Arhīvs birkai: Pilsētvide

Jauno, 2025. gadu, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad ir aicināti sagaidīt sešos Vecrīgas laukumos – Rātslaukumā, Līvu laukumā, Pils laukumā, laukumā pie Pulvertorņa, 11. novembra krastmalas paralēlajā ielā starp Poļu un Bīskapa gāti un Kaļķu ielas posmā starp Vaļņu ielu un Aspazijas bulvāri, kur jautrā atmosfērā varēs izdejoties, izdziedāties un līksmi sagaidīt Jauno gadu.

Jaunā gada svinības norisināsies no 31. decembra plkst. 21.00 līdz 1. janvāra plkst. 2.00. Jaunā gada sagaidīšanas svinībās uzstāsies gan Latvijā, gan ārpus tās populāri un iemīļoti DJ un atbilstoši svētku noskaņai uz ēku fasādēm būs skatāmas Rīgas pilsētas jauno mākslinieku, bērnu un jauniešu veidotās svētku video projekcijas.

Vecrīgas laukumos par līksmību un dejām gādās DJ Ella, DJ Makree, Funky DJ Elegant, DJ PM2AM, DJ Monsta un TV raidījumu vadītājs Armands Simsons, pirms pulkstenis sitīs pusnakti, visi sanākušie vienosies kopīgā laika atskaitē, lai kopīgi uzgavilētu Jaunajam gadam.

Svētku apmeklētāju ērtībai pasākumu norišu vietās būs pieejami karsti un atspirdzinoši dzērieni, kā arī uzkodas. Vecrīgā tiks izvietotas Rīgas pilsētas Jaunā gada sagaidīšanas svinību deju laukumu kartes, lai katrs spētu atrast tieši sev piemērotāko laukumu, kurā līksmi sagaidīt 2025. gadu.

Vairāk par adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Latviskās tradīcijās, ieskandinot ziemas saulgriežus Čiekurkalna apkaimē, svinīgi atklāts jaunizveidotais Čiekurkalna skvērs.

Čiekurkalna skvērs atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9. Jaunajā skvērā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, koka platforma-skatuve, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu laukuma zona ar lielākiem bērniem piemērotām aktivitātēm.

“Šis projekts ir nācis ilgi, bet nācis labi, un liels paldies Čiekurkalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, kas aktīvi iesaistījās plānošanā un ideju realizēšanā, lai apkaime iegūtu patīkamu, sakārtotu un skaistu atpūtas vietu. Skvērā atrodas arī īpašs “Swedbank” dāvinājums – vides objekts “Drosme”, kas, manuprāt, labi definē apkaimes raksturu, tāpēc šeit tas ir ļoti atbilstoši,”

pauda Rīgas domes mērs Vilnis Ķirsis

Savukārt, Čiekurkalna apkaimes biedrības valdes locekle Vija Rulle norādīja, ka apkaimes sabiedriskajam centram ir jābūt tādam, kur cilvēkiem patīk pulcēties, un tagad, līdz ar Čiekurkalna skvēra atklāšanu, iedzīvotājiem tāds ir. Rulle pauda, ka apkaime ir gandarīta, ka ir tikušas ņemtas vērā tās iedzīvotāju paustās idejas un izveidots labākais variants visu vajadzībām un vēlmēm.

Tāpat darbu laikā skvērā izveidots bruģēts pastaigu celiņš, kurš savieno 4. šķērslīniju un 5. šķērslīniju, visa ceļa garumā un pie bērnu laukuma ir ierīkots apgaismojums, kā arī uzstādīta koka platforma, kuru var izmantot gan sēdēšanai, gan skatuvei.

Skvērā arī labiekārtota un apzaļumota teritorija gar bruģēto celiņu no abām pusēm, izveidots interesants reljefs, iestādīti dažādi augi un egle. Tāpat izvietoti jauni soliņi un atkritumu urnas.

Čiekurkalna skvēru daiļo arī īpašs, apgaismots vides objekts “Drosme”, kas ir “Swedbank” bankas dāvinājums.

