Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīga kļūst skaistāka – atjaunoti celiņi Latgales parkā

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina labiekārtot galvaspilsētu, padarot to zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Patlaban Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānotos celiņu atjaunošanas darbus Latgales parkā, kuru gaitā uzlabots segums parka daļā pie Sporta manēžas. Pilnībā visus parka celiņus iecerēts sakārtot nākamgad.

Darbu gaitā demontēts vecais asfalta segums un betona apmales, izrakta grunts un sagatavota jauna celiņu gultne aptuveni 1000 kubikmetru apjomā, uzklāts jauns asfalta segums vairāk nekā 1600 kvadrātmetru platībā, uzstādītas jaunas apmales 800 metru garumā un atjaunots zāliens gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Darbus izpildīja SIA “Roadeks” par kopējo summu 200 730 eiro bez PVN.

Latgales parks (kas iepriekš saucās Maskavas dārzs) atrodas teritorijā starp Mazā Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielām, tā platība ir 6,2 ha. Parku bijušās dārzniecības teritorijā sāka ierīkot 1937. gadā pēc latviešu daiļdārznieka un ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.

Šis parks ir nozīmīgs apkaimes atpūtas punkts, kur jau iepriekš veikti būtiski labiekārtojumi. Pirms trim gadiem tur tika realizēts līdzdalības budžeta projekts – atjaunots vecais bērnu rotaļu laukums un izveidots jauns vingrošanas laukums, kas apmeklētājiem tika atvērts 2022. gada vasarā. Laukumos uzstādītas deviņas rotaļu ierīces lielajā rotaļu zonā un sešas ierīces mazākiem bērniem. Vingrošanas laukumā ir gumijas segums, pievilkšanās stieņi, līdztekas, barjeras un trenažieri. Apkārt laukumiem uzstādītas velonovietnes, soliņi un atkritumu tvertnes, kā arī atjaunoti celiņi, kas nodrošina ērtu piekļuvi.

Rīgas pašvaldība 2025. gadā turpina aktīvu darbu pie pilsētas labiekārtošanas. Šogad iecerēts iestādīt simtiem jaunu koku un krūmu, atjaunot vairākus rotaļu un atpūtas laukumus, uzlabot peldvietas un sakārtot vairākas parku teritorijas. Celiņu seguma atjaunošanas darbi šogad norisinās arī Uzvaras parkā un citviet.

 

Pašvaldība brīdina par bīstamām straumēm Rīgas jūras līča peldvietās

, , ,

Stipra vēja un intensīvu viļņu ietekmē Rīgas līcī, tieši pie krasta var veidoties pārrāvuma straumes – spēcīgas zemūdens straumes, kas veidojas, viļņu enerģijai atgriežoties jūrā, un var ātri aiznest peldētājus prom no krasta, izraisīt paniku un apdraudēt dzīvību. Tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās uzstādījis īpašas brīdinājuma zīmes, aicinot peldētājus uzmanīties gan pašiem, gan neatstāt bērnus bez uzraudzības.

Kas ir pārrāvumu straume?

Prom no krasta vērsta spēcīga straume, kas var izveidoties stirpa jūras puses vēja laikā;

Straumes izveidošanās vietu, tās spēku un pastāvēšanas ilgumu nav iespējams droši paredzēt;

Var parādīties ļoti ātri, pēkšņi uzrodoties vietās, kur tās tikko vēl nemaz nebija;

Straume parasti veidojas tieši tādā dziļumā, kur cilvēki peldas, respektīvi sākot no 0,5 m līdz 0,8 m dziļumā;

Pie pašas ūdens malas straume parasti ir paralēla krastam un tādu nozīmīgu spēku sasniedz tikai vietās, kur ir stāva nogāze;

Var būt pamanāma kā tumšāka josla starp viļņiem, kur ūdens virsa šķiet mierīgāka, zona ūdenī ar manāmi atšķirīgu ūdens krāsu, putaina līnija ar ūdenszālēm un smilti, kas virzās prom no krasta.

Kā rīkoties, ja ir sanācis iekļūt pārrāvuma straumē?

Jāsaglabā miers;

Jācenšas noturēties virs ūdens;

Jāpeld paralēli krastam;

Kad esat izkļuvuši no straumes vai tā kļuvusi vājāka, jāpeld uz krastu.

