Informējam, ka plānotais atklāšanas pasākums tiek atcelts līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.
Arhīvs birkai: Pilsētvide
21.novembrī, savu jomu profesionāļi – Rīgas mērs Mārtiņš Staķis kopā ar “Rīgas Mežu” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultātes (MF) vadību un speciālistiem izraudzīja divas galvenās Rīgas Ziemassvētku egles. Tās Adventes laikā un svētkos rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.
Pirmo reizi egļu izraudzīšanas vēsturē tika vērtēta ne tikai zaļo rotu ārējās kvalitātes, bet arī konkrētā mežaudze, augšanas apstākļi un koku veselība. To vērtēja VEF Kultūras pils bērnu vokālā ansambļa “Momo” dalībnieki ar komandas kapteini Mārtiņu Staķi, LBTU Meža fakultātes studenti dekāna Dr. silv. profesora Linarda Siseņa vadībā un “Rīgas Mežu” komanda un uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
“Skaistai un īstai svētku eglei nepieciešama gan auglīga augsne, gan arī pietiekami daudz gaismas un zināms patvērums, aizsardzība, ko nodrošina apkārtējā meža aizsardzības. Tieši bērzu audzē dabīgi iesējusies egle ir ne viens estētiski skaista, simetriska, bet arī ļoti veselīga”, skaidro Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis.
Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis: “Ziemassvētku egles rotāšana Rātslaukumā ir Rīgas tradīcija ar gadsimtiem senu vēsturi. Šogad svētku egles rotās ne tikai pilsētas centru, bet arī galvaspilsētas apkaimes, ienesot Ziemassvētku sajūtu mūsu sirdīs. Esmu gandarīts, ka “Rīgas Mežu” teritorijā aug tik daudz smuidru un kuplu egļu, jo nebija vienkārši izvēlēties divas visskaistākās. Tikai pateicoties lieliskai komandai, izdevās atrast īstās. Ar pārliecību var teikt, ka, pateicoties profesionālai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, skaistu egļu audzes mums būs arī pēc tūkstoš gadiem, turpinot seno tradīciju.”
“Lai atrastu skaistākās galvaspilsētas egles, nepieciešamas komandas. Tās šogad mums ir īpaši kompetentas”, uzsver “Rīgas Mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. “Vēl šogad mēs – “Rīgas Meži” un Rīgas dome, parakstījām sadarbības memorandu ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Rīgas svētku egles atrašana bija viens no pirmajiem, iespējams, vienkāršākajiem, bet noteikti atbildīgākajiem kopprojektiem nule uzsāktajā sadarbībā. Turpmāk mēs kopīgi strādāsim, lai universitātē būtu plašas studiju iespējas par urbāno mežu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt uzņēmumam “Rīgas Meži” – aizvien profesionālāki darbinieki.”
2022.gada 30.septembrī tika parakstīts sadarbības memorands starp Rīgas domi, “Rīgas Mežiem”, LBTU un LBTU MF. Vairāk par šo sadarbību: https://ej.uz/aayy.
Abas izvēlētās lepnākās Ziemassvētku rotas ir no “Rīgas Mežu” Tīreļu mežniecības Olaines apkārtnes. Tās ir aptuveni 15 metrus garas un to vecums ir ap 30 – 40 gadiem.
Kopumā šogad galvaspilsētu rotās vairāk nekā 40 Ziemassvētku egles. Puse no tām atradīsies pilsētas centrā: galvenajos laukumos, pie kultūras un izglītības iestādēm, arī bērnu veselības aprūpes iestādēs. Otra puse svētku koku, līdzīgi kā pērn, rotās pilsētas apkaimju nozīmīgākās vietas.
