Arhīvs birkai: Pilsētvide

Skatāma apvienības “Apeirons” raidījuma “Pāreja” 5.epizode

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” veidotais raidījums “Pāreja” ļauj iepazīt sabiedrības dažādību aizraujošā veidā un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatu punkta. Jūlijā iznākusi raidījuma piektā epizode, turpinot rādīt iespējas kā ikviens no mums var nest pozitīvas pārmaiņas savā un līdzcilvēku dzīvē.

Katrā raidījumā kāds sabiedrībā zināms cilvēks ielūkojas kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev.

Piektajā raidījumā kopā ar modeli, TV raidījumu vadītāju Māru Sleju var uzzināt par biedrības „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” ikdienu un tās projektu “Miljons sveču grupu mājai”.

  • Raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šoreiz iespēja ielūkoties neparastā muzejā, kur ar acīm nekas nav saredzams un jāļaujas pārējām maņām. Skatītāji varēs uzzināt arī par citām “Neredzamā pasaule” piedāvātajām atpūtas iespējām, kas sniegs jaunu skatījumu un nebijušas sajūtas.
  • Tāpat kā katrā raidījumā, arī šajā noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz raidījumā intervija ar kultūras ministru Nauri Puntuli par kultūras pasākumu pieejamību ikvienam iedzīvotājam.

Raidījumu ikviens interesents var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram. Raidījuma epizodes skatāmas katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projekta ietvaros.

Kultūrvēsturiskām būvēm pirms būvniecības ieceres jānosaka kultūrvēsturiskā vērtība

Saskaņā ar jauno Rīgas teritorijas plānojumu pirms vēsturiskas būves restaurācijas, pārbūves, atjaunošanas vai nojaukšanas īpašniekam ir jāveic būves kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana. No noteiktās vērtības izriet pieļaujamās rīcības ar būvi.

Nosacījumi attiecas uz jebkuru būvi, kas nav kultūras piemineklis un kas neatrodas apbūves aizsardzības teritorijā vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, un ir vecāka par 50 gadiem. Būvēm apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jāņem vērā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1. pielikumā norādīto būvju iedalījumu potenciāli vērtīgajās vēsturiskajās būvēs un būvēs bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības.

Ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu var iepazīties https://mantojums.lv/, savukārt pašvaldības ģeotelpisko datu publicēšanas platformas GEO RĪGA tematisko karšu sadaļā “Teritorijas plānojumi” ir pieejama informācija par būvju atrašanos apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

Būves kultūrvēsturisko vērtību ir nepieciešams noteikt pirms būvniecības ieceres izstrādes uzsākšanas. Lai to paveiktu, objekta īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Tehnisko noteikumu sadaļā ir jāiesniedz attiecīgu pieprasījumu, pievienojot arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju vai fotofiksāciju un pamatojot, kāpēc nav nepieciešama arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Tāpat jāpievieno būves kadastrālās uzmērīšanas lieta.

Tiesības veikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju ir sertificētam arhitektam vai mākslas zinātniekam, kas ir kompetents restaurācijā vai vēsturisku būvju izpētē, kā arī projektēšanas birojam, kurā darbojas vismaz viens speciālists ar šādu kompetenci. Prasības arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai noteiktas Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 117. punktā. Iesniedzot Departamentā arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, pievienojami pierādījumi inventarizācijas veicēja kompetencei.

Departaments izskatīs iesniegto dokumentāciju un noteiks būves atbilstību potenciāli vērtīgai vēsturiskai būvei vai būvei bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības un izvirzīs vispārīgas prasības pieļaujamajai rīcībai ar būvi.

Ja būs pievienots konkrēts būvniecības ieceres mets, Departamenta lēmumā tiks iekļauti nosacījumi konkrētās būvniecības ieceres realizācijai.

Rīgā stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā

Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 20. pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu. Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai RD PAD.

Ja iepriekš RD PAD (pirms 01.09.2021. Rīgas pilsētas būvvaldē) jau ir saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice, tā ir jāņem vērā un ir izmantojama turpmākā ēkas lodžiju aizstiklošanā. Nav pieļaujams, ka vienas fasādes ietvaros tiek izmantoti dažādi lodžiju aizstiklojuma varianti.

