Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par jaunajiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem galvaspilsētā

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 2. novembrim piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par jauniem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un iesniegt viedokļus pašvaldības tīmekļvietnē – ŠEIT.

Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

Sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens rīdzinieks ir aicināts izteikt savu viedokli, priekšlikumus un ierosinājumus, lai jaunie noteikumi veicinātu efektīvāku, videi draudzīgāku un iedzīvotājiem ērtāku atkritumu apsaimniekošanu.

Patlaban spēkā ir Rīgas domes saistošie noteikumi “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā”

 

Rīdziniekiem balsošanai tiek virzītas 32 līdzdalības budžeta projektu idejas

No 39 ideju projektiem, kas iesniegti Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā, iedzīvotāju balsošanai tiek virzīti 32 projekti. Balsošana par projektiem sāksies 1. novembrī.

Septiņi no iesniegtajiem projektiem tika noraidīti. Galvenie iesniegto projektu ideju noraidīšanas iemesli ir budžeta pārsniegšana, projekta īstenošana ir atzīta par neiespējamu, vai tas, ka pašvaldība jau īsteno līdzīgu projektu pieteiktajā teritorijā.

Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad projektu idejās īpaša uzmanība pievērsta rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku un dažādu sporta laukumu izveidi. Tāpat iesniegtas arī vairākas idejas saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu un infrastruktūras uzlabošanu pilsētā.

Šogad kopējais konkursa finansējums ir 2,3 miljoni eiro.

Projekti iedalās trīs kategorijās:

 infrastruktūras projekti – viena projekta maksimālā summa ir 250 000 EUR;

iekšpagalmu projekti – viena projekta maksimālā summa ir 250 000 EUR;

sociālo inovāciju projekti – vienaprojekta maksimālā summa ir 50 000 EUR.

Konkursā šogad iesniegti visu kategoriju projekti.

Balsošanai virzītie projekti būs atrodami platformā geolatvija.lv.

Balsot šajā pašā platformā – sadaļā “Līdzdalības budžets”

būs iespējams

no 1. novembra līdz 30. novembrim

Šogad balsošanā varēs piedalīties tikai Rīgas pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji, autentificējoties platformā geolatvija.lv. Tāpat balsot būs iespējams no 16 gadu vecuma un par visiem projektiem, bet ne vairāk kā vienu reizi. Kā arī balsot varēs klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktos.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā sešos konkursa norises gados atbalstīti 53 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Rīgā modernizēs ielu apgaismojumu, uzstādot LED gaismekļus

Galvaspilsētā esošais nātrija spuldžu ielu apgaismojums tiks nomainīts pret jaunu, energoefektīvu LED apgaismojumu. Jaunie LED gaismekļi nodrošina augstāku energoefektivitāti un ievērojami samazina elektroenerģijas patēriņu, tādējādi ļaujot pilsētai samazināt uzturēšanas izmaksas un oglekļa emisijas.

Pāreja uz LED tehnoloģiju ielu apgaismojumā notiek visā pasaulē, un arī Rīga ar šo projektu sper nozīmīgu soli pretī energoefektīvākai, drošākai un ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai.

Kopumā paredzēts nomainīt ap 3865 gaismekļus Rīgas ielās:

