Arhīvs birkai: Kultūra

“NVO nama ziņas” decembra numurā uz sarunu aicinājām biedrības “Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Sandru Lasi, lai uzzinātu vairāk par biedrības misiju, galvenajām aktivitātēm un projektu “Topošo un jauno vecāku skola”, kas sniedz praktisku un emocionālu atbalstu ģimenēm vienā no dzīves gaišākajiem posmiem.

“Biedrības nodarbības un satikšanās notiek arī NVO nama telpās, kas kļuvušas par svarīgu satikšanās vietu jaunajiem vecākiem un speciālistiem.
Es gribētu uzsvērt – lūgt atbalstu nav vājuma pazīme, bet gan rūpes par sevi un savu ģimeni. Vecāka ceļš nav jāiet vienatnē, un ir pilnīgi normāli, ka pirmie soļi var būt sarežģīti”.

Sandra Lase

Interviju, informāciju par gaidāmajiem NVO nama semināriem, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet decembra “NVO nama ziņas” numurā!


“NVO nama ziņas” – decembra numurs!

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT


 

Piektdien, 19. decembrī, pie ēkas Eduarda Smiļģa ielā 23a svinīgi atklāta no jauna izgatavotā piemiņas plāksne folkloristam, rakstniekam un publicistam Krišjānim Baronam. Šajā mājā viņš, tobrīd 65 gadus vecs, turpināja darbu pie plašā tautasdziesmu sakārtojuma, kas kļuva par nozīmīgu latviešu kultūras vērtību.

“Krišjānis Barons ir un paliek viena no mūsu tautas lielākajām vērtībām — leģenda un stūrakmens, uz kura balstās latviešu nācijas pašapziņa. Godāt šādus dižgarus ir mūsu svēts pienākums, un tas jādara ne tikai piemiņas brīžos, bet ik dienu, kopjot un izprotot viņu atstāto mantojumu. Pateicos iedzīvotājiem, kuri pirmie pamanīja plāksnes pazušanu un nepalika vienaldzīgi. Lai atjaunotā piemiņas plāksne kalpo kā atgādinājums par cilvēku, kurš ar savu darbu veidoja mūsu garīgo telpu. Novēlu, lai šī vieta aicina nākt ikvienu – bērnus, jauniešus, ģimenes un lai viņi zinātu, kāds cilvēks šeit reiz dzīvojis un ko viņš devis Latvijai,”

pauž Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis

Plāksnes atjaunošanu Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdeva Rīgas domes vadība, jo vēsturiskā zīme pirms trim gadiem tika nozagta. Tā kā tā bija veidota no divām masīvām bronzas daļām, pastāv aizdomas, ka zagļi bijuši metāla meklētāji. Ēkas īpašnieki ir piekrituši plāksnes atjaunošanai tās vēsturiskajā vietā.

Mājas iedzīvotāju pārstāve Elīna Rudeviča priecājās, ka bijusi iespēja piemiņas plāksni uzstādīt vēl šogad.

“Šī māja nav stāsts tikai par mums, kas tajā dzīvo šodien. Tā ir dzīva vēstures liecība, kas joprojām ir klātesoša.”

Jauno plāksni veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, kurš savulaik radīja arī 1985. gadā atklāto oriģinālo plāksni. Konsultējoties ar Krišjāņa Barona muzeju, tēlnieks Strupulis izstrādāja jaunu skici. Šoreiz plāksne veidota no pulēta granīta, uz kura piestiprināts bronzas bareljefs, nodrošinot gan ilgmūžību, gan vizuālu veidolu, kas atbilst piemiņas vietas nozīmei.

Tagad uz plāksnes ir uzraksti latviešu un angļu valodā, jo Rīgas Pieminekļu aģentūra uzskata, ka ir būtiski informēt tūristus par nozīmīgāko Krišjāņa Barona darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Viņš bija pirmais latvietis, ko vācu draudze atļāva izvadīt no Doma baznīcas.

