Arhīvs birkai: Pilsētvide

Izstrādāta Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam

Rīgas pašvaldība izstrādājusi Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju 2024.–2028. gadam, stratēģiju tālāk plānots virzīt publiskai apspriešanai. Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

“Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija ir vērsta uz to, lai mēs kopīgiem spēkiem veidotu izglītības vidi, kurā ikviens – skolēni, pedagogi, vadības komandas, lēmumu pieņēmēji – var augt un sasniegt savus mērķus. Lai to īstenotu, mums katram ir nozīmīga loma. Savu lomu redzu trīs prioritāšu virzīšanā. Īpaši svarīgi ir atbalstīt vadības komandu profesionalitātes pilnveidi un stiprināt pārmaiņu vadības prasmes. Radīt motivējošu vidi un sniegt atbalstu esošiem pedagogiem, lai viņi vēlētos palikt un strādāt Rīgas skolās, kā arī turpināt veidot kampaņas un papildināt labumu grozu skolotājiem, kas pievienojas Rīgas izglītības profesionāļu saimei. Trešā prioritāte ir ieguldījumi mūsu izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, lai nodrošinātu drošu un modernu mācību vidi. Tikai sadarbojoties un ieguldot kopīgus pūliņus, mēs varam sasniegt šos mērķus un veidot nākotnei piemērotu izglītības sistēmu. Aicinu visus iesaistīties stratēģijas publiskās apspriešanas procesā!”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izgtības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kavlitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.

Stratēģijas izstrādes gaitā tika izveidota darba grupa, kas veica esošās situācijas izvērtējumu, rezultāti tika vērtēti arī darba grupās, notika izglītības iestāžu padomju aptauja, trīs darbsemināros klātienē tika apspriestas vairākas aktuālas tēmas: sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme. Savukārt pēc tam idejas un priekšlikumi tika iestrādāti stratēģijā un rīcības plānā. Par stratēģijas glavanajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

No vecāku aptaujas tika secināts, ka gan pirmsskolās, gan skolās trīs galvenās prioritātes, kam ir jāpievērš uzmanība ir jaunu skolotāju piesaiste, izglītības iestāžu infrastruktūras un telpu uzlabošana. Pirmsskolās – kvalitātīvas interešu izglītības pieejamība, skolās – izglītības iestāžu darbinieku, skolēnu drošība un labbūtība.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Stratēģiju plānots virzīt tālāk uz publisko apspriešanu, savukārt pēc tam paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam prezentēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 12. decembrī, gala lēmums par stratēģijas tālāko virzīšanu publiskajai apspriešanai tiks pieņemts nākamajā Rīgas domes sēdē.

Publicitātes attēls: Freepik

 

Vecrīgā un Mežaparkā pašvaldības teritoriju kopēji darbus veic ar īpašiem elektriskajiem kravas skūteriem

,

Kopš šā gada oktobra Pilsētas attīstības departamenta izstrādātā pilotprojekta “Ilgtspējīga pilsētvides loģistika” gaitā teritorijas uzkopšanas darbu meistari Vecrīgā un Mežaparkā uzkopšanu veic, izmantojot īpašus, Latvijā ražotus elektriskos kravas skūterus.

Pašvaldībai testēšanai nodoti divi kravas elektroskūteri – viens Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļai un viens – SIA “Rīgas meži”.

ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārvaldībā ir aptuveni 2900 teritorijas ar kopējo platību ap 1700 ha. Pārvaldes atbildībā ir arī Vecrīgas pieskatīšana, veicot sakopšanas darbus ārpus privātīpašumu sētnieku darba laika – gan darba dienās, gan brīvdienās un svētku dienās.

Vecrīgas sakopšanu ikdienā veic viens darbinieks, pārvietojoties ar kājām un izmantojot sētnieku ratiņus. Darbiniekam, veicot sakopšanas darbus Vecrīgā, ik dienu sanāk noiet kājām apmēram 10 km, tāpēc kravas elektriskais skūteris būtiski atvieglo ikdienu.

