Arhīvs birkai: Labklājība

Atjaunotas telpas Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”

Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēdējo gadu laikā veikti ievērojami uzlabojumi gan klientu ērtību palielināšanai un jaunu pakalpojumu ieviešanai, gan veikta ēkas siltināšana un citi nepieciešamie remontdarbi. Lai iepazītos ar paveikto un spriestu par turpmāko centra attīstību, otrdien, 10. oktobrī, “Gaiļezeru” apmeklēja pašvaldības amatpersonas un sociālo un īpašumu jomu pārzinošo departamentu speciālisti.

“Pēdējo divu gadu laikā Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” ir veikti apjomīgi remontdarbi. Ēkā izveidota mūsdienīga un ilgtspējīga vide, lai klientiem un sociālās aprūpes darbiniekiem tiktu nodrošināti pievilcīgi un draudzīgi apstākļi. Sociālās aprūpes centra ēkā šobrīd ir nomainīta ugunsdzēsības sistēma, izbūvēta atpūtas telpa, atjaunotas un pielāgotas telpas personām ar īpašām vajadzībām un veikti citi darbi. Tagad, ienākot atjaunotās un modernizēti aprīkotās telpās, varam uzskatāmi redzēt izmaiņas, kuras būs labvēlīgas tām personām, kuras uzturēsies sociālās aprūpes centrā. Ceru, ka veiktie remontdarbi uzlabos sociālo aprūpi un tā klienti jutīsies tajās drošāk,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Neskatoties uz kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstīšanu Gaiļezerā, šobrīd lielu problēmu sagādā tieši galveno darbinieku – aprūpētāju trūkums. Gaiļezerā kopā ir apstiprinātas 130 aprūpētāju amata vietas, bet no tām ik mēnesi vidēji ir 25 vakances, reāli klientu aprūpi veic vidēji 105 aprūpētāji. Ikmēneša lielais aprūpētāju trūkums rada papildus lielu slodzi esošajiem aprūpētājiem, ir jāapkopj vismaz divas reizes vai pat trīs reizes vairāk klientu, kas rada darbiniekos gan fizisko, gan emocionālo pārslodzi, augstu izdegšanas risku, dažādas saslimšanas un nespēju kvalitatīvi veikt klientu aprūpi, kā arī nevēlēšanos strādāt aprūpētāja amatā, jo darbs ir ļoti smags. Jāsaka, ka arī aprūpētāja profesiju neizvēlas gados jauni cilvēki. Gaiļezerā vidējais aprūpētāja vecums ir no 60 līdz 70 gadiem, vecākajam aprūpētājam ir 81 gads. Minētie gadi skaidri parādā, ka par aprūpētāju izvēlās strādāt pirms pensijas un pensijas vecuma cilvēki kā papildus finansējuma iegūšanai, bet jāatdzīst, ka bieži vien viņiem pašiem jau ir nepieciešama palīdzība ikdienas ritmā. Gados jaunākus aprūpētājus ir ļoti grūti piesaistīt, galvenais iemesls ir profesijas zemais prestižs, darba specifika un atalgojums. Uz šo brīdi Gaiļezerā aprūpētājam amata mēnešalga ir noteikta 745 eiro, kas nesasniedz pat valstī noteikto aprūpētāja mēnešalgas viduspunktu, tas būtu 1003 eiro, bet maksimums būtu 1302 eiro. Minētie skaitļi skaidri iezīmē galveno aprūpētāju piesaistes problēmu, šī brīža atalgojums ir gandrīz divas reizes mazāks,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs

Pēdējo divu gadu laikā visā ēkā veikti ugunsdzēsības sistēmas nomaiņas darbi, kā arī telpu atjaunošanas un pārplānošanas darbi pirmajā stāvā, lai nodrošinātu klientiem draudzīgu vidi, izveidojot nodalītas dzīvokļu zonas pa trim klientiem katrā istabā. Projekta gaitā izbūvētas atpūtas telpas. Lai nodrošinātu vides pieejamību, veikti pandusa atjaunošanas u.c. darbi.