“Rīgas Mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra: “Domājot par atšķirībām no iepriekšējiem gadiem un par nākotni – vēlos īpaši uzsvērt, ka “Rīgas Meži” ir ilgtspējīgs uzņēmums. Tāpēc mēs galvaspilsētai vēlam rast pilsētā vietas, kur pakāpeniski iestādīt svētku egles. Lai tās aug, kuplo tik pat skaisti kā mūsu Rīgas mežos! Un lai pilsēta, tās iedzīvotāji un viesi svētkos saņem košu, drošu un nepārejošu rotu!”
“Rīgas Mežu” Tīreļu mežniecība ir nozīmīga gan ar galvaspilsētai izvēlētajām Ziemassvētku eglēm, gan arī ar to, ka šajā apkārtnē norisinājās Latvijai tik svarīgās Ziemassvētku kaujas. Tīreļu mežniecība ir lielākā “Rīgas Mežu” mežniecība – vairāk nekā 23 000 ha. Mežniecības iecirkņi – Olaines un Tīreļu, apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus Mārupes, Olaines un Ķekavas novados. Galvenās koku sugas: priede (aptuveni 60 %), bērzs (aptuveni 20%) un egle (aptuveni 15 %).
Par “Rīgas Mežiem”:
SIA “Rīgas Meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus, dārzus un parkus. Uzņēmums pārziņā ir 62 000 ha meži, 399 ha Rīgas parki un apstādījumi (125 objekti), kā arī kultūras un atpūtas parks “Mežaparks” (385 ha). “Rīgas Meži” rūpējas par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.
Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmums īsteno vides izglītības programmu “Zaļā klase”.
“Rīgas Mežu” objekti atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.
Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas principus. Tam ir piešķirti starptautiskie sertifikāti, kas apliecina atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī to, ka mežu produkcija sabiedrībai sniedz sociālos, vides un ekonomiskos ieguvumus.
2021.gada septembrī “Rīgas Mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Savukārt 2021.gada decembrī uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.
2022.gadā “Rīgas Meži” pirmo reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā un ieguva Sudraba kategorijas balvu.
Pirmdien, 21. novembrī, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultātes (MF) pārstāvjiem izraudzīs divas galvenās Rīgas Ziemassvētku egles, kuras rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.
Pilsētas svētku rotas šogad meklēs kompetentas profesionāļu komandas, kuru dalībnieku darbs un atbildība saistīta gan ar pilsētu un mežu, gan ar urbāno teritoriju ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību.
Plānots, ka egles “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā, Olaines apkārtnē meklēs trīs komandas:
– Rīgas domes komanda, kuras kapteiņa lomā iejutīsies pilsētas mērs Mārtiņš Staķis;
– “Rīgas mežu” komanda, tās vadītāja – uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra;
– LBTU komanda, kurā būs MF docētāji un 1.kursa studenti, kapteinis – fakultātes dekāns, Dr.silv. prof. Linards Sisenis;
– Egļu meklēšanas pasākumā būs iespējams izveidot arī citas komandas, piemēram, mediju komandu.
Komandu dalībniekiem būs jāizzina “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības egles, tās jāizvērtē un jānobalso par divām zelta medaļniecēm.
Mediju ievērībai:
– Pasākums notiks 21.novembrī no plkst.11.00 līdz 12.30, “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības Olaines iecirknī;
– Rīgas dome mediju ērtībām nodrošinās autobusu, kas līdz plkst. 10.15 atradīsies pie Latvijas Okupācijas muzeja, Latviešu strēlnieku laukumā 1 (pie pieminekļa);
– Pulcēšanās vieta individuālajiem braucējiem: “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā: https://ej.uz/6wdu
– Aicinājums: saģērbties silti, laika apstākļiem atbilstoši!
Tīreļu mežniecība ir lielākā “Rīgas mežu” mežniecība – vairāk nekā 23 000 ha. Mežniecības iecirkņi – Olaines un Tīreļu, apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus Mārupes, Olaines un Ķekavas novados. Galvenās koku sugas: priede (aptuveni 60 %), bērzs (aptuveni 20%) un egle (aptuveni 15 %).
