Arhīvs birkai: Kultūra

Maijā plānots sākt Zolitūdes Atceres dārza būvniecību

Ceturtdien, 10.aprīlī, Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputāti piešķīra teju divus miljonus eiro Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas būvniecībai. Finansējums tiks ņemts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas pretendentam, kurš piedāvāja arī zemāko cenu.

Iepirkuma procedūra nosaka, ka līdz 23.aprīlim ir nogaidīšanas posms, iekams ar uzvarētāju drīkst noslēgt līgumu. Plānots, ka būvdarbi varētu sākties maija otrajā pusē, pēc līguma noslēgšanas un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas. Darbus plānots pabeigt 2026.gada maijā.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Konceptuāli atbalsta Alīses ielas ūdenstorņa nodošanu pašvaldības kultūras funkciju veikšanai

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja ūdenstorņa Alīses ielā 4 nodošanu pašvaldībai kultūras funkciju veikšanai un virzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.

“Komitejā konceptuāli atbalstījām ideju par Alīses ielas ūdenstorņa iegādāšanos un tā pārtapšanu par daudzfunkcionālu kultūrtelpu, kur satiekas izglītība, radošums un kopienas saliedētība. Tā varētu būt vieta, kur industriālais mantojums iegūst jaunu elpu caur izstādēm, izglītojošām programmām un vietējo iedzīvotāju iniciatīvām,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Izglītības, kultūras un sporta departaments saredz nekustamā īpašuma turpmāku izmantošanu, piemērojot to kultūras funkciju veikšanai. Tā kā pašlaik ūdenstornis vairs nepilda savas sākotnējās funkcijas, tam nepieciešams rast jaunu pielietojumu, konceptuāli paredzot, ka ūdenstorņa ēka varētu tikt pielāgota kultūras funkciju veikšanai, iesaistot gan pašvaldības kultūras iestādes, gan nevalstiskā sektora un apkaimes kopienas iniciatīvas. Kā ēkas pamatfunkciju departaments redz iespēju ūdenstorņa ēkā veidot pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” filiāli. Muzeja krājumā ir 10 000 priekšmetu, no kuriem ekspozīcijā esošajās telpās Alberta ielā 12 ir iespējams iekļaut tikai 2000 eksponātu, tādēļ atbilstošu telpu nodrošinājums tam ir ļoti būtisks.

Kā ēkas sekundārās funkcijas būtu dažāda veida publisku kultūras un kultūrizglītojošu pasākumu un aktivitāšu nodrošināšana, sadarbībā ar pašvaldības un nevalstiskā sektora institūcijām, iesaistot arī tuvāko apkaimju biedrības un vietējās kopienas dalībniekus.

Būve, ūdenstornis Alīses ielā 4, Rīgā ir izcils jūgendstila perioda tehnoloģijas raksturojošs objekts, nozīmīga industriālā mantojuma ēka, kas saglabājusi savu autentisko substanci. Ūdenstornis celts 1910.-1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pilnībā saglabājusies torņa autentiskā arhitektoniskā apdare, kā arī tā inženiertehniskais aprīkojums, kas ir nenovērtējama Eiropas industriālā mantojuma daļa.

Izvietojot ūdenstornī muzeja filiāli, rīdziniekiem un tās viesiem tiktu saglabāts unikāls objekts ar daudzveidīgām funkcijām:

  1. nozīmīgs industriālā mantojuma objekts ar saglabātām ūdensapgādes tehnoloģijām;
  2. kvalitatīvas muzeja ekspozīciju un izstāžu telpas, kuru ekspozīcija stāstītu par ūdensapgādes sistēmu 20. gadsimta sākumā Rīgā, kā arī vieta, kur notiktu kvalitatīvas izstādes gan par mantojuma tēmām, gan tiktu eksponēti mūsdienu autoru darbi;
  3. izglītojošo un radošo pasākumu, kā arī meistarklašu telpas dažāda vecuma apmeklētājiem, īpaši bērniem, skolēniem un senioriem izglītojošo programmu ietvaros, sadarbojoties ar apkaimes kopienu;
  4. radošu aktivitāšu vieta apkaimes iedzīvotājiem – semināriem, pasākumiem, interešu kopu nodarbībām utt.;
  5. Muzejs veiksmīgi iekļautos tūristu iecienītā Pārdaugavas kultūrvietu maršrutā – starp Āgenskalna un Kalnciema tirgu.

