Arhīvs birkai: Sabiedrība

18. oktobrī ikviens ir aicināts uz pirmajiem Grāmatu maiņas svētkiem, kur gaidīts ikviens lasītājs un grāmatu cienītājs. Šī ir lieliska iespēja gan papildināt savus grāmatu krājumus ar ko jaunu vai noderīgu, gan arī iespēja iepriecināt kādu citu ar grāmatu, kas pašam vairs nav aktuāla. Lūgums maiņai nest tīras, kārtīgas un labā stāvoklī esošas grāmatas.

Svētku programmā:

 10:30-11:30 – lasītāju tikšanās ar rakstnieci un iniciatīvas #laikslasīt vēstnesi Ingu Grencbergu (ierobežotā sēdvietu skaita dēļ pieteikumus uz tikšanos lūgums sūtīt uz brasa.lasa2@gmail.com);

12:00-15:00 – grāmatu apmaiņa – atnes savu grāmatu, atstāj to, apmaini pret citu grāmatu vai atnāc tāpat un paņem sev kādu interesējošu grāmatu;

12:00-15:00 – radošā tematiskā darbnīca – apdrukā savu līdzi paņemto kreklu, auduma maisiņu vai citu tekstilu.

Gandrīz ikvienam no mums mājās ir kāda grāmata, kuru tīri labprāt mēs vēlētos atdot prom – varbūt tāpēc, ka nepatika, varbūt tāpēc, ka otrreiz nelasīsim, bet varbūt tāpēc, ka plauktā nav vietas vai vāciņam krāsa neiederas. Bet varbūt tāpēc, ka vēlamies, lai šī grāmata iepriecina vēl kādu! Pasaulē grāmatu maiņas kustība ir ļoti populāra, arī Rīgā daudzviet gan publiskās, gan privātās telpās ir radītas vietas, kur nolikt un paņemt grāmatas.

Brasas apkaimē ir pat divi grāmatu apmaiņas namiņi! Pirmais (tautā saukts – lielais namiņš) atrodas Brasas apkaimes centrālajā daļā – Hospitāļu ielas un Ierēdņu ielas stūrī pie ziņojumu dēļa. Otrs grāmatu apmaiņas namiņš (saukts arī kā bērnu literatūras namiņš) atrodas pie bērnu laukuma Brasas skvērā, netālu no tilta. Abi namiņi ir kļuvuši iecienīti apkaimes iedzīvotāju un viesu vidū un jau vairāk nekā divus gadus kalpo kā vieta grāmatu, bukletu un žurnālu apmaiņai. Priecājamies, ka varam apkaimē papildināt šo Grāmatu maiņas iniciatīvu, rīkojot arī grāmatu maiņas svētkus.

Pasākums tiek rīkots projektā “Brasa lasa – turpinājums”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projektu īsteno apkaimes biedrība “Brasa”, www.brasai.lv


Pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par Pasākumu masu medijos un informatīvajos materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai. Pasākuma organizators neuzņemas atbildību par trešo personu foto un/vai video uzņemšanu un to izmantošanu.

 

Lai veidotu vienotu un mērķtiecīgu politiku saliedētas sabiedrības attīstībai galvaspilsētā, Rīgas dome izstrādās iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnes.

“Veidojot koalīciju, apņēmāmies Rīgu attīstīt kā galvaspilsētu, kur tiek cienīta un kopta latviskā identitāte, vienlaikus nodrošinot saliedētu un drošu sabiedrību. Šīs pamatnostādnes ir vērtīgs solis turpmākam darbam – lai pašvaldības iestādes un sadarbības partneri varētu vienoti un mērķtiecīgi veidot politiku, kas stiprina iedzīvotāju piederību pilsētai un savstarpēju cieņu. Tās palīdzēs veidot mūsdienīgu un iekļaujošu pilsētvidi, kur ikviens jūtas piederīgs, un nodrošinās, ka lēmumi tiek balstīti reālās kopienu vajadzībās un sadarbībā ar sabiedrību”,

