Arhīvs birkai: Pilsētvide

Iedzīvotāji aicināti pieteikties smilts saņemšanai ietvju kopšanai

Rīgas pašvaldība jau trešo gadu atbalsta Rīgas piegulošo teritoriju apsaimniekotājus, nodrošinot tos ar pretslīdes kaisāmo materiālu – smilti – cietā seguma gājēju ietvju kopšanai.

Uz pašvaldības atbalstu var pretendēt nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš kopj piegulošo teritoriju, ja piegulošajā teritorijā atrodas gājēju ietves ar cieto segumu. Uz vienu īpašumu varēs saņemt kaisāmo materiālu 50 kg apjomā.

Lai saņemtu pretslīdes kaisāmo materiālu:

  • iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, rakstot uz e-pastu: aic@riga.lv (norādot kontaktinformāciju saziņai) vai zvanot pa tālruni 80000800;
  • dodoties saņemt smilti, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu anketu, apliecinot smilts saņemšanas nepieciešamību (anketa pieejama ŠEIT).

Smilti varēs saņemt katru nedēļu, šādās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra un Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes adresēs:

  • Daugavpils ielā 31 (pirmdienās un trešdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Ieriķu ielā 43A (otrdienās un ceturtdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Gobas ielā 6A (otrdienās un ceturtdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Uzvaras bulvārī 16A (pirmdienās un trešdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30).

Tāpat tiks nodrošināta smilts saņemšana lapu savākšanas akcijas norises laikā. Lai varētu prognozēt nepieciešamo smilts daudzumu un paātrinātu tās izsniegšanu uz vietas, iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā.

Smilts saņemšana lapu nodošanas punktos:

Sestdien, 23. novembrī:

  • Mežaparka apkaimē – no plkst. 9.00 līdz plkst. 11.00 pie Siguldas prospekta Nr. 12 (autostāvvieta);
  • Čiekurkalna apkaimē – no plkst. 13.20 līdz plkst. 15.20 Rusova un Čiekurkalna 6. šķērslīnijas krustojumā;
  • Vecāķu apkaimē – no plkst. 16.50 līdz plkst. 18.00 pretī Garciema ielai Nr. 10 (autostāvvieta).

Svētdien, 24. novembrī:

  • Ziepniekkalna apkaimē – no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 Mālu ielā 11;
  • Imantas apkaimē – no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Jūrmalas gatves, Progresa un Kooperatīva ielas krustojumā.

Sestdien, 30. novembrī:

  • Bieriņu apkaimē – no plkst. 09.00 līdz plkst. 11.00 Zemītes un Mežotnes ielu stūrī;
  • Pleskodāles apkaimē – no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 Kukšu ielā pretī Pleskodāles kapiem.

Svētdien, 1. decembrī:

  • Teikas apkaimē – no plkst. 9.00 līdz plkst. 11.00 pie Dzērbenes ielas Nr. 14 (autostāvvieta);
  • Dārzciema apkaimē – no plkst. 12.45 līdz plkst. 14.00 Kraukļu ielas un Pildas ielas krustojumā;
  • Purvciema apkaimē – no plkst. 14.30 līdz plkst. 16.10 pie Madonas ielas 10A.

Vēršam uzmanību, ka smilts paņemšanu, aiznešanu un iekraušanu savā transportlīdzeklī nodrošina pats iedzīvotājs.

 

Rīgā norisināsies lekcija par vēsturisko jumta segumu atjaunošanu

Ceturtdien, 21. novembrī, plkst. 16.00 Koka Rīga telpās, Krāsotāju ielā 12, notiks lekcija “Vēsturiskie jumta segumi Rīgas pilsētā un to atjaunošana”, kurā varēs iegūt zināšanas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Savās zināšanās un praktiskajā pieredzē par vēsturisko jumtu atjaunošanu dalīsies Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs un sertificēts jumtu eksperts Armands Liede, kura loma daudzos Latvijas kultūras mantojuma projektos, tostarp Doma baznīcām Rundāles un Cēsu pilīs, ļauj viņam sniegt padziļinātu skatījumu par to, kā efektīvi un autentiski atjaunot jumtus.