 

Vides objekts “RĪGA” ar animācijas filmas “Straume” kaķi pārvietots uz Rātslaukumu

Vides objekts “RĪGA” ar animācijas filmas “Straume” kaķi pārvietots no Brīvības laukuma uz Rātslaukumu, kur tas turpinās priecēt rīdziniekus un tūristus.

Paredzēts, ka animācijas filmas “Straume” galvenais varonis – kaķis uz vides objekta “RĪGA” Rātslaukumā atradīsies līdz tūrisma sezonas beigām, bet nepieciešamības gadījumā tas īslaicīgi var tikt noņemts sakarā ar citu pasākumu norisi.

📸 FOTOGALERIJA

 

Āgenskalnā atriezīsies zudusī piemiņas plāksne Krišjānim Baronam

Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja Rīgas pieminekļu aģentūras priekšlikumu jaunā veidolā atjaunot piemiņas plāksni Dainu tēvam Krišjānim Baronam un novietot uz ēkas Rīgā, Eduarda Smiļģa ielā 23A, fasādes.

Rīgas pašvaldības aģentūrai “Rīgas pieminekļu aģentūra” ir uzdots Rīgas domes priekšsēdētāja vadības uzdevums atjaunot piemiņas plāksni rakstniekam, folkloristam, publicistam Krišjānim Baronam uz ēkas fasādes Eduarda Smiļģa ielā 23a, kur viņš dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Tur jau ir bijusi Dainu tēvam veltīta piemiņas plāksne, kas nozagta pirms dažiem gadiem. Visticamāk, garnadži bijuši metāla zagļi, jo plāksne bija veidota no divām masīvām bronzas daļām. Jaunā piemiņas plāksne tiks uzlikta zudušās vietā. Mājas īpašnieki tam ir piekrituši.

Konsultējoties ar Krišjāņa Barona muzeju, jaunās plāksnes skici ir izveidojis tēlnieks Jānis Strupulis, kurš ir arī sākotnējās piemiņas plāksnes autors. Šoreiz piemiņas plāksne tiks gatavota no pulēta granīta, uz kura piestiprināts bronzas bareljefs.

Ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā ir vairāki Dainu tēvam veltīti pieminekļi, atceres vietas un muzejs – memoriālais dzīvoklis, taču zudusi norāde par namu kādreizējā Dārtas, tagad – Eduarda Smiļģa ielā 23A. Tur uzrakstīta būtiska daļa “Latvju dainu”, kas bija pirmais pilnīgais latviešu tautasdziesmu izdevums un Krišjāņa Barona kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam. Laikraksts “Literatūra un Māksla” 1982. gadā raksta, ka 1985. gada 31. oktobrī aprit 150 gadi, kopš dzimis Krišjānis Barons. Par godu jubilejai bija iecerēts piestiprināt piemiņas plāksni pie mājas Eduarda Smiļģa ielā 23A. Plāksne tur atradās kopš 1985. gada. Dainu tēva mazdēls Paulis Barons atceras, ka Krišjānis Barons lielā dainu kārtošanas darba veikšanai labprāt būtu izvēlējies dzīvesvietu kaut kur netraucētā lauku klusumā un mierā. Taču par Pārdaugavu bija jāizšķiras, domājot par “Latvju dainu” ātrāku un ērtāku izdošanu un ar to saistītajiem darbiem.

