Arhīvs birkai: Kultūra

Eiropas mobilitātes nedēļā 20. septembrī Rīgā norisināsies Rīgas Tvīda brauciens – viens no elegantākajiem un gaidītākajiem notikumiem Latvijas velo kultūrā. Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uzvilkt tērpus retro noskaņās, sapost velosipēdus un kopīgi izbaudīt pilsētas ainavu unikālā braucienā pa Rīgas ielām.

Pasākuma mērķis ir popularizēt velo braukšanu kā ilgtspējīgu pārvietošanās veidu pilsētā, un tā norise notiek sadarbībā ar Rīgas pašvaldību Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros.

Latvijas Veclaiku divriteņu kluba dibinātājs un Latvijas Tvīda brauciena idejas autors Toms Ērenpreiss norāda, ka šogad īpaši aicināti tie velobraucēji, kuri ikdienā reti vai sen nav braukuši ar velo pa Rīgas ielām, un piedzīvot parādes braucienu, jo maršruts ar policijas atbalstu notiks pa Rīgas svarīgākajām ielām – Brīvības, Pulkveža Brieža, Pērnavas, Avotu un citām. “Ar Tvīda braucienu cenšamies iedrošināt arvien jaunus cilvēkus izmantot velosipēdu, kā galveno pārvietošanās līdzekli pilsētas ielās”,

saka Toms Ērenpreiss

Tvīda brauciens ir pārtapis arī par labdarības akciju ar saukli “Nav bērnības bez velosipēda” un ieskandinot Tvīda braucienu, sadarbībā ar Žaņa Lipskes memoriāla “Drosmes māju” 13. un 14. septembrī norisināsies īpašas labdarības velodarbnīcas SOS ciematu bērniem, kurās bērni kopā ar speciālistiem rūpīgi salabos 15 velosipēdus, kuri pēc tam paliks bērniem. Mērķis ir šādas darbnīcas rīkot biežāk.

Tvīda brauciena maršruts sāksies un noslēgsies “Kimmel kvartalā”, Bruņinieku ielā 2. Sākot no plkst. 14.00 dalībnieki aicināti pulcēties “Kimmel kvartalā”, kur norisināsies dažādas aktivitātes: dalībnieku reģistrācija, izklaidējošas aktivitātes, Ērenpreiss velosipēdu darbnīcā varēs veikt nelielus uzlabojumus savam velosipēdam, Ceļu satiksmes drošības direkcijas stendā būs iespējams veikt velosipēdu reģistrāciju, tāpat sabraukušos dalībniekus ar dejām izklaidēs SwingDance.lv.

Plkst. 16.00 tiks dots starts Tvīda braucienam, brauciena maršruts no Stabu ielas puses vedīs sākumā gar Ģertrūdes baznīcu, pa Brīvības ielu līdz Brīvības piemineklim – tad uz Vecrīgu, Doma laukumu – gar Nacionālo teātri uz Skanstes apkaimi – tad gar Lielajiem kapiem uz Grīziņkalnu – tad uz Avotu ielu – un pa Bruņinieku ielu atpakaļ uz “Kimmel kvartālu”.

Paredzēts, ka brauciens noslēgsies plkst. 17.30, pēc kā sekos spilgtāko un krāšņāko dalībnieku apbalvošana un grupas “Keksi” koncerts. Braucienā var piedalīties ikviens jebkāda velosipēda īpašnieks. Dalība braucienā ir bez maksas.

Tvīda brauciena norises laikā brauciena maršrutā būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Vairāk – ŠEIT.

 

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā, 20. un 21. septembrī, Rīgā uz divām dienām par gājēju ielu pārtaps Dzirnavu un Antonijas ielu posmi. Saistībā ar Klusā centra ielu pārveidošanu par gājēju ielām, vairākos ielu posmos spēkā būs būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas. Pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties ar gaidāmajām satiksmes izmaiņām un izbaudīt nesteidzīgas brīvdienas skaistākajos Dzirnavu un Antonijas ielu posmos.


Dzirnavu ielas posms no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Antonijas ielai un Antonijas ielas posms no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes ielai

gājējiem tiks atvēlēts

no sestdienas, 20. septembra, plkst. 6.00 līdz svētdienas, 21. septembra, plkst. 17.00.

Šajā laikā minētajos ielu posmos transportlīdzekļu satiksmi slēgs.


