Arhīvs birkai: Pilsētvide

Iedzīvotāji aicināti balsot par Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā pieteiktajiem projektiem

Iedzīvotāju balsošanai nodoti 32 Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta īstenošanas konkursā iesniegtie projekti. Līdz 30. novembrim par tiem var balsot ikviens Rīgas pašvaldībā deklarēts iedzīvotājs, kurš ir sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsot iespējams divos veidos:

 Elektroniski – interneta vietnē geolatvija.lv sadaļā “Līdzdalības budžets”, autorizējoties ar pieejamiem līdzekļiem minētajā interneta vietnē;

 Klātienē – jebkurā no Apkaimju iedzīvotāju centriem:

  • Centrā – Brīvības ielā 49/53;
  • Imantā – Slokas ielā 161 k-2;
  • Āgenskalnā – Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31.

Projekti, kas iegūs lielāko balsu skaitu, tiks novirzīti Rīgas domes atbildīgai iestādei projekta īstenošanai. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt pašiem, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām.

Kopumā šogad konkursam tika iesniegti 39 projekti, no tiem 37 projekti, kas atbilda visām konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, tika novirzīti izvērtēšanas 2.kārtai.

Otrajā kārtā komisija, saņemot atbildīgo institūciju atzinumus par iespējamību īstenot iesniegtos projektus tādā veidā, kādā tie ir iesniegti, izvērtēja un atzina, ka balsošanai ir nododami 32 projekti.

Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi projektu balsu skaitam – ŠEIT  un balsot par sev saistošāko līdzdalības budžeta projekta ideju.

Šobrīd visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmuši infrastruktūras projekti – Gaiļezera revitalizācija, Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtošana un Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”.

Šogad Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursam pašvaldības budžetā ir atvēlēti 2,3 miljoni eiro.

 

7. tramvaja līnijas pagarinājumā paveikta lielākā daļa sliežu, veloceliņa un brauktuvju izbūves

,

Turpinās 7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve, un līdz novembra beigām paveikta jau lielākā daļa projektā paredzēto būvdarbu. Tehniski sarežģītākie un apjomīgākie darbu veidi – sliežu ceļu izbūve un brauktuvju asfaltēšana – ir praktiski pabeigti, savukārt dispečeru ēkas un tās funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertehnisko risinājumu būvniecība turpinās.

Sliežu ceļu izbūve pabeigta par 95%, izbūvējot aptuveni 3800 metrus no plānotajiem 4000 metriem. Tāpat par 95% pabeigta brauktuvju asfaltēšana (~27 400 m²), bet par 80% izbūvēts veloceliņš (~4000 m²). Kontakttīklu balstu uzstādīšana paveikta par 92%, un izbūvēti 10% kontakttīkla uzkarsistēmas.

Liels progress arī citos darbos, piemēram, bruģēšanas darbi pieturu un transportmijas punkta zonās paveikti 70% apjomā, pamata trases pieturvietu platformu izbūves progress ir 75%.

Dispečerpunkta ēkai, kuras pamatos jūlijā svinīgi tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, pabeigta aptuveni puse plānoto darbu.

Tāpat pabeigta jaunās apakšstacijas būvniecība, kas nodrošinās sabiedriskā transporta kustību gan jaunajā transportmijas punktā, gan izbūvētajā līnijas pagarinājumā..

Objektu klātienē apsekoja Rīgas satiksmes, būvnieka CBF SIA “Binders”, kā arī Rīgas domes un Satiksmes ministrijas pārstāvji, iepazīstoties ar līdz šim paveikto un ieskicējot tālāko darbu plānus.

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums būs 2,2 kilometri. Būvdarbu ietvaros zemes vienībā pie Latgales un Višķu ielas krustojuma tiek izbūvēts transportmijas punkts. Tā teritorijā paredzēta jauna dispečeru ēka, kā arī sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi gan no Latgales ielas, gan no Višķu ielas.

Tāpat tiek veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp ierīkotas plašas nojumes, norādes zīmes un tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums.

Līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu 300 metru garumā tiks pagarināts arī 15. trolejbusa maršruts.

Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam. Ieceres īstenošanai par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību noslēgts līgums ar CBF SIA “Binders” 28 349 687,19 EUR bez PVN vērtībā. Savukārt būvuzraudzību veic SIA “BaltLine Globe”, ar kuru noslēgts līgums par 46 500,00 EUR bez PVN.

Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Vairāk par projektu Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA “Rīgas satiksme” mājaslapā – ŠEIT.

Papildu informācija:
Baiba Bartaševiča-Feldmane,
„Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
e-pasts: baiba.bartasevica@rigassatiksme.lv

 

Rīgā gandrīz gadu norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība; darbi notiek atbilstoši plānam

,

Jau gandrīz gadu Rīgā norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas vērienīgie būvdarbi, kurus plānots pabeigt 2027. gadā. Darbiem virzoties uz priekšu atbilstoši grafikam, objekts pakāpeniski iegūst projektētās aprises. Projekts tiek realizēts ļoti plašā teritorijā, kas ir sadalīta mazākās darbu zonās, kur katrā turpinās intensīvi būvdarbi. Būvdarbus laikā spēkā ir arī ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi, par kuriem pašvaldība informē atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās:

  • 1. kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”;
  • 2.kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Projekta pirmajā kārtā, posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, līdz 2025. gada beigām plānots paveikt aptuveni 50% no kopējā darbu apjoma. Šobrīd objektā turpinās satiksmes pārvada būvniecība pār Mālu ielu – pārvada labajā pusē veic laiduma betonēšanas darbus. Savukārt Ziepniekkalna ielas satiksmes pārvadam uzbetonēti pieci laidumi, kā arī uzsākta nākamo laidumu izbūve un turpinās rampu būvniecība.

Paralēli pārvadu būvniecībai, norit darbs pie divu gājēju tuneļu izbūves. Gājēju tunelī pie Līvciema ielas veic tuneļa gala atbalstsienu izbūvi, kopējam paveikto darbu apjomam sasniedzot 77%. Savukārt 90% apmērā paveikti darbi gājēju tunelī pie Padures ielas, kur arī turpinās tuneļa gala atbalstsienu būvniecība.

Būvobjektā turpinās arī dažādu inženiertīklu – lietus ūdens un sadzīves kanalizāciju izbūve, gāzesvada un ūdensvada pārbūve. Šobrīd pilnībā pabeigta siltumtrases pārbūve, kā arī noslēgumam tuvojas elektroapgādes tīklu izbūve, bet kopš oktobra norit augstsprieguma tīklu pārbūve.

Projekta otrajā kārtā, posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, līdz šī gada beigām plānots paveikt aptuveni 47% no kopējā būvdarbu apjoma. Šobrīd būvobjektā turpinās Vienības gatves pārvada laidumu izbūve. Līdz oktobra beigām pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3 765 m³ betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 70% gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 22 no 42 pārvada laidumiem.

Vienības gatves, Tīraines ielas un Jelgavas ceļa krustojuma vietā tiek būvēts jauns rotācijas aplis, kas būtiski uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Jaunizbūvētajā rotācijas aplī uzstādītas ceļa apmales un atsevišķos posmos, tāpat kā pamattrases un paralēlo pievedceļu posmos, ieklāta asfalta seguma apakškārta. Ozolciema un jaunizbūvējamās Jāņa Čakstes gatves posmā uzsākta ietvju bruģēšana. Ziemas periodā gājēju kustībai ir atvērta ietve gar Vienības gatvi.

Arī projekta otrās kārtas ietvaros notiek dažādu inženiertīklu izbūve. Šobrīd turpinās ūdensvada un sadzīves kanalizācijas izbūve, savukārt maģistrālā stikla šķiedras lietus ūdens kolektora izbūve tuvojas noslēgumam. Paralēli visā būvlaukuma teritorijā ierīko jaunu apgaismojuma sistēmu, uzstādot apgaismojuma balstus ar pamatnēm.

Aktuālie satiksmes ierobežojumi būvdarbu zonā

Līdz nākamā gada 1. aprīlim transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Siltuma ielai. Minētajā Vienības gatves posmā, virzienā uz pilsētas centru, transportlīdzekļu satiksmi novirzīta pa pagaidu apbraucamo ceļu apkārt tirdzniecības centram “Aleja”, pa maršrutu Rītausmas iela – Mežkalna iela – Ozolciema iela, līdz Vienības gatvei.

