Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās 42 852 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 12 projekti.

Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var piedalīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji,  iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli  pieejami 70 000 eiro. Balsošana par visām 30 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemta 121  balss. Katrs iedzīvotājs, atbalstot vienu projektu, varēja nobalsot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Konkursa rezultātus 8. novembrī apstiprināja Rīgas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa komisija. Visvairāk iedzīvotāju balsu 2022. gada konkursā  ieguvuši un tiks īstenoti šādi projekti:

  • Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtais projekts “Dārziņu mežs – priekam un atpūtai”, kas paredz pastaigu taku labiekārtošanu Dārziņu mežā. Projektam paredzētais finansējums ir 70 000 eiro
  • Latvijas Skeitbordistu kolektīva iesniegtais projekts “Skeitparku kultūras telpa”, tas paredz izveidot urbāno sporta veidu laukumu Gustava Zemgala Gatves tilta posmā starp Sarkandaugavu un Mežaparku. Projektam paredzētās izmaksas ir 62 000 eiro.
  • Bieriņu apkaimes attīstības biedrības iesniegtais projekts “Bērnu laukumam Bieriņos būt”, tā ietvaros paredzēts izveidot bērnu rotaļu laukumu Ozolplacī, Bieriņos. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts “Juglas ezera pastaigu taka “Sajūti Juglu””, kas paredz izveidot pastaigu takas gar Juglas ezeru. Projekta izmaksas ir 50 000 eiro.
  • Čiekurkalna attīstības biedrības iesniegtais projekts “Ķīšezera piknika pļava Čiekurkalnā”, kura rezultātā taps atpūtas vieta pie Ķīšezera. Projekta izmaksas 70 000 eiro.
  • Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības projekts “Zunds un Nameja krastmala dzīvo”, kas paredz Nameja krastmalas labiekārtošanu pie Zunda kanāla. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Leldes Jevstigņejevas iesniegtais projekts “Suņu laukums aktīvai un drošai atpūtai parkā”, kura rezultātā tiks izveidots suņu pastaigu laukums Nordeķu parkā. Projekta izmaksas ir 21 000 eiro.
  • Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrības iesniegtais projekts “Vecmīlgrāvja skeitparks”, kas paredz izveidot jaunu skeitparku līdzās kultūras pilij “Ziemeļblāzma”. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Ziepniekkalna apkaimes biedrības projekts “Bērnu rotaļu laukums Ziepniekkalna kāpās”, kas paredz ierīkot bērnu rotaļu laukumu Ziepniekkalna kāpas teritorijā Staburaga ielā 14. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Aijas Šauriņas iesniegtais projekts “Rotaļu laukums Mīlgrāvī”, kas paredz izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu pie Lādes un Lēdurgas ielas. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Karīnas Hļiboiko iesniegtais projekts “Vingrošanas un sportiskais centrs bērniem”, kura rezultātā tiktu izveidots rotaļu un sporta laukums Maskavas ielā 250. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Konkursa komisija lēma lūgt piešķirt papildus finansējumu šī projekta īstenošanai.

Apstiprinātos projektus divu gadu laikā īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 17. marta līdz 31. maijam. Pirmo gadu projektu iesniegšanas fāzē iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 30 no 36 iesniegtajiem projektiem.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Pēc izvērtēšanas un publiskas balsošanas īstenošanai līdz šim gadam ir nodoti 24 projekti, 7 no tiem jau ir īstenoti pilnībā.

Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64 ir viena no pirmajām līdzdalības budžeta projektu konkursā atbalstītajām iedzīvotāju iecerēm. Kopā ar atjaunoto, kopš šī gada maija atvērto, Āgenskalna tirgu laukums ļāvis apkaimes centram sākt jaunu dzīvi.

Āgenskalna apkaimes biedrības iesniegtā un iedzīvotāju atbalstītā projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un ticis labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves. Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izveidots brīvpieejas dzeramā ūdens krāns ar pogām, kas uz ziemu tiek atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu.

Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis Roberts Kārkliņš par priekšlaukuma pārtapšanu stāsta: “Āgenskalna tirgus ir apkaimes simbols, gan sajūtu, gan ģeogrāfiskais centrs un nozīmīgākā vieta. Jau aptuveni pirms 10 gadiem projekta “Radi Rīgu” ietvaros bija tapis priekšlikums ne tikai par Āgenskalna tirgus laukuma, bet arī līdzās esošā krustojuma pārveidošanu. Tas zināmā mērā bija impulss arī biedrības projektam. Zīmīgi, ka priekšlaukuma pārveidošana notika vienlaikus ar Āgenskalna tirgus atjaunošanu. Tirgus apsaimniekotāji jau no paša sākuma atbalstīja projektu un ir priecīgi par rezultātu. Tas ir pirmais solis uz labām pārmaiņām Āgenskalna centrā, jo esam pārliecināti, ka arī līdzās esošajam krustojumam nākotnē jākļūst daudz patīkamākam un gājējiem drošākam.”

Pārveidojot laukumu, iegūta tirgus apmeklētājiem pieejama, ērta un droša publiskā zona, kas kalpo arī kā dažādu pasākumu un notikumu norises vieta. Piemēram, Ziemassvētkos šeit vietu jau pērn rada apkaimes svētku egle, ko apkaimes biedrībai dāvināja Rīgas dome, savukārt šogad 4. maijā laukumu ieskandināja koristu balsis. Arī šogad laukumu greznos egle.

Roberts saka: “Iedzīvotāju viedokļi gan balsojuma, gan projekta īstenošanas laikā bija dažādi. Taču šobrīd arī daudzi kritiķi ir pieņēmuši, ka laukuma pārtapšana ir pozitīvas pārmaiņas. Katram pašam ir iespēja to novērtēt, vienkārši atnākot un esot šajā vietā. Laukums ir apdzīvots un iedzīvotājiem kalpo kā satikšanās vieta.”

Āgenskalna laukums ir viens no sešiem pirmajā līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursā 2019. gadā atbalstītajiem projektiem. Par projekta īstenošanu portālā balso.riga.lv nobalsoja 1714 iedzīvotāju. Projekta kopējās izmaksas bija 100 536 eiro. Laukuma būvprojektu izstrādāja SIA “LAAGA ARCHITECTS”, bet labiekārtošanas darbus veica SIA “GMD Būve”.

Par iegūto pieredzi pirmajā līdzdalības budžeta konkursa gadā Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis stāsta: “Tirgus ir nozīmīgs daudziem tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un pirmajā konkursa gadā par projektu balsoja arī tie, kas vispār vēlējās redzēt pārmaiņas Rīgā. Jāatzīst, ka panākt labus balsojuma rezultātus ir nopietns darbs un ļoti labi strādā iedzīvotāju individuāla uzrunāšana. Visiem projektu iesniedzējiem varu ieteikt būt pacietīgiem – rezultātu gribas ieraudzīt uzreiz, bet tas prasa vairāk laika nekā no sākuma šķiet. Pie šķēršļiem, kas rodas gan projekta sagatavošanas, gan balsojuma un īstenošanas laikā, nevajag zaudēt pacietību un nevajag atkāpties no pārliecības, ka projekts ir vajadzīgs.”

Līdz 31. oktobrim iedzīvotājiem iespējams balsot par 2022. gada līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajiem projektiem portālā balso.riga.lv. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Līdz 26. oktobrim nobalsojuši jau gandrīz 30 000 iedzīvotāju.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 8 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Līdz 31. oktobrim rīdzinieki aicināti balsot par apkaimju attīstības iecerēm. Rīga īstenos tās, kuras iegūs visvairāk balsu.

Līdz oktobra beigām ir iespējams nobalsot par kādu no 30 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām iecerēm. Iedzīvotāju iesniegtās ieceres šogad ietver jaunu bērnu rotaļu laukumu, skeitparku, suņu pastaigu laukumu, sporta un atpūtas zonu izveidi, apgaismojuma uzstādīšanu, satiksmes drošības uzlabošanu dažādas Rīgas vietās.

Pašvaldība īstenos tās ieceres, kuras balsojumā gūs vislielāko rīdzinieku atbalstu. Šogad atbalstītos projektus īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Balsošana notiek vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu punktos. Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem tieši lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiks īstenotas vismaz 10 no 30 balsojumam nodotajām iecerēm.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, aicinot iedzīvotājus piedalīties balsojumā, uzsver: “Līdzdalības budžets ir iespēja rīdziniekiem pašiem veidot Rīgu. Aicinu būt aktīviem balsotājiem, jo galu galā šī ir sacensība. Katra balss ir nozīmīga un var noteikt šīs sacensības iznākumu – to, kuri apkaimju attīstības projekti tiks īstenoti.”