Tāpat jāņem vērā, ka arī tipveida dzīvojamām ēkām var būt modifikācijas un dažāds ēku tehniskais stāvoklis, pie kura TIAN apstiprinātās arhitektoniskās paraugskices var nebūt izmantojamas, tāpēc pirms aizstiklošanas darbu veikšanas ir nepieciešams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu, kas veic ēkas tehnisko apsekošanu, lai noteiktu konkrētā risinājuma pieļaujamību.

RD PAD norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā ir iespējams izmantot BIS funkcionalitāti, savukārt visi kopības pieņemtie lēmumi jebkurā gadījumā ir jāievieto un jāuzglabā ēkas mājas lietā BIS ietvaros, t.sk., informācija par izvēlēto lodžijas aizstiklojuma risinājumu.

RĪGAS MEŽU Vasaras puķu dobju digitālā taka – iespēja iepazīt galvaspilsētas krāšņākos apstādījumus

SIA “Rīgas meži” Dziesmu un deju svētku nedēļā un arī pēc tam aicina galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus aplūkot dārzu, parku un skvēru krāšņākās Vasaras puķu dobes un apstādījumus.

Uzņēmums izveidojis digitālo taku, kurā ir 23 skaistas ziedu un augu kompozīcijas. Tā ved pa “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” veidotajiem un aprūpētajiem apstādījumiem kā pilsētas centrā, tā arī Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā un Ziemeļblāzmas parkā.

  • Aicinām iepazīt Rīgas Vasaras puķu dobju un apstādījumu skaistumu dažādās galvaspilsētas vietās! Maršruts, īss apraksts par katru vietu un foto pieejami šeit: https://ej.uz/exku.

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī ienes pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki. Piemēram, tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti, lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

TAUTAS RAKSTI UN INOVĀCIJAS

  • Lielākā daļa šī gada Rīgas Vasaras puķu dobes un stādījumi veltīti Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150.gadskārtai, tādēļ tajos iekļauti latviski simboli, tautiski raksti un motīvi. Piemēram, Vērmanes dārza apaļā dobe pašā pilsētas centrā veidota iedvesmojoties no Suitu dižās saktas, savukārt dobe Esplanādē, netālu no Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojuma, atspoguļo Rīgas tautisko brunču krāsas un rakstus.
  • Patriotisms un valstiskā piederība jau vairāku gadu garumā ietverta dobēs pie Brīvības pieminekļa, Rīgas pils un Neatkarības laukumā. Tajās dominē Latvijas karoga krāsas (sarkans – balsts – sarkans), akcentējot šo vietu nozīmību valsts vēsturē un mūsdienās.
  • Savukārt kā jauns, ilgtspējīgs un krāšņs risinājums ir Kronvalda parkā no jauna izveidotā puķu dobe – glezna, kuras dizainu radījusi māksliniece Elita Patmalniece. Viena no viņas gleznām šogad ir pārtapusi krāšņā vasaras puķu stādījumā. Šī ir jaunākā un viena no lielākajām vasaras puķu dobēm Rīgā – tajā ir visvairāk ziedaugu, teju 5000.

Dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet dabā tos veidojuši “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

“RĪGAS MEŽI” GATAVOJAS PIRMAJAI BALTIJAS VASARAS PUKU DOBJU PARĀDEI

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniedz jūlija otrajā pusē un augustā. Šajā laikā ierasti notiek arī “Rīgas meži” Vasaras puķu dobju parāde, kuras izskaņā tiek godināti skaistāko dobju autori un kopēji.

Šogad parāde paredzēta vērienīgāka nekā līdz šim – pirmo reizi sacensībās par skaistākajām dobēm katrā pašvaldībā sacentīsies visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Tallinas un Viļņas – stādījumi. Arī žūrijā būs eksperti no visām trim Baltijas valstīm.

Vasaras puķu dobju parāde plānota augusta pirmajā nedēļā.

“Rīgas mežu” veidotajos vasaras apstādījumos šogad iedēstīti gandrīz 50 tūkstoši ziedaugi, vairāk nekā 200 dažādas šķirnes. Dominējošie augi ir tumši sarkanā Jaungvinejas balzamīne (Impatiens Neu-Guinea Magnum ‘Dark Red’), baltā Jaungvinejas balzamīne (Impatiens Neu-Guinea ‘Sunpatiens Compact White’) un dzeltenā zemā samtene (Tagetes patula ‘Alumia Vanilla Cream’).

Šogad vasaras stādījumos ir arī vairākas līdz šim neizmantotas augu šķirnes – žākļziedu laurencija (Laurentia axillaris ‘Mintaka blue’), šaurziedu laimiņš (Sedum anopetalum ‘Green ball’), estragona samtene (Tagetes lucida ‘Anisata’), krūmveida argirantēma (Argyranthemum frutescens ‘Armanis double white’) un citi.

