Arhīvs birkai: Pilsētvide

Informēs par ietvju un brauktuvju kopšanu Rīgā pēc ziemas sezonas

Piektdien, 21. martā, plkst. 8.30, Jāņa Dikmaņa ielā (pretim “Luminor” Klientu apkalpošanas centram) notiks preses konference, kurā Rīgas pašvaldības pārstāvji informēs par aktualitātēm un veicamajiem darbiem ietvju un brauktuvju sakopšanā pēc ziemas sezonas.

Pasākumā piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes vadītājs Viktors Admidiņš, uzturētāju pārstāvji, kā arī laipni aicināti mediji.

Pasākuma laikā pašvaldības speciālisti pastāstīs par aizvadīto ziemas sezonu, par ielu un ietvju uzkopšanas kārtību pēc tās, informēs par jaunākajām aktualitātēm, kā arī būs iespēja klātienē apskatīt pilsētai pieejamo ielu un ietvju uzkopšanas tehniku.

Precīzas pasākuma norises vietas koordinātas atrodamas šeit: https://maps.app.goo.gl/TvpZyDRSfTjHDGJi9

Jau ziņots, ka kopš marta sākuma pilsētas ielās pakāpeniski sākta ietvju un brauktuvju sakopšana pēc ziemas sezonas. Vispirms tiek sakoptas sabiedriskā transporta pieturvietas un drošības saliņas, zaļās zonas, kā arī ietves. Pakāpeniski sākta arī brauktuvju malu sakopšana 1. un 2. uzturēšanas klases ielās, kurās ir intensīvāka satiksmes plūsma.

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

,

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 22. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā. Mums kopā jārīkojas savas planētas labā, saudzīgi un efektīvi izmantojot dabas resursus. Aicinu ikvienu solidarizēties un uz stundu izslēgt apgaismojumu savās mājās,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – fasādes apgaismojumu gan Rātsnamā, gan Apkaimju iedzīvotāju centra fasādēm Ieriķu ielā 43a un E. Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, vienā katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 20 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Sestdien, 22. martā, pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda atgriezīsies jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar “gaismas izslēgšanas” brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu.

Aicinājums “Velti stundu Zemei” mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Zemes stunda ir vairāk nekā tikai mirklis – tā ir kustība, kas jau 19 gadus turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, atgādinot par mūsu kolektīvo atbildību radīt cerīgāku un noturīgāku nākotni mūsu planētai.

Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides kustību, iedvesmojot cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās rīkoties mūsu planētas labā. Zemes stundā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar “Londonas aci” Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā.

 

Rīgas pašvaldība izveidojusi galvaspilsētas kultūrvietu karti

Informatīvajā platformā GEO RĪGA izveidota galvaspilsētas iekštelpu un brīvdabas kultūrvietu karte, kurā apkopota informācija par publiskā un nevalstiskā sektora kultūrvietām Rīgā. Otrdien, 18. martā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika godinātas nevalstiskā sektora pārstāvētās kultūrvietas – galerijas, mākslas telpas, mūzikas klubi, koncertvietas, teātri, muzeji un citas kultūrvietas, kurās norisinās rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīti kultūras notikumi.

Lai akcentētu nevalstiskā sektora nozīmi Rīgas kultūrvides veidošanā, tika godinātas uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvētās kultūrvietas, pasakot paldies kultūrvietu dibinātājiem un menedžmenta komandu pārstāvjiem par viņu ieguldījumu Rīgas kultūras dzīves veidošanā. Plānots, ka šāda ceremonija varētu notikt katru gadu, izceļot jaundibinātās kultūrvietas, kā arī, lai veidotu platformu ciešākai sadarbībai starp pašvaldību un nevalstisko kultūras sektoru. Šogad tika suminātas un īpašo Rīgas kultūrvietas uzlīmi saņēma 143 iekštelpu un ārtelpas kultūrvietas.