Iepriekšējā līdzdalības budžeta konkursā 2021. gadā kopā pieejamais finansējums bija 500 000 eiro, un rīdzinieki atbalstīja 12 projektus. Kopā nobalsoja 19 011 cilvēki.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 7 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Video skaties  šeit.

Noslēdzoties akcijai “Kopā par tīrāku Baltijas jūru!”, sestdien, 17.septembrī, notiks piejūras sakopšanas talka Vecāķos, kuras laikā iecerēts sakopt pludmali līdz Daugavas grīvai.

Talka sāksies plkst.10 pie Vecāķu pludmales glābšanas stacijas, Selgas ielā.

Talkā tiks nodrošināti maisi atkritumu vākšanai, bet cimdi talkotājiem jāņem līdzi pašiem. Uz Vecāķiem var nokļūt ar Rīgas sabiedrisko transportu – 24. vai 29. autobusu, kā arī vilcienu.

Plašāka informācija mājaslapā talkas.lv.

Lai rosinātu apkaimes iedzīvotājus piedalīties savas piemājas teritorijas apzaļumošanā un labiekārtošanā, iekārtojot balkonus, veidojot puķu kastes, ierīkojot puķu dobes un priekšdārziņus, kā arī sakopjot pagalmus pie daudzdzīvokļu namiem, Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus līdz 10. jūnijam pieteikties konkursā „Sarkandaugavas dārznieks”.

Koki, krūmi, puķu dobes un ziedi balkonos ienes pilsētā dabas skaņas, krāsas un smaržas, uzlabo dzīves telpu un pilsētvides kvalitāti. Bieži novērots, ka pie daudzdzīvokļu namu kāpņu telpām iedzīvotāji radoši izpaužas, veidojot puķu dobes un apstādījumus, savukārt citas teritorijas ir atstātas novārtā. Šis novērojums pamudinājis Sarkandaugavas attīstības biedrību rosināt apkaimes iedzīvotājus pievērst uzmanību jau sakoptajām teritorijām un dot arī savu ieguldījumu apkaimes apzaļumošanā.

Alija Turlaja, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja: “Lai gan Sarkandaugava tiek uzskatīta par industriālu un tranzīta apkaimi, tā ir salīdzinoši ļoti zaļa vieta,  kuru būtu iespējams šķērsot, ejot cauri tikai zaļajām zonām – parkiem, skvēriem un pagalmiem. Pagalmi – tā ir iedzīvotāju privātā teritorija, kuru dzīvi un izskatu nosaka tas, cik un kādā veidā iedzīvotāji var un prot vienoties par kopējās telpas izmantošanu – vai prioritāte ir automašīnu stāvvietām, vai iespējams atrast vietu, kur novietot soliņu, izveidot velonovietni vai laukumiņu bērniem. Zaļās zonas ir neatņemama pagalmu sastāvdaļa. Un bieži vien zaļā zona ir panākama ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem – puķu dobēm, puķu kastēm, zaļajiem balkoniem vai apstādījumiem.”

Tādēļ, veicinot iedzīvotāju zaļās iniciatīvas, Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus pieteikt savus balkonus, puķu kastes, priekšdārzus un daudzdzīvokļu namu pagalmus  konkursam “Sarkandaugavas dārznieks”. Konkursa nolikums un pieteikuma anketa pieejami biedrības mājas lapā www.sarkandaugavai.lv/sarkandaugavas-darznieks/, kā arī bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” (Sarkandaugavas ielā 24), konditorejā (Tilta ielā 4) un Sarkandaugavas filiālbibliotēkā (Aptiekas ielā 14).

Konkursā galvenokārt tiks vērtēta izveidotāja izdoma, nevis finansiālais ieguldījums. Konkursa izvērtēšanai tiks izveidota komisija, kuras sastāvā ietilpst divi ainavu arhitekti/dārznieki, divi citās Rīgas apkaimēs dzīvojoši iedzīvotāji, kā arī viens Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis. Dalībnieki tiks apbalvoti četrās kategorijās: Skaistākais/interesantākais balkons/ puķu kaste Sarkandaugavas apkaimē; skaistākais/sakoptākais priekšdārzs daudzdzīvokļu māju teritorijās Sarkandaugavas apkaimē; skaistākais/sakoptākais pagalms Sarkandaugavas apkaimē, kā arī tiks noteikta Facebook balsojuma simpātija. Konkursa noslēguma pasākums plānots 2019. gada 10. augustā.

