Arhīvs birkai: Pilsētvide

Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur var būt pietiekami biezs un drošs, tāpēc daudzās vietās atrašanās uz ledus ir aizliegta.

Aizliegums atrasties uz ledus neattiecas uz:

 Ķengaraga dīķi (papildus Ķengaraga dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);

ūdenstilpes Vladimira Kudojara parkā;

ūdenstilpes Viestura dārzā;

ūdenstilpes Uzvaras parkā;

Mazjumpravas muižas dīķi (papildus Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);

Bābelīti;

Dambjapurva ezeru;

Gaiļezeru;

Velnezeru;

Bolderājas karjeru.

Tāpat uz ledus atļauts kāpt:

Vecdaugavas posmos no Vēlavu ielas 3A līdz Vēlavu ielai 35, no Zvejniekciema ielas 21B līdz Mangaļsalas prospektam, kā arī no Airu ielas 83A līdz Zvejas ielai 12;

Ķīšezera posmos no Zušu ielas 41A līdz Ezermalas ielai 18B – ne tālāk kā 200 m no krasta, posmu no Ezermalas ielas 8A līdz Mārkalnes ielai 20 – ne tālāk kā 200 m no krasta, posmu no Jaunciema gatves 271 līdz Jaunciema gatvei 171 – ne tālāk kā 200 m no krasta, posmu no Jaunciema gatves 167B līdz Igates ielai 5 – ne tālāk kā 200 m no krasta, Pils kaktā – ne tuvāk par 400 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;

uz Māras dīķa (papildus Māras dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 250 m attālumā no Mārupītes ietekas un 150 m attālumā no Friča Brīvzemnieka ielas un Ojāra Vācieša ielas krustojuma);

Juglas ezera posmos no Bonaventuras ielas 10 līdz Berģu ielai 160 – ne tālāk par 200 m no krasta, posmu no Juglas krastmalas 3 līdz Rotkalnu ielai 3 – ne tālāk par 200 m no krasta, posmu no Nautrēnu ielas 12 līdz Kalējgrāvja ielai 26;

Strazdupītes posmā no Vidzemes alejas 7 līdz Vidzemes alejai 1 (papildus Strazdupītē aizliegts atrasties tuvāk par 200 m no dzelzceļa tilta);

līcī Juglas kanālā pie Jaunciema gatves 8F (papildus aizliegts atrasties 150 m attālumā no ietekas Juglas kanālā);

Ziemeļupē pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” (papildus Ziemeļupē aizliegts atrasties 100 m attālumā no ietekas Buļļupē);

Āgenskalna līča posmā no Raņķa dambja līdz Balasta dambim 15 (papildus Āgenskalna līcī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 80 m no Mārupītes ietekas un tuvāk par 70 m no Zunda kanāla ietekas) un posmu starp AB dambi un Kuģu ielu līdz Balasta dambim 15;

Kojusalas grāvja posmos no Saulrieta krastmalas 37 līdz Krasta ielai 95, posmu no Krasta ielas 91 līdz Krasta ielai 5 (papildus Kojusalas grāvī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 120 m no Daugavas ietekas;

Hapaka grāvja posmā no Lielupes ielas 15A līdz Gobas ielai 24, posmu no Daugavgrīvas šosejas 5 k-10 līdz Daugavgrīvas šosejas 5 k-17, posmu no Daugavgrīvas šosejas līdz Daugavgrīvas šosejai 2 (papildus Hapaka grāvī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 50 m no Daugavgrīvas šosejas);

Bieķengrāvja posmā no Mūkusalas ielas 75 līdz Mazajai Bauskas ielai 35A;

Kundziņsalas attekas posmā no Uriekstes iela 22 līdz Kundziņsalas 2. līnijai 5 un Kundziņsalas attekas līcī pie Uriekstes ielas 12A (ne tālāk kā 150 m no Uriekstes ielas);

Mazajā Daugavā – Lucavsalas līča peldvietā;

Zunda posmā no Daugavgrīvas ielas 65A līdz Mazajai Ūdens ielai 1 k-1;

Buļļupes posmu līcī pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” (ne tālāk par 400 m no krasta līnijas), Buļļupes posmu līcī pie Lielās ielas 43 (ne tālāk kā 350 m no krasta līnijas), Buļļupes posmu līcī pie Lielās ielas 71E (ne tālāk kā 150 m no krasta līnijas) un Buļļupes posmu līcī pie Dzintara ielas 100 (pie Dārziņu rajona) – ne tālāk kā 150 m no krasta līnijas, Buļļupes posmu no Rojas ielas 3 līdz Rojas ielai 34 – ne tālāk par 50 m no krasta līnijas, Buļļupes posmu no Lielās ielas un Mazās Kleistu ielas krustojuma līdz Lielajai ielai 71D – ne tālāk par 50 m no krasta līnijas.


