Arhīvs birkai: Kultūra

Latvijas Republikas Proklamēšanas 107.gadadienai veltīts koncerts “Tu mana zeme. Tu mana Latvija”.

Atzīmējot Latvijas Republikas Proklamēšanas 107. gadadienu, 18.novembrī plkst. 17.00 Mazās ģildes Lielajā zālē aicinām uz svētku koncertu “Tu mana zeme. Tu mana Latvija”, kurā piedalīsies KTMC “Mazā ģilde” jauktais koris “Sonore” (mākslinieciskais vadītājs Andis Groza), Kuldīgas KC kamerkoris “Rāte” (mākslinieciskais vadītājs Andis Groza) un instrumentālā grupa Valda Zilvera vadībā.

Īpaši svētkiem veidotajā koncertprogrammā būs dzirdamas latviešu komponistu Jāņa Lūsēna, Valta Pūces, Mārtiņa Brauna un Valda Zilvera mūzika.

Koncerta muzikālo stāstu paspilgtinās soliste Inese Krūmiņa, instrumentālā grupa: komponists Valdis Zilveris (klavieres), Rūdolfs Ozols (ģitāra), Andris Grunte (basģitāra), Raimonds Kalniņš (sitaminstrumenti). Koncertu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis.

Ieeja bez maksas.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

Šis ir viens no Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā.

Ar visiem valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālajos tīklos lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Ar piemiņas pasākumiem un svinīgiem koncertiem Rīgā atzīmēs Lāčplēša dienu

, , , , ,

Ar piemiņas brīžiem un svinīgiem koncertiem 11. novembrī galvaspilsētā tiks atzīmēta Lāčplēša diena.

Rīgas pasākumu programmu aizsāks tradicionālais piemiņas brīdis Sudrabkalniņā, kurā piedalīsies Rīgas domes un pašvaldības pārstāvji, Rīgas Kurzemes rajona Politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Bierants Ignāts, kapelāns Guntis Kalme, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Āgenskalns”, Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” vīru kopa “Vilki”, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona pārstāvji.

Savukārt plkst. 16.00 ar piemiņas brīdi kritušo karavīru piemiņai Rīgas Brāļu kapos sāksies ikgadējais pasākums “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”, kura laikā ikviens aicināts pievienoties lāpu gājienam no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības laukumam un plkst. 18.00 pie Brīvības pieminekļa brīvības cīnītāju godināšanai, piedaloties vīru kopai “Vilki”. Pēc tā gājiens turpināsies līdz 11. novembra krastmalai un noslēgsies plkst. 18.40 ar uguns plosta palaišanu Daugavā pie Akmens tilta. Pēc plkst. 19.00 paredzēta sadziedāšanās Daugavmalā pie Rīgas pils mūra vīru kopas “Vilki” vadībā.

Koncertprogramma Uzvaras parkā, koncerti “Mazajā ģildē”, koncertzālē “Ave Sol”, Ziemeļblāzmas parkā

Godinot Latvijas brīvības cīņās kritušos cīnītājus, no plkst. 19.00 līdz plkst. 22.30 Uzvaras parku pieskandinās koncertprogramma “Saules mūžs”. Tajā piedalīsies postfolkloras grupa “Iļģi”, jaunfolka grupa “Jauno Jāņu orķestris”, bet koncerta kulminācijā izskanēs jaundarbu programma “Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt tās komponēt tika aicināti Valts Pūce, Sniedze Prauliņa, Jānis Strazds, Uldis Marhilēvičs, Kristaps Krievkalns, Ingars Viļums, Kaspars Zemītis, Arturs Maskats, Uģis Prauliņš, Jēkabs Nīmanis, Jānis Lūsēns un Kārlis Lācis.

Jaundarbu programmu ar Latvju dainām “Saules mūžs” izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis, Ludvigs un pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā.

Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” svētku laukumā plkst. 19.00 norisināsies pasākums “Sveces liesmu iededzam” – sadziedāšanās pie ugunskuriem kopā ar mūziķiem Kasparu Markševicu (ģitāra, balss) un Māri Ozolu (klavieres). Būs silta tēja, patriotiskas dziesmas un sirsnīga kopā būšana. Klausītāji un skatītāji aicināti ierasties ar savu svecīti.

Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” plkst. 19.00 izskanēs koncerts “Latvijas pakalnos ozoli deg!”, kurā piedalīsies kamerkoris “Frachori” (mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands, diriģents Andrejs Mūrnieks), solisti Guntars Ruņģis, Annija Putniņa, Jānis Ruņģis (ģitāra) un Māris Žagars (klavieres).

Lāčplēša dienas vakarā jau tradicionāli noritēs pasākums arī koncertzālē “Ave Sol” “Daugavmalā mierīgs vakars”, kurā no plkst. 19.00 līdz pat 22.00 ar īpaši šim vakaram gatavotu programmu uzstāsies Emīla Dārziņa jauktais koris, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Aigars Reinis (ērģeles), Agnese Egliņa (klavieres), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Marta Paula Pauliņa (kokle), Toms Timofejevs (basģitāra), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra).

Šajā pašā laikā – 19.00 pretējā Daugavas pusē, Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā uz koncertu “Brīvības gaismā” aicina Orķestris “Rīga”, akordeonists Artūrs Noviks un diriģents Artūrs Oskars Mitrevics. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu no 4. novembra plkst. 10.00 pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv.

No 11. līdz 18. novembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” gaidāma patriotisma nedēļa. 11. novembrī no plkst. 12.00 līdz 13.00 un no plkst. 14.00 līdz 15.00 notiks lekcija “Latvijas valsts dibināšana”. Ieeja ar derīgu ieejas biļeti muzejā. Obligāta pieteikšanās, rakstot uz e-pasta adresi jugendstils@riga.lv vai zvanot pa tālruni 67181465.

Vairāk par valsts svētku mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas pašvaldības sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas domē atklās Latgales etnogrāfiskās vēstniecības izstādi “Mantojums”

Rīgas vicemēri Edvards Ratnieks un Māris Sprindžuks otrdien, 11. novembrī plkst.10.00 Rātsnama 1. stāva foajē atklās Latgales etnogrāfiskās vēstniecības izstādi “Mantojums”.

Izstāde “Mantojums” apvieno divus projektus – “Lobs ar lobu sasatyka” un tautastērpu fotoprojektu “Pēcgarša”. Tā veltīta Latvijas valsts svētku mēnesim un tautas mantojuma saglabāšanai caur tautastērpu, kas simbolizē piederību savai zemei, valstij un kultūrai.

Mazās tautumeitas no izstādes “Lobs ar lobu sasatyka” tika izgatavotas par godu Latgales kongresa 2022. gada gadadienai. To pamatā ir rūpnīcas “Straume” ražotā lelle “Baiba”, kas 1967. gadā pārstāvēja Latviju pasaules izstādē EXPO Monreālā. Lelles tērptas dažādu Latvijas novadu tautastērpos, un izstāde jau pabijusi vairāk nekā 80 vietās pasaulē – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dubaijā, Dublinā, Belostokā un citur, nesot latviešu tradīciju un stāstu pasaulē.

Fotoprojekts “Pēcgarša” tapis kā turpinājums šim darbam. Tajā fotogrāfes Sintijas Lazdiņas darbos mazās tautumeitas redzamas kopā ar tautastērpu nēsātājiem, radot simbolisku tiltu starp paaudzēm. Fotogrāfijas papildina Zviedrijā dzīvojošās mākslinieces Kristīnes Lagzda Haapanen akvareļu un līniju zīmējumi, kā arī multimākslinieces Evikas Muižnieces darbi, kuros atspoguļots cilvēka mūža ritējums, savijoties ar Baltu zīmēm.