Kopumā atjaunotas telpas gandrīz 1000 kvadrātmetru platībā aptuveni 33 klientu izvietošanai. Kopējās projekta izmaksas bija 523 035 eiro (ar PVN). Šogad veikti arī jumta atjaunošanas darbi, kas vienlaicīgi uzlabos ēkas energoefektivitāti, šī projekta izmaksas – 84 527 eiro (ar PVN).

Rīgas sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” ēka Hipokrāta ielā 6 nodota ekspluatācijā 1989. gadā. Ēka sastāv no vairākiem korpusiem, augstākajam ir pieci virszemes stāvi. Ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru. Sākot ar šā gada martu, centrā ir 318 vietas klientiem un nodarbināti 200 cilvēki.

“Gaiļezers” kopš 2019. gada gandrīz katru gadu samazina vietu skaitu ar mērķi sniegt kvalitatīvāku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Šogad vietu skaits samazināts, jo tika izveidota nodaļa, kurā sniegts ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums personām ar demenci.

Ģimeniskai videi pietuvinātajās telpās ir paredzēts izvietot 33 personas ar demenci. Tajās izveidoti tādi kā trīs “dzīvokļi”, kuros ir pa trīs personām istabiņā, atpūtas telpa un virtuves zona. Katrā istabiņā plānots izmitināt ne vairāk kā trīs personas.

Virtuvi vai virtuves zonu klients pats, ar aprūpes personāla vai ar sociālā darba speciālista – „ģimenes locekļa” palīdzību var izmantot, lai nodrošinātu iespēju, starp ēdienreizēm, sagatavot dzērienu – ieturot “tējas/kafijas/sulas/dzēriena/piena pauzes” vai pagatavotu uzkodas kopā ar ģimenes locekļiem/tuviniekiem un/vai klienta likumiskajiem pārstāvjiem.
Dienas režīmu ģimeniskai videi pietuvinātajā modelī personai nodrošina, iespēju robežās, vadoties pēc individuālajām vajadzībām.

Uz trīs grupām (dzīvokļiem) ir nodrošināts savs aprūpes personāls – katram dzīvoklim ir trīs sociālā darba speciālisti (sociālais aprūpētājs – “ģimenes loceklis”, sociālais darbinieks un sociālais rehabilitētājs). Atkarībā no personu skaita ģimeniskai videi pietuvinātā modelī, sociālā darba speciālisti – “ģimenes locekļi” var būt arī vairāk par diviem.

Rīgā šoruden darbu sāks jauns dienas aprūpes centrs personām ar autiska spektra traucējumiem

,

Rīgas pašvaldība aicina pieteikt personas jaunam dienas aprūpes centram pilngadīgām personām ar autiska spektra (AST) traucējumiem, kas šā gada 16. oktobrī sāks darbu Drustu ielā 36A.

“Ģimenēm, kurās aug bērni ar AST, ikdiena nav viegla, īpaši tad, kad bērns sasniedz pilngadību. Atverot jauno centru, sniegsim iespējas cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem uzlabot attīstības iespējas un dzīves kvalitāti, kā arī paplašināsim iespējas atgriezties darbā viņu tuviniekiem,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

📌 Pakalpojumus jaunajā centrā nodrošinās biedrība “Nepaliec viens” un izmaksu segšanu nodrošinās Rīgas pašvaldība, neizvērtējot personas vai ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

Personām ar AST ir grūtības sākt darbību, koncentrēties darbībai, pārorientēties no vienas darbības uz citu, ir nepieciešama asistēšana aktivitātēs, grūtības darboties lielākās grupās, zemas sociālās mijiedarbības prasmes, trauksme pie izmaiņām, augsts sensorais jutīgums, tāpēc izveidots specifisks dienas aprūpes centrs, kurā nodarbinātības aktivitātes tiks pielāgotas katra individuālajam spēju līmenim un vajadzībām.

Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar AST un viņu ģimenes locekļiem uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt profesionālu atbalstu, lai uzlabotu personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

Tiesības saņemt centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai:
● kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo Rīgas pašvaldības teritorijā;
● kurai saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešama sociālā rehabilitācija dienas laikā, ir nepieciešams centra pakalpojums;
● kurai ir viegli un mēreni izteikti garīga rakstura traucējumi ((autiska spektra);
● kura neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un/vai profesionālās rehabilitācijas centrus (izņemot skolēnu brīvlaikus) un nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

Centra pakalpojums personai nodrošina: speciālistu atbalstu – sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.

Lai saņemtu centra pakalpojumu, persona (uzrādot personu apliecinošu dokumentu) vai tās likumiskais pārstāvis (uzrādot personu apliecinošu dokumentu un pilnvarojuma līgumu) vēršas Rīgas Sociālajā dienestā un iesniedz dokumentus:
● iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;
● ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, ģimenes ārsta apliecinājumu (ierakstu ģimenes ārsta izziņā), ka līdz pilngadības sasniegšanai personai ir noteikta autiska spektra traucējumu diagnoze;
● psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību sociālo pakalpojumu saņemšanai;
● citus dokumentus (kuri nepieciešami centra pakalpojuma piešķiršanai un nodrošināšanai), ja būs nepieciešami.

Dokumentus Rīgas Sociālajā dienestā var iesniegt arī parakstītus ar drošu elektronisku parastu nosūtot uz e-pastu: soc@riga.lv vai iesūtīt pa pastu.

📌 Lai noskaidrotu vairāk informāciju par centra pakalpojumu sniegšanas kartību, un, kurā Sociālā dienesta teritoriālajā centrā personai ir jāvēršas, persona var zvanīt pa tālruni:
• Biedrība “Nepaliec Viens”, Drustu iela 36A: 26394426
• Rīgas Sociālais dienests: 67105048, 25770080
• Rīgas domes Labklājības departaments: 80005055

Rīgas pašvaldība piedāvā stipendiju topošajiem sociālā darba speciālistiem

Rīgas domes Labklājības departaments aicina potenciālos vai topošos sociālā darba speciālistus, kas būtu motivēti strādāt kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm, līdz 1. oktobrim pieteikties stipendijai – 2000 eiro gadā, kuru varēs saņemt katru gadu visā studiju procesa laikā.

📌 Stipendijām aicināti pieteikties visi, kas jau studē vai plāno studēt sociālā darba studiju programmās un gatavas studiju laikā vai pēc tam sākt darbu kādā no sešām Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm.

📌 Stipendiju izmaksās desmit mēnešus gadā, katru mēnesi 200 eiro.

Pieteikties stipendijai var līdz 1. oktobrim Rīgas domes Labklājības departamentā. Lai noslēgtu līgumu par stipendijas saņemšanu, būs nepieciešams studējošā iesniegums, izziņa no mācību iestādes par uzņemšanu attiecīgā programmā un apliecinājums par apņemšanu strādāt Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādē.

Rīgas pašvaldības iestādes šobrīd gaida jaunos speciālistus, tāpēc ar prieku izsniegs apliecinājumu par darba attiecību nodibināšanu nākotnē. Plašāka informācija par pieteikšanās iespējām Labklājības departamenta mājaslapā – ld.riga.lv.

● Stipendiātiem būs iespējams strādāt Rīgas Sociālajā dienestā, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, Rīgas patversmē vai arī kādā no trim sociālās aprūpes centriem – “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris”.

Rīgas pašvaldība pēdējo gadu laikā sociālo jomu noteikusi kā prioritāti, īpaši rūpējoties par sociālās jomas speciālistu darba samaksas pieaugumu.

