Arhīvs birkai: Kultūra

Rīga foruma “MIPIM” laikā saņem divas prestižas balvas kā viens no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā

Starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā “MIPIM”, kas norisinās Francijas pilsētā Kannās, Rīga saņēmusi divas prestižā izdevuma “Financial Times” ikgadējā pētījuma “European Cities and Regions of the Future 2025” balvas kā viens no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā.

“Rīgas panākumi šajā starptautiskajā reitingā apliecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa, padarot mūsu pilsētu par aizvien pievilcīgu galamērķi investīcijām. Trīs gadus pēc kārtas iegūtās balvas no “Financial Times” ir ne tikai gods, bet arī apliecinājums, ka Rīga spēj nodrošināt stabilu un pievilcīgu vidi ilgtermiņa ieguldījumiem. Mēs turpināsim attīstīt investīciju klimatu, nodrošinot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, augsti kvalificētu darbaspēku un mūsdienīgu infrastruktūru,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

fDi Intelligence, vadošais ārvalstu tiešo investīciju informācijas avots, publicējis savu ikgadējo pētījumu “European Cities and Regions of the Future 2025”, kurā Rīga tika atzīta par vienu no vadošajiem investīciju galamērķiem Eiropā un par vienu no desmit labākajām vidējām Eiropas pilsētām ar izcilu ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju, kas apliecina pilsētas mērķtiecīgos centienus piesaistīt un atbalstīt ārvalstu investorus. Reitingā Rīga ieguva divas prestižas balvas:

  • Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā “Cilvēkkapitāls un dzīvesstils”;
  • Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā “Ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija”.

Pasaulē vadošajā nekustamā īpašuma forumā “MIPIM”, kas notiek no 11. marta līdz 14. martam, ar savu stendu arī šogad piedalās Rīgas pašvaldība. Galvaspilsētas attīstības veicināšanai uz forumu devusies galvaspilsētas pašvaldības un uzņēmumu delegācija Rīgas mēra Viļņa Ķirša vadībā.

Rīgas domes priekšsēdētājs otrdien, 11. martā, piedalījās minēto balvu saņemšanas ceremonijā, ekspertu diskusijā par motivāciju investēt Baltijā un politisko līderu sanāksmē, savukārt trešdien, 12. martā, V. Ķirsis kopā ar Viļņas un Helsinku pašvaldību vadītājiem piedalīsies diskusijā par mājokļu piedāvājuma pārveidošanu Baltijas jūras reģionā, kā arī tiksies ar citu pilsētu pašvaldību pārstāvjiem.

“Šīs balvas pierāda, ka Rīga nav tikai dinamisks un pievilcīgs investīciju centrs, bet arī uzticams partneris ilgtermiņa ieguldītājiem. Mūsu stratēģiskā pieeja investīciju piesaistei ir devusi rezultātus, un šī starptautiskā atzinība stiprina Rīgas pozīcijas kā vienam no reģiona vadošajiem investīciju galamērķiem,” norāda Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Par fDi Intelligence

fDi Intelligence ir vadošais ārvalstu tiešo investīciju informācijas avots, kas piedāvā padziļinātu analīzi un ieskatus par globālajām investīciju tendencēm. Katru gadu tas publicē “European Cities and Regions of the Future” reitingu, novērtējot Eiropas pilsētu un reģionu pievilcību investīcijām, balstoties uz dažādiem kritērijiem, tostarp ekonomisko potenciālu, cilvēkkapitālu, dzīves kvalitāti un infrastruktūru.

Par MIPIM

MIPIM ir pasaulē vadošais nekustamā īpašuma forums, kas nodrošina unikālu piekļuvi globālajam kapitālam un konkrētiem risinājumiem. Šeit klātienes diskusijas, semināri un paneļu diskusijas piedāvā iedvesmu un globālās tendences, radot iespējas apmainīties ar pieredzi un veicināt biznesa un profesionālo izaugsmi. 2024. gadā to apmeklēja vairāk kā 20 000 delegāti, kas pārvalda ap 4 triljoniem eiro aktīvu no 90 valstīm.