Izstāde jau bijusi skatāma lidostā “Rīga”, Cēsīs, Latgalē un pat Sicīlijā, bet tagad tā “piestājusi” Rīgā – kā iedvesmas un piederības apliecinājums.

“Izstāde “Mantojums” lai ir kā iedvesma – varbūt pat ceļam uz skatītāja tautastērpu! Mūsu moto ir: ‘Audzē sevī tautu meitu, audzē sevī tautu dēlu!’ Būsim stipri un patriotiski savas zemes, savas valsts un savas pilsētas dēli un meitas!”

uzsver Latgales etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja Iveta Seimanova

Izstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas domi un Rātsnamā būs skatāma līdz 19. novembrim.

 

Godināsim brīvības cīnītājus ar cieņu, saudzējot piemiņas vietas

Novembris ir laiks, kad pieminam un godinām tos, kuri ziedojuši savu dzīvību par mūsu valsts brīvību. Cilvēki dodas pie pieminekļiem un piemiņas vietām, aizdedz sveces, tādā veidā izrādot pateicību un cieņu.

Aicinām ikvienu būt atbildīgiem un saudzīgiem pret piemiņas vietām:

  • sveces ieteicams novietot pieminekļu tuvumā, bet ne uz pašiem objektiem, lai liesma, vasks, parafīns, plastmasas iepakojums nesaskartos ar akmeni, metālu vai citu materiālu;
  • plastmasas trauki mēdz izkust no karstuma, radot neatgriezeniskus bojājumus;
  • drošāk ir izvēlēties sveces stikla traukos, kas labāk pasargā gan liesmu, gan pašu pieminekli.

Sveces izvēlē svarīgi ņemt vērā ne tikai estētiku, bet arī praktiskos aspektus – drošību, laikapstākļu ietekmi un degšanas ilgumu. Stikla trauki lēnāk uzkarst, pasargā liesmu no vēja un nodrošina vienmērīgāku degšanu, tādēļ sveces kalpo ilgāk un harmoniski iekļaujas piemiņas vietas vidē.

Patriotu mēnesī visbiežāk tiek apmeklētas ar bermontiādi saistītās piemiņas vietas Rīgā. Tās atgādina par 1919. gada novembra kaujām, kad Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem aizstāvēja un atbrīvoja galvaspilsētu.

Nozīmīgākās piemiņas vietas:

 Sudrabkalniņš – piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem, kuri 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas;

piemiņas plāksne Daugavgrīvas cietoksnī, veltīta Lielbritānijas un Francijas karakuģu apkalpēm, kas palīdzēja bermontiādes laikā;

Bumbu kalna piemiņas vieta – Latgales divīzijas komandpunkts bermontiādes laikā;

piemiņas plāksne 11. novembra krastmalā, pie pils vaļņa mūra – veltījums karavīriem, kas cīnījās par Rīgas atbrīvošanu;

Brīvības piemineklis un Brāļu kapi – lai gan tie nav tieši veltīti bermontiādei, Brīvības piemineklī attēlots kaujas motīvs uz Dzelzs tilta, bet Brāļu kapos apbedīti daudzi brīvības cīņu dalībnieki;

piemiņas akmens uzvarai pār bermontiešiem Mūkusalas ielā, pie Dzelzceļa tilta. Šajā vietā 1919. gada novembrī notika izšķirošas kaujas par Rīgas atbrīvošanu. Būvuzņēmējs nodrošinās piekļuvi šai piemiņas vietai.

Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT. 

 

NVO namā skatāma “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrības izstāde “Godpilnākajā veidā: Bulgārijas apvienošanās 140. gadadienas svinības”

Līdz 29. novembrim NVO nama 2. stāva gaitenī skatāma “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrības izstāde “Godpilnākajā veidā: Bulgārijas apvienošanās 140. gadadienas svinības”, kas tapusi sadarbībā ar Plovdivas Reģionālo vēstures muzeju.

