Arhīvs birkai: Labklājība

Rīgā paplašina atbalsta centru bērniem ar uzvedības traucējumiem

,

Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) multifunkcionālais atbalsta centrs “Domino” Iļģuciemā, Cementa ielā 12 ieguvis par aptuveni 300 kvadrātmetriem plašākas telpas, kurās jau atvērti papildu kabineti sociālo pakalpojumu nodrošināšanai un plaša apmācību zāle, lai vēl lielākam skaitam ģimeņu ar bērniem sniegtu nepieciešamās zināšanas.

Patlaban ar Rīgas domes Labklājības departamenta piešķirto finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts 60 ģimenēm un tas tiek īstenots sadarbībā ar Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Centrā pakalpojumu saņem bērni ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām un viņu ģimenes.

Jaunais multifunkcionālais attīstības centrs Cementa ielā durvis vēra 2021. gada augustā, kad tika īstenots šī projekta pirmais posms. Šā gada decembrī pēc gadu ilgušiem remontdarbiem pabeigta projekta trešā kārta un izveidota un iekārtota apmācību zāle, rotaļu istaba, mūzikas un mākslas kabineti. Drīz plānots paplašināt centra darbību, nodrošinot nepieciešamos atbalsta pasākumus plašākam ģimeņu ar bērniem lokam.

“Biju te pirms mēneša, un tad bija grūti iedomāties, ka tik drīz varēsim redzēt jaunās telpas. Esam gandarīti atbalstīt šo Latvijas Bērnu atbalsta fonda projektu, kas ir nozīmīgs ne tikai Rīgai, bet, domāju, arī valstij, jo tie ir mūsu bērni,”

sacīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

🔎 Visi foto – ŠEIT

Sociālā rehabilitācijas pakalpojuma mērķis ir sniegt psihosociālu atbalstu bērniem un viņu ģimenēm, maksimāli samazināt un, iespējams, ar laiku pat izslēgt iekļaušanās un saskarsmes grūtības bērnudārzā un sākumskolā, kā arī veicināt ģimenes izpratni par bērna vajadzībām. Nodarbības un konsultācijas vada profesionālu speciālistu komanda: sociālais darbinieks, ģimenes atbalsta persona, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, klīniskais psihologs, mākslas terapeits, ergoterapeits, skaņu terapeits un citi speciālisti pēc nepieciešamības.

✅ Šobrīd pakalpojums tiek īstenots ģimenes atbalsta centrā “Ceļš pie sevis” Brīvības gatvē 401b (Juglā) un multifunkcionālajā atbalsta centrā “Domino” Cementa ielā 12 (Iļģuciemā).

Lai Rīgas pašvaldībā deklarētais bērns un viņa piesaistes persona pakalpojumu varētu saņemt bez maksas, nepieciešams vērsties Rīgas Sociālajā dienestā.

Rīgā izveidoti unikāli dzīvokļi jauniešiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem

Šī gada 27. novembrī patstāvīgu dzīvi sabiedrībā balstītā dzīvoklī Krasta ielā 86 uzsāka 5 jaunieši ar smagiem funkcionāliem traucējumiem*, kas uzturējušies bērnu vai pilngadīgu personu ilgstošas valsts aprūpes institūcijās. Ļaujot jauniešiem sākumā aprast ar jaunajām mājām, ceturtdien, 14. decembrī abus dzīvokļus apmeklēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs, Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte un citi projektā iesaistītie.

Šie ir pirmie un pagaidām vienīgie tāda veida dzīvokļi gan Rīgā, gan Latvijā, un biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” tur sniegtos pakalpojumus apmaksā Labklājības departaments. Lai bez vecākiem palikušiem jauniešiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem pēc pilngadības sasniegšanas nevajadzētu pārcelties uz pieaugušo sociālās aprūpes centru, Rīgā viņiem tagad ir iespēja dzīvot īpaši pielāgotā mājoklī – katram ir sava istaba, viņi var gatavot ēst, doties pastaigās. Katram jaunietim ir nodrošināti individuāli pakalpojumi un katrā dzīvoklī viņiem ikdienā palīdz aprūpētājs. Kā norāda biedrībā “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, šie jaunieši ir pirmie, kuri nevis turpinās saņemt ilgstošu valsts aprūpi pansionātā, bet dzīvo savās mājās. Lai arī mums šķiet pašsaprotami dzīvot un būt mājās, Latvijā šāds pakalpojums ir unikāls, un ir liels solis tuvāk ikkatra cilvēka tiesībām uz cieņpilnu dzīvi, kā arī piemērs, kā jāveido pakalpojums jauniešiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai iekļautu viņus sabiedrībā.

