Arhīvs birkai: Pilsētvide

SIA “Rīgas meži” aicina iedzīvotājus no piektdienas, 19.jūlija balsot par skaistākajām galvaspilsētas puķu dobēm. Iedzīvotāju simpātiju balsojuma rezultāts tiks atklāts 31.jūlijā, kad Viļņā noslēgsies 2. Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls.

Šāds festivāls notiek jau otro gadu un tā iniciators ir “Rīgas meži”. Festivāla laikā visu Baltijas valstu galvaspilsētu dārznieki iepazīsies ar kolēģu veikumu un pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēs veiksmīgākās un ilgtspējīgākās vasaras un ziemciešu puķu dobes. Katrā galvaspilsētā piešķirs galveno – Grand Prix – balvu, kā arī iedzīvotāju simpātiju balvu.

Balsot iespējams sociālās saziņas vietnē Facebook, “Dārzi un parki” lapā – ŠEIT .

Tur apskatāmas desmit balsojumam izvirzītās Rīgas vasaras un ziemciešu puķu dobju fotogrāfijas. Lai nobalsotu par sev tīkamāko augu un ziedu stādījumu, sociālās saziņas vietnē pie konkrētā ieraksta jānospiež kādā reakcija. Balsojumu Facebook iespējams atrast arī, meklējot mirkļbirku #PuķuDobjuBalsojums2024.

Rīgas dārzu un parku atbildīgie speciālisti šogad balsojumam izvirzījuši šādas vasaras puķu dobes:

Baltā dobe Uzvaras parkā,
Zilā dobe skvērā Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā,
Sarkanā dobe Vērmanes dārzā,
Lillā dobe Esplanādes parkā,
Krāsainā dobe Esplanādes parkā, iepretim Barklaja de Tolli piemineklim,
Dzeltenā dobe Kronvalda parkā
Brīvības pieminekļa dobe

kā arī ziemciešu dobes:

Dobe Uzvaras parkā iepretim Hermaņa ielai,
Dobe Arkādijas parkā ūdens malā,
Dobe Bāriņu un Talsu ielu krustojumā

No 29. līdz 31. jūlijam norisināsies 2.Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls, kura ietvaros tiks vērtētas un apbalvotas labākās puķu dobes Rīgā, Viļņā un Tallinā. Tajā piedalās – “Rīgas meži” (Rīga), “Vilniaus miesto parkai” (Viļņa) un “Kadrioru park” (Tallina), kuri ikdienā rūpējas par savu pašvaldību dārziem, parkiem un puķu stādījumiem.

Par Rīgas vasaras puķu dobēm

Šogad Rīgas centra parkos iedzīvotājus un pilsētas apmeklētājus priecē Imanta Ziedoņa “Krāsaino pasaku” iedvesmoti Vasaras puķu stādījumi, kurus veidojusi “Rīgas meži” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa. Vērmanes dārzā ir Sarkanā un Zaļā dobe, Esplanādē – Lillā un Krāsainā dobe, Bastejkalnā – Brūnā un Kronvalda parkā ¬ – Dzeltenā dobe. Savukārt Mežaparka dobe ir Dzintara krāsā, Uzvaras parkā dominē Baltā krāsa, Slokas ielas skvērā ir Zilā pasaka, bet Zemitāna laukumā – Raibā dobe.

Tāpat tradicionāli sešu pilsētas puķu dobju dizainā “Rīgas mežu” darbinieki saglabāja patriotisma un valstiskās piederības motīvus. Dobes pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils ir sarkanbaltsarkanā krāsā. Līvu laukuma dobe klasiski iezīmē laukuma klājumā kādreizējās Rīdzenes upes simbolisko tecējumu, saglabājot puķu dobes zili-balto izpildījumu, savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta skvēra dobe šogad ir ieturēta elegantos rozīgi-baltos toņos.