Kravas elektriskais skūteris pārvaldē tiek testēts jau no oktobra, primāri izmantojot to Vecrīgas sakopšanas darbos, kas būtiski atvieglo par Vecrīgu atbildīgā darbinieka ikdienu.

Galvenie ieguvumi ir spēja pārvietoties ātrāk un sakopt vairāk, kravas elektriskajā skūterī var ievietot vairāk ar atkritumiem piepildītus maisus. Tāpat ar kravas elektrisko skūteri var operatīvāk reaģēt uz dažādām neparedzētām situācijām, ērtāk uzbraukt/nobraukt no ielas uz ietvi, kā arī pārvietoties pie ievērojamas cilvēku plūsmas dažādu pasākumu laikā, kad ar automašīnu nav iespējams izbraukt.

Vēl jāatzīmē, ka šogad Vecrīgā tika uzstādīts ievērojams skaits dažādu labiekārtojuma elementu un izveidotas atpūtas vietas, kā dēļ palielinājās sakopšanas darbu intensitāte un kravas elektriskā skūtera izmantošana to viennozīmīgi paātrina un atvieglo.

Plānots, ka skūteru testēšana notiks līdz 2025. gada pavasarim, un tad ĀMD Uzturēšanas pārvalde izvērtēs, vai iegādāties kravas elektrisko skūteri Vecrīgas, Spīķeru kvartāla un citu Rīgas centrā esošo teritoriju sakopšanai.

Kravas elektriskais skūteris ir aprīkots ar gaismas, pagrieziena rādītāju, bremžuguņu un skaņas signālu. Šis transports spēj braukt 4×4 režīmā, kas īpaši noderēs ziemas sniega un ledus apstākļos. Tāpat kravas skrejritenim ir arī atpakaļgaita un divi ātrumi. Ar vienu uzlādi tas var veikt līdz pat 120 kilometriem.

📸 FOTO

 

Rīgā sāks uzstādīt jaunas, vienota dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes

Decembrī aptuveni 60 sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā sāks uzstādīt jaunas, vienotā dizaina pieturvietu nojumes.

Nojumju nomaiņa tiek realizēta projekta “Sabiedriskā transporta pieturvietu izbūve un atjaunošana atbilstoši jaunā dizaina risinājumiem” pirmā posma ietvaros. Plānots, ka pirmo 60 nojumju uzstādīšana ilgs līdz janvāra beigām, tomēr tiek pieļauts, ka nomaiņas procesa gaitu var ietekmēt laikapstākļi.

Nomaiņas procesā var rasties situācijas, ka kāda pieturvieta īslaicīgi būs bez nojumes. Pašvaldība jau iepriekš atvainojas par radītajām neērtībām, taču nojumju nomaiņa tehniski prasa dažas dienas, turpretī ieguvums un ērtības rīdziniekiem būs ilgtermiņā.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Jaunajām nojumēm būs īpašs dizains – tās būs lielākas, ērtāk piekļūstamas, ar koka soliem un modificējamiem jumtiem – gan stikla, gan paneļu, gan zaļo jeb augu pārklājuma iespējām.

Jaunās nojumes pirmajā posmā plānots uzstādīt 11.novembra krastmalā, Slokas ielā, Merķeļa ielā, Valdemāra ielā, Pērnavas ielā, Raņķa dambī un citur.

Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju. Nākamgad plānots uzstādīt vēl aptuveni 180 nojumes.

Pirmā posma sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju novietošanas vai aizstāšanas projektēšanas dokumentācijas izstrāde veido 12,1 tūkstoti eiro, bet to uzstādīšana un izgatavošana izmaksās aptuveni 1 miljonu eiro.

 

Bolderājā, Tekstilnieku parkā atklāts jauns rotaļu un aktīvās atpūtas laukums

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden pabeidzis jauna rotaļu un aktīvās atpūtas laukuma būvniecību Bolderājas apkaimē esošajā Tekstilnieku parkā un jaunā atpūtas vieta tagad pieejama gan maziem, gan lieliem apmeklētājiem.