Izstāde veltīta 1885. gada 6. septembra notikumam – Bulgārijas kņazistes un Osmaņu impērijas Austrumrumēlijas provinces apvienošanai, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem brīžiem Bulgārijas valstiskuma veidošanās ceļā.

Apvienošanās, ko īstenoja slepenas revolucionārās komitejas un atbalstīja Bulgārijas princis Aleksandrs I, notika par spīti lielvaru politiskajam spiedienam un kļuva par simbolu tautas vienotībai un neatkarības garam. Šodien šis notikums tiek atzīmēts kā Bulgārijas valsts svētki – Apvienošanās diena.

Izstāde piedāvā daudzveidīgu vēsturisku materiālu klāstu – artefaktus, fotogrāfijas, gleznas un dokumentus, kas atklāj šī notikuma politisko un kultūras nozīmi.

Aicinām ikvienu interesentu iegriezties NVO namā un iepazīties ar bulgāru kultūrvēsturisko mantojumu!

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

 

No 15. līdz 18. novembrim pašvaldība aicina uz gaismas festivālu “Staro Rīga”

Laikā, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, gaismas festivāls “Staro Rīga” aicina to svinēt, izejot Rīgas ielās, lai šajos tumšajos vakaros kopā piedzīvotu pozitīvas emocijas un pārsteiguma prieku.

“Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā – no 15. līdz 18. novembrim,

katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 23.00.

Šajā laikā Rīgas ielās un parkos iemirdzēsies daudzveidīgas gaismu instalācijas, pilsētvidē sastapsim pārsteidzošus un oriģinālus gaismas mākslas objektus.

Festivāla tēma šogad ir “Rītausmas vēstneši”. Rītausma ir laiks pēc tumšas nakts, kad tās vēstneši – pirmie saules stari laužas caur tumsai, izgaismojot ceļu jaunai dienai. “Staro Rīga” aicina ieraudzīt gaismu kā jauna sākuma vēstnesi – kā cerību, kas dzimst no tumsas. Rītausmas vēstnesis var būt nojausma, sajūta, ka kaut kas mainīsies vai radīsies, jo vairs nevar palikt, kā ir bijis. Ikviens cilvēks var būt rītausmas vēstnesis, pilnveidojot un mainot pats sevi, iedvesmojot un padarot labāku mūsu kopīgo dzīves telpu.

Gaismas festivāla “Staro Rīga 2025” maršrutu veidos seši “Gaismas loki” cauri pilsētai.

Apmeklētājus sagaidīs vairāk nekā 40 gaismas objekti, kas stāsta par rītausmu, cerību un jaunu dienu. Festivāla maršruts ir pielāgots īsākai vai garākai pastaigai, tā kopējais garums orientējoši seši kilometri un tas veidots, lai to varētu izstaigāt gan vienā vakarā, gan vairākos vakaros, izvēloties aplūkot gaismas objektus katrā atsevišķā gaismas lokā.

Šī gada festivālā skatītājus priecēs ne tikai pašmāju gaismu mākslinieku darbi, bet arī plašs klāsts ārvalstu autoru instalāciju un gaismas objektu. Festivālā ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki no Portugāles, Maķedonijas, Nīderlandes, Francijas, Kanādas, Vācijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Rumānijas un Itālijas, kopā veidojot vienu trešdaļu no kopējā šī gada festivāla objektu klāsta.

Ārzemju tūristiem informācija par gaismas festivālu “Staro Rīga” pieejama “Live Rīga” kalendārā un “Live Rīga” ceļvedī.

Pilna gaismas festivāla “Staro Rīga” programma atrodama mājaslapā www.staroriga.lv. 

 

Atklās izstādi par Brīvības piemineklī ietvertajiem simboliem

Pirmdien, 10. novembrī, plkst. 12.30 Brīvības pieminekļa laukumā tiks atklāta izstāde “Brīvības piemineklim 90. Simboli”, ko rīko Rīgas pieminekļu aģentūra. Izstāde veltīta vienam no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem – Brīvības piemineklim –, kas šogad atzīmē savu 90. gadadienu. Izstādes saturs iepazīstina ar piemineklī ietvertajiem simboliem un to nozīmi Latvijas vēsturē un kultūrā.

