Arhīvs birkai: Pilsētvide

Okupācijas pieminekļa vietā taps parks

Rīgas pašvaldība 5. aprīlī iepazīstināja ieceri ar pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.”

Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcija paredz darbus veikt divos posmos. Pirmajā posmā plānots veidot parka ainavisko daļu 9 hektāru platībā, uzstādot vairāk nekā 100 jaunu soliņus, izvietojot bērnu rotaļu un vingrošanas elementus, iestādot ap 1500 kokus un krūmus, kā arī citus augus. Šajā parka daļā tiks izbūvēti gājēju un velosipēdistu celiņu ar kopējo platību 9100 kvadrātmetru, paredzot celiņu arī skriešanai. Tāpat parkā taps jauna unikāla ainaviskā skeitborda trase un tiks izbūvēta 1 kilometru gara trase slēpošanai un skrituļslidošanai.

Paredzēts, ka parka ainaviskās daļas labiekārtošana tiks pabeigta līdz šī gada 11. novembrim, darbu veikšanai paredzēti 6 miljoni eiro.

2024. gadā parka labiekārtošanu plānots turpināt, otrajā posmā izveidojot aktīvās atpūtas zonas tuvāk Hermaņa ielai. Šajā parka daļā atradīsies dažādiem sporta veidiem paredzēti laukumi, kā arī līdzdalības budžeta konkursā rīdzinieku atbalstītais betona baseina skeitborda laukums. Tiek plānots arī izveidot bērnu ūdens rotaļu laukumu.

Lai arī publiski izskanējuši ierosinājumi nojauktā pieminekļa vietā būvēt nacionālas nozīmes stadionu vai koncertzāli, kā rāda pašvaldības pasūtītā un SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja, 64% rīdzinieku atbalsta ieceri atjaunot un labiekārtot parku.

Rīgas dome 2022. gada maijā lēma par padomju varu sludinošā pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā. Pieminekļa obelisks tika nogāzts 2022. gada 25. augustā. Pieminekļa ansambļa demontāžas darbi šobrīd vēl nav noslēgušies.

Vizualizācija: Zala Landscape Architects, Vizualizāciju darbnīca

Ceturtdien, 6. aprīlī, atklās Sarkandaugavas pārvadu

Ceturtdien, 6. aprīlī, plkst. 10.00 Rīgas domes pārstāvji atklās Sarkandaugavas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga – Skulte. Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi – Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa. Satiksmes dalībniekiem pārvadu atvērs plkst. 11.00.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, RD Satiksmes departamenta vadītājs Jānis Vaivods un ceļu būves uzņēmuma AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs. Pasākumu vadīs žurnālists Uģis Joksts.

Pēc atklāšanas oficiālās daļas, estakādi atbrīvos un Sarkandaugavas pārvadu atvērs satiksmei no plkst. 11.00.  Pēc pārvada atvēršanas, satiksmes dalībniekiem jāņem vērā sekojošas satiksmes organizācijas izmaiņas:

  • Būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi un/vai Tvaika ielu (uz Circle K DUS). Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.
  • Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas (Duntes un Tilta ielas krustojums), būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi un/vai Tvaika ielu (uz Circle K DUS).
  • Slēgs arī kravas transporta kustību pa Tilta ielu virzienā no Mežaparka uz Centru (līdz šim bija slēgta kustība kravas transportam pa Tilta ielu virzienā no Centra uz Mežaparku).

Līdz ar to, saskaņā ar minētajām satiksmes organizācijas izmaiņām, pēc Sarkandaugavas pārvada atvēršanas pilnībā aizliegs kravas transporta kustību pa Duntes ielu, sākot no Bukultu ielas abos virzienos un pa Tilta ielu abos virzienos.

Sarkandaugavas pārvada būvniecību uzsāka 2020. gada aprīlī un tā noslēdzās pērn rudenī, kad veica arī pārvada slogošanu. Pārvada garums bez nobrauktuvēm ir 454,4 metri. To veido septiņas atsevišķas laidumu konstrukcijas abos virzienos un divi pieslēgumi – pie Viestura prospekta un pie Tvaika ielas. Paredzēts, ka jaunais pārvads būtiski uzlabos satiksmes plūsmu maģistrālajās ielās Sarkandaugavas apkārtnē, ievērojami samazinot sastrēgumus, kā arī dos iespēju novirzīt kravas transporta tranzītu no vietējām ielām.