saka domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir izveidot vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu, ar šo sekmējot vienotu un mērķtiecīgu sabiedrības iekļaušanas un saliedētības politiku Rīgas pašvaldībā, radot priekšnoteikumus aktīvai un daudzveidīgai iedzīvotāju grupu piederībai pilsētai, kā arī līdzdalībai un mijiedarbībai dažādās dzīves jomās, lai tās attīstītu savus sociālos, kultūras un pilsoniskos resursus, veidotu uz savstarpēju sapratni un cieņu balstītas attiecības un celtu savas dzīves kvalitāti mūsdienīgā un iekļaujošā pilsētvidē.

Pamatnostādņu izstrāde paredz:

  • veikt esošās situācijas izpēti, apkopojot pašvaldības līdzšinējo pieredzi ar sabiedrības integrācijas, iekļaušanas un saliedētības jomā, tostarp rīdzinieku viedokli par valodu daudzveidību pilsētā;
  • sagatavot pamatnostādņu rīcības virzienu aprakstu, nosakot prioritāros mērķus un sasniedzamos rezultātus, kā arī uzdevumus un pasākumus mērķu sasniegšanai;
  • definēt pamatnostādņu rezultatīvos rādītājus, izpildes termiņu, kā arī atbildīgās un iesaistītās institūcijas.

Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnes veidojamas saskaņā ar nacionālā mēroga politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, tostarp ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, vienlaikus tam nav jābūt ierobežotam tikai ar šo mērķu, uzdevumu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Lēmums pieņemts Rīgas domes 15.oktobra sēdē.

Pamatnostādņu projektu jāsagatavo līdz 2026.gada 30. novembrim.

 

Šodien, 15. oktobrī, tiek atzīmēta Baltā spieķa diena. Latvijā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku ar invaliditāti redzes traucējumu dēļ.

Baltais spieķis palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem droši pārvietoties apkārtējā vidē, pasargājot no apmalēm, kāpnēm, bruģa nelīdzenumiem un citiem šķēršļiem. Vissvarīgāk – tas palīdz izvairīties no sadursmēm ar citiem cilvēkiem, ļaujot neredzīgajai personai brīvi un droši piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Latvijas Neredzīgo biedrība uzteic iestādes un organizācijas, kuras Rīgā veidojušas ļoti labu vides pieejamību neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, tādējādi atvieglojot viņiem piekļūstamību gan kultūras pasākumiem, gan ikdienā nepieciešamiem objektiem: Pārdaugavas kultūras apvienība, Rīgas Porcelāna muzejs, “Latvijas Valsts mežu” veidotā Juglas pastaigu taka, Rīgas Starptautiskā autoosta, Latvijas Dabas muzejs, “Rimi” Olimpiskais centrs, Latvijas – Amerikas Acu centrs, tirdzniecības centrs “Origo”, Latvijas Leļļu teātris.

Pirms trim gadiem 18. novembrī tika atklāta taktila Brīvības pieminekļa miniatūra neredzīgiem cilvēkiem. Objekts tapis, lai arī cilvēki ar redzes traucējumiem spētu sataustīt un aptvert Brīvības pieminekļa simbolisko nozīmi. Norādes Braila rakstā ir arī Rīgas domes ēkā, Rātslaukumā 1.

Transportlīdzekļu vadītājiem jāatceras: ja redzat gājēju ar horizontāli paceltu baltu spieķi, jums ir pienākums apstāties un palaist viņu pāri ceļam arī vietās, kur nav gājēju pārejas. Šī zīme ir skaidrs signāls par nepieciešamību pēc drošas pārejas.