Savukārt līdz nākamā gada 31. maijam slēgta transportlīdzekļu satiksme Ozolciema ielas posmā no Līvciema ielas līdz Mālu ielas rotācijas aplim un Mālu ielas posmā no ēkas Mālu ielā 21 k-10 līdz Mālu ielas rotācijas aplim. Tāpat minētajā laika periodā satiksmei slēgta Misas iela posmā no Ēbelmuižas ielas līdz Mālu ielai un Kazdangas iela pirms Mālu ielas rotācijas apļa.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros izbūvē Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat būvdarbu ietvaros veic inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Projekta izmaksas:

  • 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums;
  • 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Rīdzinieki akcijas “Atpestī māju no elektrospokiem!” laikā varēs bez maksas nodot nevajadzīgo elektrotehniku

,

Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums SIA “Zaļā josta” sadarbībā ar veikalu tīklu “Lidl Latvija” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Atpestī māju no elektrospokiem!”, kas novembrī norisināsies arī Rīgā.

Akcijā iedzīvotāji varēs bez maksas atbrīvoties no nolietotajām elektroierīcēm, kas mājās kļuvušas par “elektrospokiem” – vairs netiek izmantotas, taču aizņem vietu un krāj putekļus māju vai pagrabu plauktos.

“Lielai daļai no mums mājās ir pa kādam “elektrospokam” – vecs fēns, blenderis, veļasmašīna vai telefons, kas sen vairs netiek lietots. Šī akcija ir iespēja no tiem atbrīvoties ērti un videi draudzīgi. Nododot elektrotehniku pārstrādei, mēs ne tikai iztīrām māju, bet arī samazinām vides piesārņojumu un palīdzam vērtīgām izejvielām nonākt otrreizējā apritē,”

norāda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta

Novembrī elektrotehniku bezmaksas varēs nodot no plkst. 09.00 – 15.00 pie “Lidl” veikaliem Rīgā:

Pirmā akcijas diena norisinājās Bieriņu un Imantas apkaimē, 8. novembrī.

29. novembrī – Stirnu ielā 31 un Anniņmuižas ielā 8a.

Kāpēc un kā pareizi atbrīvoties no elektrotehnikas?

E-atkritumu apjoms visā pasaulē aug krietni straujāk nekā to pārstrāde. 2022. gadā tika radīti 60 miljoni tonnu e-atkritumu, kas par 82 % pārsniedz 2010. gada rādītāju. Pētnieki prognozē, ka līdz 2030. gadam šo atkritumu apjoms pieaugs par trešdaļu, liecina pērn publicētais Apvienoto nāciju organizācijas Apmācības un pētniecības institūta pārskats.

Latvijā pērn tirgū novietotas 35 582 tonnas elektrotehnikas, no kurām ražotāju atbildības sistēmās savākta aptuveni puse. Daudzi elektrotehniku lieto vairākus gadus, tāpēc novietoto preču skaits no savāktā apjoma var krietni atšķirties. No 2024. gadā savāktās elektrotehnikas reģenerēta 1091 tonna, savukārt 15 261 tonna jeb 86 % – pārstrādāta, liecina Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas dati.

Nolietota elektrotehnika ir bīstamie atkritumi – tajā nereti ir dažādi smagie metāli, plastmasa, stikls, mikroshēmas, akumulatori un citas toksiskas vielas, kas, nonākot dabā, nesadalās pat gadsimtiem un var piesārņot augsni un gruntsūdeņus, kā arī apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību. Jāņem vērā, ka elektrotehniku sadzīves atkritumos izmest nedrīkst. Tā jānodod speciālos, tam paredzētos šķirošanas punktos un laukumos, tos var sameklēt arī vietnē “videspratiba.lv”.

Pareizi utilizējot elektroierīces, tās tiek izjauktas un sašķirotas, savukārt iegūtās izejvielas – atkārtoti izmantotas ražošanā. Tā no “elektrospokiem” rodas jauns resurss, nevis atkritumi. Vienlaikus pareiza elektrotehnikas utilizēšana ļauj parūpēties arī par saviem datiem un privātumu. Nododot elektroiekārtas pārstrādei, tajās esošās fotogrāfijas, kontakti, e-pasti, paroles, dokumenti un cita sensitīva informācija tiek iznīcināta, tā novēršot iespējamu datu noplūdi.

