Valsts svētku priekšvakarā, 15. novembrī, tika atklāta atjaunotā Rīgas 49. vidusskolas fasāde, kurā iestrādāts arī dekoratīvais apgaismojums.

“Gaismas festivāla “Staro Rīga”” ieskaņā Rīgas 49. vidusskolas atjaunotā fasāde iemirdzējās jaunā spožumā. Šī ir brīnišķīga un ilgi gaidīta dāvana skolai, kas šogad atzīmēja 103. gadadienu. Vēl īpašāku to padara fakts, ka fasāde tika atklāta vienlaikus ar “Staro Rīga” atgriešanos pēc četru gadu pārtraukuma. Tāpat arī šis ir pirmais projekts četru gadu laikā, kura ietvaros ir arī izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Mēs turpinām darbu pie Rīgas izglītības iestāžu un citu pašvaldības īpašumu labiekārtošanas,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šogad 49. vidusskolas fasādes atjaunošanai izdevies piesaistīt valsts aizdevumu. Kopējā fasādes un dekoratīvā fasādes apgaismojuma izbūves darbu summa veidoja 976 055 eiro (bez PVN), dekoratīvais apgaismojums – aptuveni 10%.

Darbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, būvuzraugs Antons Lešinskis IK “57”, projektu vadīja Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Rīgas pašvaldība jau sesto gadu aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās vairāk nekā 29 tūkstoši iedzīvotāju, izraugoties septiņas idejas, kuras tuvāko gadu laikā īstenos pašvaldība.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro apmērā, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 100 000 eiro.

Balsošana par 22 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos. Katrs iedzīvotājs varēja nobalsot tikai vienu reizi un atbalstīt vienu projektu. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

No 22 balsošanai izvirzītajiem projektiem 29 396 iedzīvotāji savas balsis atdeva par  sekojošām iecerēm: 

  • Rotaļu un sporta laukums Purvciemā, Stirnu ielā (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 3023 balsis;
  • Pļavnieku parka sporta zona (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2847 balsis;
  • Teikas un Čiekurkalna velotrasei būt! (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 2702 balsis;
  • Pastaigu takas Saules dārzā Mežaparkā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2659 balsis;
  • Laukums atpūtai un sportam Vecāķu apkaimē (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2643 balsis;
  • Bolderājas skeitparks “JUMIS” (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2601 balsis;
  • Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2483 balsis.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 11. marta līdz 31. maijam. Iedzīvotājiem jau trešo gadu bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Atbalstu projektu skiču sagatavošanā sniedza arī RTU Arhitektūras fakultātes studenti.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad jau sesto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai piecos konkursa gados nodoti 46 projekti. No tiem 26 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.

 

2024. gada 18. novembrī ikviens aicināts plkst. 16.00 ienākt koncertzālē “Ave Sol” un siltā svētku gaisotnē Latvijas dzimšanas dienas svinības uzsākt kopā ar brīnišķīgiem mūziķiem, klausoties mūziku, kas vibrē sirdī un prātā vēl ilgi pēc tam, kad izskanējis pēdējais akords.

Emīla Dārziņa jauktais koris (mākslinieciskais vadītājs Rihards Lapiņš, diriģents Jēkabs Krists Kalniņš), koklētāju ansamblis “Cantata” (mākslinieciskā vadītāja Anda Eglīte) un stīgu kvartets piedāvās klausītājiem emocionāli piesātinātu koncertprogrammu, kurā skanēs izcilu latviešu komponistu darbi, kurus, kā smalks zīda pavediens, viegli pieskardamies dvēselei, caurvij mīlestība pret Latviju, tās vērtībām un tradīcijām.

Ulda Stabulnieka “Baronā”, Rimonda Tigula “Rīta un vakara dziesmā”, Jēkaba Jančevska “Kokos”, Emīla Dārziņa “Melanholiskajā valsī” un daudzās citas melodijās saklausāma gan mūsu mīļās Latvijas dzidrā rītausma, gan mežu zaļums, gan jūras plašums, bet programmas kulminācijā koncerta dalībnieku kopīgi izpildīts skanēs vienlaikus netverami viegls un majestātiski spēcīgs Aigara Raumaņa koklēm un vokālam aranžēts skaņdarbs “Paliec tu manā prātā…”, kas radīts iedvesmojoties Imanta Kalniņa mūzikā.

Ieeja bez maksas.