“Šogad īpaši domājam par mazajiem rīdziniekiem un viņu vecākiem, veidojot jaunus rotaļu laukumus un radot iespēju atpūsties visu paaudžu iedzīvotājiem. Kopā rotaļu laukumu veidošanai galvaspilsētā esam budžetā atvēlējuši vairāk nekā divus miljonus eiro un būvdarbi vēl turpinās, neraugoties uz rudenīgajiem laika apstākļiem. Jau kādu laiku ikviens var apmeklēt jauno rotaļu laukumu Viesturdārzā, tagad ir atvērts laukums Tekstilnieku parkā un jau tuvākajās dienās pabeigsim laukuma būvniecību Uzvaras parkā. Līdz gada beigām kopā būsim izveidojuši 13 jaunus rotaļu laukumus dažādās apkaimēs un šo darbu aktīvi turpināsim arī nākamgad,”

uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Laukums Tekstilnieku parkā veidots ar mērķi kalpot par atpūtas un satikšanās vietu apkaimes iedzīvotājiem, piešķirot jaunu pievilcību Tekstilnieku parkam un attīstīt Bolderājas apkaimes infrastruktūru. Projekta realizācijas gaitā laukumā uzstādītas modernas un drošas iekārtas dažādu vecuma grupu bērniem un jauniešiem.

Multifunkcionāls rotaļu komplekss, trīsis, dažādu veidu šūpoles priecēs mazākos bērnus, savukārt atsperu balansa dēlis, batuts un tekbola galds, uz kura var spēlēt arī galda tenisu, volejbolu un ķert bumbu, būs jauniešu iecienītākās izklaides, bet ielu vingrošanas kompleksā varēs izkustēties visu paaudžu sportot gribētāji.

Laukumā ieklāts triecienslāpējošais materiāls – gumijas mulča 655kvadrātmetru platībā. Teritorijā izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – četri parka soliņi, šķirojamo atkritumu urna, velosipēdu statīvs un divi informācijas stendi.

📸 FOTO

Labiekārtotajā teritorijā nākamo gadu laikā plānots ierīkot arī apgaismojumu un patlaban notiek projektēšanas darbi.

Tekstilnieku parks ir veidots 19. gadsimtā, blakus agrākajai tekstila rūpnīcai. Laika gaitā parks ir zaudējis savu ainavisko pievilcību un funkcionalitāti, tajā arī nebija aktīvas atpūtas zonas.

Kopā jaunā rotaļu un aktīvās atpūtas laukuma izveidošana pašvaldībai izmaksāja aptuveni 120 000 eiro bez PVN.

 

Accenture apliecina apņemšanos veicināt iekļaušanu, izgaismojot biroju Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti

Jau otro gadu Accenture Baltics pievienojas globālajai iniciatīvai #PositivelyPurple, no 2. līdz 7. decembrim rītos no 6.00 līdz 9.00 un vakaros no 16.00 līdz 23.00 izgaismojot savu biroja ēku Rīgā, Brīvības gatvē 214, par godu Starptautiskajai dienai cilvēkiem ar invaliditāti. Šis simboliskais žests atspoguļo uzņēmuma apņemšanos veidot iekļaujošu un pieejamu darba vidi.

Starptautiskās organizācijas PurpleSpace vadītā iniciatīva #PositivelyPurple ir globāla kampaņa, kas uzsver cilvēku ar invaliditāti ekonomisko ieguldījumu visā pasaulē. Šī kampaņa tiek īstenota Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti, kuru ik gadu atzīmē 3. decembrī, un tās mērķis ir pārvarēt fiziskās un sociālās barjeras, lai veicinātu vienlīdzību darba vidē. Šogad vairāk nekā 100 Accenture biroji visā pasaulē piedalās #PositivelyPurple aktivitātēs.