  • Anniņmuižas bulvārī (Imanta);
  • Daugavgrīvas ielā (Spilve, Iļģuciems, Dzirciems);
  • Jūrmalas gatvē (Imanta, Dzirciems);
  • Spilves ielā (Iļguciems);
  • KārļaUlmaņa gatvē (Beberbeķi, Zolitūde, Pleskodāle, Bieriņi, Torņakalns, Atgāzene, Ziepniekkalns, Salas);
  • Mūkusalas ielā (Ziepniekkalns);
  • Ķengaraga promenādē (Ķengarags);
  • Lokomotīves ielā (Ķengarags);
  • Bebru ielā (Imanta);
  • Salaspils ielā (Latgales apkaime);
  • Uriekstes ielā (Sarkandaugava);
  • Pulkveža Brieža ielā (Skanste);
  • Kokneses prospektā (Mežaparks);
  • Tilta ielā (Sarkandaugava);
  • Hanzas ielā (Skanste);
  • Bukultu ielā (Sarkandaugava);
  • Biķernieku ielā (Teika);
  • Sergeja Eizenšteina ielā (Mežciems);
  • Gaiļezera ielā (Mežciems);
  • Hipokrāta ielā (Mežciems);
  • Stirnu iela (Teika);
  • Ropažu ielā (Teika);
  • Buļļu ielā (Dzirciems, Iļģuciems);
  • Kuģu ielā (Āgenskalns);
  • Raņķa dambī (Āgenskalns);
  • Dzirciema ielā (Zasulauks, Dzirciems, Iļģuciems);
  • Parādes ielā (Daugavgrīva);
  • Slokas ielā (Āgenskalns, Dzirciems, Iļģuciems, Imanta);
  • Ozolciema ielā (Ziepnmiekkalns);
  • Kantora ielā (Bieriņi);
  • Mārupes ielā (Āgenskalns);
  • Dārziņu ielā (Dārziņi);
  • Piedrujas ielā (Dārzciems);
  • Rēzeknes ielā (Dārzciems);
  • Meža prospektā (Mežaparks);
  • Gaujas ielā (Čiekurkalns, Mežaparks);
  • Duntes ielā (Brasa, Skanste, Sarkandaugava)
  • Ezermalas ielā (Čiekurkalns);
  • Ganību dambī (Skanste, Sarkandaugava);
  • A.Čaka ielā (Avoti, Centrs, Grīziņkalns);
  • Marijas ielā (Centrs);
  • Brīvības ielā (Centrs, Brasa , Grīziņkalns).

Izmantojot Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta resursus, tiks izvērtēta iespēja veikt nomaiņu arī papildu ielās – 597 gaismekļi tiks piegādāti uz departamenta noliktavām uzturēšanas vajadzībām.

Projektā paredzēts nomainīt esošos gaismekļus, atjaunot balstu pievadkabeļus un automātslēdžus, kā arī uzstādīt un reģistrēt gaismekļu kontrolierus apgaismojuma vadības sistēmā, nodrošinot modernu un efektīvu apgaismojuma risinājumu.

Konkurss tika organizēts divās daļās: pirmā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Klimata programmas budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 379 746 eiro, un otrā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Pašvaldības budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 630 045 eiro.

Atklātā konkursa abās daļās uzvarēja uzņēmums SIA “Vizulo Solutions”. Izpildes termiņš paredzēts deviņu mēnešu laikā, darbus plānots sākt decembra sākumā.

 

Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolā Purvciemā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu āra sporta kompleksu

Rīgas dome un Jana Olševska fonds “Palīdzība poļiem Austrumos” noslēgusi sadarbības līgumu par Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas sporta kompleksa būvniecību un modernizāciju Nīcgales ielā 15, Rīgā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks informē, ka kopējās projekta izmaksas plānotas 916 523 eiro. No tām fonda līdzfinansējums būs 833 125 eiro, kā arī Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 83 525 eiro: “Pēdējos gados mērķtiecīgi esam uzsākuši programmu sporta infrastruktūras attīstībai izglītības iestādēs Rīgā, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Kā Rīgas pilsēta esam pateicīgi Jana Olševska fondam, ar kura finansiālu atbalstu izveidosim āra multifunkcionālu sporta laukumu ar vietu tāllēkšanai, skrejceļu, āra trenažieru zonu un boulderingu jeb kāpšanas alpīnisma sienu, kā arī vingrošanas un rotaļu laukumu dažāda vecuma pirmskolas bērniem.”

“Polija un Latvija ir ne tikai stratēģiskie partneri, bet arī tuvi kaimiņi, kurus vieno kopīga vēsture un vērtības. Ar lielu prieku atbalstām infrastruktūras modernizācijas projektu Rīgā – pirms dažiem gadiem tika atjaunota skolas fasāde, bet šobrīd ieguldām sporta infrastruktūrā. Mēs patiesi priecājamies, ka varam reāli atbalstīt dzīvojošus Latvijā poļus, radot labākus apstākļus mācībām un attīstībai. Sadarbība ar vietējo pašvaldību un partneriem norit nevainojami – tas tikai apliecina, cik daudz laba var paveikt kopā.”