Lai stāstītu sabiedrībai par šīs vasaras galvaspilsētas krāšņumiem, “Rīgas meži” sadarbībā ar Ziedoņa muzeju aicina bērnus piedalīties Krāsaino pasaku atstāstu un zīmējumu konkursā. Katru nedēļu konkursa organizatori aicinās lasīt kādu no Imanta Ziedoņa “Krāsainajām pasakām”. Pēc pasakas izlasīšanas bērni veido tās atstāstījuma audio ierakstu, kā arī pasaku ataino zīmējumā. Katras krāsainās pasakas uzvarētāja zīmējums un audio ieraksts tiek izstādīts pie atbilstošās krāsas puķu dobes Rīgas dārzos un parkos, kā arī ievietots sociālās saziņās vietnēs. Radošākā atstāstu un zīmējumu autori saņems vērtīgas balvas.

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī rada pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki un tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti. Lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

Šogad “Rīgas mežu” daļa “Dārzi un parki” savās teritorijās izveidojuši un aprūpē aptuveni 49 ziedaugu stādījumu – 31 puķu dobi un 18 augu kompozīcijas – ziedu piramīdas, vāzes, puķu sienas un grozus. Šie pilsētvides elementi atrodas gan pilsētas centrā, gan Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā, Ziemeļblāzmas parkā un citviet.

 


Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021. gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021. gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās “Ilgtspējas indeksā”, iegūstot Zelta kategoriju, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par visstraujāko izaugsmi gada laikā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023. gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, parakstīja Latvijas Dažādības hartu un ieguva statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

 

Attēls no RD Flickr.com konta

Jūlijā Vecrīgā pamazām sāk parādīties jauni vides mākslas objekti, lai jau augusta sākumā priecētu rīdziniekus un viesus pilnā krāšņumā. Jaunumi gaidāmi 11. novembra krastmalā, kur jau tagad tiek būvēts deviņu skulptūru ansamblis, bet augusta sākumā vides mākslas objekti tiks atklāti arī Doma un Līvu laukumā.

“Laika upes liecinieki” 11. novembra krastmalā

“Laika upes liecinieki” ir mākslinieka Andra Eglīša vides mākslas objekts, ko fiziskā formātā veido deviņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, vienlaikus pildot atpūtas vietas funkciju Daugavas krastmalā.

Ansambļa skulptūras veidotas no betona un zemes pigmentiem, kurus Eglītis bieži izmantojis savā glezniecībā. Skulptūras atveido priekšmetus, kas asociējas gan ar latviskām laika zīmēm, gan sadzīvisko ikdienu. Tēlu savstarpējais dialogs iecerēts kā “priekšmetu poētikas” darbs, idejiskā līmenī apspēlējot tematiskus pavedienus, ko vieno laika simbolika.

Galvenais iedvesmas avots darba idejai ir vērojumi par 11. novembra krastmalas atmosfēru, kur starp upi, tiltiem un pilsētu jūtams krustpunkts ikdienišķajam un pārlaicīgajam, dabīgajam un cilvēka radītajam.

“Kopā pie Doma” Doma laukumā

“Kopā pie Doma” ir interaktīvs, apdzīvojams pilsētvides mākslas objekts Rīgas vēsturiskā centra sirdī. Instalācija būs izvietota Doma laukumā un pieejama galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem sākot no 2. augusta līdz 30. septembrim, ar mērķi radīt draudzīgu sociālās mijiedarbības, līdzāspastāvēšanas un estētiskās pievilcības notikumu vecpilsētas lielākajā laukumā.

Vietā, kur sastopas septiņas Rīgas ielas, mākslas instalācija aicina cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi instalācijas lietotājiem kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu.

“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra: viduslaiku velves, Doma krusteja, pusloka logu ģeometrijas un apkārtējās apbūves ailas, kas iezīmē būtiskus Rīgas attīstības periodus. Vides objekts nodrošina ne tikai rotaļu un atpūtas laukumu, bet arī telpu, kas atspoguļo un respektē pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu.