Rīgas pašvaldība ar tās stendu forumā nodrošina ne tikai pilsētas atpazīstamību kā investīcijām atvērtu un stabilu pilsētu, bet arī katru gadu nodrošina platformu Rīgas un tās partneru reprezentācijai ar mērķi veicināt Latvijas, tās galvaspilsētas un tajā strādājošo uzņēmumu atpazīstamību kā investīcijām pievilcīgu galamērķi, kā arī veicināt investīciju piesaisti konkrētiem attīstības projektiem, tādejādi sekmējot saimniecisko darbību Rīgā un Latvijā.

NVO namā skatāma izstāde “Baba Marta un Martenica bulgāru tradīcijās”

Līdz 22. martam NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. un 2. stāva gaitenī apskatāma izstāde “Baba Marta un Martenica bulgāru tradīcijās”, ko organizē “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība.

Izstāde veltīta Vecmāmiņas Martas dienai (1. martā) un Bulgārijas Nacionālās atbrīvošanas dienai (3. martā). Izstādē ir iespēja iepazīt Vecmāmiņas Martas un Martenicas tradīcijas. Tās reģistrētas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Katru gadu 1. martā bulgāri svin gadsimtiem senu tradīciju, ko dēvē par Baba Marta dienu, kas saistīta ar ziemas aizvadīšanu un tuvojošos pavasari.

Šajās dienās bulgāri apmainās un valkā tā sauktās “martenica” vai “martenička” – dekoratīvus sarkanbaltsarkanas un baltas dzijas vijumus, kas simbolizē veselību un laimi, kā arī darbojas kā laimes talismans pret ļauniem gariem. Martenicas dāvina ģimenei, draugiem un kolēģiem, un tās nēsā ap plaukstu vai piespraustas pie apģērba. Dažos ciematos cilvēki rotā arī savas mājas un mājdzīvniekus.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un iepazīt bagātīgo bulgāru kultūru un tradīcijas!

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

12345

Marta sākumā rīdzinieki aicināti uz vērienīgām Meteņu svinībām Vecrīgā

Šī gada 2. martā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uz vērienīgām Meteņu svinībām Rātslaukumā, ļaujot ikvienam ieraudzīt, sajust, sagaršot un sadzirdēt to, kā senās latviešu pavasara gaidīšanas tradīcijas mijiedarbojas ar mūsdienām.

Meteņi ir pavasara gaidīšanas svētki – brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Sabiedrībā dažādi izvēlas, kad svinēt Meteņus. Vieni stingri turas pie kristīgā kalendāra noteiktajiem datumiem, Meteņus svinot 7 nedēļas pirms Lieldienām, savukārt latviešu gadskārtā Meteņi ir laiks starp Ziemassvētkiem un Lieldienām un Meteņa dienu senāk noteica, skatoties pēc mēness fāzēm. Metenis atnāk otrajā jaunajā mēnesī pēc ziemas saulgriežiem. Ja gadās, ka tas iekrīt janvārī, kā šogad, tad Meteņi svinami trešajā jaunajā mēnesī februāra nogalē vai pat marta sakumā. 2025. gadā Meteņu jaunais mēness būs 2. martā, kas sakrīt arī ar kristīgo kalendāru, tādēļ ikviens aicināts uz lielākajiem pavasara gaidīšanas svētkiem Rīgā.

Pasākumā “Meteņi Vecrīgā” varēs iepazīt Meteņdienas tradīcijas, būs sadziedāšanās un danči, masku grupu izrādes uz skatuves, masku izstāde, bet Rātes pasāžā darbosies radošās darbnīcas – tiks darinātas ķekatu maskas, tradicionālās lupatu lellītes, būs iespēja pie maskas tikt arī pašiem mazākajiem.

Meteņu izdarības ir saistītas ar spēles elementa klātbūtni, tajās būtisku lomu ieņem arī dažāda veida vizināšanās, tādēļ Rātslaukumā būs iespēja izvizināties gan ponija vilktās ragavās, gan izbaudīt kaut ko pavisam nebijušu un īpašu – Rātslaukumā darbosies grieztavas, kur bērni ragavās varēs baudīt īstu un tradicionālu Meteņu vizināšanos.