Plašāku informāciju un noderīgus padomus par atkritumu šķirošanu meklējiet “Zaļā josta” vides izglītības digitālajā platformā “videspratiba.lv”.

Papildu informācijai:
Sabīne Rutka, SIA “Zaļā josta” Sabiedrisko attiecību vadītāja ,
sabine.rutka@cleanrgrupa.lv
www.zalajosta.lv

 

Šampētera parkā iedzīvotāju idejas pārtop jaunā sienas mākslā

,

Zasulauka manufaktūras parks pie dzelzceļa stacijas “Zasulauks” šoruden ieguvis jaunu vizuālo akcentu – izkrāsots sienas fragments, kurā attēlotas Šampētera un Zasulauka vietzīmes un iedzīvotāju ierosinātās idejas.

Septembrī biedrība “Zasulaukam un Šampēterim” aicināja iedzīvotājus aptaujā dalīties ar savām pārdomām, ko iedzīvotājiem nozīmē šī apkaime. Oktobrī ikviens varēja arī praktiski piedalīties – izmēģināt ielu mākslas tehnikas un papildināt sienu ar saviem zīmējumiem.

Apvienojot iedzīvotāju gleznojumus un aptaujas rezultātus, mākslinieki izveidojuši vienotu sienas gleznojumu, kurā iestrādātas atpazīstamas apkaimes vietas un simboli. Tajā redzama LU Botāniskā dārza teritorija ar Taureņu māju, Zasulauka stacija un pat garāmbraucošs vilciens. Attēlā atrodama arī vietējo iecienīts ziemas galamērķis – kāpa, bērnu un jauniešu grāmatu namiņš, kafejnīcas, mežs, basketbola laukums un bieži sastopamie eži. Zinošākie pamanīs arī norādes uz kosmonautikas pionieri Frīdrihu Canderu, kura vārdā nosaukta tuvējā iela un kurā viņš ir dzīvojis bērnībā.

Zasulauka manufaktūras parks pēdējo gadu laikā piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – no mazapmeklētas teritorijas tas kļuvis par iedzīvotāju iecienītu vietu sportošanai, pastaigām un atpūtai. Drīzumā parkā plānots īstenot nākamo attīstības soli – uzstādīt apgaismojumu.

Projektu īsteno biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk par biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” aktualitātēm var uzzināt un sekot līdzi biedrības Facebook lapā – ŠEIT.

 

Nākamnedēļ Rīgā plānots atvērt publisko slidotavu Esplanādē

Nākamnedēļ, 1. decembrī, pie Raiņa pieminekļa Esplanādē piemērotu laikapstākļu gadījumā sāks darboties publiskā slidotava, kas būs atvērta līdz pat nākamā gada 1. martam. Slidotava rīdziniekiem un Rīgas viesiem ar savu inventāru izmantojama bez maksas, slidotavā būs pieejama arī inventāra noma.

Slidotava darbosies līdz 1. martam Esplanādē pie Raiņa pieminekļa apkārt rožu dobei. Slidotavas darbības režīmu būtisks ietekmējošs faktors ir meteoroloģiskie apstākļi.

Slidotavas izmantošana interesentiem ar personīgo inventāru būs bez maksas.

pieaugušajiem nomas izmaksas par vienu slidu pāri ir 2,49 eiro stundā;

bērniem 2,00 eiro.

Slidotavā iespējams iznomāt publiskai slidošanai paredzētās slidas.

Publiskajā slidotavā būs arī apsildāmas garderobes un labierīcības.

Slidotavas plānotais darba laiks:

  • darba dienās būs no plkst. 11.00 līdz 22.00 ar tehniskajām pauzēm ledus atjaunošanai.
  • brīvdienās slidotava darbosies no plkst. 9.00 līdz 22.00.
  • Vecgada vakarā slidotavas plānotais darba laiks ir līdz plkst. 2.00 naktī.

Slidotavas ierīkošanas un uzturēšanas darbus veic iepirkuma rezultātā izvēlētā personu apvienība “ABMxAVIAN”.

