Arhīvs birkai: Kultūra

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina apmeklēt karikatūras žurnālam “Dadzis” veltītu izstādi

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) no 11. februāra līdz 3. martam aicina apmeklēt karikatūras žurnālam “Dadzis” veltītu izstādi “Aplidotājs”, kas būs apskatāma LNRMM lasītavā Pulka ielā 8, Rīgā.

Savulaik populārā latviešu satīras un humora žurnāla “Dadzis” vēsture nav viengabalaina – tas vairākkārt slēgts un atkal atjaunots. Senākais ilustrētais satīras krājums “Dadzis” Jūlija Pētersona redakcijā izdots jau 1912. gadā – divas reizes mēnesī to drukāja Karla Zeiberliha (Seuberlich) spiestuvē Rīgā. Strauji populārs kļuva nākamais, 1957. gadā izdotais un ar krāsainām ilustrācijām rotātais “Dadzis”: 16 lapaspušu biezais žurnāls 1963. gadā izdots 65 000 eksemplāros, bet nedaudz vēlāk jau 135 000. Tas iznāca apbrīnojami ilgi – 38 gadus, līdz pat 1995. gadam jau atjaunotā brīvvalstī. Žurnāla trešais mūžs aizsākās 2005. gada rudenī, taču jau pēc 3,5 gadiem izdevumu slēdza. Satīrai zaudējot asumu un iedarbību (kritizēt un izsmiet vairs nebija liegts), “Dadža” aktuālā misija bija veikta. Taču žurnāla vēsturiskā loma joprojām paliek nemainīga – žurnāls veicināja latviešu satīras žanra attīstību, iespaidojot vairākas mākslinieku paaudzes.

Padomju dubultās morāles gados “Dadzis” publicēja karikatūras, humoreskas un feļetonus par birokrātiem, krāpniekiem, likumpārkāpējiem, kā arī veiksmīgākās no lasītāju iesūtītajām vēstulēm, kas stāstīja par absurdiem notikumiem padomju ikdienā. Humoreskas un karikatūras smīdināja un veldzēja garu, ļaujot droši pasmieties par to, ko publiski kritizēt bija riskanti.

Rakstus un feļetonus žurnālam rakstīja gan redakcijas darbinieki, gan iesūtīja virkne talantīgu rakstnieku: Valdis Artavs, Dagnija Zigmonte, Laimonis Kamara, Andris Kolbergs, Zigmunds Skujiņš un daudzi citi. “Dadzī” tika publicētas arī daudzu zināmu latviešu mākslinieku zīmētās karikatūras.

Dāņu karikatūrists Herlufs Bidstrups “Dadzi” savulaik esot atzinis par vislabāk ilustrēto humora žurnālu Eiropā. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs glabā daudzu žurnālā publicēto mākslinieku karikatūras. Piedāvājam novērtēt 12 mākslinieku, Valeriana Ardašova, Gunāra Bērziņa, Māra Bišofs, Jāņa Briņķa, Ludmilas Bulikinas, Anatolija Kravcova, Imanta Melgaiļa, Dzintara Melņa, Uģa Mežavilka, Edgara Ozoliņa, Romana Vitkovska un Gunāra Vīndedža, asprātību.

Izstādi veidoja Elita Kalnača un Dārta Ungure.

LNRMM lasītavas darba laiks: pirmdiena līdz ceturtdiena 10.00–16.30.

 

Jauniešu vēstniecība – atvērta un iedvesmojoša vieta jauniešiem

Vecrīgas sirdī, Mārstaļu ielā 10, durvis vērusi Jauniešu vēstniecība – atvērta un iedvesmojoša vieta jauniešiem, kur attīstīt savus talantus, satikt domubiedrus un pavadīt laiku drošā un radošā vidē.

Jauniešu vēstniecība piedāvā bezmaksas mūzikas nodarbības dažādos virzienos, dodot iespēju jauniešiem apgūt jaunas prasmes, pilnveidot savu muzikālo talantu un izpausties radoši.