Lekcijā tiks apskatītas šādas tēmas:

  • Vēsturisko jumtu segumi Rīgas centra apbūves aizsardzības zonās;
  • Veiksmīgie un neveiksmīgie jumtu atjaunošanas piemēri;
  • Tipiskās kļūdas jumtu atjaunošanas darbos un kam pievērst uzmanību, pieņemot darbus;
  • Padomi jumta ilgmūžības saglabāšanai un siltināšanai;
  • Vai labāk restaurēt jumtu, vai tā detaļas, vai arī nomainīt visu;
  • Jumta konstrukcijas un to “vājās” vietas.

Pieteikšanās aizpildot anketu – ŠEIT.

Bābelīša atpūtas zona pabeigti labiekārtošanas darbi: nākamgad gaidāmi papildus uzlabojumi

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānoto labiekārtojuma elementu atjaunošanu iedzīvotāju iecienītajā atpūtas vietā pie Bābelīša, uzstādot jaunus soliņus, galdus, grilus un atjaunojot gājēju laipu.

“Juglas apkaimes iedzīvotāji tagad ieguvuši vēl vienu sakārtotu un patīkamu atpūtas vietu, ko iecienījuši arī rīdzinieki no citām apkaimēm. Jau Zilā karoga piešķiršana šai peldvietai apliecina par tās labo kvalitāti, bet tagad esam to papildinājuši ar jaunu labiekārtojumu, kas ļaus lieliski atpūsties – desmit esošajiem atpūtas soliem atjaunots koks dēļu segums, atjaunota koka gājēju laipa, ierīkotas astoņas atpūtas/piknika vietas ezera krastā, uzstādot astoņus galdus ar 16 soliem un astoņiem stacionāriem griliem, kā arī uzstādīti deviņi jauni atpūtas soli un 17 atkritumu tvertnes. Tāpat izveidots žogs volejbola laukumam, bet ziemas peldētājiem ierīkota ugunskura vieta ezera krastā – atpūtas sols ar metāla statīvu ugunskuram. Pie paveiktā neapstāsimies un plānojam turpināt attīstīt šo teritoriju, gan uzlabojot vides pieejamību, gan izveidojot jau nu pastaigu taku un slēpošanas trasi,”

uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

“Kopš izpilddirekciju likvidēšanas un peldvietu un aktīvo atpūtas zonu nodošanas Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanā tās ir piedzīvojušas ievērojamus uzlabojumus, nodrošinot labāku pieejamību un kvalitatīvāku atpūtu rīdziniekiem. To arī apliecina šogad iegūtais Zilā karoga sertifikāts Bābelīša peldvietai – jau trešais Zilais karogs galvaspilsētā. Ir tāds teiciens, ka Rīga nekad nebūs gatava, man gan gribētos teikt, ka ar katru infrastruktūras uzlabojumu Rīga kļūst pieejamāka un labāka! Paldies departamenta kolēģiem par padarīto!”

norādīja departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Kopā Bābelīša piegulošajā teritorijā labiekārtojuma elementu atjaunošana, piegāde un uzstādīšana izmaksāja 146 000 eiro, ierēķinot PVN.

📸 FOTO

Bābelītī ir viena no astoņām pašvaldības oficiālajām peldvietām. Šogad pirmo reizi pie Bābelīša peldvietas tika pacelts Zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Tāpat ir arī virkne labiekārtotu aktīvo atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām netiek nodrošināta glābšanas uz ūdens dienesta glābēju darbība.

Rīgas pašvaldība šogad, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošināja uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

 

Decembra sākumā slēgs satiksmi uz pārvada pār dzelzceļu Altonavas ielā; plānots veikt tā pārbūvi

Pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Tuvākajā laikā departaments sāks darbu pie iepirkuma dokumentācijas “Altonavas pārvada pārbūve” gatavošanas. Transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada plānots slēgt 4. decembrī. Tomēr, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi, ierobežojumi varētu stāties spēkā ātrāk. Pārvada slēgšana radīs zināmas neērtības, tomēr drošības riski, kas var rasties, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti.

Iepazīstoties ar Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātiem, secināts, ka iepriekš aplūkotā ideja par pagaidu tilta būvniecību nav tehniski un ekonomiski izdevīga. Pagaidu tilta novietošanai būtu nepieciešams pārbūvēt esošā pārvada balstus un atbalstsienas, kā arī palielināt esošā uzbēruma slīpumu, kas ievērojami pasliktinātu satiksmes drošības līmeni krustojuma zonā. Realizējot iepriekš minētos pagaidu tilta izbūves nosacījumus, tā izmaksas pārsniegtu esošā pārvada pārbūves izmaksas. Līdz ar to departaments tuvākajā laikā ir plānojis sākt darbu pie iepirkuma “Altonavas pārvada pārbūve” dokumentācijas gatavošanas. Pēc iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas sekotu iepirkuma izsludināšana un projekta realizācija.