 

Aicina uz Jurija Perevoščikova lekciju par Iļģuciema kinoteātru vēsturi

,

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Rakstniecības un mūzikas aicina uz Jurija Perevoščikova lekciju “Zudušos Iļģuciema kinoteātrus pētot” 17. aprīlī plkst. 18.00 Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.

Jurijs Perevoščikovs, kuru daudzi pazīst kā epidemiologu, ir arī ilggadējs Iļģuciema iedzīvotājs un kinoteātru vēstures entuziasts. Pēdējā laikā viņš ir nodevies tieši savas apkaimes kinoteātru pētīšanai, un ar atklājumiem dalīsies lekcijā “Zudušos Iļģuciema kinoteātrus pētot”.

Lekcijā varēs uzzināt par septiņiem Iļģuciema kinoteātriem, kas darbojušies laika posmā no 1907. gada līdz 1990. gadu sākumam. Izzinošus stāstus papildinās interesanti arhīvu kadri un materiāli.

Ieeja pasākumā bez maksas. Lekciju varēs vērot arī tiešraidē un vēlāk ierakstā Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības “Facebook” kontā.

📌 Pasākuma norises vieta: Kultūrtelpa “Tintnīca”, Muzeju krātuve, Pulka iela 8, Rīga (Dzegužkalna pakāje).

Pasākumā var nokļūt, braucot no centra ar 3. vai 13. autobusu līdz pieturai Ūdens iela, vai ar 5. tramvaju līdz pieturai Pulka sēta.

Pasākuma apmeklētājiem – bezmaksas stāvvieta. Caurlaidi var saņemt Muzeju krātuves info centrā.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Rīgā norisināsies 3. starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”

No 3. aprīļa līdz 7. aprīlim Rīgā norisināsies 3. starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”, kura laikā tiks pasniegta arī “Imanta Kokara koru balva”.

Latvija starptautiski tiek asociēta kā “zeme, kas dzied”, savukārt Rīga 2025. gadā vēlreiz apstiprinās savu statusu kā ideāla starptautisku kordziedāšanas pasākumu norises vieta. Balstoties uz lielisko Pasaules koru olimpiādes norisi Rīgā 2014. gadā, Nāciju Grand Prix Rīga un 3. Eiropas koru olimpiādes panākumiem 2017. gadā, Rīga ir kļuvusi par starptautisko koru sacensību norises centru.

“Rīga dzied – Starptautiskais koru konkurss un Imanta Kokara Koru balva” pirmo reizi notika 2019. gadā. Šogad konkurss uzņems dalībniekus no 12 valstīm – Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Gruzijas, Grieķijas Norvēģijas, Polijas, Turcijas un Latvijas – kopā vairāk nekā 1200 dziedātājus, kas sacentīsies dažādu kormūzikas žanru kategorijās un grūtības pakāpēs un kuru uzstāšanos vērtēs starptautiska žūrija.

Šis pasākums godā pasaulē atzīto latviešu kordiriģentu un pedagogu Imantu Kokaru, kura ieguldījums kordziedāšanas attīstībā ir labi zināms kā Latvijā, tā pasaulē.

Konkurss notiks 13 dažādās kategorijās gan jauktajiem, gan vienbalsu koriem, gan tautas mūzikā, gan pop un džeza kategorijā. Konkursa norises laikā notiks arī vairāki sadraudzības koncerti, kas iepazīstinās rīdziniekus ar dažādu tautu kordziedāšanas tradīcijām un ļaus ārvalstu viesiem iepazīt latviešu viesmīlību.

3. starptautiskā koru konkursa žūrijā būs diriģenti Andris Veismanis (LV), Joy Hill (UK), Hirvo Surva (EE). Imanta Kokara koru balvas izcīņas žūrijas sastāvs: Andris Veismanis (LV), Joy Hill (UK), Hirvo Surva (EE), Romāns Vanags (LV), Aira Birziņa (LV).