“Rīgas kultūrvietas ir pilsētas zelta dzīsla – tās vilina, iedvesmo un aicina ikvienu iepazīt Rīgas garu arvien dziļāk un plašāk. Tās nav tikai vietas, bet dzīvas satikšanās telpas, kurās ir radošums un tradīcijas, drosme un jaunrade, pagātne un nākotne. Šo vietu veidotāji un aktivitāšu radītāji ir Rīgas kultūras sirds – viņi ne tikai iededz jaunas idejas, bet arī uztur dzīvīgu mākslu, mūziku un sarunas, kas bagātina mūsu pilsētu. Un, protams, apmeklētāji – tie, kas klausās, vēro, līdzdarbojas un iedvesmojas, ir neatņemama šī kultūras stāsta daļa. Šajā godināšanas pasākumā mēs teicām sirsnīgu paldies visiem, kas ar savu darbu, degsmi un klātbūtni padara Rīgu tik bagātīgu, atvērtu un neaizmirstamu pilsētu,” uzsvēra Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Rīgu un tās nākotni veidojam mēs visi kopā, tādēļ, turpinām sarunāties un uzklausīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus, lai veidotu mērķētus un efektīvus atbalsta mehānismus. Nosakot un īpaši atzīmējot Rīgas kultūrvietas, kurās pastāvīgi pulcē rīdziniekus un pilsētas viesus, mēs uzsveram, ka to darbība ir svarīga Rīgas identitātes veidošanai un pilsētas izaugsmei,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas kultūrvietas tika kartētas Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam izstrādes gaitā, kā rezultātā tika identificētas kopumā 327 pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūrvietas.

Pašvaldības informatīvajā platformā Georiga.lv izveidota Rīgas kultūrvietu karte, kurā apkopotas gan akadēmiskas un tradicionālas kultūrvietas, kā piemēram, muzeji, bibliotēkas, koncertzāles, kultūras centri, izstāžu zāles u.c., gan tādas kultūrvietas kā radošie kvartāli, kultūrkafejnīcas, mūzikas klubi u.tml. Karti plānots regulāri aktualizēt un papildināt, un nākotnē, sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, tā angļu valodā būs pieejama arī tūristiem.

Ar Rīgas kultūrvietu karti iespējams iepazīties pašvaldības informatīvajā platformā georiga.lv: https://georiga.lv/portal/apps/webappviewer/index.html?id=bf7245b7634542c0b7cc4502dda3c234&locale=lv

Detalizētāka informācija par Rīgas kultūrvietu kartēšanu pieejama: https://ej.uz/3vjv

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas pirmās vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas pirmās divas vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes. Pirmdien, 17.martā, Ārtelpas un mobilitātes departamenta speciālisti apsekoja uzstādītās nojumes un pieņēma tās ekspluatācijā. Pakāpeniski notiks arī pārējo 1.posmā uzstādīto nojumju pieņemšana ekspluatācijā.

Nojumes iedzīvotājiem lietošanai pieejamas Imantā – Kurzemes prospektā “Rigondas gatve” un Jūrmalas gatvē “Imantas 7.līnija”.

Kopumā patlaban ir uzstādītas 47 no 50 plānotajām pieturvietu konstrukcijām, un tās arī ir iestiklotas. Trīs nojumes vēl jāuzstāda Deglava ielā. 41 nojumei tiks nodrošināts elektrības pieslēgums, bet deviņas būs bez elektrības pieslēguma. Četrām no uzstādītajām nojumēm paredzēts “zaļais” jumta segums, kas paredz ekstensīvu augu klājumu – materiāls tiks ieklāts tiklīdz to atļaus ražotāja norādītie laikapstākļi. Visām uzstādītajām nojumēm ir apbetonētas vertikālo konstrukciju balsta pēdas.

Jau ziņots, ka būvuzņēmējs “Palami” ir novērsis būvekspertīzē atklātās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju nepilnības, tās ir atzītas par atbilstošām un drošām, un ir atsākta nojumju uzstādīšana pilsētā.

Tāpat ziņots, ka Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju.