Konkursu „Sarkandaugavas dārznieks” organizē Sarkandaugavas attīstības biedrība Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” ietvaros. Konkursu atbalsta žurnāls „Dārza pasaule”.

Nāc un piedalies VIEDSPĒLĒ “ATRODI SEVI SARKANDAUGAVĀ1. jūnijā

Reģistrē savu komandu līdz plkst. 11.00

Reģionālajā sporta centrā «Sarkandaugava»  Sarkandaugavas iela 24, Rīga

Veido komandu līdz 4 dalībnieki – iesaisties orientēšanās un izklaides spēlē, iepazīstot savu apkaimi, līdzi ņemtot vienu viedtālruni ar lejuplādētu aplikāciju WhatsApp.

Pēc finiša apbalvošana un kopīga zupas ēšana BJC «Laimīte».

Projekta mērķis ir interaktīva pasākuma veidā atklāt Sarkandaugavas  iedzīvotājiem apkaimes sniegtās iespējas, dažādām paaudzēm sadarbojoties kopā, veicināt Sarkandaugavas iedzīvotāju lokālpatriotismu un piederības sajūtu, veidojot vērtīborientāciju un aktīvu līdzdalību rekreatīvos pasākumos ilgtermiņā, vairojot katra dalībnieka lepnumu par savu apkaimi un attīstot iedzīvotāju lietpratību, vienlaicīgi izglītojoties.

Projekts tiek finansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta

Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros


Sestdien, 1. jūnijā vairāk nekā 30 Rīgas nevalstiskās organizācijas un NVO nams piedalīsies Bolderājas svētkos, kopīgi veidojot vienu no svētku aktivitātēm – “Sabiedrisko salu”, kuras devīze – NVO = NLO? Kas ir NVO?”. 

“Sabiedriskās salas” idejas pamatā ir iespēja svētku apmeklētājus – dažādu paaudžu apkaimes iedzīvotājus un citus interesentus iepazīstināt ar organizāciju darbību, misiju, pasākumiem, piedāvātajām iespējām iesaistīties un  iedvesmot dalībai NVO.

“Sabiedriskā sala” atradīsies Rīgas 33. vidusskolas stadionā un pagalmā, Stūrmaņu ielā 23. No plkst. 12.30 līdz 17.00 darbosies NVO nama un NVO informatīvās nojumes, kurās gan lieli, gan mazi apmeklētāji varēs iesaistīties izglītojošās un radošās darbnīcās, konkursos, spēlēs, saņemt speciālistu konsultācijas, uzzināt par brīvprātīgo darbu, interesantiem jautājumiem vides jomā, Eiropas vērtībām un nākotni, iepazīt dažādu tautu kultūru un – pat paviesoties Trušu karalistē.

Savukārt plkst.14.00 sāksies dažādu tautību māksliniecisko kolektīvu koncerts, kurā ar muzikāliem, deju, cirka un teatrāliem priekšnesumiem uzstāsies dažādu NVO paspārnē darbojošies kolektīvi. Skanēs Latvijā dzīvojošu dažādu tautu dziesmas, būs skatāmi tautas tērpi, varēs vērot deju soļus, apmeklētājus priecēs akrobātu un žonglieru priekšnesumi, līnijdejas un fragments no teātra izrādes.

Vēl apmeklētāji varēs apskatīt NVO nama un NVO kopīgi veidoto izstādi “NVO stāsti Latvijas simtgadē”, kurā apkopoti vairāk nekā 40 nevalstisko organizāciju stāsti par to tapšanu, vērtībām un misiju, atspoguļoti organizāciju dzīvē svarīgākie notikumi un sasniegumi, ar kuriem lepoties.

Bolderājas svētku laikā vairākās apkaimes vietās gan Bolderājā, gan Daugavgrīvā  norisināsies daudzveidīgi izglītojoši, kultūras un sporta pasākumi. Šī gada svētki, kuru moto – “Piedalies! Izzini! Radi! Atpūties!” – īpaši vērsti uz sadarbības un tolerances veicināšanu dažādu paaudžu apkaimes iedzīvotāju vidū, ģimeņu kopīga laika pavadīšanu mērķtiecīgās nodarbībās, tīkla veidošanu starp apkaimes iedzīvotājiem un Rīgas nevalstiskajām organizācijām.

