Arhīvs birkai: Uzņēmējdarbība

Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski traucējumi elektrības piegādē, tomēr pastāv dažādi teorētiski riski un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nedaudz sagatavoties, ja gadās kādi sarežģījumi un uz brīdi pazūd elektrība.

Eksperti iesaka iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:

  • uzlādēt mobilās ierīces, portatīvos datorus, elektroauto un ārējos akumulatorus (tā dēvētās “poverbankas”);
  • uzpildīt degvielu automašīnās;
  • iegādāties rezerves baterijas radioaparātiem un lukturīšiem;
  • atslēgt no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai kuras ir jutīgas pret sprieguma svārstībām;
  • lejuplādēt mobilajā tālrunī lietotni “112 Latvija”, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
  • izmantot tikai oficiālos informācijas avotus un neuzticēties skaļiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem.

Rīgas pašvaldība ir veikusi preventīvus pasākumus un izstrādājusi rīcības plānu galvaspilsētas dienestu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanai sliktāko scenāriju gadījumā, ja sinhronizācijas procesa laikā radīsies elektropiegādes traucējumi.

Jau vēstīts, ka 8. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.

Kā informē Klimata un enerģētikas ministrija, lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.

Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.

 

Balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā. Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, tagad plānots noteikt dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

“Politiskais uzstādījums Rīgā ir nemainīgs – pilsētai ir jābūt brīvai no azartspēlēm. Rīgas dome, respektējot pagājušā gada pavasarī pieņemto Satversmes tiesas spriedumu, ir izstrādājusi regulējumu un kritērijus, kas precīzi nosaka vietas, kur Rīgā ar azartspēļu biznesu nodarboties nebūs atļauts. Mūsu vadmotīvs ir atbrīvot no azarstpēlēm visas teritorijas, kurās ir pastāvīga un intensīva iedzīvotāju aprite, un mēs apzināmies, ka tas ir viens no veidiem, kā pilsētu padarām drošāku,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projektā paredzēts, ka azartspēles nebūs atļauts organizēt:

  • pašvaldībai piederošos nekustamajos īpašumos;
  • apkaimju centros;
  • izglītības iestāžu teritorijās un 300 metru attālumā no tām;
  • dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās un 500 metru attālumā no tām;
  • 300 metru attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietām;
  • Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un 300 metru attālumā no šo funkcionālo zonu robežām;
  • kultūras pieminekļos un to teritorijās, to aizsargjoslās un Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās.

“Saistošie noteikumi šajā redakcijā faktiski liegs iespējas organizēt azartspēles visā Rīgas teritorijā, atskaitot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas un ļoti nomaļas pilsētas teritorijas. Šādi mēs aizstāvam pilsētas intereses un pildām arī mūsu iedzīvotāju gribu būtiski ierobežot azartspēļu zāļu vietas pilsētā. 2024. gada novembrī SKDS veiktā aptaujā 77% iedzīvotāju iestājās par azartspēļu zāļu skaita samazināšanu vai to pilnīgu slēgšanu. Neraugoties uz mūsu pārliecinošo motivāciju ierobežot azartspēles, esam strikti pieturējušies pie Satversmes tiesas norādījumiem un plānojam ierobežot azartspēles tajās pilsētas teritorijās, kuras sava sprieduma atziņās norādījusi Satversmes tiesa. Vēlos izteikt pateicību Rīgas pašvaldības juristiem, kuri šos pēdējos gadus ir snieguši mums izšķirīgu atbalstu un ļāvuši aizstāvēt pašvaldības intereses pret vienu no ietekmīgākajiem lobijiem valstī – azartspēļu nozari,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Noteikumu projektā paredzētie ierobežojumi neaptver visu pašvaldības teritoriju, kā arī neietekmē komersantu tiesības atvērt un/vai paplašināt azartspēļu organizēšanas vietas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Paredzētie ierobežojumi samērīgi pasargās iedzīvotājus no plašas azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības un redzamības pilsētvidē, tādējādi mazinot risku, ka cilvēki, dodoties ikdienas gaitās, impulsīvi iesaistīsies azartspēlēs.