“Latvijā ir uzlabojusies sapratne par to, kāpēc vajadzīga deinstitucionalizācija – cilvēkam nevajag atrasties slēgtās aprūpes iestādēs. Ir grūti, ja tas katru reizi jāatgādina. Par laimi, Rīgā tas vairs nav jāpierāda. Šis pakalpojums katram klientam mēnesī izmaksā ap 5000 eiro, kas ir tikpat, cik uzturoties institūcijā. Ar laiku šīs izmaksas samazināsies, bet precīzi varēsim aprēķināt pēc gada,”

saka Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

Iecere īstenota divarpus gadu laikā, sadarbojoties Valsts sociālās aprūpes centru personālam, Rīgas domes Labklājības departamentam, Rīgas Sociālajam dienestam un biedrībai “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””.

🔎 Visi foto – ŠEIT

* Funkcionālie traucējumi (FT) ir apgrūtināta spēja rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tie var būt, piemēram, redzes, dzirdes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi. FT var būt iedzimti vai iegūti skeleta, muskuļu, saistaudu vai ķirurģisku slimību vai dažādu traumu rezultātā. Tie var ietekmēt pašaprūpi, pārvietošanos, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā. Taču, saņemot atbilstošu atbalstu un sociālos pakalpojumus, cilvēki ar FT var dzīvot pilnvērtīgu un patstāvīgu dzīvi.

Rīgā izveido jaunus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti

1992. gada oktobrī tika pieņemta rezolūcija, kas pasludināja katra gada 3. decembri par Starptautisko personu ar invaliditāti dienu. Rīgā cilvēki ar invaliditāti var saņemt visus rīdziniekiem paredzētos sociālos pakalpojumus, kā arī pašvaldībā regulāri tiek ieviesti papildu pakalpojumi, lai uzlabotu šo cilvēku sadzīves apstākļus un veicinātu iekļaušanu sabiedrībā.

Rīgas pašvaldībā 2023. gadā izveidoti vairāki jauni pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem vai sniegts sociālais atbalsts:

🔹 Sadarbojoties Valsts Sociālās aprūpes centru personālam, Rīgas domes Labklājības departamentam, Rīgas Sociālajam dienestam un biedrībai “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, 27. novembrī patstāvīgu dzīvi sabiedrībā balstītā dzīvoklī Krasta ielā 86 sāka jaunieši ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kas līdz tam uzturējušies ilgstošas valsts aprūpes institūcijās. Katram jaunietim ir izstrādāta individuāla sociālās rehabilitācijas programma, nodrošināti viņa vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi, speciālistu atbalsts un dzīvesvieta (dzīvoklī atsevišķa istabiņa un koplietošanas telpas trīs personām).
🔹 Izveidots jauns dienas aprūpes centra pakalpojums (17 vietas) pilngadīgām personām ar autiska spektra traucējumiem Drustu iela 36A. Izmaksas sedz Rīgas pašvaldība, neizvērtējot personas vai ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.
🔹 Esošajos dienas aprūpes centros pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem par 14 vietām palielināts vietu skaits.

Rīgas pašvaldība atbalsta sociāli aktīvus cilvēkus ar kustību traucējumiem, t. sk. palielinot atbalstu transporta pakalpojumam. Rīgas dome veikusi grozījumus noteikumos, palielinot papildu samaksu par transporta pakalpojumu no 21,34 eiro uz 30 eiro. Samaksas saņēmēju loks tiek paplašināts, iekļaujot cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem, kuri nodarbināti projektā “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem”, un plānots, ka 2024. gadā šāds atbalsts būs nepieciešams 943 cilvēkiem.

Rīgas dome turpina sniegt atbalstu transporta pakalpojumu un mājokļa pielāgošanas izdevumu segšanai:

🔹 personai, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās un kura nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ir iespēja saņemt transporta pakalpojumu samaksu (284,57 eiro) gadā;
🔹 personai ar I vai II grupas invaliditāti, kura pārvietojas riteņkrēslā vai ir ar redzes invaliditāti, ir iespēja saņemt pabalstu mājokļa pielāgošanai, kura apmērs ir līdz 6000 eiro personai, kura pārvietojas riteņkrēslā, un līdz 2250 eiro personai ar redzes invaliditāti;
🔹 personai, kura pārvietojas riteņkrēslā un atbilstoši personas īpašajām vajadzībām nepieciešams nodrošināt vides pieejamību kāpņu telpā, ir iespēja uzstādīt pacēlāju (līdz 10 000 eiro).

