Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgas dome un Jana Olševska fonds “Palīdzība poļiem Austrumos” noslēgusi sadarbības līgumu par Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas sporta kompleksa būvniecību un modernizāciju Nīcgales ielā 15, Rīgā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks informē, ka kopējās projekta izmaksas plānotas 916 523 eiro. No tām fonda līdzfinansējums būs 833 125 eiro, kā arī Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 83 525 eiro: “Pēdējos gados mērķtiecīgi esam uzsākuši programmu sporta infrastruktūras attīstībai izglītības iestādēs Rīgā, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Kā Rīgas pilsēta esam pateicīgi Jana Olševska fondam, ar kura finansiālu atbalstu izveidosim āra multifunkcionālu sporta laukumu ar vietu tāllēkšanai, skrejceļu, āra trenažieru zonu un boulderingu jeb kāpšanas alpīnisma sienu, kā arī vingrošanas un rotaļu laukumu dažāda vecuma pirmskolas bērniem.”

“Polija un Latvija ir ne tikai stratēģiskie partneri, bet arī tuvi kaimiņi, kurus vieno kopīga vēsture un vērtības. Ar lielu prieku atbalstām infrastruktūras modernizācijas projektu Rīgā – pirms dažiem gadiem tika atjaunota skolas fasāde, bet šobrīd ieguldām sporta infrastruktūrā. Mēs patiesi priecājamies, ka varam reāli atbalstīt dzīvojošus Latvijā poļus, radot labākus apstākļus mācībām un attīstībai. Sadarbība ar vietējo pašvaldību un partneriem norit nevainojami – tas tikai apliecina, cik daudz laba var paveikt kopā.”

Mikolajs Falkovskis, Jana Olševska fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” valdes priekšsēdētājs

“Mūsu skolas infrastruktūras modernizācija ir nozīmīs solis uz priekšu, kas ne tikai uzlabos mācību vidi, bet arī simboliski iezīmēs skolas attīstību. Nākamgad svinēsim skolas 35. jubileju, un šis projekts būs kā īpaša dāvana visai mūsu skolas saimei – skolēniem, pedagogiem un vecākiem. No sirds pateicamies poļu partneriem par atbalstu – projekts tiek īstenots ar Polijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem. Mūsu skola jau daudzus gadus cieši sadarbojas ar poļu partneriem, kopīgi īstenojot vērtīgus un iedvesmojošus projektus. Esam skola ar dziļām saknēm, un mēs ar lepnumu turpinām kopt savas vērtības un tradīcijas.”

Kristīne Barkovska, Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas direktores p.i.

Darbu ietvaros plānoti arī teritorijas labiekārtošanas darbi un apgaismojuma izbūve, kā arī sporta zāles skolā ventilācijas sistēmas sakārtošana un sporta zāles grīdas seguma nomaiņa skaņas izolācijas prasību uzlabošanai.

Projektu plānots īstenot 2025.-2026. gadā. Par tā īstenošanu atbildīga Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskola un Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Skola izveidota 1991.gadā, un tās sastāvā ietilpst pirmskola, pamatskola un vidusskola. Skolā mācās 441 bērni.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šogad Rīgas izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošanai ir atvēlēti 35 miljonu eiro, kas ir viens no lielākajiem gada finansējumiem izglītības iestāžu infrastruktūrā. No tiem 29 miljoni eiro tiks ieguldīti skolu, bet 6 miljoni eiro pirmsskolas iestāžu renovācijā. Pašvaldība īsteno āra sporta infrastruktūras atjaunošanas programmu skolu teritorijās. Šoruden bērni varēs sportot četros atjaunotos āra sporta laukumos – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt pērn tika atklāti pieci šādi laukumi – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā (Ruses ielā), Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā (Slokas ielā), Rīgas 47. vidusskolā (Skaistkalnes ielā), Rīgas 63. pamatskolā (Baltezera ielā) un Rīgas 66. vidusskolā (Katrīnas ielā). Kopumā šogad plānots uzsākt vēl piecu sporta laukumu atjaunošanu dažādās apkaimēs, kuru nodošana plānota nākamgad.