Pašvaldība vērš uzmanību, ka ledus biezums dažādās vietās var būt atšķirīgs, simtprocentīgu drošību garantēt nav iespējams, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un pašiem jāizvērtē sava drošība, kāpjot un atrodoties uz ledus.


Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpju ledus ar rīkojumu nosaka Rīgas pilsētas izpilddirektors. Šī rīkojuma izpildi kontrolē Rīgas pašvaldības policija.

Atbildība par neatļautu atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā.

Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Ar aktuālajiem datiem var iepazīties atverot Ledus karte

 

No 2026.gada 6.janvāra visā valstī vienkāršots būvniecības process un ieviests jauns pakalpojums “Vienotais būves reģistrācijas process”, kas paredz vienotu un automatizētu dokumentu apriti Būvniecības informācijas sistēmā – no ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Ja līdz šim būvniecības ierosinātājam Būvniecības informācijas sistēmā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotā datorizētajā zemesgrāmatā bija jāiesniedz trīs atsevišķi iesniegumi, tad, sākot ar šo gadu, būves reģistrācijas process ir vienkāršots un automatizēts un būvniecības ierosinātājam viss process jāorganizē tikai Būvniecības informācijas sistēmā un jāiesniedz tikai viens iesniegums par būvniecības ieceri. Līdz pat īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, datu apmaiņa starp iestādēm notiks automātiski un secīgi.

Vienotā procesa ietvaros vairs nebūs obligāta būves kadastrālās uzmērīšanas lieta jeb Valsts zemes dienesta veiktā objekta apsekošana pirms nodošanas ekspluatācijā – tā vietā būvniecības ierosinātājam būvniecības informācijas sistēmā būs jāpievieno ēkas fotoattēli un stāva plāns digitālā formātā.

Tāpat ikviens BIS turpmāk var sekot līdzi sava iesnieguma digitālajai virzībai, kā arī turpat veikt rēķina apmaksu par reģistrāciju Kadastrā un Zemesgrāmatā.

Vēršam uzmanību, ka izstrādātais regulējums attiecas gan uz jaunu ēku vai inženierbūvju būvniecību, gan arī ēku pārbūvēm un atjaunošanu, pie nosacījuma, ja būves īpašnieks vienlaikus ir zemes īpašnieks. Tas attiecas gan uz jaunām būvniecības iecerēm, gan arī būs attiecināms uz iepriekš iesāktām būvniecības iecerēm.

Vienkāršoto būves reģistrācijas procesu nevar piemērot, ja būve ir militāra infrastruktūra vai ja tā ir pagaidu, sezonas vai meliorācijas būve.

Pilsētas attīstības departaments, veicot Rīgas valstspilsētas pašvaldības būvvaldes funkciju, vērš savu klientu uzmanību uz aktuālajām izmaiņām un aicina iepazīties ar kompetento institūciju sagatavotu pārskatāmu un noderīgu informāciju.

Ekonomikas ministrijas raksts “Pieņemts regulējums vienotā procesa būvniecības jomā uzsākšanai no jaunā gada” 

 Infografika par būves reģistrācijas procesa izmaiņām

 Infografiku par vienotā procesa ieguvumiem

 Apkopojums par to, kuros gadījumos tiks piemērots vienotais process, kā to attiecināt uz iepriekš uzsāktām būvniecības iecerēm, kādi dokumenti ir jāpievieno, kāds ir izpildes termiņš utt.

Video instrukcija: jaunas būvniecības ieceres izveide vienotā procesa ietvaros 

Video instrukcija: esošas būvniecības ieceres pielāgošana vienotajam procesam

Prezentācija: Vienotā būves reģistrācijas procesa pakalpojums BIS

Aktuālie skaidrojumi par būvniecības jomas jautājumiem

Par neskaidriem jautājumiem aicinām vērsties Departamentā pēc konsultācijām.