Pašvaldība uzsver, ka no šiem ierobežojumiem būs ieguvumi plašam sabiedrības lokam. Azartspēļu atkarības risku mazināšana, veselības un labklājības veicināšana, sociālā budžeta un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības apsvērumi ir ļoti būtiski un ietekmē ikvienu pašvaldības iedzīvotāju. Labums, ko no noteiktajiem ierobežojumiem iegūst sabiedrība, ir lielāks par azartspēļu komersantu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

Pašvaldība ir paredzējusi saudzējošu un saprātīgu pārejas periodu jauno ierobežojumu piemērošanai – pieci gadi no pašvaldības lēmuma pieņemšanas par iepriekš izsniegto atļauju atcelšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldības iepriekš izsniegtās atļaujas atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudēs spēku pēc pieciem gadiem.

Kā ziņots, Rīgas dome jau pirms sešiem gadiem nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Spēļu zāļu komersanti vērsās tiesā pret pašvaldību. Satversmes tiesa (ST) gan vēlāk atzina par pamatlikumam atbilstošus domes ierobežojumus ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā. 2023. gada beigās Stacijas laukumā tika slēgta viena no bēdīgi slavenākajām azartspēļu zālēm Rīgā, līdz ar to Rīgas centrā slēgtas visas azartspēļu zāles ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.

Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021. gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu, bet šis lēmums vēlāk tika atcelts un Rīgas dome 2023. gada rudenī pieņēma lēmumu 139 atļauju anulēšanai azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra. Tomēr no azartspēļu organizatoru puses atkal tika iesniegtas prasības ST, kas atzina, ka visā Rīgas teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei.

ST savā spriedumā aicināja pašvaldību pamatot konkrētas vietas vai teritorijas ar specifiskām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu, un tagad pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā, nosakot pamatotus kritērijus, pēc kuriem izvērtējama pilsētas teritorija un nosakāmas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Šie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi noteikti, lai aizsargātu visu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību. Rīgas pašvaldība ir izvērtējusi samērīgumu azartspēļu organizēšanas ierobežošanai katrā no noteikumos norādītajām vietām un teritorijām. Samērīguma izvērtējumā ņemtas vērā ST atziņas, ka, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij (un arī pašvaldībai) šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā. Tā kā azartspēļu joma, salīdzinot ar citiem komercdarbības veidiem, īpaši skar sabiedrības interešu un vajadzību sfēru, samērīguma tests šajā gadījumā ir piemērojams, ņemot vērā šos papildu apstākļus.

 

Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Rīgā, ne tikai iespēju vienuviet saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus, bet arī sniegtu atbalstu darba meklējumos, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem atkal organizēs regulāras darba biržas.

Pirmā šī gada darba birža notiks 18. februārī no plkst. 12.00 līdz 15.00, Pāles ielā 9.

Darba biržas laikā uzņēmēji būs aicināti iepazīstināt potenciālos darba ņēmējus no Ukrainas ar savu uzņēmumu un tā piedāvātajām darba iespējām, kā arī veikt ekspresintervijas ar darba meklētājiem.

Aicinām uzņēmējus, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem, līdz 31. janvārim aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēmŠEIT.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts: Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +371 29186844.

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs uzstādījis pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās.

Jaunie ielu tirdzniecības moduļi uzstādīti:

  • Valdeķu ielā 53;
  • Parādes ielas un Plēksnes ielas stūrī;
  • Lielvārdes ielas un Brīvības gatves stūrī;
  • K. Valdemāra ielas un Zirņu ielas stūrī;
  • Tilta ielā, blakus 3.trolejbusa galapunktam;
  • Viestura prospektā, pretī ēkai Nr. 24;
  • Murjāņu ielas un Juglas ielas stūrī.