Pēc aiziešanas no aktīvās politikas, bijušais Polijas premjerminists Jans Olševskis (Jan Olszewski, 1930.-2019.) izveidoja fondu „Palīdzība poļiem austrumos”, kas atbalsta ārpus Polijas dzīvojošo poļu kopienas. Viņš ir izcila personība Polijas vēsturē, jurists, politiķis un antikomunistiskās opozīcijas darbinieks. Aktīvi iesaistoties 80. gados opozīcijas kustībā, veicināja cīņu par demokrātiskām pārmaiņām Polijā. Būdams pirmais nekomunistiskās valdības premjers pēc politiskās transformācijas (1991.-1992.), viņš koncentrējās uz politisko un ekonomisko reformu ieviešanu. Janam Olševskim bija nozīmīga loma mūsdienu Polijas izveidē.

Papildu informācijai: Inese Ozoliņa Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece inese.ozolina@riga.lv

 

Pārdaugavas kultūras apvienība jau otro gadu pēc kārtas aicina profesionālus un amatierfotogrāfus, kā arī vizuālo mediju entuziastus piedalīties fotokonkursā “Meklējot Pārdaugavu 2025” un līdz 30. oktobrim iesniegt fotogrāfijas, kurās iemūžināta Pārdaugava un kas tapušas 2024. un 2025. gadā.

Konkursā iesniegtās fotogrāfijas vērtēs profesionāla žūrija – fotogrāfs, 2024. gada fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” laureāts Valters Poļakovs, portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas meistare Inta Ruka un fotogrāfs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Alnis Stakle.

Fotogrāfijas tiks vērtētas trīs kategorijās:

● Notikums;
● Kontrasti;
● Emocijas.

Katrā no kategorijām var iesniegt līdz 3 fotogrāfijām.

Lai iesniegtu fotogrāfijas, augšupielādē tās portālā www.failiem.lv, faila nosaukums jānoformē pēc sekojoša piemēra: Kategorija_Vārds_Uzvārds_Nosaukums_gads un saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi Fotokonkursam Meklējot Pārdaugavu. E-pastā jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, kontakttālrunis, e-pasta adrese, uzņemšanas vieta (apkaime, iela utt.) un gads, kurā uzņemta fotogrāfija.

Labākās fotogrāfijas tiks eksponētas ceļojošā izstādē Kultūras centros “Imanta” un “Iļģuciems”. Kopējais Konkursa balvu fonds ir EUR 1350,00, kas tiek sadalīts sekojoši: Katrā kategorijā 1. vieta – EUR 200,00; Katrā kategorijā 2. vieta – EUR 150,00; Katrā kategorijā 3. vieta – EUR 100,00. Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams – ŠEIT.

Fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2025” izstādes atklāšana norisināsies 28. novembrī plkst. 18.00 Kultūras centrā “Imanta”.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA ir izveidota publiskās mākslas karte, kurā apkopoti gandrīz 500 pilsētā izvietoti un publiski pieejami mākslas un dizaina darbi.

Kartē var apskatīt vietas, kur Rīgā atrodas pieminekļi un piemiņas vietas, sienu gleznojumi (murāļi), skulptūras, strūklakas, īpaši labiekārtojuma elementi un unikāli ēku dekori.

Iedzīvotāji aicināti iesaistīties Rīgas publiskās mākslas kartes veidošanā un informēt par maz zināmiem mākslas un dizaina objektiem, kas atrodas publiski pieejamās vietās. Ja kartē nav atzīmēts kāds mākslas un dizaina darbs, aicinām aizpildīt anketu un norādīt tā atrašanās vietu kartē, pievienot fotogrāfiju un, ja iespējams, papildu informāciju par objektu vai tā izcelsmes stāstu. Objekti var atrasties privātā īpašumā, bet tiem jābūt publiski pieejamiem. Šajā kartē netiek iekļauti iekštelpās esoši objekti.

Publiskās mākslas karte tapusi, lai apzinātu dažādos laika periodos tapušu mākslas un dizaina objektu atrašanās vietu pilsētā, informētu pilsētas iedzīvotājus un viesus.