Nams Eduarda Smiļģa (agrāk Dārtas) ielā 23a ir nozīmīga vieta Latvijas kultūras vēsturē. Tieši šeit par Dainu tēvu dēvētais Krišjānis Barons pabeidza lielu daļu no “Latvju dainu” krājuma, kas viņa kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam. Šajā namā viņš dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Baronu ģimene pārcēlās uz Pārdaugavu 1900. gadā, kad viņa dēla – ārsta Kārļa Barona – ģimene kļuva kuplāka un viņam bija nepieciešama sava dzīvesvieta. Lai gan Dainu tēvs labprāt būtu strādājis klusā lauku vidē, praktisku iemeslu dēļ izvēlējās Pārdaugavu, jo šeit bija vieglāk saņemt un nodot “Latvju dainu” korektūras un uzturēt aktīvu saraksti.

Māja, kurā Baroni dzīvoja, tolaik bija neliels, vienkāršs namiņš. Viņi mitinājās apakšstāvā, ar logiem pret ielu un atsevišķu ieeju, kas agrāk kalpojusi nelielam veikalam vai darbnīcai. Gan Krišjānis Barons, gan ciemiņi pārsvarā izmantoja ieeju no pagalma. Ēka pārbūvēta 1937. gadā, iegūstot cementa apmetumu, kas saglabājies līdz mūsdienām.

 

21. decembrī, ceturtajā adventē, Piņķu Svētā Jāņa baznīcā norisināsies jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”.

Sīkāk par koncertu stāsta Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja:

“Šis koncerts mums ir īpašs, tas ir kļuvis par sirsnīgu tradīciju, kurā kopā sanāk gan ģimenes, gan līdzcilvēki, lai dāvātu bērniem drošību, rūpes un klātbūtni. Šogad koncertā uzstāsies Kārlis Būmeisters un Babītes Kultūrizglītības centra dziedošie bērni un jaunieši – vokālā grupa “Karameles”, kā arī bērnu ansambļi “Bon Bon”, “Ledenītes”, “Zefīrs”, “Šokolāde” un “Marmelāde”. Grupa “Karameles” klātbūtne, kas bijusi neatņemama koncertu sastāvdaļa visus desmit gadus, ir piešķīrusi īpašu gaišumu un sirsnīgumu. Tieši šo jauniešu muzikalitātes un patiesā prieka dēļ daudzi koncerta apmeklētāji to apmeklē katru gadu. Pateicoties viņiem, šī Adventes svētdiena būs sirdssilta, gaiša un muzikāli bagāta. No sirds pasakāmies katram koncerta apmeklētājam, ziedotājam un atbalstītājam. Lai šis koncerts ir īpaša dāvana mums visiem Ziemassvētkos!”


Ieeja koncertā ir bez maksas, un tā laikā ikviens ir aicināts ziedot.


Visi saziedotie līdzekļi tiks nodoti Latvijas SOS Bērnu ciematu ģimenēs augošo bērnu atbalstam. Ziedojumi ļauj bērniem un ģimenēm ar bērniem palīdzēt dažādos veidos, atkarībā no tā, kas kuram konkrētajā brīdī visvairāk nepieciešams. Ar ziedojumu palīdzību SOS Bērnu ciematu asociācija var bērniem nodrošināt iespēju uzaugt drošā un atbalstošā vidē, sniegt gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, kā arī piepildīt kādu senu sapni.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija jau vairāk nekā 25 gadus rūpējas par bērniem un ģimenēm visā Latvijā, nodrošinot ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bērniem, kuri palikuši bez bioloģisko vecāku gādības. Asociācija gādā, lai bērni var uzaugt drošā un ģimeniskā vidē SOS bērnu ciematos un jauniešu mājās, kur viņi saņem emocionālu un praktisku atbalstu, lai varētu piedzīvot laimīgu bērnību, atklāt un attīstīt savus talantus un apgūt praktiskas iemaņas, kas palīdz sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tiek nodrošinātas arī individuālās sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Tāpat Asociācija sniedz atbalstu topošajām un esošajām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, piedāvājot dažādas apmācības, atbalsta grupas, sociālo darbinieku un psihologu konsultācijas. Ļoti nozīmīgs ir SOS Bērnu ciematu asociācijas darbs ar ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās. Ģimeņu atbalsta centros tiek palīdzēts vecākiem sakārtot ikdienu, attiecības un vidi bērna labklājībai, tiek sniegts psiholoģiskais un sociālais atbalsts un mācītas praktiskas prasmes, lai bērniem būtu iespēja uzaugt sev vispiemērotākajā vidē – savā ģimenē. Tāpat ģimeņu atbalsta centros bērniem ir iespējams saņemt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Papildus tam tiek īstenotas arī preventīvas programmas — tiek atbalstīti jaundzimušo vecāki programmā “Piedzimstot bērniņam”, palīdzēts bērniem un jauniešiem pārvarēt tuvinieka zaudējumu programmā “Kalniem pāri”, atbalstītas ģimenes gadījumos, kad vecāki šķiras, rūpējoties par to, lai šķiršanās procesā neciestu bērns, īstenota atbalsta programma “Pārinieks”, kas paredzēta pusaudžiem, kuru dzīvesveids var novest pie prettiesiskām darbībām, un piedāvāta apmācību programmu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem “Bērnam drošs un draudzīgs bērnu dārzs”.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas mērķis ir ļoti skaidrs — lai Latvijā ikviens bērns var augt drošā, mīlošā un atbalstošā vidē, neatkarīgi no tā, kādas grūtības viņa ģimeni ir skārušas.


Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājā Jelgavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv
Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv

 

Lai saglabātu un padarītu pieejamu informāciju par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, Rīgas pašvaldība sākusi vairāk nekā 50 gadu laikā uzkrāto vēsturisko fotogrāfiju un atklātņu digitalizāciju. Digitalizācijas procesā tiks apstrādāti ap 10 000 unikālu attēlu no Pilsētas attīstības departamenta arhīva – materiāli, kas sniedz vērtīgas liecības par pilsētas vēsturisko apbūvi un pilsētvides attīstību.

Šo pētnieciski vērtīgo materiālu krāšana, apkopošana un sistematizēšana sākta 1968. gadā, kad tika izveidota Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Šajā laikā iegūti un līdz mūsdienām saglabāti daudzveidīgi dokumenti un informācijas nesēji, kas nav tieši saistīti ar būvniecības dokumentāciju. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas birojs ir veicis rūpīgu šīs kolekcijas inventarizāciju un vērtīgāko materiālu atlasi, izvēloties kvalitatīvas, oriģinālas un unikālas vienības, kas atspoguļo Rīgas vēsturisko apbūvi un tās attīstību 20. gadsimta laikā.

Kopumā Pilsētas attīstības departamentā ir uzkrātas vairāk nekā 11 000 fotogrāfiju, vairāk nekā 1100 atklātņu, vairāk nekā 2000 fotoreprodukciju, kā arī citi materiāli – piemēram, fotonegatīvu filmiņas, avīžu un žurnālu izgriezumi, fotoalbumi, plāni, rasējumi u.c. vēsturiski materiāli, kas nav saistīti ar būvlietām vai būvniecības dokumentāciju. Fotogrāfiju un atklātņu skenēšana tiks pabeigta 2026. gada sākumā, kam tālāk sekos katra ieskenētā attēla apraksta un metadatu sagatavošana, lai attēlu digitālās kopijas varētu nodot glabāšanai Digitālajā bibliotēkā un tiktu nodrošināta to publicēšana tiešsaistē.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītājs Jānis Bērziņš atzīmē:

“Ņemot vērā to, ka Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pamatfunkcijas bija cieši saistītas ar Rīgas vēsturiskā centra pētniecību un pilsētplānošanas jautājumiem, piemēram, infrastruktūras, sabiedriskā transporta un dzīvojamā fonda nodrošināšanu, tad lielākā daļa fotomateriālu iemūžina ne tikai vēsturisko pilsētvidi pirms tās pārveidojumiem, bet arī fiksē pilsētas ainavu tās attīstības starpposmos, mirkļos starp zūdošo un topošo Rīgu, nereti priekšplānā izceļot pašu attīstības dzinuli – rīdzinieku. Un tieši šādi fotoattēli kā N. Sudrabiņa 1965. gadā uzņemtais fotoattēls ar Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi vai R. Johansona 1939.g. uzņemtais attēls ar Brīvības ielas seguma maiņu no vēsturiskā bruģa uz asfaltu, kas atspoguļo vēsturiskās pilsētvides pārveidojumu procesu, padara šo kolekciju par unikālu ieskatu 20. gadsimta Rīgā.”