Mākslas objekta autori it apvienība “Lightfoot”: Toms Kampars, Hori-Zonte, Antonella Amesberger, Jurgis Gečys un Artis Neilands.

“Paviljons” Līvu laukumā

“Paviljona” dizains ir laikmetīga atsauce uz Rīgas arhitektūras valodas elementiem. Tas ir raksturā romantisks – kā jau īsts pilsētas parka paviljons. Tas veidots torņa formā, taču necitē nevienu konkrētu vecpilsētas ēku, bet gan interpretē noteikta rakstura torni kā viduslaiku pilsētai ikonisku elementu.

Šis paviljons ir kā dažnedažādu Rīgas arhitektūras atsauču kolāža, kurā atspoguļots eklektiskās pilsētas tēls visā tā daudzveidībā. Tas ir kā tikšanās vieta vai pieturpunkts ceļā, kur pasēdēt un papļāpāt, vērojot Vecrīgas kņadu un baudot ledus karameļu lati. Darba autori ir SIA “Sampling”.

📸 Foto ar izvietotajiem objektiem skatāmi – ŠEIT


Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments rīkoja metu konkursu vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi. Konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā – 11. novembra krastmalā, Doma laukumā, Līvu laukumā un Reformācijas laukumā. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei.

Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.

Augustā Rīgas pašvaldība aicina uz bezmaksas meistarklasēm par vēsturisko logu, durvju, kā arī fasādes un dekoratīvo koka apdares elementu atjaunošanu un remontu. Meistarklases norisināsies klātienē Īpašuma departamenta “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Meistarklases vadīs ikdienā praktizējošu restauratoru un speciālistu komanda no uzņēmuma SIA “MZ Rest”. Nodarbībās varēs gūt gan teorētiskas zināšanas, gan izmēģināt praktiskus koka atjaunošanas darbus.

Apmācībās būs iespēja pievērsties veco koka logu siltināšanai un sagatavošanai ziemas sezonai, kā arī atjaunot divus “Koka Rīga” slēģus. Tāpat meistarklašu dalībnieki varēs izmēģināt noņemot veco krāsu, protezēšanas darbus, kā arī apskatīt durvju mehānismus un iztaujāt restauratoru par interesējošajiem jautājumiem, kas saistīti ar koka detaļu restaurāciju un atjaunošanu.

Plānotās meistarklases:

15.08.2024. “Vēsturisko futerlogu remonts un atjaunošana”;
22.08.2024. “Vēsturisko koka durvju remonts un atjaunošana”;
29.08.2024. “Fasādes un dekoratīvo koka apdares elementu atjaunošana un remonts”.

Uz 15. augusta meistarklasi par vēsturisko koka logu atjaunošanu, visi interesenti aicināti ņemt līdzi loga vērtni, lai pakonsultētos par veicamajiem loga atjaunošanas darbiem un to secību.

 

15.07.2024. Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-24-18294-nd “Par detālplānojuma redakcijas zemes vienībai Kuldīgas ielā 51 (kadastra apzīmējums 01000640350) nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, veidojot jaunu mazstāvu daudzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu, sadalot zemes gabalu, ierīkojot nepieciešamos piebraucamos ceļus un jaunas iekškvartāla ielas izbūvi.
Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “Z33”, izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 29.07.2024. līdz 25.08.2024.

  • Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 12.08.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.
  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 12.08.2024. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT .

Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
klātienē Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 25.08.2024. var iesniegt:

● elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
● nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
● nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 25.08.2024.) Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
● klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama ŠEIT .

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Attēls no rdpad.lv

Pamatojoties uz Rīgas valstpilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas 17.06.2024. sēdes protokols Nr. 25, 1.2.4. §. publiskai apspriešanai tiek nodota koku ciršana, Buļļupes tilta pieejas pārbūve, Rīgā, Gaigalas un Piestātnes ielas teritorijās.

