Arhīvs birkai: Pilsētvide

Sākoties gada siltajai sezonai, pašvaldība atgādina par elektroskrejriteņu lietošanas noteikumiem

Līdz ar pavasara iestāšanos, galvaspilsētas ielās palielinās dažādu mikromobilitātes rīku braucēju skaits. Lai visi ceļu satiksmes dalībnieki pilsētas ielās justos droši, pašvaldība aicina mikromobilitātes rīku vadītājus ievērot pilsētā noteikto ātruma ierobežojumu un pārvietoties, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus. Tāpat jāņem vērā, ka koplietošanas transportlīdzekļi ir jānovieto tiem speciāli paredzētās zonās.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka pilsētā spēkā ir koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kuri nosaka gan ātruma ierobežojuma zonas, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. Saistošo noteikumu ievērošanu pilsētā uzrauga Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Vecrīgā un pilsētas vēsturiskā centra daļā, līdz Elizabetes ielai, koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus ir jānovieto tam speciāli paredzētās vietās, pārējā teritorijā to ir aizliegts darīt. Līdz jūnijam aizlieguma zonu, ierīkojot jaunas mikromobilitātes rīku novietošanas vietas, plānots paplašināt līdz Stabu ielai. Pašvaldība zonas paplašināšanu un speciāli paredzēto novietošanas vietu izveidi veic, ņemot vērā apbūves blīvumu un infrastruktūras noslodzi, koplietošanas operatoru sniegtos datus un iedzīvotāju ieteikumus, kā arī, sadarbojoties ar Mikromobilitātes asociāciju. Ja koplietošanas transportlīdzeklis novietots nepareizi, pakalpojuma sniedzējiem tas ir jāpārvieto nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs stundu laikā.

Koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

 

Sabiedriskajā apspriešanā izsludināti jauni noteikumi par mājdzīvnieku turēšanu Rīgā; iedzīvotāji aicināti paust viedokļus

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. No 27. marta līdz 10. aprīlim noteikumu projekts izsludināts sabiedriskajā apspriešanā.

Iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas savus ierosinājumus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Jau vēstīts, ka, izskatot noteikumu projektu, Mājokļu un vides komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodevām noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka, tāpat kā līdz šim, ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Kā jaunievedums plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi.

Rīgas pašvaldība Dārziņu apkaimē plāno nostiprināt Daugavas krastu un labiekārtot teritoriju

Rīgas pašvaldība plāno veikt nozīmīgus darbus Daugavas krastu nostiprināšanai Dārziņu apkaimē, lai pasargātu iedzīvotājus, infrastruktūru un apbūvi no plūdu un erozijas radītajiem riskiem. Rīgas dome trešdien, 26. martā, atbalstīja Mājokļu un vides departamenta sagatavotā projekta* iesniegšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

“Šis projekts ir būtisks solis Dārziņu iedzīvotāju drošībai un labbūtībai. Mēs ne tikai ierobežosim krasta eroziju gandrīz 600 metru garumā un novērsīsim apdraudējumu atsevišķām dzīvojamām ēkām un ielas infrastruktūrai bet arī radīsim pievilcīgu un rekreatīvu vidi vairākiem tūkstošiem apkaimes iedzīvotāju,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Dārziņu apkaimē Daugavas krasta erozija rada nopietnus draudus – pēdējie novērtējumi liecina, ka nepieciešami aktīva rīcība krasta erozijas ierobežošanai. Neveicot nepieciešamos pasākumus, erozijas riskam ir pakļauta daļa Daugavmalas ielas un Rumbas ielas, izbūvētā ielu infrastruktūra, kā arī daļa Daugavmalas ielā esošā dzīvojamā fonda

Apdraudējums var ietekmēt 32 ēkas un aptuveni 96 iedzīvotājus, kā arī infrastruktūru, tostarp elektrokabeļus un lietus kanalizāciju. Projekta mērķis ir ne vien novērst šos riskus, bet arī uzlabot dzīves kvalitāti, izbūvējot pastaigu takas, noejas un uzejas krasta zonā.

Krastu stiprināšanai paredzēts izmantoti videi draudzīgus risinājumus – gabionu tipa terases ar stādījumiem, pamatnē akmeņu krāvumi, materiālos izmantojot arī pārstrādātus, krastos izgāztos celtniecības atkritumus, kur tas ir pieļaujams, ievērojot nepieciešamās vides aizsardzības prasības. Plānots nostiprināt apmēram 600 metru garu krasta posmu, izveidot 0,5 ha zaļās infrastruktūras un pasargāt vairāk nekā hektāru plašu teritoriju no plūdu draudiem.