Ar plašāku Bolderājas svētku programmu aicinām iepazīties: https://www.facebook.com/events/2129219884035528/

Ar NVO, kas veidos “Sabiedrisko salu”, aicinām iepazīties: https://www.facebook.com/events/807988832915766/

Uz tikšanos Bolderājā!

Diskusijas, darbnīcas un debates – Sarunu festivāla LAMPA iesildīšanas pasākums šogad norisināsies Iļģuciemā

Iezīmējot Sarunu festivāla LAMPA piekto norises gadu, 11. maijā Iļģuciemā norisināsies jau par tradīciju kļuvusī Rīgas LAMPA jeb festivāla iesildošais pasākums. Ar drosmīgām diskusijām, vērtīgām darbnīcām un izklaidējošām aktivitātēm visu vecumu apmeklētājiem LAMPA zīmē visas dienas garumā spilgti izgaismosies Nordeķu parks. Ikviens aicināts pasākumam pievienoties jebkurā sev ērtā brīdī no plkst. 13.00 līdz pat vakara noslēgumam. Ieeja bez maksas.

Dienas pasākumu programmai starts tiks dots plkst. 13.00, kad psihoterapeita Artūra Miksona vadītā meistarklasē ikvienam interesantam būs iespēja noskaidrot, no kurienes un kāpēc rodas dusmas, kā arī apgūt prasmi tās efektīvi kontrolēt un izteikt kritiku konstruktīvi, nenodarot pāri nedz sev, nedz apkārtējiem. Darbnīca “Kāpēc Tu man besī? No kurienes rodas dusmas” savu pirmizrādi piedzīvojusi Sarunu skolas LAMPA ietvaros un lielās atsaucības dēļ nu tiek piedāvāta atkārtoti – svaigā gaisā un bez dalībnieku skaita ierobežojuma.

Plkst. 14.20 Sarunu festivāla LAMPA izglītības patrons Swedbank turpinās dienu uz izglītojoši eksperimentālas nots, vadot Zināšanu X faktoru. Tie būs trīs mācību procesa spēcināšanas stāsti – iespējas, ko iespējams īstenot katrā skolā, sekmējot zināšanu noturību, skolēnu ieinteresētību un vecāku līdzdalību. Savā pieredzē un zināšanās dalīsies Edurio skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs, skolu programmas Dzīvei gatavs vadītājs Lauris Bokišs, kā arī programmas Latvijas skolas soma vadītāja Aija Tūna.

Savukārt rīdziniekiem aktuālo pēdējā laika notikumu kontekstā īpaši aizraujoša šķitīs Русское вещание LTV7 veidotā diskusija “PēcRīga”. Tās ietvaros tiks runāts par pilsētas attīstības plānu, par to, kādi instrumenti ir tās iedzīvotājiem un to spēju kaut ko ietekmēt. Tiks apskatīta un modelēta arī sabiedriskā transporta sistēmas nākotne, kā arī pētīts, kādi ekonomikas dzinēji ir pilsētas rīcībā. Diskusijas sākums plkst. 15.35, tā notiks krievu valodā ar sinhrono tulkojumu latviski.

Iezīmējot gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, plkst. 16.50 gaiss uzkarsīs Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debatēs – vēršot sabiedrības uzmanību un vienlaikus raisot diskusiju par sieviešu līdzdalību politikā, tajās piedalīsies deviņas politiķes no politiskajām partijām, kuru sarakstos Eiropas Parlamenta vēlēšanām pirmajā pieciniekā ir vismaz viena sieviete. Domnīcas Providus vadītājas Ivetas Kažokas vadībā apmeklētājiem būs iespējams ieklausīties un noskaidrot, kādi plāni un mērķi Eiropā ir Guntai Ančai (P), Ingai Bitei (LRA), Beatai Jonitei (KPV LV), Sandrai Kalnietei (JV), Regīnai Ločmelei-Luņovai (S), Lindai Ozolai (JKP), Baibai Rubesai (A/P!), Ingunai Sudrabai (A) un Tatjanai Ždanokai (LKS).