Satiksmes shēma

Tāpat no sestdienas plkst. 6.00 līdz svētdienas plkst. 17.00 Alberta ielā, slēdzot izbraukšanu uz Antonijas ielu, izveidos divvirziena satiksmi. Minētajā laika periodā divvirziena satiksme būs izveidota arī Zaļajā ielā, slēdzot izbraukšanu uz Dzirnavu ielas. Savukārt Jeruzalemes ielā minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu izbraukšanu uz Dzirnavu ielas.

No piektdienas, 19. septembra, plkst. 20.00 līdz svētdienas, 21. septembra, plkst. 17.00 aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu Dzirnavu ielas posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Antonijas ielai, slēdzot invalīdu stāvvietas, un Antonijas ielas posmā no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes ielai.

Tāpat minētajā laika periodā transportlīdzekļus būs aizliegts novietot Alberta ielas posmā no Strēlnieku ielas līdz Antonijas ielai, Zaļās ielas posmā no Dzirnavu ielas līdz Emiļa Melngaiļa ielai un Emiļa Melngaiļa ielas pāra numuru pusē, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Zaļajai ielai.

No piektdienas plkst. 20.00 līdz sestdienas plkst. 17.00. Antonijas ielā pirms krustojuma ar Dzirnavu ielu ierīkos divas invalīdu stāvvietas un vienu īslaicīgu stāvvietu autobusiem, un divas apstāšanās vietas taksometriem.

Sestdien no plkst. 6.00 līdz plkst. 11.00 un svētdien no plkst. 8.00 līdz plkst. 11.00, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt tirdzniecības un citu uzņēmumu apkalpošanu, ar nosacījumu, ka netiek traucēta gājēju pārvietošanās, attiecīgo transportlīdzekļu masa nepārsniedz 5 t un transportlīdzeklis tiek novietots stāvēšanai ne ilgāk par vienu stundu, atļaut transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, braukt pa Dzirnavu ielu un stāvēt tās posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Antonijas ielai, kā arī Antonijas ielas posmā no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes iela.

 

Galvaspilsētā 20. septembrī no plkst. 15.00 līdz 23.00 norisināsies Aldaru ielas svētki, kuros aicināti piedalīties gan Rīgas iedzīvotāji, gan pilsētas viesi, lai kopā baudītu muzikālo programmu, iesaistītos radošajās darbnīcās un konkursos, kā arī apmeklētu tirdziņu.

Četri ielas iemītnieki un kaimiņu bāri “Garāža”, “Aldaru Ezītis Miglā”, “FOB” un “Bad Burrito” apvienos spēkus, lai radītu skaistus ielu svētkus uz Aldaru ielas.

Aldaru iela kļūs par dzīvīgu svētku zonu ar radošām aktivitātēm, konkursiem, tirdziņu, sezonāliem un īpašiem svētku ēdieniem un dzērieniem, siltu atmosfēru, un uz skatuves uzstāsies vietēji, dažādu stilu mūziķi: “Krāsa”, “Zeļģis”, “Žoržs Siksna”, “Inokentijs Mārpls”, “Rīta Stienis”, “Gapoljeri”, kā arī par muzikālo fonu starp koncertiem rūpēsies DJ Dambis. Svētku atmosfēru papildinās meistardarbnīca, dažādi konkursi un citas izklaides.

Pasākuma vīzija ir radīt vienas dienas brīvdabas kultūras notikumu Vecrīgā, svētkus ielas garumā, kur satiksies dažādu paaudžu klausītāji, Latvijas alternatīvās un populārās mūzikas mākslinieki, kā arī senā pilsētvide.

Pasākums tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” finansiālo atbalstu. Pasākums būs bez maksas. Vairāk par līdzfinansējuma programmu – ŠEIT.

Pasākuma programma

 

Rīgas pašvaldība šovasar Meža kapos atjaunojusi Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa ansambli, kā arī sakārtojusi tā priekšlaukumu un veikusi ceļu seguma atjaunošanu. Otrdien, 16. septembrī, Rīgas domes amatpersonas apmeklēja Meža kapus, lai iepazītos ar paveikto un pārrunātu tālākos darbus galvaspilsētas kapsētu sakārtošanā.

