Arhīvs birkai: Vide Veselība

Rīgā peldēties droši – visās pludmalēs laba ūdens kvalitāte

Visās Rīgas astoņās oficiālajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte un pēdējās analīzes liecina, ka peldēties drīkst arī visās citās iedzīvotāju iecienītajās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments šogad turpina arī iepriekšējo gadu praksi – veikt peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Lai arī visās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba, tomēr pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit.

Rīgā tupinās invazīvo augu apkarošana – pašvaldība aicina ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība turpina aktīvi ierobežot invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatību galvaspilsētā un aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Vairāk informācijas par ziņošanas kārtību pieejama mājaslapā vaad.gov.lv.

Saņemtie ziņojumi tiek reģistrēti invazīvo augu sugu datubāzē, kas kalpo par pamatu Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta organizētajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem. Šobrīd Sosnovska latvāņa audzes Rīgā konstatētas tādos apkaimēs kā Zolitūde, Ziepniekkalns, Imanta, Čiekurkalns, Ķengarags, Dārziņi, Torņakalns, Bukulti u.c.

Latvāņa apkarošana Rīgā tiek veikta ar mehānisko metodi – pļaušanu četras reizes sezonā gandrīz desmit hektāru platībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Augu aizsardzības likumu, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums ierobežot latvāņa izplatību savās teritorijās. Privātīpašumos to veic īpašnieks vai valdītājs, izmantojot mehānisko, bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto metodi, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

Rīgas pašvaldība katru gadu sezonas sākumā nosūta vēstules ar atgādinājumu privāto teritoriju īpašniekiem par viņu atbildību latvāņu apkarošanā. Ja īpašnieks neveic nepieciešamos pasākumus un nav informējis VAAD par plānoto ierobežošanas metodi, par veikto pārkāpumu var tikt izsludināts administratīvā pārkāpuma process, kuru veic pašvaldības policija.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam par latvāņu audzēšanu, izplatīšanu un neierobežošanu var tikt piemērots administratīvais sods:

  • privātpersonām – brīdinājums vai naudas sods līdz 1500 eiro,
  • juridiskām personām – brīdinājums vai sods līdz 3000 eiro.

Par latvāni:

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden.) ir invazīva, Latvijas dabai sveša augu suga, kas apdraud vietējās ekosistēmas, lauksaimniecību un cilvēku veselību. Augs var sasniegt divu līdz trīs metru augstumu, tā lapas ir platas (līdz 1,5 m), ziedkopas – baltas vai viegli rozā, čemurā līdz 50 cm diametrā. Tas bieži sastopams pamestās teritorijās, ceļmalās, grāvjos, pie ūdenstilpēm, gar elektrolīnijām un dzelzceļa līnijām, no kurienes efektīvi izplatās plašākā teritorijā.

Visbiežāk invazīvais augs ir sajaucams ar vietējām čemurziežu sugām – meža zirdzeni un dižzirdzeni. Vieglāk pamanāmā atšķirība ir lapu forma. Zirdzeņu lapas ir vairākkārt plūksnaini saliktas un vizuāli līdzinās oša vai pīlādža lapām. Atšķirības novērojamas arī ziedkopu formā – dižzirdzenes ziedu čemurs ir izteikti izliekts, un auga ziedi ir zaļgandzeltenā krāsā. Meža zirdzenes ziedu čemuri ir kompaktāks un izmēros pamanāmi mazāks.

Sosnovska latvānim radniecīgais Sibīrijas latvānis ir daļa no vietējās Latvijas floras, un cilvēkam ir mazkaitīgs. Sibīrijas latvānis ir kompaktāks par Sosnovska latvāni. Lapas līdzīgi zirdzenēm ir plūksnaini saliktas, un visa auga virszemes daļa, ieskaitot ziedus ir izteikti zaļa.

Lai nepieļautu latvāņa vēl plašāku izplatību, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sadarboties un laikus ziņot par tā audzēm.

 

Rīga realizēs projektu vides un drošākas nākotnes veidošanai bez bīstamām un toksiskām vielām

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma atbalstu plāno šogad sākt īstenot īpašu platformas projektu HAZGONE, kas veicinās bīstamo vielu emisiju samazināšanu un izplatīšanos apkārtējā vidē.

Departaments, kas šobrīd īsteno ES Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projektu “Bīstamo vielu samazināšana būvniecībā, lai saglabātu ūdens vidi, aizsargātu cilvēku veselību un nodrošinātu ilgtspējīgu būvniecību” kā vadošais partneris, ir saņēmis uzaicinājumu piedalīties šīs programmas platformas projektā “Veicināt politikas veidošanu un institucionālo uzraudzību Baltijas jūras reģionā ,lai uzlabotu bīstamo vielu pārvaldību, apvienojot augšupējus un lejupējus pasākumus.”*

Platformai ir pievienojušies 12 partneri, kas apvieno zināšanas no vairāk nekā 14 starptautiskiem projektiem, lai būtiski ietekmētu Baltijas jūras reģionu. Rīgas pašvaldībai ir lieliska iespēja kā HAZGONE platformas projekta vadošajam partnerim koordinēt centienus, kas dod iespēju vietējām pašvaldībām virzīt noturīgas pārmaiņas uz aprites un klimata ziņā neitrālu nākotni. Sadarbojoties un ieviešot inovācijas, Rīgas pašvaldība palīdzēs savienot zināšanas, dalīties ar labāko praksi un nodrošināt, ka aprites, klimata pasākumu un ķīmisko vielu apsaimniekošanas ietekme ir sastopama visur mūsu reģionā.

