paldies par paneļdiskusiju, kas sniedza iespēju arī mums saskatīt problēmas, par kurām līdz šim nebijām aizdomājušies!”

Dace Paegle – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja dalās savos iespaidos par organizēto paneļdiskusiju:

“Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) organizētajā paneļdiskusijā biju kopā ar saviem kolēgiem no Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra. Diskusijas laikā iepazinos ar LNS darbību un izaicinājumiem, ar kādiem ikdienā nākas sastapties nedzirdīgajiem cilvēkiem. Sarunā atklājās daudz sasāpējušu jautājumu un problēmu, kuras vienas diskusijas laikā nav iespējams atrisināt, jo to risinājumam nepieciešama visu Rīgas domes departamentu iesaistīšanās un sabiedrības izglītošana par šādiem jautājumiem. 

Paldies LNS par aktīvu darbu, regulāri īstenojot projektus sabiedrības integrācijas jomā un aktualizējot nedzirdīgo cilvēku problēmjautajumus. Arī turpmāk sadarbosimies, lai kopīgi soli pa solim padarītu pieejamāku savu apkārtējo vidi un iekļaujošu sabiedrību.”

Elīza Spurdziņa – Kultūrpolitikas departamentā vecākā referente:

“Dalība paneļdiskusijā “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi” bija ļoti vērtīga un interesanta pieredze gan man personīgi, gan pārstāvot Kultūras ministriju. Esmu pateicīga par iespēju piedalīties rīkotajā diskusijā, jo tieši šāda klātienes tikšanās forma iedrošina gan dzirdīgos, gan nedzirdīgos nebaidīties komunicēt vienam ar otru un veidot kontaktus arī turpmākai sadarbībai. Ļoti iedvesmojoši bija redzēt nedzirdīgo kopienas lielo interesi par aktualitātēm Rīgas apkaimēs un iespējām apmeklēt dažādas kultūras norises, kā arī ir liels prieks par to, ka Latvijas Nedzirdīgo savienības kultūras dzīve ir ļoti aktīva un bagāta. Tas dod arvien lielāku degsmi arī mums, Kultūras ministrijas darbiniekiem, meklēt risinājumus, lai padarītu Latvijas kultūras dzīvi arvien iekļaujošāku.”

Edgars Vorslovs – LNS prezidents:

“Paneļdiskusija bija lietderīga, kuras laikā gan pats, gan citi klātesošie daudz uzzināja par apkaimju koordinatoru darbu. Nedzirdīgajiem tika sniegta informācija kā iesaistīties apkaimju pasākumos un izteikt savus priekšlikumus savas dzīvesvietas vides uzlabošanai. Manuprāt arī diskusijas dalībniekiem tā bija lietderīga, jo viņi daudz uzzināja par nedzirdīgo vēlmē, sevišķi informācijas pieejamībā. Jo informētāka un zinošāka sabiedrība, jo iekļaujošāku vidi iespējams izveidot.”

Projekts realizēts veiksmīgi un darbs tajā novērtējams pozitīvi, tā realizācija noteikti kļuva par platformu viedokļu apmaiņai un kopējai darbībai ar Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru un nedzirdīgajiem cilvēkiem attiecībā uz ieguldījumu un attīstību savu apkaimju dzīvēs Rīgas pilsētā!

Uz tikšanos nākamajos projektos!

Projekts “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu! – 2” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas  Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Par sniegto informāciju un pasākuma norisi atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.

Informāciju sagatavoja projekta informācijas un publicitātes ieviešanas darba grupas locekles:
Karīna Pavlova un Ilona Liniņa.

Pateicībā par Latvijas valsti un godinot latviešu karavīru piemiņu, Jaunciema attīstības biedrība aicina visus uz muzikālu svētku brīdi 11.novembrī pulksten 19:00 Jaunciemā, laukumā starp Jaunciema gatvi un Jaunciema 4.šķērslīniju.

Dalīsimies ar dziesmām un atmiņām. Būs iespēja izvietot līdzi paņemtās svecītes svētku stendā, kas būs pieejams no 11.-19.novembrim.

Aicinām iedzīvotājus pievienoties un kopīgi izgaismot Jaunciemu valsts svētkos!