Mikolajs Falkovskis, Jana Olševska fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” valdes priekšsēdētājs

“Mūsu skolas infrastruktūras modernizācija ir nozīmīs solis uz priekšu, kas ne tikai uzlabos mācību vidi, bet arī simboliski iezīmēs skolas attīstību. Nākamgad svinēsim skolas 35. jubileju, un šis projekts būs kā īpaša dāvana visai mūsu skolas saimei – skolēniem, pedagogiem un vecākiem. No sirds pateicamies poļu partneriem par atbalstu – projekts tiek īstenots ar Polijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem. Mūsu skola jau daudzus gadus cieši sadarbojas ar poļu partneriem, kopīgi īstenojot vērtīgus un iedvesmojošus projektus. Esam skola ar dziļām saknēm, un mēs ar lepnumu turpinām kopt savas vērtības un tradīcijas.”

Kristīne Barkovska, Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas direktores p.i.

Darbu ietvaros plānoti arī teritorijas labiekārtošanas darbi un apgaismojuma izbūve, kā arī sporta zāles skolā ventilācijas sistēmas sakārtošana un sporta zāles grīdas seguma nomaiņa skaņas izolācijas prasību uzlabošanai.

Projektu plānots īstenot 2025.-2026. gadā. Par tā īstenošanu atbildīga Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskola un Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Skola izveidota 1991.gadā, un tās sastāvā ietilpst pirmskola, pamatskola un vidusskola. Skolā mācās 441 bērni.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šogad Rīgas izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošanai ir atvēlēti 35 miljonu eiro, kas ir viens no lielākajiem gada finansējumiem izglītības iestāžu infrastruktūrā. No tiem 29 miljoni eiro tiks ieguldīti skolu, bet 6 miljoni eiro pirmsskolas iestāžu renovācijā. Pašvaldība īsteno āra sporta infrastruktūras atjaunošanas programmu skolu teritorijās. Šoruden bērni varēs sportot četros atjaunotos āra sporta laukumos – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt pērn tika atklāti pieci šādi laukumi – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā (Ruses ielā), Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā (Slokas ielā), Rīgas 47. vidusskolā (Skaistkalnes ielā), Rīgas 63. pamatskolā (Baltezera ielā) un Rīgas 66. vidusskolā (Katrīnas ielā). Kopumā šogad plānots uzsākt vēl piecu sporta laukumu atjaunošanu dažādās apkaimēs, kuru nodošana plānota nākamgad.

Pēc aiziešanas no aktīvās politikas, bijušais Polijas premjerminists Jans Olševskis (Jan Olszewski, 1930.-2019.) izveidoja fondu „Palīdzība poļiem austrumos”, kas atbalsta ārpus Polijas dzīvojošo poļu kopienas. Viņš ir izcila personība Polijas vēsturē, jurists, politiķis un antikomunistiskās opozīcijas darbinieks. Aktīvi iesaistoties 80. gados opozīcijas kustībā, veicināja cīņu par demokrātiskām pārmaiņām Polijā. Būdams pirmais nekomunistiskās valdības premjers pēc politiskās transformācijas (1991.-1992.), viņš koncentrējās uz politisko un ekonomisko reformu ieviešanu. Janam Olševskim bija nozīmīga loma mūsdienu Polijas izveidē.

Papildu informācijai: Inese Ozoliņa Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece inese.ozolina@riga.lv

 

Rīgā veido karti ar publiskās mākslas objektiem pilsētvidē; iesaisties tās veidošanā

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA ir izveidota publiskās mākslas karte, kurā apkopoti gandrīz 500 pilsētā izvietoti un publiski pieejami mākslas un dizaina darbi.

Kartē var apskatīt vietas, kur Rīgā atrodas pieminekļi un piemiņas vietas, sienu gleznojumi (murāļi), skulptūras, strūklakas, īpaši labiekārtojuma elementi un unikāli ēku dekori.