Vasaras puķu dobju un apstādījumu foto:

PAR SIA “RĪGAS MEŽI”

  • SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 385 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.
  • Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.
  • Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions – 2023” par straujāko izaugsmi.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

Atjaunots vēsturiskais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī

Pirmdien, 3. jūlijā, rīdzinieku un pilsētas viesu lietošanai atklāts atjaunotais vēsturiskais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī, kurš pilda arī brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas funkcijas. Šis ir jau astoņpadsmitais galvaspilsētas brīvkrāns.

Ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī ir celts 1901. gadā, kad tas kalpoja kā dzeramā ūdens ņemšanas vieta. 20. gadsimta otrajā pusē tas tika sabojāts, bet 2001. gada augustā atjaunots kā SIA “Rīgas ūdens” dāvana Rīgai tās 800 gadu jubilejā. Diemžēl tas atkal tika sabojāts, tādējādi uz ilgu laiku pārtraucot brīvkrāna darbību. Šobrīd vēsturiskais namiņš ir piedzīvojis otrreizējo atjaunošanu.

““Dziesmu un deju svētku jubilejas gadā atveram vēl vienu ūdens brīvpieejas vietu Rīgā, vēsturiskajā centrā, lai rīdziniekiem, svētku dalībniekiem un visiem galvaspilsētas viesiem būtu iespēja veldzēties ar garšīgo Rīgas ūdeni no tāda vēsturiskā ūdensavota namiņa, kāds tas bijis izskatā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Tomēr ir liela atšķirība, jo namiņš tagad ir pieslēgts Rīgas ūdensvadam. Lai tiktu pie šodienas rezultāta, ceļš nav bijis vienkāršs – namiņa piederības jautājumu un atjaunošana aizņēma laiku un resursus, bet rezultāts ir lielisks un uz palikšanu,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Prieks, ka mums izdevies atjaunot senu un vēsturisku pagājušā gadsimta sākuma Rīgas pilsētvides sastāvdaļu, kas turklāt izmantojama arī praktiski – pilsētnieki un Rīgas viesi noteikti novērtēs šī brīvkrāna tīro un kvalitatīvo ūdeni, kas tek no pilsētas ūdensvada un tagad būs brīvi pieejams pašā galvaspilsētas centrā!”

SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis

Lai uzlabotu pilsētnieku apgādi ar tīru dzeramo ūdeni, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgas centrā tika iekārtoti vairāki desmiti arhitektoniski un mākslinieciski izveidotu artēzisko aku. Ievērojamākās no tām bija ar Rolanda statuju rotātā aka Rātslaukumā un aka ar tā saucamo Zelta bruņinieku Basteja laukumā. Saglabājies arī SIA “Rīgas ūdens” tagad atjaunotais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī iepretim ēkai Nr. 3 un ažūra kaluma ūdensņemšanas vieta Raiņa bulvārī iepretī ēkai Nr.29.

Pilsētas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas skatiet SIA “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Veiks labiekārtošanas darbus Latviešu strēlnieku laukumā

3. jūlijā uzsāks Latviešu strēlnieku laukuma atjaunošanas projekta 2. kārtas darbus.

Projekta ietvaros iecerēts:

  • atjaunot laukuma daļu 2600 kvadrātmetru platībā;
  • ierīkot laukuma apgaismojumu;
  • izvietot apstādījumus;
  • uzstādīt mazās arhitektūras formas – soliņus, urnas un velosipēdu turētājus.

Būvdarbus plānots pabeigt 2023. gada septembrī. Kopējās 2. kārtas projekta izmaksas veido 696 036 eiro. No tām Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ir 259 205 eiro, valsts budžeta dotācija ir 8 986 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir 427 845 eiro apmērā.

Projekta 1. un 2. kārtas realizācija notiek sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Esplanādes parkā izstādīs unikālu objektu – lielformāta, kustīgus 3D tautastērpu svārkus

Dziesmu un Deju svētku nedēļas ietvaros, Esplanādes parkā no 3. līdz 9. jūlijam būs skatāma XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku goda virsvadītāju un virsdiriģentu, kā arī virsvadītāju un virsdiriģentu portretu izstāde. To papildinās unikāls un iespaidīgs objekts “Neapstājies griezies” – kustīgi 3D tautastērpa svārki, kas atdzīvosies un griezīsies virpulī, reaģējot uz izstādes apmeklētāju kustībām.