“Rīgas mežu” Tīreļu mežniecība ir slavena gan ar galvaspilsētai izvēlētajām Ziemassvētku eglēm, gan arī ar to, ka šajā apkārtnē norisinājās Latvijai tik svarīgās Ziemassvētku kaujas.
#RīgasZiemassētkuEgles #TīreļuMežniecība
Sarkandaugavā uzstādītas trīs brīvdabas grāmatu apmaiņas mājiņas (pieejamas 24 stundas diennaktī), kurās ikviens iedzīvotājs var atstāt savas jau izlasītās grāmatas vai paņemt lasīšanai cita atnesto.
Grāmatu mājiņas atrodamas:
- Sarkandaugavas Kalna parkā;
- Ozolaines parkā;
- Zāģeru ielas skvērā.
Katra apgleznota ar mākslinieces, ilustratores Agijas Stakas veidotiem zīmējumiem. Zīmējumi tapuši, iedvesmojoties no konkrētās vietas ainavas un vēstures, piemēram, Zāģeru ielas skvēra mājiņu rotā pļavas augi un tauriņi, jo 2021. gada rudenī šajā vietā iesēta dabiskā pilsētas pļava.
Grāmatu apmaiņas mājiņu idejas autors un īstenotājs ir Sarkandaugavas attīstības biedrība, kuras projekts tika iesniegts un atbalstīts Rīgas domes rīkotajā Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursā.
Šis patiesi ir izdevies kā izcils sabiedrības integrācijas projekts, jo pirmo divu nedēļu novērojumi liecina, ka multikulturālā Sarkandaugavas sabiedrība grāmatu mājiņu saturu lieto un papildina ļoti intensīvi. Grāmatu mainība ir pārsteidzoši augsta. Tiek atstāta visdažādāko žanru literatūra latviešu, krievu un angļu valodā, un stereotips, ka lasītājus neinteresē ne tie jaunākie izdevumi, praksē pierādījies aplams – iedzīvotāji aktīvi lasīšanai ņem arī pirms vairākiem gadu desmitiem izdoto.
Papildus šim projektam ir apkopotas Latvijā jau izveidotās brīvdabas grāmatu apmaiņas mājiņas https://ej.uz/grāmatu_mājiņas_latvijā. Karte nav pilnīga, tādēļ zinātāji ir aicināti trūkstošās vietas atzīmēt, jo nereti šie vides objekti ir privātpersonu veidoti.
Vairāk par Sarkandaugavas grāmatu apmaiņas mājiņu projektu lasiet http://www.sarkandaugavai.lv/gramatu-majinas/.
Trešdien, 16. novembrī, Rīgas domes atbildīgās amatpersonas informēja par pašvaldības gatavību ziemas sezonai.
Šoziem lielākās pārmaiņas gaidāmas ietvju uzturēšanā, jo Rīgā uzsāk pakāpenisku pāreju uz to centralizētu kopšanu. Centralizētu ietvju tīrīšanu šoziem veiks Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā. Tuvāko trīs gadu laikā centralizētu ietvju tīrīšanu plānots ieviest visā pilsētas teritorijā.
Šajā ziemā pašvaldība sāks pakāpenisku pāreju uz ietvju centralizētu kopšanu, tādējādi mazinot iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā. Gaidāmajā ziemas sezonā pašvaldība mehanizēti veiks visām ielām piegulošo ietvju kopšanas darbus Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsargjoslas teritorijā. Pavasarī šajā zonā mehanizēti tiks veikta arī uz ietvēm izkaisīto smilšu savākšana. Minētā teritorija kā pirmā izvēlēta, jo pilsētas centrā atrodas liels skaits dažādu iestāžu, kā arī valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas.