 Ar mākslas darbu izvietojumu Rīgas administratīvajā teritorijā ikviens var iepazīties Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv tematiskajā kartē “Pilsētvide” zem šķirkļa “Pilsētvides objekti” – skatīt ŠEIT.

 Iesniegt informāciju par kādu mākslas un dizaina objektu var – ŠEIT.

Anketa būs aktīva līdz 30. septembrim.

Publiskās mākslas karti veido Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienests.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2025”. Laureātu nosauks 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, Rīgas domes svinīgās sēdes laikā.

“Gada rīdzinieks ir cilvēks, kurš ar savu talantu un ieguldījumu nes Rīgas vārdu pasaulē, kļūstot par simbolu tam, kas ir mūsu pilsēta. Tās ir personības, ar kuru lepojas visa Rīga, jo viņu sasniegumi ir ne tikai viņu pašu, bet arī visas sabiedrības veidoti. Mēs ikdienā lepojamies ar mūsu līdzcilvēkiem – kaimiņiem, radiniekiem, draugiem, kolēģiem un ar tiem, kuri katru dienu veido mūsu pilsētas garu, kas ir dzīvespriecīgs. Taču svarīgi ir ne tikai to apzināties, bet arī novērtēt un pateikt paldies. Šis apbalvojums ir mūsu veids, kā pateikt lielu paldies tiem, kuri ir izcili savā jomā un kuri ir patiess mūsu pilsētas lepnums, jo viņu veikums ir vērtība, kas mūs visus iedvesmo un paceļ,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pretendents pašvaldības apbalvojumam var būt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un šogad ar savu talantu un darbu veicinājusi Rīgas vārda atpazīstamību Latvijā un pasaulē kultūras, zinātnes, sporta, inovāciju, pilsoniskās līdzdalības u.c. jomās, pievēršot sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.

Pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2025” ikviens var pieteikt līdz 8. novembrim, aizpildot anketu pašvaldības portālā riga.lv.

Iesūtītos pieteikumus vērtēs komisija Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga vadībā. Žūrijā šogad iekļauti sociologs, SIA “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš, fonda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālists Jānis Domburs un Rīgas vicemēru biroju vadītāji.


Piesaki savu pretendentu – ŠEIT.


Kopš 2009. gada Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus galvaspilsētas apbalvojumam „Gada rīdzinieks”. Līdz šim apbalvojumu “Gada rīdzinieks” saņēmuši sabiedrībā pazīstami mūziķi, sportisti, zinātnieki, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

 

Trešdien, 22. oktobrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs un Patentu valdes direktors Agris Batalauskis parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) iniciatīvā “Autentiskuma pilsētu tīkls”.

“Rīga paraksta šo saprašanās memorandu, jo vēlamies stiprināt izpratni par autentiskuma un intelektuālā īpašuma nozīmi mūsu pilsētā. Radošais darbs, inovācijas un oriģinalitāte veido gan ekonomikas, gan kultūras attīstības pamatu. Ir svarīgi, lai cilvēki spētu atpazīt un novērtēt īsto vērtību, saprastu, kā viltojumi kaitē uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Šī sadarbība palīdzēs Rīgai kļūt par pilsētu, kas ne tikai aizsargā radošumu, bet arī veicina godīgu, uzticamu un inovatīvu uzņēmējdarbības vidi,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Ir prieks, ka Rīga, kā Latvijas galvaspilsēta un arī visā Eiropā atpazīstams zīmols, ir pievienojusies Autentiskuma pilsētu tīklam. Rīga var lepoties ar savu unikalitāti, radošumu un autentiskumu. Tāpēc tā pamatoti var būt autentiskuma vēstnese, iesaistoties aktivitātēs, kuru mērķis ir veicināt izpratni par intelektuālā īpašuma vērtību un aizsardzību,”

norāda Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Šis memorands paredz pašvaldības un Patentu valdes sadarbību ar mērķi veicināt Rīgas iedzīvotāju informētību par intelektuālā īpašuma aizsardzību, izglītojot autentisku produktu pirkšanas ieradumu ieviešanā ikdienā, kā arī popularizējot Rīgu kā pilsētu, kas atzīst autentiskas izcelsmes produktus un veic visu nepieciešamo, lai cīnītos pret viltojumiem un to izplatīšanu.