“Tautastērps ir viena no košākajām pērlēm mūsu kultūrvēsturiskajā mantojumā. Katrs tērps nes sava novada stāstu, lepnumu un vērtības, kas atspoguļots spilgtajās krāsās un rakstu rindās. Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par nacionālo vērtību saglabāšanu un cildināšanu, tādēļ ar šo instalāciju vēlamies pietuvināt ikvienu Svētku nedēļas apmeklētāju tautastērpa svārku radītajam enerģijas virpulim,”

stāsta Iveta Priedīte, Tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja.

Iespaidīgos lielformāta svārkus veido četru Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpu fragmenti. Kurzemi atspoguļo Bārtas tautas tērpa svārki, Zemgali Platones tērpa svārki, Vidzemi Kusas tērps un Latgali Kārsavas tautastērpa svārku raksti. Tautas tērpi izvēlēti sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru (LNKC), ar kuru palīdzību veikta arī oriģinālo tērpu 3D skenēšana. Tā veikta, lai, apdrukājot tekstilu, iespējami precīzāk spētu atdarināt tērpos izmantotos toņus un rakstus.

Šis objekts būs ne tikai patīkams acīm, bet arī aizraujošs ikvienam garāmgājējam, jo svārku virpuli aktivizēs kustību sensors. Proti, tuvojoties objektam, sensors uztvers kustību un tad iespaidīgā konstrukcija uzsāks griezties, gluži tā pat kā dejotāji ar deju soļiem iekustina tautas tērpu deju laukumā. Tieši svārku pacelšanās virpulī iedvesmojusi šī objekta mākslinieci Daci Izabellu Grundšteinu.

“Domājot par Dziesmu un Deju svētkiem, viena no spilgtākajām asociācijām ir tautastērpa svārku griešanās. Tā ir maģiska kustība, ko gribas sajust. Parasti šī griešanās pieredze ir gaužām īsa, tāpēc objekta ideja ir šo mirkli padarīt ilgāku un lielāku, pastiprināt un pievilkt tuvāk. Parasti cilvēks ir vai nu svārku griezējs vai vērotājs, toties tagad skatītājs ir divi vienā – pats var gan griezt, gan vērot,”

stāsta Dace Izabella Grundšteina, Magic B40 māksliniece.

Aicinām visus Rīgas viesus un iedzīvotājus no 3. līdz 9. jūlijam doties uz Esplanādes parku, kur būs iespēja apskatīt goda virsvadītāju un virsdiriģentu, kā arī virsvadītāju un virsdiriģentu portretu izstādi un kustīgo 3D svārku instalāciju. Turpretim pēc Svētku nedēļas izstāde ceļos uz tirdzniecības centra “Spice” Promenādi, kur to varēs aplūkot visas vasaras garumā, bet iespaidīgā svārku instalācija apceļos Latviju un būs skatāma tādās pilsētās kā Cēsis, Sigulda un Mārupe.

Iesniedz savu “blokmājas” stāstu

Rīdzinieki ir aicināti iesaistīties digitālā arhīva “I Grew Up in the Blockhouse” (“Es uzaugu blokmājā”) veidošanā, daloties savos pieredzes stāstos.

“I Grew Up in the Blockhouse” ir interaktīvs arhīvs, kas apkopo personīgās pieredzes stāstus par dzīvošanu blokmājās. Arhīva nolūks ir izcelt šīs dzīvojamo ēku tipoloģijas nospiedumu daudzu iedzīvotāju dzīvēs, tā radot kopīgu pamatu vienotai sabiedrībai.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzstāvu ēkās, no kurām procentuāli lielākā daļa ir padomju “blokmājas” – tas šobrīd ir augstākais dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju rādītājs Eiropā. Šajos namos gadu desmitiem līdzās ir dzīvojuši gan latviski, gan krieviski runājošie.

Pašas ēkas tika pozicionētas kā instruments sociālisma kultivēšanai. No 1950. līdz 1980. gadam blokmājas visā PSRS tika būvētas pēc līdzīgām arhitektūras vadlīnijām, kas ietekmēja dzīvokļa plānojumu, to publisko telpu un infrastruktūru. Cilvēki visā Padomju Savienībā neatkarīgi no viņu tautības vai atrašanās vietas tika pakļauti vienveidīgiem dzīves apstākļiem, kas lielā mērā saglabājušies līdz mūsdienām.