Objekts – Buļļupes tilta pieejas pārbūve, Rīgā, Gaigalas un Piestātnes ielas teritorijās.

Adrese – Rīgā, Rīga, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 097 9000), pie Gaigalas ielas 17, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 101 0009), pie Gaigalas ielas 5 un Mežrozīšu ielas 8, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2187), pie Gaigalas ielas 4, Rīgā, Gaigalas ielā 4A (kadastra apzīmējums 0100 110 0040), Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2142), pie Gaigalas ielas 4A, Rīgā, Piestātnes ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 110 0051), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 102 0081), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2185), pie Lielās ielas 31;

  • Zemesgabalu kadastra numurs: 0100 097 9000, 0100 101 0009, 0100 110 2187, 0100 110 0040, 0100 110 2142, 0100 110 0051, 0100 102 0081, 0100 110 2185;
  • Zemesgabalu kadastra apzīmējums: 0100 110 0051, 0100 102 0081
  • Zemesgabalu īpašnieks: Rīgas valstspilsētas pašvaldība (kadastra apzīmējumi 0100 097 9000, 0100 101 0009, 0100 110 2187, 0100 110 0040, 0100 110 0051, 0100 102 0081, 0100 110 2185), Latvijas valsts (kadastra apzīmējums 0100 110 2142);

Koku ciršanas ierosinātājs: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments.

KOKU CIRŠANAS IEMESLS

Saistībā ar plānoto būvniecību Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 097 9000), pie Gaigalas ielas 17, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 101 0009), pie Gaigalas ielas 5 un Mežrozīšu ielas 8, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2187), pie Gaigalas ielas 4, Rīgā, Gaigalas ielā 4A (kadastra apzīmējums 0100 110 0040), Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2142), pie Gaigalas ielas 4A, Rīgā, Piestātnes ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 110 0051), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 102 0081), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2185), pie Lielās ielas 31, cirst paredzētā 1 liepa ø 49 cm, 7 papeles ø 95, 89, 100, 89, 102, 68, 54/55/50 cm, Zemesgabalā 2 8 aug cirst paredzētās 1 zirgkastaņa ø 50 cm, 1 liepa ø 38 cm, 1 priede ø 56 cm, 6 kļavas ø 64, 33, 41, 15/10, 39, 35 cm, Zemesgabalā 3 aug cirst paredzētā 1 kļava ø 33/30 cm, Zemesgabalā 4 aug cirst paredzētās 4 papeles ø 30, 50, 54, 76 cm, 2 kļavas ø 58, 25 cm, 1 liepa ø 56 cm, Zemesgabalā 5 aug cirst paredzētais 1 osis ø 41 cm, 5 liepas ø 58, 54, 41, 45, 24/24/18 cm, 12 kļavas ø 34, 21, 15, 26, 22, 23, 15/29/19, 26, 84, 66, 18/15, 14/16/15/15 cm, 1 robīnija ø 47 cm, 16 bērzi ø 26, 23, 30, 27, 27, 20, 19, 23, 28, 38, 18, 31, 30, 36, 17, 18/15, 26 cm, 20 papeles ø 22, 20, 22, 20,32, 30, 30/32, 19, 24, 29, 22,20, 30, 24, 22, 21, 27, 18, 24, 37 cm, Zemesgabalā 6 aug cirst paredzētās 2 liepas ø 69, 30 cm, 4 bērzi ø 20 cm, 21, 33/33, 27 cm, 1 kļava ø 25 cm, 1 ozols ø 20 cm, Zemesgabalā 7 aug cirst paredzētā 1 liepa ø 30/26 cm, 2 kļavas ø 33, 27 cm un 2 bērzi ø 38, 38 cm, Zemesgabalā 8 aug cirst paredzētā 1 zirgkastaņa ø 74 cm.