Pārvada ietvaros izbūvētā velo un gājēju ceļa “Mangaļi–Sarkandaugava” kopgarums ir 2 km –  1,5 km Viestura prospektā un 0,5 km Tvaika ielā. Būvniecības ietvaros arī ir izbūvēts pirmais tunelis Rīgā ar dalītu gājēju un velo satiksmes telpu.

Pārvada izbūvi Sarkandaugavā veica pilnsabiedrība “Personu apvienība “OTC”, kurā ir apvienojušies trīs būvnieki: SIA “Binders,” AS “LNK Industries” un “LT betons”. Sākotnēji Sarkandaugavas pārvada būvniecības izmaksas bija plānotas 42,5 miljonu EUR apmērā, no kuriem 27,15 miljonus EUR sedza no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, 1 miljonu eiro – no valsts budžeta, bet pārējo – no pašvaldības līdzekļiem. Ņemot vērā sadārdzinājumu, kas radās Krievijas sāktā kara Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju dēļ, Sarkandaugavas pārvada būvniecības izmaksas sasniedza 44 miljonus eiro.

Sarkandaugavas apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Sarkandaugavā ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ielu iekļaus ātruma ierobežojuma zonā). Zīmju uzstādīšanu sāks ceturtdien, 30. martā. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un respektēt minētās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētība ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, kā arī citi aspekti.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalnā un divās vietās pilsētas centrā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts pērn. Šogad ierobežojumi jau ieviesti Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, kā arī teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu. Arī turpmāk pašvaldība ieviesīs ātruma ierobežojuma zonas.

Ātruma ierobežojuma zona kartogrāfiskā attēlojumā

Izstrādās priekšlikumus Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 27. martā atbalstīja projektu, kura ietvaros tiks izstrādāti priekšlikumi efektīva un mūsdienu galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu vajadzībām atbilstoša galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai.

Mērķis ir pārplānot esošo maršrutu tīklu, lai padarītu Rīgas sabiedrisko transportu par konkurētspējīgu alternatīvu pārvietošanās veidu visām iedzīvotāju grupām, kā arī veicināt  sabiedriskā transporta integrāciju ar starppilsētu autobusu un dzelzceļa satiksmi, ņemot vērā, ka tuvāko 10 gadu laikā ir plānota vērienīga valsts piepilsētas dzelzceļa pārvadājumu modernizācija un paplašināšana. Ieguvēji būs gan esošie sabiedriskā transporta pasažieri, gan tie iedzīvotāji, kas pēc reformas varētu uzsāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Mazinoties privātajam autotransportam, uzlabosies gaisa kvalitāte Rīgā.

Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izvērtēšana un pārskatīšana nav veikta kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Trīsdesmit gadu laikā Rīgā ir notikusi deindustrializācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu dzīvojamo kvartālu un darījumu centru izveide, ievērojami pieaugusi automobilizācija. Covid-19 pandēmijas ietekmē ir ievērojami samazinājies Rīgā pārvadāto pasažieru skaits, kas ierobežo pašvaldības iespējas atjaunot iepriekšējo sabiedriskā transporta kustības intensitāti.

Projekta ietvaros līdz 2024. gada jūlijam tiks izvērtēts Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkls, izpētīta maršrutu tīkla veidošanas labā prakse citviet pasaulē, kā arī izstrādāti trīs attīstības scenāriji un viens references scenārijs galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformai un veikta scenāriju savstarpēja salīdzināšana. Balstoties uz veikto pētījumu, secīgi plānots izstrādāt rīcības plānu reformas ieviešanai. Projekta “Esošās situācijas analīze un scenāriju izstrāde Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas rīcības plānam” īstenošanai RD Pilsētas attīstības departamentam plānots atvēlēt Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļus 170 000 apmērā.