 

Rīgas pašvaldība ir saņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu (IUB), kurā otra pretendenta pretenzija par atklātā konkursa rezultāta apstrīdēšanu ir atzīta par nepamatotu. Pamatojoties uz IUB lēmumu, pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju – piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Līguma kopējā summa ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Atbilstoši Vanšu tilta projektēšanas un būvniecības līguma nosacījumiem projektēšanas darbi veicami 12 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas. Būvniecības darbi varētu sākties 2027. gada sākumā un ilgs 24 mēnešus.

“Iepirkums un tā izvērtēšana ir noritējusi profesionāli, šodien esam noslēguši līgumu, kas ļauj uzsākt projektēšanas un remonta darbus. Projektēšana tiks uzsākta jau šogad, un būvdarbi tiks sākti 2027. gadā, lai tilts nebūtu jāslēdz. Vanšu tilts ir viena no Rīgas vizītkartēm un būtiska satiksmes artērija, tāpēc mūsu mērķis ir to sakārtot atbildīgi, saglabājot gan drošību, gan pilsētas ikdienas ritmu.”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Pirmais izsludinātais Vanšu tilta projektēšanas un būvniecības konkurss noslēdzās bez rezultāta, jo konkursā vienīgais piedāvājums bija aptuveni 100 miljoni eiro bez PVN, kas būtiski pārsniedza Rīgas domes paredzēto budžetu šim projektam. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 2025. gada 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

 

Šonedēļ atklāta ar Rīgas pašvaldības Mājokļu kompetences centra atbalstu renovētā daudzdzīvokļu māja Salacas ielā 7, kur pašvaldībai, sākot renovāciju, piederēja vairāki dzīvokļi.

“Pašvaldības nodrošinātā Mājokļu kompetences centra kvalitatīvā un profesionālā palīdzība ir bijusi izšķirīga ārējā finansējuma piesaistei projekta īstenošanā. Dzīvojamā māja Salacas ielā ir piemērs tam, kā sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem, apvienojumā ar pieejamo atbalstu, var pārvērst vidi degradējošu būvi par modernu un energoefektīvu mājokli,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Redzamākie un jūtamākie ieguvumi no daudzdzīvokļu namu atjaunošanas, protams, ir sakopta mājas fasāde un mazāki siltumenerģijas rēķini, taču dzīvojamās mājas atjaunošana palīdz risināt daudzas tehniskās problēmas. Izmantojot energoefektīvus materiālus un tehnoloģijas, var būtiski uzlabot ikvienas ēkas, kas ir būvēta pirms 30 vai vairāk gadiem, energoefektivitāti.

Salacas ielas daudzdzīvokļu mājā ir 23 dzīvokļi, no kuriem pieci, sākot renovācijas procesu, piederēja pašvaldībai. Projekta gaitā tika uzlabota ēkas energoefektivitāte, pastiprinātas nesošās konstrukcijas un modernizēta ventilācijas sistēma. Atjaunošanas ieguvumi ietver ne tikai ēkas vērtības pieaugumu un siltuma patēriņa samazināšanos, bet arī uzlabotu dzīves komfortu.

  • Darbu veicējs: SIA “Komercveiksmes”.
  • Ēkas apsaimniekotājs: SIA “Pilsētas namu pārvaldnieks”.

Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 400 000 eiro apmērā. Atbalsts dokumentācijas izstrādei 50% apmērā, saņemts no Altum.


Rīgas pašvaldības Mājokļu kompetences centrs izveidots, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un uzlabotu rīdzinieku dzīves kvalitāti. Mājokļu kompetences centrs īpaši koncentrējas uz dzīvojamām mājām, kurās pašvaldībai pieder vairāk nekā 30% no visu dzīvokļu īpašumu skaita – Rīgā tādu ir vairāk nekā 140. Speciālisti dzīvojamo māju pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašniekiem sniedz konsultācijas, palīdz sagatavot dokumentāciju un atbalsta līdzfinansējuma piesaisti, kā rezultātā dzīvojamā māja Salacas iela 7 kļuvusi par pirmo šāda veida projektu.

Pašlaik Mājokļu kompetences centrs strādā pie vēl 35 dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas sagatavošanas, lai turpinātu pilsētas mājokļu fonda atjaunošanu.