Jāatceras:

Nepeldēt pret straumi – uz krastu;

Straumes ātrums var būt lielāks par jūsu peldēšanas ātrumu;

Peldot pret straumi – zaudēsiet spēku;

Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112.

Ģeoloģijas doktors, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents Jānis Lapinskis norāda, ka Rīgas līcī pārrāvuma straumes (rip current) parādība ir novērojama ļoti reti un īpašos apstākļos. Lai izveidotos pārrāvuma straumes, ir jābūt pietiekami intensīviem viļņiem, un tiem krastā jāpienāk vairāk vai mazāk perpendikulāri. Tad katrs vilnis, kas pietuvojas krastam, pienes ūdeni seklūdens daļai, un tam kaut kā ir jātiek prom. Prom ūdens aizplūst nevis vienmērīgi visā krasta posmā, bet veidojas tādas kā koncentrācijas zonas, kurās ūdens tek projām. Tās ir vietas, kur patiešām var izveidoties nopietna atstraume samērā platā joslā, kuras robežas nemaz nebūs tik izteikti redzamas. Ja cilvēks pazīst jūru, šīs vietas, kur notiek ūdens aizplūšana, ir ar aci redzamas – viļņi šajās vietās ir tādi kā pieplacināti, tiem nav balto galotņu.

Vienmēr jāuzmanās vietās, kur upes ietek Rīgas līcī:

Daugavas ietekas abās malās – Mangaļsalas pludmalē un Daugavgrīvas pludmalē, pieejā no Flotes ielas puses, tuvāk Daugavas akvatorijam, molam.

Lielupes ietekas malā, Buļļu salas pludmalē.

Vairāk par pašvaldības pludmalēm – ŠEIT.

 

Tuvojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus

Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs jaunus satiksmes ierobežojumus, slēdzot vai mainot esošo satiksmes organizāciju konkrētos ielu posmos. Tāpat daudzviet pilsētā ieviesīs papildu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumus. Nepieciešamības gadījumā atstātos transportlīdzekļus pārvietos uz citu stāvēšanai atļautu vietu.

Ņemot vērā ierobežojumu apjomu, pašvaldība ir izveidojusi digitālu karti, kurā atspoguļotas satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā svētku norises laikā. Informācija kartē tiek papildināta, atbilstoši svētku norisei. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem un izmaiņām, kā arī mikromobilitātes rīku ierobežojumiem.

  Satiksmes ierobežojumu karte

 

  • No ceturtdienas, 3. jūlija, plkst. 8.00 līdz piektdienas, 4. jūlija, plkst. 24.00 Arhitektu ielā slēgs transportlīdzekļu satiksmi. Tāpat no 3. jūlija plkst. 7.00 līdz otrdienas, 8. jūlija, plkst. 23.00 satiksmi slēgs Grostonas ielas posmā no Mālpils ielas līdz Jāņa Dikmaņa ielai.
  • No sestdienas, 5. jūlija, plkst. 6.00 līdz ceturtdienas, 10. jūlija, plkst. 21.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Zunda krastmalas posmā no Paula Valdena ielas līdz ielas galam.
  • No pirmdienas, 7. jūlija, plkst. 12.00 līdz sestdienas, 12. jūlija, plkst. 18.00 Mūrnieku ielas posmā no Lienes ielas līdz Matīsa ielai, Pļavas ielas posmā no Lienes ielas līdz Matīsa ielai un Narvas ielas posmā no Valmieras ielas līdz Pērnavas ielai organizēs vienvirziena satiksmi. Savukārt līdz 12. jūlija plkst. 18.00 no Narvas ielas aizliegs nogriezties pa kreisi uz Pērnavas ielu.
  • No otrdienas, 8. jūlija, plkst. 20.00 līdz ceturtdienas, 10. jūlija, plkst. 23.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ropažu ielas posmā no Gustava Zemgala Gatves līdz ēkai Ropažu ielā 6. Tāpat no 8. jūlija plkst. 12.00 līdz pirmdienas, 14. jūlija, plkst. 6.00 Siguldas prospekta posmā no Meža prospekta līdz Kokneses prospektam organizēs vienvirziena satiksmi, kā arī no Siguldas prospekta aizliegs nogriezties pa kreisi uz Meža prospektu.