“Jānis Čakste bija viens no izcilākajiem demokrātiem, kura vārds izcelts arī pasaules līmenī. Bija laiks, kad šī piemiņas vieta tika aizliegta, bet kalpoja par iedvesmu demokrātijas atjaunošanai. Jūtos īpaši gandarīts, ka Rīgai ir bijusi iespēja pēc zināma laika notīrīt un atjaunot šo ansambli, kas apliecina mūsu un Čakstes vēsturisko mīlestību pret Latviju. Valsts pirmā prezidenta 166.dzimšanas dienas nedēļā, iepazīstoties ar paveikto, rodas īpašas sajūtas, ka piemineklis un tā priekšlaukums atkal kļūst par vietu, kur godināt mūsu pirmo prezidentu,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens.

Mājokļu vides departamenta Kapsētu pārvalde šovasar piemineklim veikusi vispārēju granīta virsmu tīrīšanu, virsmu specializēto tīrīšanu ar mikroabrazīvu, lokālu šuvju iestrādi, izmantojot poliuretāna blīvlīstes un virsmu apstrādi ar ilgstošas iedarbības biocīdu. Tāpat darbu gaitā veikta ceļa seguma un pieminekļa priekšlaukuma atjaunošana.

piemineklis Jānim Čakstem

Piemineklis veidots no deviņus metrus augstas stēlas ar J. Čakstes portretu profilā, zem tā ir uzraksts “Jānis Čakste. 1859–1927”, virs portretreljefa – krusts. Abās pusēs izliektas, no granīta kvadriem mūrētas sienas, kuru sānu daļās reljefā izkalti sēru tēli – kreisajā pusē jauna sieviete noliektu galvu, labajā – senlatviešu karavīrs ar vairogu, kurš nodzēš dzīvības lāpu. Mākslas darba autori bija tēlnieks Kārlis Jansons un arhitekts Alfrēds Birkhāns.

Kapa pieminekli atklāja 1935. gada 14. septembrī. Padomju okupācijas režīma laikā J. Čakstes pieminekli norobežoja ar liepu dzīvžogu un soliņiem. Sava veida politisks protests bija svecīšu nolikšana pie pieminekļa mirušo piemiņas dienā, pret kuru iespēju robežās cīnījās padomju milicija.

 

Ar Dr. philol., Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas pētnieces Aijas Taimiņas priekšlasījumu “Johana Kristofa Broces “Zīmējumi un apraksti” noslēdzas Sabiedrības integrācijas projekta “Grāmata svētkus svin!” īstenošana RCB Bolderājas filiālbibliotēkā


Pasākums notiks 19. septembrī plkst.12.00 bibliotēkas telpās Gaigalas ielā 3.


Ievērojamā čehu izcelsmes novadpētnieka Johana Kristofa Broces (1742–1823) atstātais zīmējumu un komentāru krājums, kas pazīstams ar nosaukumu “Monumente”, ir unikāls 18.–19. gs. kultūras piemineklis.

1. sējums veltīts Rīgas skatiem, ēkām un ļaudīm, bet 2. sējums – Rīgas priekšpilsētām un tuvākajai apkārtnei – Rīgas lauku novadam, Bolderājai, Daugavgrīvai, Slokai. Sējumā ietverti Rīgas priekšpilsētu plāni, dažādu ēku (skolu, slimnīcu, baznīcu) attēli un apraksti, kā arī zīmējumi, kas ataino tā laika Rīgas tirdzniecību un topošo rūpniecību.

Aicināti visi interesenti!

Pasākums tiek finansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un notiek norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros.

Kontaktinformācija: tālr. 67043601, e-pasts: rcb.bolderaja@riga.lv

 

Vai pazīsti kādu, kura darbs iedvesmo, kurš ar mākslu vai pētniecību spodrina Rīgas tēlu un godā Aleksandra Čaka mantojumu? Tagad ir īstais brīdis viņu izcelt!

Līdz 2025. gada 15. septembrim Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Aleksandra Čaka muzeju aicina pieteikt kandidātus Aleksandra Čaka balvai.

Šī balva, iedibināta dzejnieka simtgadē 2001. gadā un tiek piešķirta reizi divos gados – par augstvērtīgu ieguldījumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī par mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas interpretāciju.

Par sniegumu aizvadītajos divos gados Muzejs aicina pieteikt pretendentus divās kategorijās:

  • par mākslinieciski augstvērtīgu un novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, grāmatniecībā, dizainā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā;
  • par nozīmīgu ieguldījumu Aleksandra Čaka daiļrades izpētē, saglabāšanā, popularizēšanā vai tulkošanā.