Platformas koncepcija ir apvienot augšupējo un lejupējo darbu ar bīstamām vielām, lai risinātu problēmas gan to rašanās vietā, gan jau piesārņotajās teritorijās. Tā apvienos projektu rezultātus, lai strādātu pie plašāku politikas mērķu sasniegšanas, izmantojot rezultātus, lai noteiktu attiecīgās jomas, kurās būtu jāiejaucas saistībā ar piesārņojuma monitoringu un atklāšanu.

Šim tematam ir spēcīga starpvalstu nozīme, ko nosaka ne tikai ūdens sistēmu raksturs, bet arī politiskie nosacījumi. To ietekmē vairākas ES direktīvas, piemēram, direktīva par nulles piesārņojuma novēršanu un notekūdeņu attīrīšanas direktīva, kā arī HELCOM saistības. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām kopā ar citiem dalībniekiem ir uzdots to īstenot. Šiem īstenotājiem būtu ļoti noderīgi izmantot labos rezultātus un projektos izstrādātās metodes un izplatīt tās tālāk.

Projekta gaitā:

  • tiks apkopotas labākās zināšanas un rezultāti no pašreizējiem (un iepriekšējiem) projektiem, kas attiecas uz bīstamo vielu emisijām un iedarbību, avotiem un ceļiem, augšupējiem un lejupējiem posmiem, problemātiskajām vielām un to ietekmi uz vidi un cilvēku veselību;,
  • tiks veicināts dialogs starp “augšupējiem un lejupējiem projektiem” un ieinteresēto personu iesaistīšana tajā;
  • tiks izveidots mācību centrs ar visiem tiem mācību moduļiem, kas saistīti ar bīstamo vielu tēmām un kas nesen izstrādāti pašvaldībām un uzņēmumiem;
  • tiks veicināta jaunā HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna īstenošana, tiks pārskatīts Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ES SBJR) Politikas jomas “Apdraudējumi (Hazards)” rīcības plāns, ar biznesu un ražošanu saistītās ES politikas (digitālās pases prasības, droša un ilgtspējīga dizaina pieeja, ES ķīmisko vielu ilgtspējības stratēģija) īstenošana;
  • tiks organizēti un novadīti vismaz trīs apmaiņas semināri (HAZGONE forums) – paralēli ES ikgadējam SBJR forumam vai līdzīgiem pasākumiem.

Projektu plānots īstenot laika periodā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2028. gada 30. jūnijam. Programma nodrošina ES līdzfinansējumu 80% apmērā.

Atbilstoši projektā plānotajām aktivitātēm kopējais finansējuma apmērs plānots aptuveni 156 000 eiro, no tiem 124 800 eiro – programmas finansējums un 31 200 eiro – pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Programmai ir pieejams arī nacionālais līdzfinansējums 10 % apmērā (15 600 eiro), kas būtiski samazina pašvaldības līdzfinansējuma daļu.

No programmas sekretariāta ir saņemta informācija par projekta apstiprināšanu. Līdz ar to tuvākajā laikā tiks sākts Finanšu līguma slēgšanas process starp Rīgas pašvaldību kā vadošo partneri un programmas sekretariātu.

*“Fostering policy shaping and institutional governance in the Baltic Sea Region for a better hazardous substance management connecting upstream and downstream measures, HAZGONE”

“Šīs balvas pierāda, ka Rīga nav tikai dinamisks un pievilcīgs investīciju centrs, bet arī uzticams partneris ilgtermiņa ieguldītājiem. Mūsu stratēģiskā pieeja investīciju piesaistei ir devusi rezultātus, un šī starptautiskā atzinība stiprina Rīgas pozīcijas kā vienam no reģiona vadošajiem investīciju galamērķiem,” norāda Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Par fDi Intelligence

fDi Intelligence ir vadošais ārvalstu tiešo investīciju informācijas avots, kas piedāvā padziļinātu analīzi un ieskatus par globālajām investīciju tendencēm. Katru gadu tas publicē “European Cities and Regions of the Future” reitingu, novērtējot Eiropas pilsētu un reģionu pievilcību investīcijām, balstoties uz dažādiem kritērijiem, tostarp ekonomisko potenciālu, cilvēkkapitālu, dzīves kvalitāti un infrastruktūru.

Par MIPIM

MIPIM ir pasaulē vadošais nekustamā īpašuma forums, kas nodrošina unikālu piekļuvi globālajam kapitālam un konkrētiem risinājumiem. Šeit klātienes diskusijas, semināri un paneļu diskusijas piedāvā iedvesmu un globālās tendences, radot iespējas apmainīties ar pieredzi un veicināt biznesa un profesionālo izaugsmi. 2024. gadā to apmeklēja vairāk kā 20 000 delegāti, kas pārvalda ap 4 triljoniem eiro aktīvu no 90 valstīm.

Rīgas pašvaldība ar tās stendu forumā nodrošina ne tikai pilsētas atpazīstamību kā investīcijām atvērtu un stabilu pilsētu, bet arī katru gadu nodrošina platformu Rīgas un tās partneru reprezentācijai ar mērķi veicināt Latvijas, tās galvaspilsētas un tajā strādājošo uzņēmumu atpazīstamību kā investīcijām pievilcīgu galamērķi, kā arī veicināt investīciju piesaisti konkrētiem attīstības projektiem, tādejādi sekmējot saimniecisko darbību Rīgā un Latvijā.