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi

  • No trešdienas, 2. jūlija, plkst. 18.00 līdz piektdienas, 4. jūlija, plkst. 20.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, un Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Arhitektu ielas līdz Inženieru ielai. Savukārt līdz 5. jūlija, plkst. 23.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Jāņa Dikmaņa ielas labajā pusē, posmā no Grostonas ielas līdz Vesetas ielai, bet līdz 14. jūlija plkst. 21.00 – Arhitektu ielas posmā no Raiņa bulvāra līdz Merķeļa ielai.
  • No ceturtdienas, 3. jūlija, plkst. 6.00 līdz sestdienas, 12. jūlija, plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Smilšu ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Tāpat no 3. jūlija plkst. 7.00 līdz 5. jūlija plkst. 23.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Jāņa Dikmaņa ielas labajā pusē, posmā no iebrauktuves stāvlaukumā pie ēkas Skanstes ielā 21 līdz Grostonas ielai.
  • No 3. jūlija plkst. 18.00 līdz 4. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Krišjāņa Barona ielas abās pusēs, posmā no Raiņa bulvāra līdz Radio ielai, bet līdz 12. jūlija plkst. 24.00 – Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posma no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai. Savukārt līdz 13. jūlija plkst. 16.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Inženieru ielas līdz Brīvības bulvārim.
  • No piektdienas, 4. jūlija, plkst. 9.00 līdz svētdienas, 6. jūlija, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Pils ielas posmā no Miesnieku ielas līdz Doma laukumam, bet līdz 7. jūlija plkst. 24.00 – Herdera laukumā, pie ēkām Herdera laukumā 4 un Palasta ielā 2.
  • No 4. jūlija plkst. 16.00 līdz 10. jūlija plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Zunda krastmalas posmā no Paula Valdena ielas līdz ielas galam. Tāpat no 4. jūlija plkst. 20.00 līdz 14. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, un Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Arhitektu ielas līdz Inženieru ielai. Savukārt līdz 10. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs stāvlaukumos pie VEF kultūras pils.
  • No 4. jūlija plkst. 18.00 līdz 13. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Tērbatas ielas labajā pusē, posmā no ēkas Tērbatas ielā 2C līdz Valsts kancelejas stāvvietām.
  • No sestdienas, 5. jūlija, plkst. 6.00 līdz svētdienas, 6. jūlija, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Eksporta ielas abās pusēs, posmā no Hanzas ielas līdz Pētersalas ielai. No 5. jūlija plkst. 9.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Doma laukumā un Mazā Pils ielas posmā no Mazās Miesnieku ielas līdz Pils laukumam.
  • No 5. jūlija plkst. 16.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Hanzas ielas abās pusēs, posmā no Vesetas līdz Skanstes ielai. Savukārt no plkst. 18.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 – Herdera laukumā, pie ēkām Bīskapa gātē 2 un Doma laukumā 1 un 1A.
  • No svētdienas, 6. jūlija, plkst. 8.00 līdz ceturtdienai, 10. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Alfrēda Kalniņa ielas abās pusēs, posma no ēkas A. Kalniņa ielā 6 ( ieskaitot) līdz Krišjāņa Barona ielai. Tāpat no 6. jūlija plkst. 18.00 līdz 11. jūlija plkst. 22.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Šarlotes ielas abās pusēs, posmā no Aristīda Briāna ielas līdz Brīvības ielai, savukārt līdz 12. jūlija plkst. 6.00 – Bruņinieku ielas posmā no Brīvības ielas līdz Baznīcas ielai.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” minētajās vietās norādītajā laikā slēgs visas savā pārvaldījumā esošās autostāvvietas.

Gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgas pašvaldība jau savlaicīgi aicina svētku dalībniekus un viesus svētku norises laikā pēc iespējas plašāk izmantot sabiedrisko transportu. Rīga īpaši atbalsta pārvietošanos ar kājām, braukšanu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, jo šie pārvietošanās veidi ir dabai un cilvēka veselībai draudzīgi, kā arī veicina pilsētas iepazīšanu.

 

Šovasar pirmo reizi norisinās Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs

Šovasar Pārdaugavas apkaimē norisinās pirmais Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs ar tēmu “Pārnesumi”, kura izvēlētais mākslas veids ir fotogrāfija.