Pieteikumus aicinām iesniegt, aizpildot pieteikuma veidlapu Aleksandra Čaka muzeja mājaslapas sadaļā “Čaka balva” un nosūtot to uz e-pastu: caks@riga.lv vai iesniedzot personīgi Rīgā, Lāčplēša ielā 48-8 līdz 2025.gada 15.septembrim (ieskaitot).

 

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. 18. septembrī plkst. 17.30 RCB Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales ielā 271A) uz lasījumu aicinās dzejnieks Edvīns Raups.

Edvīns Raups (īstajā vārdā Edvīns Struka) ir latviešu dzejnieks un tulkotājs. Uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem 20. gs 90. gados debitējušajiem latviešu dzejniekiem. Strādājis par redaktoru izdevniecībā “Egmont Latvija” (1992) un dažādos žurnālos un laikrakstos, tostarp “Literatūra. Māksla. Mēs” (1998), “Forums” (2002–2004) un “Kultūras Forums” (2005–2008). Izdevis 8 dzejoļu krājumus. 1990. gadā apbalvots ar Klāva Elsberga prēmiju par publikācijām periodikā. 1992. gadā saņēmis Latvijas Rakstnieku savienības Dzejas konkursa galveno balvu.Viņa pirmais dzejoļu krājums “Vēja nav” (1991) apbalvots ar Klāva Elsberga prēmiju. Tam seko viens no mākslinieciski ietekmīgākajiem krājumiem latviešu mūsdienu dzejā – “Dzīvo damies” (1995), kurā Raups izkopis savu poētiku, kuras nozīmīgi elementi ir liela emocionāla spriedze, aktīvs pārnesuma izmantojums teksta grafikā, kā arī sirreālu tēlu salikumi. Arī turpmākajos gados iznākušie dzejoļu krājumi saņēmuši virkni dažādu apbalvojumu. Viņā jaunākais dzejoļu krājums “Laiks ir jau ievilcies” iznācis 2024. gadā, tas ticis nominēts Dzejas dienu balvai.

Edvīns Raups pazīstams arī kā spāņu valodā rakstītās prozas tulkotājs. Tulkojis tādus ievērojamus autorus kā Hulio Kortāsars, Horle Luiss Borhess, Gabriels Garsija Markess, Ernesto Sabato un Federiko Garsija Lorka. No portugāļu valodas tulkojis Paulu Koelju darbus.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotogrāfēšana.

Kontaktinformācija: RCB Ķengaraga filiālbibliotēka, tālr. 67105992.


No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

• Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles 14);
• Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas 36).

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina uz Dzejas dienas pasākumiem:

• Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša 2);
• Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa 46).

 

Šogad Tēva dienas gājiens un festivāls notiks jau divpadsmito reizi, un tas gaidāms svētdien, 14. septembrī. Gājiens, kā ierasts, sāksies plkst. 12.00 Brīvības laukumā, taču šoreiz pulcēšanās tam notiks īpaši svinīgā gaisotnē – plkst. 11.00 pie Brīvības pieminekļa norisināsies jauno Valsts aizsardzības dienesta karavīru iesvētības goda sargu kārtā. Pēc tam visi kopā svētku noskaņās dosies gājienā pa Brīvības ielu – gājiens noslēgsies Vērmanes dārzā, kur norisināsies Tēva dienas festivāls. Tēva dienu varēs svinēt arī Tallinas ielas kvartālā un kultūrtelpā M/Darbnīca.

Ar saukli “Lepns, ka esmu tētis!” jau 12. gadu Tēva dienas gājienu un festivālu rīko “Vecāku organizācija mammām un tētiem” – lai godinātu tēvus, stiprinātu ģimenes saites un atgādinātu par tēva nozīmīgo lomu bērna dzīvē.

Gājiena maršruts: Brīvības laukums → Brīvības bulvāris → Elizabetes iela → ieiešana Vērmanes dārzā pa Elizabetes un Krišjāņa Barona ielas stūra vārtiem.