Projektā paredzēts veikt Piestātnes ielas un Gaigalas ielas posma, Rīgā pārbūvi (atbilstoši C kategorijas ielai), novirzot kravas transportu no Bolderājas apkaimes apdzīvotās daļas (Stūrmaņu iela, Gobas iela), saglabājot esošā sabiedriskā transporta maršruta tīklu Bolderājas apkaimes apdzīvotā daļā. Veikt gājēju infrastruktūras izbūvi, savienojot Gaigalas un Tekstilnieku ielas. Projekta robežās integrēt veloinfrastruktūru, izbūvēt slēgtu ūdens novades sistēmu un jaunu apgaismojumu. Trase projektēta saskaņā ar īpašuma robežu un sarkano līniju izvietojumu, mainot ielas plāna novietojumu pret esošo situāciju, pamata brauktuvi attālinot no esošās dzīvojamās apbūves.

Saskaņā ar Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 15. pielikumu “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” minētajos zemesgabalos teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ir Transporta infrastruktūras teritorija (TR1, TR2), līdz ar to objekta būvniecība zemesgabalā ir pieļaujama.

IESPĒJA IZTEIKT VIEDOKĻUS UN PRIEKŠLIKUMUS

 

Publiskā apspriešana notiek no 16.07.2024. līdz 29.07.2024.

Rakstiskas atsauksmes (aptaujas lapas) lūdzam iesniegt (vai nosūtīt pa pastu) līdz 29.07.2024.šādās vietās:

  • Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Dzirnavu ielā 140, atstājot dokumentu skapī pirmā stāva vestibilā;
  • vai jebkurā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Rīgā (bezmaksas informatīvais tālrunis 80000800) (aptaujas lapas ievietot pasta kastē pie ieejas durvīm);
  • vai elektroniski aizpildīt un nosūtīt portālā www.eriga.lv sadaļā “e-pakalpojumi privātpersonām” – “sabiedrības līdzdalība”.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai Rīgas valstpilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē (informatīvais tālrunis 67181477, e-pasts: pad@riga.lv).

Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī saņemt sīkāku informāciju par plānoto koku ciršanu iespējams Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta portālā www.rdpad.lv; Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.eriga.lv; Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā Rīgā, Gobas ielā 6A; Pie kokas ciršanas ierosinātāja, Mārupes novadā, “Ezīšos”, LV-2166, kontakti: SIA “BM-projekts”, tālr. 29762257.

Aptaujas lapa
Planšete Nr. 1
Planšete Nr. 2

Informāciju par pieņemtajiem lēmumiem iespējams skatīt sadaļā: Koku ciršanas ieceru publisko apspriešanas rezultāti

 

Attēls no riga.lv

Jūlija pirmajā pusē nodibinājums “Latvijas Dabas fonds” (LDF) organizēja pļaušanas darbus dabas lieguma “Vecdaugava” daļā 2,5 hektāru lielā platībā ar mērķi izmantot ievākto augu materiālu pilsētas pļavu ierīkošanai galvaspilsētā.

Teritoriju pļāva, izmantojot savācējpiekabes un no ievāktā augu materiāla sēklas atsevišķi netika ievāktas. Pilsētas pļavas tiek ierīkotas, izmantojot sēklām bagātas zāles vai siena ieklāšanas metodi. Dabas lieguma “Vecdaugava” teritorijā ievākto augu materiālu vienmērīgi izklāja ierīkojamo pilsētas pļavu teritorijā, ļaujot sēklām dabiski izsēties divu līdz trīs nedēļu laikā atkarībā no laikapstākļiem. Pēc sēklu izsēšanās pilsētas pļavu teritorijā palikušie zāles stiebri tiks novākti.

Dabas lieguma “Vecdaugava ” teritorijā nopļautā zāle izmantota divu jauno pilsētas pļavu ierīkošanai un vienas esošās pļavas atjaunošanai:

  • 5 0% no ievāktā augu materiāla izmantoja pļavas ierīkošanā Purvciemā, Lielvārdes ielā pretim 84. vidusskolai;
  • 40 % materiāla izlietoja Juglā, starp Umurgas ielu un Juglas ielu;
  • 10 % materiāla izmantoja, lai atjaunotu Rusova ielas pļavu, ko daļēji skāra būvdarbi.

