Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgas jaukto koru koncerts “Miers. Svētki. Ziema.”

Pirmajā Adventē Rīgas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs Rīgas jaukto koru koncerts “Miers. Svētki. Ziema.”

Svētdien, 1. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā Rīgas jaukto koru grupa diriģenta Ginta Ceplenieka vadībā aicina uz Pirmās Adventes noskaņās piesātinātu koncertu “Miers. Svētki. Ziema.”

Koncertā kori izpildīs Diatonisko kantāti (Jāņa Lūsēna mūzika un Leonīda Breikša dzeja), kuru papildinās solistu – Patrīcijas Katrīnas Ceplenieces (soprāns), Loretas Ievas Dārznieces (alts) un Egīla Niklāva Siliņa (tenors) skanīgās balsis, kā arī Agneses Kanniņas (vijole) un Aijas Ziņģītes (ērģeles) meistarīgais, niansētais un izsmalcinātais instrumentālais pavadījums.

Bagātinot koncertprogrammu ar dažādiem latviešu un cittautu komponistu skaņdarbiem koncertā piedalīsies: jauktais koris “Norise”, Rīgas Juglas vidusskolas jauktais koris “Kvēle”, Latvijas izdevniecību jauktais koris “Burtnieks”, Centrālās statistikas pārvaldes jauktais koris “Mediāna”, jauktais koris “Saulgrieži”, Praktiskās Estētikas skolas jauktais koris “Anima Mea”, Ogres Skolotāju kamerkoris, Rīgas Tehniskās universitātes jauktais koris “Vivere”. Koncertu vadīs Dzidra Ikauniece.

Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Ropažu ielā 120, Rīgā.

Aicinām ikvienu svinēt ziemu, baudīt mieru un gaidīt svētkus kopā!

Ieeja koncertā bez maksas.

Vairāk par Adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas galvenās egles šogad izraudzītas pašvaldībai piederošajos mežos Tīnūžu pagastā

Piektdien, 22. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Latvijas Paralimpisko komiteju, paralimpiešiem, kā arī jaunsargiem un mediju pārstāvjiem pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” teritorijā izraudzīja galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas nāk no Juglas mežniecības, Tīnūžu pagasta un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir 26 gadus vecas un to augstums ir līdz 17 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un mitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās ap 40 no “Rīgas mežiem” nākušas Ziemassvētku egles. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

Meklēt pilsētas svētku galvenās egles Rīgas mēram šogad palīdzēja gan paralimpieši, gan arī Jaunsardzes centra 4. novada pārvaldes 3. nodaļas jaunsargu vienība.

Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atzina: “Izraudzīties Ziemassvētku lielākās egles, kas rotās pilsētu svētkos, ir viens no gada atbildīgākajiem uzdevumiem un esmu priecīgs, ka šogad man palīgos nāca gan Latvijas paralimpieši, gan jaunsargi. Iekļaujoša, iesaistoša un sadarbīga Rīga – tādu mēs veidojam mūsu galvaspilsētu visās jomās, arī rūpējoties par vides pieejamību atpūtas teritorijās, toskait Rīgas mežos. Lai gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks ikvienam!”

“Šodien Rīgā uzsnidzis pirmais sniedziņš, tādēļ ir īpaši jauki iejusties Ziemassvētku noskaņās un vēl jo lielāks gandarījums par Rīgas domes radīto iespēju kopīgi izraudzīties egļu karalienes. Izvēlētās egles simbolizē Parīzes Paralimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un pārliecību, ka mēs visi kopā varam sasniegt visaugstākos rezultātus,”

norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis

“Jau otro gadu Rīgas galvenās egles meklēšanā iesaistās arī jaunsargi. Jaunsardzē bērniem un jauniešiem māca būt sabiedriski aktīviem, iesaistīties savas valsts sabiedriskajā dzīvē un arī uzņemties atbildību dažādās dzīves situācijās – gan nopietnās un izšķirīgās, gan priecīgās un nozīmīgās, kā šodien, kad jaunsargiem kopā ar Rīgas mēru bija jāatrod visskaistākā pilsētas galvenā Ziemassvētku egle,”

atzina Jaunsardzes centrs

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis stāsta: “Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums šogad mūsu uzņēmumam ir īpaši atbildīgs. Mums bija jāatrod ne tikai kuplas, smuidras un pietiekami garas svētku rotas, bet svarīgi bija arī nodrošināt, ka egles meklēšanā var iesaistīties visi pasākuma dalībnieki, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ tika izraudzīts piemērots ceļš, pa kuru var ērti pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos. Šogad esam uzsākuši un nākamgad vēl aktīvāk turpināsim īstenot vides pieejamības projektus. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai meži būtu pēc iespējas pieejami visiem apmeklētājiem. Vēl šajā gadā plānots atklāt Šmerļa meža dabas takas, no kurām viena vairāk nekā kilometra garumā ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.”