Rīgā norisināsies starptautiskais EUROCITIES mobilitātes forums

Šonedēļ, no 19. līdz 21. martam, Rīgā notiks starptautiskais EUROCITIES Mobilitātes forums, kas pulcēs ap 150 ekspertu no visas Eiropas. Šā gada galvenā tēma būs “Gudras un integrētas transporta sistēmas ilgtspējīgai pilsētu nākotnei”, kur tiks apspriesti pilsētu transporta sistēmu un sabiedriskā transporta attīstības jautājumi, mobilitāte kā pakalpojums (MaaS), zemo emisiju zonas, 5G tehnoloģijas un datu vadītās inovācijas.

Forums notiks Rīgā, veicinot sadarbību starp pilsētām un daloties labās prakses piemēros, lai attīstītu viedu, ilgtspējīgu un uz datiem balstītu mobilitāti. Rīga prezentēs dažādus projektus un vietējos risinājumus, piemēram, “Rail Baltica” projektu, sabiedriskā transporta e-biļešu sistēmu, viedos luksoforus un koplietojamās mobilitātes iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgu transporta infrastruktūru.

Pirmajā dienā, 19. martā, notiks paneļdiskusija par transporta tehnoloģiju inovācijām pilsētās, kur piedalīsies eksperti no Turīnas, Helsinkiem, EIT Urban Mobility un Rīgu pārstāvēs Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis. Darba grupās eksperti diskutēs par ātruma ierobežojuma 30 km/h zonām un satiksmes ātruma pārvaldību, par veloinfrastruktūru, datiem un Eiropas Savienības Deklarācijas par riteņbraukšanu ietekmi uz velobraukšanas attīstību.

Otrajā dienā, 20. martā, konferences dalībniekus uzrunās Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, kam sekos Eiropas pilsētu (Malme, Budapešta u.c.) vadību diskusija par liela mēroga sadarbības projektiem, Trans-Eiropas transporta tīkla (TEN-T) iniciatīvām un sadarbību ar dalībvalstīm. Tāpat būs paneļdiskusija par lielajiem transporta infrastruktūras projektiem, to īstenošanas izaicinājumiem, politisko vadību un sabiedrības iesaisti. Diskusijās piedalīsies politiķi no dažādām Eiropas pilsētām, tostarp Porto un Romas. Rīgu šajās diskusijās pārstāvēs pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Pēc diskusijām norisināsies četras grupu sesijas, kurās eksperti no Londonas, Madrides, Zagrebas, Lionas, Roterdamas, Gēteborgas, Briseles u.c. pilsētām spriedīs par zemo emisiju zonu un normatīvā regulējuma izveidi, par drošu, pieejamu un cilvēkiem centrētu ielu telpu veidošanu, diskutēs par satiksmes mierināšanas pasākumiem, multimodāliem mezgliem, pilsētu pāreju uz automatizētu mobilitāti un sabiedrības uzvedības maiņu.

Noslēdzošajā dienā, 21. martā, eksperti no Štutgartes, Florences, Berlīnes, Lionas un Rīgas dalīsies ar transporta mobilitātes attīstības veiksmes stāstiem. Foruma noslēgumā dalībnieki dosies lietišķajā vizītē pilsētvidē, lai iepazītu Rīgas realizētos projektus un nākotnes attīstības ieceres klātienē. Dalībnieki apskatīs “Rail Baltica” infrastruktūras attīstību, gājēju infrastruktūru “Zināšanu jūdzes” teritorijā, Rīgas Tehniskās universitātes pilotprojektu teritoriju, Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstību (ūdeņraža uzpildes staciju un inovatīvo elektroautobusu uzlādes staciju), Rīgas vēsturiskā centra pilsētplānošanu, ielu tipoloģiju un pilsētas dizainu, Rīgas zemo emisiju zonas teritoriju nākotnē.

Forumu organizē Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes plānošanas pārvaldi. Forums norisināsies Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Pilna programma pieejama šeit: https://eurocities.idloom.events/Mobility_Forum_2025/pages/programme

Izstādē “Māja 2025” varēs saņemt konsultācijas par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu

Izstādē “Māja 2025”, kas no 27. līdz 30. martam norisināsies Ķīpsalas izstāžu zālē, konsultācijas par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu sniegs Rīgas pašvaldības eksperti no Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas enerģētikas aģentūras.

Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sniegs konsultācijas par dažādiem ar būvniecību saistītiem jautājumiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā:

  • plānojot jaunu būvniecību, ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tostarp logu, durvju, jumtu nomaiņu, lodžiju un fasādes atjaunošanu,
  • veicot teritorijas labiekārtošanu – žogu, atkritumu konteineru novietņu, rotaļu iekārtu, stāvlaukumu, gājēju celiņu u.c. izbūvi,
  • izvietojot uz ēkām vai pilsētvidē dažādas iekārtas, piemēram, kondicionierus, saules paneļus, siltumsūkņus, pakomātus u.c.,
  • novēršot patvaļīgas būvniecības sekas vai sakārtojot bīstamās un degradētās būves.

Savukārt Rīgas enerģētikas aģentūras eksperti skaidros par:

  • daudzdzīvokļu ēku energoefektīvu atjaunošanu,
  • par līdzfinansējumu ēkas tehniskās dokumentācijas izstrādei,
  • ēku energoefektivitātes projektu vadību,
  • pašvaldības līdzfinansējuma programmām ēku atjaunošanai,
  • Rīgas vēsturisko ēku energoefektīvu atjaunošanu.

Saņemt konsultācijas klātienē aicināts ikviens interesents – dzīvokļu īpašnieki, dzīvokļu īpašnieku biedrības, namu apsaimniekotāji, uzņēmēji un citi interesenti.

Paralēli plašajam izstādes piedāvājumam norisināsies dažādi semināri un prezentācijas.

Izstāde “Māja I 2025” ir lielākais būvniecības nozares notikums Latvijā, kas atspoguļo celtniecības attīstības tendences, tehnoloģiju jaunumus, kā arī sekmē tiešu dialogu starp būvniecības un citu saistītu nozaru profesionāļiem un galapatērētājiem vietējā un starptautiskā līmenī.

Rīgā pie dzelzceļa pieturas punktiem sāks mobilitātes punktu izbūvi

, , ,

Šonedēļ Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāks mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Mobilitātes punktu izbūves laikā paredzēts labiekārtot dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām piegulošo teritoriju un savienot pasažieru platformas ar satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūru. Visos mobilitātes punktos paredzēts izveidot drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, segtas velonovietnes, kā arī uzlabot pilsētas sabiedriskā transporta saikni ar vilcienu satiksmi. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis norāda: “Sabiedriskais transports Rīgā piedzīvo renesansi – mērķtiecīgi gan ar rutīnas darbiem, gan ar jaunievedumiem veidojam sabiedrisko transportu ātrāku, ērtāku un pieejamāku, lai arvien lielākam skaitam rīdzinieku tā būtu primārā izvēle ikdienas gaitās. Dzelzceļa integrācija Rīgas sabiedriskajā transportā ir kopējās sistēmas neatņemama sastāvdaļa un vienoti satiksmes punkti objektīva nepieciešamība, ko Rīga īsteno, piesaistot gandrīz 30 miljonus eiro lielu ES fondu finansējumu.”

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai un koplietošanas autostāvvietas. Veidojot labiekārtojumus, šajos mobilitātes punktos kopumā paredzēts iestādīt 178 kokus un vairāk nekā 11 tūkstošus dažāda veida krūmus.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, veidojot sasaisti starp dzelzceļa infrastruktūru un pilsētas sabiedrisko transportu, veloinfrastruktūru, gājēju infrastruktūru. Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Būvdarbus veiks SIA “ACBR”. Kaspars Kalniņš, SIA “ACBR” valdes priekšsēdētājs, uzsver “Mēs apzināmies, cik būtiski ir šie mobilitātes punkti Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai. To izbūve ir svarīgs solis ceļā uz ērtāku, drošāku un pieejamāku pārvietošanos pilsētā, kur sabiedriskais transports, velobraucēji un gājēji var ērti un efektīvi izmantot modernu un sakārtotu infrastruktūru. Mūsu komanda darīs visu iespējamo, lai būvdarbi noritētu raiti, ar iespējami mazāku ietekmi uz satiksmi, kā arī tiktu īstenoti atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem un plānotajiem termiņiem.”