“Saņemot Altonavas pārvada tehnisko izpēti, secinām, ka no sākotnējās idejas par pagaidu tilta izbūvi tomēr būs jāatsakās. Izpētē ir piedāvāti divi būvniecības varianti – lai gan to izmaksas ir līdzīgas, saimnieciski izdevīgākais ir risinājums, kas paredz pārvada pārbūvi. Jauna pārvada izbūve arī sniedz iespēju izbūvēt platāku brauktuves konstrukciju, līdz ar to uz pārvada varētu ierīkot vides pieejamības prasībām atbilstošu ietvi – ērtu gājēju un velosipēdu kustībai, kā arī autotransporta pārvietošanās par pārvadu kļūtu ērtāka. Atbilstoši izpētei, pārvada pārbūves provizoriskās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro un no pārbūves projekta izstrādes līdz jauna pārvada pabeigšanai, varam nokļūt aptuveni divu gadu laikā,”

norāda Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns

📸 FOTO

Ņemot vērā rekomendācijas, kuras ieteiktas pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, pieņemts lēmums transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada slēgt 4. decembrī. Gājēju un velosipēdistu kustībai pārvads paliks atvērts. Atzinumā tika rekomendēts pārvada tīrīšanu ziemā veikt ar mehanizētiem līdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 5 tonnas. Ziemas uzturēšanas darbu veikšanā izmantotā tehnika pārsniedz minēto masu, tādēļ pārvads satiksmei ir jāslēdz pirms ziemas sākšanās. Līdz ar to, satiksmes ierobežojumi uz pārvada varētu stāties spēkā ātrāk, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi. Par gaidāmo satiksmes ierobežojumu stāšanos spēkā un iespējām tos apbraukt, pašvaldība informēs atsevišķi.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus. Ņemot vērā, ka pārvads šķērso trasi, kuru bija paredzēts pārbūvēt infrastruktūras objekta “Rail Baltic” ietvaros, nojaucot esošo pārvadu, pašvaldība līdz šim neveica kapitālieguldījumus tā remontdarbos. Vēl joprojām “Rail Baltic” īstenotāji nav snieguši konkrētas atbildes par saviem plāniem attiecībā uz šo posmu, bet pašvaldības uzdevums ir rūpēties par drošu un ērtu satiksmi, tādēļ, izvērtējot drošības riskus, pieņemts lēmums par pārvada slēgšanu.

Pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, secināts, ka pārvada velves bojājumu apjomi ir palielinājušies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ, mitruma un sala radītu bojājumu dēļ, betons ap plaisām izdrūp. Tāpat tika konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm. Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Izdrupumiem no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rodas apdraudējums arī vilcienu satiksmei. Jau iepriekšējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli pašvaldība bija saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

 

Rīgā līdz pavasarim ieziemoti dzeramā ūdens krāni; nākamgad plāno izvietot vēl vairākās vietās

Iestājoties aukstākam laikam, Rīgā beigušas darboties 13 pašvaldības pārziņā esošās strūklakas, kā arī ieziemoti vairāk nekā 30 galvaspilsētā uzstādītās brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Nākamgad iecerēts turpināt darbu gan pie esošo strūklaku atjaunošanas, gan jaunu brīvkrānu uzstādīšanas dažādās apkaimēs.

“Šovasar uzstādījām vēl 11 jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem. Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm un nākamgad plānojam izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, lielāko daļu brīvkrānu ziemā nevis demontēs, bet gan tikai atslēgs ūdens padevi un iepakos īpašos pārvalkos, lai izvairītos no iespējamiem bojājumiem demontāžas un pārvietošanas laikā.

Savu darbību ziemā nepārtrauc četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem:

  • Jūrmalas gatvē 133;
  • pie Voleru ielas 65;
  • pie Mazās Vējzaķsalas 17;
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6). Pārējo brīvkrānu darbību paredzēts atjaunot vasaras sezonā.

Nākamgad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.