“Ietvju centralizētai kopšana šajā gadā esam ieplānojuši 150 tūkstošus eiro, taču viss ir atkarīgs no sniega daudzuma, tādēļ minētā suma var mainīties uz vienu vai otru pusi. Daļu ietvju tīrīs Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kurai šo darbu veikšanai pieejamas deviņas tehnikas vienības. Pārējās vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas ietves tīrīs ārpakalpojuma sniedzējs ar 16 mehanizētām tehnikas iekārtām,” norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Paredzēts, ka 2023./2024. gada ziemā papildus RVC un tā aizsargjoslas ietvēm notiks 1. un 2. kategorijas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana. Savukārt 2024./2025. gada ziemā pašvaldības ielām piegulošajā teritorijā esošās ietves tiks centralizēti tīrītas visā pilsētā.
Šajā ziemas sezonā ārpus RVC un tā aizsargjoslas iedzīvotājiem jānodrošina īpašumiem piegulošo ietvju kopšana tāpat kā līdz šim. Arī šogad iedzīvotāji var bez maksas saņemt 50 kg smilts kaisāmā materiāla. Teritorijas labiekārtošanas pārvalde šobrīd ir nodrošinājusies ar 1200 tonnām kaisāmā materiāla. Rudens lapu savākšanas punktos pašvaldība jau izsniegusi 560 maisus (14 tonnas) ar smiltīm.
No šīs ziemas, dienās, kad gaidāms sasalstošs lietus, ietvju kaisīšanai izņēmuma kārtā drīkst izmantot tehnisko sāli. Kā ziņots, turpmāk ietvju kaisīšanai var izmantot ne tikai magmatisko iežu sīkšķembiņas, bet arī Latvijas izcelsmes iežus, piemēram, drupinātu dolomītu vai granti.
Ielu braucamo daļu tīrīšanu arī šogad nodrošinās pilnsabiedrības “Daugavas labā krasta uzturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”, kurās apvienojušies vairāki uzņēmumi, tostarp SIA “Roadeks”, SIA “Rīgas Tilti”, SIA “Pilsētas Eko Serviss” un AS “Ceļu Pārvalde.”
Uzturētāji Rīgas ielas tīra prioritārā secībā, sākot ar maģistrālajām ielām un ielām, kurās kursē sabiedriskais transports, tiltiem un pārvadiem, kā arī nodrošina veloinfrastruktūras tīrīšanu. Pēc tam tiek tīrītas mazākas nozīmes jeb apkaimju ielas. Mācoties no iepriekšējo gadu nepilnībām, arī šogad uzmanība tiks pievērsta sniega tīrīšanai pie gājēju pārejām un ielu krustojumiem.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods teica: “Šoziem gaidāmās izmaiņas ietvju uzturēšanā, pilsētai ir nozīmīgs un izaicinājumiem pilns solis. Pārmaiņām būs jāpielāgojas arī Satiksmes departamenta nolīgtajiem ielu uzturētajiem. Esam gatavi ciešai un veiksmīgai atbildīgo dienestu sadarbību”.
Šonedēļ uzturētāji ir sākuši ziemas dežūras, kā arī no rītdienas, 17. novembra, uz Dienvidu tilta atļautais braukšanas ātrums tiks samazināts uz 50km/h. Braukšanas ātruma samazināšana uz Dienvidu tilta ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir uz tilta estakādēm paaugstinot satiksmes drošību ziemas sezonā.
Atbildes uz dažādiem jautājumiem par Rīgas ielu uzturēšanas darbiem ziemas sezonā iespējams atrast tīmekļvietnē https://www.riga.lv/lv/ziema.
Par nenotīrītām ietvēm ziemas sezonā iedzīvotāji varēs ziņot Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram pa tālruni 80000800, rakstot e-pastu uz aic@riga.lv vai aizpildot pieteikumu riga.lv.
Savukārt par neattīrītām ielu brauktuvēm – zvanot Satiksmes vadības centram pa tālruni 80003600 vai rakstot rdsvc@riga.lv, kā arī aizpildot pieteikumu riga.lv.