Mobilitātes punktu izbūves laikā pie vairākiem dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, lai nodrošinātu būvdarbu drošu un efektīvu norisi. Pirmie ierobežojumi stāsies spēkā jau šonedēļ. Pie dzelzceļa pieturas punkta “Dauderi” līdz 31. augustam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zāģeru ielas posmā no Sarkandaugavas ielas līdz dzelzceļa sliedēm, kā arī Sarkandaugavas iela no Zāģeru ielas līdz Sarkandaugavas ielai 21. Pie stacijas “Zemitāni” no 14. marta līdz 1. jūlijam transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgts Kroņu ielas posms, kas savieno Kroņu ielu un Ieriķu ielu. Līdz 1. jūlijam ierobežos transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību Zemitāna ielas posmā zem Jorģa Zemitāna tilta. Tāpat minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu satiksmi ielas posmā no Zemitāna ielas līdz dzelzceļa stacijas “Zemitāni” ēkai un ielas posmā pie īpašuma Brīvības ielā 198A. 2025. gada būvniecības sezonā tiks ieviests joslas sašaurinājums Zemitānu ielā – zonā zem tilta un krustojumā ar A. Čaka ielu. Pie stacijas “Ziemeļblāzma” īslaicīgi tiks sašaurināta brauktuve uz Vecāķu prospekta un Jaunciema gatves, bet pie dzelzceļa pieturas punkta “Bolderāja” būs ierobežota gājēju kustība Gaigalas ielā, kā arī transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgta Keramikas iela no Silikātu ielas līdz Silikātu ielai 1K-2. Pie stacijām “Sarkandaugava” un “Šķirotava” būtiski satiksmes ierobežojumi šobrīd nav plānoti.

Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Būvdarbi tiek veikti, sinhronizējot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” izbūvi Rīgas pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 33 447 742 eiro, no tām, Eiropas Savienības finansējums – 27 642 762 eiro.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas domes Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi. Būvprojektu izstrādi veica SIA “BM projekts”.

Kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un mobilitātes punktu publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās. Šogad plānots sākt būvdarbus arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”. Arī šo mobilitātes punktu būvniecību paredzēts īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” vizualizācijas: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720324369186

Mežaparka apkaimē atklāts pirmais, ar līdzdalības budžeta atbalstu tapušais, skeitparks

,

Pirmdien, 10. martā, Mežaparka apkaimē Inčukalna ielā 2 (zem pārvada) atklāts ar līdzdalības budžeta konkursa palīdzību īstenots projekts “Skeitparku kultūras telpa”, kas vienuviet pulcēs aktīvās atpūtas entuziastus.

Projekts īstenots ar mērķi izveidot fizisku telpu jauniešiem “Izdari pats” (DIY) urbāno sportu kustības ietvaros, kas palīdz realizēt idejas pašu spēkiem, iesaistoties pilsētvides attīstībā.