Iedzīvotāji aicināti iesaistīties Rīgas publiskās mākslas kartes veidošanā un informēt par maz zināmiem mākslas un dizaina objektiem, kas atrodas publiski pieejamās vietās. Ja kartē nav atzīmēts kāds mākslas un dizaina darbs, aicinām aizpildīt anketu un norādīt tā atrašanās vietu kartē, pievienot fotogrāfiju un, ja iespējams, papildu informāciju par objektu vai tā izcelsmes stāstu. Objekti var atrasties privātā īpašumā, bet tiem jābūt publiski pieejamiem. Šajā kartē netiek iekļauti iekštelpās esoši objekti.

Publiskās mākslas karte tapusi, lai apzinātu dažādos laika periodos tapušu mākslas un dizaina objektu atrašanās vietu pilsētā, informētu pilsētas iedzīvotājus un viesus.

 Ar mākslas darbu izvietojumu Rīgas administratīvajā teritorijā ikviens var iepazīties Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv tematiskajā kartē “Pilsētvide” zem šķirkļa “Pilsētvides objekti” – skatīt ŠEIT.

 Iesniegt informāciju par kādu mākslas un dizaina objektu var – ŠEIT.

Anketa būs aktīva līdz 30. septembrim.

Publiskās mākslas karti veido Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienests.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sadzīves atkritumu konteineros neizmest bīstamos atkritumus; tam domāti īpaši savākšanas punkti

Sadzīves atkritumos izmesti bīstamie atkritumi – eļļas, baterijas, spuldzes, zāles, ķimikālijas u.c. – gan piesārņo vidi, gan var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina tos nodot bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

Septembra vidū pie Rigondas gatves 6. nama, atkritumu savākšanas laikā, konstatēts, ka sadzīves atkritumu konteinerā ievietoti nezināmas izcelsmes ķīmiskie atkritumi. Viela sāka izdalīt dūmus, taču atklāta liesma neveidojās. Notikuma vietā nekavējoties tika izsaukts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī tika piesaistīta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Divi atkritumu savākšanas mašīnas darbinieki bija saelpojušies dūmus, viņiem tika sniegta medicīniskā palīdzība uz vietas, hospitalizācija nebija nepieciešama.

Bīstamos atkritumus ir aizliegts izmest sadzīves atkritumu konteinerā.

Rīgā bīstamo atkritumu dalītās savākšanas sistēma darbojas jau no 2015. gada. Pašreiz ir izveidoti septiņi specializēti aprīkoti bīstamo atkritumu pieņemšanas punkti, kurus apkalpo AS “BAO”; viens no tiem atrodas SIA “Getliņi EKO” poligona teritorijā.

Mājokļu un vides departaments ir izveidojis digitālu karti ar publiskajiem bīstamo atkritumu pieņemšanas punktiem, kuros ikviens iedzīvotājs drīkst nogādāt sašķirotus bīstamos atkritumus un videi kaitīgās preces.

Bīstamos atkritumus pieņem arī SIA “Clean R” šķiroto atkritumu laukuma teritorijā Vietalvas ielā 5.

Bīstamo atkritumu punktos pieņem:

  • eļļas;
  • eļļas filtrus;
  • laku un krāsu atkritumus;
  • dzīvsudraba atkritumus;
  • luminiscētās spuldzes;
  • organiskos šķīdinātājus;
  • neizlietotus ārstnieciskos preparātus;
  • ķimikālijas;
  • izlietotas baterijas;
  • printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
  • piesārņoto taru.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos aizliegts izmest:

  • pārtikas un dārzu atkritumus;
  • nešķirotos sadzīves atkritumus;
  • sašķirotus otrreizējai pārstrādei derīgus atkritumus (plastmasa, papīrs, metāls, stikls);
  • liela izmēra atkritumus (mēbeles, matrači, dīvāni u.tml.);
  • būvniecības atkritumus;
  • loga stiklus un spoguļus;
  • stikla glāzes un vāzes, māla pudeles, keramikas izstrādājumus;
  • riepas;
  • u.c. veida atkritumus, kuri neatbilst augstāk minētajiem bīstamo atkritumu nosacījumiem.