Līdz ar to, pat, ja tā ir bijusi īslaicīga pieredze, iedzīvotājiem bieži vien ir līdzīgas atmiņas par lietām, kas definē šīs telpas, piemēram, kaimiņu mūzikas gaumes apzināšana, vakariņu un odekolona smaržu sajaukums kāpņu telpā, vai draudzēšanās ar pagalma bērniem. Līdz šai dienai mēs joprojām esam spējīgi dzīvot blakus viens otram, taču esam aizmirsuši šīs vienkāršās lietas, kas mūs saista. Tāpēc šis arhīvs darbojas kā instruments, kas palīdz uzlabot dažādu postpadomju sociālo grupu komunikācijas modeli un kopīgi veidot labāku nākotni.

Arhīva autore aicina dalīties ar autentiskām pieredzēm, neizslēdzot ikdienas rutīnu vai bērnības blēņas, iespējams, kas tāds ar ko nav sanācis dalīties, bet kas spilgti iesēdies atmiņā. Daži piemēri no arhīva:

“Kad biju maza, man vienmēr bija bail, ka neatradīšu mājas. Bieži sajaucu poģikus, kad mājās gāju. Tad skatījos uz augšu pie mājas un mēģināju savu logu ieraudzīt. Un vēl, ja paveicas dzīvot augstākos stāvos, var redzēt tālu pāri rajonam. Esot Imantā, es vēl joprojām baidos apmaldīties. Skats uz augšu pret debesīm palīdz pret klaustrofobiju tajā skudrupūznī. “

Dalās Ieva.

“Lietus laikā ar brāli gājām pagalmā peldbiksēs bradāt pa industriālajiem ezeriem un stāvējām zem noteku urbānajiem ūdenskritumiem.”

Dalās Mārtiņš.

“Māmiņdienas rītā noplūcu kaimiņu audzētās tulpes zem loga un tiku pieķerta.”

Dalās Alīna.

• Iepazīties ar projektu un iesniegt savu stāstu digitālajā arhīvā var šeit: https://www.blockhouse.community/lv

Paralēli aktivitātēm arhīvā, Rīgas vasaras publiskās programmas ietvaros Blockhouse Community rīkos “Mikrorajonu vasaras” aktivitātes blokmāju iedzīvotājiem, kas sastāvēs no dažādām tematiskām ekskursijām, interaktīviem plakātiem un vides objekta atklāšanas. Programma ilgs sešu nedēļu garumā no 17. jūlija līdz 27.augustam.

• Projekta jaunumiem var sekot arī Instagram kontā .

Arhīvs atzinīgi novērtēts Latvijas Dizaina Gada balvas 2023 nomināciju kategorijā “Komunikācija” .
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī stimulēt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību.

“I Grew Up in the Blockhouse” arhīvs ir Ievas Jakušas pašiniaciatīva, radīts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Nīderlandes Radošo industriju fonda un Rīgas Apkaimju Iedzīvotāju centra informatīvo atbalstu.

Blockhouse Community ir Ievas Jakušas, Tīnas Pētersones, arhitektu apvienības SIJA un Elīzas Māras kopprojekts.

Rīgā uzstāda jaunus brīvkrānus – iedzīvotāji karstajā laikā aicināti veldzēties arī pludmalēs un pie strūklakām

Trešdien, 21. jūnijā, Grīziņkalna parkā pie bērnu rotaļu laukumiem atklāts pirmais no šā gada jaunajiem pilsētas brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes punktiem jeb tā dēvētajiem brīvkrāniem. Jau tuvākajās dienās iedzīvotāju lietošanai tiks atvērtas arī jaunās dzeramā ūdens uzpildes vietas Brasas skvērā, pie Vecāķu pludmales Kāpu prospekta un Pludmales ielu stūrī un pie bērnu laukuma parkā Pļavniekos, Andreja Saharova ielā.