“Šodien atklājam projektu, kas tapis pateicoties pašu iedzīvotāju iniciatīvai – ar līdzdalības budžeta konkursa palīdzību izbūvēta skeitparku kultūras telpa Mežaparka apkaimē, kuram pašvaldība atvēlēja 66 000 eiro. Šis ir pirmais skeitparks, kas izbūvēts zem tilta pārvada. Tas ir lielisks piemērs kā efektīvi izmantot mums pieejamo ārtelpu aktīvajai atpūtai. Šogad šis ir pirmais skeitparks, ko atklājam, drīzumā darbs noslēgsies arī pie skeitparka izbūves Vecmīlgrāvī un jauns skeitparks taps arī Bolderājā. Aicinu iedzīvotājus būt aktīviem arī šogad, jo iesniegt savas idejas apkaimes attīstībai varēs jau no 7. aprīļa,” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Šī vieta ir kļuvusi par jaunu pamatu DIY kultūras attīstībai. Mēs izsakām pateicību apkaimju attīstības programmai par iespēju realizēt šo seno ieceri, kā arī Rīgas domei, skeitparku būvniekiem Mind Work Ramps un visiem, kuri balsoja par šī projekta īstenošanu. Mēs ceram, ka šī vieta kalpos par piemēru un iedvesmu arī plašākā mērogā, jo šeit radīts satikšanās punkts urbānajiem entuziastiem, kas vēlas plānot un īstenot jaunas idejas un projektus. Jau šobrīd ir iespējas praktizēt sportu, taču teritorija ir pietiekami plaša, lai to turpinātu attīstīt. Iepriekšējie mēģinājumi piesaistīt finansējumu un uzbūvēt plašāko mini rampu Baltijā, diemžēl, nav nesuši veiksmi, taču mēs esam apņēmības pilni un ticam, ka iespējas joprojām pastāv,” pauž Latvijas Skeitbordistu kolektīva pārstāvis Kārlis Bogustovs.

“Jaunais skeitparks patiltē ir viens no mūsu mazākajiem jeb kompaktākajiem parkiem Rīgā, bet šim projektiem ir ļoti liela nozīme skeitparku kultūras attīstībā pilsētā. Parkam ir unikāla lokācija. Tas atrodas vairāku apkaimju krustpunktā – starp Teiku, Mežaparku, Čiekurkalnu un Sarkandaugavu. Atrašanās zem tilta nodrošina komfortablu vietu, kur sportot gan vasaras svelmē, gan mazliet mitrākā un vēsākā laikā. Pats galvenais – tas ir pats pirmais skeitparks, kas tapis Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursu balsošanas rezultātā un ir lielisks piemērs tam, ka iedzīvotāju iniciatīva un iesaiste pilsētvides attīstībā ir nepieciešama. Ātrākais ceļš uz jēgpilnu rezultātu pilsētas attīstībā ir trīspusēja saruna starp pilsētas vadību, pilsētas iedzīvotājiem un konkrētas jomas speciālistiem,” uzsver Kristaps Pipars, SIA Mind Work Ramps pārstāvis.
Projekta aktualitāte saistīta ar urbāno sporta veidu straujo attīstību un nepieciešamību rast iespēju pielāgot arī pilsētas infrastruktūru tam, ieviešot dažādus labiekārtojumus. Šajā nolūkā neizmantotais laukums zem pārvada sniedz iespēju pielāgot teritoriju jaunā veidā. Projektā galvenais uzsvars likts uz līdzenas betona grīdas ieklāšanu, kas kalpo kā plašs laukums urbāno sporta veidu praktizēšanai, kā arī galveno skeita pamatkonstrukciju izbūvi. Virs laukuma ierīkots arī apgaismojums, kas ieslēdzas līdz ar apgaismes objektiem uz pārvada, ļaujot laukumu izmantot arī diennakts tumšajā laikā.

Kā norāda projekta idejas autori, šādu sporta veidu praktizēšanai ir nepieciešami speciāli apstākļi – sauss un gluds segums. Rīgā šobrīd ir viens publiskais iekštelpu skeitparks, ko ne visas sabiedrības grupas var atļauties apmeklēt, kā arī bieži tas ir pārpildīts straujā urbāno sporta veidu piekritēju pieauguma dēļ. Veiksmīgi piemēri no ārvalstīm šādu problēmu risināšanai ir “DIY” kustība. Izvēloties būvēt laukumu zem tilta, tiek atrisinātas dažādas pilsētvides un urbāno sporta veidu pieejamības problēmas dažādām sabiedrības grupām. Šī ir tikai pirmā daļa no daudz plašāka kompleksa, ko plāno projekta iesniedzēji, tādēļ tālākie attīstības plāni ir atkarīgi no kopienas aktivitātes turpināt iesākto darbu.