Pasākuma īpašais brīdis būs noslēguma konkurss starp kategoriju uzvarētājiem, kuri cīnīsies par “Imanta Kokara Koru balvu” – savdabīgu pieminekli mūsu izcilajam kordiriģentam.

Konkurss un koncerti norisināsies Mazajā ģildē, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, koncertzālē “Ave Sol” u.c.

Konkursa jaunumiem var sekot līdzi “Riga sings 2025” sociālo tīklu kontos. Konkursa atklāšanas un noslēguma pasākums būs vērojams tiešraidēs TV4.

Laikmetīgās mākslas pasākumiem Rīgā ir potenciāls piesaistīt arī ārvalstu tūristus

Laikmetīgās mākslas pasākumiem, kas šogad norisināsies Rīgā – “Riga Art Week” un “Riga Music Week”, ir potenciāls piesaistīt ne tikai vietējos interesentus, bet arī ārvalstu tūristus, šodien notiekošajās kultūras brokastīs informēja laikmetīgās mākslas pasākumu rīkotāji.

No 26. maija līdz 1. jūnijam Rīgā norisināsies jauns mākslas festivāls – Rīgas Mākslas nedēļa (Riga Art Week – RAW). Šī pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību starp mākslas institūcijām, galerijām un nozares pārstāvjiem, izceļot Rīgas pilsētas potenciālu Eiropas kultūras notikumu kartē. Ar savu plašo, daudzveidīgo programmu RAW uzrunās gan mākslas profesionāļus, gan citus interesentus un nodrošinās jaudīgu platformu laikmetīgajai mākslai, kultūras dzīves attīstībai un sabiedrības iesaistei, nostiprinot Rīgas kā radošas pilsētas tēlu.

Savukārt “Riga Music Week”, kas norisināsies no 2. līdz 6. novembrim, paredzēti jauno mūziķu koncerti un skates, industrijas konference, paneļdiskusijas un darbnīcas, meistarklases un dziesmu rakstīšanas nometne “Rigalive”. Mūzikas nedēļa vērsta uz mūzikas industrijas konkurences un starptautiskās redzamības veicināšanu, Baltijas mūzikas ekosistēmas stiprināšanu.

“Šis no Rīgas puses ir jauns vēriens, ar kuru mēs gribam palīdzēt nest pāri robežām mūsu mūziku un laikmetīgo mākslu. Esam atraduši ļoti spēcīgus profesionāļus, un viņi ir atraduši mūs, lai sāktu piepildīt senu sapni par Rīgas laikmetīgās mākslas un neakadēmiskās mūzikas lieliem un starptautiskiem notikumiem, kuri, cerams, pēc pāris gadiem iesakņosies kā daļa no Rīgas identitātes. Tas ir arī stāsts par kultūras vienotību – kā mēs spējam būt vienoti savā zemē un arī Baltijā, izmantojot kultūru kā saistvielu,” uzsver Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts.

“Daudzveidīgs un pievilcīgs tūrisma piedāvājums ir Rīgai būtisks, un nozīmīgi kultūras pasākumi tajā ieņem īpašu vietu. Tie ne vien bagātina pilsētas kultūras dzīvi, bet arī piesaista tūristus ar visdažādākajām interesēm, vienlaikus stiprinot vietējo ekonomiku un veidojot Rīgas tēlu kā dzīvīgu un starptautiski atpazīstamu galamērķi,” atzīst Rīgas tūrisma un investīciju aģentūras direktors Fredis Bikovs.

“Rīgas Mākslas nedēļas” mērķis ir ne tikai stiprināt Rīgas kā nozīmīga kultūras centra tēlu, bet arī veicināt ambiciozāku un pārliecinošāku mākslas vidi Latvijā. Tikai tad, ja paši novērtēsim un leposimies ar savu radošo kopienu, mēs kļūsim interesanti un nozīmīgi arī starptautiskā mērogā”, saka Latvijas Galeriju Asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Riga Art Week” izpilddirektore Elīna Drāke.