Plenērā piedalās fotomākslinieki no Baltijas un Somijas, kuri, iemūžinot Pārdaugavas ainavas, dokumentē konkrētas vietas, cilvēkus un noskaņas. Plenēra rezultātā darbi jau drukātā formā atgriezīsies Pārdaugavas pilsētvidē, piedāvājot skatītājiem iespēju ieraudzīt šo apkaimi neierastā, vai arī ļoti personiskā un atpazīstamā skatījumā. Tāpēc projekta tēmai izvēlēts nosaukums “Pārnesumi” — atsauce uz vizuāliem un emocionāliem vēstījumiem, kas pārvietojas starp autoru un skatītāju.

Pilsētvidē eksponētie mākslas darbi būs kā nelielas laikmetīgās kultūras saliņas jeb logi uz plašāku laikmetīgās mākslas pasauli.

Plenēram uzaicināti fotogrāfi ar atšķirīgām vizuālajām pieejām un mākslinieciskajiem rokrakstiem, lai Pārdaugavas atainojums būtu daudzslāņains gan tematiski, gan emocionāli.

Mākslinieku Henrika Dunkera (Somija) un Tadas Kazakeviča (Lietuva) pieejas ir dokumentālas. Dunkeru vairāk interesē priekšmetiskās vides estētiskais un kompozicionālais tvērums, savukārt Kazakevičs koncentrējas uz konkrētu tēmu izpēti un cilvēkstāstu dokumentēšanu.

Arī Vikas Ekstas (Latvija) uzmanības centrā ir cilvēks — bieži pašportrets —, jo māksliniece savas izvēlētās tēmas risina caur personisko pieredzi.

Krista Mölder (Igaunija) savukārt fokusējas uz universalizētu telpas un skatītāja pieredzi, pētot dabas un arhitektūras formu savstarpējo attiecību.

Alnis Stakle (Latvija) fotogrāfijai pieiet konceptuāli un pētnieciski, strādājot ar vēsturisku, sociālpolitiski un emocionāli piesātinātu tematiku.

Plenēra ietvaros autori Rīgā viesosies jūnija un jūlija laikā, tam sekos fotomateriāla atlase un apstrāde, bet plenēra noslēgumā, rudenī, tiks izdots plenēra katalogs ar projekta laikā tapušajām fotogrāfijām un mākslinieku stāstiem par Pārdaugavā sajusto.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienības
Projektu vadītāja
e-pasts: Ieva.naglina@riga.lv
Tālrunis: +371 67181940

 

Rīgā turpinās veloceļa izbūve Vilhelma Purvīša ielā, darbi rit atbilstoši plānam

,

Rīgā kopš marta beigām norit darbs pie veloceļa izbūves Vilhelma Purvīša ielā. Darbi būvobjektā uz priekšu virzās atbilstoši plānotajam grafikam, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jūlijā V. Purvīša un Lastādijas ielu krustojumā plānots izbūvēt ietves, apgaismojumu un jaunus luksoforus.

Būvdarbi paralēli norit visā ielas garumā. Šobrīd V. Purvīša ielas posmā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas līdz Prāgas ielai, vienā ielas pusē izbūvēta bruģakmens seguma ietve un veloceļa pamats. Savukārt posmā no Elijas ielas līdz Emīlijas Benjamiņas ielai, Zinātņu akadēmijas pusē bruģakmens seguma ietve izbūvēta daļēji. Tāpat daļēji visā objektā ir izbūvētas jaunas gūlijas, apgaismojuma un luksoforu kabeļu aizsargcaurules.

Šobrīd V. Purvīša ielas posmā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas līdz Emīlijas Benjamiņas ielai turpinās ietvju izbūve. Tāpat, atbilstoši darbu plānam, jūlijā V. Purvīša un Lastādijas ielu krustojumā izbūvēs apgaismojumu un jaunus luksoforus.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros visas V. Purvīša ielas garumā, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs veloceļu, atjaunos ielas segumu, kā arī veiks ielas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

V. Purvīša ielas posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai, katrā ielas pusē izbūvēs no brauktuves nodalītu vienvirziena velosipēdu ceļu. Savukārt V. Purvīša ielas labajā pusē, posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu. Tāpat projekta ietvaros V. Purvīša ielā veiks labiekārtošanas darbus, uzstādot četrus solus, 23 velo novietnes un 12 atkritumu urnas, kā arī ielas apzaļumošanu, iestādot 56 kokus.