Ievāktā augu materiāla pārvešana uz pļavu teritorijām notika tajā pašā dienā, kad tas ir ticis ievākts, tādā veidā izvairoties no augu materiāla pārkaršanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes sadarbībā ar LDF un apkaimju biedrībām jau ceturto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai.

Šogad pļavas tiks veidotas septiņās jaunās vietās:

●  Grīziņkalna parkā

●  Lucavsalā

●  Juglā pie Umurgas ielas

●  pretī 2023. gadā izveidotajai Strazdupītes pļavai

  teritorijā pie Lielvārdes un Dzelzavas ielu krustojuma

  teritorijā pie Mirdzas Ķempes ielas

  pie Rumbulas un Velnezera peldvietām.

Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē.

Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.


Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama skaidrs pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās ticis konstatēts esošo sugu skaita pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Pozitīvu ietekmi rada arī tas, ka pļavu teritorijas sāk veidot savstarpēji savienotu zaļo koridoru tīklu.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.

Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15 ha. Kopā ar pilsētas pļavām, ko paredzēts ierīkot 2024. gadā, patlaban Rīgā ir 42 pļavas ar kopējo platību 14,43 ha.

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāla “GEO RĪGA” sadaļā “Pilsētvide” tagad pieejama “Siltuma karte”, kas ir būtisks solis pretim ilgtspējīgākai un energoefektīvākai pilsētai. Šī karte piedāvā plašu informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltumenerģijas patēriņu apkurei un to energoefektivitātes līmeni, ļaujot iedzīvotājiem labāk saprast savu mājokļu enerģijas patēriņu un identificēt uzlabojumu iespējas.

Galvenās funkcijas un ieguvumi

Siltumenerģijas patēriņa novērtējums: Izmantojot “Siltuma karti”, iedzīvotāji var ātri un ērti pārskatīt savas ēkas siltumenerģijas patēriņu apkurei pēdējos 12 mēnešos. Tas ļauj salīdzināt savu mājokli ar citām ēkām, kas ir līdzīgas pēc platības un būvniecības gada.

Energoefektivitātes novērtējums: Katrai ēkai, kura ir pieslēgta centralizētajai siltumapgādei un par kuru ir dati vismaz par trīs gadiem, ir norādīta energoefektivitātes klase, kas sniedz priekšstatu par ēkas enerģijas patēriņa efektivitāti. Šī informācija ir vērtīga, lai saprastu, vai ir nepieciešami uzlabojumi vai renovācijas darbi, kas varētu palīdzēt samazināt enerģijas izmaksas un uzlabot dzīves kvalitāti.

Potenciāls ēkas atjaunošanai: “Siltuma karte” ļauj identificēt, kurām ēkām ir augsts potenciāls energoefektivitātes uzlabojumiem. Tas palīdz iedzīvotājiem pieņemt lēmumu par investīcijām ēku renovācijā un izprast iespējamos ekonomiskos ieguvumus no šādiem uzlabojumiem. Atbilstoši normatīvajiem aktiem ir noteikts, ka F energoefektivitātes klase ir neatbilstoša energoefektivitātes minimālajām prasībām.

Salīdzinājums ar līdzīgām ēkām: Iedzīvotāji var izmantot karti, lai salīdzinātu savu ēku ar citām līdzīgām ēkām pēc platības un būvniecības gada. Šis salīdzinājums palīdzēs mājas iedzīvotājam saprast, vai viņu māja patērē vairāk vai mazāk nekā vidējais rādītājs Rīgā. Papildus kartē atzīmētas renovētas ēkas, kuru rezultātus var apskatīt un salīdzināt mājas savā starpā. Informācija par renovētajām ēkām sniedz ieskatu par labās prakses piemēriem un potenciālajām enerģijas ietaupījuma iespējām.