Šis ir pirmais skeitparks, kas izbūvēts zem tilta pārvada un pirmais skeitparks, kas tapis Līdzdalības budžeta konkursa ietvaros. Vēl norit pēdējie būvniecības darbi arī Vecmīlgrāvja skeitparkā un tiek projektēts skeitparks Bolderājā.

Skeitparkam ir veikta pēcuzstādīšanas drošības pārbaude un tas atzīts par drošu.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 66 042 eiro.

Skeitparku projektēja un būvēja SIA “Mind Work Ramps”, kas ir uzņēmuma SIA “City Playgrounds” zīmols, kas specializējas skeitparku, velo trašu, klinšu kāpšanas sienu, parkour laukumu un citu alternatīvo sporta veidu būvniecībā – aizvadīto gadu laikā īstenojot vairāk kā 200 dažādus skeitparku un aktīvās atpūtas projektus visā pasaulē.

Jaunajā skeitparkā iespējams savas prasmes attīstīt ne vien skeitborda lielmeistariem, bet arī iesācējiem – parks ir piemērots dažādu prasmju līmeņu sportošanai un ir braucams ar BMX velosipēdiem, skrituļslidām, skūteriem, skrituļdēļiem un citiem nemotorizētiem braukšanas līdzekļiem.

Rīgā turpinās pilnveidot veloinfrastruktūras tīklu, izbūvējot jaunus veloceļus

Arī šogad Rīgā turpināsies darbs pie veloinfrastruktūras tīklu pilnveidošanas, izbūvējot jaunus veloceļus un turpinot darbu pie iesākto projektu izstrādes, informē Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļa. Šogad plānots izbūvēt vairākus jaunus veloceļus. Vietām būvdarbus plānots sākt šī gada būvsezonas sākumā, kas atbilstošu laikapstākļu gadījumā parasti ir aprīļa vidū.

Pavasarī, noslēdzoties ziemas tehnoloģiskajam pārtraukumam, plānots sākt veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Darbus veiks SIA CBF “Ļ-KO”. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Pavasarī arī ir plānots sākt velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošanu Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Šobrīd turpinās līguma slēgšanas process ar izraudzīto darbu veicēju. Tāpat šobrīd turpinās pretendentu izvērtēšana projektam “Veloceļa Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam izbūve”, lai arī šos būvdarbus varētu sākt līdz ar būvdarbu sezonas sākumu.

Tāpat šogad trīs maršrutos plānots izbūvēt trīs reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras. Veloinfrastruktūra tiks izbūvēta maršrutos Rīga – Ulbroka, Rīga – Ķekava un Rīga – Babīte – Piņķi. Šobrīd visiem trīs projektiem norisinās atklāts konkurss – iepirkums, kurā pretendenti var iesniegt savus piedāvājumus. Projektam maršrutā Rīga – Ulbroka pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 10. marta, plkst. 10.00, maršrutam Rīga – Ķekava pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 17. marta, plkst. 10.00, savukārt maršrutam Rīga – Babīte – Piņķi līdz 2. aprīļa, plkst. 11.00.

Veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī citu būvprojektu ietvaros, kuros darbi jau notiek vai tiks sākti šogad. Veloinfrastruktūru ir paredzēts ierīkot Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, kā arī Skanstes ielā, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti lielajos būvobjektos – uz Jorģa Zemitāna tilta, satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Dienvidu tilta 4. kārtā.

Paralēli būvniecībai norit darbs pie veloinfrastruktūras plānošanas un projektēšanas, atbilstoši dažādiem pilsētas plānošanas dokumentiem – galvenokārt izstrādātajai velo koncepcija.

Pašlaik turpinās gājēju un veloinfrastruktūras būvprojekta izstrāde Brīvības gatvei, posmā no nobrauktuves uz Berģu ielu līdz Rīgas robežai, un Granīta ielai, posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai, kā arī reģionālās un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūrai maršrutā Vecāķi – Carnikava.

Tāpat ir noslēgusies būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde diviem projektiem – velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai un velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai.