Savukārt, skvērā jau esošais bērnu rotaļu laukums papildināts ar divām jaunām iekārtām – rotējošo karuseli, kas trenē vestibulāro aparātu bērniem un multifunkcionāls kubs ar slidkalniņu bērniem no sešu gadu vecuma.

Jaunā skvēra atklāšanā piedalījās arī folkloras kopa “Skandinieki”, dziedot dziesmas, ejot rotaļās un izzīlējot veiksmi nākamajā gadā visiem sanākušajiem.

📸 FOTO

Skvēra ierīkošanas izmaksas veido 495,5 tūkstošus eiro.

 

SIA “Rīgas meži” aicina piedalīties foto konkursā, kurā ir iespēja laimēt uzņēmuma veidoto unikālo biotopu kalendāru.

2025.gada kalendārs ir veltīs Latvijas, bet jo īpaši Pierīgas biotopu krāšņumam. Katrā mēnesī ir attēlota ne tikai skaista dabas ainava. Tajā ir arī vēstījums par atbildību pret šo unikālo vidi un aicinājums to saglabāt nākamām paaudzēm.

KONKURSA NORISE

Dodies dabā, izpēti Rīgas, Pierīgas mežus un fotografē tos.

Līdz 29.decembrim publicē fotogrāfiju savā profilā, pievienojot tēmturi #RīgasMežiKonkurss.

📌 Vairāk – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), kas paredz studentu iesaisti pašvaldības pilsētvides mākslas, dizaina, mākslas zinātnes un arhitektūras jomās, nodrošinot zinātnisko un pētniecisko projektu realizēšanu, studiju satura salāgošanu ar projektu realizāciju pilsētvides noformējuma un gaismas festivāla programmām, kā arī citām radošo projektu iniciatīvām.

“Mēs vēlamies arvien lielāku rosību Vecrīgā un pilsētas centrā, tādēļ pašvaldības uzdevums ir gan radīt notikumus, gan arī radīt apstākļus, lai būtu notikumi, kas piesaista cilvēkus, mudina iziet no mājām un baudīt pilsētu. Jaunums no šīs nedēļas ir jauna mākslas telpa Vecrīgas skatlogos, kuros ienāk jauno mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi. Bet mēs ejam tālāk un plašāk – esam izveidojuši divas jaunas atbalsta programmas uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību pilsētas centra pirmo stāvu tukšajās telpās vai organizēt pasākumus, kas priecē kā rīdziniekus, tā pilsētas viesus,”

norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Tostarp pašvaldība Rīgas vēsturiskā centra pasākumu plāna gaitā izstrādājusi divas atbalsta programmas, kurās plāno piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu telpu nomniekiem ēku pirmajos stāvos – remontam, vides pieejamības uzlabošanai, telpu pielāgošanas un remonta izmaksām, skatlogu vizuālajam noformējumam. Līdzfinansējums vienam projektam ir 90% no tā īstenošanas izmaksām. Pašvaldība paredzējusi atbalstu komersantiem arī publisku svētku un izklaides pasākumu rīkošanai.

No šīs nedēļas – atklāta jauna mākslas telpa Vecrīgas skatlogos, kuros ienāk jauno mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi – Vecrīgas ēku skatlogos – Amatu ielā 4 un Kaļķu ielā 8 – scenogrāfiski iekārtotā vidē eksponēti seši jauno mākslinieku darbi no lielizstādes “Jaunmarka” 2024./2025. gada ziemas perioda ekspozīcijas.