Iniciatīvas īstenošanas laikā abām pusēm ir paredzēts kopīgi organizēt dažādus informatīvi izglītojošus pasākumus un aktivitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību autentisku un īstu produktu un pakalpojumu nozīmei, radošumam, intelektuālā īpašuma aizsardzībai, viltotu preču atpazīšanai u.c.

Pirmā aktivitāte ar Rīgu kā Autentiskuma pilsētu tīkla dalībnieci norisinājās jau šī gada 14. septembrī, kad Patentu valde ar informatīvu stendu un aktivitātēm piedalījās Čiekurkalna attīstības biedrības organizētajā Tēva dienas pasākumā. Plānotas interaktīvas un izglītojošas aktivitātes citās Rīgas apkaimēs, lekcijas uzņēmējiem un studentiem, u.c. aktivitātes.

Rīga ir trešā pilsēta no Latvijas, kas ir iesaistījusies starptautiskajā Autentiskuma pilsētu tīklā. 2023. gadā kā pirmās pievienojās Liepāja un Daugavpils.

Kopumā iniciatīvā patlaban ir iesaistījusies 21 Eiropas pilsēta.

 

“NVO nama ziņas” oktobra numurā lasāma intervija ar biedrības “Latvijas Jauno zinātnieku apvienība” valdes locekli, sistēmiskās dažādības vadības eksperti Rasmu Pīpiķi.

Ar Rasmu tiksimies arī 30. oktobrī NVO nama pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā “Kas vadīs Tavu organizāciju rīt – cieņa vai haoss?!”, kur domāsim par to, kā cieņpilna un iekļaujoša attieksme var kļūt par organizācijas spēka avotu arī NVO vidē.

“Daudz vairāk iegūsim, ja būsim atvērti un mijiedarbosimies ar tiem, kuri Latviju izvēlējušies vai bijuši spiesti izvēlēties par savām mājām. Patiesa organizācijas izaugsme iespējama tikai tad, ja tiek veidota cieņpilna un iekļaujoša attieksme pret cilvēkiem,”

Rasma Pīpiķe

Pilnu interviju, kā arī informāciju par semināriem un pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet oktobra “NVO nama ziņas” numurā!

“NVO nama ziņas” – oktobra numurs!

 

23. oktobrī plkst. 11.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Grīziņkalna filiālbibliotēkā (Alauksta ielā 10) notiks tikšanās ar dzejnieci Indru Brūveri.

Indra Brūvere ir dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja. Tulko un atdzejo no lietuviešu valodas. Pabeigusi folkloras studijas LU Filoloģijas fakultātē. Pirmā publikācija 2006. gadā. Palīdz organizēt, vada un piedalās dažādos literāros pasākumos, semināros un dzejas festivālos. Raksta dzeju bērniem.

2010. gadā Indrai Brūverei tika pasniegta Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva par Ķēstuta Kasparaviča grāmatas ”Baltais Zilonis: Stāsti no tālām zemēm” un Gendruša Morkūna stāsta ”Ellīgi karstas brīvdienas” tulkojumu no lietuviešu valodas.

2018. gadā tapusi grāmata “Brūveri brūvē”, kurā publicēti jau aizsaulē esošā Pētera Brūvera un viņa meitu Indras un Zanes dzejoļi.
Indra Brūvere tulko un adaptē arī filmu un seriālu scenārijus no lietuviešu valodas.

Dzejniece ir Valkas novada literārās apvienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre.

Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Pasākuma norisi finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Grīziņkalna filiālbibliotēka, tālr. 67037606.

 

2025. gada 23. un 24. oktobrī izcilākie Eiropas jūgendstila speciālisti ieradīsies Rīgā, lai piedalītos starptautiskā zinātniskā konferencē “Jūgendstila daudzveidība reģionālajā kontekstā”. Konference aktualizēs Rīgas kā jūgendstila metropoles nozīmi Eiropas kultūras telpā, pievēršoties šī stila interpretācijām dažādos reģionos.