Nodarbībās var apgūt:

  • džambas spēli;
  • ukuleli;
  • klavieres;
  • kā arī ģitārspēli!

Nodarbības ir pieejamas ikvienam interesentam neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes.

Papildus nodarbībām regulāri tiek organizēti jauniešu vakara pasākumi – koncerti, tematiskie vakari un neformāli kopā būšanas brīži. Tā ir iespēja jauniešiem ne tikai uzstāties un dalīties ar savu radošumu, bet arī veidot jaunus kontaktus un draudzības, kā arī mentoru pavadībā gūt zināšanas!

Jauniešu vēstniecība piedāvā arī atvērto telpu – drošu un brīvi pieejamu vidi, kur mācīties, strādāt pie saviem projektiem, satikties ar draugiem vai vienkārši kvalitatīvi pavadīt laiku. Mērķis ir radīt vidi, kur jaunieši jūtas gaidīti, uzklausīti un iedvesmoti augt. Jauniešu vēstniecība kļūst par vietu, kur idejas pārtop darbos un talanti – iespējās.

Aicinām jauniešus apmeklēt Jauniešu vēstniecību Mārstaļu ielā 10 un kļūt par daļu no radošas un atbalstošas kopienas!

Nodibinājums “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Jauniešu centrs” Jauniešu telpas uzturēšanai meklē atbalstu. Tas var būt ziedojuma formā, vai arī materiālā, piemēram, skaņas tehnika, mēbeles, ilgi uzglabājamā pārtika (cepumi, konfektes) u.c.

Plašāka informācija: https://www.lelb.lv/jauniesu-centrs

 

Rīgas pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu radošajiem kvartāliem un profesionālajām kultūras NVO

Rīgas pašvaldība, atzīmējot desmit gadus kopš līdzfinansējuma programmas izveides radošo kvartālu un profesionālo nevaldības kultūras organizāciju atbalstam, aicina interesentus pieteikties finansējuma saņemšanai 2026. gadā. Programmas noslēguma pasākumā Ģertrūdes ielas teātrī tika izvērtēti līdzšinējie sasniegumi un uzsvērta programmas nozīme Rīgas kultūras dzīves attīstībā.

Šogad aprit desmit gadi kopš Rīgas pašvaldība īsteno līdzfinansējuma programmu pilsētas radošo kvartālu attīstībai un tā kļuvusi par nozīmīgu instrumentu Rīgas radošās un kultūras vides attīstībā, stiprinot kultūras piedāvājumu pilsētā. Kopš 2024. gada programmas atbalsta saņēmēju loks ir paplašināts, un to var saņemt arī nevaldības organizācijas.

Desmit gadu laikā Rīgas pašvaldība saņēmusi 188 projektu pieteikumus no radošajiem kvartāliem, no kuriem atbalsts piešķirts 127 projektiem, t.sk. jau desmit gadus finansējumu saņem Kalnciema kvartāls (SIA “BC Manufaktūra”). Atpazīstamākās kultūrvietas konkursā ir Sporta 2 kvartāls (biedrība “KIM?”), K.K.fon Stricka villa (biedrība “Fon Stricka villa”), Āgenskalna tirgus (SIA “Kalnciema iela”) u.c. Savukārt divu gadu laikā no nevaldības organizācijām saņemti 59 pieteikumi, un līdzfinansējums piešķirts 30 projektiem.

Pērn sasniegts rekordliels atbalstīto organizāciju skaits – līdzfinansējums piešķirts 10 radošajiem kvartāliem un teritorijām, piešķirot finansējumu 122 720 eiro apmērā, kā arī 21 profesionālajai nevaldības kultūras organizācijai, piešķirto tām 227 280 eiro. Saskaņā ar organizatoru sniegtajiem datiem, ar līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu kopējais apmeklētāju skaits pērn sasniedza aptuveni trīs miljonus. Atbalstītās nozares aptver plašu kultūras spektru, tostarp mūziku, teātri, deju, vizuālo mākslu, kino, grāmatniecību un bibliotēku nozari.