Vēsturisko materiālu digitalizācija palīdz saglabāt vērtīgas un unikālas laikmeta liecības nākamajām paaudzēm, vienlaikus pasargājot oriģinālus no bojājumiem vai zudumiem. Digitalizētie materiāli kalpo kā rezerves kopijas gadījumiem, kad oriģināli varētu tikt iznīcināti, piemēram, ugunsgrēka vai plūdu rezultātā. Vienlaikus digitalizētie materiāli palīdz popularizēt kultūras mantojumu, sniedzot plašākas iespējas piekļūt šiem objektiem tiešsaistē, kā arī ļaujot veidot interaktīvus rīkus, virtuālas izstādes un mācību materiālus.

Pilsētas attīstības departamenta digitalizētie fotomateriāli pakāpeniski būs publiski pieejami vietnē digitalabiblioteka.lv, kur tie papildinās šajā vietnē jau esošos teju 900 fotomateriālus, un sniegs iespēju arhitektiem, ainavu arhitektiem, vēsturniekiem, studentiem un citiem interesentiem iegūt plašāku ieskatu Rīgas būvētā mantojuma vēsturiskajās liecībās.

Papildus dažādiem Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumiem un dokumentiem, Pilsētas attīstības departamenta arhīvā glabājas teju 3200 arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas, arheoloģisko izrakumu atskaites un citi pētījumu materiāli. Tāpat arhīvā pieejama plaša literatūras kolekcija – vairāk nekā 2 300 grāmatu un izdevumu dažādās valodās par kultūras mantojuma jautājumiem Rīgā, Latvijā un citviet pasaulē.

Dažādi digitalizēti materiāli par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumi jau ir pieejami Latvijas un Eiropas digitālajās platformās. Vietnē Digitalabiblioteka.lv apkopoti dažādu kultūras iestāžu, muzeju un arhīvu materiāli, savukārt Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls georiga.lv piedāvā detalizētus vēsturisko teritoriju realitātes modeļus, kas ļauj digitāli dokumentēt un saglabāt pilsētvides esošo stāvokli nākamajām paaudzēm. Eiropas mērogā Rīgas kultūras mantojums pieejams platformā Europeana.eu.

Pievienoto attēlu apraksts:

RDPAD_Mape_39_01_F1125_057
Skats no Jaunās Svētās Ģertrūdes baznīcas (celta 1903. – 1906. gadā pēc arhitekta Vilhelma fon Strika projekta) torņa, iemūžinot Brīvības ielas apbūvi un ielas seguma maiņu – no bruģa uz asfaltu (foto autors Rob. Johansons, 1939. gads)

 

1991. gada janvāra barikādes bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji ar vienotību, pilsonisku drosmi un nevardarbīgu pretošanos nosargāja mūsu valsts neatkarību. 2026. gada janvārī aprit 35 gadi kopš šiem vēsturiskajiem notikumiem, un jubileja tiks plaši atzīmēta valsts un pašvaldību līmenī, godinot barikāžu dalībniekus un nododot viņu pieredzi nākamajām paaudzēm.

Kā viens no centrālajiem pasākumiem norisināsies bezmaksas svētku koncerts “Mēs nosargājām Latviju”, kas veltīts 1991. gada barikāžu dalībniekiem. Koncerts notiks svētdien, 2026. gada 18. janvārī, plkst. 13.00 Ķīpsalas izstāžu hallē, Rīgā.

Uz koncertu tiek aicināti barikāžu dalībnieki kopā ar saviem tuviniekiem.

Barikāžu dalībnieki aicināti savlaicīgi saņemt bezmaksas ielūgumus kādā no četriem Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktiem:

Imantas apkaimē – Slokas ielā 161 k-2;

Āgenskalna apkaimē – Eduarda Smiļģa ielā 46;

Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31;

Centra apkaimē – Brīvības ielā 49/53.