Konferencē piedalīsies 27 pasaulē atzīti jūgendstila pētnieki un augstas raudzes eksperti no 17 valstīm. Konferencē piedalīsies britu vēsturnieks un mākslas un dizaina kurators, Pols Grīnholšs (Paul Greenhalgh), mūsdienu arhitektūras vēstures pētnieks Ervē Dūse (Hervé Doucet), mākslas un dizaina vēsturnieks no Somijas Peka Korvenmā (Pekka Korvenmaa) un citi vadošie Eiropas jūgendstila speciālisti no Austrijas, Azerbaidžānas, Igaunijas, Itālijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas. Latviju konferencē pārstāvēs Dr. arch. Agrita Tipāne, Mag. art. Inese Baranovska, Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, docente Dr. art. Edīte Parute, Dr. art. Ilona Audere u.c.

Konference ir unikāla iespēja ielūkoties jūgendstila daudzveidībā, tā popularizēs Rīgas jūgendstila mantojumu un veicinās tā atpazīstamību. Īpašs notikums būs Pola Grīnholša jaunākās grāmatas “Art Nouveau: The Architecture of Modern Life” prezentācija. Konferences apmeklētājiem būs iespēja grāmatu iegādāties un saņemt autora autogrāfu.

Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar aktuālajiem pētījumiem, kas atklāj jaunus aspektus jūgendstila arhitektūrā, lietišķajā un tēlotājā mākslā un analizē jūgendstila izpausmes dažādās Eiropas pilsētās, uzsverot stila tēlainību, oriģinalitāti un lokālās īpatnības.

Konference notiks Rīgas domes sēžu zālē, tai varēs sekot līdzi arī tiešsaistē. Konferenci organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība un Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Konference notiks latviešu un angļu valodā, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums.

Ieeja bez maksas.


Nepieciešama iepriekšēja reģistrācija. aizpildot pieteikumuŠEIT. Reģistrācija pieejama līdz 15. oktobrim.


Papildu informācija:
Ieva Masule,
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs”
projektu vadītāja
Tālr. +371 67181814
E-pasts: ieva.masule@riga.lv

Aicinām Rīgas pilsētas Vecmilgrāvja un tuvējo apkaimju iedzīvotājus piedalīties projekta “Vakarēšana ar Savējiem” radošajās darbnīcās, kurās iegūsiet padziļinātas zināšanas kādā no amatu prasmēm – Aušanā, Adīšanā, Izšūšanā, Tēlniecībā.


Projekts nav tikai par amatu prasmju apguvi, tas ir par cilvēcisko saikņu veidošanu, kultūras mantojuma godināšanu un dzīvas, dinamiskas kopienas radīšanu, kurā ikviens jūtas novērtēts un piederīgs.


Mēs tiksimies divas reizes mēnesī, ceturdienās, vakara cēlienā, kultūras pils “Ziemeļblāzmā”, 5.stāvā.

Paralēli darbnīcu norisēm, tiks austa tautiskā josta ar Latvju zīmēm un apkaimes kūltūrvēsturisko personību izstrādātajām Likteņa zīmēm no 54 000 stikla pērlītēm, piesaistot aktīvākos projekta dalībniekus, kas tiks izstādīta Izstādē kopā ar dalībnieku radītajiem mākslas darbiem, projekta noslēgumā.

Rezultātā izveidosies apkaimes iedzīvotāju kopienas kopā radītais mākslas darbs, kas tiks izstādīts kultūras pilī “Ziemeļblāzmā” 2026. gada Februāra mēnesī.


Vairāk informācijas un pieteikšanās aktivitātēm mūsu izveidotajā FB grupā-Vakarēšana ar Savējiem.


 Organizē: Biedrība “Vecmilgrāvja attīstības biedrība”

 Finansē: Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros

Atbalsta: Kultūras pils “Ziemeļblāzma” un Radošā apvienība “Sapnīca”

 Dalība projektā: BEZMAKSAS (obligāta pieteikšanās uz darbnīcām, jo vietu skaits ir ierobežots)

 Mērķauditorija: Vecmilgrāvja un tuvējās apkaimes iedzīvotāji, Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi.