“Ar patiesu sajūsmu gaidām brīdi, kad novembrī Rīga kļūs par pulsējošu tikšanās punktu mūzikas profesionāļiem, pilsētas iedzīvotājiem un viesiem — pirmo reizi notiks “Riga Music Week”, kas apvienos nozares konferenci un daudzveidīgu pilsētas festivālu. Darbs pie pasākuma rit pilnā sparā, un jau tagad redzams – tas solās būt spilgts, starptautiski elpojošs un radoši piesātināts notikums, kurā katrs atradīs ko aizraujošu,” norāda “Music Latvia” izpilddirektore, “Riga Music Week” organizatore Agnese Cimuška-Rekke.

Rīgas dome atbalstījusi pasākuma “Rīgas mākslas nedēļa” norisi. Pasākuma organizatori – biedrība “Latvijas Galeriju Asociācija”. Pašvaldības līdzfinansējums 75 000 eiro apmērā veido 27,42 % no pasākuma “Rīgas mākslas nedēļa” norises organizēšanas kopējās tāmes.

Pašvaldība atbalstīs arī “Rīgas mūzikas nedēļu”, ko organizē biedrība “”Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”, kas no pašvaldības saņems līdzfinansējumu 75 000 eiro apmērā, kas veido 22,09 % no pasākuma norises organizēšanas kopējās tāmes.

Finansējums šo pasākumu norisei piešķirts no pašvaldības 2025. gada budžeta programmas “Rīgas valstpilsētas pašvaldības konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un kultūras atpazīstamību sekmējoši pasākumi”.

Rīgā ik gadu norisinās virkne laikmetīgās mākslas un kultūras pasākumu, kas nes galvaspilsētas un arī valsts vārdu pasaulē. Dažādu žanru kultūras festivālus, jau ierasti, Rīgas dome atbalsta festivālu mērķprogrammā, kura arī šogad tiks izsludināta uz 2026.-2028. gada posmu.

Līdz 6. maijam NVO namā skatāma fotoizstāde “Koncerts”

No 24. marta līdz 6. maijam NVO nama pirmā un otrā stāva gaitenī skatāma Aivara Liepiņa fotoizstāde “Koncerts”, kas tapusi sadarbībā ar Fondu Nāc līdzās!

“Jau gadiem nēsāju ideju par fotoizstādi, kurā būtu atspoguļotas tās emocijas, ko es katru gadu redzu Nāc līdzās! festivālu un koncertu dalībnieku acīs. Kā tie priecājas par savām un draugu veiksmēm, kā pārdzīvo un uztraucas pirms iešanas uz skatuves dēļiem, ar kādu atdevi uzstājas! Kā līdz ar saviem dalībniekiem tās pašas emocijas pārdzīvo viņu skolotāji un vecāki. Un tad es satiku pazīstamo un pieredzes bagāto fotogrāfu Aivaru Liepiņu, un ideja guva realizāciju,” stāsta Fonda Nāc līdzās! vadītāja Sarma Freiberga.

Aivars Liepiņš – fotogrāfs ar 50 gadu pieredzi. Vairākkārt atzīts par labāko preses fotogrāfu Latvijā. Viens no 30 Eiropas labākajiem fotogrāfiem, kurš nominēts fotogrāfijas izgudrotāja Fox Talbot balvai. Bijis daudzu oficiālu pasākumu un oficiālu valsts vizīšu akreditētais un oficiālais fotogrāfs. Paralēli darbam presē veido personīgus foto projektus. Fotogrāfijas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Britu nacionālā muzeja, Latvijas Foto muzeja, Musee D’Elisee, Lozanna/Šveice kolekcijās un daudzās privātās kolekcijās.