Aicinām barikāžu dalībniekus un viņu tuviniekus piedalīties šajā nozīmīgajā atceres pasākumā, kopīgi godinot Latvijas vēsturi un tos, kuri stāvēja uz barikādēm mūsu valsts brīvības vārdā.

 

11. decembrī NVO namā norisinājās bērnu radošo darbu izstādes “Pasaule ap mani” svinīgais godināšanas pasākums, ko jau divdesmit pirmo gadu organizē Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība “Dace”. Pasākums pulcēja bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām no dažādām izglītības un aprūpes iestādēm, radot vidi, kurā viņi varēja justies novērtēti, iedrošināti un piederīgi.

Dienas sākumā pasākuma dalībnieki darbojās trīs radošajās darbnīcās:

  • “Mans mazais Ziemassvētku brīnums”, ko vadīja biedrība “Es varu visu!”;
  • “Izrotāsim Ziemassvētku eglīti”, ko organizēja biedrība “Priekumus”;
  • “Podziņu pie podziņas”, ko vadīja Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele”.

Sirsnīgs paldies visām biedrībām par ieguldīto darbu un radošo enerģiju, kas padarīja šo dienu īpašu ikvienam dalībniekam!

Svinību kulminācijā izskanēja svētku koncerts, kurā ar muzikāliem un radošiem priekšnesumiem uzstājās audzēkņi no Rīgas 3. pamatskolas Dienas aprūpes centra “Torņakalna rūķi”, Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Iecava”, VSAC “Rīga” filiāles “Ezerkrasti”, Gaismas skolas, Rīgas 4. pamatskolas un Rēzeknes pamatskolas–attīstības centra.

Sakām pateicību visiem, kas iesaistījās priekšnesumos – par drosmi, radošumu un vēlmi dalīties ar savu talantu. Visi mazie mākslinieki saņēma atzinības rakstus un dāvanas, savukārt pasākuma noslēgumā viņus sagaidīja svētku cienasts.

Izstāde “Pasaule ap mani” apskatāma līdz 2026. gada 5. janvārim NVO nama otrā stāva gaitenī (darba dienās 9.00–21.00, sestdienās 9.00–20.00). Aicinām ikvienu atnākt, iepazīt bērnu radošo skatījumu un atbalstīt viņu centienus.

 

Jau šajā nedēļas nogalē, no 12. līdz 14. decembrim, „Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā” norisināsies Baltijā lielākais Ziemassvētku tirdziņš „Baltic EXPO”, kas jau atkal Rīgu priecēs ar unikālākajām un sirsnīgākajām dāvanām. Šogad tirdziņš pulcēs 417 vietējos tirgotājus, amatniekus, mājražotājus un uzņēmumus no Latvijas (303), Lietuvas (85) un Igaunijas (29), parūpējoties par visu ģimeni – būs pieejama gan atsevišķa gardēžiem veltīta ēdienu tirgotāju zona, gan radošās darbnīcas bērniem. Kā jau ierasts, ieeja Ziemassvētku tirdziņā Ķīpsalā būs bez maksas.

Ikviens apmeklētājs varēs atrast savai gaumei piemērotākās dāvanas – koka un keramikas izstrādājumus, tekstilu, radošus rokdarbus, rotaslietas, aksesuārus, rotaļlietas un apģērbus bērniem, sveces, ziepes, ziemas sezonas gardumus, dažādus dzērienus, spēles, grāmatas un daudz, daudz ko citu.

Pasākums ir draudzīgs visai ģimenei, jo trīs dienu garumā “Baltic EXPO” Ziemassvētku tirdziņa apmeklētāji varēs sevi priecēt ne vien ar daudzpusīgāko dāvanu izvēli vienuviet, bet arī radošām bezmaksas darbnīcām bērniem, kuras varēs atrast “Rotaļnīca” kvartālā, savukārt izlēkāties uz nebēdu būs iespējams milzīgajā “ballisuatrakcijas.lv” piepūšamo atrakciju zonā.

Savukārt gardēži dažnedažādus labumus varēs baudīt un iegādāties dāvanām turpat netālu esošajā “Receptes” ēdienu tirgotāju zonā.