Rīgas pašvaldība attīstīs sociālo darbu ar bezpajumtniekiem

Lai palīdzētu bezpajumtniekiem pilnvērtīgi atgriezties sabiedriskajā dzīvē, Rīgas pašvaldība plāno reorganizēt galvaspilsētas patversmes, tajās attīstot sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, kā arī iespēju robežās turpināt projektu par mājokļa nodrošināšanu šiem iedzīvotājiem. Par šādām iecerēm trešdien, 15. novembrī, izbraukuma sēdē Rīgas patversmes Dienas centrā Katoļu ielā 57 diskutēja Sociālo jautājumu komitejas deputāti.

Deputāti uzsvēra, ka nepieciešams gan mainīt sabiedrības attieksmi pret bezpajumtniekiem, gan ievērojami uzlabot individuālu sociālo darbu ar šo iedzīvotāju grupu.

“Šodien, izskatot jautājumus, kas saistīti ar bezpajumtniecības problēmām, bija svarīgi saprast, kā pašvaldībai risināt ne tikai standarta jautājumus, bet izmantot arī inovatīvas, jaunas pieejas. Nākamā gada budžetā tiem ir plānoti kopumā 1,8 miljoni eiro, kas ietvers gan standarta risinājumus, proti, patversmes darbu u.tml., arī pakalpojuma cenas pieaugumu, gan pilnīgi jaunu risinājumu “Mājoklis vispirms”, kam paredzēts finansējums 386 000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka personām tiek piešķirts mājoklis, lai tās var atgriezties “normālā” dzīvē. Bieži vien var teikt, ka bezpajumtnieki pārējai sabiedrībai ir sociāli “miruši” un viņus uztveram tad, kad tie ar savu klātbūtni mūs aizkaitina. Pašvaldības jautājumu lokā noteikti ir šīs situācijas izmainīšana,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

2021. gadā Labklājības departaments veica bezpajumtniecības problēmas izpēti, kuras laikā veiktas astoņas dzīvesstāsta intervijas ar mērķi iegūt padziļinātu bezpajumtnieku profilu un noteikt dzīves kritiskos notikumus, izmantojot naratīva pieeju. Pētījuma laikā konstatēts, ka tipisks Rīgas bezpajumtnieks uzaudzis nepilnā ģimenē, viņam ir vājas komunikācijas prasmes, ir arodizglītība un “normālas” darba prasmes, bijusi pastāvīgas dzīvesvietas un ģimenes dzīves pieredze, ir mērenas atkarības, ielaistas slimības, garīga rakstura traucējumi. Tomēr bezpajumtniekam bieži ir vēlme atgriezties normālā dzīvē.

Lai attīstītu sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, iecerēts reorganizēt Rīgas patversmi, papildinot štatus ar vairākiem sociālā darba speciālistiem. Ar šīm izmaiņām plānots strukturēt sniegto atbalstu atbilstoši mērķa grupas vajadzībām un motivācijai, tajā skaitā, attīstot preventīvo darbu un sociālā darba pēctecību, kā arī paplašinot sociālo darbu ar klientiem, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotos apstākļos: uz ielas, dārza būdās, šķūnīšos, pamestās ēkās vai citās vietās, būtiski mazinot aprūpes daļu.

Viena no pieejām bezpajumtniecības problēmas risināšanai ir klienta virzība cauri vairākām pakāpēm (“kāpņu sistēma”), līdz viņi ir gatavi dzīvot pastāvīgā mājoklī, sniedzot elastīgi un individuālu atbalsts tik ilgi, cik nepieciešams. Saistībā ar to komiteja arī izvērtēja nesen realizētā pilotprojekta “Mājoklis vispirms” rezultātus, kura laikā pašvaldība izīrēja bezpajumtniekiem 25 dzīvokļus. Tika secināts, ka rezultāti ir labi – 21 persona turpina dzīvot šajos dzīvokļos, 19 dzīvokļus to īpašnieki piekrituši izīrēt arī turpmāk, bet nu jau bijušajiem bezpajumtniekiem uzlabojušies dzīves apstākļi un sākusies atgriešanās sabiedriskajā dzīvē, tāpēc programmu būtu nepieciešams turpināt atbilstoši pieejamajam finansējumam.

Rīgas pašvaldība patlaban bezpajumtniekiem sniedz sekojošus pakalpojumus:
• Rīgas patversmes Vīriešu nodaļa Maskavas ielā 208 (170 vietas) un Sieviešu nodaļa Eiženijas iela 1E (90 vietas);
• Rīgas patversmes Dienas centrs Katoļu ielā 57 (100 vietas);
• Rīgas patversmes Mobilās brigāde (2 vienības);
• 5 līgumorganizāciju patversmes/naktspatversmes pakalpojumi (640 vietas);
• Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums (68 vietas) nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai pastāvīgu dzīvesvietu;
• Pansijas pakalpojums (20 vietas), kas paredzēts bezpajumtniekiem ar pašaprūpes grūtībām;
• Sociālās rehabilitācijas centru pakalpojums bezpajumtniekiem (75 vietas);
• Īslaicīgās sociālā aprūpes un sociālā rehabilitācijas pakalpojums (44 vietas) bezpajumtniekiem (diennakts sociālā aprūpe un veselības aprūpe minimālā apjomā);
• 4 līgumorganizāciju zupas virtuves pakalpojumi.