Trešdien, 16. novembrī, plkst.11.00 Rātslaukumā notiks preses konference, kurā atbildīgās amatpersonas informēs par Rīgas pašvaldības gatavību ziemas sezonai un izmaiņām ietvju kopšanas kārtībā.
Preses konferencē piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Preses konference notiks pie Rīgas rātsnama ēkas.
Īstenojot līdzdalības budžeta projektu par Dārziņu apkaimes publisko identitāti,* Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsludinājis metu konkursu apkaimes identitātes vides objekta izveidei.
Dārziņu apkaimes identitātes zīme ir daļa no Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtās Maskavas un Taisnās ielas krustojuma labiekārtošanas ieceres. Vides objektu – uzrakstu “Dārziņi” – paredzēts uzstādīt krustojuma kreisajā pusē, ierodoties apkaimē no Maskavas ielas puses.
Projektā paredzēts arī labiekārtot gājēju celiņu virzienā no sabiedriskā transporta pieturas vietas Maskavas ielā līdz Dārziņu ielai.
Konkursa mērķis ir iegūt mākslinieciski augstvērtīgus metus Dārziņu apkaimes identitātes – vides objekta izveidei – kas mākslinieciskās, izteiksmīgās un saprotamās formās atklātu Dārziņu apkaimes specifiku, tam ietverot vārdu “Dārziņi”.
Konkursā var piedalīties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuras spēs arī veikt objekta izgatavošanu un uzstādīšanas autoruzraudzību saskaņā ar iesniegto metu.
Metu konkursam iesniegto pieteikumu izvērtēšanai noteikti šādi vērtēšanas kritēriji:
- vides objekta idejas izvērtējums;
- idejas oriģinalitāte un darba inovatīvais raksturs, tā iekļaušanās vides kontekstā;
- idejas atbilstība Dārziņu apkaimes raksturīgajām iezīmēm;
- tehnoloģiskais risinājums, atbilstoša materiālu izvēle un pielietojums.
Pilns konkursa nolikums atrodams šeit.
Konkursa pirmo trīs vietu ieguvējiem noteikta kopējā godalgu summa 1500 eiro apmērā, nosakot šādas godalgas:
- pirmās vietas ieguvējam – 700 eiro;
- otrās vietas ieguvējam – 500 eiro;
- trešās vietas ieguvējam – 300 eiro.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts līdz šī gada 7.decembrim plkst. 10.00. Pieteikumus jāiesniedz klātienē, Ģertrūdes ielā 36, 601.kabinetā darba dienās no plkst.8.30 līdz plkst.12.00 un no plkst. 12.30 līdz plkst.16.30, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku pa tālruni 67012739 vai rakstot uz e-pastu rita.kocane@riga.lv.
*Projektu “Dārziņu identitātes un publiskās ārtelpas attīstība” līdzdalības budžeta konkursā 2020. gadā iesniedza Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, un to balsojumā atbalstīja 3438 iedzīvotāji. Pilnais projekta īstenošanai paredzētais finansējums ir 100 000 eiro, kas ietver gan identitātes zīmes uzstādīšanu, gan gājēju celiņa labiekārtošanu. Projektu īsteno Rīgas domes Satiksmes departaments.
Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām šoruden turpināja galvaspilsētā veidot pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes, kas bagātina pilsētvidi un palīdz saglabāt augu sugas.
Oktobrī un novembrī kopā ar iedzīvotājiem izveidotas desmit jaunas pilsētas pļavas:
- Ķengaraga promenādē;
- Čiekurkalnā;
- Dreiliņkalna pakājē;
- Kurzemes prospektā zālājā pie Imantas tirgus;
- Dzirciema ielā pretim Stomatoloģijas institūtam;
- Jūrmalas gatvē pie LU Botāniskā dārza;
- Ezermalas ielā pie Ķīšezera;
- Ēbelmuižas parkā;
- Uzvaras parka daļās;
- Akmens tilta nogāzēs 11. novembra krastmalā.