Darbus veic SIA CBF “Ļ-KO” un to kopējās izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.

 

Sāksies projekta “Bērnu rotaļlaukums “Pupuķa ligzda”” būvdarbi

Šonedēļ tiks sākta Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursa ietvaros iesniegtā projekta “Bērnu rotaļlaukums “Pupuķa ligzda”” būvniecība. Projekta ietvaros Jaunciemā līdz šī gada beigām izbūvēs jaunu atpūtas zonu bērniem un jauniešiem.

Projektu Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursam iesniedza biedrība “Jaunciema attīstības biedrība”. Izbūvējot jaunu atpūtas zonu bērniem, Jaunciema apkaimē taps par vienu labiekārtotu un sakoptu teritoriju vairāk. Teritoriju pie Jaunciema 5. šķērslīnijas pārveidos par drošu un patīkamu vidi ģimenēm ar bērniem vecumā līdz 16 gadiem, veicinot aktīvu atpūtu.

Projekts paredz sakopt teritoriju un izbūvēt daudzfunkcionālus rotaļu un vingrošanas kompleksus ar slidkalniņu, rāpšanās un vingrošanas elementiem, kā arī uzstādīt šūpoles ar ligzdu, karuseli – piramīdu, atsevišķu slidkalniņu un divus šūpuļtīklus. Papildus tam teritorijā izvietos divas vingrošanas iekārtas. Tāpat projekta ietvaros uzstādīs arī labiekārtojuma elementus – atpūtas solus, atkritumu urnu un informatīvu stendu par apkārtnē sastopamajiem augiem un putnu – pupuķi. Stenda dizainā paredzēts iekļaut arī dekoratīvu elementu – pupuķa atveidu, kas simbolizē Jaunciema apkaimei raksturīgo putnu.

  Vairāk par projektu – ŠEIT.

Būvdarbus veiks SIA “JLD”.

 

Rīgas pašvaldība iznomās nekustamo īpašumu kafejnīcas ierīkošanai Uzvaras parkā

Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments uz pieciem gadiem iznomās nekustamo īpašumu kafejnīcas ierīkošanai Uzvaras parka teritorijā.

Izsludināta pirmā nomas tiesību mutiskā izsole nekustamā īpašuma Uzvaras bulvārī 15, daļai, kas sastāv no kafejnīcas/īslaicīgas lietošanas būves – kafejnīcas zāles ar platību 55,60 m2, kafejnīcas virtuves ar platību 19,90 m2, kafejnīcas palīgtelpas ar platību 6,10 m2, vasaras kafejnīcas, kafejnīcas terases un lieveņa ar kopējo platību 190,10 m2, tualetes telpas ar kopējo platību 36,10 m2 un zemesgabala.

Īpašuma kopējā platība ir 307,80 m2 un zemesgabala kopējā platība 370 m2.

Īpašums tiek iznomāts sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kafejnīcas iekārtošanai un tās darbības nodrošināšanai, kā arī sabiedrisko tualešu darbības nodrošināšanai un publiskai bezmaksas pieejamībai katru dienu laikā no plkst. 8.00 līdz plkst. 21.00.

Izsoles sākuma nomas maksa par nekustamo īpašumu tiek noteikta 300 eiro mēnesī (bez PVN), viens izsoles solis 30 eiro.

Nekustamā īpašuma nomas līguma termiņš ir 5 (pieci) gadi no nekustamā īpašuma nomas līguma spēkā stāšanās dienas.

Nomniekam ir pienākums līdz 15. augustam par saviem līdzekļiem, atbilstoši normatīvo aktu prasībām iekārtot kafejnīcu, un par saviem līdzekļiem uzsākt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nodrošināt sabiedrisko tualešu publisko pieejamību no 15. augusta.

Pretendentu pieteikšanās termiņš dalībai nekustamā īpašuma nomas tiesību mutiskajā izsolē tiek noteikts līdz 2025. gada 10. jūlijam.