📸 FOTO

Ņemot vērā, ka ielu tirdzniecība var noritēt visa gada garumā, moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās, ievērojot dažādās vides pieejamības situācijas katrā konkrētajā tirdzniecības vietā. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

Viena moduļa izgatavošana izmaksā 7023 eiro bez PVN, savukārt, uzstādīšana 600 eiro. Atbilstoši 2024. gadā piešķirtajam finansējumam, izgatavoti un uzstādīti 22 moduļi. Šogad un 2026. gadā plānots izgatavot un uzstādīt vēl 44 šāda veida ielu tirdzniecības moduļus, nomainot novecojušās tirdzniecības nojumes pret jaunām.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietas, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

📌 Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju saņemšanuŠEIT.

 

22. novembrī veiksmīgi noslēgusies Rīgas pašvaldības izsludinātā neapbūvētu zemesgabalu nomas tiesību izsole elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecībai, uzturēšanai un apsaimniekošanai 3.lotē.

Saskaņā ar izsoles noteikumiem, kas iekļauti arī zemes nomas līgumā, 3.lotes uzvarētājam ir pienākums līdz 2026. gada 31.oktobrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

Objekta adreses:

🟩 Centrs, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Pērses ielā 8, Rīgā);

🟩 Centrs, Bez adreses, 11.novembra krastmalā, Rīgā;
🟩 Torņakalns, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Bauskas ielā 22, Rīgā);
🟩 Jugla, Juglas ielā 2B, Rīgā;
🟩 Zolitūde, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Rostokas iela 62, Rīgā);
🟩 Dārzciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Nīcgales ielā 46A, Rīgā);
🟩 Iļģuciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Lidoņu ielā 30A, Rīgā);
🟩 Vecmīlgrāvis, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Edžiņa gatvē 10, Rīgā);
🟩 Mežciems, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Hipokrāta ielā 37, Rīgā);
🟩 Brasa, Bez adreses, Hospitāļu ielā, Rīgā (pie ēkas Hospitāļu ielā 8, Rīgā).

Kopumā pašvaldība piedāvā nomai 30 zemes gabalu daļas visā pilsētā ar iespēju izbūvēt 69 uzlādes iekārtas ar 138 pieslēgvietām.

Nomas tiesību ieguvējs ir SIA “ENEFIT”. Nomas tiesības iegūtas par zemes nomas maksu 23 614 eiro gadā (bez PVN) par visiem desmit zemesgabaliem.

Karte ar zemes gabaliem, kuri tiek piedāvāti izsolē, pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv, izvēloties tematisko karti “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Pašvaldība ir definējusi katrā vietā maksimāli iespējamo uzlādes staciju un pieslēgvietu skaitu, kā arī ir noteiktas tehniskās prasības uzlādes staciju izbūvei – katrai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 44 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 22 kW.

Par 1. un 2. loti Iznomāšanas komisija pieņēmusi lēmumu noteikt jaunu pretendentu pieteikšanās termiņu – no 26.11.2024. līdz 16.12.2024. un atkārtotas izsoles datumu – 19.12.2024. plkst. 14.00, vienlaikus precizējot izsoles noteikumos nomnieka pienākuma izpildes termiņus: līdz 2026. gada 30. novembrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

Informācija par atkārtoto izsoli (1.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.
Informācija par atkārtoto izsoli (2.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.

 

Rīgas domes sēdē, 20. novembrī, atbalstīts lēmums par pašvaldības pievienošanos SEB banka īstenotajai grantu programmai “Augšup”, ar mērķi veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Rīgā.

Grantu programmu “Augšup” SEB banka īsteno kopā ar Mārupes, Siguldas, Ķekavas, Olaines, Ropažu un Jelgavas novadu pašvaldībām. Šogad novadiem pievienojas arī Rīgas pašvaldība, kas ļaus sociālajiem uzņēmējiem galvaspilsētā attīstīt jau esošas biznesa idejas vai uzsākt darbu pie jaunu iniciatīvu īstenošanas.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8000 eiro. Rīdziniekiem būs iespēja pretendēt arī uz SEB banka nodrošināto grantu, arī 8000 eiro apmērā, kas paplašina iespēju uzņēmējiem attīstīt savu darbību Rīgā.

