Arhīvs birkai: Kultūra

20. marta rītā no plkst. 6.00 līdz 8.00 Arkādijas parkā un Zaķusalā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti iesaistīties Lielās dienas Saules sagaidīšanas rituālos.

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var piedzīvot, izejot dabā un veicot īpašus rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Arkādijas parkā rituālus ierādīs Latvijas Folkloras biedrības, folkloras kopu “Skandinieki”, “Savieši”, “Budēļi” un “Rāmupe” dalībnieki. Savukārt Zaķusalā Sauli sagaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”.

Sagaidot Saules lēktu, notiks gavilēšana, mutes mazgāšana, ugunskura iedegšana un ziedošana, bet pēc saullēkta būs kopīga šūpošanās, apdziedāšanās, putnu dzīšana, olu ripināšana, sišanās, mielasts, sadziedāšanās un citas rituālās darbības, kas veicina dzīvības, veselības vairošanu un ļaunā aizdzīšanu.

Savukārt 22. martā no plkst. 12.00 līdz 13.00 rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja ieskandināt Pavasara saulgriežus ar folkloras kopu “Vilcenes” pie kultūras centra “Mazā ģilde”.

Izvēlies sev ērtāko norises vietu, pievienojies rituāliem un iegūsti spēku visam pavasarim!

 

Līdz 28. martam NVO namā (Ieriķu ielā 43a, Rīgā) 1. un 2. stāva gaitenī apskatāma ceļojošā izstāde “Lauva – Bulgārijas Atmodas laika nacionālais simbols”, ko organizē “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība.

Izstāde veltīta Bulgārijas Nacionālās atbrīvošanas dienai – 3. martam – un iepazīstina ar lauvas kā nacionālā simbola veidošanos un nozīmi Bulgārijas Atmodas periodā. Ekspozīcija atklāj būtiskākos posmus, kuros lauva nostiprinājās kā bulgāru valstiskuma, drosmes un brīvības idejas zīme. Izstāde balstīta Bulgārijas un ārvalstu bibliotēku un muzeju krājumos glabātajos avotos un artefaktos, kuros lauva kā simbols parādās tēlotājmākslā, grafikā, literatūrā, un heraldikā, iezīmējot tās lomu bulgāru nacionālās identitātes tapšanā.

Izstādes autors ir mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Gjoševs, Bulgārijas Nacionālās mākslas akadēmijas absolvents, lektors un Plovdivas Mūzikas, dejas un tēlotājmākslas akadēmijas Dizaina katedras vadītājs.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un iepazīt Bulgārijas Atmodas laika kultūras un vēstures mantojumu!

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00

 

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) no 11. februāra līdz 3. martam aicina apmeklēt karikatūras žurnālam “Dadzis” veltītu izstādi “Aplidotājs”, kas būs apskatāma LNRMM lasītavā Pulka ielā 8, Rīgā.

Savulaik populārā latviešu satīras un humora žurnāla “Dadzis” vēsture nav viengabalaina – tas vairākkārt slēgts un atkal atjaunots. Senākais ilustrētais satīras krājums “Dadzis” Jūlija Pētersona redakcijā izdots jau 1912. gadā – divas reizes mēnesī to drukāja Karla Zeiberliha (Seuberlich) spiestuvē Rīgā. Strauji populārs kļuva nākamais, 1957. gadā izdotais un ar krāsainām ilustrācijām rotātais “Dadzis”: 16 lapaspušu biezais žurnāls 1963. gadā izdots 65 000 eksemplāros, bet nedaudz vēlāk jau 135 000. Tas iznāca apbrīnojami ilgi – 38 gadus, līdz pat 1995. gadam jau atjaunotā brīvvalstī. Žurnāla trešais mūžs aizsākās 2005. gada rudenī, taču jau pēc 3,5 gadiem izdevumu slēdza. Satīrai zaudējot asumu un iedarbību (kritizēt un izsmiet vairs nebija liegts), “Dadža” aktuālā misija bija veikta. Taču žurnāla vēsturiskā loma joprojām paliek nemainīga – žurnāls veicināja latviešu satīras žanra attīstību, iespaidojot vairākas mākslinieku paaudzes.

Padomju dubultās morāles gados “Dadzis” publicēja karikatūras, humoreskas un feļetonus par birokrātiem, krāpniekiem, likumpārkāpējiem, kā arī veiksmīgākās no lasītāju iesūtītajām vēstulēm, kas stāstīja par absurdiem notikumiem padomju ikdienā. Humoreskas un karikatūras smīdināja un veldzēja garu, ļaujot droši pasmieties par to, ko publiski kritizēt bija riskanti.