Vēsturiska ēka, mūsdienīga apņemšanās

“Mūsu VEF biroja ēka tika uzcelta pirms 120 gadiem, laikā, kad pieejamība nebija sabiedrības dienaskārtībā,” saka Inga Zvaigzne, Accenture Baltics darba vides vadītāja. “Pielāgot vēsturiskas ēkas mūsdienu pieejamības standartiem ir izaicinājums, taču ar stingru apņemšanos tas ir pilnīgi iespējams. Mēs vēlamies nodrošināt, ka ikviens darbinieks šeit jūtas gaidīts un atbalstīts.”

Uzņēmums veido iekļaujošu vidi, veicot fiziskās pieejamības uzlabojumus, piemēram, nodrošinot pacēlāju cilvēkiem ar kustību traucējumiem, regulējamos galdus, ergonomiskas biroja mēbeles, pieejamas labierīcības un sensoro atpūtas telpu. Darbiniekiem ir iespēja izmantot arī tehnoloģiskos rīkus, tādus kā Microsoft pieejamības pārbaudītājs, Teams subtitri un tiešsaistes pieejamības centrs, kurā apkopoti pieejamie resursi, mācību materiāli un jaunumi.

Sadarbībā ar NVO Apeirons šī gada pavasarī Accenture Baltics veica pieejamības auditu un plāno ieviest jaunus risinājumus, tostarp automātiskās durvis, indukcijas cilpas sistēmu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem biroja vestibilā un sanāksmju telpās un citus uzlabojumus, lai padarītu vēsturisko ēku pieejamāku.

Kāpēc invaliditātes iekļaušana ir svarīga?

Pasaulē vairāk nekā 1 miljards cilvēku jeb 16 % no pasaules iedzīvotājiem dzīvo ar invaliditāti. Iekļaušana nav tikai morāls pienākums – tā ir būtiska inovāciju un uzņēmējdarbības panākumu sastāvdaļa. Kad cilvēki var būt viņi paši un pilnvērtīgi iesaistīties darbā sabiedriskajā dzīvē, no tā iegūst visi.
“Mēs ceram, ka mūsu rīcība iedvesmos vairāk sarunu un iniciatīvu par invaliditātes iekļaušanu gan darba vidē, gan sabiedrībā kopumā,” piebilst Inga Zvaigzne. “Kopā mēs varam veidot nākotni, kur pieejamība un iekļaušana ir norma, nevis izņēmums.”

Accenture ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums, viens no lielākajiem IT uzņēmumiem Baltijā un pasaulē. Accenture Latvijā ir pārstāvēts kopš 2002. gada. Pirms trim gadiem uzņēmums paplašināja darbību Baltijas valstīs un atvēra jaunu tehnoloģiju centru Viļņā, Lietuvā.

 

Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot Ziemassvētkiem veltītas melodijas

Sākoties Ziemassvētku gaidīšanas laikam, Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot jaunu skaņdarbu izlasi ar mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētām melodijām.

Rātsnama zvanu melodijas, kā ierasts, skan no pulksten deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ik pēc stundas atskaņojot cita skaņdarba fragmentu:

  • 9.00 “Rīga dimd” – latviešu tautasdziesma;
  • 10.00 “Rīgas leģenda” – R.Pauls;
  • 11.00 “Pūt, vējiņi” – latviešu tautasdziesma;
  • 12.00 “Lai tik snieg” – J. Styne / S. Cash;
  • 13.00 “Dziedi jel” – Jānis Lūsēns;
  • 14.00 “Sniedziņa dziesma” – U. Stabulnieks;
  • 15.00 “Zvaniņš skan” – Džeimss Lords Pīrponts;
  • 16.00 “Divi enģeļi” – Gints Stankevičs;
  • 17.00 “Uzsniga sniedziņš balts” – Brāļi Ziemeļi;
  • 18.00 “Lai tik snieg” – J. Styne / S. Cash;
  • 19.00 “Eglīte” – A. Virga;
  • 20.00 “Piparkūkas danco” – J. Ķirsis;
  • 21.00 “Veltījums” – M. Brauns;
  • 22.00 “Circenīša Ziemassvētki” – R. Pauls;
  • 23.00 “Klusa nakts, svēta nakts” – F. Grūbers / J. Mors.