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgās preces, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas. Ja baterijas vai elektroiekārtas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Elektroiekārtas un baterijas satur virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c. Pašvaldība atgādina, ka atsevišķi no kopējās nešķiroto atkritumu plūsmas jānodod arī izlietotās elektroniskās smēķēšanas ierīces – tās kategoriski aizliegts izmest kopējā sadzīves atkritumu plūsmā.

Baterijas, vecus mobilos telefonus un citu elektrotehniku iespējams nodot bez maksas vairākos oficiālos savākšanas punktos visā pilsētā.

Tos iespējams nogādāt:

  • uz “Latvijas Zaļā punkta” un “Eco Baltia vide” organizētajiem mobilajiem savākšanas punktiem;
  • atstāt pie tirdzniecības vietās izvietotajām bateriju savākšanas kastēm;
  • izmantot ražotāju atbildības sistēmu piedāvātās nodošanas iespējas;
  • Citas vietas: baterijas var nodot arī degvielas uzpildes stacijās.
  • Atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī iespējas uzņēmumiem un birojiem vākt baterijas, nodrošinot tos ar speciālām bateriju uzglabāšanas kastēm.
  • Izlietotās elektroniskās smēķēšanas ierīces var nogādāt veikalos, kas tās tirgo un kuros ir uzstādītas speciālas to nodošanas tvertnes.
  • Publiski pieejamie izlietoto bateriju un elektronikas pieņemšanas punkti apkopoti kartē https://skiroviegli.lv.

Šāds atkritumu nodošanas veids ne tikai novērš bīstamību, bet arī nodrošina to pareizu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu.

Pozitīvi, ka rīdzinieku atbildība pret atkritumu šķirošanu turpina augt – 2024. gadā šķiroto atkritumu īpatsvars sasniedza jau 40 % no kopējā apjoma, salīdzinot ar 20 % 2019. gadā.

Rīgas dome aicina ikvienu pilsētas iedzīvotāju būt atbildīgiem – šķirot atkritumus, īpaši uzmanīgi izturoties pret bīstamajiem atkritumiem.

 

Aicina apmeklēt konferenci par ēku atjaunošanas nākotni un kvartālu atjaunošanas iespējām Rīgā

,

Norisināsies projekta RenewALL konference “Ēku atjaunošanas izaicinājumi un iespējas – kvartālu atjaunošanas pieeja”, kas pulcēs nozares profesionāļus, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjus, lai diskutētu par ilgtspējīgām ēku atjaunošanas iespējām kvartālu līmenī Latvijā.

Konferenci atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, uzsverot galvaspilsētas nozīmi energoefektīvas un klimatneitrālas pilsētvides veidošanā.

Konference norisināsies 23. oktobrī viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel, Rīgā.

Dienas gaitā dalībnieki iepazīsies ar Mājokļu politikas attīstības virzieniem Latvijā (Ekonomikas ministrija), RenewALL projekta rezultātiem un mērķiem, kā arī Rīgas un Valmieras pieredzi kvartālu atjaunošanā. Konferencē paredzētas arī praktiskas darbnīcas un paneļdiskusijas par izaicinājumiem un risinājumiem energoefektivitātes uzlabošanas jomā, īpaši pievēršot vērību vienotai kvartālu attīstībai.

Konferencē un diskusijās piedalīsies pārstāvji no Rīgas enerģētikas aģentūras, Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Mājokļu un vides komitejas, Rīgas namu pārvaldnieka, ALPS ainavu darbnīcas, RENESCO, Rīgas Tehniskās universitātes, Valmieras novada Attīstības pārvaldes, ALTUM, kā arī Ekonomikas ministrijas. Tiks apspriesti arī finanšu instrumenti un pakalpojumu līgumu modeļi ēku atjaunošanai, tostarp energoefektivitātes pakalpojuma līgumu pieredze.

Konferences noslēgumā paredzēta tīklošanās sesija un iespēja izmēģināt virtuālās realitātes risinājumus, kas ļauj vizualizēt atjaunojamo ēku potenciālu.

RenewALL projekts tiek īstenots ar mērķi veicināt vienotu kvartālu atjaunošanu, uzlabot dzīves kvalitāti un energoefektivitāti pilsētvidē, izveidojot dažādus ēku atjaunošanai pieejamos finansēšanas modeļus.