 

Rīgas pašvaldība iznomās 20 zemes gabalu daļas elektrotransporta uzlādes staciju izbūvei

Lai veicinātu elektromobilitātes un elektrotransporta uzlādes tīkla attīstību pilsētā, Rīgas pašvaldība izsludina zemes nomas tiesību izsoli uz 20 zemes gabalu daļām elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un tiem nepieciešamo autostāvvietu izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Izsole tiek organizēta četrās lotēs, katrā no tām nomai tiek piedāvātas piecas zemes gabalu daļas ar iespēju operatoriem kopumā uzstādīt 45 uzlādes iekārtas ar 90 pieslēgvietām gan pilsētas centrā, gan apkaimēs.

Pirmajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dreiliņu, Centra, Purvciema, Imantas, Daugavgrīvas – Buļļu apkaimēs ar kopējo platību 360 m2.

Otrajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Lucavsalas (Salas), Latgales, Centra, Teikas, Ķīpsalas apkaimēs ar kopējo platību 288 m2.

Trešajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dzirciema, Ķengaraga, Ziepniekkalna, Vecpilsētas, Āgenskalna apkaimēs ar kopējo platību 372 m2.

Ceturtajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Boderājas, Sarkandaugavas, Šampētera, Pļavnieku, Andrejsalas apkaimēs ar kopējo platību 327 m2.

Pašvaldība noteikusi, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām jābūt publiski pieejamām visu diennakti. Vienai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 22 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 11 kW.

Ar izsolē uzvarējušo pretendentu nekustamā īpašuma nomas līgums tiks slēgts uz 15 gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas. Savstarpēji vienojoties, ja to pieļaus normatīvie akti un nomnieks labticīgi pildījis nomas līgumā noteiktos pienākumus, nomas līguma termiņu varēs pagarināt.

Zemesgabalu nomas tiesības tiks izsolītas elektroniskā izsolē Elektronisko izsoļu vietnē ar augšupejošu soli. Izsoles noris šeit:

Pretendentiem katrai lotei jāiesakās atsevišķi līdz 4. decembra plkst. 23.59.

Izsole visās lotēs noslēgsies 15. decembrī plkst. 13.00.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, katrai no četrām lotēm ir noteikta sākuma nomas maksa un izsoles solis 5% apmērā no izsoles sākumcenas. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko zemes nomas maksu.

Detalizētāka informācija par izsoli un tās nosacījumiem pieejama Rīgas pašvaldības mājas lapas riga.lv sadaļā “Jaunumi”, apakšsadaļā “Izsoles” un ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Satiksme un mobilitāte” – “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Izvēlētās vietas un to sadalījums lotēs nodrošina, ka visā Rīgas teritorijā tiek attīstīts vienmērīgs elektrotransporta uzlādes staciju tīkls, nodrošinot gan pieejamu pakalpojumu, gan veicinot konkurenci. Vietas, kurās nepieciešams izbūvēt elektrotransporta uzlādes stacijas, noteiktas atbilstoši izstrādātajai “Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijai Rīgas administratīvai teritorijai”, kas pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.sus.lv.

Rīgas pašvaldības elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepciju izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, bet zemes gabalu nomas tiesību izsoli organizē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu.

 

Rīgas galvenā Ziemassvētku egle Rātslaukumā iemirdzēsies jau 29. novembrī

, , , ,

Ikviens mazs un liels rīdzinieks aicināts uz patiesu prieka mirkli 29. novembrī plkst. 16.00 Rātslaukumā, kur tiks iedegta Rīgas Ziemassvētku egle, kas aizsāks skaistāko un brīnumiem piepildītāko laiku gadā – Ziemassvētku gaidīšanas laiku.

Par īpašu svētku noskaņu rūpēsies bērnu un ģimeņu iemīļoti mākslinieki. Uz skatuves uzstāsies “Brīnumskapis” ar visiem labi zināmām un mīļām dziesmām, kā arī Tuta un Lapsa, kuri kopā ar bērniem izdziedās populārās dziesmas no raidījuma “Tutas lietas”. Tāpat publiku priecēs KTMC “Mazā ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”.