Rīgā šogad vieglāka āra kafejnīcu saskaņošana un jauna nodevas atlaide uzņēmējiem

Rīgā no 18. marta sākusies kafejnīcu pavasara un vasaras sezona. Šogad atvieglota kārtība, kāda uzņēmēji var saņemt atļaujas āra kafejnīcu darbībai, papildināts āra kafejnīcu tipveida risinājumu katalogs un mainījusies ielu tirdzniecības nodevas piemērošanas kārtība un tās piemērošanai noteiktās zonas.

Arī šogad ielu tirdzniecības atļauju iespējams saņemt atvieglotā kārtībā, bez projekta izstrādes un saskaņošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD), ja:

  • iepretim kafejnīcai, uz ietves, tiks izvietoti tikai vieglas konstrukcijas galdi un krēsli, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoši, puķu kastes un gāzes sildītāji;
  • āra kafejnīca tiks iekārtota atbilstoši tipveida risinājumiem.

Pērn, pirmajā vasarā pēc pandēmijas, apmēram puse vasaras kafejnīcu, kas tika izvietotas Rīgā, bija vai nu pašvaldības piedāvātie tipveida risinājumi, vai atvieglotā kārtībā uzstādāmie galdi un krēsli, kam nav nepieciešams saskaņot projekta dokumentāciju.

Turpmāk pieteikums ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, izvēloties izvietot tikai galdus un krēslus vai pašvaldības piedāvāto tipveida risinājumu, jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram (AIC). Pirms tam nav jādodas saņemt citu iestāžu saskaņojumu.

No 2023. gada 10. marta stājušies spēkā grozījumi pašvaldības nodevas par tirdzniecību publiskās vietās likmes piemērošanas kārtībā un zonu sadalījumā. No 2023. gada Rīgas pilsēta ir sadalīta trīs zonās, kuru robežas atbilst pilsētas apkaimju robežām. Zonu sadalījums noteikts atbilstoši tam, cik daudz āra kafejnīcu saskaņots katrā apkaimē iepriekšējā vasaras sezonā.

Noteiktas arī jaunas nodevu likmes, kas atkarīgas gan no zonas, gan izvēlētā āra kafejnīcas risinājuma. Atvieglotā kārtībā uzstādīto krēslu un galdu nodevas dienas likme tagad ir konstanta neatkarīgi no aizņemamās platības atbilstoši tam, kurā zonā tie uzstādīti.

Lai atbalstītu uzņēmējus, šogad tiek ieviestas arī ielu tirdzniecības nodevu atlaides. Tiem uzņēmējiem, kuru āra kafejnīcas pagājušajā vasarā vismaz 30 dienas pēc kārtas nevarēja strādāt pašvaldības veiktu ielu remontdarbu dēļ, šajā sezonā iespējams saņemt 50% atlaidi no āra tirdzniecības nodevas maksas.

Šogad arī papildināts PAD izstrādātais tipveida risinājumu katalogs. Šobrīd notiek darbs arī pie atbalsta programmas izstrādes, kas paredzēs līdzfinansējumu jaunu parkletu uzstādīšanai, ja uzņēmējs izvēlas pašvaldības tipveida risinājumu.

Vairāk informācijas par vasaras kafejnīcu saskaņošanu, nodevu apmēriem un pašvaldības izstrādātajiem tipveida risinājumiem riga.lv.

Rīgas ielu remontdarbu plānošanā talkā nāk mākslīgais intelekts

Lai precīzi plānotu ielu un ceļu remontus, atjaunošanu un uzturēšanu, Rīgā, kā pirmajā no Latvijas pilsētām, izmantota Skandināvijā radīta un plaši izmantota jaunākās paaudzes tehnoloģija – “Vaisala’s RoadAI” programma – kas ar mākslīgā intelekta palīdzību skenē ielas, lai noteiktu kuras ir labā vai apmierinošā stāvoklī, kuras nodilušas līdz sliktai vai kritiskai situācijai.  

2022. gadā Satiksmes departaments, izmantojot “Vaisala’s RoadAI”tehnoloģiju, kura Rīgā tika izmantota pirmo reiz, veica ielu skenēšanu. Iegūtie rezultāti liecina, ka aptuveni 200 kilometri asfaltēto ielu ir kritiskā stāvoklī. Rīgas asfaltēto ielu kopgarums ir ap 1000 kilometriem.

Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis atgādina, ka asfalta segumam, tāpat kā jebkurai lietai, ir savs kalpošanas ilgums: “Lai Rīgas ielu saimniecība būtu uzturēta labā stāvoklī un neveidotos bedres, vidēji reizi desmit gados asfalta segums būtu jānomaina. Kopš 2021. gada esam pastāvīgi palielinājuši finansējumu Rīgas ielu un ceļu infrastruktūrai, kas pirms tam uzturēta ar gaužām niecīgiem resursiem, tāpēc arī realitāte pilsētā ir tik skaudra. Mūsu pienākums ir sākt Rīgas ielu kapitālo remontu, tāpēc jau šogad pilsētas budžetā ielu un ceļu atjaunošanā ieguldīsim vairāk nekā 22 miljonus eiro. Mūsu absolūta prioritāte arī ir kāpināt finansējumu līdz tādam apjomam, kas ļauj turpmākajos gados ielu un ceļa asfalta seguma atjaunošanu padarīt par rutīnas lietu.”

Veicot ielu skenēšanu mākslīgais intelekts iegūst augstas izšķirtspējas video, kas tūlītēji tiek augšupielādēts programmas mākonī. Iegūtie dati sniedz ne tikai kopējo Rīgas ielu stāvokļa attēlojumu, bet arī iespēju precīzāk apskatīt konkrēta ielas posma stāvokli. Tāpat, iegūtie dati atspoguļo dažādas defektu kategorijas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks: “No lielākajiem objektiem, kas šogad tiks sakārtoti, proti, tiks pilnībā atjaunots asfalta segums, vēlos minēt dažus lielākos, piemēram, Ulmaņa gatves posmu līdz lidostai, Biķernieku ielu, Aspazijas bulvāri. Vēl viena nozīmīga iniciatīva, ko šogad turpināsim, ir tā dēvētā dubultās virsmas apstrāde Rīgas grantētajās ielās. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet apkaimē nodrošina dzīvi bez putekļiem un ērtāku braukšanu. Ja pagājušajā gadā šādi sakārtojām 46 ielas, tad šogad tās būs jau 85. Šo jaunievedumu ļoti novērtē iedzīvotāji apkaimēs, piemēram, Dārziņos, Bieriņos un citur.”

Skenēšanas rezultātā iegūtie dati tiek izmantoti praktiski, sastādot plānu, kur šogad Satiksmes departaments veiks seguma uzlabošanas darbus. Šogad ielu remontdarbiem plānotais budžets ir 22,5 miljoni eiro.

Sākas ideju pieteikšana Rīgas līdzdalības budžeta konkursam

Rīdziniekiem līdz 31. maijam ir iespēja iesniegt idejas savas apkaimes attīstībai un labiekārtošanai līdzdalības budžeta ideju konkursam. Konkurss notiek jau piekto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Savu ideju konkursā var iesniegt ikviena Rīgā deklarēta persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu un galvaspilsētā reģistrētas nevalstiskās organizācijas. Katra persona vai nevalstiskā organizācija var pieteikt vienu ideju. Konkursa dalībnieki aicināti iesniegt idejas, kuras uzlabos apkārtējo pilsētvidi un kuras var īstenot uz pašvaldībai piederošas zemes, kā arī kurām nav komerciāla vai reliģiska rakstura.

Šogad kopējais konkursā pieejamais finansējums ir 700 000 eiro un vienas projekta idejas kopējās izmaksas var būt līdz 70 000 eiro.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange par līdzdalības budžeta ideju konkursu: “Līdzdalības budžets ir iespēja ikvienam rīdziniekam iesaistīties savas apkaimes uzlabošanā, un iedzīvotājus savas idejas aicinām iesniegt jau piekto gadu. Ik gadu mācāmies no iepriekšējo gadu pieredzes, lai gan ieceru iesniegšanas, gan īstenošanas process kļūtu labāks. Šogad rīdziniekiem sniegsim vairāk atbalsta, lai labas idejas kļūtu par vērtīgiem pieteikumiem konkursam. Aicinu rīdziniekus piedalīties un iesniegt savas idejas savai apkaimei!”