 

Kā izmantot “Siltuma karti”?

●  Piekļuve informācijai: Apmeklējot “GEO RĪGA” portāla sadaļu “Pilsētvide”, pietuviniet karti līdz mērogam 1:32000 vai tuvāk un tad atrodiet slāni “Informācija par būvēm”. Pēc tam atveriet apakšslāni “Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes rādītāji apkurei un ar ķeksīti aktivizējiet slāņus “Energoefektivitātes rādītāji apkurei” un “Renovētās ēkas”. Informācija parādās gan kartē ar ēkām atbilstošu krāsu kodējumu, kas norāda to energoefektivitātes klasi un siltumenerģijas patēriņu, gan arī izvēlējoties slāņa papildopciju “Skatīt atribūtu tabulā” – Datu tabulas veidā.
●  Detalizēta informācija: Klikšķinot uz konkrētās ēkas, tiek parādīta detalizēta informācija par tās energoefektivitātes klasi apkurei, energoefektivitātes novērtējumu apkurei, pēc kā tiek piešķirta klase un siltumenerģijas patēriņu pēdējos 12 mēnešos. Šī informācija var būt noderīga, lai izprastu konkrētās ēkas energoefektivitātes stāvokli un apsvērtu nepieciešamos uzlabojumus.
●  Salīdzinājums un analīze: Izmantojiet karti, lai salīdzinātu siltumenerģijas patēriņu apkurei un energoefektivitāti ar citām ēkām. Tas palīdz identificēt labākos energoefektivitātes prakses piemērus un noteikt, kurās jomās ir vislielākais potenciāls uzlabojumiem.
●  Apskatīt atjaunotās ēkas: Karte sniedz iespēju apskatīt tuvākās atjaunotās ēkas. Šie piemēri var kalpot kā iedvesma un informācijas avots par iespējamiem renovācijas risinājumiem.

Rīgas iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi izmantot “Siltuma karti” un iepazīties ar savu ēku energoefektivitātes līmeni un siltumenerģijas patēriņu. Lai saņemtu profesionālas konsultācijas par ēkas atjaunošanas iespējām un pieejamajiem finansēšanas avotiem, apmeklējiet www.renove.lv.Tur jūs varat pieteikties konsultācijām un uzzināt vairāk par valsts atbalsta programmām, kas palīdzēs segt tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksas un citus renovācijas izdevumus.

“Siltuma karti” plānots turpmāk attīstīt, papildinot to ar vēl detalizētāku informāciju par veikto ēku renovāciju, kā arī uzskaitot vairāk objektu. Apkures sezonā dati tiks atjaunoti katru mēnesi, nodrošinot aktuālu informāciju par ēku energoefektivitāti un siltumenerģijas patēriņu.

Izmantojot šo rīku, Rīgas iedzīvotāji uzzinās par savas ēkas energoefektivitātes stāvokli, varēs izvērtēt ēkas renovācijas nepieciešamību un veikt datos balstītus lēmumus Mājokļu atjaunošanai.

 

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā. Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Projekts ir vērsts uz Vecrīgas kā UNESCO mantojuma un tās kultūras vietu pieejamības veicināšanu gājējiem, tostarp vecpilsētas infrastruktūras sasaisti ar pilsētas centra teritoriju un sabiedrisko transportu. Centrālā projekta teritorija ir Vaļņu iela visā garumā no Smilšu ielas līdz 13. janvāra ielai, pārbūves darbi skars arī Teātra laukumu un 1991. gada barikāžu laukumu, Meistaru ielu, Kaļķu ielu no Meistaru ielas līdz Aspazijas bulvārim, Audēju ielu (no Kalēju ielas līdz Aspazijas bulvārim), nelielā Amatu ielas posmā, kā arī plānots pārbūvēt Vaļņu ielas savienojumus ar Aspazijas bulvāri un 13. janvāra ielu.