No projekta labumu gūs 3735 iedzīvotāji, bet 5000 apkaimes iedzīvotāju iegūs piekļuvi jaunai, zaļai infrastruktūrai, tostarp potenciālajam veloceliņam.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments projekta pieteikumu sagatavos un iesniegs šā gada otrajā ceturksnī, pretendējot uz ES finansējumu nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumā. Pēc izvērtēšanas un apstiprināšanas darbu īstenošana varētu sākties jau 2026. gadā.

Projekta īstenošanas plānotās izmaksas ir līdz 1 837 000 eiro, no kurām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir līdz 1 561 450 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums – līdz 275 550 eiro.

* “Pasākumi krasta erozijas mazināšanai Rīgas HES lejtecē Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā Dārziņu apkaimē I, II, III un IV apdraudējuma posmam”.

Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 26007509, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.

Rīgā sāk atjaunot ēkas ar pašvaldībai piederošiem dzīvokļiem

Salacas ielā 7 sākti praktiski atjaunošanas darbi pirmajai daudzdzīvokļu ēkai, kuras renovācijas procesu aizsācis pērn izveidotais Rīgas pašvaldības Mājokļu kompetences centrs (MKC). Tas īpaši koncentrējas uz ēkām, kurās pašvaldībai pieder daļa dzīvokļu, un ar centra atbalstu plānots renovēt vēl vairākus desmitus ēku.

“Salacas ielas nama atjaunošana ir apliecinājums tam, ka ar mērķtiecīgu darbu un sadarbību mēs varam dot jaunu elpu Rīgas mājokļiem. Šis projekts ne tikai uzlabos iedzīvotāju dzīves apstākļus un samazinās apkures rēķinus, bet arī parādīs ceļu citiem – kopā mēs varam padarīt Rīgu par zaļāku un modernāku pilsētu. Aicinu ikvienu rīdzinieku, kura mājā ir pašvaldības dzīvokļi, izmantot Rīgas domes atbalstu un iesaistīties!” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ēkā ir 20 dzīvokļi no kuriem pieci pieder pašvaldībai. MKC kā pašvaldības dzīvokļu pārstāvis uzrunāja pārējos īpašniekus, informējot par atjaunošanas ieguvumiem un ALTUM programmas iespējām. Rezultātā dzīvokļu īpašnieki vienbalsīgi pieņēma lēmumu veikt ēkas kompleksu atjaunošanu.

Projekta gaitā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, pastiprinātas nesošās konstrukcijas un modernizēta ventilācijas sistēma. Darbus plānots pabeigt 2025. gada būvdarbu sezonā, tos veic SIA “Komercveiksmes”, bet ēku apsaimnieko SIA “Pilsētas namu apsaimniekotājs”. Projekta kopējās izmaksas plānotas aptuveni 400 000 eiro apmērā.

Rīgas dome pagājušajā gadā izveidoja MKC , lai veicinātu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu un uzlabotu rīdzinieku dzīves kvalitāti. Centrs īpaši koncentrējas uz ēkām, kurās pašvaldībai pieder daļa dzīvokļu – Rīgā tādu ir vairāk nekā 140. MKC speciālisti sniedz konsultācijas, palīdz ar dokumentāciju un atbalsta līdzfinansējuma piesaisti, kā rezultātā Salacas iela 7 kļuvusi par pirmo šāda veida projektu. Pašlaik MKC strādā pie vēl 35 ēku tehniskās dokumentācijas sagatavošanas, lai turpinātu pilsētas mājokļu fonda atjaunošanu.

Šī ēka Salacas ielā kļūst par simbolisku piemēru tam, kā sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem, apvienojumā ar pieejamo atbalstu, var pārvērst vidi degradējošu būvi par modernu un energoefektīvu mājokli.

Atjaunošanas ieguvumi ietver ne tikai ēkas vērtības pieaugumu un siltuma patēriņa samazināšanos, bet arī uzlabotu dzīves komfortu. Ikviens, kurš plāno ēkas atjaunošanu, aicināts sazināties ar Mājokļu kompetences centru: mājaslapa https://mvd.riga.lv/nozares/maju-atjaunosana/, tālrunis 28886994 vai 67037888, e-pasts matiss.kempe@riga.lv.

Izmantojot energoefektīvus materiālus un tehnoloģijas, var būtiski uzlabot ikvienas ēkas, kas ir būvēta pirms 30 vai vairāk gadiem, energoefektivitāti. Redzamākie un jūtamākie ieguvumi no daudzdzīvokļu namu atjaunošanas, protams, ir sakopta ēkas fasāde un mazāki siltumenerģijas rēķini, taču ēkas atjaunošana palīdz risināt daudzas tehniskās problēmas. Rīgas enerģētikas aģentūras administrētā atbalsta programma piedāvā šādu atbalstu tehniskās dokumentācijas izstrādāšanai: energosertifikātam 90% (līdz 1200 eiro); tehniskās apsekošanas atzinumam 90% (līdz 1200 eiro); tehniskajam projektam. 90% (līdz 15 000 eiro).