Ikviens, kurš plāno ēkas atjaunošanu, aicināts sazināties ar Mājokļu kompetences centru:

– ŠEIT

– 67012872

ivars.kalvis@riga.lv

 

18.12.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-426-lē “Par zemes vienības Brīvības gatvē 432 un tai piegulošās teritorijas lokālplānojuma redakcijas pilnveidošanu un pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums


Publiskās apspriešanas termiņš ir 15 darbdienas, no 7.01.2026. līdz 26.01.2026.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 19.01.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē: rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 19.01.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketuŠEIT.

Lokālplānojuma redakcija pilnveidota, svītrojot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 12. punktu “Minimālo autostāvvietu skaitu ir iespējams samazināt par 30 %” un aktualizētajā numerācijā 41. punktu izsakot jaunā redakcijā atbilstoši Valsts vides dienesta atzinumam “Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes nodrošināšanai, izņemot dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.” Veikti precizējumi Lokālplānojuma paskaidrojuma rakstā atbilstoši institūciju atzinumiem.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “RĪTAVA”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Reģionālie projekti”.

Ar lokālplānojuma pilnveidoto redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 26.01.2026. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 26.01.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Rīgas pašvaldība komercdarbības veikšanai izsludina atkārtotu nekustamā īpašuma nomas tiesību izsoli Torņa ielā 15, Rīgā.

Nekustamais īpašums sastāv no administratīvās ēkas 181,50 kvadrātmetru platībā un zemesgabala ar platību 66 kvadrātmetri. Īpašums tiek iznomāts komercdarbībai, bet zemesgabals īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai bez jaunas apbūves tiesībām. Nekustamā īpašuma nomas līgums tiek slēgts uz sešiem gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas.


Izsoles sākums: 7. janvārī plkst.13.00.

Izsoles pretendentu pieteikumu pieņemšana līdz 27. janvārim Elektronisko izsoļu vietnē – šeit.

Izsoles noslēgums: 6. februārī plkst.13.00.


Nekustamo īpašumu var apskatīt, iepriekš sazinoties un vienojoties par konkrēto apskates laiku ar D. Fridrihsbergu, tālr. 67012611, e pasts: dace.fridrihsberga@riga.lv vai I. Eglīti, tālr. 67012662, e pasts: inga.eglite@riga.lv.

Vairāk informācijas par nekustamo īpašumu – šeit.

 

17.12.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-421-lē “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas, izņemot Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas teritoriju, sarkano līniju lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir koriģēt sarkanās līnijas atbilstoši līdz 2026. gada 1. martam saņemtajiem fizisku un juridisku personu priekšlikumiem, tai skaitā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī precizēt sarkanās līnijas TIN28 (Pilsētas maģistrāļu ilgtermiņa attīstības teritorijās), kā to nosaka Rīgas teritorijas plānojums.

Lokālplānojuma ierosinātājs un izstrādātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Aicinām fiziskas un juridiskas personas līdz 2026. gada 1. martam iesniegt sarkano līniju korekciju priekšlikumus teritorijām, kur nav nepieciešama Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5. pielikuma “Ilgtermiņa transporta shēma” pārskatīšana, kā arī nav nepieciešama papildus projektēšana.

Rakstiskus priekšlikumus sarkano līniju korekcijām līdz 2026. gada 1. martam var iesniegt:

 nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;

nosūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos:

  • Brīvības ielā 49/53;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Rīgas domes lēmums
Darba uzdevums

 

2025. gada 17. decembrī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-422-lē “Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu”.

Grozījumu izstrādes mērķis ir pilnveidot un precizēt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, nodrošinot to atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un uzlabojot tiesisko regulējumu šādos jautājumos:

 vēsturisko zemesgabalu sadale, apvienošana un robežu pārkārtošana;

insolācijas prasības un to piemērošana;

arhitektūras konkursu piemērošana un organizēšana.

Grozījumu izstrāde tiks veikta paralēli 2023. gadā uzsāktajai jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei, lai paātrinātu attīstības ieceru īstenošanu un samazinātu administratīvo slogu attīstītājiem un uzņēmējiem.

Teritorijas plānojuma grozījumus izstrādās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Plašāka informācija par izstrādes procesu pieejama tīmekļvietnē: https://www.rdpad.lv/grozijumu-izstrade-speka-esosaja-rigas-vesturiska-centra-un-ta-aizsradzibas-zonas-teritorijas-planojuma/.