Diskusijā meklē labākos risinājumus Rīgas Sociālā dienesta esošajiem un nākotnes izaicinājumiem

Ceturtdien, 7. septembrī, sociālajā aprūpes centrā “Mežciems” pulcējās vairāk nekā 200 sociālā darba veicēju, lai kopā ar Labklājības departamenta pārstāvjiem diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām un resursiem Rīgas Sociālā dienesta (RSD) uzdevumu izpildē un meklētu labākās idejas, kā uzlabot esošo pakalpojumu sniegšanu un atvieglot sociālās jomas speciālistu darbu.

“Ikviens iedzīvotājs vēlas justies droši, raugoties rītdienā. To var pilnā mērā attiecināt uz Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem, kuriem jārisina citu iedzīvotāju problēmas. Ļoti daudziem rīdziniekiem šajos grūtajos laikos nepieciešama palīdzība, tāpēc mums ir svarīgi rūpēties par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem un pakalpojumu kvalitāti. Sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits visu laiku pieaug, bet darbiniekus atrast arvien grūtāk. Tāpēc nepieciešams celt pakalpojumu kvalitāti un uzlabot darbinieku darba apstākļus. Šomēnes turpināsim šāda mēroga sanāksmes – prāta vētras, lai pēc iespējas ātrāk atrastu labākos risinājumus,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Patlaban nopietnāki izaicinājumi RSD darbā ir kara un energokrīzes radītais klientu skaita pieaugums, kvalificētu sociālā darba speciālistu trūkums, augsta kadru mainība, sociālā darba speciālistu noslogojums un nevienlīdzīgs slodzes sadalījums, nekonkurētspējīgs atalgojums, jaunu sociālā riska grupu aktualizēšanās un jaunu sociālo pakalpojumu nepieciešamība.

Lai nodrošinātu sniegtās palīdzības un pakalpojumu kvalitātes nepazemināšanos pie resursu trūkuma un darbinieku pārslodzes, iecerēts veikt tādus pasākumus kā sociālā darba divu līmeņu darba organizācijas ieviešana, sociālās palīdzības nodrošināšana paaugstinātas intensitātes apstākļos, kā arī dienas centru un kopienas centra darbības izvērtējums, daļu funkciju nododot ārpakalpojumā.

Šodien sociāla darba speciālisti, diskutējot grupās, identificēja problēmas, kuras traucē darba pienākumu veikšanai, to cēloņus, sekas un iespējamos risinājumu variantus.

Ieskats darba grupu diskusijā

“Sociālo darbu izvēlas cilvēki, kuru aicinājums ir palīdzēt, atbalstīt. Šo darbu vienaldzīgie nevar darīt. Ir taču tik pašsaprotami, ka sociālais darbinieks būs tas, kurš atrisinās “visas neērtās problēmas”, taču nozares kapacitāte ir tuvu izsīkumam! Sociālā joma prasa cieņpilnu attieksmi, adekvātu atalgojumu un darba vidi, lai tie, kuru darbs ir palīdzēt, spētu veikt savu misiju!”

teica Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Darbs, meklējot risinājumus sociālās nozares problēmām turpināsies, par rezultātiem ziņojot Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejai.

Rīgā plāno veidot jaunu dienas aprūpes centru personām ar autiska spektra traucējumiem

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 23. augustā, atbalstīja jauna dienas aprūpes centra izveidošanu galvaspilsētā personām ar autiska spektra traucējumiem (AST).

Personām ar AST patlaban ir grūti iekļauties vispārēja tipa dienas aprūpes centrā (personām ar garīga rakstura traucējumiem, proti, ir grūtības sākt darbību, koncentrēties darbībai, pārorientēties no vienas darbības uz citu, ir nepieciešama asistēšana aktivitātēs, grūtības darboties lielākās grupās, zemas sociālās mijiedarbības prasmes, trauksme pie izmaiņām (dienas kārtībā, kontaktos ar nepazīstamiem cilvēkiem, u.c.), augsts sensorais jutīgums, nepieciešama adaptētā vide, u.c.