Rakstus un feļetonus žurnālam rakstīja gan redakcijas darbinieki, gan iesūtīja virkne talantīgu rakstnieku: Valdis Artavs, Dagnija Zigmonte, Laimonis Kamara, Andris Kolbergs, Zigmunds Skujiņš un daudzi citi. “Dadzī” tika publicētas arī daudzu zināmu latviešu mākslinieku zīmētās karikatūras.

Dāņu karikatūrists Herlufs Bidstrups “Dadzi” savulaik esot atzinis par vislabāk ilustrēto humora žurnālu Eiropā. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs glabā daudzu žurnālā publicēto mākslinieku karikatūras. Piedāvājam novērtēt 12 mākslinieku, Valeriana Ardašova, Gunāra Bērziņa, Māra Bišofs, Jāņa Briņķa, Ludmilas Bulikinas, Anatolija Kravcova, Imanta Melgaiļa, Dzintara Melņa, Uģa Mežavilka, Edgara Ozoliņa, Romana Vitkovska un Gunāra Vīndedža, asprātību.

Izstādi veidoja Elita Kalnača un Dārta Ungure.

LNRMM lasītavas darba laiks: pirmdiena līdz ceturtdiena 10.00–16.30.

 

Vecrīgas sirdī, Mārstaļu ielā 10, durvis vērusi Jauniešu vēstniecība – atvērta un iedvesmojoša vieta jauniešiem, kur attīstīt savus talantus, satikt domubiedrus un pavadīt laiku drošā un radošā vidē.

Jauniešu vēstniecība piedāvā bezmaksas mūzikas nodarbības dažādos virzienos, dodot iespēju jauniešiem apgūt jaunas prasmes, pilnveidot savu muzikālo talantu un izpausties radoši.

Nodarbībās var apgūt:

  • džambas spēli;
  • ukuleli;
  • klavieres;
  • kā arī ģitārspēli!

Nodarbības ir pieejamas ikvienam interesentam neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes.

Papildus nodarbībām regulāri tiek organizēti jauniešu vakara pasākumi – koncerti, tematiskie vakari un neformāli kopā būšanas brīži. Tā ir iespēja jauniešiem ne tikai uzstāties un dalīties ar savu radošumu, bet arī veidot jaunus kontaktus un draudzības, kā arī mentoru pavadībā gūt zināšanas!

Jauniešu vēstniecība piedāvā arī atvērto telpu – drošu un brīvi pieejamu vidi, kur mācīties, strādāt pie saviem projektiem, satikties ar draugiem vai vienkārši kvalitatīvi pavadīt laiku. Mērķis ir radīt vidi, kur jaunieši jūtas gaidīti, uzklausīti un iedvesmoti augt. Jauniešu vēstniecība kļūst par vietu, kur idejas pārtop darbos un talanti – iespējās.

Aicinām jauniešus apmeklēt Jauniešu vēstniecību Mārstaļu ielā 10 un kļūt par daļu no radošas un atbalstošas kopienas!

Nodibinājums “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Jauniešu centrs” Jauniešu telpas uzturēšanai meklē atbalstu. Tas var būt ziedojuma formā, vai arī materiālā, piemēram, skaņas tehnika, mēbeles, ilgi uzglabājamā pārtika (cepumi, konfektes) u.c.

Plašāka informācija: https://www.lelb.lv/jauniesu-centrs

 

“NVO nama ziņas” februāra numurā lasāma intervija ar pilsoniskās līdzdalības platformas Manabalss.lv galveno redaktori Signi Valtiņu, atrodama informācija par gaidāmajiem pasākumiem un semināriem NVO namā, aktuālajiem projektu konkursiem un NVO jaunumiem.

Sabiedrības līdzdalības fonda paspārnē darbojas vienīgā digitālā pilsoniskās līdzdalības platforma Latvijā – Manabalss.lv. Par fonda izveidi, platformas attīstību, iniciatīvu ietekmi un reputācijas jautājumiem stāsta Manabalss.lv galvenā redaktore Signe Valtiņa.

“Kopumā mēs redzam, ka sabiedrības līdzdalība ir būtiski augusi. Lai gan latviešu kultūrā nav izteikta ielu protestu tradīcija kā Francijā vai Spānijā, ManaBalss ir kļuvusi par digitālu līdzdalības formu, kur cilvēki var īstenot savu vajadzību mainīt lietas sev apkārt un uzlabot dzīves kvalitāti savās kopienās, valstī. Un, manuprāt, tas ir pozitīvi.”

Signe Valtiņa

Ar fonda pārstāvi būs iespēja tikties arī tīklošanās pasākumā “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos? NVO un reputācija”, kas notiks 26. februārī NVO nama filiālē Imantā, Slokas ielā 161, k-2.


Par šo un citiem pasākumiem lasiet vairāk “NVO nama ziņas” februāra numurā.

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT.