Lai mudinātu rīdziniekus piedalīties līdzdalības budžeta konkursā, šogad izvēlēts sauklis “Tava ideja Tavā apkaimē!”, kas uzrunā iedzīvotājus no afišu stabiem pilsētvidē.

Saņem atbalstu ideju izstrādē

Lai palīdzētu iedzīvotājiem sagatavot kvalitatīvus ideju pieteikumus, pašvaldība organizē informatīvu semināru un četras ideju izstrādes darbnīcas. Ideju izstrādes darbnīcās iedzīvotāji varēs konsultēties ar pašvaldības speciālistiem par savu ideju īstenošanas iespējām, uzzināt visu par idejas pieteikuma aizpildīšanu, tostarp tāmes sagatavošanu, kā arī satikt domubiedrus, ar kuriem kopā nonākt pie vislabākās idejas savai apkaimei.

  • Informatīvs pasākums par 2023. gada Līdzdalības budžeta ideju konkursu 23. martā plkst. 17.00 Rīgas domes Sēžu zālē. Lai apmeklētu klātienē, iepriekš jāpiesakās, aizpildot pieteikumu. Pasākumu varēs vērot tiešraidē “Facebook”.
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Imantā 29. martā plkst.17.30 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29. Pieteikšanās: http://bit.ly/42aTuLf
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Teikā 5. aprīlī, plkst.17.30 Rīgas NVO namā, Ieriķu ielā 43a. Pieteikšanās: http://bit.ly/3FmBaFd
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Āgenskalnā 12. aprīlī plkst. 17.30 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, E.Smiļģa ielā 46. Pieteikšanās: bit.ly/3yJbXB6
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Sarkandaugavā 19. aprīlī plkst. 17.30. bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”, Sarkandaugavas ielā 24. Pieteikšanās: bit.ly/3Lo4PSe.

Rakstot uz konkurss.apkaimes@riga.lv pirms idejas pieteikuma iesniegšanas, iesniedzējam iespējams saņemt papildu informāciju par idejas īstenošanai izvēlēto zemesgabalu, kā arī uzdot citus precizējošus jautājumus.

Pieteikumu iesniegšana

Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti līdz 31. maijam plkst. 12.00, aizpildot projekta idejas pieteikuma veidlapu un iesniedzot to riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi konkurss.apkaimes@riga.lv.

Pieteikumus iespējams iesniegt arī klātienē līdz 31. maija plkst. 12.00 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) punktos:

  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Gobas ielā 6A;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Brīvības ielā 49/53.

Pieteikumus var ievietot arī pasta kastēs, kas izvietotas pie minētajām AIC adresēm.

Pēc pietiekumu iesniegšanas termiņa beigām, konkursa vērtēšanas komisija izvērtēs ideju īstenošanas iespējas atbilstoši kompetento institūciju atzinumiem. Potenciāli īstenojamās idejas oktobrī tiks nodotas iedzīvotāju balsojumam. Īstenotas tiks tās idejas, kuras saņems lielāko iedzīvotāju balsu skaitu portālā balso.riga.lv.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 36 ideju pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 42 852 reižu, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunai Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.

Rīgas pašvaldība uzstāda energoefektīvus gaismekļus 74 Rīgas ielās

,

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” veic nātrija gaismekļu nomaiņu pret LED gaismekļiem Pleskodāles un Vecmīlgrāvja apkaimēs.

Uzstādot jaunos gaismekļus, patērētā enerģija samazināsies, jo gaismekļu jauda samazināsies no 243,155 kW uz 118,8 kW, kā arī būs iespēja veikt gaismekļu dimmēšanu (apgaismojuma intensitātes regulēšana). Enerģijas patēriņa samazinājums gadā sasniegs 1,7% no kopējā elektroenerģijas patēriņa pilsētas apgaismē (495,555 MWh/gadā). Veicot gaismekļu dimmēšanu, veidosies papildus ietaupījums 1% apmērā no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Kopumā būs nomainīti 1718 gaismekļi.