Notiks tiešsaistes lekcijas par cilvēka iekšējiem resursiem – kā stiprināt sevi un savu iekšējo līdzsvaru

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar “GRIBU BŪT” Dzīves kvalitātes uzlabošanas un veselības veicināšanas biedrība” aicina piedalīties bezmaksas lekciju ciklā “Iekšējo resursu stiprināšana emocionālās labsajūtas veicināšanai”, kuru vadīs psiholoģe Sanita Kronberga.

Visas trīs lekcijas notiks tiešsaistē ZOOM platformā un būs viena otru papildinošas. Sākot no soļiem, kā saprast sevi; kā apzināties savus iekšējos resursus un tos novērtēt; to stiprināšana un izmantošana ikdienas grūtībās.

📌 Pieteikšanās lekcijām:

• 23.novembra lekcijas pieteikšanās – ŠEIT
• 30.novembra lekcijas pieteikšanās – ŠEIT
• 6.decembra lekcijas pieteikšanās – ŠEIT

Papildu informācija par lekciju saturu un pieteikšanos – arī e-pastā uz: biedriba.gribubut@gmail.com

● 23.novembra lekcijā “Iekšējo resursu apzināšanās un atrašana” uzzināsim vairāk par:
sava “ES” koncepciju, cilvēka personības modeļiem, pašcieņas mehānismiem un to ietekmi uz mūsu veselību. Praktisku uzdevumu un diskusijas veidā analizēsim, kā veidojas veselīgs pašvērtējums un kā sev palīdzēt ikdienā, lai savus iekšējos resursus stiprinātu un izmantotu jēgpilni, sastopoties ar dažādiem ikdienas izaicinājumiem.

● 30.novembra lekcijā “Iekšējo resursu attīstīšana un stiprināšana” uzzināsim vairāk:
kā apzināt, attīstīt un stiprināt savus iekšējos resursus; kā noteikt savai emocionālajai labsajūtai veselīgas robežas un savus iekšējos resursus saglabāt; kādēļ tik svarīga ir nepieciešamība atbrīvoties no emocionālām atkarībām un toksiskām attiecībām/toksiskas domāšanas; kā atpazīt brīdi, kad tiek pārkāptas manas robežas? Uzzināsim, kas ir emocionālā līdzatkarība un kā tā ietekmē manu dzīvi.

Lekcijas noslēgumā būs praktisks uzdevums savu resursu apzināšanai.

● 6.decembra lekcijā “Iekšējo resursu stratēģijas – “Kā tikt pāri grūtībām un pielietot tās savā dzīvē” uzzināsim vairāk par:
psihiskās noturības veicināšanas paņēmieniem; kāda varētu būt situāciju modelēšana, lai palīdzētu apzināties un saprast – kā mūsu iekšējie resursi vislabāk var palīdzēt, sastopoties ar emocionālām grūtībām/situācijām un atgūt iekšējo līdzsvaru; kā pielietot savus spēka resursus stresa situācijās; praktiski uzdevumi savu spēka resursu apzināšanai.

Organizatori informē, ka lekciju laikā tiks veikts ekrānšāviņš Rīgas domes Labklājības departamenta darba vajadzībām un atskaišu sagatavošanai.

Rīgas pašvaldība plāno būvēt sešas sociālās aprūpes mājas pensijas vecuma iedzīvotājiem

,

Rīgas pašvaldība gatavojas iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņemšanai sešu jaunu sociālās aprūpes ēku būvniecībai, kurās iecerēts sniegt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Trīs ēkas plānots būvēt Mežezera ielā un trīs ēkas Jūrmalas gatvē. Katrā ēkā varētu uzturēties 16 pensijas vecumu sasniegušas personas un tādējādi pakalpojumus saņemtu kopā 96 iedzīvotāji.

“Pieprasījums pēc sociālās aprūpes centu pakalpojumiem tikai pieaugs, jo Rīgā pieaug vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars un diemžēl šo cilvēku veselības stāvokļa dēļ arī būtiski pieaug vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem. Patlaban rindā uz iespēju uzturēties pašvaldības sociālās aprūpes centros jeb tā dēvētajos pansionātos gaida aptuveni 500 iedzīvotāji, tādējādi šī projekta realizēšana rindu samazinātu aptuveni par 20%,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas varētu būt līdz 16,2 miljoniem eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums līdz 7,6 miljoniem eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir līdz 8,6 miljoniem eiro. Ja pieteikums tiks atbalstīts, tad nākamgad varētu tikt veikt esošo sociālo māju projektu pārprojektēšana, bet būvniecība sāktos 2025. gadā un varētu tikt pabeigta 2026. gada vasarā.