 Projekta darbības laiks: Septembris 2025 – Februāris 2026

*Pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par Pasākumu masu medijos un informatīvajos materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai. Pasākuma organizators neuzņemas atbildību par trešo personu foto un/vai video uzņemšanu un to izmantošanu.

 

Šogad Pārdaugavā norisinās pirmais Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs ar tēmu “Pārnesumi”, kura izvēlētais mākslas veids ir fotogrāfija.

Plenērā piedalās mākslinieki no Baltijas un Somijas – Henriks Dunkers (Somija), Vika Eksta (Latvija), Reinis Hofmanis (Latvija), Tadas Kazakevičs (Lietuva), Krista Meldera (Igaunija), Alnis Stakle (Latvija).

Šajā vasarā mākslinieki pētīja Pārdaugavu, iemūžinot tās ainavas un dokumentējot konkrētas vietas, cilvēkus un noskaņas. Plenēra rezultātā darbi drukātā formā atgriezušies Pārdaugavas pilsētvidē – Uzvaras parkā, piedāvājot skatītājiem iespēju ieraudzīt šo Rīgas daļu neierastā skatījumā. Tāpēc projekta tēmai izvēlēts nosaukums “Pārnesumi” – atsauce uz vizuāliem un emocionāliem vēstījumiem, kas pārvietojas starp autoru un skatītāju.

Starptautiskajam Pārdaugavas mākslas plenēram tika uzaicināti fotogrāfi ar atšķirīgām vizuālajām pieejām un mākslinieciskajiem rokrakstiem, lai radītu daudzslāņainu Pārdaugavas atainojumu gan tematiski, gan emocionāli. Henrika Dunkera (Somija) un Tadas Kazakeviča (Lietuva) darbi veidoti dokumentālā manierē – viens pievēršas priekšmetiskās vides estētikai un kompozīcijai, otrs fokusējas uz cilvēkstāstiem un konkrētu tēmu padziļinātu izpēti. Arī Vikas Ekstas (Latvija) uzmanības centrā ir cilvēks, bieži – pašportrets, kas kalpo par atskaites punktu personiskai pieredzei. Krista Meldera (Igaunija) pēta telpas un skatītāja uztveres mijiedarbību, pievēršoties dabas un arhitektūras formu attiecībām. Alnis Stakle (Latvija) fotogrāfijai pieiet konceptuāli un pētnieciski, strādājot ar vēsturiski un sociālpolitiski piesātinātiem motīviem, savukārt Reiņa Hofmaņa darbi balstīti socioantropoloģiskā skatījumā – tie pēta sabiedrības grupu uzvedības modeļus un to ietekmi uz vidi. Kopumā plenērs izgaismo fotogrāfiju kā daudzveidīgu mākslas valodu, kurā savijas dokumentalitāte, personiskums, telpas izjūta un sociāla analīze, veidojot bagātīgu vizuālu stāstījumu par Pārdaugavu.

Kā uzsver Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš: “2024. gadā mēs aizsākām īpašu fotoakciju “Meklējot Pārdaugavu”, aicinot iedzīvotājus un pilsētas viesus iemūžināt to, kā viņi redz Rīgas kreiso krastu. Šis konkurss guva lielu atsaucību un atklāja daudzveidīgo skatījumu uz Pārdaugavu. Tieši šī interese kļuva par impulsu paplašināt ideju un aicināt arī profesionālus fotomāksliniekus ieraudzīt un interpretēt Pārdaugavu savā rokrakstā. Rezultātā varam paskatīties uz šo Rīgas daļu citās krāsās, noskaņās un sajūtās. Šī ideja organiski turpinās pirmajā Starptautiskajā Pārdaugavas mākslas plenērā, kas, cerams, nākotnē kļūs par neatņemamu kultūras notikumu – tieši Pārdaugavai kļūstot par iedvesmas avotu māksliniekiem.”

Starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra izstāde apskatāma Uzvaras parkā līdz 15. oktobrim. Savukārt 3. decembrī plkst. 18.30 Kultūras centrā “Imanta” notiks plenēra noslēguma pasākums – diskusija un kataloga atklāšana.