Rīgas domes lēmums
Darba uzdevums

 

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti. Pirmdien, 22. decembrī, promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī, kurā piedalīties tiks aicināti gan iedzīvotāji, gan mediji.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi, kurā patīkami uzturēties gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.

Tehniski sarežģītākais būvdarbu posms bija Daugavas krastmalas nostiprināšana

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem. Paralēli veikta inženierkomunikāciju – ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu, lietusūdens novadīšanas sistēmu, vājstrāvas tīklu, ielu apgaismojuma – pārbūve. Viens no projekta uzdevumiem bija saglabāt pilsētas vēsturisko un unikālo arhitektūru, tāpēc promenādes izbūvē maksimāli izmantoti vēsturiskie krastmalas apdares materiāli un elementi, tostarp atjaunotas vēsturiskās margas. Visā promenādes garumā ierīkots energoefektīvs apgaismojums, padarot šo vietu pievilcīgāku un drošāku arī tumšajā diennakts laikā.

Jaunā centrālā promenādes vieta – skatu laukums Daugavā, kas simbolizē Gaismas pils atspulgu ūdenī

Starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, iepretim Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, izbūvēts jauns, unikāls apskates objekts – 1950 m2 liels dzelzsbetona skatu laukums, ar granīta un betona plākšņu segumu. Tas veidots kā dažādu līmeņu pakāpienveida platforma ar pakāpienos iestrādātu dizaina apgaismojumu, sēdvietām un iespēju īslaicīgi pietauvoties arī kuģošanas līdzekļiem un laivām. Skatu laukuma forma ir īpaša gan izmērā, gan veidolā – tā simbolizē Gaismas pils atspulgu Daugavas ūdenī. Šāds objekts Daugavas akvatorijā izbūvēts pirmo reizi, un tā realizācijā izmantoti vairāki Rīgas pilsētvides būvniecībā līdz šim neizmantoti risinājumi. Skatu platforma ir vairāk nekā 2000 m² liela dzelzsbetona pakāpienveida konstrukcija, kas izbūvēta uz Daugavas gultnē iedzītiem 132 cauruļpāļiem. Šāds pāļu risinājums nodrošina konstrukcijas stabilitāti un ilgmūžību upes mainīgajos hidroloģiskajos apstākļos. Platformas pakāpienos integrēti dizaina gaismekļi, kas vienlaikus pilda gan funkcionālu, gan estētisku lomu, veidojot izgaismotu publisko telpu arī diennakts tumšajā laikā. Pakāpienveida forma ļauj platformu izmantot gan kā skatu punktu uz Daugavu, gan kā daudzfunkcionālu publisku telpu atpūtai un pasākumiem, vienlaikus nodrošinot pakāpenisku pāreju starp krastmalu un ūdens telpu. No skatu laukuma paveras plaša panorāma un ainava uz Vecrīgu un nodrošinās pieeju Daugavai visa gada garumā. Vienlaicīgi, šajā ziemas sezonā pieeja Daugavai būs izņēmuma kārtā ierobežota, jo būvdarbu noslēguma procesā ir konstatēta nepieciešamība izbūvēt papildu pretslīdes pārklājumu. Šādu pārklājumu ir iespējams uzklāt tikai pie atbilstošiem laika apstākļiem.

Gājēju un veloinfrastruktūra ar nodrošinātām vides pieejamības prasībām

Visā promenādes garumā – no tilta pār Bieķeņgrāvi (Mūkusalas apļa) līdz Akmens tiltam – izbūvēta droša un ērta gājēju un veloinfrastruktūra, ievērojot vides pieejamības prasības. Pie Akmens tilta uzbrauktuves izbūvēta jauna betona pandusa konstrukcija ar apgaismotu tuneli, kas savieno promenādi ar tiltu un nodrošina ērtu piekļuvi gan gājējiem, gan velobraucējiem. Tunelis apstrādāts ar krāsu, kas aizsargās pret vandālismu un grafiti zīmējumiem. Zem Akmens tilta paplašināta gājēju ietve un izbūvēts apgaismojums, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos uz promenādes otru pusi pie AB dambja. Saglabātas arī tilta kāpnes, atjaunojot tās pakāpienus. Gājēju ietvēm ir taktilais segums ar vadulām un taktilajām pumpām, lai cilvēki ar redzes traucējumiem varētu droši pārvietoties un šķērsot ielu. Promenādē izbūvēts jauns divvirzienu veloceļš, kas savienosies ar veloceļu “Centrs – Ziepniekkalns”, kurš savukārt savienosies ar veloceļu “Rīga – Ķekava”. Pie atpūtas zonām un intensīvajiem gājēju plūsmas mezgliem izvietotas velonovietnes.