 

Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde” 21. februārī plkst. 19.00 ielūdz uz Deju vakaru ar muzikālo apvienību “Rezidenti”, kurā ikviens ar greznību un eleganci varēs izdejoties pēc sirds patikas!

“Rezidenti” ir labu draugu un lielisku profesionālu mūziķu apvienība. Lai gan grupas pirmā uzstāšanās ar šādu nosaukumu notika relatīvi nesen – tikai 2023. gada 6. janvārī Stāmerienas pils Zvaigznes dienas ballē, savu daudzgadu muzikālo pieredzi šie kungi krājuši gan kopā, gan atsevišķi, muzicējot tādos labi zināmos kolektīvos kā “Labvēlīgais Tips”, “Jukebox”, IGO, “Turaidas Roze”, “Big Al & The Jokers”, “Keksi”, MarieN, “No Pusvārda”.

Grupas sastāvā – Modris Laizāns (balss, basģitāra), Juris Kristons (taustiņinstrumenti), Zintis Žvarts (saksofoni), Ainis Zavackis (sitaminstrumenti). 21. februārī viņi atkal “rezidēs” Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”!

Atelpas brīžiem darbosies arī bufete, kurā varēs iegādāties gardus dzērienus un uzkodas.

Ieeja pasākumā no plkst. 18.00, ierašanās svinīgā apģērbā.

Biļešu cena EUR 20.00. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzē” un KTMC “Mazā ģilde”.

Deju vakaru ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Rīgas pašvaldība, atzīmējot desmit gadus kopš līdzfinansējuma programmas izveides radošo kvartālu un profesionālo nevaldības kultūras organizāciju atbalstam, aicina interesentus pieteikties finansējuma saņemšanai 2026. gadā. Programmas noslēguma pasākumā Ģertrūdes ielas teātrī tika izvērtēti līdzšinējie sasniegumi un uzsvērta programmas nozīme Rīgas kultūras dzīves attīstībā.

Šogad aprit desmit gadi kopš Rīgas pašvaldība īsteno līdzfinansējuma programmu pilsētas radošo kvartālu attīstībai un tā kļuvusi par nozīmīgu instrumentu Rīgas radošās un kultūras vides attīstībā, stiprinot kultūras piedāvājumu pilsētā. Kopš 2024. gada programmas atbalsta saņēmēju loks ir paplašināts, un to var saņemt arī nevaldības organizācijas.

Desmit gadu laikā Rīgas pašvaldība saņēmusi 188 projektu pieteikumus no radošajiem kvartāliem, no kuriem atbalsts piešķirts 127 projektiem, t.sk. jau desmit gadus finansējumu saņem Kalnciema kvartāls (SIA “BC Manufaktūra”). Atpazīstamākās kultūrvietas konkursā ir Sporta 2 kvartāls (biedrība “KIM?”), K.K.fon Stricka villa (biedrība “Fon Stricka villa”), Āgenskalna tirgus (SIA “Kalnciema iela”) u.c. Savukārt divu gadu laikā no nevaldības organizācijām saņemti 59 pieteikumi, un līdzfinansējums piešķirts 30 projektiem.

Pērn sasniegts rekordliels atbalstīto organizāciju skaits – līdzfinansējums piešķirts 10 radošajiem kvartāliem un teritorijām, piešķirot finansējumu 122 720 eiro apmērā, kā arī 21 profesionālajai nevaldības kultūras organizācijai, piešķirto tām 227 280 eiro. Saskaņā ar organizatoru sniegtajiem datiem, ar līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu kopējais apmeklētāju skaits pērn sasniedza aptuveni trīs miljonus. Atbalstītās nozares aptver plašu kultūras spektru, tostarp mūziku, teātri, deju, vizuālo mākslu, kino, grāmatniecību un bibliotēku nozari.

Piektdien, 6. februārī, Ģertrūdes ielas teātrī norisinājās aizvadītā gada līdzfinansējuma programmas noslēguma pasākums, kurā dalībnieki atskatījās uz desmit gadu laikā sasniegto un diskutēja par turpmākajām sadarbības iespējām starp pašvaldību un radošajām organizācijām.

Atklājot pasākumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina uzsvēra:

“Jaunie radošie uzņēmumi ar savu motivāciju darīt vairāk un radošāk mani patiesi iedvesmo. Radošie uzņēmumi ir Rīgas zelta tīklojums, kas padara mūsu pilsētu inteliģentu, radošu, dzīvespriecīgu un pievilcīgu gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem, kā arī notur un stiprina mūsu kultūras dzīvi. Paldies arī departamentam par ieguldīto organizatorisko darbu, kas ļauj šādai programmai pastāvēt un attīstīties, kā rezultātā piešķirtā finansējuma un dalībnieku apjoms katru gadu pieaug.”