Tāpēc nepieciešams izveidot specifisku dienas aprūpes centru, kurā nodarbinātības aktivitātes tiktu pielāgotas katras personas ar AST individuālajam spēju līmenim un vajadzībām. Šovasar dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanai rindā bija 18 personas, t.sk. personas ar AST. Pēdējo trīs gadu laikā personām ar AST vajadzībai pēc centra pakalpojuma ir tendence palielināties vidēji par 3-4% gadā.

“Jāatzīst, ka Latvijā ir virkne problēmu, ar kurām saskaras ģimenes, kurās aug bērni ar AST. Īpaši saasinātas tās kļūst pēc tam, kad bērns sasniedz pilngadību. Pirmkārt, mūsu valsts likumdošana neparedz pieaugušajiem šādu diagnozi uzstādīt, kas savukārt padara šiem cilvēkiem nepieejamus pakalpojumus viņu attīstības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Taču katrs pieprasījums rada arī piedāvājumu, kurš šajā gadījumā, pateicoties nevalstiskajam sektoram, Rīgai sniedz priekšrocības atvērt faktiski pirmo dienas centru Latvijā, kas paredzēts specifiski pilngadīgām personām ar AST. Esmu gandarīts, ka esam spējuši sociālo pakalpojumu piedāvājumu ne tikai daudzveidot, bet arī padarīt pieejamāku rīdziniekiem,”

uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar AST un viņu ģimenes locekļiem uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt profesionālu atbalstu, lai uzlabotu personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

Centra pakalpojumu plānots no šā gada rudens sniegt 17 personām. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem centra izveidošanas izdevumiem nepieciešami aptuveni 80 000 eiro, savukārt plānotās pakalpojuma provizoriskās izmaksas 2023.gadā ir 39 780 eiro. Lai turpinātu finansēt pakalpojumu 2024.gadā, nepieciešami papildu 224 402 eiro, par kuru piešķiršanu tiks lemts nākamā gada budžeta pieņemšanas laikā.

Rīgas Sociālajā dienestā turpinās iesniegumu pieņemšana izglītības pabalstam

Rīgas Sociālais dienests līdz 31. oktobrim aicina rīdziniekus ar zemiem ienākumiem pieteikties pabalstam izglītības ieguvei. To ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kas ir deklarējusies un dzīvo norādītajā adresē Rīgā, un kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

Pabalstu piešķir:

  • sākot mācību gadu, pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei,
  • izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.
  • Pabalsta apmērs ir 50 eiro katram skolēnam.

Lai saņemtu pabalstu, bērna vecākiem vai likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā:

  • uzrādot personu apliecinošu dokumentu;
  • iesniedzot rakstisku iesniegumu;
  • aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju.

Iedzīvotāju pieņemšana Rīgas Sociālajā dienestā notiek TIKAI pēc iepriekšējā pieraksta!

Aicinām izvērtēt iespēju iesniegt iesniegumu Rīgas Sociālajam dienestam attālināti:

  • parakstot ar drošu elektronisko parakstu, iesniegumu var iesniegt soc@riga.lv;
  • izmantojot e-pakalpojumu “Iesnieguma veidlapa par izglītības ieguves atbalsta pabalsta piešķiršanu“ portālā Latvija.lv;
  • izmantojot e-pakalpojumu.

Sociālā pabalsta pieprasītājs iesniegumā norāda šādas ziņas: pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Papildu informāciju var saņemt, zvanot pa Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni +37180005055 (P, O, T, C no plkst. 9.00 līdz 17.00 un Pt. no plkst. 9.00 līdz 16.00). Pēc darba laika darbojas balss pastkastīte. Rīgas Sociālā dienesta informatīvais tālrunis darba dienās darba laikā +37167105048. Papildus informāciju par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem Rīgas pašvaldībā var iegūt mājas lapā.

Kā rīkoties namu apsaimniekotājam, ja ir aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu?