Pasākuma ietvaros notiks arī masku gājiens cauri Vecrīgai maršrutā Rātslaukums–Skārņu iela–Audēju iela–Vaļņu iela–Kaļķu iela–Līvu laukums–Rātslaukums. Metenis ir vienīgais brīdis tradicionālajos svētkos, kur var izpausties un vērt vaļā plašāk tos vārtus, aiz kuriem tradicionālā kultūra satiekas ar mūsdienām, tādēļ ikviens apmeklētājs aicināts nākt un piedalīties gājienā sev pieejamā maskā – vai kā kādas profesiju pārstāvim, dzīvai radībai, aktierim, dziedātājam vai kam citam. Galvenais – piedalīties!

Metenis vienmēr nāk ar jautru raksturu un jokošanos, tādēļ par nebēdnīgu pasākuma atmosfēru rūpēsies pasākuma vadītāji Nauris Brikmanis un Andris Kapusts. Ar kvalitatīvu un jestru programmu uz dančiem aicinās etnofolka grupa “Tā kā pērn”, kuras sastāvā darbojas atraktīvie Julgī Stalte un Ēriks Zeps, uzstāsies arī grupa “Rahu the Fool”, bet pasākumu noslēgs grupa “Olas” un dziedātāja Esmeralda.

Pasākuma teritorijā varēs baudīt Meteņa laika ēdienus un dzērienus pie ugunskuriem.

Pasākumu “Meteņi Vecrīgā” ar Rīgas pašvaldības atbalstu rīko Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību.

Pasākuma programma:

• 12.00 Pasākuma atklāšana, ugunskuru iedegšana, masku gājiens
• 13.00 Masku grupu “Ķekatas” un “Meteņdienas čigāni” izrāde, lielīšanās sacīkstes, grupas “Tā kā pērn” koncerts
• 14.00 Spēkošanās sacīkstes, masku grupas “Budēļi” izrāde, grupas “Rahu The Fool” koncerts
• 15.00 Uguns bumbas sadedzināšana, grupas “Olas” koncerts

Dalība pasākumā bez maksas.

 

Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu”

Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu”skatāma Kultūras centrā “Iļģuciems” ( Lidoņu ielā 27 k-2, Rīgā) no 2025.gada 6. februāra līdz 30. martam katru dienu no plkst. 11.00 – 18.00. Ieeja bez maksas.

Pārdaugavas kultūras apvienība 2024. gada sākumā aicināja jebkuru pilsētas iedzīvotāju un viesi iepazīt un atklāt Daugavas kreiso krastu no dažādiem skatupunktiem, iesaistoties Pārdaugavas īpašā rokraksta un tās noskaņu meklēšanā.

Darbi, kas tapuši Pārdaugavā, tika iesūtīti četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – trīs kārtās – pavasara, vasaras un rudens.

Katrā kategorijā un kārtā autors varēja iesūtīt līdz 5 attēliem. Kopā konkursā saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Kategorijā “Pilsētvide” saņemtas 503 fotogrāfijas, “Daba” – 296, “Cilvēki” – 204, bet kategorijā “Notikums” 136 attēli.

Izstādē apkopoti vairāk kā 80 izteiksmīgākie konkursam iesniegtie darbi, kas atklāj Pārdaugavu dažādos gadalaikos, rakursos un noskaņās, atklājot tieši šai Rīgas daļai raksturīgo šarmu. Fotogrāfijās redzama gan ikdienas dzīve un paradoksālas situācijas, gan dažādi notikumi un ikdienas ainas Pārdaugavas dzīvē.

Fotogrāfijas vērtēja profesionāla žūrija, kurā tika aicināti mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem. Starptautiski atpazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka, kura ir izcila portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas pārstāve. Fotogrāfs Gvido Kajons ir izsmalcināts melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars, kuram šķiet saistoša satīriski tverta ielu tematika. Fotogrāfs, žurnāla “Foto Kvartāls” un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” vadītājs Arnis Balčus pārstāv dokumentālo un mākslas fotogrāfiju, savos darbos skar sociāli kritiskas tēmas un tver procesuālas laikmeta noskaņas.

Foto konkurss “Meklējot Pārdaugavu” turpināsies arī 2025. gadā.