“Baltijas reģions ir neparasti bagāts ar lietām, kas radītas no sirds, ar pacietību un klusu lepnumu. Mēs redzam, kā cilvēki pāriet no bezpersoniskām dāvanām uz tām, kas nāk no rokām un stāstiem. Tieši tādēļ „Baltic EXPO” misija ir vienkārša — dot vietu un platformu mūsu pašu radītajam, atbalstīt vietējos un ļaut atrast dāvanas ar nozīmi. Lai arī esam lielākais Ziemassvētku tirdziņš Baltijā un Ķīpsalā atradīsiet plašāko sirsnīgāko dāvanu izvēli vienuviet, Ziemassvētki nav par daudzumu – tie ir par siltumu un rūpēm. Tieši tāpēc gaidīsim ikvienu gan mazu, gan lielu ciemos arī šogad,”

Ziemassvētku tirdziņa Ķīpsalā 2025. gada noskaņu ieskicē projekta galvenais vadītājs Rihards Mickēvičs

Ņemot vērā, ka Baltic EXPO Ziemassvētku tirdziņš ar katru gadu kļūst arvien plašāk atpazīstams ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, šogad tiek prognozēts ievērojams ārvalstu apmeklētāju pieaugums. To veicinājusi sadarbība ar tūrisma organizācijām, starptautiskajiem tūroperatoriem, B2B sadarbības tīkliem un Rīgas kā ziemas galamērķa popularitātes pieaugums.

Tieši tādēļ Baltijā lielākā Ziemassvētku tirdziņa viesus aicinām plānot savu apmeklējumu laicīgi un izmantot visas 3 tirdziņa darba dienas, lai pilnvērtīgi izbaudītu piedāvājumu un izraudzītos sev piemērotākās sirsnīgākās dāvanas.

Ieeja Ziemassvētku tirdziņā – BEZ MAKSAS.

Ziemassvētku tirdziņa darba laiki:

  • PIEKTDIENA (12.12.2025.) – 12:00-20:00
  • SESTDIENA (13.12.2025.) – 09:00-20:00
  • SVĒTDIENA (14.12.2025.) – 09:00-19:00

ADRESE: Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā, 2. halle; Ķīpsalas iela 8, Rīga, LV-1048, Latvija

Mājaslapa: www.balticexpo.lv
Facebook: www.facebook.com/balticexpo
Instagram: www.instagram.com/balticexpo.lv
Facebook pasākums: www.facebook.com/events/1182226233114163


Kontaktinformācija:
Rihards Mickēvičs (Projekta galvenais vadītājs)
www.balticexpo.lv
info@balticexpo.lv
+371 2 63 025 63


 

Pirmdien, 15. decembrī, plkst. 19.00, KTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē būs skatāma koncertizrāde, kas veidota pēc latviešu tautas pasakas “Vecīša cimdiņš” motīviem. Sirsnīgā un daudzu paaudžu iemīļotā pasaka jaunā interpretācijā ļaus skatītājiem un koncerta dalībniekiem iejusties sirsnīgā un jautrā Ziemassvētku vakarēšanas noskaņā – pasaku stāstīšanā un kopīgā Ziemassvētku dziesmu dziedāšanā.

Koncertizrādē piedalīsies viens no labākajiem Rīgas pilsētas kolektīviem – bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri” (vadītājas Inita Malnača un Agnese Malnača) un instrumentālā grupa:

  • Ligita Spūle (flauta);
  • Inita Malnača (čells);
  • Māris Treijs (klavieres);
  • Elīza Apine (bass);
  • Mārtiņš Kokars (sitaminstrumenti).

Koncertizrādes režisore – Agnese Malnača.

Ieeja – bez maksas.

Koncertizrādi ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.


Šis ir viens no adventes un Ziemassvētku laika pasākumiem Rīgā. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem vai atbalstītajiem decembra pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi Rīgas domes sociālajos tīklos lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Informāciju sagatavoja:
Kristiāna Ķēniņa
KTMC “Mazā ģilde” projektu vadītāja
kristiana.kenina@riga.lv
67037411


 

Ar siltu noskaņu, radošu rosību un patiesu kopā būšanas prieku 9. decembra vakarā NVO namā aizritēja Ziemassvētku ieskandināšanas pasākums, kas pulcēja gan lielus, gan mazus apmeklētājus. Visa vakara garumā valdīja mājīga gaisotne, kurā ikviens varēja ļauties radošumam, sarunām un svētku sajūtai.