Palīdzība cilvēkam ar redzes traucējumiem jāsniedz tikai tad, ja viņš to lūdz. Ja saņemat lūgumu palīdzēt, piedāvājiet roku vai plecu tajā pusē, kurā nav baltais spieķis, un ejiet nedaudz pa priekšu, lai palīdzētu izvairīties no šķēršļiem. Nekad nepieskarieties baltajam spieķim – tas ir orientēšanās instruments, kam jāpaliek cilvēka kontrolē.

Personas ar redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem var saņemt asistenta atbalstu, lai nokļūtu uz darbu, mācībām vai pakalpojumu saņemšanas vietām. Pakalpojumu iespējams pieprasīt Rīgas Sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (piemēram, VDEĀVK atzinumu, darba devēja vai izglītības iestādes apliecinājumu).

Pakalpojums tiek sniegts ārpus mājokļa, un asistents reizi mēnesī iesniedz pārskatu par sniegtajām stundām. Rīgas Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma saņēmēju un kontrolē tā izpildi.

Par mūsdienu baltā spieķa idejas aizsācēju tiek uzskatīts angļu fotogrāfs Džeimss Brigss, kurš, zaudējot redzi, nokrāsoja savu spieķi baltā krāsā, lai autovadītāji viņu labāk pamanītu. 1931. gadā Francijā laikrakstā tika publicēts ierosinājums, ka neredzīgajiem cilvēkiem vajadzētu lietot tieši baltas krāsas spieķus, kas kalpotu kā brīdinājuma zīme transportlīdzekļu vadītājiem. Šī ideja guva ievērību un kļuva par pamatu Baltā spieķa kustībai Eiropā. Savukārt 1964. gadā ASV Kongress apstiprināja ideju par Baltā spieķa dienu pasludināt 15. oktobri.

 

Nākamnedēļ, naktī no 21. uz 22. oktobri, Rīgā pēc īpašas metodikas notiks bezpajumtnieku skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt precīzus un vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes. Tie ir nepieciešami, lai plānotu sociālo pakalpojumu attīstību. Tādējādi pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti piedalās unikālā starptautiskā projektā*, kas vienlaikus notiek 35 Eiropas pilsētās.

Šis ir pirmais šāda mēroga projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu un atkārtojamu pieeju bezpajumtnieku uzskaitei. Tas paredz skaitīšanu pēc vienotas metodoloģijas, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, bezpajumtniecības cēloņus un nepieciešamo palīdzību. Projekts vērsts uz salīdzināmu datu ieguvi, kas kalpos par pamatu efektīvākai politikas plānošanai šajā jomā. Līdz šim Eiropā nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei.

Rīgas pašvaldības dalība projektā ļaus uzskaitīt gan tos bezpajumtniekus, kuri jau saņem sociālos pakalpojumus, gan tos, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus.

Rīgā skaitīšanā piedalīsies pētnieki, sociālie darbinieki, pašvaldības iestādes un brīvprātīgie, tostarp Rīgas pašvaldības Labklājības departaments, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Pilsēta tiks sadalīta zonās, kurās tiks veikta apsekošana, lai iegūtu datus par cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, viņu situāciju un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un risinājumiem.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

*“Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīva” (“European Homelessness Counts”)

 

Ņemot vērā arvien pieaugošo vajadzību pēc psihoemocionālā un informatīvā atbalsta jaunajām ģimenēm, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Labklājības departamentu un Rīgas Sociālo dienestu sniedz būtisku atbalstu vecākiem mazuļa pirmajos dzīves mēnešos. Kopš oktobra ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”.

Rīgā deklarētie un dzīvojošie jaundzimušo vecāki šogad var saņemt bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu mazuļa pirmajos sešos dzīves mēnešos programmā “Piedzimstot bērniņam”. To finansē Rīgas pašvaldība.