Pēdējos gados zvani atskaņojuši gan speciālu maestro Raimonda Paula melodiju programmu, kura tika izveidota, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gan Ziemassvētku dziesmu izlasi, gan citas tematiskas programmas. Līdz 2021. gadam melodijas aranžēja komponists Mārtiņš Brauns.

Tagad melodijas aranžē komponists un mūziķis K. Krievkalns un klausītāji jau varēja izbaudīt viņa valsts svētkiem veltītos skaņdarbus. Jaunajā gada būs dzirdamas melodijas, kas veltītas gan tematiskiem ikgadējiem pasākumiem, gan arī par godu īpašiem notikumiem, kas norisinās pilsētā vai ko svinam Latvijas mērogā, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem, ievērojamu personu apaļās jubilejās u.c.

No Vācijas atvestie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases izvietoti 2006. gadā.

 

Brasā top Latvijā garākais murālis

,

30. novembrī plkst. 11.00 tiks atklāts Brasas tilta murālis, kas top Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes murāļu programmas ietvaros. Kultūras pārvalde veikusi mākslas objektu izstrādāšanu un izvietošanu Rīgas pilsētvidē, un šis ir viens no noslēdzošajiem šī gada objektiem.

Sienas gleznojumi uz tilta atbalsta sienām Brasas un Čiekurkalna pusē bagātinās apkaimes pilsētvidi, samazinās degradējošo stihisko grafiti rašanos, kā arī veidos sadarbību ar vietējo kopienu un aktualizēs apkaimes kultūras vērtības, iedzīvotāju aktivitātes un vietējās leģendas. Brasas puses siena ir vidēji 2 metrus augsta un 160 metrus gara jeb 320 kv.m., savukārt siena, kas atrodas Čiekurkalna pusē, kur paredzēts veikt sienas gleznojumu, ir ar 150 kv.m. platību.

“Brasas un Čiekurkalna apkaimju cilvēku sapnim būs lemts piepildīties. Šī ir iniciatīva, kas iedzīvinājās tikai pateicoties daudzu iesaistīto pušu atvērtībai. Šis ir ideāls piemērs, kurā aktīvas apkaimes biedrības, Rīgas domes institūcijas – Kultūras pārvaldes Pilsēta noformējuma nodaļa, SIA Rīgas tilti un Ārtelpas mobilitātes departaments, dod iespēju talantīgu mākslinieku grupai Daiņa Rudens vadībā radīt īpašu pilsētvides darbu,”

uzsver Rita Našeniece Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas vietniece

“Jauni gleznojumi pilsētvidē izceļ apkaimju identitāti, palielina lokālpatriotismu un mudina iedzīvotājus iesaistīties apkaimes “kārtības uzturēšanā”. Sienas gleznojumu tapšanā piedalās seši mākslinieki. Sienas gleznojuma iedvesma aizgūta no nejauša ieraksta sociālajos tīklos Brasas apkaimes grupā: “Brasā viss sākas un viss beidzas jeb ir gan Dzemdību nams, gan vienas pieturas attālumā – Lielie kapi”. Pakārtojoties garajam formātam, uz tilta tiek attēlots cikls, kas ir viens gads. Gads var būt gan kā mirklis, gan kā mūžība. Caur ziedu prizmu tiek attēloti gadalaiki, kas tiek simbolizēti caur tik ierastajiem ziediem, kas Brasā sastopami ik uz soļa – Lielo kapu memoriāla zilsniedzītes,”