Realizējot projektu, paredzēts izbūvēt jaunu gājēju infrastruktūru Vaļņu ielā un tai blakus esošajās ielās, veikt satiksmes organizācijas izmaiņas, pielāgojot infrastruktūru gājēju vajadzībām. Tāpat paredzēts atjaunot ielu segumu, vēsturisko bruģi kombinējot ar mūsdienu risinājumiem, lai nodrošinātu vides pieejamību. Vienlaikus paredzēts daļēji pārbūvēt inženiertīklus. Lai padarītu vidi patīkamāku iedzīvotājiem un tūristiem tiks izvietoti mūsdienīgi labiekārtojuma elementi, apstādījumi un apgaismojums, paredzēts izveidot interaktīvu stendu un vienota dizaina informatīvās norādes.

Vaļņu un Smilšu ielu krustojums

Vaļņu un Audēju ielu krustojums

 

Projekts “Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības 1.kārta” aprīlī iesniegts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ierobežotajā atlasē Eiropas Savienības fondu 5.1.1.5.pasākumā “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ar plānoto kopējo finansējumu vairāk nekā 8,6 miljoniem eiro. No tiem 5 miljonus eiro veidos Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Papildus SIA “Rīgas ūdens” infrastruktūras pārbūvei plānoti aptuveni 3,1 miljoni eiro.

Pozitīvu lēmumu par projekta realizāciju šā gada 27. jūnijā pieņēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Ieceri vērtēs arī Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet gala lēmumu pieņems Rīgas dome.

 

Noslēgusies veloinfrastruktūras ierīkošana trīs maršrutos Āgenskalnā un Ķīpsalā, Mežciemā, ka arī Čiekurkalnā un Mežaparkā, kas ļaus iedzīvotājiem vēl ērtāk pārvietoties starp pilsētas apkaimēm.

Darbi tika sākti pavasarī un noslēgušies jūnijā, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

“Turpinām strādāt pie velobraucējiem ērtas un draudzīgas infrastruktūras izstrādes Rīgā, veidojot jaunus savienojumus gan ar apkaimēm, gan pilsētas centru. Tuvākajos plānos ir arī velojoslu ieviešana un infrastruktūras uzlabošana V. Purvīša ielā, Dzirnavu ielā un 11.novembra krastmalā, kur tiks pagarināts jau esošais veloceļa posms. Tāpat strādājam arī pie maģistrālo velomaršrutu ieviešanas, sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām,”

sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.

🟩 Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimēs veloinfrastruktūra ierīkota Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Tā savieno veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bija pārrāvums. Līdz ar jauno veloceļu ir nodrošināta ērta piekļuve topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildina Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

🟩 Savukārt Mežciema apkaimē veloinfrastruktūra ierīkota visā Gaiļezera ielas garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veikti arī citi satiksmes mierināšanas pasākumi – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

🟩 Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidoti, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veido jaunu apkaimju savienojumu, kā arī nodrošina ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

📸 Foto

 

Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domes deputāti atbalstīja lēmumu piešķirt finansējumu satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecībai. Plānots, ka projekta realizācijas kopējās izmaksas nepārsniegs 82,7 miljonus eiro.

Deputāti pieņēma lēmumu projekta realizācijai no valsts budžeta ņemt aizņēmumu, kas nepārsniegs 59,7 miljonus eiro. Plānots, ka šogad finansējuma apjoms varētu būt līdz 23,6 miljoniem eiro, 2025. gadā – līdz 29,2 miljoniem eiro un 2026. gadā – līdz 6,9 miljoni eiro.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads šķērsos Tvaika ielu, Rīgas Brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās un Sarkandaugavas atteku atbilstoši trases plānam secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir noslēdzis būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību “RK link” par satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecību. Tāpat objektam ir izraudzīts iespējamais būvuzraugs un turpinās autoruzraudzības procedūras izvērtēšana.