Brīvības piemineklis ir tautas spēka un brīvības gara simbols. Pieminekļa celtniecība tika finansēta no tautas saziedotiem līdzekļiem, kļūstot par nebijušu vienotības apliecinājumu – tautas celts piemineklis tautai. Pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, un četrus gadus vēlāk, 1935. gada 18. novembrī, piemineklis tika svinīgi atklāts.

Pieminekļa centrā slejas Brīvības tēls, kas virs galvas pacēlis trīs zvaigznes – Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Tēlnieks Kārlis Zāle vēlējās, lai piemineklis būtu saprotams pārlaicīgi: “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.” Brīvības piemineklī atainoti četri valsts pamati – strādnieks, zemnieks, karavīrs un zinātnieks –, kā arī latviešiem nozīmīgie tēli Lāčplēsis un Vaidelotis, savijot kopā reālo un mītisko pasauli. Skulptūrās ietverti 56 portretiski tēli, tostarp arī pats Zāle, kas redzams grupā “Darbs”. Četras centrālās skulptūru grupas – “Latvija”, “Važu rāvēji”, “Vaidelotis” un “Lāčplēsis” – veidotas no pelēkā granīta, bet stūru grupas – “Tēvzemes sargi”, “Darbs”, “Gara darbinieki” un “Ģimene” – no sarkanā granīta. Travertīna ciļņos attēloti vēsturiski notikumi, piemēram, 1905. gada revolūcija un cīņas pret bermontiešiem, Dziesmu svētku un karavīru gājieni. Centrālajā daļā iekalti vārdi “Tēvzemei un Brīvībai” – dzejnieka Kārļa Skalbes veltījums tautai.

Brīvības piemineklis ir piedzīvojis četras restaurācijas, vienmēr saglabājot savu būtību – būt par brīvības un neatkarības simbolu. Tas ir celts ar mīlestību, sargāts ar cieņu un atjaunots ar ticību nākotnei.

Rīgas pieminekļu aģentūra aicina ikvienu piedzīvot šo notikumu un godināt mūsu brīvības simbolu.

Arī šogad piemineklis tiek apdrošināts. “BTA Baltic Insurance Company” dāvina Rīgas domei Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi 1,5 miljonu eiro apmērā. Svinīgā polises pasniegšana notiks 14. novembrī plkst. 11.00 pie Brīvības pieminekļa, kur BTA valdes locekle Evija Matveja to nodos Rīgas mēram Viesturam Kleinbergam.

Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT.

 

Aicinām pieteikt brīvprātīgos godināšanai pasākumā “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2025”

Tuvojoties 5. decembrim, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina pieteikt godināšanai brīvprātīgā darba veicējus, kuri šajā gadā devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā.

Godināšanas mērķis ir pateikties tiem rīdziniekiem, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam, kā arī popularizēt brīvprātīgā darba kustību pašvaldībā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība brīvprātīgo godināšanas pasākumu organizēs jau 12. reizi. Šogad pasākums notiks 5. decembrī.

Godināšanai var izvirzīt brīvprātīgā darba veicēju, kas brīvprātīgo darbu veic pašvaldības administratīvājā teritorijā un kurš nav bijis godināts 2024. gadā. Brīvprātīgā darba veicējam jābūt vismaz 13 gadus vecam. Pieteikumu brīvprātīgā darba veicēja nominēšanai var iesniegt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes un sociālie uzņēmumi, aizpildot pieteikuma anketu.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2025. gada 10. novembrim,

nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi.