norāda mākslinieks, sienu gleznojumu koncepcijas autors Dainis Rudens

Pretim bērnu rotaļu laukumam tiek veidots gleznojums, kas caur ilustrācijām izspēlē dažādus apkaimei raksturīgus un zīmīgus notikumus bērniem tuvā veidā. Atsevišķā murāļa daļā ir ilustrēts Klāva Elsberga dzejolis “Krasta runa”, atsauce uz vēsturisko hipodromu un zirgu staļļiem. Tas veiksmīgi sasaucas ar aizmirsto Mākoņbraukšanas ielas nosaukumu, piešķirot nedaudz filozofisku atsauci šai tematikai, ko raksturo grāmatu maiņas namiņš, lasītāji, filozofi, dzejnieki un mākslinieciskais gars. Murāli caurvij Hospitāļu ielas svētku tēma, Lielo kapu ikdienas ainas – cilvēki pastaigā, skrituļslidotāji, dzīvnieki ar saviem saimniekiem, un, protams, skrējēji, kas ir raksturīgi Brasas skaistajai, zaļajai un vēsturiskajai vietai.

Gleznojumā ietverta arī Vilhelma Purvīša tēma. Gleznotājs Vilhelms Purvītis Brasā ir dzīvojis un strādājis savā darbnīcā 1940. gados, līdz pat emigrācijai no Latvijas.

Cienot pagātni, bet arī apzinoties tagadni, tika uzrunāti divi jaunie dzejnieki, kuri ir dzīvojuši/dzīvo Brasas apkaimē – Ivars Šteinbergs un Marija Luīze Meļķe, aicinot sienas gleznojumam veidot asociatīvus dzejoļus. Tie tiks iestrādāti sienas gleznojumā, pievienojot ilustratīvas atsauces uz Lielo kapu Sfinksu, kā arī veidojot konfekšu vizualizācijas, kas atsauc atmiņā Miera ielas smaržu, kas agrāk valdīja šajā apkārtnē.

Projekts īstenots ciešā sadarbībā ar vietējām apkaimēm un ļauj iepazīt stāstus, kas veido apkaimju lokālo identitāti. Arī turpmāk šāda veida sadarbība turpināsies citās apkaimēs, īstenojot ne tikai sienas gleznojumus, bet arī daudzveidīgus pilsētvides mākslas objektus.

Brasas – Čiekurkalna murālis tiks atklāts 30. novembrī plkst. 11.00, pulcēšanās pie tilta caurbrauktuves. Atklāšanas pasākumā kā atvērtā tipa darbnīcā tiks veidots uzraksts “ES MĪLU BRASU”, kur iedzīvotājiem būs iespēja apliecināt piederību un mīlestību savai apkaimei, atstājot arī savus “nospiedumus” uz murāļa.

 

Noslēgusies zemesgabalu nomas tiesību izsole elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecībai Rīgā

22. novembrī veiksmīgi noslēgusies Rīgas pašvaldības izsludinātā neapbūvētu zemesgabalu nomas tiesību izsole elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecībai, uzturēšanai un apsaimniekošanai 3.lotē.

Saskaņā ar izsoles noteikumiem, kas iekļauti arī zemes nomas līgumā, 3.lotes uzvarētājam ir pienākums līdz 2026. gada 31.oktobrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

Objekta adreses:

🟩 Centrs, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Pērses ielā 8, Rīgā);

🟩 Centrs, Bez adreses, 11.novembra krastmalā, Rīgā;
🟩 Torņakalns, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Bauskas ielā 22, Rīgā);
🟩 Jugla, Juglas ielā 2B, Rīgā;
🟩 Zolitūde, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Rostokas iela 62, Rīgā);
🟩 Dārzciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Nīcgales ielā 46A, Rīgā);
🟩 Iļģuciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Lidoņu ielā 30A, Rīgā);
🟩 Vecmīlgrāvis, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Edžiņa gatvē 10, Rīgā);
🟩 Mežciems, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Hipokrāta ielā 37, Rīgā);
🟩 Brasa, Bez adreses, Hospitāļu ielā, Rīgā (pie ēkas Hospitāļu ielā 8, Rīgā).

Kopumā pašvaldība piedāvā nomai 30 zemes gabalu daļas visā pilsētā ar iespēju izbūvēt 69 uzlādes iekārtas ar 138 pieslēgvietām.