“Latvijas Mākslas akadēmija turpina augt un attīstīties kopā ar Rīgu, daudzveidojot izglītības saturu ar daudzpusīgām sadarbībām, kas palīdz mūsu studentiem pilnveidot savu profesionalitāti. Jaunais sadarbības līgums pavērs plašākas iespējas studentiem un pasniedzējiem līdzveidot mūsu pilsētas radošo potenciālu un plašākai sabiedrībai nodrošināt augstvērtīgas mākslas pieejamību. Sadarbība ir daudzbalsīgs dialogs, kurā aicinām visus piedalīties, lai kopā radītu dinamisku un atvērtu mākslas, dizaina un pētniecības ekosistēmu, kas nodrošinās Rīgas atpazīstamību pasaulē,”

norāda LMA rektors prof. Kristaps Zariņš

LMA rektors prof. Kristaps Zariņš un Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Skatlogu ekspozīcijā ar lielformāta gleznām piedalās Haralds Saknītis, Elīna Vagre, Marta Ulise Elksniņa, Gunta Lante, Dārta Madara Cielava, Katrīna Levāne. Skatlogu ekspozīcijas iekārto trīs scenogrāfi – Andris Kaļiņins, Hugo Bērziņš un Marianna Lapiņa, kuri mākslinieku darbiem radījuši scenogrāfiskus papildinājumus. Skatlogu ekspozīcijas būs apskatāmas no 16. decembra līdz 12. janvārim.

Šī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu ekspozīcija Vecrīgā būs daļa no “Jaunmarkas”, kas LMA telpās tradicionāli norisinās decembrī jau kopš 2003. gada. Izstādē apmeklētājiem ir iespēja apskatīt un arī iegādāties studentu darbus, tā iepazīstot arī jaunos talantus un atbalstot tuvākās nākotnes mākslas tendences.

“Jaunmarka” Latvijas Mākslas akadēmijas aulā (Kalpaka bulvāris 13) apskatāma no 14. decembra līdz 5. janvārim.

📸 FOTO

 

Līdz piektdienai, 20. decembrim, Brasas un Centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu. Ātruma ierobežojuma zona attiecas uz teritoriju, kas atrodas starp minētajām ielām, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētību ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platumu, izglītības iestāžu esamību, krustojumu un līkumu pārredzamību, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāti, kā arī citus aspektus.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts 2022. gadā. Pērn ierobežojumus ieviesa Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavas, Centra, Brasas, Āgenskalna un Skanstes apkaimē. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Rīgas pašvaldība izstrādājusi Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju 2024.–2028. gadam, stratēģiju tālāk plānots virzīt publiskai apspriešanai. Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

“Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija ir vērsta uz to, lai mēs kopīgiem spēkiem veidotu izglītības vidi, kurā ikviens – skolēni, pedagogi, vadības komandas, lēmumu pieņēmēji – var augt un sasniegt savus mērķus. Lai to īstenotu, mums katram ir nozīmīga loma. Savu lomu redzu trīs prioritāšu virzīšanā. Īpaši svarīgi ir atbalstīt vadības komandu profesionalitātes pilnveidi un stiprināt pārmaiņu vadības prasmes. Radīt motivējošu vidi un sniegt atbalstu esošiem pedagogiem, lai viņi vēlētos palikt un strādāt Rīgas skolās, kā arī turpināt veidot kampaņas un papildināt labumu grozu skolotājiem, kas pievienojas Rīgas izglītības profesionāļu saimei. Trešā prioritāte ir ieguldījumi mūsu izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, lai nodrošinātu drošu un modernu mācību vidi. Tikai sadarbojoties un ieguldot kopīgus pūliņus, mēs varam sasniegt šos mērķus un veidot nākotnei piemērotu izglītības sistēmu. Aicinu visus iesaistīties stratēģijas publiskās apspriešanas procesā!”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izgtības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kavlitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.

Stratēģijas izstrādes gaitā tika izveidota darba grupa, kas veica esošās situācijas izvērtējumu, rezultāti tika vērtēti arī darba grupās, notika izglītības iestāžu padomju aptauja, trīs darbsemināros klātienē tika apspriestas vairākas aktuālas tēmas: sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme. Savukārt pēc tam idejas un priekšlikumi tika iestrādāti stratēģijā un rīcības plānā. Par stratēģijas glavanajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

No vecāku aptaujas tika secināts, ka gan pirmsskolās, gan skolās trīs galvenās prioritātes, kam ir jāpievērš uzmanība ir jaunu skolotāju piesaiste, izglītības iestāžu infrastruktūras un telpu uzlabošana. Pirmsskolās – kvalitātīvas interešu izglītības pieejamība, skolās – izglītības iestāžu darbinieku, skolēnu drošība un labbūtība.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Stratēģiju plānots virzīt tālāk uz publisko apspriešanu, savukārt pēc tam paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam prezentēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 12. decembrī, gala lēmums par stratēģijas tālāko virzīšanu publiskajai apspriešanai tiks pieņemts nākamajā Rīgas domes sēdē.