Pašlaik arī norisinās pretendentu izvērtēšana iepirkumam ““Gājēju un velosipēdistu ceļu ierīkošana Rīgas apkaimēs” būvniecības dokumentācijas izstrāde un autoruzraudzība”. Iepirkums paredz septiņu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādi sekojošās vietās – Dzirciema un Buļļu ielā, Ilūkstes ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, Nīcgales un Pildas ielā, Andreja Saharova un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā un maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis. Attiecīgi tiklīdz noslēgsies pretendentu izvērtēšana, sāksies projektu izstrāde septiņiem veloceļiem.

Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” projektē un būvē iepirkumu.

Pērn pilsētvidē pie jau esošiem veloceļiem uzstādīja desmit jaunus kāju balstus, arī šogad šos darbus ir plānots turpināt. Velosipēdistu kāju balstus parasti uzstāda vietās, kur velosipēdisti bieži apstājas: pie luksoforiem vai intensīvas satiksmes zonās – dzelzceļa pārbrauktuvēs un krustojumos.

Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā ir viena no Rīgas prioritātēm, tādēļ pašvaldība mērķtiecīgi attīsta veloinfrastruktūru, tā uzlabojot velobraucēju drošību un popularizējot velosatiksmi. Ar velosipēdu aptuveni 30 minūšu laikā var nokļūt līdz pilsētas centram teju no visām Rīgas apkaimēm, tādēļ pieejama un droša satiksmes infrastruktūra ir viens no būtiskiem faktoriem, lai cilvēki izvēlētos velosipēdu kā savu pārvietošanās līdzekli pilsētā. Izvēloties videi draudzīgus pārvietošanās veidus, pilsētā samazināsies transportlīdzekļu skaits un satiksmes intensitāte, gaisa piesārņojums, vides troksnis, kā arī pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

 

Rīgas iedzīvotāju biedrībām pieejams atbalsts pašvaldības teritoriju sakārtošanai

Rīgas pašvaldība līdz 20. martam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotājiem jāizvēlas kāda no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas, vai nu savākt atkritumus, vai veidot, piemēram, vietu jaunai puķu dobei vai zālienam. Zemes piederību ir iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeogrāfisko datu vietnē georiga.lv.

 📌 Lai pieteiktos atbalstam un norādītu, kāda veida atbalsts būs nepieciešams, jāaizpilda pieteikuma anketa GEO RĪGA sadaļā “Iesaisties”.

📌 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) apkaimju koordinatori koordinēs tālāko atbalsta sniegšanu. Gadījumā, ja pieprasījums pārsniegs pieejamā atbalsta apjomu, pieteikumi tiks izskatīti un atbalstīti pieteikšanās rindas secībā, ņemot vērā arī apkaimju sadalījumu.

Plānots, ka pieteikto atbalstu varēs saņemt aprīļa otrajā pusē, tuvojoties Lielajai talkai, kas šogad norisināsies 26.aprīlī.

2023. gada rudenī RAIC, atsaucoties uz iedzīvotāju interesi pašiem savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs, pilotprojekta veidā izmēģināja praktiska atbalsta mehānismu – iedzīvotāju biedrībām sniegta melnzeme, komposts, zāliena sēklas un nodrošināti atkritumu konteineri. Pilotprojektā pieteicās trīs Rīgas iedzīvotāju biedrības.

Pērn atbalstam pieteicās un praktisko atbalstu saņēma 32 biedrības, īstenojot labiekārtošanas darbus 37 vietās apkaimēs. Šo darbu veikšanai tika piegādāti 259 kubikmetri melnzemes un 15,3 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 134,5 kilogrami zāliena sēklu. Tika nodrošināti arī divi lielie konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai. Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja RAIC apkaimju koordinatori, sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrības ar RAIC atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi.

Šis ir praktisks piemērs, kā iesaistīt un atbalstīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā un veicināt gan piederību, gan atbildību vietai, kur katrs dzīvo – savai apkaimei. Pie tam, tā ir iespēja iedzīvotājiem saliedēties un darboties kopā, piemēram, darbu veikšanu pārvēršot par savu mazo apkaimes talku.