Nomas tiesību ieguvējs ir SIA “ENEFIT”. Nomas tiesības iegūtas par zemes nomas maksu 23 614 eiro gadā (bez PVN) par visiem desmit zemesgabaliem.

Karte ar zemes gabaliem, kuri tiek piedāvāti izsolē, pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv, izvēloties tematisko karti “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Pašvaldība ir definējusi katrā vietā maksimāli iespējamo uzlādes staciju un pieslēgvietu skaitu, kā arī ir noteiktas tehniskās prasības uzlādes staciju izbūvei – katrai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 44 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 22 kW.

Par 1. un 2. loti Iznomāšanas komisija pieņēmusi lēmumu noteikt jaunu pretendentu pieteikšanās termiņu – no 26.11.2024. līdz 16.12.2024. un atkārtotas izsoles datumu – 19.12.2024. plkst. 14.00, vienlaikus precizējot izsoles noteikumos nomnieka pienākuma izpildes termiņus: līdz 2026. gada 30. novembrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

● Informācija par atkārtoto izsoli (1.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.
● Informācija par atkārtoto izsoli (2.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.

 

Rīgas galvenās egles šogad izraudzītas pašvaldībai piederošajos mežos Tīnūžu pagastā

Piektdien, 22. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Latvijas Paralimpisko komiteju, paralimpiešiem, kā arī jaunsargiem un mediju pārstāvjiem pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” teritorijā izraudzīja galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas nāk no Juglas mežniecības, Tīnūžu pagasta un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir 26 gadus vecas un to augstums ir līdz 17 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un mitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās ap 40 no “Rīgas mežiem” nākušas Ziemassvētku egles. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

Meklēt pilsētas svētku galvenās egles Rīgas mēram šogad palīdzēja gan paralimpieši, gan arī Jaunsardzes centra 4. novada pārvaldes 3. nodaļas jaunsargu vienība.

Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atzina: “Izraudzīties Ziemassvētku lielākās egles, kas rotās pilsētu svētkos, ir viens no gada atbildīgākajiem uzdevumiem un esmu priecīgs, ka šogad man palīgos nāca gan Latvijas paralimpieši, gan jaunsargi. Iekļaujoša, iesaistoša un sadarbīga Rīga – tādu mēs veidojam mūsu galvaspilsētu visās jomās, arī rūpējoties par vides pieejamību atpūtas teritorijās, toskait Rīgas mežos. Lai gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks ikvienam!”

“Šodien Rīgā uzsnidzis pirmais sniedziņš, tādēļ ir īpaši jauki iejusties Ziemassvētku noskaņās un vēl jo lielāks gandarījums par Rīgas domes radīto iespēju kopīgi izraudzīties egļu karalienes. Izvēlētās egles simbolizē Parīzes Paralimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un pārliecību, ka mēs visi kopā varam sasniegt visaugstākos rezultātus,”

norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis

“Jau otro gadu Rīgas galvenās egles meklēšanā iesaistās arī jaunsargi. Jaunsardzē bērniem un jauniešiem māca būt sabiedriski aktīviem, iesaistīties savas valsts sabiedriskajā dzīvē un arī uzņemties atbildību dažādās dzīves situācijās – gan nopietnās un izšķirīgās, gan priecīgās un nozīmīgās, kā šodien, kad jaunsargiem kopā ar Rīgas mēru bija jāatrod visskaistākā pilsētas galvenā Ziemassvētku egle,”

atzina Jaunsardzes centrs

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis stāsta: “Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums šogad mūsu uzņēmumam ir īpaši atbildīgs. Mums bija jāatrod ne tikai kuplas, smuidras un pietiekami garas svētku rotas, bet svarīgi bija arī nodrošināt, ka egles meklēšanā var iesaistīties visi pasākuma dalībnieki, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ tika izraudzīts piemērots ceļš, pa kuru var ērti pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos. Šogad esam uzsākuši un nākamgad vēl aktīvāk turpināsim īstenot vides pieejamības projektus. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai meži būtu pēc iespējas pieejami visiem apmeklētājiem. Vēl šajā gadā plānots atklāt Šmerļa meža dabas takas, no kurām viena vairāk nekā kilometra garumā ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.”