Kopš oktobra programmā ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”, kas paredzēts māmiņām ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju. Mērķis ir sniegt praktisku palīdzību māmiņas ikdienā, lai veicinātu viņas atveseļošanos un nodrošinātu bērnam drošu un mierīgu vidi. Tā ir praktiska palīdzība māmiņas atveseļošanās periodā – mājas darbu veikšanā, bērna aprūpē un māmiņas pašaprūpē, ņemot vērā katras sievietes individuālās vajadzības un izvērtējot ģimenei pieejamos citus atbalsta resursus.

Jaunais pakalpojums paredzēts konkrētai mērķa grupai: sievietēm ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju, kuras aprūpē bērnu līdz viena gada vecumam; atbalsta programmas “Piedzimstot bērniņam” esošās klientes; kā arī vienam no vecākiem jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā.

Ko ietver atbalsts?

 pastaigas ar bērnu, lai māmiņa var atpūsties;

pavadīšana pie ārstiem vai speciālistiem, pieskatot mazuli vizītes laikā;

palīdzība mājas darbos – iepirkumi, ēdiena gatavošana, uzkopšana u.c.;

praktisks atbalsts bērna aprūpē;

reakcija krīzes situācijās, piesaistot speciālistus (PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammu, sociālo darbinieku u.c.);

pakalpojums pieejams līdz 30 stundām, parasti vienu līdz divas reizes nedēļā. Ja nepieciešams, tā intensitāti var palielināt līdz trīs reizēm nedēļā.

Kā pieteikties?

Nepieciešams medicīnisks dokuments, kas apliecina diagnozi (piemēram, izraksts no ambulatorās kartes vai ārsta slēdziens).

Pieteikšanās notiek:

Ja esat vecāki, kuriem nesen piedzimis bērniņš, vai pazīstat kādu, kam šis atbalsts varētu būt noderīgs, sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.

 

23. oktobrī plkst. 11.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Grīziņkalna filiālbibliotēkā (Alauksta ielā 10) notiks tikšanās ar dzejnieci Indru Brūveri.

Indra Brūvere ir dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja. Tulko un atdzejo no lietuviešu valodas. Pabeigusi folkloras studijas LU Filoloģijas fakultātē. Pirmā publikācija 2006. gadā. Palīdz organizēt, vada un piedalās dažādos literāros pasākumos, semināros un dzejas festivālos. Raksta dzeju bērniem.

2010. gadā Indrai Brūverei tika pasniegta Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva par Ķēstuta Kasparaviča grāmatas ”Baltais Zilonis: Stāsti no tālām zemēm” un Gendruša Morkūna stāsta ”Ellīgi karstas brīvdienas” tulkojumu no lietuviešu valodas.

2018. gadā tapusi grāmata “Brūveri brūvē”, kurā publicēti jau aizsaulē esošā Pētera Brūvera un viņa meitu Indras un Zanes dzejoļi.
Indra Brūvere tulko un adaptē arī filmu un seriālu scenārijus no lietuviešu valodas.

Dzejniece ir Valkas novada literārās apvienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre.

Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Pasākuma norisi finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Grīziņkalna filiālbibliotēka, tālr. 67037606.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Kā aiznest savu ideju līdz auditorijai?”, kas notiks 2025. gada 15. oktobrī plkst. 14.00-17.00 MS Teams platformā.

Semināru vadīs Ivars Svilāns, komunikācijas praktiķis ar daudzu gadu un nozaru pieredzi. Vadījis RTU, Latvijas Bankas komunikāciju. Šobrīd Nacionālajā informācijas aģentūrā LETA savieno datus ar lēmumiem. Biznesa treneris vadības komandām. LASAP biedrs. “Iespējamās misijas” padomes loceklis. Divu Baltic PR Awards ieguvējs.

Programmā:

 Kādēļ viņi neklausās? Uzmanība kā resurss. Informācijas fona troksnis.

Vai visi ir vienlīdz svarīgi? Auditorijas noteikšana.

Kādēļ gan viņiem būtu jūs jāklausās? Kā pareizi “sapakot” ziņu un ielikt to stāstā.