Piektdien, 6. februārī, Ģertrūdes ielas teātrī norisinājās aizvadītā gada līdzfinansējuma programmas noslēguma pasākums, kurā dalībnieki atskatījās uz desmit gadu laikā sasniegto un diskutēja par turpmākajām sadarbības iespējām starp pašvaldību un radošajām organizācijām.

Atklājot pasākumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina uzsvēra:

“Jaunie radošie uzņēmumi ar savu motivāciju darīt vairāk un radošāk mani patiesi iedvesmo. Radošie uzņēmumi ir Rīgas zelta tīklojums, kas padara mūsu pilsētu inteliģentu, radošu, dzīvespriecīgu un pievilcīgu gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem, kā arī notur un stiprina mūsu kultūras dzīvi. Paldies arī departamentam par ieguldīto organizatorisko darbu, kas ļauj šādai programmai pastāvēt un attīstīties, kā rezultātā piešķirtā finansējuma un dalībnieku apjoms katru gadu pieaug.”

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Krūze norādīja, ka interese par programmu gadu no gada palielinās, līdz ar to pieaug arī piešķirtais finansējums un pasākumu mērogs un kvalitāte. To izmanto jau plaši zināmas kultūrvietas, gan arī katru gadu parādās jaunas radošās organizācijas. Vidējais piešķirtais finansējums vienam projektam kopš programmas sākuma ir dubultojies, apliecinot radošo iniciatīvu nozīmi pilsētas attīstībā.

Rīgas pašvaldība jau ir izsludinājusi konkursu līdzfinansējuma saņemšanai 2026. gadā. Radošās organizācijas, uzņēmumi un profesionālās nevaldības kultūras organizācijas aicinātas pieteikties līdz 24. februārim.

Pašvaldības atbalstu var saņemt uzņēmumi un organizācijas, kas rīko kultūras pasākumus publiski pieejamās vietās. Atbalsts var segt līdz 50 % no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 15 000 eiro gadā. Kultūras pasākumiem jābūt pieejamiem bez maksas vai ieņēmumiem no tiem jāsedz mazāk nekā puse no faktiskajām izmaksām.

Vairāk informācijas par līdzfinansējuma programmu un nosacījumiem pieejama – šeit. 

Piektdien, 13. februārī, plkst. 13.00 MS Teams platformā notiks informatīvs seminārs par projektu pieteikumu sagatavošanu. Interesenti semināram aicināti pieteikties līdz 11. februārim, rakstot uz e-pastu evita.maca@riga.lv.

Lai sniegtu atbalstu sabiedriski nozīmīgu kultūras un mākslas pasākumu realizācijai, veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos nemateriālā kultūras mantojuma radīšanā un saglabāšanā, t. sk. veicinātu amatiermākslas kolektīvu darbību Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments ik gadu organizē virkni līdzfinansējuma konkursu.

Plašāka informācija par līdzfinansējuma programmām pieejama departamenta mājaslapā.

 

Izstāde projekta “Vakarēšana ar Savējiem” ietvaros

Esat laipni aicināti apmeklēt izstādi, kas ir tapusi projekta “Vakarēšana ar Savējiem” ietvaros, atspoguļojot projekta dalībnieku veikumu 8 radošajās darbnīcās, kā arī projekta laikā austo četru jostu fragmentus ar Vecmilgrāvja kultūrvēsturisko personību izstrādātajām Likteņa zīmēm (Augusts Dombrovskis, Marta Rinka, Krišjānis Barons, Jānis Akuraters) , kas kalpo kā apliecinājums kopīgam veikumam.

KAD: 02.02.-22.02.26.

KUR: Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Dombrovska izstabā.