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts” (LJTI) aicina ikvienu interesentu uz Klēras Kaningemas publisko lekciju/performanci “4 Legs Good” 9. novembrī plkst. 18:00 Dirty Deal Teatro, Talsu ielā 1, kurā viņa aktualizē tēmu par invaliditātes atspoguļojumu uz skatuves. Pasākuma norises valoda – Angļu.

Klēra Kaningema Rīgā viesojas, lai vadītu trīs dienu meistarklasi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai veicinātu viņu iesaisti skatuves mākslā.

Meistarklašu noslēdzošajā dienā paredzēts publiskais pasākums, kuru var apmeklēt ikviens interesents. Tajā māksliniece iepazīstinās ar savu praksi, īpaši kruķu izpētē, un, kā tie veido viņas darbus. Viņa pēta, kā kruķi ir saistīti ar viņas ķermeni un plašāk – kā tie savieno viņu ar pasauli un citiem cilvēkiem.

Norises vieta ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tiks nodrošināts surdotulks latviešu valodā. Ieeja pasākumā ir bezmaksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūgums pieteikties, rakstot uz berzina.liba@gmail.com vai zvanot 28649014.

Vairāk par Klēru Kaningemu (Claire Cunningham): Izpildītāja un starpdisciplināru projektu radītāja, kas šobrīd sadarbojas ar tēlotājmākslas teātri “Tanzhaus NRW” Diseldorfā, kā arī Londonas laikmetīgās dejas centru “The Place”. K. Kaningema ir viena no starptautiski atzītākajām māksliniecēm ar invaliditāti. Viņas darbi pēta sava ķermeņa fiziskās spējas un potenciālu, atsakoties no tradicionālas dejas tehnikas. Mākslinieci interesē invaliditātes ietekme ne tikai attiecībā uz kultūras jomu, bet arī sabiedrības priekšstatiem par vērtībām, saikni un savstarpējo atkarību.

Klēras Kaningemas mājaslapa: https://www.clairecunningham.co.uk/

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Šogad biedrība “”DIA+LOGS”, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS”, uzsāka projektu par pieaugšanu, pieņemšanu, dažādību un ar to saistītiem izaicinājumiem –  “Es esmu Es!”

! Tā mērķis – Izveidot interaktīvu rīku – asociatīvās kārtis un nelielu pavadošo grāmatiņu (instrukciju to izmantošanai), kuras ir lielisks resurss dažādu sensitīvu un tabu jautājumu aktualizēšanai, diskusiju par iekļaušanos, par stereotipiem, par piederību un iederību rosināšanai, jaunu perspektīvu, skatupunktu meklēšanai, ar mērķi piedāvāt tās speciālistiem (sociālajiem pedagogiem, jaunatnes lietu speciālistiem, NVO pārstāvjiem utt.) savā ikdienas darbā, lai veicinātu iekļaujošāku un iecietīgāku vidi sabiedrībā kopumā.

Tagad notiks projekta noslēdzošā daļa – neklātienes informatīvais prezentācijas pasākums 09.11.2022. no plkst. 16.30-18.00, kurā var piedalīties visi interesenti, kas strādā gan ar jauniešiem, gan ar cilvēku grupām, kuri vienā vai otrā veidā tiek skatīti kā atšķirīgi no vairākuma, piemēram, cilvēki ar invaliditāti (gan fizisku, gan garīgu), HIV inficētie, citu etnosu, tautību pārstāvji utt.

Pasākuma laikā iepazīstināsim ar projekta laikā paveikto un gūto pieredzi, informēsim par asociatīvo kāršu “Dialogs par DAŽĀDĪBU” izmantošanas priekšrocībām un nozīmīgumu darbā ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Pieteikšanās: https://bit.ly/3zo53lf

Reģistrētajiem dalībniekiem īsi pirms pasākuma tiks nosūtīta piekļuves saite.

Jautājumu gadījumā rakstiet: dialogs.zinu.lapa@gmail.com

Nodarbības dalībniekiem būs iespēja iegūt asociatīvo kāršu komplektu “Dialogs par DAŽĀDĪBU” savā rīcībā.