Šogad jauni brīvkrāni uzstādīti:

  • Centrāltirgū (starp Gaļas un Piena paviljoniem);
  • pie Anniņmuižas parka (Anniņmuižas bulvārī 77);
  • Latgales parkā (pretī Balvu ielai 13);
  • Operas skvērā (Brīvības laukums 1);
  • Nordeķu parkā (Dzirciema iela 60);
  • Viesturdārzā (Hanzas iela 28);
  • Biķernieku mežā (Lielvārdes iela 68 k-1);
  • Bolderājas promenādē (Lielā iela);
  • pie Māras dīķa (pretī Mārupes ielai 33);
  • divas Uzvaras parkā (pie koka terases un pie skeitborda laukuma).

2022. gadā Rīgā tika izbūvēti septiņi brīvkrāni, bet 2023. gadā tiem pievienojās vēl 11. Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

Strūklakas

Strūklaku sezonu uzņēmums “Rīgas meži” šogad atklāja ātrāk nekā citus gadus – pirmā strūklaka pilsētas kanālā tika ieslēgta jau 10. aprīlī. Pēc tam tika iedarbinātas arī pārējās strūklakas. Tagad strūklakas ir ieziemotas, līdz ar to strūklaku sezona Rīgā būs ilgusi aptuveni pus gadu.

Strūklaku mazie remonti sezonas laikā tiek veikti regulāri, tā nodrošinot to estētisko un vizuālo iederību pilsētas ainavā, kā arī karstajās vasaras dienās sniedzot iedzīvotājiem tik patīkamo veldzi. Sezonas laikā tika veikti arī būtiskāki strūklaku uzlabojumi un remonti. Piemēram, Bastejkalna kaskādē, strūklakā pie Kongresu nama, Ziedoņdārza strūklakā “Vardītes”, savukārt Operas skvēra strūklakā “Nimfa” veikta detaļu apstrāde un konservācija pret dolomīta akmeņu sadrupšanu.

Sezonas laikā strūklakas, kuras atrodas slēgtajos baseinos vai tā saucamie bradājamie baseini, regulāri tīrīja. Tāpat uzņēmuma darbinieki reaģēja arī tādos gadījumos, kad tika saņemta informācija no iedzīvotājiem par to, ka strūklakā vai baseinā ir novērots piesārņojums.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Ja tiks piešķirts nepieciešamais finansējums, nākamgad plānots veikt Kronvalda parkā esošās strūklakas “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” atjaunošanu, kā arī izstrādāt projektu Viesturdārza strūklakas atjaunošanai.

 

Jorģa Zemitāna tiltu plānots pārbūvēt līdz 2026.gada rudenim

, ,

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim. Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi sadalīti trīs etapos un katrā no etapiem satiksmes dalībniekiem tiks nodrošinātas divas braukšanas joslas katrā virzienā, šādi satiksmes ierobežojumi pirmajā etapā saglabāsies orientējoši līdz pat nākamā gada 6.maijam. Par papildus satiksmes ierobežojumiem Jorģa Zemitāna tiltam piegulošajā teritorijā, kā arī Pērnavas ielas un Aleksandra Čaka ielas krustojumā, veicot komunikāciju tīklu pārbūvi, informācija tiks sniegta pirms šo darbu uzsākšanas.

Pārbūves laikā tiltam tiks saglabāti esošie balsti un laidums, bet pilnībā tiks pārbūvēta brauktuve, izveidojot trīs joslas, no kurām viena būs sabiedriskā transporta josla, kā arī paredzēti divvirzienu veloceliņi un gājēju ietve katrā pārvada pusē. Tāpat uz tilta tiks saglabāta sabiedriskā transporta pieturvieta.

Kopumā pārbūves laikā tilts iegūs mūsdienīgu dizainu, pilnībā tiks demontētas un no jauna izbūvētas kāpnes, ierīkotas taktilās joslas, lifts, eskalators uz tilta un atjaunoti mobilitātes punkti, tādā veidā būtiski uzlabojot velo un gājēju infrastruktūru. Tostarp tilta pārbūves laikā tiks atjaunotas arī tiltam piegulošās teritorijas pie tirdzniecības centra “Domina”, kā arī Pērnavas un Čaka ielas krustojums.

12

Plānots, ka kopumā tilta pārbūve izmaksās līdz 24,2 miljoniem eiro, no pašvaldības budžeta tam piešķirot līdz 3,6 miljoniem eiro un 20,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

 

Sācies fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” skatītāju simpātiju balsojums

Aicinājums balsot par savu favorītu Pārdaugavas kultūras apvienības Facebook profilā. Drīzumā gaidāma fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” noslēguma izstāde.