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Krūze norādīja, ka interese par programmu gadu no gada palielinās, līdz ar to pieaug arī piešķirtais finansējums un pasākumu mērogs un kvalitāte. To izmanto jau plaši zināmas kultūrvietas, gan arī katru gadu parādās jaunas radošās organizācijas. Vidējais piešķirtais finansējums vienam projektam kopš programmas sākuma ir dubultojies, apliecinot radošo iniciatīvu nozīmi pilsētas attīstībā.

Rīgas pašvaldība jau ir izsludinājusi konkursu līdzfinansējuma saņemšanai 2026. gadā. Radošās organizācijas, uzņēmumi un profesionālās nevaldības kultūras organizācijas aicinātas pieteikties līdz 24. februārim.

Pašvaldības atbalstu var saņemt uzņēmumi un organizācijas, kas rīko kultūras pasākumus publiski pieejamās vietās. Atbalsts var segt līdz 50 % no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 15 000 eiro gadā. Kultūras pasākumiem jābūt pieejamiem bez maksas vai ieņēmumiem no tiem jāsedz mazāk nekā puse no faktiskajām izmaksām.

Vairāk informācijas par līdzfinansējuma programmu un nosacījumiem pieejama – šeit

Piektdien, 13. februārī, plkst. 13.00 MS Teams platformā notiks informatīvs seminārs par projektu pieteikumu sagatavošanu. Interesenti semināram aicināti pieteikties līdz 11. februārim, rakstot uz e-pastu evita.maca@riga.lv.

Lai sniegtu atbalstu sabiedriski nozīmīgu kultūras un mākslas pasākumu realizācijai, veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos nemateriālā kultūras mantojuma radīšanā un saglabāšanā, t. sk. veicinātu amatiermākslas kolektīvu darbību Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments ik gadu organizē virkni līdzfinansējuma konkursu.

Plašāka informācija par līdzfinansējuma programmām pieejama departamenta mājaslapā.

 

Esat laipni aicināti apmeklēt izstādi, kas ir tapusi projekta “Vakarēšana ar Savējiem” ietvaros, atspoguļojot projekta dalībnieku veikumu 8 radošajās darbnīcās, kā arī projekta laikā austo četru jostu fragmentus ar Vecmilgrāvja kultūrvēsturisko personību izstrādātajām Likteņa zīmēm (Augusts Dombrovskis, Marta Rinka, Krišjānis Barons, Jānis Akuraters) , kas kalpo kā apliecinājums kopīgam veikumam.

KAD: 02.02.-22.02.26.

KUR: Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Dombrovska izstabā.

Izstādes nosaukums: Mēs Esam, jo godinām, un mēs Būsim, jo turpinām…

Organizē: Biedrība ”Vecmilgrāvja attīstības biedrība”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Projekts paredz degradētas teritorijas labiekārtošanu un jaunas piemiņas vietas izveidi, vienlaikus saglabājot kapsētas ainavisko raksturu un integrējot jauno būvi esošajā vidē.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Lai arī jaunā kolumbārija celtniecību bijām iecerējuši pērn, patiesi ceru, ka to varēsim īstenot jau šovasar. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss projekta īstenošanai, un kolumbārija izbūvi plānots sākt šogad.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.


Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.


Vairāk:

  • par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.
  • par Latvijas kapsētām – ŠEIT.

 

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu sestdien, 7. februārī, radošās rūpnīcas “Veldze” pagalmā Rīgā, Matīsa ielā 8, uz vienu dienu tiks izveidots pilsētas sniega parks. Pasākuma “Backdoor Market Snow Day” laikā teritorija pārtaps par ziemas sporta un urbānās kultūras satikšanās vietu ar iespaidīgu sniega konstrukciju pilsētas centrā.

Pasākumā norisināsies snovborda un frīstaila slēpošanas aktivitātes sacensību formātā, pulcējot gan sportistus, gan skatītājus. Sportistu priekšnesumos tiks vērtēta triku sarežģītība, tehnika un stils, piedāvājot dinamisku un vizuāli iespaidīgu pieredzi arī skatītājiem. Dienas gaitā apmeklētājus sagaida ne tikai sacensības, bet arī DJ uzstāšanās, Street food zona, kā arī vakara ballīte pie “Backdoor Market” veikala.

Pasākuma programma:

● 12.00 – Parka atvēršana / iesildīšanās
● 18.00–20.00 – Snow Jam (Cash for Tricks & Best Trick)
● 20.30 – Apbalvošana
● No 20.30 – Afterparty

Dienas laikā pieejams:

● Mazais parks apmeklētājiem (12.00–20.00)
● ZARS Tattoo Flash (14.00–20.00)
● Silti dzērieni un Street food
● Mūzika un DJ seti visas dienas garumā

Pasākums tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” finansiālo atbalstu.

Pasākums būs bez maksas.

Vairāk par līdzfinansējuma programmu šeit.