Pasākums notiek projekta “Es esmu es!” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi un savā ikdienā seko līdzi vai pat piedalās vairāk nekā tikai vienas pilsētas vai novada dzīvē. Arī ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 500 000 latviešu, no kuriem liela daļa ir mobilie pilsoņi, kas regulāri ceļo un ar vienu kāju dzīvo Latvijā, ar otru strādā ārvalstīs.

Lai stiprinātu piederības sajūtu un demokrātisko kultūru Latvijā, biedrība Latviesi.com ar Sabiedrības Integrācijas fonda un Kultūras ministrijas atbalstu jau otro gadu palīdz sadarbības partneriem Latvijā uzrunāt un iesaistīt jaunu mērķauditoriju savu pilsētu vai novadu attīstībā – tautiešus, kuri uz noteiktu laiku fiziski neatrodas savos dzimtajos novados. 

“Sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām un reģionālajiem medijiem šī ir lieliska iespēja situācijās, kad tas tiešām ir nepieciešams, kā, piemēram, pilsētas svētki, virtuālas sabiedrības līdzdalības iespējas vai ar atgriešanos novadā saistīta informācija, sasniegt savus novadniekus arī pāri robežām, kuri, kā rāda mūsu pieredze – domās un darbos turpina būt piederīgi un meklēt veidus, kā piedalīties arī attālināti”,

stāsta Latviesi.com vadītājs Indulis Bērziņš.

Biedrība Latviesi.com jau vairāk nekā 18 gadus veido šobrīd nu jau lielāko Latvijas diasporas mediju un vienīgo Latvijā, kas savos publicitātes kanālos sasniedz vairāk nekā 300 000 latviešu visā pasaulē, tostarp Latvijas iedzīvotājus un mobilos pilsoņus, kuriem interesē informācija, kas uzrunā latviešus pāri fiziskām dzimtenes un novadu robežām.

Latviesi.com komanda ikdienā seko līdzi informācijai ar līdzdalību pāri robežām un remigrāciju saistītos jautājumos, to apkopojot, kā arī nepieciešamības gadījumā pielāgojot vai papildinot un ar tiešām saitēm uz sadarbības partneru – NVO, pašvaldību vai reģionālo mediju mājaslapām – izziņojot sadaļā https://www.latviesi.com/regioni, vidžetos sadarbības partneru tīklā, kā arī Latviesi.com sociālo mediju tīklu kanālos, tādējādi stiprinot Latvijas iedzīvotāju, mobilo pilsoņu un latviešu visā pasaulē piederības sajūtu saviem novadiem un līdzdalību kopīgā darbā Latvijai!

Informācija pieejama šeit. 

Rīga

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludināja projektu konkursu apkaimju iniciatīvu un piederības sajūtas veicināšanai ar mērķi aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Pašvaldība vēlas aktivizēt apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursa 2. uzsaukumā tika iesniegti 16 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto summu EUR 49753,46.

Konkursa rezultātā finansiāls atbalsts piešķirts 14 projektiem par kopējo summu EUR 42520,56.

Finansējums piešķirts Čiekurkalna attīstības biedrībai, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrībai, Jaunciema attīstības biedrībai, biedrībām “Brasa”, “Piedzīvojumu Gars”, “Cita Rīga”, ‘Lucavsala”, “Cits ķengarags”, “Esi radošs”, Vecāķu biedrībai, Rīgas Tehniskajai universitātei, nodibinājumam “ECO PARTNERS”, Čiekurkalna kultūras biedrībai “JUGOLI” un biedrībai “Rīgas Aktīvo Senioru Alianse”.

Detalizēta informācija par konkursa rezultātiem un uzvarētājiem pieejama : https://apkaimes.lv/integracija/finansesanas-konkursi/.

23. septembrī NVO namu pieredzes apmaiņā apmeklēja viesi no Somijas, lai plašāk iepazītu gan NVO nama darbību, gan Rīgas pašvaldības darbu integrācijas jomā un nevalstisko organizāciju sniegto atbalstu jauniebraucējiem.

Viesi no Somijas – Loimas evaņģēliskās tautas augstskolas studenti no Irākas, Somālijas, Turcijas, Ukrainas, Vācijas un augstskolas projektu koordinatore Ilze Liepiņa – Naula – Latvijā bija ieradušies Erasmus+ pieaugušo izglītības grupas mobilitātes projekta ietvaros.