Egles iedegšanas brīdī klātesošos uzrunās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš kopā ar visiem klātesošajiem priekpilnās gaismiņās liks iedegties pilsētas galvenajai svētku eglei Rātslaukumā. Vakaru vadīs aktieris un raidījumu vadītājs Oskars Florencs-Vīksne.

Piektdienā pirms Pirmās Adventes iemirdzēsies arī lielā egle Doma laukumā un vienlaikus, pirmo reizi Ziemassvētku gaidīšanas laikā, tiks izgaismota arī Doma baznīcas fasāde.

Pirmās Adventes pasākumi apkaimēs

Rīdzinieki laipni gaidīti arī pašvaldības sarūpētajos Pirmās adventes pasākumos:

  • rūķu gājienā un masku veidošanas darbnīcā kultūras centrā “Iļģuciems”;
  • egles iedegšanas pasākumā kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā;
  • koncertos koncertzālē “Ave Sol”;
  • Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”.

Pirmajā adventē tiks atvērts arī Ziemassvētku dārzs Torņakalnā “12 Svētās naktis”, kurš tradicionāli teritorijā pie Rīgas Lutera baznīcas apmeklētājiem būs atvērts līdz pat 31. decembrim.

Vairāk par Rīgas pašvaldības rīkotajiem un atbalstītajiem Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Pašvaldība aicina uz lekciju ciklu “Koka Rīgā” par tradiconālajām krāsām, dabīgajiem siltināšanas risinājumiem un ēku hidroizolāciju

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu interesentu uz ikgadējo lekciju ciklu “Koka Rīgā”, Krāsotāju ielā 12, kas  veltīts ēku saglabāšanai un ilgtspējīgai atjaunošanai.

Trīs vakaru garumā lektori – pieredzējuši būvpētnieki un universitāšu docētāji – dalīsies ar zināšanām un praktiskiem padomiem par krāsām, siltināšanu un hidroizolāciju, skaidrojot, kā vēsturiskos materiālus un metodes iespējams apvienot ar mūsdienu prasībām.

27. novembrī, plkst. 18.00

Būvpētnieks Juris Zviedrāns – “Tradicionālās un mūsdienu krāsas: saderība, atšķirības un pielietojums”.

Lekcijā tiks aplūkoti tradicionālo un mūsdienu krāsu veidi, to saderība, pielietojums un galvenās atšķirības, īpaši pievēršoties ēku ārējo daļu apdarei. Tiks skaidroti krāsu pamatkomponenti, piedevas, krāsu izgatavošanas principi, kā arī pašu gatavotu krāsu priekšrocības un iespējamie izaicinājumi.

1. decembrī, plkst. 18.00

Dr.sc.ing. Mārtiņš Vilnītis – “Hidroizolācija pamatiem: kā pasargāt ēku no mitruma un bojājumiem”.

Lektors skaidros mitruma avotus un risinājumus horizontālajai un vertikālajai hidroizolācijai. Tiks apskatītas membrānas, injekcijas, drenāžas risinājumi, kā arī biežāk sastopamie bojājumi un to novēršanas metodes.

2. decembrī, plkst. 18.00

Dr.sc.ing. Anatolijs Borodiņecs – „Dabīgie siltināšanas materiāli: energoefektivitāte, ilgtspēja un salīdzinājums ar sintētiskajiem risinājumiem”.

Lekcijā tiks analizēti dabīgie siltināšanas materiāli, piemēram, ekovate, kokšķiedra un kaņepes. Tiks skaidrota to siltumvadītspēja, priekšrocības un tehniskās īpatnības Latvijas klimatiskajos apstākļos, kā arī salīdzinājums ar sintētiskajiem risinājumiem.

Lekcijas notiks “Koka Rīgas” ēkā, Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Anketa reģistrācijai klātienes apmeklējumam – ŠEIT.  

Dalība lekcijās bez maksas. Lekcijas tiek organizētas informatīvos nolūkos un neparedz apliecības vai sertifikātu izsniegšanu.