Izstādes nosaukums: Mēs Esam, jo godinām, un mēs Būsim, jo turpinām…

Organizē: Biedrība ”Vecmilgrāvja attīstības biedrība”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Rīgas Meža kapos plānots būvēt jaunu kolumbāriju

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Projekts paredz degradētas teritorijas labiekārtošanu un jaunas piemiņas vietas izveidi, vienlaikus saglabājot kapsētas ainavisko raksturu un integrējot jauno būvi esošajā vidē.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Lai arī jaunā kolumbārija celtniecību bijām iecerējuši pērn, patiesi ceru, ka to varēsim īstenot jau šovasar. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss projekta īstenošanai, un kolumbārija izbūvi plānots sākt šogad.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk:

  • par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.
  • par Latvijas kapsētām – ŠEIT.

 

Rīgas centrā uz vienu dienu taps sniega parks

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu sestdien, 7. februārī, radošās rūpnīcas “Veldze” pagalmā Rīgā, Matīsa ielā 8, uz vienu dienu tiks izveidots pilsētas sniega parks. Pasākuma “Backdoor Market Snow Day” laikā teritorija pārtaps par ziemas sporta un urbānās kultūras satikšanās vietu ar iespaidīgu sniega konstrukciju pilsētas centrā.

Pasākumā norisināsies snovborda un frīstaila slēpošanas aktivitātes sacensību formātā, pulcējot gan sportistus, gan skatītājus. Sportistu priekšnesumos tiks vērtēta triku sarežģītība, tehnika un stils, piedāvājot dinamisku un vizuāli iespaidīgu pieredzi arī skatītājiem. Dienas gaitā apmeklētājus sagaida ne tikai sacensības, bet arī DJ uzstāšanās, Street food zona, kā arī vakara ballīte pie “Backdoor Market” veikala.

Pasākuma programma:

● 12.00 – Parka atvēršana / iesildīšanās
● 18.00–20.00 – Snow Jam (Cash for Tricks & Best Trick)
● 20.30 – Apbalvošana
● No 20.30 – Afterparty

Dienas laikā pieejams:

● Mazais parks apmeklētājiem (12.00–20.00)
● ZARS Tattoo Flash (14.00–20.00)
● Silti dzērieni un Street food
● Mūzika un DJ seti visas dienas garumā

Pasākums tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” finansiālo atbalstu.

Pasākums būs bez maksas.

Vairāk par līdzfinansējuma programmu šeit.

Meteņu svinības Vecrīgā

21. februārī no plkst. 12.00 līdz 18.00 Rātslaukumā un no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 Līvu laukumā Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un Latvijas Folkloras biedrību jau otro reizi rīkos vērienīgas Meteņu svinības, kas ļaus ikvienam ieraudzīt, sajust, sagaršot un sadzirdēt to, cik dzīva ir šī latviešu tradīcija.

Programma

Rātslaukumā – Plkst. 12.00 Svētku atklāšana, ugunskura iedegšana, masku grupu gājiens maršrutā: Rātslaukums–Kaļķu iela–Skārņu iela–Audēju iela–Vaļņu iela–Kaļķu iela–Līvu laukums–Rātslaukums.

  • 13.00 – Masku grupas izrāde “Meteņdienas čigāni”, lielīšanās sacīkstes;
  • 13.50 – Muzicē grupa “JUUK”;
  • 14.35 – Spēkošanās sacīkstes;
  • 15.00 – Grupas “Tautumeitas” koncerts;
  • 15.40 – Masku grupas izrāde “Ķekatas”, masku konkursa uzvarētāju apbalvošana;
  • 16.10 – Masku grupas izrāde “Budēļi”, danči kopā ar Jelgavas folkloras kopu “Dimzēns”;
  • 17.00 – Uguns bumbas sadedzināšanas rituāls, hip-hop mākslinieka Fiņķa koncerts;
  • 18.00 – Svētku noslēgums.

Pasākuma laikā: vizināšanās ragavās, masku izstāde, radošās darbnīcas, Meteņdienas gadatirgus un citas aktivitātes

Līvu laukumā – Plkst. 12.00–15.00

Latgaļu sēta. Aizgavēnis.