📸 FOTO

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

28. novembrī tiks atklāta fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” izstāde un apbalvoti uzvarētāji

,

Gada sākumā Pārdaugavas kultūras apvienība izsludināja fotokonkursu “Meklējot Pārdaugavu” ar mērķi ikvienu, kam patīk fotografēt, iesaistīt Pārdaugavas īpašā rokraksta un tās noskaņu atrašanā.

Konkurss guva plašu atsaucību un ir saņemtas vairākas pozitīvas dalībnieku atsauksmes. Piemēram, Inese raksta: “Uzzinot par konkursu, speciāli visu gadu staigāju Pārdaugavā, piefiksējot ko interesantu vai fotografējot cilvēkus”. Savukārt Megija Anna atklāj, ka: “Savās fotogrāfijās vēlējos atainot to, kā es ikdienā redzu Pārdaugavu un vēlējos, lai arī citi varētu ieraudzīt ikdienas skaistumu, kas slēpjas otrā pusē Daugavai, tālu prom no centra burzmas”.

Izstādē apkopoti vairāk kā 80 izteiksmīgākie konkursam iesniegtie darbi, kas atklāj Pārdaugavu dažādos gadalaikos, rakursos un noskaņās.

Fotogrāfijās fiksēta gan ikdienas dzīve un paradoksālas situācijas, gan dažādi svētki un notikumi Pārdaugavas kultūras dzīvē.

“Pārdaugava ir īpaša Rīgas daļa. Varēja just, ka daļa autoru to labi pazīst un tiešām mīl vietu, ko ir fiksējuši fotogrāfijās. Šis ir pirmais fotokonkurss, kurā ikviens varēja dokumentēt Pārdaugavu. Un ceru, ka tas kļūs pa ikgadēju notikumu,”

iespaidos dalās žūrijas pārstāve Inta Ruka

Darbus, kas tapuši Pārdaugavā, varēja iesūtīt četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – trīs kārtās, kas noslēdzās aprīlī, jūlijā un oktobrī.

Pirmajā kārtā 46 dalībnieki iesūtīja 265 fotogrāfijas, otrajā no 41 dalībnieka tika saņemtas 303 fotogrāfijas. Trešajā kārtā bija jau 88 pieteikumi ar 571 fotogrāfiju. Daži dalībnieki piedalījās visās trīs kārtās. Kopā konkursā saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Vispopulārākā kategorija bija “Pilsētvide”, kurā saņemtas 503 fotogrāfijas.

Darbus vērtēja profesionāla žūrija – mākslinieks, kurators un žurnāla “Foto Kvartāls” vadītājs Arnis Balčus; fotogrāfs, melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars Gvido Kajons un fotogrāfe, portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas virtuoze Inta Ruka.

Izstādes atklāšanā 28. novembrī plkst. 18.00 tiks apbalvoti katras kategorijas pirmo vietu ieguvēji, kuri saņems naudas balvas. Kopējais balvu fonds 1800 EUR. Tiks paziņoti arī skatītāju simpātiju balsojuma rezultāti.

✨ Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu” būs skatāma Kultūras centrā “Imanta” no 2024. gada 28. novembra līdz 2025. gada 2. februārim.

✨ Pēc tam tā ceļos tālāk uz Kultūras centru “Iļģuciems”, kur izstāde notiks no 2025. gada 6. februāra līdz 30. martam.

*Publicitātes attēls “Atgriešanās”, 2024, autors Andris Krastiņš, iesniegts kategorijā “Notikums”

 

Sācies fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” skatītāju simpātiju balsojums

Aicinājums balsot par savu favorītu Pārdaugavas kultūras apvienības Facebook profilā. Drīzumā gaidāma fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” noslēguma izstāde.

Fotokonkurss ļauj iepazīt un atklāt Pārdaugavu no dažādiem skatupunktiem. Meklējot Pārdaugavai raksturīgās vietas, noskaņas, cilvēkus, parādības un notikumus, no aprīļa līdz oktobrim ikviens varēja iesūtīt savas fotogrāfijas kādā no kategorijām: “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide”.