Visu pilsētas pļavu atrašanās vietas atrodamas kartē: https://bit.ly/pilsetas_plavas_karte.
Kopumā pļavu ierīkošanā šogad piedalījušies teju 100 iedzīvotāji – pārstāvji no apkaimju biedrībām, apvienības “Apeirons”, biedrības “Pilsēta cilvēkiem”, ģimenes ar bērniem, seniori un daudzi citi.
Talku laikā nolīdzināta augsne, noņemtas liekās zāles velēnas un pēc tam iesēts katrai vietai īpaši sagatavots Latvijas savvaļas augu sēklu maisījums. Savvaļas augu sēklu maisījumu nodrošināja Latvijas Dabas fonda akcijas “Seniori Latvijas pļavu nākotnei” dalībnieki. Seniori no dažādām Latvijas vietām ievāca vairāk nekā 50 dažādu savvaļas augu sugu sēklas, piemēram, gaiļbiksītes, tīruma pēterenes, dzeltenās ilzītes, raudenes, vītolu vējmietiņus, u.c. sugas. Tāpat pļavu ierīkošanai izmantots arī Latvijas dabiskajās pļavās mehāniski ievākts sēklu maisījums, kas nāk no dabas saimniecības “Bekas” Valkas novadā.
Papildus sēklu sēšanai, stādīti arī pļavas augu stādiņi – parastās sveķenes, dzeltenās ilzītes, parastie vizuļi, pļavas vilkmēles, ārstniecības sārmenes un citas sugas, kas no dabā iegūta sēklu materiāla vienu sezonu audzēti podiņos.
Pērn, projekta pirmajā gadā, tika izveidotas 20 pilsētas pļavas. Tajās labi attīstījās zvaguļi, pīpenes, savvaļas burkāni, raspodiņi, pļavas bitenes, un citi augi. Tā kā krietni liela daļa pļavu augu ir daudzgadīgi, to attīstība notiek ļoti lēni, tāpēc šogad tiem attīstījās tikai lapas, bet ne ziedi. Vietās, kur atklātas augsnes bija vairāk – Brasas pļavā, Liedes ielas un Rīgas Zoodārza pļavā, sadīga daudz nezāļu – ganu plikstiņi, balandas, jo nezāles ir pirmās, kas atklātā augsnē izaug un to sēklas dabā ir visur. Taču pamazām pilsētas pļavās veidosies noturīgāka velēna, sētie pļavu augi kļūs spēcīgāki un nezāļu īpatsvars mazināsies.
Pateicoties Rīgas domes atbalstam, pilsētas pļavu apsaimniekošanu nodrošināja SIA “Rīgas meži”.
Šī gada nogalē Rīgas un Latvijas Dabas fonds kopā ar Tartu (Igaunija) un Orhūsu (Dānija) sāka EK finansētu LIFE programmas projektu urbanLIFEcircles. Šī projekta gaitā plānoti dažādi pasākumi, lai veicinātu dabas daudzveidības klātbūtni pilsētvidē, tostarp paplašināt pilsētas pļavu tīklu. Tāpēc pilsētas pļavu veidošana Rīgā turpināsies arī nākamajos gados.
Pilsētas pļavu izveidi 2022. gadā finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds un projekts GrassLIFE kura mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu.