Promenādes teritorijā iestādīti 68 jauni koki un teju 1000 dažādu krūmu, kā arī uzstādīti dažādi labiekārtojuma elementi. Soliņu sēdvirsmām izmantots dabīgs materiāls – lineļļā piesūcināts koks, un visā promenādes garumā izvietotas atkritumu urnas.

Promenādes posms 140 m garumā starp Dzelzceļa tiltu un Kīleveina grāvja ieteku Daugavā saistībā ar “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras projekta risinājumiem netika realizēts un šo posmu ir plānots pārbūvēt vienlaicīgi ar divu tiltu pār Kīleveina grāvi atjaunošanu. Lai nodrošinātu vides pieejamības prasības pašlaik šajā posmā izveidots pagaidu risinājums – panduss, ko varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji.

Kuģošanas iespējas laivotājiem

Lai veicinātu kuģošanu Daugavā, promenādē izbūvētas četras īslaicīgas apstāšanās piestātnes mazizmēra ūdenstransportam (laivām). Trīs no tām ir Daugavā izvietoti peldoši pontoni, kuru augstums mainās atkarībā no ūdens līmeņa, bet ceturtā ierīkota pie galvenā skatu laukuma. Pontonu konstrukcijas izveidotas tā, lai tās izturētu gan spēcīgu vēju, ūdens līmeņa svārstības, gan ledus kustību Daugavā. Katrā piestātnē var pietauvoties mazizmēra laivas un ir nodrošināts elektrības pieslēgums. Piestātnes būs pieejamas visu gadu. No promenādes un piestātnēm lēkt ūdenī nedrīkst, taču drošības nolūkos visā promenādes garumā ierīkotas 52 spilgti dzeltenas glābšanas trepes, kā arī pieejami 13 glābšanas riņķi, kas nepieciešamības gadījumā nodrošina iespēju nokļūt krastā.

Promenāde kļūs par aktīvās atpūtas vietu

Promenādē netālu no Mūkusalas rotācijas apļa izbūvēts aktīvās atpūtas laukums skrituļslidotājiem. Pie Akmens tilta, netālu no skatu laukuma, izbūvēts jauns bērnu rotaļu laukums, bet AB dambja pusē izveidots vingrošanas laukums. Promenādē izbūvētas trīs dzeramā ūdens uzpildes stacijas. Apmeklētāju ērtībām gan pie Mūkusalas apļa, gan posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu uzstādīta publiskā tualete ar pašattīrīšanās sistēmu. Visā promenādes garumā izbūvēts mūsdienīgs apgaismojums nodrošinot teritorijas pieejamību un drošību arī diennakts tumšajā laikā.

Apmeklētājiem, kuri uz promenādi dosies ar automašīnu, Mūkusalas ielas malā izbūvētas paralēlās stāvvietas īslaicīgai transportlīdzekļu novietošanai, kā arī pārbūvēts stāvlaukums pie Akmeņu ielas, kurā vienlaikus varēs novietot vairāk nekā 30 automašīnas un trīs vietas paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd tiek veikta promenādē izvietotā būvžoga demontāža un paralēli tiek veikti teritorijas uzkopšanas darbi. Atsevišķās promenādes vietas ir paredzēta papildus aprīkojuma uzstādīšana, līdz ar to dažās vietās vēl tiks saglabāts būvžogs un citi elementi.