Katru gadu Rīgā tiks izvirzīta kāda sociālā problēma, kuras risināšanai grants tiks mērķēts. Ņemot vērā Rīgas domes struktūrvienību iezīmētos sociālos izaicinājumus, 2025.gadā Rīga grantam pieteikt aicinās tās idejas, kas vērstas uz iekļaujošu aktivitāšu nodrošināšanu bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai atkarības problēmām.

 📌 Detalizēta informācija par grantu programmu “Augšup” pieejama SEB banka mājaslapā šeit. Jautājumu gadījumā iespējams sazināties arī ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai zvanot pa tālruni +371 67012001.

Kopējais programmas “Augšup” granta apjoms šobrīd sasniedz 56 000 eiro apmēru. Programma šogad īstenota jau trešo reizi, un tajā atbalstīti deviņi sabiedriski nozīmīgi projekti. Pirmajā gadā atbalstu guva piecu perspektīvāko sociālā biznesa ideju autori, savukārt, pērn atbalstu saņēma seši uzņēmēji.


*Attēls ar Freepik

 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā konkursā par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā šogad valstspilsētu kategorijā atzīta Rīga. Pie Rīgas rātsnama ceturtdien, 7. novembrī, tika svinīgi pacelta iegūtā balva – LTRK karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024”.

“Rīga ir paveikusi lielu darbu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi galvaspilsētā, tāpēc šodien un rītdien virs Rīgas domes plīvos Rīgas LTRK zelta godalgā saņemtais karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024″. Pēc tam nodosim šo karogu Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktam, lai to izkārtu pie savas ēkas un uzņēmējiem darītu zināmu to, ka Rīga ir vieta izaugsmei un uzņēmējdarbības attīstīšanai. Turpināsim darbu, lai arī uzņēmējdarbības vides jomā vēl daudz izaicinājumu un ir vieta izaugsmei,”

uzsvēra Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

“Lai gan kopumā salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzņēmēji ir bijuši kritiskāki par pašvaldību sniegumu, ir liels prieks, ka Rīgas dome kopsummā saņēma visaugstāko novērtējumu uzņēmējiem draudzīgākās valstspilsētas kategorijā. Var veidoties priekšstats, ka Rīgai ir visvairāk iespēju un resursu iegūt šādu balvu, bet tajā pašā laikā Rīgai ir visplašākais pārklājums, kas jānodrošina, lai sniegto pakalpojumu klāsts uzņēmumiem būtu apmierinošs un mijiedarbība ar uzņēmumiem veicinātu konkurētspēju un izaugsmi. LTRK mērķis ir ne tikai vērtēt, kā pašvaldībām veicas, bet arī sadarboties ikdienā, veidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspēju un eksportu. Nākamajā gadā LTRK aicina pašvaldības pievērst uzmanību birokrātijas mazināšanas jautājumam, pašvaldības attīstības stratēģijas vērtējumam, kā arī iesniegumu un dokumentu aprites ātrumam, jo mūsdienās sagaidām krietni ātrāku reakciju nekā normatīvajos aktos noteiktie termiņi,”

norādīja LTRK pakalpojumu padomes priekšsēdētājs Aldis Gulbis

📸 FOTO

Balvai par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību tās tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem:

  • pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā;
  • pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā;
  • pašvaldības pašvērtējuma;
  • uzņēmēju vērtējuma;
  • reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

Tostarp uzņēmumu vērtējuma kategorijā uzņēmēji aptaujāti par dažādiem uzņēmējdarbību ietekmējošiem faktoriem pašvaldībās, tostarp, kā uzņēmums vērtē pašreizējo pašvaldību atbalstu, vai uzņēmēji ir apmierināti ar infrastruktūru konkrētajā pašvaldībā un komunikāciju, kā arī citiem jautājumiem.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies gandrīz 6000 biedri, tostarp visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības. Biedrība pārstāv uzņēmēju intereses un tās galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja un eksports.