 

Pirmā dzīvokļu ēka Rīgā iegūs ES līdzfinansētu liftu

Oktobra beigās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) uzsāk pilnās renovācijas projektu Varavīksnes gatvē 12, Purvciemā. Deviņstāvu 602. sērijas paneļu ēka būs pirmais daudzdzīvokļu nams Rīgā, kas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegūs arī jaunu liftu.

Liftam līdz ar jaunu kabīni un energoefektīvu pacēlāja mehānismu tiks izbūvētas platākas durvis, lai to ērti varētu lietot ar bērnu ratiņiem vai riteņkrēslu.

“Kaimiņus uzrunājām pirms trīs gadiem WhatsApp čatā, un jau pirmajā balsojumā vairums kaimiņu bija par ēkas renovāciju. Mums paveicās, ka jaunajā ALTUM programmā līdzfinansējumu var piesaistīt arī lifta nomaiņai, ko arī izmantosim. Mājā ir daudz bērnu ratiņos, kā arī pensionāri, līdz ar to ērta un viegla nokļūšana uz augšējiem stāviem ir ļoti svarīga,”

stāsta mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāve Jūlija Vasiļjeva.

Mājas vecais lifts izgatavots 1980. gadā Baltkrievijā, Mogiļevā. Šādi lifti savu ražotāja paredzēto lietošanas termiņu ir nokalpojuši, un, lai arī ir droši lietošanā, tomēr prasa arvien biežākus un dārgus remontus un ilgas dīkstāves to laikā. Jaunā lifta kopējās izmaksas ir 55 711 eiro, un 45 % jeb 25 079 eiro no tām sedz Eiropas Savienība. Jauno liftu uzstādīs Somijas uzņēmums KONE, viens no vadošajiem Eiropas liftu ražotājiem.

Liftu novecošana ir aktuāls jautājums vairumā padomju laikā celto tipveida ēku. RNP pārvaldītajās mājās ir vairāk nekā 1220 lifti, un uzņēmums aicina iedzīvotājus lemt par jaunu liftu uzstādīšanu. Šogad un nākamgad ar ES atbalstu RNP vadīto pilno renovāciju ietvaros plānots uzstādīt vēl 29 jaunus liftus kopumā 14 mājās. Ja iedzīvotāji neizvēlas pilnu mājas renovāciju, ir iespējams tikai uzstādīt jaunu liftu, par to pakāpeniski, vairāku gadu garumā norēķinoties ar ražotāju. Modernus, mūsdienu standartiem atbilstošus liftus RNP pārvaldītajām mājām piedāvā pieci lielākie Eiropas liftu ražotāji.

Kopumā renovācijas ietvaros dzīvokļu īpašnieki Varavīksnes gatvē 12 izvēlējušies savai mājai uzstādīt ventilējamo fasādi, kas ir ilgmūžīgāka un vieglāk kopjama nekā apmetums. Tiks atjaunota visa siltumapgādes sistēma, lai turpmāk iedzīvotāji varētu brīvi regulēt apkuri savā dzīvoklī, neietekmējot sistēmas darbību visā mājā. Tāpat mājai tiks atjaunots jumta segums, atjaunotas un iestiklotas visas lodžijas, siltināts pagrabs un labiekārtota teritorija. Renovācijas kopējās izmaksas ir 1,42 milj. eiro un 640 204 jeb 45% no tiem sedz Eiropas Savienība.

RNP šogad pavasarī, kad tika atvērta jaunā ALTUM programma, pilnai renovācijai pieteica 60 mājas – tas ir vēsturiski lielākais Rīgā pieteikto māju skaits. No tām 15 ir Rīgai raksturīgās lielās mājas, kurās dzīvokļu skaits pārsniedz 70.

 

RĪGAS MEŽI atsāk saudzīgu meža kopšanu un ainavu veidošanu Mežaparkā

SIA “Rīgas meži” oktobra otrajā pusē atsāk meža kopšanu un ainavu veidošanu uzņēmuma apsaimniekotajā kultūras un atpūtas parkā Mežaparks. Darbi norisināsies teritorijā starp bijušo slidotavu un Zaļo teātri, sākot no slidotavas puses. Mežizstrāde tiks veikta arī disku golfa parkā, tādēļ aicinām apmeklētājus būt uzmanīgiem un ievērot drošības norādes un pārvietošanās ierobežojumus.