Vērmanes dārzā koncertā uzstāsies grupa “Labvēlīgais tips”

Pēc gājiena dalībniekus gaida krāšņi svētki dienas garumā ar radošām darbnīcām, sportiskām aktivitātēm, izaicinošām atrakcijām, lielformāta spēlēm un citām aktivitātēm visai ģimenei. Ja tētim dāvana līdz 14. septembrim vēl nebūs sarūpēta, to varēs pagatavot radošajās īpaši tētiem domāto dāvanu darbnīcās. Tāpat kā katru gadu, arī šogad pirmie 100 tēti, kuriem ir sava vieta koka iestādīšanai, dāvanā no “Latvijas valsts mežiem” saņems ozola stādu – tēva spēka simbolu,” stāsta festivāla rīkotāja, “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Tēva dienas svinības Tallinas ielas kvartālā

Tallinas ielas kvartāls jau piekto gadu aicina ģimenes uz sirsnīgām Tēva dienas svinībām, radot vidi, kurā tēvi un bērni var pavadīt laiku kopā, baudot pārbaudītas vērtības un patīkamus pārsteigumus. No plkst. 12.00 līdz 17.00 notiks Rīgas cirka skolas bumbiņu žonglēšanas meistarklases, ko vadīs pieredzējuši cirka profesionāļi. Meistarklases piemērotas ikvienam, kurš spēj noturēt rokā bumbiņu – bērni kopā ar tēviem varēs apgūt jaunas kustību prasmes, pilnveidot koordināciju un baudīt radošu, priecīgu mācīšanos kopā. Paralēli žonglēšanas nodarbībām Exupery Starptautiskā skola (EIS) divu vizuālās un rokdarbu skolotāju vadībā piedāvās darbnīcas bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem. Darbnīcās būs iespēja mācīties zīmēt, veidot aplikācijas un piedalīties citās radošās aktivitātēs.

Tāpat no plkst. 12.00 līdz 17.00 svinību ietvaros Tallinas ielas kvartālā darbosies arī animators ar dažādiem tēliem, rotaļām un aktivitātēm iepriecinot vismazākos pasākuma apmeklētājus.

No plkst. 17.00 līdz 19.00 uz Tallinas ielas kvartāla āra skatuves uzstāsies leģendārā Latvijas grupa “Credo”, kas šogad svin savu 50 gadu jubileju. Grupa priecēs klausītājus ar saviem lielākajiem hitiem, ļaujot tēviem kopā ar bērniem dziedāt līdzi jau labi zināmajām melodijām. Koncerts paredzēts nepārtraukts, divu stundu garumā. Tēva dienas svinības Tallinas ielas kvartālā ir bezmaksas un brīvi pieejamas.

Kultūrtelpā M/Darbnīca perkusiju ritmos atzīmēs Tēva dienu

Šogad arī kultūrtelpa M/darbnīca un tās pagalms kļūs par sirsnīgu un dzīvīgu svētku vietu visai ģimenei. Biedrība “Kreatīvās attīstības telpa” sadarbībā ar biedrību “Tēvi” aicina uz pasākumu, kur satiksies radošums, kustība un tēva spēks. Šī diena būs veltīta kopā būšanai un tēva nozīmei bērna dzīvē.

Mazākos sagaidīs atrakciju, spēļu un radošo aktivitāšu zona, bet lielākie bērni kopā ar tētiem aicināti piedalīties ritma darbnīcās. Studijas “Te Toka kultūra” vadītājs, perkusionists Miguel Kuyyoi vadīs enerģisku, aktīvu un priecīgu perkusiju meistarklasi visai ģimenei. Dienas laikā kopumā norisināsies trīs ritma sesijas: plkst. 12.00, plkst. 13.00 plkst. 15.00.

Dienas gaitā darbosies atvērtā sarunu telpa sadarbībā ar biedrību “Tēvi”.

  • 12.30–13.00 Lekcija “Tēva ‘baterija’: kā to uzlādēt, pirms tā ir tukša?”
  • 13.30–14.30 Meistarklase “Vīru spēks: resursi un robežas”
  • 15.00–16.30 Paneļdiskusija “Vīra spēka avoti: kāpēc mums tie jāmeklē kopā?”

Dienas laikā apmeklētāji varēs iemūžināt mirkli momentfoto formātā. Pasākuma izskaņā paredzēts svētku koncerts divās daļās. Plkst. 17.00 uzstāsies grupa “Very Cool People” – autentiskās balss īpašnieces Danielas Mases kompānijā. Vakara kulminācijā, plkst. 18.00 – hiphopa leģendas Ozola akustiskais koncerts, noslēdzot dienu ar enerģiju un cieņas pilnu vēstījumu: Tēvs ir spēks. Klātbūtne. Nākotne.

Pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja baudīt gardu picu, dzērienus un Miera ielas kopienas draudzīgo atmosfēru. Darbosies kafejnīcas Miera ielas Republikā, kā arī Aristida Briāna ielas 9 pagalmā.