Sešu jauno ēku būvniecību un pieteikuma iesniegšanu finansējuma saņemšanai trešdien, 1. novembrī, atbalstīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Vairākas ģimeniskai videi pietuvinātas telpas jau ir izveidotas pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”. Tajās izveidoti tādi kā “dzīvokļi”, kuros ir pa trīs personām istabiņā, atpūtas telpa un virtuves zona.

Virtuvi vai virtuves zonu klients pats, ar aprūpes personāla vai ar sociālā darba speciālista – „ģimenes locekļa” palīdzību var izmantot, lai nodrošinātu iespēju, starp ēdienreizēm, sagatavot dzērienu – ieturot “tējas/kafijas/sulas/dzēriena/piena pauzes” vai pagatavotu uzkodas kopā ar ģimenes locekļiem/tuviniekiem un/vai klienta likumiskajiem pārstāvjiem. Dienas režīmu ģimeniskai videi pietuvinātajā modelī personai nodrošina, iespēju robežās, vadoties pēc individuālajām vajadzībām. Dzīvokļiem ir nodrošināts savs aprūpes personāls.

Rīdzinieki ar invaliditāti aicināti pieteikties atbalstam mājokļa pieejamības nodrošināšanai

Lai uzlabotu dzīves kvalitāti un atvieglotu ikdienu, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ar pirmās vai otrās invaliditātes grupu un bērnu no 15 līdz 17 gadiem, kuriem ir kustību traucējumi pārstāvjus, līdz 31. oktobrim Labklājības departamentā pieteikties Eiropas atveseļošanās fonda atbalsta pasākumiem mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai.

Individuālo mājokļu vides piekļūstamības uzlabošana sekmēs personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, kā arī sekmēs to iespēju dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi (t.sk. sekmēs iespēju piekļūt veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem), kā arī veicinās iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.

Viena mājokļa vides pielāgošanai maksimālais attiecināmais finansējums ir 18 299 eiro. Atbalsts tiek sniegts viena mājokļa pielāgošanai darbspējas vecuma cilvēkiem (līdz 63 gadu vecumam, kā arī bērniem ar invaliditāti no 15 līdz 17 gadiem) ar kustību traucējumiem, kam ir I un II invaliditātes grupa: tiem, kuri pārvietojas riteņkrēslā vai izmanto tehniskos pārvietošanās palīglīdzekļus.

📌 Persona var pretendēt uz atbalsta pasākumiem, ja:
● strādā (t.sk. pašnodarbinātā persona);
● mācās (jebkurā izglītības posmā);
● iesaistīts brīvprātīgā darbā (oficiāli noformētas līgumattiecības);
● nodarbojas ar paralimpisko sportu un piedalās nacionālā vai starptautiskā mēroga sacensībās;
● darbojas nevalstiskā organizācijā;
● bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos;
● apmeklē dienas aprūpes centru (DAC), specializētās darbnīcas, saņem “atelpas brīža” pakalpojumu.

Pielāgojamais mājoklis:
● Ir mērķa grupas personas īpašumā;
● Pirmās vai otrās pakāpes radinieka īpašumā (jāiesniedz būs mājokļa īpašnieka apliecinājums, ja daudzstāvu namā tad apsaimniekotāja apliecinājums);
● Mājoklis ir esoša māja vai tās daļa, dzīvokļa īpašums vai tā daļa;
● Mājoklis kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu;
● Ir noslēgts īres līgums uz vismaz 5 gadiem;
● Nav veikta nelegāla pārbūve un ēka nav avārijas stāvoklī;
● Nav iekrājušies parādi par dzīvesvietu;

Iesniegumā jānorāda:
● Mērķa grupas personas dati vai likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja dati;
● Dati par personas mājokli, kurā tiks veikti vides pielāgojumi;
● Dokumenti, kas papildus jāpievieno iesniegumam (izraksts no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) vai ārstējošā ārsta atzinums, kurā norādīta pamatdiagnoze (SSK kods), izziņa, kas apliecina nodarbinātību, dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, mājokļa komunālo maksājumu pēdējā kvīts);
● Dokumentus, kurus iesniedz vai uzrāda kopā ar iesniegumu, vai uzrāda apsekošanas laikā (mājokļa plāns vai citi dokumenti, kas attiecas uz mājokli);

Mērķa grupas personas apliecinājumi:
● mājokļa atbilstības apliecinājums, kas ietver informāciju, ka nav saņemtas brīdinājums par telpu īres izbeigšanu, nav uzsākts parādu piedziņas vai cits tiesvedību process.
● apliecinājums par patiesas informācijas sniegšanu.