Pirms darbu uzsākšanas “Rīgas meži” tikās ar Mežaparka attīstības biedrību, lai pārrunātu darbu apjomu un secību. Tikšanās laikā uzņēmuma pārstāvji uzsvēra, ka meža kopšana Mežaparkā nav ierasta mežizstrāde – šajā teritorijā katrs koks tiek individuāli izvērtēts, rūpīgi izsverot, vai tam ir attīstības potenciāls vai tomēr koks ir nozāģējams. Tāpat uzņēmuma pārstāvji aicināja iedzīvotājus izteikt savu viedokli par konkrēto mežaudzi un tās kopšanu. Iedzīvotāji aicināti sūtīt viedokļus un komentārus uz e-pastu: pr@rigasmezi.lv

Meža kopšanas darbi Mežaparkā tika uzsākti 2023. gada decembrī, ar pārtraukumiem putnu ligzdošanas laikā. Līdz šim mežizstrāde veikta teritorijā no Janševska prospekta līdz Zaļajam teātrim, kā arī starp Meža prospektu un slidotavu.

Mežaparkā tiek pielietota īpaši saudzīga mežizstrādes pieeja – darbi tiek veikti, izmantojot meža un zemsedzes struktūru saudzējošu tehniku. Pamežs un koki tiek zāģēti tikai ar rokas motorinstrumentiem, savukārt zaru un kokmateriālu izvešana līdz parka celiņiem notiek ar mazgabarīta, rokas vadāmu tehniku jeb “dzelzs zirgu”.

“Mežaparka mežizstrāde ir paraugs ilgtspējīgai un saudzīgai pilsētas mežu apsaimniekošanai. Plānojot meža kopšanu, mums ir svarīgs sabiedrības viedoklis — regulāri tiekamies ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu aktuālos darbus. Arī šogad aicinām iedzīvotājus uzdot jautājumus un dalīties viedokļos, lai kopīgi pilnveidotu darbu kvalitāti. Mežaparka mežizstrādi kā ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas paraugu ir iepazinuši arī citu valstu eksperti, tostarp ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību paneļa un mežu sertifikācijas pārstāvji, kuri atzinīgi novērtējuši “Rīgas mežu” pieeju pilsētas mežu pārvaldībā.”

uzsver “Rīgas mežu” valdes loceklis Jānis Ģērmanis

Darbi Mežaparkā tiek organizēti atbilstoši šīs teritorijas lokālplānojumam, uz tā pamata izstrādātajam Meža apsaimniekošanas plānam, kā arī saskaņā ar tieši šim meža masīvam sagatavoto Meža ainavu dizaina plānu. Tas paredz specifiskus, konkrētajai teritorijai atbilstošus darbus, kas uzlabo rekreācijas vērtību, vienlaikus saglabājot dabas daudzveidībai nozīmīgus elementus.

Kopjot mežu, tiek ievēroti atbildīgas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi, ko nosaka “Rīgas mežiem” piešķirtie starptautiskie sertifikāti. Apsaimniekošanā tiek ņemti vērā iedzīvotāju ieteikumi, aptauju rezultāti, kā arī fakts, ka šajā mežā ir Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi – veci vai dabiski boreāli meži un mežainas kāpas.

Arī turpmāk “Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar Mežaparka meža kopšanas gaitu. Visērtāk sekot līdzi jaunumiem iespējams sociālajos tīklos, īpaši Facebook, izmantojot mirkļbirku #MežaparkaMežaKopšana.

Par plānotajiem darbiem Mežaparka mežā

Mērķis: izkopt mežu, uzlabot atpūtas iespējas, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī radīt neskartas vietas meža dzīvniekiem.

Plānotais ilgums: līdz 2026. gada pavasarim.

Darbu platība: līdz 15 ha.

Galvenie posmi: pameža tīrīšana, koku ciršana, kokmateriālu un zaru izvešana, meža celiņu un stigu sakārtošana.