Publicitātes attēls: Freepik


 

Kopš šā gada oktobra Pilsētas attīstības departamenta izstrādātā pilotprojekta “Ilgtspējīga pilsētvides loģistika” gaitā teritorijas uzkopšanas darbu meistari Vecrīgā un Mežaparkā uzkopšanu veic, izmantojot īpašus, Latvijā ražotus elektriskos kravas skūterus.

Pašvaldībai testēšanai nodoti divi kravas elektroskūteri – viens Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļai un viens – SIA “Rīgas meži”.

ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārvaldībā ir aptuveni 2900 teritorijas ar kopējo platību ap 1700 ha. Pārvaldes atbildībā ir arī Vecrīgas pieskatīšana, veicot sakopšanas darbus ārpus privātīpašumu sētnieku darba laika – gan darba dienās, gan brīvdienās un svētku dienās.

Vecrīgas sakopšanu ikdienā veic viens darbinieks, pārvietojoties ar kājām un izmantojot sētnieku ratiņus. Darbiniekam, veicot sakopšanas darbus Vecrīgā, ik dienu sanāk noiet kājām apmēram 10 km, tāpēc kravas elektriskais skūteris būtiski atvieglo ikdienu.

Kravas elektriskais skūteris pārvaldē tiek testēts jau no oktobra, primāri izmantojot to Vecrīgas sakopšanas darbos, kas būtiski atvieglo par Vecrīgu atbildīgā darbinieka ikdienu.

Galvenie ieguvumi ir spēja pārvietoties ātrāk un sakopt vairāk, kravas elektriskajā skūterī var ievietot vairāk ar atkritumiem piepildītus maisus. Tāpat ar kravas elektrisko skūteri var operatīvāk reaģēt uz dažādām neparedzētām situācijām, ērtāk uzbraukt/nobraukt no ielas uz ietvi, kā arī pārvietoties pie ievērojamas cilvēku plūsmas dažādu pasākumu laikā, kad ar automašīnu nav iespējams izbraukt.

Vēl jāatzīmē, ka šogad Vecrīgā tika uzstādīts ievērojams skaits dažādu labiekārtojuma elementu un izveidotas atpūtas vietas, kā dēļ palielinājās sakopšanas darbu intensitāte un kravas elektriskā skūtera izmantošana to viennozīmīgi paātrina un atvieglo.

Plānots, ka skūteru testēšana notiks līdz 2025. gada pavasarim, un tad ĀMD Uzturēšanas pārvalde izvērtēs, vai iegādāties kravas elektrisko skūteri Vecrīgas, Spīķeru kvartāla un citu Rīgas centrā esošo teritoriju sakopšanai.

Kravas elektriskais skūteris ir aprīkots ar gaismas, pagrieziena rādītāju, bremžuguņu un skaņas signālu. Šis transports spēj braukt 4×4 režīmā, kas īpaši noderēs ziemas sniega un ledus apstākļos. Tāpat kravas skrejritenim ir arī atpakaļgaita un divi ātrumi. Ar vienu uzlādi tas var veikt līdz pat 120 kilometriem.

📸 FOTO

 

Decembrī aptuveni 60 sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā sāks uzstādīt jaunas, vienotā dizaina pieturvietu nojumes.

Nojumju nomaiņa tiek realizēta projekta “Sabiedriskā transporta pieturvietu izbūve un atjaunošana atbilstoši jaunā dizaina risinājumiem” pirmā posma ietvaros. Plānots, ka pirmo 60 nojumju uzstādīšana ilgs līdz janvāra beigām, tomēr tiek pieļauts, ka nomaiņas procesa gaitu var ietekmēt laikapstākļi.