Šonedēļ Vecrīgā izvietos 42 atkritumu urnas

Turpinot Vecrīgas labiekārtošanas darbus, šonedēļ Vecrīgā tiks uzstādītas 42 slēgta tipa atkritumu urnas.

Atkritumu urnas izvietos visā Vecrīgas teritorijā, tā uzlabojot tīrību pilsētvidē. To dizains apgrūtinās putnu piekļūšanu atkritumiem, vienlaikus tās ir ērtas gan atkritumu izmešanai, gan savākšanai.

Pavasarī Vecrīgā paredzēts izvietot vēl aptuveni 30 apstādījumu konteinerus ar kokiem un krūmiem, jaunus solus, kā arī ierīkot jaunas vietas atpūtai. Divas lielākās labiekārtojuma elementu grupas ar mazo augu apstādījumiem parādīsies Reformācijas laukumā un Vaļņu/Smilšu ielas krustojumā.

Lai Vecrīgas vide būtu ērta un pievilcīga iedzīvotājiem un tūristiem, tās labiekārtošana sākta 2024. gadā. Pērn Vecrīgā izvietoti jauni soli, velonovietnes un vairāk nekā 50 apstādījumu konteineri ar koku un krūmu stādījumiem. Tika nomainīti gan savu laiku jau nokalpojušie elementi, gan izveidotas pavisam jaunas atpūtas zonas.

Turpinās darbs pie risinājumu izstrādes noēnojuma radīšanai Barona laukumā

Piektdien, 21. martā, Rīgas pašvaldības pārstāvji no Ārtelpas un mobilitātes departamenta tikās ar Grīziņkalna biedrības pārstāvjiem, lai apspriestu līdzdalības budžeta konkursā iebalsotā projekta “Noēnojums Barona laukumā” tālāko virzību.

Tikšanās mērķis bija apspriest izstrādāto projektēšanas uzdevumu, kas vērsts uz alternatīvu risinājumu ieviešanu noēnojuma nodrošināšanai Barona laukumā, primāri meklējot dabā balstītus risinājumus, tajā skaitā koku stādīšanu.

Turpmākā projekta virzība ietvers darba uzdevuma izsludināšanu projektētājiem, kas vērtēs un izstrādās variantus, skices un tāmes noēnojuma nodrošināšanai, primāri kā galveno risinājumu izskatot koku stādīšanu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība strādā pie risinājumiem noēnojuma radīšanai Barona laukumā. Meklējot racionālāko risinājumu, kas būtu atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties Iļģuciema vides mākslas objekta idejas izstrādē

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu: https://forms.office.com/e/8Qf6tprtQx

Informēs par ietvju un brauktuvju kopšanu Rīgā pēc ziemas sezonas

Piektdien, 21. martā, plkst. 8.30, Jāņa Dikmaņa ielā (pretim “Luminor” Klientu apkalpošanas centram) notiks preses konference, kurā Rīgas pašvaldības pārstāvji informēs par aktualitātēm un veicamajiem darbiem ietvju un brauktuvju sakopšanā pēc ziemas sezonas.

Pasākumā piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes vadītājs Viktors Admidiņš, uzturētāju pārstāvji, kā arī laipni aicināti mediji.

Pasākuma laikā pašvaldības speciālisti pastāstīs par aizvadīto ziemas sezonu, par ielu un ietvju uzkopšanas kārtību pēc tās, informēs par jaunākajām aktualitātēm, kā arī būs iespēja klātienē apskatīt pilsētai pieejamo ielu un ietvju uzkopšanas tehniku.

Precīzas pasākuma norises vietas koordinātas atrodamas šeit: https://maps.app.goo.gl/TvpZyDRSfTjHDGJi9

Jau ziņots, ka kopš marta sākuma pilsētas ielās pakāpeniski sākta ietvju un brauktuvju sakopšana pēc ziemas sezonas. Vispirms tiek sakoptas sabiedriskā transporta pieturvietas un drošības saliņas, zaļās zonas, kā arī ietves. Pakāpeniski sākta arī brauktuvju malu sakopšana 1. un 2. uzturēšanas klases ielās, kurās ir intensīvāka satiksmes plūsma.