Pagājušajā gadā Rīgas domes pateicības rakstus saņēma 110 brīvprātīgie un 5 nevalstiskās organizācijas. Godinātie rīdzinieki iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, līdzdarbojoties Rīgas apkaimju labiekārtošanā, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot kultūras un sporta pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

Pielikumā:

Nolikums

Pieteikums

Informācija par personas datu apstrādi

 

Tikšanās ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu

11. novembrī plkst. 16.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkā (Brīvības gatve 430A) notiks tikšanās ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu.

Gundars Āboliņš mācījies Tautas kinoaktieru studijā, studējis aktiermākslu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7. studijā, strādājis Ādolfa Šapiro vadītajā Jaunatnes teātrī, vēlāk atgriezies Dailes teātrī, kopš 2000. gada darbojas Jaunajā Rīgas teātrī. Trīs gadus bijis štata aktieris Minhenes teātrī “Münchner Kammerspiele”. Gundars Āboliņš ir arī daudzu spilgtu kino lomu aktieris.

Divreiz saņēmis Spēlmaņu nakts balvu: 1998/1999. gadā kā gada aktieris otrā plāna lomā, bet 2005./2006. gadā — kā gada aktieris, par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs “Soņa” un “Ledus”. Godalgots ar Harija Liepiņa un Žaņa Katlapa balvām. 2008. gadā saņēmis apbalvojumu “Triju zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieks”.

Aktīvi darbojas Latvijas radio dažādu raidījumu veidošanā un vadīšanā. Viens no literatūras raidījumu ciklu “Radio mazā lasītava” veidotājiem. Kopš 1964. gada piedalās Radioteātra izrādēs.

Pēdējos gados pievērsies tulkošanai. Iztulkojis Ivana Gončarova romānu “Oblomovs”, Vladimira Zismaņa grāmatu par dzīvi orķestrī “Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs”, gruzīnu režisora Georgija Danelijas grāmatu “Pasažieris bez biļetes”. Šī gada sākumā Gundara Āboliņa tulkojumā no vācu valodas iznācis Joahima Meierhofa romāns “Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa!”.

Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Pasākuma norisi finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

 

NVO nams aicina uz pieredzes apmaiņas pasākumu “Kas notiek, kad tradīcijas satiekas?”

NVO nams aicina Rīgas nevalstiskās organizācijas kā arī ikvienu interesentu piedalīties pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā “Kas notiek, kad tradīcijas satiekas?”. Tas notiks 6. novembrī no plkst. 17.30 līdz 20.30 NVO namā, Rīgā, Ieriķu ielā 43A.

Kādas pārmaiņas notiek sabiedrībā, kad dažādu tautu tradīcijas sastopas? Vai svinam kopīgus svētkus? Kā saglabāt savu identitāti un vienlaikus veidot kopīgu telpu, kas balstīta cieņā un dialogā?

Pasākumu ievadīs starpkultūru ekspertes, Latvijas Universitātes pētnieces Ineses Dāvidsones stāstījums “Identitāte kā mājas sajūta: kad tradīcijas satiekas” par kultūras un identitātes mijiedarbību mūsdienu sabiedrībā, veicinot izpratni un dialogu starp dažādām kopienām. Vakara gaitā pieredzē dalīsies Latvijas Folkloras biedrība, Ukraiņu kultūras centrs “Džerelo”, “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība un Šrilankas kopienas pārstāvji Rīgā.

Par rosīgām sarunām gādās moderatore Ieva Niedre, Fonda INITIUM valdes priekšsēdētāja, kultūras producente un Pārdaugavas radošā centra kuratore. Programmu papildinās muzikāli un deju priekšnesumi latviešu un ukraiņu valodā, kā arī Šrilankas kopienas pārstāvja muzikāls sniegums, iezīmējot kultūru saskarsmes daudzveidību. Aicinām NVO, kultūras jomas pārstāvjus un citus interesentus iepazīties, dalīties pieredzē un veidot dialogu par dažādu kultūru mijiedarbību mūsdienu Latvijā.

Aicinām dalībai pasākumā iepriekš reģistrēties, aizpildot anketu – ŠEIT.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par pasākumu NVO nama publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.