Danči, rotaļas un sadziedāšanās ar Latgales folkloras kopām.

 

Danču vakari Pārdaugavā

,

Lai uzturētu dzīvu latviešu tautas deju mantojumu un dotu iespēju iepazīt dažādas tradicionālās dejas, Pārdaugavā norisināsies danču vakari, aicinot kopā pulcēties gan pieredzējušus dejotājus, gan ikvienu interesentu.

20. februārī plkst. 19.00 Kultūras centrā “Imanta”

Danču vakars notiks kopā ar “Pārdaugavas kultūras apvienības” etnogrupu “Zeidi” – tradicionālās mūzikas apvienību, kas aktīvi muzicē danču pasākumos un rada skanējumu, kas dabiski aicina kustībā. Šī vakara programma būs veltīta latviešu gadskārtu svētkiem – Meteņiem. Tajā būs iespēja iepazīt Meteņdienas tradicionālās rotaļspēles, dejas un to izcelsmi, kā arī izdejot gan labi zināmas, gan retāk dejotas latviešu tautas dejas.

29. martā plkst. 17.00 Kultūras centrā “Iļģuciems”

Danču vakaru vadīs Julgī Stalte, Ēriks Zeps un draugi. Šie folkloristi un mūziķi ir labi pazīstami kā aizrautīgi tautas tradīciju kopēji un popularizētāji, kuru vadītie pasākumi vienmēr piepildīti ar spēcīgu enerģiju un kopā būšanas prieku. Danču vakarā būs iespēja sadejoties un sadziedāties, atsvaidzinot jau zināmas vai apgūstot jaunas latviešu tradicionālās tautas dejas.

Danču vakari paredzēti gan aktīviem danču tradīcijas kopējiem, gan ikvienam interesentam – iepriekšēja pieredze nav nepieciešama. Aicinām ģērbties ērti un ņemt līdzi dejai piemērotus maiņas apavus.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs un kultūras centros pirms pasākuma. Biļetes cena EUR 5.00.

  • 20. februārī plkst. 19.00 Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29. Biļetes – ŠEIT.
  • 29. martā plkst. 17.00 Kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2. Biļetes – ŠEIT.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
“Pārdaugavas kultūras apvienība”
Projektu vadītāja
ieva.naglina@riga.lv
+371 26474739

 

Rīgas amatierteātru festivāls 2026 “Uz to pusi”

Rīgas amatierteātru festivāls „Uz to pusi”, kas šī gada 13. un 14. februārī norisināsies Kultūras centrā “Iļģuciems”, ir veltīts režisora un dramaturga Ārija Geikina (1936–2008) piemiņai, atzīmējot viņa 90. jubileju. Festivālā piedalās viņa vadītie amatierteātri, audzēkņi un domubiedri, godinot Geikina radošo mantojumu un teātra tradīcijas.

Ārijs Geikins bija izcila personība latviešu kultūras telpā, būtiski ietekmējot amatieru un profesionālā teātra, kā arī literatūras attīstību. Kā dramaturgs un režisors viņš paplašināja latviešu teātra estētiskās un ētiskās robežas, īpašu uzmanību veltot vēsturisko lugu tradīcijai. Viņa luga „Leģenda par Kaupo” kļuva par nacionāli vēsturisko lugu atdzimšanas sākumu, iedvesmojot veselu paaudzi. Rakstniecībā Geikins atstājis nozīmīgus, godalgotus darbus, tostarp „Riharda Buša pirmā sezona”, „Tēvoča Rambuljē zirgu tirgotava” un „Kaupo”.

Festivālā “Uz to pusi” ar izrādēm piedalās LU Studentu teātris, KTMC “Mazā ģilde” Vecpilsētas teātris, KTMC “Ritums” studijteātris “Aka” un PKA Kultūras centra “Iļģuciems” amatierteātris “Piektais Tramvajs”.