 

Rīgas pašvaldība atgādina – 2028. gadā beigsies pārejas periods prasībām reklāmas izvietošanai uz ēku fasādēm kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijās

Lai saglabātu Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu un veidotu arhitektoniski un vizuāli vienotu pilsētvides tēlu, 2024. gada 11. maijā stājās spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi “Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”, ar kuriem tika mainītas prasības reklāmu, tostarp izkārtņu, izvietošanai uz ēku fasādēm kultūrvēsturiski nozīmīgajās teritorijās. Rīgas pašvaldība atgādina, ka 2028. gada 1. janvārī beigsies noteiktais pārejas periods un uz ēku fasādēm drīkstēs būt izvietotas tikai tādas izkārtnes, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

No 2028. gada kultūrvēsturiski nozīmīgajās teritorijās uz ēku fasādēm (tajā skaitā uz sienām un jumtiem) drīkstēs būt izvietoti tikai tādi reklāmas objekti:

 kas veidoti ar telpiskiem burtiem un logotipiem;

ir bez fona pamatnes vai ar fona pamatni, kas ir caurspīdīgā vai fasādes tonī (Vecrīgā tikai caurspīdīgā tonī);

ir materiālā, piemēram, metālā, kokā vai stiklā atveidoti burti vai arī burti ir krāsoti tieši uz fasādes, ja tie netraucē ēkas arhitektonisko uztveri un iekļaujas pilsētvidē.

Noteikumu prasības attiecas uz:

• Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu;
• apbūves aizsardzības teritorijām;
• valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijām;
• būvēm, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Šīs prasības mazinās reklāmas objektu negatīvo ietekmi uz ēku fasādēm un nodrošinās, ka tie harmoniski iekļaujas pilsētvidē, vienlaikus saglabājot ēku arhitektoniskās un vēsturiskās vērtības. Pašlaik reklāmas objektu daudzveidība, stils un izvietojums bieži rada vizuālu troksni, traucē uztvert vēsturiskās apbūves un arhitektūras detaļas un mazina pilsētvides estētisko pievilcību. Līdzīgas prasības kultūrvēsturiskās teritorijās noteiktas arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, Helsinkos, Stokholmā vai Amsterdamā, kur noteikumi ir pat vēl stingrāki, aizliedzot reklāmas objektos izmantot ārējus gaismas avotus.

Noteikumi attiecas uz organizācijām, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem, veikaliem, bāriem u.c. uzņēmumiem,

kuru izkārtnes izvietotas kultūrvēsturiski nozīmīgajās teritorijās.

Prasības neattiecas uz izkārtnēm, kuras atrodas uz kultūras, sporta iestāžu un tirdzniecības centru ēkām, izkārtnēm (plāksnītēm) ar informāciju par personām, kuras ēkā veic saimniecisko darbību, izkārtnēm, kas izvietotas perpendikulāri fasādei, kā arī uz reklāmu, ko izvieto uz ēkas fasādes sienas vai tās daļas bez logiem.

Reklāmas objekti un izkārtnes, kas neatbilst noteikumiem, jānomaina līdz 2028. gada 1. janvārim. Rīgas pašvaldība aicina uzņēmējus un organizācijas, kas darbojas minētajās teritorijās, pievērst uzmanību šīm prasībām un jau tagad izvērtēt savu esošo reklāmas izkārtņu atbilstību. Plānojot ēku fasāžu atjaunošanu vai remontdarbus, uzņēmēji tiek aicināti izmantot šo brīdi arī reklāmas objektu nomaiņai.

Vēsturiski izsniegtajām reklāmas atļaujām nav noteikts derīguma termiņš, tāpēc Rīgas pašvaldība par izmaiņām individuāli informē uzņēmējus, kā arī izsniedzot atļaujas reklāmas objektu izvietošanai piemēro jaunās prasības. Izkārtnes maiņa jāsaskaņo ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu. Jauno izkārtnes risinājumu komersanti konsultācijai var sūtīt uz e-pastu: izkartnes@riga.lv, lai pārliecinātos par tā atbilstību saistošo noteikumu prasībām.

Detalizētāka informācija par kultūrvēsturiski nozīmīgajām teritorijām pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā rdpad.lv sadaļā “Kultūrvēsturiskā vide”, savukārt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts pieejams Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājas lapā: www.mantojums.lv.

Piemēri, kādiem jābūt reklāmas izkārtnēm kultūrvēsturiskās teritorijās no 2028. gada 1. janvāra – ŠEIT.