Pasākuma dalībnieki ar lielu interesi un aizrautību iesaistījās radošajās darbnīcās – tika gatavotas meža maskas, apgūta pirogrāfijas tehnika un darināti svētku rotājumi. Īpašu prieku sagādāja ķekatnieki – visi klātesošie tika izdancināti rotaļās, bet lācis ar laimes slotu nosvētīja gan klātesošos, gan katru NVO nama stūri. Vakaru papildināja silti dzērieni, pīrādziņi un piparkūkas, radot īstu Ziemassvētku tuvuma sajūtu.

Sirsnīgs paldies visiem pasākuma apmeklētājiem par aktīvu līdzdalību, atvērtību un silto noskaņu! Īpašs paldies radošo darbnīcu organizatoriem:

 biedrībai “Dabas mākslas skola” par radošo darbnīcu “Meža maskas” un iedvesmojošu darbu ar dabas materiāliem;

biedrībai “Vienota Latvijas sirds” par iespēju iepazīt pirogrāfijas tehniku darbnīcā “Koka liesma”;

biedrībai “Brīnums. Radi pats” par sirsnīgo darbnīcu “Rūķītis–piekariņš”.

Tāpat liels paldies Rīgas Latviešu biedrības “Sprīdīša skolas” pārstāvēm un ķekatniekiem par rotaļām, dziesmām un tradīciju iedzīvināšanu.

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

 

Līdz 2026. gada 5. janvārim NVO nama otrā stāva gaitenī apskatāma bērnu radošo darbu izstāde “Pasaule ap mani”, ko rīko Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība “Dace”. Izstādē piedalās bērni ar īpašām vajadzībām, un tā tiek organizēta jau divdesmit pirmo reizi.

Izstādes mērķis ir stiprināt bērnu pašapziņu, veicināt ticību savām spējām un sniegt iespēju sabiedrībai iepazīt viņu radošo redzējumu.

Šogad savus darbus izstādē piedāvā audzēkņi no vairākām izglītības un aprūpes iestādēm:

  • tostarp Rīgas 3. pamatskolas Dienas aprūpes centra “Torņakalna rūķi”;
  • Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Teika”, “Kalnciems” un “Ezerkrasti”;
  • Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra, Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Iecava”;
  • Rīgas 4. pamatskola;
  • Rīgas 86. pamatskola;
  • Gaismas pamatskola;
  • Rīgas Valda Avotiņa pamatskola.

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama

darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.


“Pasaule ap mani” mazo mākslinieku godināšanas pasākums notiks NVO namā (Rīgā, Ieriķu ielā 43A), ceturtdien, 2025. gada 11. decembrī.

Svētku pasākums sāksies plkst. 11.00, kad bērniem būs iespēja darboties trīs radošajās darbnīcās:

  • “Mans mazais Ziemassvētku brīnums” – Ziemassvētku maisiņu gatavošana, izmantojot papīra mežģīnes, lentītes un dažādus dekoriņus kopā ar biedrību “Es varu visu!”;
  • “Izrotāsim Ziemassvētku eglīti” – rotājumu darbnīca kopā ar biedrību “Priekumus”;
  • “Podziņu pie podziņas” – Ziemassvētku dekoru izgatavošanas darbnīca, ko vadīs Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele”.

Savukārt plkst. 12.00 sāksies svētku pasākums, kurā ar muzikāliem un radošiem priekšnesumiem priecēs Rīgas 3. pamatskolas Dienas aprūpes centra “Torņakalna rūķi”, Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Iecava”, Valsts sociālās aprūpes centrs “Rīga” filiāles “Ezerkrasti”, Gaismas skolas, Rīgas 4. pamatskolas un Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra pārstāvji.

Visi mazie mākslinieki – radošo darbu autori saņems atzinības rakstus un dāvaniņas. Noslēgumā bērnus sagaida svētku cienasts.