Šis ir viens no Valsts svētku pasākumiem Rīgā. Ar visiem Valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālajos tīklos lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Šogad valsts svētku mēnesis izskanēs ar devīzi “Mana Latvija – Mana atbildība”. Rīga Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā sarūpējusi plašu kultūras pasākumu programmu. Turklāt šogad pēc piecu gadu pauzes pilsētā atgriežas gaismas festivāls “Staro Rīga”, kas priecēs rīdziniekus no 15. līdz 18. novembrim, – par to ceturtdien, 31. oktobrī, preses konferencē informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

“Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai – vēsturiski tajā ir gan izcīnītas kaujas un uzvaras, kuru dalībniekus, arī kritušos, pieminam mūžīgi, gan dzimusi mūsu valsts, kuras dibinātājiem esam mūžam pateicīgi par mūsu Latviju. Patriotisma mēnesī Rīgas ielās redzēsim lielformāta plakātus ar NBS un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iemīļoto vadmotīvu – “Mana Latvija – Mana atbildība”. Tas dažos vārdos simbolizē pašu galveno – mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju. Novēlu ar mīlestību pret mūsu valsti piepildītu Latvijas svētku mēnesi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Atceres pasākums Sudrabkalniņā, svinīgā godasardzes maiņa un plaša koncertprogramma Uzvaras parkā

Tradicionāli Lāčplēša dienu svinīgi atklās ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā. No plkst. 12.00 līdz 12.30 pie Brīvības pieminekļa norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kur sanākušie varēs vērot īpaši šogad no jauna izveidoto NBS štāba orķestra un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmu.

Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums, kurā piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, no plkst.15.00 līdz 16.00 norisināsies Sudrabkalniņā (Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā). Pasākumā uzstāsies NBS Štāba pūšaminstrumentu ansamblis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, piedalīsies Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona un pašvaldības pārstāvji. Savukārt no plkst. 16.00 Rīgas Brāļu kapos sāksies tradicionālais lāpu gājiens, kurš arī šogad notiks ar devīzi “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Gājienam aicināts pievienoties ikviens, kurš to vēlas. Kā katru gadu, gājiena laikā notiks brīvības cīnītāju godināšana pie Brīvības pieminekļa, bet tā noslēgumā, kas šogad plānots plkst. 18.40 Daugavā pie Akmens tilta tiks ielaists uguns plosts.

Tāpat Lāčplēša dienā, godinot kritušos brīvības cīnītājus, rīdzinieki aicināti apmeklēt koncertus kultūras centros:

  • Plkst.19.00 kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Mirdzot šķēpiem”;
  • Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā notiks pasākums “Ar nedziestošu liesmu sirdī”;
  • Rīgas Domā koncertu “Lāpa”. Dzimtenes aizstāvju piemiņai” sniegs Orķestris “Rīga”.

Viens no centrālajiem pašvaldības pasākumiem norisināsies Uzvaras parkā. 11. novembrī plkst. 18.30 paredzēta svinīga valsts karoga pacelšana, uzrunas un muzikāls priekšnesums.

Pasākumā “Pār Daugavu sasaucoties” muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu. Līdz ar filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanu pie skatītājiem, tās veidotāji vēlējās atkal celt godā latviešu strēlnieku dziesmas, atgādinot, cik liels spēks un tautas pašapliecināšanās ietverta šajās dziesmās. Lāčplēša dienas svētku koncerta kulminācijā apmeklētājiem būs iespēja šī projekta dziesmas pirmo reizi klausīties dzīvajā izpildījumā.

Lāčplēša dienas izskaņā plkst. 20.00 uz koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina jauniešu koris “Balsis”. Tajā izskanēs kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” .

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Nacionālo bruņoto spēku parāde un lāzeru gaismas priekšnesums

Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā, 18. novembrī, plkst. 10.30 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Viens no centrālajiem valsts svētku notikumiem būs Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas, kā allaž, norisināsies 11. novembra krastmalā. Tās sākums – plkst. 13.30.

Latvijas dzimšanas dienai par godu paredzēti arī dažādi koncerti. VEF Kultūras pilī norisināsies koncerts “Latvijas skaņu gleznas” ar orķestra “Rīga” dalību. Savukārt koncertzālē “Ave Sol” notiks svētku koncerts “Paliec TU manā prātā…” ar Emīla Dārziņa jauktā kora, koklētāju ansambļa “Cantata” un stīgu kvarteta piedalīšanos. Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē notiks grupas “Carnival Youth” svētku koncerts.

Vakarā, plkst. 19.00, Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kas iesāksies ar koncertu, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Grēta Grantiņa, Andris Ērglis un Raimonds Celms. Pēc tā plkst. 20.00 klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notiks Latvijas valsts himnas atskaņošana, bet pasākuma izskaņā visus priecēs lāzeru gaismas priekšnesums (ar atkārtojumu vairākas reizes stundā līdz pat plkst. 23.00).

Pēc svinīgā pasākuma, plkst. 21.00 interesenti aicināti uz Kultūras un tautas mākslas centru “Mazā ģilde”, kur izskanēs svētku koncerts “Latvijas ziedonī” ar jauniešu kora “Balsis”, pianistes Ievas Dzērves un instrumentālā ansambļa dalību.