Fotokonkurss ļauj iepazīt un atklāt Pārdaugavu no dažādiem skatupunktiem. Meklējot Pārdaugavai raksturīgās vietas, noskaņas, cilvēkus, parādības un notikumus, no aprīļa līdz oktobrim ikviens varēja iesūtīt savas fotogrāfijas kādā no kategorijām: “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide”.

Ar pieaugošu intensitāti trīs kārtās kopā tika iesniegti 175 pieteikumi – 1139 fotogrāfijas.

Iesūtītās fotogrāfijas vērtē profesionāla žūrija – Arnis Balčus, Gvido Kajons un Inta Ruka. Ņemot vērā kategoriju dažādību, žūrijā tika aicināti mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem. Starptautiski atpazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka ir izcila portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas pārstāve, kura ar katru izvēlēto tēmu strādā ļoti personiski. Fotogrāfs Gvido Kajons ir izsmalcināts melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars, kuram šķiet saistoša satīriski tverta ielu tematika. Fotogrāfs, žurnāla “Foto Kvartāls” un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” vadītājs Arnis Balčus pārstāv dokumentālo un mākslas fotogrāfiju, savos darbos skar sociāli kritiskas tēmas un tver procesuālas laikmeta noskaņas.

  • “Torņakalns”, 2023. Autors Augusts Boleiko
12

Līdz 2024. gada 14. novembrim norit skatītāju simpātiju balsojums, kurā ikviens var atbalstīt savu favorītu Pārdaugavas kultūras apvienības Facebook profila galerijās

Balsojumam nodotas fotogrāfijas, ko konkursa žūrija ir virzījusi finālam. Fotokonkurss ir radījis plašu sabiedrības interesi un iesaisti. Dalībnieki ir fiksējuši gan ikdienas dzīvi, ainavas un urbānās vides estētiku, gan dažādus notikumus Pārdaugavas kultūras dzīvē, paradoksālas situācijas un laikabiedru emocijas portretos.

Labāko fotogrāfiju izlase tiks eksponēta izstādē, kas notiks Kultūras centrā “Imanta” no 2024. gada 28. novembra līdz 2025. gada 2. februārim. Konkursam noteikts balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR, lai apbalvotu pirmo trīs vietu ieguvējus visās kategorijās. Konkursa rezultātu paziņošana notiks izstādes atklāšanā 2024. gada 28. novembrī plkst. 18.00.

Publikācijā izmantoti attēli:
“Pārdaugavas brokolis”, 2024. Autors Jurijs Rudzeišs
“Pazaudētais vainadziņš”, 2024. Autore Inese Kušķe
“Torņakalns”, 2023. Autors Augusts Boleiko

 

Līdz 2026.gadam plānots izbūvēt satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu

, ,

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

“Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi – plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Patlaban pārvadā notiek inženiertīklu izbūve, pāļu urbšana, tilta balstu un laidumu būvniecība, ielu un ceļu izbūve. Kā nākamie darbi objektā tiek plānoti tērauda laidumu montāža un uzbīdīšana pār Sarkandaugavu.

📸 FOTO

Kā atzīst būvnieki, lielākie izaicinājumi darbu procesā ir tādi, ka būvniecība notiek šauros, ierobežotas teritorijas apstākļos un virs ūdens, kas apgrūtina konstrukciju montāžu, kā arī darbu plānošana, lai netraucētu blakus esošo teritoriju darbībai, tai skaitā SIA “MAN-TESS” un Rīgas brīvostas teritorijām. Tas prasa izstrādāt un ievērot kustības grafikus, paredzēt uzgaidīšanas vietas, ierobežot kustības ātrumu un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Kundziņsalas teritorijā pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma jau realizēta lielākā daļa būvniecības darbu – izbūvēti savienojošie ceļi, laukumi, atbalstsienas, inženierkomunikācijas, apgaismes balsti. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa muitas kontroles punkta infrastruktūras – nojume un ēka, un patlaban notiek darbs pie iekštelpu apdares un aprīkojuma uzstādīšanas. Paredzamais visu darbu pabeigšanas termiņš 2025.gada pirmā puse.

“Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Vienlaikus par Kundziņsalā esošajām brīvajām industriālajām teritorijām interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski investori, izskatot tās kā potenciālu vietu atjaunīgās enerģijas projektu nobāzēšanai, piemēram, vēja enerģijas vai to komponenšu ražotnēm. Kundziņsalas ostas terminālos šobrīd tiek apkalpots vairāk 1000 kravas auto vienību dienā,”

stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

🔎 Pārvada vizualizācijas VIDEO: https://failiem.lv/f/tdqrxt3bdp

Vizualizācijas izstrādātājs: SIA “InDizains”

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Rīgas 47. vidusskolā tapis daudzfunkcionāls sporta laukums

Trešdien, 30. oktobrī, Rīgas 47. vidusskolā, Skaistkalnes ielā 7, atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar basketbola laukumu, skrejceliņiem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem un citu sporta veidu trenēšanās iespējām.

“Rīgas 47. vidusskola, kur basketbols ir viens no pieprasītākajiem sporta veidiem, jau ilgi ir gaidījusi jaunos basketbola laukumus un lielo āra sporta infrastruktūru un beidzot skolēni varēs aizvadīt sporta stundas šajā stadionā. Šis sporta laukums, tāpat kā citi, nozīmē uzlabojumus Rīgas apkaimēs, jo tas būs pieejams arī vietējiem iedzīvotājiem pēc mācību stundām. Lai šajā stadionā tiek ielikti pamati jauno sportistu nākotnei, un mēs ar lepnumu varēsim atskatīties, ka tieši pašvaldība ir palīdzējusi šiem jauniešiem attīstīt savu talantu sportā, atjaunojot sporta infrastruktūru,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Skolas teritorijā izbūvēts multifunkcionāls laukums, skrejceliņš ar divām joslām, tāllēkšanas sektors, ielu vingrošanas rīki, galda spēles (teniss un tekbols).

Skolas teritorijā veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi – atjaunots segums, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas, velonovietnes, skeitbordu un skrejriteņu turētāji, labiekārtota saimniecības zina, apgaismojuma un videonovērošanas izbūve, kā arī zāliena atjaunošana.

Kopējā labiekārtojuma teritorijas platība – ap 4000 m2.

📸 FOTO

Kopējais finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas 47.vvidusskolā – 598 770 eiro ar PVN.

Darbus veica pilnsabiedrība “Guliver Constrction”. Būvuzraudzību veica “IK 57”.

 

Lucavsalā izbūvēta jauna iela un Laivu ielas turpinājums

Šoruden noslēgusies Laivu ielas un jaunas ielas izbūve Lucavsalā, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Realizējot būvprojektu, attīstīta degradētās teritorijas daļa, padarot to ērtāku un patīkamāku Lucavsalas iedzīvotājiem. Izbūvēto ielu kopgarums sasniedz 1,3 kilometrus.

Realizējot projektu, izbūvēts Laivu ielas turpinājums (aptuveni 0,65 km garumā) ar apgriešanās laukumu un jauna iela (aptuveni 0,66 km garumā), kas savieno Lucavsalas ielu ar Laivu ielu. Gar Laivu ielas brauktuves vienu pusi, virzienā no Salu tilta uz Dienvidu tiltu izbūvēts atdalīts gājēju un velosipēdu ceļš, bet otrā pusē gājēju ietve. Starp brauktuvi un ietvēm izbūvēta sadalošā josla ar zaļo zonu, kurā izvietots ielas apgaismojums. Izbūvētā brauktuve ir ar divām braukšanas joslām – viena josla katrā virzienā. Brauktuves kopējais platums ir septiņi metri, tādējādi nodrošinot iespējamā sabiedriskā transporta kustību. Tāpat ir izbūvētas divas sabiedriskā transporta pieturvietas – iekškvartāla ielā un apgriešanās laukums.

📸 FOTO

Projekta gaitā izbūvēta slēgta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un ielu apgaismojums, kā arī veikta esošās gaisvadu elektropārvades līnijas posma pārbūve kabeļlīnijā un sakaru kanalizācijas izbūve.

Iepriekš ziņots, ka darbi Lucavsalā apstājās, jo būvuzņēmējs, kurš darbus bija sācis, tos ilgstoši neveica un pārkāpa līguma nosacījumus. Tāpēc departaments lauza līgumu ar būvuzņēmēju. Pēc tam, atklāta konkursa kārtībā, tika izraudzīts būvuzņēmējs SIA “BINDERS”, kas iesāktos darbus pabeidza.

Līguma kopējā summa – 1,6 miljoni eiro (t.sk. PVN).