Rīgā daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem raizes sagādā nevienam nepiederoši un patvaļīgi gaisvadi – starp ēkām izvilkti vadi un kabeļi – sagādā raizes daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem. Nereti gaisvadi ierīkoti vismaz pirms desmit gadiem un par to izbūvi nav pieejama nekāda dokumentācija. Gaisvadi bieži vien apgrūtina gan ēkas remonta darbus, gan arī tās uzturēšanu kārtībā, piemēram, ziemā tīrot sniegu no jumta. Kā pareizi rīkoties namu apsaimniekotājam, ja ir aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu?

Situācijas risinājumam Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis ieteikumus un aicina rīkoties sekojoši:

🔎 Pirmais solis ir pārliecināties, vai gaisvads ir marķēts jeb apzīmēts kā piederošs kādam telekomunikāciju operatoram. RD Pilsētas attīstības departaments ir vairākkārt aicinājis pakalpojumu sniedzējus marķēt savus vadus un kabeļus, lai tos varētu atpazīt.

🔎 Otrais solis ir vērsties RD Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD) ar lūgumu konstatēt patvaļīgu būvniecību, veicot nesaskaņotu gaisvadu uzstādīšanu. Konstatējot patvaļīgu gaisa kabeļu un vadu izvietošanu, RD PAD būvinspektors pieņems lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu un uzliks par pienākumu gaisvada īpašniekam saskaņot patvaļīgo būvniecību, ja to pieļauj normatīvie akti vai arī atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli un demontēt gaisvadu. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, parasti tam tiek dots termiņš 6 mēneši.

🔎Trešais solis – nama pārvaldniekam pēc iedzīvotāju pieprasījuma ir tiesības organizēt gaisavada demontāžu, piesaistot būvdarbu veicēju vai pašu spēkiem. Lai to paveiktu, nepieciešams sagatavot darba zīmējumu, kurā redzams gaisavada novietojums. Ja gaisavads ir savienots ar blakusesošajām ēkām, tā demontāža ir jāsaskaņo ar to pārvaldniekiem vai īpašniekiem, lai gaisvada demontāža būtu droša.

🔎 Ceturtais solis – pēc kabeļa demontāžas RD PAD jāiesniedz izpildmērījums, kurā redzams, ka gaisa vadi ir demontēti. Tas nepieciešams, lai veiktu izmaiņas topogrāfiskajos datos.

Ja rodas jautājumi, RD PAD speciālisti aicina sazināties ar departamentu, zvanot pa tālruni 67 105 800 vai sūtot e-pastu: pad@riga.lv.

Infografika

Rīgā veidos jauniešu kopienas centru

Trešdien, 31. maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu pašvaldībā veidot jauniešu kopienas centru. Centrs darbību sāks šī gada 1. jūlijā. Trīs gadu garumā kopienas centra darbību nodrošinās biedrība “Resiliences centrs”. Kopienas centrs paredz efektīvāku darbību sabiedriskā labuma nolūkos un sabiedrības iesaisti.

Kopienas centru veido, balstoties uz dienas centru pieredzi un attīstītajām idejām, kā arī efektīvāk izmantojot to materiāli tehniskos resursus.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs norāda: “Nav viegla vai ļoti ātra risinājuma ielu un riska jauniešu atbalstam pilsētā, taču Rīgai jau ir vairāki instrumenti un sociālie pakalpojumi, kuri darbojas. Mūsu kā pašvaldības uzdevums ir stiprināt šos pakalpojumu sniedzējus, lai turpinātu meklēt ceļu pie jauniešiem un rastu atbildi – kā varam palīdzēt, lai mazinātu gan vardarbību, gan atkarību raisošo vielu lietošanu un citus jauniešiem nozīmīgus jautājumus. Mēs ļoti ceram, ka jaunā pakalpojuma ietvarā mēs varēsim ne tikai iegūt jauniešu uzticību un palīdzēt kritiskos brīžos, bet arī veidot sadarbību un meklēt risinājumus izaicinājumiem kopā”.