Ar pieaugošu intensitāti trīs kārtās kopā tika iesniegti 175 pieteikumi – 1139 fotogrāfijas.

Iesūtītās fotogrāfijas vērtē profesionāla žūrija – Arnis Balčus, Gvido Kajons un Inta Ruka. Ņemot vērā kategoriju dažādību, žūrijā tika aicināti mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem. Starptautiski atpazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka ir izcila portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas pārstāve, kura ar katru izvēlēto tēmu strādā ļoti personiski. Fotogrāfs Gvido Kajons ir izsmalcināts melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars, kuram šķiet saistoša satīriski tverta ielu tematika. Fotogrāfs, žurnāla “Foto Kvartāls” un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” vadītājs Arnis Balčus pārstāv dokumentālo un mākslas fotogrāfiju, savos darbos skar sociāli kritiskas tēmas un tver procesuālas laikmeta noskaņas.

  • “Torņakalns”, 2023. Autors Augusts Boleiko
12

Līdz 2024. gada 14. novembrim norit skatītāju simpātiju balsojums, kurā ikviens var atbalstīt savu favorītu Pārdaugavas kultūras apvienības Facebook profila galerijās

Balsojumam nodotas fotogrāfijas, ko konkursa žūrija ir virzījusi finālam. Fotokonkurss ir radījis plašu sabiedrības interesi un iesaisti. Dalībnieki ir fiksējuši gan ikdienas dzīvi, ainavas un urbānās vides estētiku, gan dažādus notikumus Pārdaugavas kultūras dzīvē, paradoksālas situācijas un laikabiedru emocijas portretos.

Labāko fotogrāfiju izlase tiks eksponēta izstādē, kas notiks Kultūras centrā “Imanta” no 2024. gada 28. novembra līdz 2025. gada 2. februārim. Konkursam noteikts balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR, lai apbalvotu pirmo trīs vietu ieguvējus visās kategorijās. Konkursa rezultātu paziņošana notiks izstādes atklāšanā 2024. gada 28. novembrī plkst. 18.00.

Publikācijā izmantoti attēli:
“Pārdaugavas brokolis”, 2024. Autors Jurijs Rudzeišs
“Pazaudētais vainadziņš”, 2024. Autore Inese Kušķe
“Torņakalns”, 2023. Autors Augusts Boleiko

 

Koncerts Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā “Paliec TU manā prātā…”

2024. gada 18. novembrī ikviens aicināts plkst. 16.00 ienākt koncertzālē “Ave Sol” un siltā svētku gaisotnē Latvijas dzimšanas dienas svinības uzsākt kopā ar brīnišķīgiem mūziķiem, klausoties mūziku, kas vibrē sirdī un prātā vēl ilgi pēc tam, kad izskanējis pēdējais akords.

Emīla Dārziņa jauktais koris (mākslinieciskais vadītājs Rihards Lapiņš, diriģents Jēkabs Krists Kalniņš), koklētāju ansamblis “Cantata” (mākslinieciskā vadītāja Anda Eglīte) un stīgu kvartets piedāvās klausītājiem emocionāli piesātinātu koncertprogrammu, kurā skanēs izcilu latviešu komponistu darbi, kurus, kā smalks zīda pavediens, viegli pieskardamies dvēselei, caurvij mīlestība pret Latviju, tās vērtībām un tradīcijām.

Ulda Stabulnieka “Baronā”, Rimonda Tigula “Rīta un vakara dziesmā”, Jēkaba Jančevska “Kokos”, Emīla Dārziņa “Melanholiskajā valsī” un daudzās citas melodijās saklausāma gan mūsu mīļās Latvijas dzidrā rītausma, gan mežu zaļums, gan jūras plašums, bet programmas kulminācijā koncerta dalībnieku kopīgi izpildīts skanēs vienlaikus netverami viegls un majestātiski spēcīgs Aigara Raumaņa koklēm un vokālam aranžēts skaņdarbs “Paliec tu manā prātā…”, kas radīts iedvesmojoties Imanta Kalniņa mūzikā.

Ieeja bez maksas.