Visas izstādes KONCERTS fotogrāfijas uzņemtas 2024. gada maijā Integratīvajā mākslas festivālā “Nāc līdzās!” VEF Kultūras pilī.

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām!

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Rīgas pašvaldība turpina ceļu uz azartspēļu aizliegšanu galvaspilsētā; pēc sabiedriskās apspriešanas noteikumus virza izskatīšanai domes sēdē

Ceturtdien, 20. martā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja apstiprināja finansējuma piešķiršanu Kronvalda parkā esošā Rīgas 700 gadu jubilejas paviljona restaurācijas un rekonstrukcijas otrajam posmam. Šogad plānoto darbu veikšanai nepieciešami 118 442 eiro.

Darbi notiek trīs kārtās. Pirmā kārta veiksmīgi tika paveikta jau iepriekšējā restaurācijas sezonā 2024. gadā. Turpmākajiem darbiem līdzekļi jāpiešķir savlaicīgi, lai ar restaurācijas sezonas sākumu varētu veikt paredzēto būvdarbu ciklu un izvairītos no dīkstāvēm. Ir svarīgi turpināt paviljona atjaunošanu, jo tas atrodas Rīgas centrā un tā grausta stāvoklis kaitē Latvijas galvaspilsētas tēlam, kā arī iespējai šo neatkārtojamo vēstures liecību izmantot tūrisma pasākumiem.

Projekts sadalīts trīs posmos:

  • 1. posms 2024. gadā – 120 942 eiro;
  • 2. posms 2025. gadā – 118 442 eiro;
  • 3. posms 2026. gadā – 129 114 eiro

Īstenojot projektu, tiks nojaukti paviljona iepriekšējās pārbūves laikā uzbūvētā kupola pamatnes jeb tambura daļa un jumts; atjaunots dzelteno ķieģeļu mūrējums, pilastri, arkas un frontonu iekšpuses; notīrīts krāsojums; tiks veikta ķieģeļu virsmu šuvošana, cokola, uzeju un dažādu dekoratīvo elementu restaurācija; izveidots un uzstādīts stikla šūnu kupols, tādējādi atjaunojot paviljonu tā vēsturiskajā izskatā.

“Otrais projekta posms ir īpašs. Krāsainas stikla šūnu kupols taps izcilās latviešu stikla mākslinieces Andas Munkevicas darbnīcā, tam ir oriģināla struktūra, kam Rīgā nav analoga. Kupolu uzstādīs ar metāla konstrukcijas palīdzību. Paviljons būs krāšņs apskates objekts un to varēs izmantot jaukiem kamermūzikas un kultūras pasākumiem,” uzsver Rīgas domes kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

Šis arhitekta Floriana fon Viganovska projektētais paviljons ir vienīgā vēstures liecība, kas saglabājusies no Rīgas 700 gadu jubilejas svinībām. Paviljons ir latviešu izcelsmes mūrniekmeistara un ietekmīga pilsētas būvuzņēmēja Krišjāņa Ķergalvja dāvana Rīgai un tika eksponēts vērienīgās Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes laikā. Paviljonu uzcēla, lai telpiski paplašinātu Esplanādes 1901. gada izstādi, kuras vajadzībām tika uzbūvēti daudzi paviljoni, kafejnīcas, restorāni, izstāžu telpas. Dzelteno ķieģeļu paviljona uzdevums bija arī uzskatāmi parādīt, kādus meistardarbus spēj radīt latvju amatnieki. Pagājušā gadsimta 60.-70. gados to izmantoja kā parka uzkopšanas darbarīku noliktavu. Dažādi remonta darbi paviljonam veikti gan 20. gadsimta trīsdesmitajos, gan sešdesmitajos un septiņdesmitos gados. 2000. gadā paviljons ieguva jaunu krāsojumu.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties Iļģuciema vides mākslas objekta idejas izstrādē

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu: https://forms.office.com/e/8Qf6tprtQx