Krautuvju vietas: īslaicīgi – gar asfaltētajiem celiņiem; ilgtermiņā – bijušās slidotavas teritorijā.

Darbu virziens: no slidotavas vai autostāvvietas Meža prospektā uz Zaļo teātri.

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgā atklāti divi jauni FIFA Arena futbola laukumi

,

Rīgā šonedēļ svinīgi atklāti divi jauni futbola laukumi, kas tapuši starptautiskās programmas FIFA Arena ietvaros. Pirmais no tiem atrodas Rīgas Imantas vidusskolas teritorijā, kur notika arī oficiālā atklāšanas ceremonija, savukārt otrs laukums ierīkots pie Rīgas 92. vidusskolas Pļavniekos.

FIFA Arena ir globāla iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt bērnu un jauniešu futbolu, nodrošinot pieejamu un mūsdienīgu sporta infrastruktūru visā pasaulē. Programmas ietvaros plānots izveidot 1000 šāda veids futbola laukumus visā pasaulē, ievērojot FIFA kvalitātes standartus. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas iesaistījusies šajā projektā, realizējot pirmos pilotlaukumus tieši Rīgā.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās FIFA direktors nacionālo federāciju sadarbības jautājumos Elkhans Mamedovs, Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, kā arī Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga un jaunie futbolisti.

LFF prezidents Vadims Ļašenko uzsvēra šīs iniciatīvas nozīmi:

“Katrs futbola laukums maina apkārtni. Tas rada vietu, kur bērni var attīstīties, būt aktīvi un mācīties sadarboties. Šis ir vēl viens solis tuvāk mērķim, lai futbols būtu pieejams ikvienam bērnam – neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo.”

“Sporta infrastruktūra, īpaši apkaimēs, kur dzīvo tik daudz ģimeņu, ir ļoti svarīga, jo šādi laukumi veido pilsētu, kur bērniem un jauniešiem ir iespēja būt aktīviem, attīstīt savus talantus un lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Kad domājam par Latvijas futbola nākotni un runājam arī par nacionālā stadiona attīstību, ir svarīgi atcerēties, ka viss sākas tieši šādos laukumos. Tie ir pamats, uz kura aug jaunie talanti, kuriem ir potenciāls pārstāvēt gan Rīgu, gan Latviju lielākos stadionos. Lai mums būtu, kas spēlē nacionālajā stadionā, ir jābūt vietām, kur trenēties un augt tepat. Liels paldies Latvijas Futbola federācijai un FIFA par sadarbību, kas ļāva šos projektus īstenot,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Savukārt FIFA pārstāvis Elkhans Mamedovs atzīmēja:

“FIFA Arena ir globāla kustība, kas vieno pasauli caur futbolu. Mūsu mērķis ir, lai katrā valstī bērniem būtu droša vieta, kur spēlēt un sapņot. Latvija ar šiem pirmajiem laukumiem demonstrē lielisku piemēru, kā sadarboties starp pašvaldību, federāciju un FIFA.”

“Šis laukums skolēniem nozīmē daudz – tā ir vieta, kur sports kļūs par ikdienas daļu. Bērni ir ļoti lepni, ka tieši viņu skolā ir pirmais šāds FIFA projekts Latvijā,”

piebilda Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga

Projekts īstenots sadarbībā starp FIFA, Latvijas Futbola federāciju un Rīgas pašvaldību. FIFA nodrošināja laukuma aprīkojumu un mākslīgā seguma konstrukciju, savukārt Rīgas pašvaldība bija atbildīga par laukuma pamata sagatavošanu, infrastruktūras izveidi un vietējo darbu koordināciju.

FIFA Arena projekts ir daļa no LFF un Rīgas stratēģiskās attīstības virziena – veidot pieejamu, drošu un mūsdienīgu infrastruktūru bērnu un jauniešu futbolam, sekmēt starpnozaru sadarbību un veicināt jaunās paaudzes interesi par sportu.

Pasākuma noslēgumā tika svinīgi pārgriezta simboliskā lentīte un veikti pirmie sitieni pa jaunā laukuma vārtiem, atklājot jaunu lapaspusi Latvijas bērnu futbola attīstībā.

Vairāk foto – ŠEIT.