Festivāla programma:

  13.februāris

Plkst. 19.30-21.30, Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē
LU Studentu teātra izrāde
Robērs Tomā “Astoņas mīlošas sievietes”
Režisors Visvaldis Klintsons

14.februāris

Plkst. 12.00-13.10, Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē
PKA kultūras centra “Iļģuciems” amatierteātra “Piektais tramvajs” izrāde
“Četri stāsti par vienkāršiem cilvēkiem”, pēc O. Henrija darbu motīviem
Režisore Ligita Zaula

Plkst. 13.20-14.05, Kultūras centra “Iļģuciems” Salonā
LU Studentu teātra izrāde
Biogrāfisks dzejas iestudējums “Cik ātri steidzas laiks”
Režisors Visvaldis Klintsons

Plkst. 14.15-15.30, Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē
KTMC “Mazā ģilde” Vecpilsētas teātra izrāde
“Vārdu karnevāls vēstulēs” pēc Džeroma Kiltija “Mīļais melis” motīviem
Režisore Edīte Neimane

Plkst. 15.40-16.55, Kultūras centra “Iļģuciems” Salonā
KTMC “Ritums” Studijteātra “Aka” izrāde
Miro Gavrans “Viss par sievietēm”
Režisore Ligita Smildziņa

Plkst. 17.00-18.15, Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē
LU Studentu teātra izrāde
Stefans Canevs “Sokrata pēdējā nakts”
Režisors Visvaldis Klintsons

Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 1. februāra plkst. 10.00 būs pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs – atvērt šeit.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu koordinatore darbam ar amatiermākslas kolektīviem
+371 67848615
evita.kudule@riga.lv

Plakāts

Plakāts

 

Koklētāju ansamblis “Raksti” ielūdz uz 20 gadu jubilejas koncertu un mūzikas ieraksta “Kokle. Latvīte Cirse. Raksti” prezentāciju

Koklētāju ansamblis “Raksti” 31. janvārī Kultūras centrā “Imanta” aicina uz savu 20 gadu jubilejas koncertu un mūzikas ieraksta “Kokle. Latvīte Cirse. Raksti” prezentāciju. Jubilejas koncertā uz skatuves kāps ansamblis “Raksti” un tā vadītāja Ieva Šablovska, kā arī koklētāja un komponiste Latvīte Cirse, dziedātāja Inese Mičule un perkusionisti Artis Gulbis un Mikus Čavarts.

Mūzikas ieraksts “Kokle. Latvīte Cirse. Raksti” tapis 2025. gada nogalē ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, un tajā ieskaņoti Latvītes Cirses skaņdarbi, kas balstīti latviešu tautas melodijās. Kompozīcijās izmantota gan koncertkokle, gan etnogrāfiskā kokle, savienojot kokles skanējuma daudzveidību ar balsi un perkusijām, radot mūsdienīgu un profesionālu tautas mūzikas interpretāciju. Koncertā klausītāji dzirdēs gan ierakstā iekļautos skaņdarbus, gan Raimonda Tigula kompozīciju “Raksti”, kas iedvesmojusi ansambļa nosaukuma izvēli.

Koklētāju ansamblis “Raksti” dibināts 2006. gadā kā ansambļa “Kārta” studija, bet kopš 2014. gada darbojas kā patstāvīgs kolektīvs. Ansamblī muzicē dažādu profesiju pārstāves, kuras ne vien spēlē kokli, bet arī komponē un aranžē, veidojot kolektīvam raksturīgu skanējumu. Repertuārā skan latviešu tautas dziesmas un oriģinālskaņdarbi – gan tradicionāli, gan mūsdienīgi, ar jauniem skaņas elementiem. Ansamblis ar radošu drosmi un augstu profesionālo kvalitāti lauž priekšstatus par kokli kā klusu un introvertu instrumentu.

Ieeja pasākumā ar bezmaksas ielūgumiem, kas pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un Kultūras centrā “Imanta”.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu koordinatore darbam ar amatiermākslas kolektīviem
+371 67848615
evita.kudule@riga.lv