Plānots, ka jūlijā tiks atklāti vēl seši brīvkrāni:
• Ziemeļblāzmas parkā;
• Ēbelmuižas parkā;
• Ķengaraga promenādē;
• Zemitāna laukumā;
• pie pludmales takas Daugavgrīvā;
• Imantas vidusskolas sporta laukumā.
Šīs vietas izvēlētas, apkopojot pērn Apkaimju iedzīvotāju centra veiktās aptaujas datus. Savukārt SIA “Rīgas ūdens” plāno vēl šomēnes atjaunot vēsturiskā ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību. Pavisam nesen ierīkots brīvkrāns arī Dailes teātra skvērā.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas domes plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā ar uzņēmumu “Rīgas ūdens”, lai rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem varētu nodrošināt brīvi pieejamu kvalitatīvu dzeramo ūdeni no pilsētas ūdensvada. Tādējādi gan aicinām veldzēties ar Rīgas dzeramo ūdeni, gan samazināt plastmasas patēriņu. Pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs. Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums svarīgas ir arī strūklakas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā, kad tika atklāti jauni brīvkrāni:
• Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
• Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
• Ziedoņdārzā;
• Dzegužkalna parkā;
• Mežaparkā pie ieejas zoodārzā;
• Krišjāņa Barona ielas bērnu laukumā;
• Āgenskalna tirgus priekšlaukumā.

Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Joprojām turpina darboties arī iepriekš uzstādītie brīvkrāni:

  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā;
  • Jūrmalas gatvē 133;
  • pie Voleru ielas 65;
  • pie Mazās Vējzaķsalas 17;
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6.

Brīvkrānu atrašanās vietas var ērti atrast kartē – https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku laikā pilsētvidē plānots izvietot vēl astoņas mobilās dzeramā ūdens stacijas, katru ar astoņām ūdens uzpildes vietām.

Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties arī kādā no astoņām oficiālajām galvaspilsētas peldvietām, kur pēdējās pārbaudes laikā konstatēta laba peldūdens kvalitāte – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-pilsetas-peldvietas

Tāpat ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs un viesis var veldzēties pie Rīgas strūklakām Vērmanes dārzā, Esplanādē, pie Kongresu nama, skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, Bastejkalnā, Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā un Viesturdārzā.

Pārstādīts Rīgas autoostas sarkanais ozols

Naktī no 13. uz 14. jūniju no pagaidu novietnes pie iebrauktuves Rīgas starptautiskajā autoostā uz pastāvīgo atrašanās vietu Ģenerāļa Radziņa krastmalā tika pārvietots un iestādīts autoostas sarkanais ozols. Pārstādīšanas darbus veica pilnsabiedrība “RBBL” kopā ar uzņēmumu “LABIE KOKI” projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā ietvaros.

“Ozola pārvietošana ir tehniski sarežģīta operācija, kas ilga deviņas stundas. Pārvietojamais koks ar metāla palīgkonstrukcijām sver aptuveni 40 tonnas. Sākumā ozols ar celtni tas tika uzlikts uz treilera, pārvietots 150 metrus pa Maskavas ielu un pēc tam iecelts tā turpmākajā atrašanās vietā. Lai koku varētu pārvietot, uz laiku tika demontēti tramvaja kontakttīkli. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija vajadzība pārstādīt koku ar zaļu lapotni. Lai ozols iejustos jaunajā vietā, arī turpmākos trīs gadus tam būs jāpievērš pastiprināta uzmanība,”

skaidro “LABIE KOKI” vadītājs, koku eksperts Edgars Neilands.

“Lai ozola pārvietošana naktī plānotajā laika posmā noritētu bez sarežģījumiem, būvnieki, sadarbībā ar vairākiem atbildīgajiem pilsētas dienestiem, jau 5. jūnijā uzsāka sagatavošanās darbus. Tika atbrīvots koka pārvietošanas koridors – pārlikti tramvaju kontakttīkli, nolīmeņoti vai noņemti traucējošie balsti, pazeminātas atsevišķas apakšzemes komunikācijas. Tas bija daudzu dienestu, uzņēmumu kopdarbs, izvērtējot visus iespējamos traucējošos faktorus un riskus ozola pārvietošanas ceļā,”

skaidro pilnsabiedrības “RBBL” projekta vadītājs Armands Vēveris.

Kā noritēja sarkanā ozola pārstādīšana video pieejams šeit: https://failiem.lv/u/j434mgvfa

Rīgas autoostas sarkanais ozols ir dendroloģiski vērtīgs un Latvijā salīdzinoši reti sastopams koks, kas tika iestādīts 1964. gadā, kad tika būvēta autoosta. Ozols pilnveido ainavu Rīgas vēsturiskajā centrā, autoostas kontekstā tam ir svarīga emocionāla un vēsturiska vērtība. “Rail Baltica” izbūves dēļ 2020. gada janvārī koks tika pārvietots uz pagaidu atrašanās vietu. Šajā laikā par koku gādāja Rīgas autoostas komanda, kas nodrošināja regulāru koka laistīšanu.

Jau iepriekš ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.