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

,

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 22. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā. Mums kopā jārīkojas savas planētas labā, saudzīgi un efektīvi izmantojot dabas resursus. Aicinu ikvienu solidarizēties un uz stundu izslēgt apgaismojumu savās mājās,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – fasādes apgaismojumu gan Rātsnamā, gan Apkaimju iedzīvotāju centra fasādēm Ieriķu ielā 43a un E. Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, vienā katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 20 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Sestdien, 22. martā, pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda atgriezīsies jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar “gaismas izslēgšanas” brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu.

Aicinājums “Velti stundu Zemei” mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Zemes stunda ir vairāk nekā tikai mirklis – tā ir kustība, kas jau 19 gadus turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, atgādinot par mūsu kolektīvo atbildību radīt cerīgāku un noturīgāku nākotni mūsu planētai.

Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides kustību, iedvesmojot cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās rīkoties mūsu planētas labā. Zemes stundā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar “Londonas aci” Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā.

 

Rīgas pašvaldība izveidojusi galvaspilsētas kultūrvietu karti

Informatīvajā platformā GEO RĪGA izveidota galvaspilsētas iekštelpu un brīvdabas kultūrvietu karte, kurā apkopota informācija par publiskā un nevalstiskā sektora kultūrvietām Rīgā. Otrdien, 18. martā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika godinātas nevalstiskā sektora pārstāvētās kultūrvietas – galerijas, mākslas telpas, mūzikas klubi, koncertvietas, teātri, muzeji un citas kultūrvietas, kurās norisinās rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīti kultūras notikumi.

Lai akcentētu nevalstiskā sektora nozīmi Rīgas kultūrvides veidošanā, tika godinātas uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvētās kultūrvietas, pasakot paldies kultūrvietu dibinātājiem un menedžmenta komandu pārstāvjiem par viņu ieguldījumu Rīgas kultūras dzīves veidošanā. Plānots, ka šāda ceremonija varētu notikt katru gadu, izceļot jaundibinātās kultūrvietas, kā arī, lai veidotu platformu ciešākai sadarbībai starp pašvaldību un nevalstisko kultūras sektoru. Šogad tika suminātas un īpašo Rīgas kultūrvietas uzlīmi saņēma 143 iekštelpu un ārtelpas kultūrvietas.

“Rīgas kultūrvietas ir pilsētas zelta dzīsla – tās vilina, iedvesmo un aicina ikvienu iepazīt Rīgas garu arvien dziļāk un plašāk. Tās nav tikai vietas, bet dzīvas satikšanās telpas, kurās ir radošums un tradīcijas, drosme un jaunrade, pagātne un nākotne. Šo vietu veidotāji un aktivitāšu radītāji ir Rīgas kultūras sirds – viņi ne tikai iededz jaunas idejas, bet arī uztur dzīvīgu mākslu, mūziku un sarunas, kas bagātina mūsu pilsētu. Un, protams, apmeklētāji – tie, kas klausās, vēro, līdzdarbojas un iedvesmojas, ir neatņemama šī kultūras stāsta daļa. Šajā godināšanas pasākumā mēs teicām sirsnīgu paldies visiem, kas ar savu darbu, degsmi un klātbūtni padara Rīgu tik bagātīgu, atvērtu un neaizmirstamu pilsētu,” uzsvēra Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Rīgu un tās nākotni veidojam mēs visi kopā, tādēļ, turpinām sarunāties un uzklausīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus, lai veidotu mērķētus un efektīvus atbalsta mehānismus. Nosakot un īpaši atzīmējot Rīgas kultūrvietas, kurās pastāvīgi pulcē rīdziniekus un pilsētas viesus, mēs uzsveram, ka to darbība ir svarīga Rīgas identitātes veidošanai un pilsētas izaugsmei,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas kultūrvietas tika kartētas Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam izstrādes gaitā, kā rezultātā tika identificētas kopumā 327 pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūrvietas.

Pašvaldības informatīvajā platformā Georiga.lv izveidota Rīgas kultūrvietu karte, kurā apkopotas gan akadēmiskas un tradicionālas kultūrvietas, kā piemēram, muzeji, bibliotēkas, koncertzāles, kultūras centri, izstāžu zāles u.c., gan tādas kultūrvietas kā radošie kvartāli, kultūrkafejnīcas, mūzikas klubi u.tml. Karti plānots regulāri aktualizēt un papildināt, un nākotnē, sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, tā angļu valodā būs pieejama arī tūristiem.

Ar Rīgas kultūrvietu karti iespējams iepazīties pašvaldības informatīvajā platformā georiga.lv: https://georiga.lv/portal/apps/webappviewer/index.html?id=bf7245b7634542c0b7cc4502dda3c234&locale=lv

Detalizētāka informācija par Rīgas kultūrvietu kartēšanu pieejama: https://ej.uz/3vjv