Tomēr arī tiem, kam politika vienaldzīga, ar izglītības sistēmu sasaistes nav un dusmu lēkmes nepiemeklē, jāgarlaikojas nebūs. Visas dienas garumā darbosies Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā radošā uzdevumu telts “Esi Digi? Esi Safe!”, kur kopīgi prātosim un radīsim atbildes uz jautājumu, kā justies drošāk, darbojoties digitālajā vidē, un vai mūsu dati patiešām pieder tikai mums? Mazajiem prātvēderiem būs iespēja darboties Brain Games galda spēļu stūrītī, kā arī kļūt par īstiem zinātniekiem vai konstruktoriem raķešu darbnīcā un Zinātkāres centra ZINOO eksperimentu šovos. Spožu punktu aizraujošai dienai pieliks grupas The Swamp Shakers koncerts, kas ar muzikālu programmu parūpēsies, lai izkustināti ir ne tikai Iļģuciema apmeklētāju prāti, bet arī kājas.

Sarunu festivāls LAMPA ir vieta vērtīgām sarunām, kas piedāvā vairāk nekā 250 pasākumu domu apmaiņai, prāta asināšanai un redzesloka paplašināšanai – tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt, un visiem, kas gatavi uzklausīt. Galvenais festivāla mērķis ir stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā. Šogad LAMPA par savu virstēmu izvirzījusi drosmi, uzsverot to kā attīstības priekšnoteikumu – individuālā un sabiedrības līmenī.

LAMPU Iļģuciemā iededz Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, komunikācijas vadības aģentūra Deep White, reklāmas aģentūra Armadillo, un British Council Latvija. Projektu finansiāli atbalsta arī Vācijas Federālā Ārlietu ministrija, Eiropas Savienības programma “Eiropa pilsoņiem”, kā arī uzņēmums Latvijas Finieris.

Aicinām Vecmīlgrāvja iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā par dzīvi savā apkaimē, vides vērtībām un tās kvalitāti. Aptauja ir daļa no lielāka četru Rīgas ostas apkaimju (Kundziņsala, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis un Bolderāja) pētījuma, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Latviski: https://ej.uz/AptaujaV
Krieviski: https://ej.uz/OprosV

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” darbojas folkloristikas, socioloģijas, antropoloģijas un vides zinātņu pārstāvji, un tā mērķis ir pētīt Daugavas lejteces kopienu dzīvi, cilvēku stāstus un rīcību līdzās Rīgas brīvostai, pētījuma centrā paturot ekoloģisko perspektīvu un attīstot vides cilvēkzinātnes pieeju pētniecībai.

Projekta ietvaros tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

“Līdzās ostai” tiek veidots kā rīcības pētījums, kurā svarīga loma ir vietējo kopienu iesaistei. Aptauja sagatavota, sadarbojoties ar “Vecmīlgrāvja attīstības biedrību”.

Par aptauju:

  • Tā ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 12-18 minūtes;
  • Viegli pildāma gan datorā, gan planšetē vai viedtālrunī;
  • To var pildīt gan latviski, gan krieviski;
  • Aptaujājam tikai pilngadīgos;
  • Iesāktu, bet nepabeigtu anketu var turpināt pildīt vēlāk, vēlreiz to atverot;

Aptauja izstrādāta projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” (lzp-2018/1-0446). Projektu īsteno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, atbalsta Latvijas Zinātnes padome.

Adreses un kontakti:

Projekta lapa Facebook (https://www.facebook.com/DziveLidzasOstai)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423, tālr. 67229017; lulfmi.lv)
Aptaujas kontaktpersona: Jānis Daugavietis (m. tālr.: 24664770; e-pasts: Janis.daugavietis@lulfmi.lv).

British Council pārstāvniecība Latvijā organizē piecu dienu mācības esošajiem un topošajiem kopienu līderiem, ko vadīs starptautisks eksperts no Lielbritānijas.

Mācības sniegs dalībniekiem zināšanas, prasmes un motivāciju nākotnē realizēt vietējā mēroga aktivitātes un projektus, kas veicinās pozitīvas pārmaiņas kopienās.

Ikviens, kurš grib ko mainīt savā kopienā, organizācijā vai dzīves vietā, kuram ir motivācija to darīt, bet pietrūkst iedrošinājuma, zināšanu vai prasmju, var pieteikties mācībām, aizpildot anketu līdz 2019. gada 3. maijam.

Mācības notiks Rīgā no 14. līdz 18. maijam projekta “Darbīgās kopienas” ietvaros. Darba valoda – angļu.

Uzturēšanās (naktsmītnes) un ēdināšana tiks nodrošināta, dalībniekiem būs jāsedz transporta izmaksas uz/no apmācību vietas.

Saziņai:
Kristine Leontjeva

Projekta “Darbīgās kopienas” vadītāja

M +371 29346386 | kristine.leontjeva@britishcouncil.lv