📌 Rīdzinieki aicināti pieteikties līdz 31. oktobrim plkst. 16.00 Rīgas domes Labklājības departamentā, e-pastā: dl@riga.lv iesniedzot mērķa grupas personas iesniegumu.

Rīdziniekiem NĪN atvieglojumu saņemšanai līdz 1. janvārim jāreģistrē elektroniskās saziņas kanāls ar pašvaldību

Lai 2024. gadā Rīgā saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, iedzīvotājiem līdz 1. janvārim jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas pašvaldības Finanšu departamentu. Elektroniskās saziņas kanālam jābūt aktīvam visu taksācijas gadu.

Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai arī visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, tad vēršanās departamentā, lai turpinātu saņemt NĪN atvieglojumus 2024.gadā, nav nepieciešama.

Turpretim nodokļu maksātājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav aktīvi elektroniskajā vidē, bet pretendē uz NĪN atvieglojumu saņemšanu 2024. gadā, ir pienākums līdz 1. janvārim iesniegt departamentā pamatotu iesniegumu, kurā norādīti objektīvi iemesli, kas liedz reģistrēt oficiālo elektronisko adresi vai piekrist elektroniskai saziņai ar departamentu ar e-pasta starpniecību.

Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz nodokļu maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem, personām, kurām Rīgas Sociālais dienests ir piešķīris maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu un politiski represētām personām.

Šiem nodokļu maksātājiem departamentā iesniegums par atbilstību kādam no iepriekš minētiem statusiem un faktu apliecinoši dokumenti jāiesniedz tikai tad, ja šī informācija nav departamentā iesniegta jau iepriekš.

Ja par 2023. gadu NĪN atvieglojumi nav saņemti un nodokļu maksātājs atbilst NĪN atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad līdz šā gada 15. decembrim vēl var departamentā iesniegt pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu 2023.gadam un reģistrēt e-saziņas kanālu, ja minētā prasība ir attiecināma uz attiecīgo nodokļu maksātāju.

📌 Izteikt piekrišanu elektroniskai saziņai ar departamentu var:

  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi – https://latvija.gov.lv/;
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.eriga.lv (sadaļa “Nekustamā īpašuma nodoklis”, pakalpojums “E-dokumentu iesniegums”);
  • iesniedzot iesniegumu (parakstītu ar drošu elektronisku parakstu) uz departamenta e-pasta adresi: pip@riga.lv.

🔎 Plašāka informācija par NĪN atvieglojumu piemērošanu pieejama departamenta tīmekļvietnē pip.riga.lv – (sadaļā “NĪN atvieglojumi”) vai zvanot uz informatīvo tālruni 80000850 (bezmaksas), +371 67105919 (zvaniem no ārzemēm).

Rīgā notiks publiskā apspriešana par ieceri ievērojami palielināt mājokļu pieejamību

Rīgā līdz 2030. gadam plānots uzbūvēt 1000 jaunu pašvaldības dzīvokļu un gandrīz diviem tūkstošiem pašvaldības dzīvokļu veikt atjaunošanu, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un mājokļu būvniecības aktivizēšanos privātajā sektorā. To paredz trešdien, 18. oktobrī, domes sēdē atbalstītās pašvaldības mājokļu politikas pamatnostādnes, kas tagad tiks nodotas publiskajai apspriešanai.

📌 Paredzēts, ka pamatnostādņu apspriešana notiks no 26. oktobra līdz 26. novembrim, bet publiskās apspriešanas sanāksme – 7. novembrī Rīgas domē. Par iespējām paust viedokli apspriešanas laikā informācija tiks sniegta pašvaldības mājaslapā riga.lv pirms tās sākšanās.

“Esam sākuši nopietnu un plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un ES fondu atbalsta izmantošanas jaunu sociālo dzīvokļu būvniecībai, kā arī atbalstīsim plašākām sabiedrības grupām pieejamu dzīvokļu būvniecību kopā ar privāto sektoru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgā dzīvojamais fonds ir novecojis un neatbilst mūsdienu mājokļa kvalitātes prasībām. Turklāt ir mainījies mājokļa standarts, pieaugot prasībām pēc dzīvojamās vides kvalitātes – ārtelpas labiekārtojuma, nodrošinājuma ar dažāda veida pakalpojumiem un infrastruktūru un vides pieejamības. Arī mājokļa izmaksu slogs ir pārmērīgs daudzām mājsaimniecībām.