Izstādes dalībnieki: Lilita Apsīte, Ilvars Atgāzis, Ieva Babre, Laura Baiba Balcere, Artūrs Baltacis, Marija Barčuka, Romāns Benua, Zanda Birze, Valda Biteniece, Daina Burve, Sigita Cimermane, Mārtiņš Dobelis, Santa Dunaiska, Edīte Dreimane, Evita Ezeram, Madara Linna Ēvalde, Viktors Godlevskis, Normunds Grīnbergs, Inna Guseva, Romualds Ignatjevs, Olegs Jonins, Agris Jumis, Juris Justs, Juris Kalniņš, Zigmunds Kazanovskis, Gints Klāsons, Andris Krastiņš, Inese Kušķe, Alex Lo, Anastasija Lomteva, Viktors Martovickis, Ludmila Millere, Dāvis Orniņš, Ģirts Ozoliņš, Deniss Pavlovs, Aivis Pīzelis, Valters Poļakovs, Ketija Rakstiņa, Kaspars Rācenājs, Sigita Rušiņa, Ilze Saleniece, Marija Sirsniņa, Valdis Skerškāns, Sigita Šrēdere, Marija Tuče, Aija Vanaga, Aleksejs Vasiļevskis, Arnis Vuškāns, Dmitrijs Zaicevs, Aleksandrs Zavalijs.

Informējam apmeklētājus ar kustību traucējumiem, ka izstāde atrodas 2. stāvā un ēkā nav pieejams lifts.

 

Pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties Iļģuciema vides mākslas objekta idejas izstrādē

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

✅ Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

✅ Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu – ŠEIT.

 

Rīga gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Rīgas pašvaldība gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks vasarā no 5.-13. jūlijam. Lai nodrošinātu Rīgas pilsētas līdzdalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, trešdien, 19. februārī, Rīgas domes sēdē apstiprināta svētku rīcības komiteja.

“Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētki ir milzīgs notikums mūsu jauniešiem – viņi tam gatavojas gadiem, un mums kā pašvaldībai ir svarīgi viņus atbalstīt. Jāatgādina, ka iepriekšējie svētki notika pandēmijas laika hibrīdrežīmā un liela daļa dalībnieku gatavojušies šiem svētkiem pat divus termiņus. Tāpēc 2025. gada Rīgas budžetā esam atvēlējuši vairāk nekā miljonu eiro, lai mūsu kori, deju kolektīvi, orķestri un ansambļi varētu pilnvērtīgi sagatavoties – piedalīties mēģinājumos, skatēs un konkursos, kā arī atjaunot tērpus, kam nepieciešams. Mēs arī rūpējamies, lai svētku laikā Rīgā, kas ir svētku namamāte, viss noritētu raiti – gan dalībnieku izmitināšana, gan drošība, gan satiksme. Svētki ir brīdis, kad varam lepoties ar mūsu bērnu un jauniešu talantu un darbu, un es ticu, ka tie būs patiesi īpaši gan pašiem dalībniekiem, gan visai Rīgai,”

norāda Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Rīgas Rīcības komiteju vadīs Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un tās sastāvā ir iekļauti svētku norisē iesaistīto pašvaldības institūciju un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki. Rīcības komitejas sēdēs izskatīs jautājumus, kas saistīti ar svētku sagatavošanā un norisē iesaistīto pašvaldības institūciju un kapitālsabiedrību darbības koordināciju, svētku dalībnieku un to pavadošā personāla izmitināšanu pašvaldības izglītības iestādēs, sabiedriskās kārtības uzturēšana svētku norises un svētku dalībnieku izmitināšanas vietās, satiksmes plūsmas organizēšana pilsētā, pilsētvides noformēšanu, kā arī Rīgas skolēnu kolektīvu dalību svētkos.

Rīgas pašvaldības 2025. gada budžetā ir apstiprināta programma “XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki” ar finansējumu 1 022 065 eiro apmērā, t.sk. 776 782 eiro Rīgas kolektīvu dalības nodrošināšanai svētku sagatavošanas procesā un svētkos, kā arī 245 193 eiro apmērā tērpu iegādei un atjaunošanai.

Dalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pieteikuši 589 pašvaldības dibināto iestāžu kultūrizglītības kolektīvi ar 11 657 dalībniekiem, kuri iesaistījušiem svētku sagatavošanas procesā, proti, dalībai konkursos/skatēs, kopmēģinājumos un modelēšanas koncertos, tostarp, 67 kori (3 260 dalībnieki), 173 tautas deju kolektīvi (4 177), 26 vokālie un vokāli instrumentālie ansambļi (303 dalībnieki), 19 koklētāju ansambļi (170 dalībnieki), 11 folkloras kopas (230 dalībnieki), seši akordeonistu orķestri (40 dalībnieki), 24 teātra mākslas kolektīvi (496 dalībnieki), 21 mūsdienu deju kolektīvs (336 dalībnieki), 212 vizuāli un vizuāli plastiskās mākslas kolektīvi (1860 dalībnieki), septiņi pūtēju orķestri (287 dalībnieki), astoņi simfoniskās mūzikas orķestri (344 dalībnieki), 15 speciālās izglītības iestāžu kolektīvi (154 dalībnieki).

Vienlaikus svētku sagatavošanas procesā un dalībai svētkos ir pieteikti 74 trešo personu dibināti kolektīvi (1 689 dalībnieki).

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies 2025. gada vasarā no 5. jūlija līdz 13. jūlijam. Svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi dažādās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Nacionālajā stadionā “Daugava”, Arēnā Rīga, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Rīgas Domā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citur. Plānots, ka kopā svētkos varētu piedalīties aptuveni 30 000 – 35 000 dalībnieku.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” februāra numurs

“NVO nama ziņas” februāra numurā uz sarunu esam aicinājuši biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” interešu aizstāvības un projektu vadītāju Agniju Biruli, lai iepazītos ar biedrības mērķiem un darbības principiem, izaicinājumiem un panākumiem, kas gūti 25 gadu darbības laikā. Ar Agniju tiksimies arī NVO dienai veltītajā pasākumā “Kā panākt pārmaiņas? NVO un lobēšana”.

“Panākt pārmaiņas nav neiespējami, tikai tas prasa smagu darbu un citreiz pat aktīvu rīcību daudzu gadu garumā. Mērķtiecīgi strādājot ir iespējams arī mainīt Satversmi.”

Agnija Birule

Pilnu interviju, kā arī informāciju par semināriem un pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet  “NVO nama ziņas” februāra numurā!

📌 “NVO nama ziņas” februāra numurs.

 

No jūnija “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” darbosies kā patstāvīga pašvaldības iestāde

Lai efektīvāk nodrošinātu pašvaldības funkciju – sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un sekmēt laikmetīgās mākslas attīstību Rīgā, 13. februārī, Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīts pašvaldības Kultūras komisijas virzītais projekts par atsevišķas pašvaldības iestādes “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” izveidi.

Lēmumprojekts paredz, ka ar šī gada 1. jūniju pašvaldība, reorganizējot pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, izveidos Rīgas pašvaldības iestādi “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”.

“Šis ir nozīmīgs solis Rīgas kultūras ekosistēmas attīstībā. Izveidojot “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu” kā patstāvīgu pašvaldības iestādi, mēs stiprinām laikmetīgās mākslas pozīcijas pilsētā un radām labākus apstākļus gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Tas ļaus efektīvāk īstenot mākslinieciskās programmas un nodrošinās daudzveidīgāku kultūras piedāvājumu mūsu iedzīvotājiem,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Šis lēmums precīzi iezīmē ceļa karti nākamajiem četriem gadiem Rīgas kultūras dzīves organizēšanā, kurā dodam papildus stimulu laikmetīgās kultūras izrāvienam. Ļoti lielas cerības liekam uz spēcīga iestādes vadītāja atrašanu atklātā konkursā, kuram būs iespēja ar pašvaldības atbalstu padarīt šo telpu un arī ap to esošo ārtelpu par Rīgas laikmetīgās mākslas vizītkarti,”

uzsver Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts

Komitejas sēdē nolemts reorganizēt Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, nododot tās struktūrvienību – izstāžu zāli “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” – pašvaldības iestādei “Rīgas Laikmetīgā mākslas telpa”.

Izglītības, kultūras un sporta departamentam līdz šī gada 1. jūnijam jāizstrādā un jāiesniedz Rīgas domei apstiprināšanai pašvaldības iestādes “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” nolikuma projekts, kā arī jāveic citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar iestādes izveidi.

“Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” būs Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša iestāde.