Pērn pļavas tika ierīkotas:
- Liedes ielā 26B;
- Starp Tēriņu ielu un Ārlavas ielu;
- A. Deglava ielā starp G. Astras un Ilūkstes ielu;
- Skvērā starp Kr. Valdemāra ielu un Šarlotes ielu;
- Skvērā pie Miera ielas un Klusās ielas;
- Garajā ielā 18;
- Cementa ielā;
- Pie Eksporta ielas, posmā no Vašingtona laukuma līdz iebrauktuvei uz Andrejostu;
- Pie autobusu galapunkta Kundziņsalā;
- Pie Rīgas 45. vidusskolas;
- Pie Čiekurkalna 1. šķērslīnijas 16;
- Starp Elvīras ielu un Georga ielu;
- Gar Juglas promenādi;
- Skvērā pie Dzirciema ielas un Buļļu ielas satiksmes rotācijas apļa;
- Zāģeru ielas skvērā;
- Starp Lielupes ielu un Lemešu ielu;
- Vašingtona laukumā;
- Biedrības “Free Riga” teritorijā pie Viskaļu ielas;
- Rīgas Zoodārzā;
- Botāniskajā dārzā.
Ceturtdien, 10. novembrī, no plkst. 10.30 līdz 12.30 notiks seminārs – diskusija “Vides pieejamība Rīgā – mīti un realitāte” par problēmsituācijām pilsētā un kā tās būtu iespējams uzlabot, lai Rīga kļūtu pieejama visiem. Diskusijā piedalīsies Invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons” kopā ar Rīgas domes deputātiem un atbildīgajām personām. Diskusija notiks tiešsaistē un to būs iespējams skatīties tiešraidē Facebook platformā.
Projekta “Uz pieejamu nākotni!” ietvaros 20 brīvprātīgie kopā ar “Apeirons” komandu no augusta līdz oktobrim apzināja pieejamas vietas Rīgā, lai apkopotu tās www.mapeirons.lv vietnē. Invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons” šo mēnešu laikā uzskaitīja un vāca informāciju par šī brīža situāciju pilsētā un vēlas kopā ar Rīgas domi izveidot pilsētas stratēģiju, lai Rīga kļūtu pieejamāka ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī jaunajām māmiņām un senioriem.
No plkst.10.30 līdz 11.30 Jurģis Briedis, “Apeirons” vides pieejamības eksperts, izstāstīs, kas ir universālais dizains pilsētvidē un kā tas palīdz pilsētai kļūt pieejamākai. “Apeirons” brīvprātīgie – Voldemārs, Agnese, Baiba, Gunārs, Daniēls un Regīna – dalīsies par redzēto savos apsekojumos. Piedzīvota gan negatīva attieksme un līdzcilvēku neizpratne, kāpēc cilvēks ratiņkrēslā nevar pārvarēt slieksni, gan labie piemēri, kad uzņēmēji un pašvaldība domā par vides pieejamību visiem.
No plkst.11.30 līdz 12.30 Ivars Balodis, “Apeirons” valdes priekšsēdētājs, aicinās uz kopīgu diskusiju un ieteikumu apmaiņu, lai Rīgu kopīgiem spēkiem padarītu pieejamāku visiem.
“Vides pieejamība Rīgā līdz šim vienmēr ir bijis gan karsts kartupelis, gan gluži vai neatminams galvas mežģis. Lai to atrisinātu ir nepieciešama gan politiskā griba, gan sadarbība starp pašvaldību un nevalstisko sektoru. Šobrīd NVO ir ieguldījuši lielas pūles un resursus vides pieejamības izpētē, arī Rīga veic savus mājas darbus, kas pārredzamā nākotnē noteikti nesīs labumu visiem Rīgas iedzīvotājiem,” saka Viesturs Kleinbergs Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs (Progresīvie).
Projekta ietvaros vietnē www.mapeirons.lv pievienotas vairāk nekā 200 pieejamas (vai daļēji pieejamas) vietas Rīgā. Trīs mēnešu laikā “Apeirona” brīvprātīgie apsekoja 2000 vietas, kas nozīmē, ka ir 1 pieejama ēka pret 10 nepieejamām.