Iedzīvotāju pieprasījums pēc Rīgas pašvaldības palīdzības mājokļu izdevumu segšanai ik gadu palielinās, visstraujāk 2022. gadā strauji pieaugot komunālo pakalpojumu izmaksām, kad pieprasījums pēc mājokļa pabalstiem, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 82% jeb 6813 personām. 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos mājokļa pabalstu bija saņēmusi 21 871 persona (mājsaimniecība), tam izlietojot pašvaldības budžeta līdzekļus 15,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 69% no sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējama.

Lai arī rinda uz Rīgas pašvaldības mājokli ar katru gadu sarūk (2023. gada sākumā 1954 personas), pašvaldības dzīvojamais fonds palīdzības sniegšanai mājokļu jomā nav pietiekams, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un ka daļa pašvaldības dzīvokļu ir sliktā tehniskā stāvoklī vai ar mūsdienu prasībām neatbilstošu (kopmītņu tipa) plānojumu.

Jāņem vērā, ka arī mājsaimniecības ar zemiem vai vidējiem ienākumiem nespēj iegādāties mājokli (vai cilvēka cienīgu mājokli) brīvajā tirgū un vienlaikus neatbilst statusam, lai pretendētu uz pašvaldības palīdzību. Piemēram, pamatnostādnēs ir ietverts atbalsts mājokļa jautājuma risināšanā speciālistiem, kas ir nodarbināti Rīgas pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās, un viņu ģimenēm (aptuveni 2000 speciālistiem).

Bez mājokļu pabalsta un nodrošinājuma ar dzīvojamo platību līdz 2030. gadam ir jāattīsta jauni daudzveidīgi Rīgas pašvaldības atbalsta mehānismi, lai nodrošinātu dzīvojamo platību atbalstoši mājsaimniecības vajadzībām individuālajā dzīves situācijā (pašvaldības aģentūra sociālo mājokļu īrei tirgū, finanšu instrumenti u.c.).

📌 Izstrādātajās pamatnostādnēs paredzēti pasākumi, kas ļaus sasniegt šādus rādītājus:

  • Atjaunoti un energoefektīvi 1200 Rīgas pašvaldības dzīvokļi un vairāk kā 20 000 privāto dzīvokļu;
  • Uzbūvēti vai iegādāti vairāk kā 1000 jauni Rīgas pašvaldības dzīvokļi, tostarp vairāk kā 300 dzīvokļi kopprojektos ar privāto sektoru un 350 Rīgas pašvaldības zemas īres maksas dzīvokļi un dzīvokļi sociālajās mājās;
  • Iespēja samazināt vai pat noslēgt rindu iedzīvotājiem, kas gaida rindā uz Rīgas pašvaldības dzīvojamo platību;
  • Iespēja paplašināt atbalstāmo personu (mājsaimniecību) loku;
  • Pusotras reizes pieaugusi mājokļu būvniecības aktivitāte Rīgā – privātajā sektorā uzbūvēti 16 000 jaunu mājokļu.

Pēc pamatnostādņu galīgās apstiprināšanas plānots izstrādāt Rīgas mājokļu programmu, kuras īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi atspoguļojas investīciju plānā, izveidot Mājokļu kompetences centru un veikt jaudīgu dzīvokļu kopību un biedrību aktivizēšanu dažāda finansējuma izmantošanai.

Pamatnostādnes nosaka vidēja termiņa attīstības virzienus mājokļu politikā, atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamības nodrošināšanai plašām sabiedrības grupām.

Sagatavojot pamatnostādnes, veikta esošās situācijas izpēte, izvērtējot esošos plānošanas dokumentus, analizējot tendences, identificējot mājokļu politikas risināmās problēmas un nosakot riskus, ja problēmas netiek risinātas, tajā skaitā apzinot mājokļu pieprasījumu gan pēc sociālajiem, gan pašvaldības īres dzīvokļiem Rīgas pašvaldībā un izvērtējot esošā dzīvojamā fonda atbilstību pieprasījumam.

Rīgā darbu sāk inovatīvs atbalsta centrs jauniešiem un senioriem “Resiliences avots”

,

Piektdien, 13. oktobrī, Avotu ielā 31/1 atklāts jauns kopienas centrs “Resiliences avots”, kurā pieejamas drošas telpas radošo iniciatīvu veicināšanai, kā arī atbalsta sniegšanai individuāli un grupās.