Šis ir viens no Valsts svētku pasākumiem Rīgā. Ar visiem Valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālajos tīklos lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

12

 

Rīgas rātsnama zvani turpmāk atskaņos mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētās melodijas; šomēnes – īpaša valsts svētkiem veltīta programma

Pirmdien, 11. novembrī, Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot jaunu skaņdarbu izlasi ar mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētajām melodijām, kas veltīta valsts svētku mēnesim. Jaunās un skanīgās melodijas būs klausāmas līdz decembrim, kad tās aizstās Ziemassvētkiem veltītie darbi, bet pēc tam būs gaidāmas citām tēmām veltītas melodijas.

“Priecājos, ka komponists Kristaps Krievkalns ir pārņēmis rātsnama kapelmeistara pienākumus un esmu pārliecināts, ka jaunās zvanu melodijas radīs gan patriotisku piederības sajūtu valsts svētku mēnesī, gan sniegs iedvesmu un gaišas domas ikdienā kā rīdziniekiem, tā Rīgas viesiem. Rātsnama zvanos arvien skanēs gan “Rīga dimd!”, gan komponista Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, bet tām klāt nākušas vēl virkne iemīļotu dziesmu, ko dzirdēsim jaunās aranžijās zvanu skaņās. Lai tālu skan!,”

tiekoties ar mūziķi Kristapu Krievkalnu, sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Man ir ļoti liels gods un liela atbildība pārņemt darbu, kuru aizsāka Mārtiņš Brauns. Mārtiņš ir viens no tiem cilvēkiem, ar kuru es lepojos. Cik īsts un muzikāls viņš bija! Tāpēc īpaši mīļas man būs Mārtiņa Brauna dziesmas, kuras aranžēju. Skaņdarbu ir daudz, bet tie ir sagrupēti pa tēmām: pavasaris, vasara, rudens, valsts svētki, ziema un Ziemassvētki. No rītiem skanēs dziesmas par Rīgu un Daugavu, bet vakarā ar šūpuļdziesmu simboliski aicināšu rīdziniekus doties pie miera,”

saka mūziķis

Kristaps Krievkalns turpmāk aranžēs melodijas gan tematiskiem ikgadējiem pasākumiem, gan arī par godu īpašiem notikumiem, kas norisinās pilsētā vai ko svinam Latvijas mērogā, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem, ievērojamu personu apaļās jubilejās u.c.

Rātsnama zvanu melodijas, kā ierasts, skanēs no pulksten deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ik pēc stundas atskaņojot cita skaņdarba fragmentu:

  • 9:00 “Rīga dimd” – tautasdziesma
  • 10:00 “Skaisti dziedi lakstīgala” – tautasdziesma
  • 11:00 “Daugav’s abas malas” – J. Norvils
  • 12:00 “Saule, Pērkons, Daugava” – M. Brauns
  • 13:00 “Senā dziesma” – Jānis Logins
  • 14:00 “Zaļā dziesma” – J. Kulakovs
  • 15:00 “Manai dzimtenei” – R. Pauls
  • 16:00 “Taisnība” – J. Lūsēns
  • 17:00 “Dzimtā valoda” – Ainars Virga
  • 18:00 “Saule, Pērkons, Daugava” – M. Brauns
  • 19:00 “Manai tautai” – B. Ritmane
  • 20:00 “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” – Z. Liepiņš
  • 21:00 “Cielaviņa” – R. Pauls
  • 22:00 “Trīs vīri kādreiz bija” – R. Pauls
  • 23:00 “Miega zilonis” – Zigismunds Lorencs

Pēdējos gados zvani atskaņojuši gan speciālu maestro Raimonda Paula melodiju programmu, kura tika izveidota, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gan Ziemassvētku dziesmu izlasi, gan citas tematiskas programmas, piemēram, paužot atbalstu Ukrainai. Līdz 2021. gadam melodijas aranžēja komponists Mārtiņš Brauns.

No Vācijas atvestie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases izvietoti 2006. gadā.

 

6. gaitā – Daugavgrīvas cietoksnis Daugav’s abās malās

,

Šī gada projekts “Vecdaugavas daudzināšana” noslēdzošajā 6. gaitā ceļš vedīs uz ļoti nozīmīgu vietu, kur vecās Daugavgrīvas viduslaika pils akmeņi gūluši jaunās Daugavgrīvas cietokšņa mūros.

Uzzināsim, kas notika ar Daugavgrīvas viduslaiku pili laikā, kad Daugava, atrazdama jaunu gultni, zaudē savu nozīmi vietā, ko mūsdienās sauc par Vecdaugavu. Izdibināsim, kādi notikumi risinājušies jaunajā Daugavgrīvas cietoksnī un kā tie sekmēja Latvijas valsts veidošanu.