Mūkusalas krastmalas rekonstrukcija sākta 2023. gada decembrī un ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai. Būvniecība pabeigta plānotajā termiņā. Projektu realizēja Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Būvdarbus veica SIA “Tilts”, būvprojekta izstrādi veica SIA „BM-projekts”. Būvuzraudzību nodrošināja SIA “Geo Consultants”. Kopējais Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai finansējums sasniedza 20,8 miljonus eiro bez PVN. 85% no izmaksām finansēti ar Valsts kases aizdevumu, bet 15% ir Rīgas pašvaldības finansējums.

dji_fly_20251223_140018_0118_1766491986158_photo

Piektdien, 19. decembrī, pie ēkas Eduarda Smiļģa ielā 23a svinīgi atklāta no jauna izgatavotā piemiņas plāksne folkloristam, rakstniekam un publicistam Krišjānim Baronam. Šajā mājā viņš, tobrīd 65 gadus vecs, turpināja darbu pie plašā tautasdziesmu sakārtojuma, kas kļuva par nozīmīgu latviešu kultūras vērtību.

“Krišjānis Barons ir un paliek viena no mūsu tautas lielākajām vērtībām — leģenda un stūrakmens, uz kura balstās latviešu nācijas pašapziņa. Godāt šādus dižgarus ir mūsu svēts pienākums, un tas jādara ne tikai piemiņas brīžos, bet ik dienu, kopjot un izprotot viņu atstāto mantojumu. Pateicos iedzīvotājiem, kuri pirmie pamanīja plāksnes pazušanu un nepalika vienaldzīgi. Lai atjaunotā piemiņas plāksne kalpo kā atgādinājums par cilvēku, kurš ar savu darbu veidoja mūsu garīgo telpu. Novēlu, lai šī vieta aicina nākt ikvienu – bērnus, jauniešus, ģimenes un lai viņi zinātu, kāds cilvēks šeit reiz dzīvojis un ko viņš devis Latvijai,”

pauž Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis

Plāksnes atjaunošanu Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdeva Rīgas domes vadība, jo vēsturiskā zīme pirms trim gadiem tika nozagta. Tā kā tā bija veidota no divām masīvām bronzas daļām, pastāv aizdomas, ka zagļi bijuši metāla meklētāji. Ēkas īpašnieki ir piekrituši plāksnes atjaunošanai tās vēsturiskajā vietā.

Mājas iedzīvotāju pārstāve Elīna Rudeviča priecājās, ka bijusi iespēja piemiņas plāksni uzstādīt vēl šogad.

“Šī māja nav stāsts tikai par mums, kas tajā dzīvo šodien. Tā ir dzīva vēstures liecība, kas joprojām ir klātesoša.”

Jauno plāksni veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, kurš savulaik radīja arī 1985. gadā atklāto oriģinālo plāksni. Konsultējoties ar Krišjāņa Barona muzeju, tēlnieks Strupulis izstrādāja jaunu skici. Šoreiz plāksne veidota no pulēta granīta, uz kura piestiprināts bronzas bareljefs, nodrošinot gan ilgmūžību, gan vizuālu veidolu, kas atbilst piemiņas vietas nozīmei.

Tagad uz plāksnes ir uzraksti latviešu un angļu valodā, jo Rīgas Pieminekļu aģentūra uzskata, ka ir būtiski informēt tūristus par nozīmīgāko Krišjāņa Barona darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Viņš bija pirmais latvietis, ko vācu draudze atļāva izvadīt no Doma baznīcas.

Nams Eduarda Smiļģa (agrāk Dārtas) ielā 23a ir nozīmīga vieta Latvijas kultūras vēsturē. Tieši šeit par Dainu tēvu dēvētais Krišjānis Barons pabeidza lielu daļu no “Latvju dainu” krājuma, kas viņa kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam. Šajā namā viņš dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Baronu ģimene pārcēlās uz Pārdaugavu 1900. gadā, kad viņa dēla – ārsta Kārļa Barona – ģimene kļuva kuplāka un viņam bija nepieciešama sava dzīvesvieta. Lai gan Dainu tēvs labprāt būtu strādājis klusā lauku vidē, praktisku iemeslu dēļ izvēlējās Pārdaugavu, jo šeit bija vieglāk saņemt un nodot “Latvju dainu” korektūras un uzturēt aktīvu saraksti.

Māja, kurā Baroni dzīvoja, tolaik bija neliels, vienkāršs namiņš. Viņi mitinājās apakšstāvā, ar logiem pret ielu un atsevišķu ieeju, kas agrāk kalpojusi nelielam veikalam vai darbnīcai. Gan Krišjānis Barons, gan ciemiņi pārsvarā izmantoja ieeju no pagalma. Ēka pārbūvēta 1937. gadā, iegūstot cementa apmetumu, kas saglabājies līdz mūsdienām.