Nomaiņas procesā var rasties situācijas, ka kāda pieturvieta īslaicīgi būs bez nojumes. Pašvaldība jau iepriekš atvainojas par radītajām neērtībām, taču nojumju nomaiņa tehniski prasa dažas dienas, turpretī ieguvums un ērtības rīdziniekiem būs ilgtermiņā.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Jaunajām nojumēm būs īpašs dizains – tās būs lielākas, ērtāk piekļūstamas, ar koka soliem un modificējamiem jumtiem – gan stikla, gan paneļu, gan zaļo jeb augu pārklājuma iespējām.

Jaunās nojumes pirmajā posmā plānots uzstādīt 11.novembra krastmalā, Slokas ielā, Merķeļa ielā, Valdemāra ielā, Pērnavas ielā, Raņķa dambī un citur.

Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju. Nākamgad plānots uzstādīt vēl aptuveni 180 nojumes.

Pirmā posma sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju novietošanas vai aizstāšanas projektēšanas dokumentācijas izstrāde veido 12,1 tūkstoti eiro, bet to uzstādīšana un izgatavošana izmaksās aptuveni 1 miljonu eiro.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden pabeidzis jauna rotaļu un aktīvās atpūtas laukuma būvniecību Bolderājas apkaimē esošajā Tekstilnieku parkā un jaunā atpūtas vieta tagad pieejama gan maziem, gan lieliem apmeklētājiem.

“Šogad īpaši domājam par mazajiem rīdziniekiem un viņu vecākiem, veidojot jaunus rotaļu laukumus un radot iespēju atpūsties visu paaudžu iedzīvotājiem. Kopā rotaļu laukumu veidošanai galvaspilsētā esam budžetā atvēlējuši vairāk nekā divus miljonus eiro un būvdarbi vēl turpinās, neraugoties uz rudenīgajiem laika apstākļiem. Jau kādu laiku ikviens var apmeklēt jauno rotaļu laukumu Viesturdārzā, tagad ir atvērts laukums Tekstilnieku parkā un jau tuvākajās dienās pabeigsim laukuma būvniecību Uzvaras parkā. Līdz gada beigām kopā būsim izveidojuši 13 jaunus rotaļu laukumus dažādās apkaimēs un šo darbu aktīvi turpināsim arī nākamgad,”

uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Laukums Tekstilnieku parkā veidots ar mērķi kalpot par atpūtas un satikšanās vietu apkaimes iedzīvotājiem, piešķirot jaunu pievilcību Tekstilnieku parkam un attīstīt Bolderājas apkaimes infrastruktūru. Projekta realizācijas gaitā laukumā uzstādītas modernas un drošas iekārtas dažādu vecuma grupu bērniem un jauniešiem.

Multifunkcionāls rotaļu komplekss, trīsis, dažādu veidu šūpoles priecēs mazākos bērnus, savukārt atsperu balansa dēlis, batuts un tekbola galds, uz kura var spēlēt arī galda tenisu, volejbolu un ķert bumbu, būs jauniešu iecienītākās izklaides, bet ielu vingrošanas kompleksā varēs izkustēties visu paaudžu sportot gribētāji.

Laukumā ieklāts triecienslāpējošais materiāls – gumijas mulča 655kvadrātmetru platībā. Teritorijā izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – četri parka soliņi, šķirojamo atkritumu urna, velosipēdu statīvs un divi informācijas stendi.

📸 FOTO

Labiekārtotajā teritorijā nākamo gadu laikā plānots ierīkot arī apgaismojumu un patlaban notiek projektēšanas darbi.

Tekstilnieku parks ir veidots 19. gadsimtā, blakus agrākajai tekstila rūpnīcai. Laika gaitā parks ir zaudējis savu ainavisko pievilcību un funkcionalitāti, tajā arī nebija aktīvas atpūtas zonas.