Tāpat svētku mēneša laikā paredzētas dažādas izstādes, radošās darbnīcas un pasākumi, kas norisināsies Rīgas apkaimēs. Ieeja visos pasākumos bez maksas. Ar visu pasākumu programmu var iepazīties www.kultura.riga.lv.

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas, lai sniegtu iespēju ikvienam svinēt Latvijas dzimšanas dienu unikālā gaismas atmosfērā. Šī gada festivāla tēma ir “Gaismas laiks”, kas akcentē gaismas kā vienojoša un cerību nesoša spēka lomu sabiedrībā. Šī būs trīspadsmitā reize, kad gaismas festivāls “Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā no 15. līdz 18. novembrim katru vakaru no plkst.17.00 līdz 23.00. Šogad tas tiks realizēts maršrutā Brīvības laukums–Latviešu strēlnieku laukums–Latvijas Nacionālā bibliotēka–Arkādijas parks. Vairāk informācijas www.staroriga.lv.

 

2024. gada 10. novembrī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāli koncertā “Ik rudeni valodiņa” pieskandinās diriģenta un kora mākslinieka Valda Tomsona vadītā Rīgas jaukto koru grupa.

Koncertā katrs no koriem dziedās divas pašu izvēlētas dziesmas ievadot rudens tumšāko mēnesi patriotiskās nedēļas noskaņā, kā beigās kori apvienosies kopkorī izpildot Valta Pūces dziesmu – “Ik rudeni valodiņa”.

Koncertā piedalīsies: Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Skaņupe”, Koncertorganizācijas “Ave Sol” kamerkoris “Motus”, VEF Kultūras pils jauktais koris “Dzīne”, VEF Kultūras pils jauktais koris “SenRīga”, Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” kamerkoris “Vidus”, Arodbiedrību kluba “Vecrīga” jauniešu kamerkoris “Vecrīga”, Kamerkoris “Vox Animae”, Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris “Gaismaspils”, Latvijas Universitātes jauktais koris “Juventus” un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris.

Ieeja koncertā bez maksas.

 

Šogad valsts svētku mēnesis izskanēs ar devīzi “Mana Latvija – Mana atbildība”. Rīga Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā sarūpējusi plašu kultūras pasākumu programmu. Turklāt šogad pēc piecu gadu pauzes pilsētā atgriežas gaismas festivāls “Staro Rīga”, kas priecēs rīdziniekus no 15. līdz 18. novembrim, – par to ceturtdien, 31. oktobrī, preses konferencē informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

“Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai – vēsturiski tajā ir gan izcīnītas kaujas un uzvaras, kuru dalībniekus, arī kritušos, pieminam mūžīgi, gan dzimusi mūsu valsts, kuras dibinātājiem esam mūžam pateicīgi par mūsu Latviju. Patriotisma mēnesī Rīgas ielās redzēsim lielformāta plakātus ar NBS un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iemīļoto vadmotīvu – “Mana Latvija – Mana atbildība”. Tas dažos vārdos simbolizē pašu galveno – mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju. Novēlu ar mīlestību pret mūsu valsti piepildītu Latvijas svētku mēnesi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Atceres pasākums Sudrabkalniņā, svinīgā godasardzes maiņa un plaša koncertprogramma Uzvaras parkā

Tradicionāli Lāčplēša dienu svinīgi atklās ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā. No plkst. 12.00 līdz 12.30 pie Brīvības pieminekļa norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kur sanākušie varēs vērot īpaši šogad no jauna izveidoto NBS štāba orķestra un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmu.

Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums, kurā piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, no plkst.15.00 līdz 16.00 norisināsies Sudrabkalniņā (Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā). Pasākumā uzstāsies NBS Štāba pūšaminstrumentu ansamblis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, piedalīsies Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona un pašvaldības pārstāvji. Savukārt no plkst. 16.00 Rīgas Brāļu kapos sāksies tradicionālais lāpu gājiens, kurš arī šogad notiks ar devīzi “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Gājienam aicināts pievienoties ikviens, kurš to vēlas. Kā katru gadu, gājiena laikā notiks brīvības cīnītāju godināšana pie Brīvības pieminekļa, bet tā noslēgumā, kas šogad plānots plkst. 18.40 Daugavā pie Akmens tilta tiks ielaists uguns plosts.

Tāpat Lāčplēša dienā, godinot kritušos brīvības cīnītājus, rīdzinieki aicināti apmeklēt koncertus kultūras centros – plkst.19.00 kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Mirdzot šķēpiem”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā notiks pasākums “Ar nedziestošu liesmu sirdī”, bet Rīgas Domā koncertu “Lāpa. Dzimtenes aizstāvju piemiņai” sniegs Orķestris “Rīga”.