Pašvaldības kultūras iestāžu apvienības reorganizāciju plānots pabeigt līdz šī gada 30. jūnijam. Par lēmuma izpildi atbildīgs pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

 

Rīgas arhitektūras mantojums un ilgtspējīga nākotne minecraft vidē

Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” izsludina jaunu konkursu, kurš norisināsies pirmo reizi – “RĪGAS ARHITEKTŪRAS MANTOJUMS UN ILGTSPĒJĪGA NĀKOTNE MINECRAFT VIDĒ”.

Konkursā darbi jāizstrādā attālināti un jāiesniedz no 2025. gada 11. februāra līdz 11. aprīlim, kurā aicināti piedalīties Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolēni un interešu izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 8 līdz 16 gadiem:

🔹 I grupa (8 – 10 gadi);
🔹 II grupa (11 – 13 gadi);
🔹 III grupa (14 – 16 gadi).

Konkursa dalībnieki izstrādā projektu Minecraft Education vai Minecraft java edition platformā, kas ietver:

🔹 Vēsturiska arhitektūras objekta rekonstrukciju Rīgā;
🔹 Ilgtspējīgu nākotnes vīziju, kas papildina vai pārveido vēsturisko objektu.

Projekts jāiesniedz digitāli, iekļaujot Minecraft pasaules failu, 3 – 5 ekrānšāviņus no projekta, īss (2–3 minūšu) video ar projekta prezentāciju un idejas skaidrojumu.

Konkursa mērķi :

  • veicināt bērnu un jauniešu izpratni par Rīgas vēsturisko arhitektūras mantojumu;
  • attīstīt dalībnieku zināšanas par ilgtspējīgas pilsētplānošanas principiem, tostarp zaļās enerģijas, viedās infrastruktūras un urbānās ekoloģijas idejām;
  • attīstīt radošās un tehnoloģiskās prasmes, izmantojot Minecraft Education platformu arhitektūras projektu veidošanā;
  • rosināt bērnu un jauniešu interesi par arhitektūru, vides ilgtspēju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu radošā darbā;
  • stimulēt dalībnieku kritisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, izmantojot STEM pieeju praktiskos uzdevumos un projektos.

Uzvarētāju apbalvošanas ceremonija notiks 2025. gada 17. aprīlī, plkst. 16:00, RTJN “Annas 2” izglītības iestādē un laureātu darbu virtuālā izstāde norisināsies no 2025. gada 16. maija, plkst. 16:00 līdz 30. maijam, RTJN “Annas 2” telpās.

Iepazīties un izlasīt pilnu konkursa nolikumu var www.tjn.lv

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā sazināties ar RTJN “Annas 2” pulciņa “Minecraft skola” interešu izglītības skolotāju Arinu, amozzherikova@edu.riga.lv.

Afiša

 

NVO namā aizvadīta ukraiņu jauniešu veidota teātra izrāde

1.februārī NVO namā norisinājās krāšņs kultūras pasākums – ukraiņu jauniešu teātra izrāde “Lauma: stāsts par īsto mīlestību”. Pasākumu rīkoja biedrības “Ukraiņu kultūras centrs “Džerelo”” ukraiņu teātris Latvijā “TETRIS”, pulcējot pilnu skatītāju zāli.

Izrādi veidoja jaunieši no amatierteātra “TETRIS”, kas apvieno dalībniekus vecumā no 8 līdz 25 gadiem. Kolektīvā darbojas gan latvieši, gan jaunieši no Ukrainas, kas Latvijā raduši patvērumu no kara. Kopīgi radītais iestudējums balstās uz ukraiņu rakstnieces Lesjas Ukrainkas darba “Meža dziesma” motīviem. Izrādes scenāriju veidojis Bogdans Švahers, teksta redaktore – Vladislava Kazmirenko, savukārt kolektīva vadītāja un režisore ir Diāna Kačane.

Iestudējumu papildināja dziesmu un deju priekšnesumi, skanot gan ukraiņu, gan latviešu melodijām. Jauniešu darbs pie izrādes apliecina degsmi un vēlmi saglabāt un popularizēt ukraiņu kultūras vērtības, veicinot kultūras apmaiņu un ukraiņu kopienas integrāciju Latvijas sabiedrībā.

12345