Gaismekļi uz energoefektīvākiem būs nomainīti Ziemeļblāzmas, Zolitūdes, Zivju, Zebrenes, Zasulauka, Zaru, Zantes, Zalves, Volguntes, Ventspils, Valtaiķu, Upesgrīvas, Traktoru, Tauvas, Šampētera, Stiebru, Stendes, Sniega, Sniedzes, Skuju, Sarmas, Samnera Velsa, Rūpnīcas, Rucavas, Rīnūžu, Raušu, Punduru, Priedaines, Plūmju, Pleskodāles, Pauguru, Namdaru, Mildas, Mikus, Mērnieku, Melīdas, Meldru, Martas Rinkas, Lieģu, Ledus, Labraga, Ķemeru, Kukšu, Kreimeņu, Kāvu, Karpu, Kaltuves, Kalngales, Kalnciema, Jūrkalnes, Irlavas, Gramzdas, Gāles, Fridriha Candera, Emmas, Dukura, Draudzības, Ciedru, Baseina, Baltāsbaznīcas, Atlantijas, Apuzes, Anitas, Āliņģu, Aizputes, A. Dombrovska ielā, Jaunciema gatvē (pie Mīlgrāvja tilta),Vecmīlgrāvja 6. līnijā, Vecmīlgrāvja 5. līnijā, Vecmīlgrāvja 1. līnijā, Vecāķu prospektā un ceļa posmā uz lidostu “Rīga”.

Turpinās “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā ieviešot papildu satiksmes ierobežojumus

,

No 8. marta Centrālās stacijas apkārtnē ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus, kas saistīti ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas centra infrastruktūrā.

No trešdienas, 8. marta, 11. novembra un 13. janvāra ielas krustojumā, kā arī 13. janvāra ielā spēkā būs satiksmes organizācijas izmaiņas. Satiksmi ierobežos 13. janvāra ielas posmā no 11. novembra krastmalas līdz ēkai 13. janvāra ielā 19. Ierobežojumi paredz samazināt braukšanas joslu skaitu no 3 joslām katrā virzienā uz 2 joslām katrā virzienā.

Tāpat autobraucējiem jāņem vērā, ka tiks mainītas braukšanas trajektorijas 13. janvāra ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā.

Līdztekus jaunajiem satiksmes ierobežojumiem, spēkā paliek arī iepriekš ieviestās izmaiņas.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie krustojuma ar 13. janvāra ielu spēkā ir transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi. Savukārt posms no Spīķeriem līdz 13. janvāra ielai gājēju kustībai ir slēgts. Tāpat transportlīdzekļu satiksmei ir slēgta Ģenerāļa Radziņa krastmalas brauktuves daļa virzienā uz 13. janvāra ielu, novirzot satiksmi pa otru brauktuves daļu un izveidojot tajā divvirzienu kustību. Minētie ierobežojumi ir spēkā posmā no Turgeņeva ielas līdz 13. janvāra ielai.

Transportlīdzekļu satiksmei arī ir slēgts Maskavas ielas posms no 13. janvāra ielas līdz pagriezienam uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu (abos virzienos). Tāpat satiksme ir slēgta Maskavas ielas pagriezienā no Maskavas ielas uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu, un pagriezienā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas uz Maskavas ielu.

Turgeņeva ielas posmā un virzienā no Elijas ielas līdz Gogoļa ielai saglabājas izveidotā sabiedriskā transporta josla.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Uzsākti gājēju un velosipēdistu tilta būvniecība pār Kileveina grāvi

Šā gada februāra mēneša pirmajā pusē pašvaldības interneta vietnēs tika publicēta ziņa par uzsāktiem būvdarbiem gājēju un velosipēdistu tilta pār Kileveina grāvi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, realizējot Kileveina grāvja revitalizācijas pasākumus.

Kileveina grāvja sanācijas programmas apraksts skatāms šeit.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Tilta garums būs 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Raksturojot tilta konstrukciju, tiks būvēts vienlaiduma tilts ar dzelzbetona balstiem uz urbtiem pāļiem. Laiduma konstrukcija –  spriegotā dzelzsbetona plātne, balstīta uz elastomēra balstīklām.

Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Projekta ietvaros tiks veikta arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana ar takām un atpūtas zonām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz š. g. augusta vidum, Darbus veic SIA “TILTS”, būvuzraugs ir SIA „Geo Consultants”, bet projekta autors ir SIA “Vektors T”. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 728 tūkstoši eiro.