Rīki un paņēmieni: dalībnieku pieredze un veiksmes piemēri.

Informējam, ka 15. oktobra semināram ieraksts netiks veikts. Aicinām pievienoties tiešsaistē!


Aicinām reģistrēties, atverot saiti – ŠEIT.


Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 14. oktobrim, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Rīgas pašvaldība izsludina konkursu privāto dārzu īpašniekiem, piedāvājot iespēju saņemt līdz 1500 eiro finansējumu dabai draudzīgu risinājumu ieviešanai. Konkursa mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību galvaspilsētā, iedrošinot iedzīvotājus īstenot ilgtspējīgas un videi draudzīgas apsaimniekošanas prakses savos dārzos. Pieteikumus konkursam iespējams iesniegt līdz 2025. gada 3. novembrim.

Konkursā aicinātas piedalīties pilngadīgas fiziskas personas, kas ir zemes īpašuma ar dārzu īpašnieki vai valdītāji Rīgas administratīvajā teritorijā. Pretendentiem nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļa parādu vai citu neizpildītu finansiālu saistību pret pašvaldību. Lai saņemtu finansiālu atbalstu, dalībniekiem jāīsteno vismaz viena obligātā un trīs papildu aktivitātes no konkursa nolikumā noteiktā saraksta. Pēc finansējuma piešķiršanas pretendentiem būs pienākums piecus gadus uzturēt īstenotās aktivitātes, atteikties no sintētisko pesticīdu un minerālmēslu izmantošanas, pielāgot pļaušanas režīmu bioloģiskās daudzveidības vajadzībām un veikt invazīvo sugu kontroles pasākumus. Konkursa dalībniekiem būs iespēja uzaicināt ekspertu uz savu dārzu un saņemt individuālus ieteikumus par piemērotākajiem risinājumiem.

“Rīgā zaļās zonas ir īpaši vērtīgas, un šī iniciatīva ir lieliska motivācija ikvienam dārza īpašniekam padarīt savu dārzu dabai draudzīgāku. Tā rosina domāt ilgtermiņā – ne tikai par sava īpašuma sakārtošanu, bet arī par to, kā ar savām rīcībām veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Rīgā.”

atzīmē Edgars Bergholcs, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs

16. oktobrī norisināsies informatīvs atbalsta seminārs.

Lai sniegtu praktisku palīdzību pieteikumu sagatavošanā, 16. oktobrī plkst. 17.30 NVO namā, Ieriķu ielā 43a, notiks bezmaksas informatīvs seminārs ar ekspertu piedalīšanos. Tajā interesenti varēs uzzināt vairāk par dabai draudzīgām dārzkopības metodēm un konkrētiem konkursa aktivitāšu risinājumiem. Interesenti uz semināru var nākt bez iepriekšējas pieteikšanās.


Pieteikumus konkursam var iesniegt elektroniski līdz 2025. gada 3. novembra plkst. 23.59:

  • nosūtot tos uz e-pasta adresi pad@riga.lv
  • vai Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta oficiālo e-adresi.
  • Pieteikumi jānoformē atbilstoši konkursa nolikumam, ar kuru iespējams iepazīties Rīgas domes tīmekļvietnē riga.lv sadaļā “Konkursi”.

Konkursa kopējais finansējuma fonds ir 33 000 eiro, ko nodrošina Eiropas Komisijas LIFE programmas projekts “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību (urbanLIFEcircles, 101074453 LIFE-2021-SAP-NAT)”.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

 

2025. gada 23. un 24. oktobrī izcilākie Eiropas jūgendstila speciālisti ieradīsies Rīgā, lai piedalītos starptautiskā zinātniskā konferencē “Jūgendstila daudzveidība reģionālajā kontekstā”. Konference aktualizēs Rīgas kā jūgendstila metropoles nozīmi Eiropas kultūras telpā, pievēršoties šī stila interpretācijām dažādos reģionos.