 

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

“Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi – plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Patlaban pārvadā notiek inženiertīklu izbūve, pāļu urbšana, tilta balstu un laidumu būvniecība, ielu un ceļu izbūve. Kā nākamie darbi objektā tiek plānoti tērauda laidumu montāža un uzbīdīšana pār Sarkandaugavu.

📸 FOTO

Kā atzīst būvnieki, lielākie izaicinājumi darbu procesā ir tādi, ka būvniecība notiek šauros, ierobežotas teritorijas apstākļos un virs ūdens, kas apgrūtina konstrukciju montāžu, kā arī darbu plānošana, lai netraucētu blakus esošo teritoriju darbībai, tai skaitā SIA “MAN-TESS” un Rīgas brīvostas teritorijām. Tas prasa izstrādāt un ievērot kustības grafikus, paredzēt uzgaidīšanas vietas, ierobežot kustības ātrumu un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Kundziņsalas teritorijā pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma jau realizēta lielākā daļa būvniecības darbu – izbūvēti savienojošie ceļi, laukumi, atbalstsienas, inženierkomunikācijas, apgaismes balsti. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa muitas kontroles punkta infrastruktūras – nojume un ēka, un patlaban notiek darbs pie iekštelpu apdares un aprīkojuma uzstādīšanas. Paredzamais visu darbu pabeigšanas termiņš 2025.gada pirmā puse.

“Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Vienlaikus par Kundziņsalā esošajām brīvajām industriālajām teritorijām interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski investori, izskatot tās kā potenciālu vietu atjaunīgās enerģijas projektu nobāzēšanai, piemēram, vēja enerģijas vai to komponenšu ražotnēm. Kundziņsalas ostas terminālos šobrīd tiek apkalpots vairāk 1000 kravas auto vienību dienā,”

stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

🔎 Pārvada vizualizācijas VIDEO: https://failiem.lv/f/tdqrxt3bdp

Vizualizācijas izstrādātājs: SIA “InDizains”

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar UniLab un Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība izziņo jaunu apmācību kursu sēriju, kas veltīta zinātnisko pētījumu komercializācijai un tehnoloģiski intensīvu jaunuzņēmumu veidošanai. Šīs apmācības ir veidotas, lai sniegtu zinātniekiem, uzņēmējiem un studentiem nepieciešamās zināšanas un praktiskas iemaņas, lai veiksmīgi attīstītu jaunuzņēmumus, kuru darbība balstīta uz zinātniskajiem pētījumiem un inovatīvām idejām.

“Šīs apmācības ir vērtīgs solis ikvienam, kas vēlas veidot un attīstīt savu zināšanās balstītu jaunuzņēmumu, iegūstot dziļāku izpratni par zinātnes un tehnoloģiju komercializāciju un saņemot praktisku ceļa karti veiksmīgai darbības uzsākšanai. Līdz 2026. gadam tiks rīkoti seši šādi apmācību cikli, kuros katrā plānots izglītot vismaz 30 potenciālos jaunuzņēmumu vadītājus. Tādējādi veidojam pamatu mērķa sasniegšanai palielināt pētniecībā un attīstībā ieguldīto finansējumu līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta, sekmējot valsts tautsaimniecības izaugsmi un nostiprinot tās konkurētspēju globālajā vidē.”