“Ar “Resiliences avota” izveidošanu Rīga jaunā līmenī paceļ savas iespējas palīdzēt mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Šodien īstenojas mūsu ilgi lolots un rūpīgi gatavots projekts, ar kura palīdzību varēsim piedāvāt inovatīvus atbalsta pasākumus jauniešiem un senioriem. Statistika ir nepielūdzama un šāds atbalsts mūsu pilsētā ir ļoti nepieciešams, lai katram cilvēkam tiek dota iespēja būt par pilnvērtīgu šīs sabiedrības locekli, ”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Esmu patiesi gandarīta, ka mums ir izdevies izveidot paaudžu un pakalpojumu sinerģiju. Starppaudžu programmas ir ļoti nepieciešamas sociālā un psihoemocionālā līdzsvara stiprināšanai,”

norāda Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Centrā ikviens kopienas iedzīvotājs var pulcēties ar domubiedriem vai iepazīt citas paaudzes, citu sociālo grupu pārstāvjus, apgūstot sadzīves prasmes un attīstot sociālās prasmes, kā arī pats iesaistīties brīvprātīgā darba aktivitātēs.

📌 Nodarbības kopienas centrā varēs apmeklēt gan bērni un jaunieši, gan seniori, personas ar invaliditāti, gan pilngadīgas personas un brīvprātīgie. Būs organizēti, tematiski speciālistu vai brīvprātīgo vadīti daudzveidīgi pasākumi:

• Pirmdienās – Dzīvesspēks saskarsmē – cilvēki tiks aicināti pilnveidot datora prasmes, apgūt valodas, aicināti uz saskarsmes un sociālo prasmju pilnveides nodarbībām, šajā dienā aktīvi darbosies atbalsta grupas un pašpalīdzības grupas.
• Otrdienās – Ideju inkubators – kreatīvā rakstīšana, vingrošana un galda spēles senioriem, radošās darbnīcas, dejas. Pārsvarā nodarbības pēc kopienas vēlmēm/iniciatīvas.
• Trešdienās – Dzīve kustībā – cilvēki tiks aicināti uz radošās pašizpausmes grupām: mākslas, amatniecības pasākumiem, darbosies improvizācijas grupa, repa un sporta darbnīcas, kā arī citām radošām nodarbībām.
• Ceturtdienās – Miera telpa – PhotoVoice (Photovoice ir kvalitatīva izpētes metode, ko izmanto kopienas līdzdalības pētījumos, kas apkopo dalībnieku uzņemtās fotogrāfijas un stāstījumus), būs veselības diena, kad notiks vingrošana, dejas, notiks kustību terapijas nodarbības, meditācijas.
• Piektdienās – Atvērtā pasaule – organizēti pasākumi veicinot prāta, saskarsmes, radošuma un integrētus veselības pasākumus, piemēram, tādus kā medicīnas istaba, kurā būs pieejamas veselības aprūpes speciālista konsultācijas par slimību profilaksi un veselības veicināšanu, kā arī iespēja veikt vienkāršus eksprestestus veselības stāvokļa noteikšanai, šajā dienā plānoti arī starppaudžu pasākumi.

📌 Kopienas centrā sociālā darbinieka pakalpojumi būs pieejami ikvienam klientam, un to mērķis ir palīdzēt veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt un radīt sociālajai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

  • Pie sociālā darbinieka būs iespēja saņemt informāciju par Rīgas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem, to pieejamību, kurš nepieciešamības gadījumā informēs Rīgas Sociālo dienestu vai tiks ierosināta vai organizēta starpinstitucionālā sadarbība klienta problēmas risināšanai.
  • Tāpat kopienas centrā būs iespēja piesaistīt citus speciālistus pēc nepieciešamības, piemēram tādus kā, psihologs, psihoterapeits, jaunatnes darbinieks un citi.

Kopienas centrs aicina pieteikties brīvprātīgos, lai iesaistītos ielu darbā, sniegtu individuālu atbalstu un vadītu grupu nodarbības.

“Resiliences avots” būs pieejama brīvā laika telpa, kurā apmeklētāji varēs brīvi bez konkrēta plāna pavadīt laiku, spēlējot galda spēles, lasot grāmatas, veidojot rokdarbus, tāpat būs nodrošināta piekļuve datoram un citas iespējas.

Kopienas centra darba laiks ir no plkst. 9.30 līdz 21.30, rīta pusē uz aktivitātēm aicināti seniori, bet pēcpusdienā jaunieši. Papildus informācija FB vietnē – ŠEIT

Kopienas centra darbu nodrošinās biedrība “Resilieneces centrs”, kas turpinās bijušā dienas centra pilngadīgām personām “Ābeļzars” pakalpojuma pēctecību. Kopienas centrs ir veidots ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu.

● Ar Kopienas centra mēneša plānu var iepazīties – ŠEIT
● Ar citiem pašvaldības dienas un kopienu centriem var iepazīties – ŠEIT
● Papildus informācija pa tālruni – 62803399.

Visi interesenti aicināti apmeklēt un iesaistīties jaunā kopienas centra darbā.