Konferencē piedalīsies 27 pasaulē atzīti jūgendstila pētnieki un augstas raudzes eksperti no 17 valstīm. Konferencē piedalīsies britu vēsturnieks un mākslas un dizaina kurators, Pols Grīnholšs (Paul Greenhalgh), mūsdienu arhitektūras vēstures pētnieks Ervē Dūse (Hervé Doucet), mākslas un dizaina vēsturnieks no Somijas Peka Korvenmā (Pekka Korvenmaa) un citi vadošie Eiropas jūgendstila speciālisti no Austrijas, Azerbaidžānas, Igaunijas, Itālijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas. Latviju konferencē pārstāvēs Dr. arch. Agrita Tipāne, Mag. art. Inese Baranovska, Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, docente Dr. art. Edīte Parute, Dr. art. Ilona Audere u.c.

Konference ir unikāla iespēja ielūkoties jūgendstila daudzveidībā, tā popularizēs Rīgas jūgendstila mantojumu un veicinās tā atpazīstamību. Īpašs notikums būs Pola Grīnholša jaunākās grāmatas “Art Nouveau: The Architecture of Modern Life” prezentācija. Konferences apmeklētājiem būs iespēja grāmatu iegādāties un saņemt autora autogrāfu.

Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar aktuālajiem pētījumiem, kas atklāj jaunus aspektus jūgendstila arhitektūrā, lietišķajā un tēlotājā mākslā un analizē jūgendstila izpausmes dažādās Eiropas pilsētās, uzsverot stila tēlainību, oriģinalitāti un lokālās īpatnības.

Konference notiks Rīgas domes sēžu zālē, tai varēs sekot līdzi arī tiešsaistē. Konferenci organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība un Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Konference notiks latviešu un angļu valodā, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums.

Ieeja bez maksas.


Nepieciešama iepriekšēja reģistrācija. aizpildot pieteikumuŠEIT. Reģistrācija pieejama līdz 15. oktobrim.


Papildu informācija:
Ieva Masule,
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs”
projektu vadītāja
Tālr. +371 67181814
E-pasts: ieva.masule@riga.lv

NVO namā 9. oktobrī aizvadīts Starptautiskajai senioru dienai veltīts NVO tīklošanās pasākums “Senioru diena”. Tas pulcēja gan aktīvās senioru organizācijas, gan ikvienu, kurš tic, ka vecumdienas var būt piepildītas un sabiedriski aktīvas.

Rīts sākās ar radošajām darbnīcām, kurās ikviens varēja apgūt jaunas prasmes un satikties ar domubiedriem. Paldies Rīgas Kurzemes rajona Pensionāru apvienībai, kas iepazīstināja dalībniekus ar origami mākslu, biedrībai “Rīgas Sporta Veterānu klubs”, kas mudināja izmēģināt spēkus šahā, dambretē un novusā, un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas Pensionāru biedrībai par radošo apsveikumu kartiņu izgatavošanas meistarklasi.

Pēc radošās darbošanās pasākuma vadītāja Inese Šubēvica aicināja uz sarunu “Brīvprātīgais darbs – mana pievienotā vērtība”, kuras laikā seniori dalījās pieredzē, atklāja savas stiprās puses un meklēja veidus, kā brīvprātīgais darbs var kļūt par dzīvesprieka un piederības avotu. Aktīvākie ne vien tīklojās, bet arī prezentēja savas idejas, atrodot domubiedrus un sadarbības partnerus turpmākiem projektiem.

Pasākuma noslēgumā akordeonists un dziedātājs Artis Šimpermanis parūpējās par sirsnīgu noskaņu un dejām.

Senioru dienā pasākuma dalībnieki guvuši jaunas prasmes, smēlušies idejas brīvā laika pavadīšanai un guvuši jaunas draudzības. Paldies ikvienam dalībniekam!

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra NVO atbalsta sektors sadarbībā ar senioru organizācijām.