Ciemiņi ar interesi uzklausīja Rīgas pieredzi – izzināja NVO nama misiju, galvenos darbības virzienus un piedāvāto atbalstu NVO, kā arī iepazinās ar Rīgas pašvaldības darbu integrācijas jomā un atbalstu jauniebraucējiem.

Pieredzes apmaiņā pārstāvētas bija arī nevalstiskās organizācijas. Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” projektu vadītāja Linda Liepkalne pastāstīja par Informācijas centra iebraucējiem darbību Latvijā, savukārt biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvis Dainis Deigelis dalījās pieredzē un pārdomās, uzņemot bēgļus un jauniebraucējus. Tikšanās noslēgumā viesiem bija iespēja iepazīt tuvāk Latviju meistarklasē, ko vadīja starpkultūru dialoga eksperte Gunta Kelle.

Apkaimes

NVO nams pastāv jau deviņus gadus. Tajā tiek piedāvātas plašas iespējas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem – organizēt amatierkolektīvu mēģinājumus, rīkot seminārus un konferences, izmantojot NVO nama tehnisko nodrošinājumu.

Plašāka informācija pieejama šajā video: https://youtu.be/8oTabbRwdvU

Foto: Rīgas dome

https://flic.kr/s/aHBqjA7gar

Turpinot pērn sākto projektu, Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) Pārdaugavā izveidojis sporta zāli “Sensorais Džims” bērniem ar uzvedības problēmām – pirmo šāda veida pakalpojumu Latvijā, kur, iedarbojoties uz dažādām maņām, palīdz bērniem justies mierīgākiem, koncentrētākiem, mazināt dusmu lēkmes un stresu.

Jau vēstīts, ka pirms gada LBAF multifunkcionālajā centrā “Domino” Cementa ielā 12 tika atklātas jaunās telpas, kurās sniedz sociālās rehabilitācijas programmu bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem „Ceļš pie sevis”, ko finansē Rīgas domes Labklājības departaments.

Tagad realizēta projekta otrā kārta, kurā atvērti papildu kabineti sociālo pakalpojumu nodrošināšanai un “Sensorais Džims” jeb īpašā sporta zāle bērniem ar uzvedības problēmām.

“Rīgas lielais ieguvums ir mērķtiecīgi un neatlaidīgi partneri, kas apzinās mūsdienīgu, uz visu ģimeni vērstu sociālo pakalpojumu nozīmi. Pieprasījums pēc pakalpojumiem, kuros agrīni veikts darbs ar cēloņiem ir liels, tāpēc strādājam, lai tie būtu pieejami. Pateicoties šādām sadarbībām Rīga kļūst par sociālo pakalpojumu inovāciju galvaspilsētu,” tā piektdien, 16. septembrī, jaunās zāles atklāšanā uzsvēra Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Sensorā Džima” izveide ir ieguldījums LBAF pakalpojuma attīstībā un vienlaikus pirmais solis ceļā uz darbības paplašināšanu, lai nākotnē arī Latvijas reģionos varētu piedāvāt psihosociālu atbalstu bērniem ar uzvedības problēmām un viņu ģimenēm.

Patlaban ar Rīgas domes budžeta finansējumu šajā programmā  pakalpojumu var saņemt 48 bērni gadā. Atbilstoši budžeta iespējām bērnu skaitu, kas izmanto šo programmu, iecerēts palielināt līdz 60 bērniem gadā.

“Ceļš pie sevis” ir sociāls rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, ar mērķi nodrošināt bērniem ar saskarsmes un uzvedības traucējumiem un viņu ģimenēm psihosociālu atbalstu, lai mazinātu iekļaušanās un saskarsmes grūtības bērnudārzā un sākumskolā, veicinātu ģimenes izpratni par bērna vajadzībām, tādējādi uzlabojot saskarsmi ģimenē un mazinot konflikta situācijas bērnudārzā, skolā un ģimenē.

Pakalpojuma dalībniekiem organizētās nodarbības un konsultācijas vada profesionālu speciālistu komanda: sociālais darbinieks, ģimenes atbalsta persona, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, klīniskais psihologs, psihoterapeits, ABA terapija, skaņu terapeits un citi speciālisti pēc nepieciešamības.

https://flic.kr/s/aHBqjA7gar