Raivis Bremšmits, LIAA direktors

Kursu grafiks katrā ciklā ir izstrādāts, lai nodrošinātu sistemātisku pieeju un efektivitāti katra kursa organizēšanā. Katrs cikls ilgs piecas nedēļas, kuru laikā dalībnieki piedalīsies 10 divu stundu garās lekcijās, kā arī praktiskajos uzdevumos un individuālajās sesijās. Mācības notiks gan tiešsaistē, gan klātienē, nodrošinot elastīgu pieeju mācībām. Kursi ir bez maksas un notiks angļu valodā.

Pirmais kurss sāksies jau 2024. gada 22. oktobrī un pieteikšanās tam ir atvērta tagad. Lai iegūtu vairāk informācijas un reģistrētos mācībām, jāapmeklē mājaslapa – skatīt ŠEIT.

“Šī apmācību programma sniegs tās dalībniekiem ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas zinātņietilpīgu jaunuzņēmumu izveidē. “Venture Catalysts’’ mērķis ir ievadīt globālajā inovāciju ekosistēmā mūsu nākamos tehnoloģisko jaunuzņēmumu dibinātājus, kuri ne tikai transformēs Latvijas zināšanu ekonomiku, bet arī ar savu darbu un enerģiju cels Latvijas globālo konkurētspēju.”

Andris Baumanis, UniLab vadītājs

Apmācību programma ietver tematus, kas nepieciešami, lai veidotu zinātnisko pētījumu komercializācijas stratēģiju. Dalībnieki apgūs inovāciju vadības principus un līderības jautājumus, īpašu uzmanību veltot komandas veidošanai – tas ir vitāli svarīgs elements, veidojot jaunuzņēmumus. Programmas ietvaros tiks pārrunāti arī praktiski aspekti – intelektuālā īpašuma stratēģija, finansējuma piesaiste un organizācijas veidošana. Dalībnieki iegūs praktisku pieredzi, izstrādājot savu pētniecisko ideju komercializācijas plānus. Programmas beigās dalībnieki būs ieguvuši pamatprasmes, lai spētu izvērtēt zinātnisko sasniegumu tehnoloģiskās priekšrocības, izveidotu deep-tech uzņēmuma attīstības ceļakarti un uzsāktu komercializācijas procesu.

Programmas mērķis ir izveidot ilgtspējīgu un motivējošu apmācību platformu, kas veicinātu uzņēmējspēju un inovāciju kultūru, ņemot vērā Latvijas likumdošanu, iespējas un resursus. Šīs apmācības ir īpaši paredzētas studentiem, pētniekiem un akadēmiskajam personālam, lai sniegtu viņiem iespēju attīstīt savas idejas un pārvērst tās dzīvotspējīgos biznesa projektos.

Projekts tiek īstenots ar LIAA atbalstu un sadarbībā ar UniLab, Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienību un RISEBA.

UniLab ir vienīgais visu Latvijas zinātnes universitāšu (Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitāte) biznesa akselerators. UniLab misija ir veicināt uz tehnoloģijām balstītu biznesa ideju attīstību un dibināt augstvērtīgus uzņēmumus.

Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība ir starptautiski akreditēta biznesa skola, kura piedāvā bakalaura un maģistra programmas, sekojot Ziemeļamerikas standartiem un tradīcijām, kā arī līderu un vadītāju neakadēmiskas apmācības. Mācības notiek angļu valodā, un studentiem bakalaura programmās ir iespēja iegūt dubultā grāda diplomus Ņujorkas štata Bufalo Universitātē, Amerikā un BI Norvēģijas Biznesa skolā, Norvēģijā.

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA ir privāta, starptautiski akreditēta augstskola ar vairāk kā 30 gadu pieredzi, kas piedāvā konkurētspējīgu izglītību un sagatavo augsta līmeņa speciālistus un vadītājus biznesa un radošajās industrijās darbam starptautiskā vidē.

Mācību programma “Venture Catalyst” tiek īstenota ERAF projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” (ID Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001) ietvaros.

Papildu informācijai:
Elīna Norniece-Muthukrišnana, Riga Business School komunikācijas un mārketinga projektu vadītāja, elina.norniece-muthukrisnana@rbs.lv