Par Tēva dienas festivālu

Šogad Tēva dienas gājiens un festivāls gaidāms jau divpadsmito reizi. Tradicionāli festivāls notiek kalendārā noteiktajā Tēva dienas svinēšanas laikā – septembra otrajā svētdienā, šogad – 14. septembrī. Dalība Tēva dienas festivālā un aktivitātēs ir bez maksas, informācijai seko līdzi tevadiena.lv, vecakuorganizacija.lv, tallinasielaskvartals.lv, mdarbnica.lv/lv, kā arī organizāciju sociālo tīklu kontos.

Šogad pasākumu līdzfinansē Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Izglītības un zinātnes ministrija.

 

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina kopā atzīmēt Dzejas dienas 2025. 17. septembrī plkst. 17.30 RCB Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša ielā 2) uz lasījumu aicinās dzejniece Madara Gruntmane, bet 18. septembrī plkst. 17.30 RCB Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa ielā 46) – dzejniece Iveta Ratinīka.

Madara Gruntmane ir latviešu dzejniece un kultūras pasākumu producente. Absolvējusi Baltijas Starptautisko akadēmiju. Kopš 2010. gada vada kultūras projektu producēšanas radošo apvienību “I Did It” Literāras publikācijas kopš 2015. gada. Izdoti trīs dzejoļu krājumi. Krājums “Narkozes” nominēts Literatūras gada balvai nominācijā “Labākā debija”, tā tulkojums angļu valodā iznāca 2018. gadā un šajā gadā autore arī piedalījās Londonas grāmatu tirgū. Otrais dzejas krājums “Dzērājmeitiņa” publicēts 2018. gadā, bet trešais krājums “Aizmīlestība” – 2022. gadā. Dzejniece saņēmusi Aiovas Universitātes Starptautiskās Rakstniecības programmas Goda stipendiju.

Madaras Gruntmanes dzejai raksturīgs tiešs, nesaudzīgs vēstījums un psiholoģiska precizitāte. Dzejoļi balstīti autores personīgajā pieredzē un ir neliela apjoma.

Iveta Ratinīka ir dzejniece, skolotāja, politiķe un literatūrkritiķe. Dzimusi Viļānos. Dzejas publikācijas un raksti par dzeju kopš 1998.gada atrodami laikrakstos “Kultūras forums”, “Diena” un “Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai” un citur. Divu dzejoļu krājumu – “Rūgts” (2011) un “tikko & tikai” (2018) – autore. Kopš 2008. gada strādā Āgenskalna Valsts ģimnāzijā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, bet 2024. gadā kļuva par ģimnāzijas direktori. Latvijas Universitātē un Literārajā akadēmijā lasījusi dzejas teorijas un kritikas kursus. 2017. gadā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un tika ievēlēta domē. 2020. gadā tika ievēlēta atkārtoti no “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” saraksta. Līdz 2022. gadam vadījusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteju.

Kārlis Vērdiņš par Ivetas Ratinīkas dzeju raksta: „No līksma tosta līdz vilšanās mielēm – tāda ir emociju amplitūda, kuru Ivetas Ratinīkas dzejas varone izdzīvo debijas krājumā „Rūgts”. Būdama rūdīta dzejas pazinēja, pati Iveta dzejai atdod tikai visdārgāko – šie dzejoļi ir personisko kāpumu un kritumu nospiedumi, kas saglabājušies pilsētas mūžam nemierīgajā un mainīgajā ainavā.”

Pasākumi notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Torņakalna filiālbibliotēka, tālr. 67026211, RCB Āgenskalna filiālbibliotēka, tālr. 67 037 045.


No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesojas pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

• Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales 271A);
• Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles 14);
• Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas 36).

 

Līdz 30. septembrim NVO namā skatāma Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas (vadītāja E. A. Freimane) fotoizstāde “Mirklis, kas paliek”, kurā piedalās fotomākslinieki no Rīgas, Jelgavas, Jūrmalas un Ventspils.

Biedrība jau daudzus gadus aktīvi popularizē fotomākslu gan Latvijā, gan ārvalstīs, veicinot tās attīstību un jaunu izpausmes formu meklējumus. Tajā darbojas gan profesionāli fotogrāfi, gan radoši fotoamatieri ar unikālu skatījumu uz mirkli, kas tiek iemūžināts attēlā. Izstādē apkopoti pēdējo gadu izcilākie darbi – īpaši fotokadri, kas ļauj ieraudzīt Latviju un tās cilvēkus no dažādu fotokameru objektīviem.


Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.


Laipni aicinām visus interesentus!