Iecerēts, ka jauniešu kopienas centrs nodrošinās aptuveni 50 individuālas konsultācijas vairāk kā 20 klientiem mēnesī, kā arī ik dienu pasniegs divas nodarbības grupām – vienu bērniem un vienu pilngadīgām personām. Centrā atradīsies brīvā laika telpa, kura būs atvērta no plkst. 9.30 līdz plkst. 21.30. Pirmajā dienas daļā, līdz plkst. 16.00, brīvā laika telpa galvenokārt uzņems pilngadīgos apmeklētājus, bet pēc plkst. 16.00 – bērnus un jauniešus. Iecerēts, ka reizi mēnesī biedrība organizēs pasākumus ārpus kopienas centra telpām, piemēram, ekskursijas, sporta pasākumus un citas aktivitātes. Kopienas centrs reizi pusgadā pašvaldībai sniegs informāciju par kopienas vajadzībām un idejām.

Kopienas centrs atradīsies Avotu ielā 31 k-1, kur līdz šim atradies dienas centra “Ābeļzars”. Rīgā ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos darboties kopienas centrā, ir tiesības saņemt centra pakalpojumu. Centra darbības nodrošināšanai pašvaldības budžetā paredzēta ikmēneša dotācija 9457 eiro apmērā.

Kā partneris kopienas centra veidošanā un tā darbības nodrošināšanā ir izvēlēta biedrība “Resiliences centrs”. Biedrība tika izvēlēta, balstoties līdzšinējā sadarbības pieredzē ar pašvaldību. Kopš 2019. gada decembra biedrība pašvaldībai sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus jauniešiem un bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Satekles ielā būvdarbu laikā sabrukusi neapdzīvota ēka; Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību blakus esošo māju iedzīvotājiem

Ceturtdien, 30. martā, kvartālā starp Satekles, Elizabetes, Dzirnavu un Ernesta Birznieka-Upīša ielām būvdarbu laikā sabrukusi neapdzīvota piecstāvu ēka. Drošības apsvērumu dēļ no divām blakus esošajām ēkām evakuēti deviņi iedzīvotāji. Notikuma vietā strādā atbildīgie dienesti un iedzīvotājiem sniedz visu iespējamo palīdzību.

Šajā kvartālā SIA “Satekles biznesa centrs” bija pašvaldības akceptēts būvprojekts jaunai celtniecībai un pārbūvei, saskaņā ar kuru sabrukušo ēku Satekles ielā 1C bija plānots saglabāt un tai uzbūvēt jaunu tehnisko stāvu, kā arī sānos piebloķēt jaunbūves daļas. Ņemot vērā, ka šis būvobjekts ir 3. grupas publisku ēku komplekss, būvniecības kontroli veic Būvniecības valsts kontroles birojs.

Būvdarbu laikā pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ ēka sagruva, par ko Valsts policija sākusi kriminālprocesu. Pagaidām slēgta satiksme Dzirnavu ielas posmā starp Satekles un E.Birznieka-Upīša ielām, kā arī nedaudz mainīts 13. trolejbusa maršruts.

Sabrukušās ēkas dēļ tika evakuēti iedzīvotāji no ēkām E. Birznieka-Upīša ielā 4 un 6. E. Birznieka-Upīša ielas 6.nama ieejas mezglam uzkritušas brūkošās ēkas daļas, tādēļ pagaidām aizliegta ēkas daļas ekspluatācija.

Evakuētie iedzīvotāji tika izvietoti pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” autobusā. Pagaidu izmitināšanai pašvaldības viesnīcā patlaban pieteikušās trīs personas, kurām pašvaldības darbinieki tuvākajā laikā piedāvās arī telpas ilgstošai īrēšanai.

Ja ēka pēc ugunsgrēka vai citas nelaimes nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu miteklī.

Par sociālo palīdzību

Evakuētajiem iedzīvotājiem, kuri nevarēs atgriezties savās dzīvesvietās, ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu – līdz 620 eiro vienam cilvēkam vai līdz 1240 eiro ģimenei.

Pabalstu krīzes situācijā var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas.

Iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai Rīgas Sociālajā dienestā, teritoriālajā centrā “Avoti”, Avotu ielā 31 k 2, sazinoties pa tālruni 67037679.

Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība, piemēram, apģērbs, pārtikas pakas, dokumentu atjaunošana, vai vēl kāds cits sociālais atbalsts. Plašāka informācija par sociālās palīdzības iespējām pieejama pa tālruni 80005055.

Par pagaidu mājvietu

Iedzīvotājiem, kam nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa, šobrīd tiek piedāvāta istaba pašvaldības viesnīcā (līdz 5 dienām). Par izmitināšanas iespējām viesnīcā aicinām sazināties ar pašvaldības policiju pa tālruni 110.

Cietušajām un apdraudētajām personām ir tiesības pieteikties pagaidu dzīvojamai telpai un vienreizējam pabalstam remontam gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā un Pilsētas attīstības departaments pieņēmis lēmumu aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Lai saņemtu pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, kur var uzturēties līdz 6 mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu, iedzīvotājiem jāvēršas  ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53. Konsultāciju gadījumā lūgums sazināties pa tel. nr. 67474700.

Ja telpas tiks atzītas par atjaunojamām, dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties uz vienreizēju pabalstu remontam – līdz 10 000 eiro.

Svarīgi! Iedzīvotāji arī var iesniegt iesniegumus un vērsties klātienē par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC). Detalizētāka informācija saņemama, rakstot uz AIC e-pastu: aic@riga.lv vai zvanot AIC uz bezmaksas tālruni: 80000800.

Āgenskalna apkaimē uz laiku slēgs siltā ēdiena izdales vietu maznodrošinātajiem

, , , , , ,

Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, kas līdz šim nodrošināja siltā ēdiena izdali maznodrošinātajiem rīdziniekiem Āgenskalnā, nolēmis neturpināt savu darbību šajā apkaimē, tāpēc no 1. aprīļa tiks slēgts siltā ēdiena izdales punkts Slokas ielā 33, informē Rīgas domes Labklājības departaments.

Siltā ēdiena izdale mazaizsargātajiem iedzīvotājiem galvaspilsētā turpināsies, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par adresēm, kurās vietās tā tiks nodrošināta.

Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu, Rīgas pašvaldība katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā departaments slēdz pakalpojuma līgumu ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem par ēdiena sagatavošanu, izdalīšanu un nepieciešamo telpu nodrošināšanu ēdiena izdalei.

2023. gadā SIA “Rīdze” nav iesniegusi iepirkuma piedāvājumu par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Āgenskalna apkaimē, tāpēc, atbilstoši iepriekš noslēgtajam pakalpojuma līgumam, uzņēmums ēdiena izdali nodrošinās līdz 31. martam.

Siltā ēdiena izdales vietas pagaidām turpinās darboties astoņās vietās galvaspilsētā:

  • Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 8,
  • Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 2,
  • Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13,
  • Bolderājā, Kaņepju ielā 16,
  • Bolderājā, Gobas ielā 23,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 264,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 250A,
  • Juglā, Brīvības gatvē 369.

Silto ēdienu šajos punktos persona var saņemt, ja ir noformēts iesniegums par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot Rīdzinieka karti, un ja ir Rīgas Sociālā dienesta izziņa.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu joprojām bez izmaiņām var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts tikai līdzi nešanai savos traukos.

Zupas virtuves atrodas šādās adresēs:

  • Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā 1, strādā darba dienās no plkst. 12.00–13.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 56, strādā katru dienu no plkst. 9.00–10.00 un svētdienās no plkst. 16.00-17.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 126, strādā katru dienu no plkst. 12.00 – 13.00
  • Vecmīlgrāvī, Zandartu iela 2A, strādā darba dienās no plkst. 13.00 – 14.00

Tāpat desmit vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana. Par izsniegšanas vietām informācija atrodama: www.ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/partikas-pakas-trucigajiem-rigas-iedzivotajiem.html