📸 FOTO

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Iedzīvotāji Rīgas domē prezentēs idejas un rekomendācijas pilsētas zaļināšanai

Sestdien, 23. novembrī, Rīgas iedzīvotāju asamblejas dalībnieki prezentēs Rīgas pašvaldības pārstāvjiem idejas un rekomendācijas pilsētas zaļināšanas plānam 2027. – 2031.gadam un iesniegs tās pašvaldībai.

Pirmajā Rīgas iedzīvotāju klimata asamblejā, kas sākās 21. septembrī, piedalījās 35 dažāda vecuma un profesiju rīdzinieki, kuri, četras sestdienas, strādājot darba grupās, veltīja priekšlikumu un ideju izstrādei, kā veicināt Rīgas pilsētvides zaļināšanu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Sestdien, noslēdzošajā tikšanās reizē, dalībniekiem būs jāveic gala korekcijas savām idejām un jābalso par konkrētiem priekšlikumiem, kurus iesniegt pašvaldībai. Dalībnieki idejas prezentēs un oficiāli iesniegs Rīgas pašvaldības pārstāvjiem.

Piemēram, viena no idejām, ko atbalsta lielākā daļa dalībnieku, ir atbalsta programma dzīvžogu ierīkošanai esošo betona un metāla žogu vietā, kas mazinātu karstumsalu veidošanos, estētiski uzlabotu pilsētvidi, veidotu zaļos koridorus, kā arī uzlabotu gaisa kvalitāti.

Asamblejas dalībnieki idejas izstrādāja ekspertu vadībā, mācoties par dažādiem ar vides zaļināšanu saistītiem jautājumiem, klimata pārmaiņām, dabas daudzveidību pilsētvidē, par notekūdeņu zaļajiem risinājumiem, par mežu apsaimniekošanas principiem, kā ar devušies sajūtu piedzīvojumos, iztēlojoties pilsētu kā dārzu un smeļoties iedvesmu meža terapijā.

Pirmās iedzīvotāju asamblejas virstēma ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, pievēršot uzmanību tādiem tematiem kā lietus ūdens plūdu ietekmes mazināšana, karstumsalu ietekmes mazināšana, bioloģiskā daudzveidība pilsētvidē, kā arī zaļo teritoriju pieejamība. Un šajā reizē rekomendācijas tika izstrādātas tieši Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānam 2027. – 2031.gadam.

Pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs iedzīvotāju asamblejas kļuvušas par pastāvīgu lēmumu pieņemšanas formu. Igaunijā iedzīvotāju asamblejas notikušas jau četras reizes, bet 2025. gadā tāda norisināsies arī Viļņā. Latvijā šāda veida iedzīvotāju iesaiste organizēta pirmo reizi. Asamblejas organizatori cer, ka iedzīvotāju asambleja kā efektīva sabiedrības iesaistes metode lēmumu pieņemšanā regulāri nākotnē varētu tikt izmantota ikvienā Latvijas pašvaldībā dažādu tēmu un jautājumu risināšanai, tādā veidā ilgtermiņā veicinot, gan komunikāciju, gan uzticību starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām.

Rīgas klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ar Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis” finansējumu projekta “CLIMAS: Pilsoņu iesaistīšanas metožu kopums sabiedrības noturības veicināšanai klimata pārmaiņu kontekstā” ietvaros.

Rīgas klimata asamblejas noslēdzošā tikšanās norisināsies Rīgas domes sēžu zālē no plkst. 9 līdz plkst. 15.30. Laipni aicināti arī mediju pārstāvji.

Vairāk informācijas: https://rea.riga.lv/rigas-iedzivotaju-asambleja/
Kā arī: https://www.zalabriviba.lv/temati/klimats-un-energija/iedzivotaju-klimata-asambleja/