  • Vairāk informācijas par Nekustamo īpašumu, izsoles noteikumiem un iznomāšanas nosacījumiem, pieteikšanos izsolei un izsoles norisi – ŠEIT.
  • Nekustamo īpašumu var apskatīt, iepriekš sazinoties un vienojoties par konkrēto apskates laiku ar Z. Pūpi, tālr. +37167026007; e‑pasts: zane.pupe@riga.lv; D. Dārziņu, tālr. +387167026004; e-pasts: daiga.darzina@riga.lv.
  • Jautājumu gadījumā par izsoles norisi sazinieties ar Ingu Eglīti, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijas pārstāvi, tālrunis: +371 67012662, e-pasts: inga.eglite@riga.lv.

 

Aptauja par iedzīvotāju pieredzi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanā

Rīgas pašvaldība aicina aizpildīt aptauju par iedzīvotāju pieredzi un vajadzībām daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā un energoefektivitātes uzlabošanā.

Valsts kontrole saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2. pantu un 2024. un 2025. gada darba plānu šobrīd veic lietderības revīziju “Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi”.

Revīzijas ietvaros tiek vērtēts, vai esošie atbalsta mehānismi efektīvi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu. Revīzijā kā revidējamās vienības ir noteiktas Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija.

Lai padziļināti izprastu dzīvokļu īpašnieku pieredzi un vajadzības saistībā ar ēku atjaunošanu, Valsts kontrole veic aptauju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (ar 3 un vairāk dzīvokļu īpašumiem) dzīvokļu īpašniekiem.

Aptauja būs pieejama elektroniski līdz 2025.gada 30. jūnijam platformā “Visidati.lv”.

Aptauju iespējams aizpildīt – ŠEIT.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti kā pierādījumi revīzijā, kā arī ieteikumu izstrādē, lai pilnveidotu atbalsta pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā, ka pašvaldības autonomā funkcija ir veicināt dzīvojamā fonda uzturēšanu un modernizēšanu, kā arī sekmēt klimata pārmaiņu ierobežošanu, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus aktīvi piedalīties aptaujā un paust savu viedokli.

 

Vakarbuļļu pludmalē uzstādīts jauns vasaras dušas paviljons

Sākoties peldsezonai, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis Vakarbuļļu peldvietas vasaras dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas renovāciju, un dušas tagad ir pieejamas pludmales apmeklētājiem.

“Ar katru soli, ko speram, lai uzlabotu mūsu pilsētas peldvietas, mēs ne tikai radām ērtības, bet arī veidojam vidi, kur cilvēki var droši un patīkami atpūsties. Rīga pelnījusi, lai tās pludmales būtu vieta, kur gribas atgriezties,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Darbu gaitā veikta dušas grīdas seguma nomaiņa, kā arī būves cokola un kāpņu koka konstrukciju atjaunošana. Dušās ierīkoti izņemami koka režģi, kuri nodrošina vides pieejamību visās dušas telpā, ierīkota jauna lietus noteces sistēma, atjaunoti ūdens dušu pieslēgumi un dušas sienas attīrītas no dzelzs un kaļķa nogulsnēm.

123456

Tāpat pludmalē turpinās šogad sāktie Vakarbuļļu glābšanas dienesta stacijas būvniecības darbi. Patlaban izbūvēta dzelzsbetona pamatne un tiek sākta glābšanas stacijas ēkas sienu karkasa montāža.

Vakarbuļļu peldvieta ir viena no trijām Rīgas oficiālajām peldvietām, kur plīvo Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – ŠEIT.

 

Metu konkursam par Neatkarības laukuma attīstību iesniegti 9 meti

Rīgas pašvaldības metu konkursam “Neatkarības laukuma attīstība” iesniegti 9 metu piedāvājumi. Šonedēļ žūrija sāks metu vērtēšanu, un konkursa rezultāti tiks paziņoti augusta sākumā.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, novērtējot Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 20 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības Infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirti 7000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 5500 eiro, trešās vietas ieguvējam – 4500 eiro. Plānots piešķirt arī divas veicināšanas godalgas 1500 eiro apmērā. Pēc konkursa noslēguma paredzēta sarunu procedūra ar uzvarētāju, lai uzsāktu būvprojekta izstrādi.

Žūrijas komisijā strādā biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vada Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Jau ziņots, ka šā gada martā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

Par Neatkarības laukumu

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880.gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987.gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018.gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4.maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.