Tiksimies svētdien, 17. novembrī pulksten 12.00 pie Daugavgrīvas cietokšņa (Birzes iela 2).

Nokļūšana ar 3. autobusu no Rīgas centra līdz pieturai Daugavgrīvas cietoksnis (braukšanas laiks no Centrālās stacijas ir aptuveni 40 minūtes).

Projekts “Vecdaugavas daudzināšana” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pasākumu rīko biedrība “Vecdaugavieši”.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina uz koncertu “Koncerts Latvijai”

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti smelties iedvesmu, mīlestību un spēku klasiskā dueta mūzikas koncertā čellistes Māras Botmanes un soprāna Terēzes Greteres izpildījumā Dauderu muzeja vēsturiskajā salonā 16. novembrī no pulksten 18.00 līdz 19.30.

Siltā gaisotnē Dauderu muzeja salonā varēsiet iegrimt skaniskā un mīlestības pilnā ceļojumā. Koncertā skanēs gan klasiski latviešu meistaru darbi, gan skaistākās melodijas no ārzemju komponistiem, godinot mīlestību pret dzimteni, mūsu mājām.

Krāšņās mākslinieces – čelliste Māra Botmane un soprāns Terēze Gretere ir jauna klasiskās mūzikas apvienība; katras mākslinieces personīgais ceļš mūzikā ir augsti novērtēts un mērāms daudzās uzstāšanās Rīgā, Latvijā un pasaulē.
Koncerta ievadā aicinām visus klausītājus iepazīties ar Dauderu muzeja vēsturi, savukārt pēc koncerta pie tējas tases un piparkūkām dalīties savos iespaidos par piedzīvoto.

Aicinām nokļūšanai Dauderu muzejā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Aldaris” un 2., 11., 24., 58. autobusu (pieturvieta “Muzejs Dauderi”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Ieeja pasākumā ir bezmaksas.

Lāčplēša dienas Lāpu gājiens Dārziņos

Godinot Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus, jau trešo gadu Dārziņu apkaimē 11. novembrī notiks Lāpu gājiens no Dārziņu parka (V. Kudojara parks) līdz Kapsila kapsētai, kurā apglabāti Daugavas krastos kritušie Latvijas karavīri. Lāpu gājiena sākums plkst.19.00 (pulcēšanās parkā no 18.45).

Ar patriotiskām karavīru dziesmām pasākumu kuplinās Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris “Tēvija”.
Aicinājums gājiena dalībniekiem ņemt līdzi Latvijas karogus, ziedus un piemiņas svecītes.

Lāpas tiks nodrošinātas!

Pasākums var tikt filmēts un fotografēts publicitātes nolūkos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pasākuma organizators: Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība

Afiša

 

Rīga valsts svētku mēnesī piedāvā plašu kultūras pasākumu programmu

, , ,

Šogad valsts svētku mēnesis izskanēs ar devīzi “Mana Latvija – Mana atbildība”. Rīga Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā sarūpējusi plašu kultūras pasākumu programmu. Turklāt šogad pēc piecu gadu pauzes pilsētā atgriežas gaismas festivāls “Staro Rīga”, kas priecēs rīdziniekus no 15. līdz 18. novembrim, – par to ceturtdien, 31. oktobrī, preses konferencē informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

“Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai – vēsturiski tajā ir gan izcīnītas kaujas un uzvaras, kuru dalībniekus, arī kritušos, pieminam mūžīgi, gan dzimusi mūsu valsts, kuras dibinātājiem esam mūžam pateicīgi par mūsu Latviju. Patriotisma mēnesī Rīgas ielās redzēsim lielformāta plakātus ar NBS un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iemīļoto vadmotīvu – “Mana Latvija – Mana atbildība”. Tas dažos vārdos simbolizē pašu galveno – mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju. Novēlu ar mīlestību pret mūsu valsti piepildītu Latvijas svētku mēnesi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Atceres pasākums Sudrabkalniņā, svinīgā godasardzes maiņa un plaša koncertprogramma Uzvaras parkā

Tradicionāli Lāčplēša dienu svinīgi atklās ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā. No plkst. 12.00 līdz 12.30 pie Brīvības pieminekļa norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kur sanākušie varēs vērot īpaši šogad no jauna izveidoto NBS štāba orķestra un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmu.

Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums, kurā piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, no plkst.15.00 līdz 16.00 norisināsies Sudrabkalniņā (Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā). Pasākumā uzstāsies NBS Štāba pūšaminstrumentu ansamblis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, piedalīsies Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona un pašvaldības pārstāvji. Savukārt no plkst. 16.00 Rīgas Brāļu kapos sāksies tradicionālais lāpu gājiens, kurš arī šogad notiks ar devīzi “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Gājienam aicināts pievienoties ikviens, kurš to vēlas. Kā katru gadu, gājiena laikā notiks brīvības cīnītāju godināšana pie Brīvības pieminekļa, bet tā noslēgumā, kas šogad plānots plkst. 18.40 Daugavā pie Akmens tilta tiks ielaists uguns plosts.

Tāpat Lāčplēša dienā, godinot kritušos brīvības cīnītājus, rīdzinieki aicināti apmeklēt koncertus kultūras centros:

  • Plkst.19.00 kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Mirdzot šķēpiem”;
  • Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā notiks pasākums “Ar nedziestošu liesmu sirdī”;
  • Rīgas Domā koncertu “Lāpa”. Dzimtenes aizstāvju piemiņai” sniegs Orķestris “Rīga”.

Viens no centrālajiem pašvaldības pasākumiem norisināsies Uzvaras parkā. 11. novembrī plkst. 18.30 paredzēta svinīga valsts karoga pacelšana, uzrunas un muzikāls priekšnesums.

Pasākumā “Pār Daugavu sasaucoties” muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu. Līdz ar filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanu pie skatītājiem, tās veidotāji vēlējās atkal celt godā latviešu strēlnieku dziesmas, atgādinot, cik liels spēks un tautas pašapliecināšanās ietverta šajās dziesmās. Lāčplēša dienas svētku koncerta kulminācijā apmeklētājiem būs iespēja šī projekta dziesmas pirmo reizi klausīties dzīvajā izpildījumā.

Lāčplēša dienas izskaņā plkst. 20.00 uz koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina jauniešu koris “Balsis”. Tajā izskanēs kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” .

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Nacionālo bruņoto spēku parāde un lāzeru gaismas priekšnesums

Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā, 18. novembrī, plkst. 10.30 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Viens no centrālajiem valsts svētku notikumiem būs Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas, kā allaž, norisināsies 11. novembra krastmalā. Tās sākums – plkst. 13.30.

Latvijas dzimšanas dienai par godu paredzēti arī dažādi koncerti. VEF Kultūras pilī norisināsies koncerts “Latvijas skaņu gleznas” ar orķestra “Rīga” dalību. Savukārt koncertzālē “Ave Sol” notiks svētku koncerts “Paliec TU manā prātā…” ar Emīla Dārziņa jauktā kora, koklētāju ansambļa “Cantata” un stīgu kvarteta piedalīšanos. Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē notiks grupas “Carnival Youth” svētku koncerts.

Vakarā, plkst. 19.00, Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kas iesāksies ar koncertu, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Grēta Grantiņa, Andris Ērglis un Raimonds Celms. Pēc tā plkst. 20.00 klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notiks Latvijas valsts himnas atskaņošana, bet pasākuma izskaņā visus priecēs lāzeru gaismas priekšnesums (ar atkārtojumu vairākas reizes stundā līdz pat plkst. 23.00).

Pēc svinīgā pasākuma, plkst. 21.00 interesenti aicināti uz Kultūras un tautas mākslas centru “Mazā ģilde”, kur izskanēs svētku koncerts “Latvijas ziedonī” ar jauniešu kora “Balsis”, pianistes Ievas Dzērves un instrumentālā ansambļa dalību.

Tāpat svētku mēneša laikā paredzētas dažādas izstādes, radošās darbnīcas un pasākumi, kas norisināsies Rīgas apkaimēs. Ieeja visos pasākumos bez maksas. Ar visu pasākumu programmu var iepazīties www.kultura.riga.lv.

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas, lai sniegtu iespēju ikvienam svinēt Latvijas dzimšanas dienu unikālā gaismas atmosfērā. Šī gada festivāla tēma ir “Gaismas laiks”, kas akcentē gaismas kā vienojoša un cerību nesoša spēka lomu sabiedrībā. Šī būs trīspadsmitā reize, kad gaismas festivāls “Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā no 15. līdz 18. novembrim katru vakaru no plkst.17.00 līdz 23.00. Šogad tas tiks realizēts maršrutā Brīvības laukums–Latviešu strēlnieku laukums–Latvijas Nacionālā bibliotēka–Arkādijas parks. Vairāk informācijas www.staroriga.lv.