“Ir divi veidi, kā var pārbaudīt vides pieejamību. Viens ir veikt pētījumus, Labklājības ministrija ir veikusi pētījumu – tikai 7% no publiskās vides Latvijā pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Otrs veids ir mūsu ikdiena. Tā parāda, ka cilvēki bieži vien daudz kur nevar doties. Tā ir tā bēdīgā situācija, ka tu nevari izvēlēties, pie kura ģimenes ārsta iet, medicīnas iestādi, sociālu iestādi, jo tur ir pārāk šauras durvis, vairāki pakāpieni vai nav aprīkots tā, lai cilvēki ar redzes vai dzirdes traucējumiem varētu izmantot. Vides pieejamība nav viena vai divu cilvēku ar invaliditāti iegriba. Tā ir normāla sabiedrības vajadzība. Valstī nav skaidra plāna, kur mēs virzāmies, ko gribam darīt. Vietnes www.mapeirons.lv izveide un tikšanās ar Rīgas pilsētplānotājiem ir ļoti svarīgs solis, lai veicinātu sabiedrības izpratni, atvieglotu līdzcilvēku ikdienu un veidotu kopīgu stratēģiju par pieejamu pilsētu visiem,” uzsver Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Projekta “Uz pieejamu nākotni!” mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju, piedāvājot sistematizētu un pārbaudītu informāciju par pieejamas vides objektiem. Visas kultūras, ēdināšanas, atpūtas un tūrisma vietas Rīgas teritorijā publicētas vietnē www.mapeirons.lv, lai cilvēki ar kustību traucējumiem, seniori, jaunie vecāki varētu uzzināt par vides pieejamību un viegli saplānotu savu ikdienu vai atpūtu. Šobrīd interneta vietnē www.mapeirons.lv jau apkopotas pieejamās vietas citviet Latvijā, Somijā un Igaunijā.
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir nevalstiskā organizācija ar vairāk kā 25 gadu pieredzi cilvēku ar invaliditāti integrācijas jautājumos, kas rūpējas arī par pieejamas vides apzināšanu Latvijā. Viņi ir apkopojuši pieejamas vietas un noderīgu informāciju mapeirons.eu un http://www.videspieejamiba.lv/ vietnēs. Ikdienā sniedz konsultācijas, auditu un monitoringu par vides pieejamību un sadarbojas ar citām organizācijām kā biedrību “Babyroom”, lai aktualizētu šo tēmu sabiedrībā. Projekts “Uz pieejamu nākotni!” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Biedrība “Bolderājas grupa” projekta “Mantojums kā patvērums” ietvaros aicina rīdziniekus ekskursijā uz Daugavgrīvas cietoksni sestdien, 15. oktobrī, plkst. 11.00 un piektdien, 11. novembrī, plkst. 17.00, lai pieminētu Brīvības cīņu notikumus un iepazītu kultūras pieminekli – 17. gs. fortifikācijas būvi, aktīvās aizsardzības nolūkam būvēto cietoksni, kas gaida atjaunošanu nākotnē.
“1919. gada 15. oktobrī, tikai nedēļu pēc Bermonta armijas uzbrukuma Rīgai, Latvijas armija devās prettriecienā. Lielbritānijas un Francijas karakuģu uguns aizsegā Latgales divīzijas pulki šķērsoja Daugavu, ieņemot Daugavgrīvu un Bolderāju. Līdz ar to sākās niknākās un asiņainākās cīņas pret bermontiešiem, kas noslēdzās 11. novembrī ar Torņakalna atbrīvošanu.” #LV99plus.
Dalība ekskursijās ir bez maksas. Ekskursijās īpaši aicināti piedalīties tie rīdzinieki, kuriem kara dēļ nācies pamest Ukrainu. Gida stāstījums būs latviešu un krievu valodā.
Sabiedriskais transports – 3. un 36. autobuss, pietura “Daugavgrīvas cietoksnis”, tikšanās – pie cietokšņa vārtiem Birzes ielā 2.
Organizē biedrība “Bolderājas grupa”, tālr. 28204051.