Kopā jaunā rotaļu un aktīvās atpūtas laukuma izveidošana pašvaldībai izmaksāja aptuveni 120 000 eiro bez PVN.

 

Jau otro gadu Accenture Baltics pievienojas globālajai iniciatīvai #PositivelyPurple, no 2. līdz 7. decembrim rītos no 6.00 līdz 9.00 un vakaros no 16.00 līdz 23.00 izgaismojot savu biroja ēku Rīgā, Brīvības gatvē 214, par godu Starptautiskajai dienai cilvēkiem ar invaliditāti. Šis simboliskais žests atspoguļo uzņēmuma apņemšanos veidot iekļaujošu un pieejamu darba vidi.

Starptautiskās organizācijas PurpleSpace vadītā iniciatīva #PositivelyPurple ir globāla kampaņa, kas uzsver cilvēku ar invaliditāti ekonomisko ieguldījumu visā pasaulē. Šī kampaņa tiek īstenota Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti, kuru ik gadu atzīmē 3. decembrī, un tās mērķis ir pārvarēt fiziskās un sociālās barjeras, lai veicinātu vienlīdzību darba vidē. Šogad vairāk nekā 100 Accenture biroji visā pasaulē piedalās #PositivelyPurple aktivitātēs.

Vēsturiska ēka, mūsdienīga apņemšanās

“Mūsu VEF biroja ēka tika uzcelta pirms 120 gadiem, laikā, kad pieejamība nebija sabiedrības dienaskārtībā,” saka Inga Zvaigzne, Accenture Baltics darba vides vadītāja. “Pielāgot vēsturiskas ēkas mūsdienu pieejamības standartiem ir izaicinājums, taču ar stingru apņemšanos tas ir pilnīgi iespējams. Mēs vēlamies nodrošināt, ka ikviens darbinieks šeit jūtas gaidīts un atbalstīts.”

Uzņēmums veido iekļaujošu vidi, veicot fiziskās pieejamības uzlabojumus, piemēram, nodrošinot pacēlāju cilvēkiem ar kustību traucējumiem, regulējamos galdus, ergonomiskas biroja mēbeles, pieejamas labierīcības un sensoro atpūtas telpu. Darbiniekiem ir iespēja izmantot arī tehnoloģiskos rīkus, tādus kā Microsoft pieejamības pārbaudītājs, Teams subtitri un tiešsaistes pieejamības centrs, kurā apkopoti pieejamie resursi, mācību materiāli un jaunumi.

Sadarbībā ar NVO Apeirons šī gada pavasarī Accenture Baltics veica pieejamības auditu un plāno ieviest jaunus risinājumus, tostarp automātiskās durvis, indukcijas cilpas sistēmu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem biroja vestibilā un sanāksmju telpās un citus uzlabojumus, lai padarītu vēsturisko ēku pieejamāku.

Kāpēc invaliditātes iekļaušana ir svarīga?

Pasaulē vairāk nekā 1 miljards cilvēku jeb 16 % no pasaules iedzīvotājiem dzīvo ar invaliditāti. Iekļaušana nav tikai morāls pienākums – tā ir būtiska inovāciju un uzņēmējdarbības panākumu sastāvdaļa. Kad cilvēki var būt viņi paši un pilnvērtīgi iesaistīties darbā sabiedriskajā dzīvē, no tā iegūst visi.
“Mēs ceram, ka mūsu rīcība iedvesmos vairāk sarunu un iniciatīvu par invaliditātes iekļaušanu gan darba vidē, gan sabiedrībā kopumā,” piebilst Inga Zvaigzne. “Kopā mēs varam veidot nākotni, kur pieejamība un iekļaušana ir norma, nevis izņēmums.”


Accenture ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums, viens no lielākajiem IT uzņēmumiem Baltijā un pasaulē. Accenture Latvijā ir pārstāvēts kopš 2002. gada. Pirms trim gadiem uzņēmums paplašināja darbību Baltijas valstīs un atvēra jaunu tehnoloģiju centru Viļņā, Lietuvā.