Viens no centrālajiem pašvaldības pasākumiem norisināsies Uzvaras parkā. 11. novembrī plkst. 18.30 paredzēta svinīgā valsts karoga pacelšanas, uzrunas un muzikāls priekšnesums.
Pasākumā “Pār Daugavu sasaucoties” muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu. Līdz ar filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanu pie skatītājiem, tās veidotāji vēlējās atkal celt godā latviešu strēlnieku dziesmas, atgādinot, cik liels spēks un tautas pašapliecināšanās ietverta šajās dziesmās. Lāčplēša dienas svētku koncerta kulminācijā apmeklētājiem būs iespēja šī projekta dziesmas pirmo reizi klausīties dzīvajā izpildījumā.

Lāčplēša dienas izskaņā plkst. 20.00 uz koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina jauniešu koris “Balsis”. Tajā izskanēs kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” .

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Nacionālo bruņoto spēku parāde un lāzeru gaismas priekšnesums

Savukārt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā, 18. novembrī, plkst. 10.30 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Viens no centrālajiem valsts svētku notikumiem būs Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas, kā allaž, norisināsies 11. novembra krastmalā. Tās sākums – plkst. 13.30.

Latvijas dzimšanas dienai par godu paredzēti arī dažādi koncerti. VEF Kultūras pilī norisināsies koncerts “Latvijas skaņu gleznas” ar orķestra “Rīga” dalību. Savukārt koncertzālē “Ave Sol” notiks svētku koncerts “Paliec TU manā prātā…” ar Emīla Dārziņa jauktā kora, koklētāju ansambļa “Cantata” un stīgu kvarteta piedalīšanos. Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē notiks grupas “Carnival Youth” svētku koncerts.

Vakarā, plkst. 19.00, Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kas iesāksies ar koncertu, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Grēta Grantiņa, Andris Ērglis un Raimonds Celms. Pēc tā plkst. 20.00 klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notiks Latvijas valsts himnas atskaņošana, bet pasākuma izskaņā visus priecēs lāzeru gaismas priekšnesums (ar atkārtojumu vairākas reizes stundā līdz pat plkst. 23.00).

Pēc svinīgā pasākuma, plkst. 21.00 interesenti aicināti uz Kultūras un tautas mākslas centru “Mazā ģilde”, kur izskanēs svētku koncerts “Latvijas ziedonī” ar jauniešu kora “Balsis”, pianistes Ievas Dzērves un instrumentālā ansambļa dalību.

Tāpat svētku mēneša laikā paredzētas dažādas izstādes, radošās darbnīcas un pasākumi, kas norisināsies Rīgas apkaimēs. Ieeja visos pasākumos bez maksas. Ar visu pasākumu programmu var iepazīties www.kultura.riga.lv.

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas, lai sniegtu iespēju ikvienam svinēt Latvijas dzimšanas dienu unikālā gaismas atmosfērā. Šī gada festivāla tēma ir “Gaismas laiks”, kas akcentē gaismas kā vienojoša un cerību nesoša spēka lomu sabiedrībā. Šī būs trīspadsmitā reize, kad gaismas festivāls “Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā no 15. līdz 18. novembrim katru vakaru no plkst.17.00 līdz 23.00. Šogad tas tiks realizēts maršrutā Brīvības laukums–Latviešu strēlnieku laukums–Latvijas Nacionālā bibliotēka–Arkādijas parks. Vairāk informācijas www.staroriga.lv.

 

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 26. oktobrī no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākumu cikla “No Jāņiem līdz Ziemassvētkiem” ceturto nodarbību “Rudens – veļu laiks”. Pasākumu cikls paredzēts Rīgā dzīvojošiem Ukrainas valstspiederīgajiem un rīdziniekiem ar mērķi iepazīt latviešu un ukraiņu gadskārtu svētkus.

Pasākuma gaitā dalībnieki iepazīs rudens veļu laika tradīcijas Latvijā un Ukrainā, kā arī dziedās latviešu tautasdziesmas kopā ar muzeja brīvprātīgo Ivanu Meščanu un muzeja speciālistu Andri Ērgli. Pasākuma otrajā daļā notiks radošā darbnīca, kuras laikā tiks iepazītas latvju ornamenta zīmes un to izmantojums mūsdienās. Darbnīcu vadīs Liena Teterovska.

Visas aktivitātes notiek latviešu un ukraiņu valodā, tās tulko Ivans Meščans.

Nodarbības notiek bez maksas.

Lūgums pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu: barons@memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Pasākuma afiša

 

Rīgas pašvaldība sāks priekšizpēti Brīvības laukuma, Brīvības bulvāra un Baumaņa skvēra publiskās ārtelpas attīstībai, lai tuvāko gadu laikā šo valstiski nozīmīgo pilsētvides telpu pārveidotu par vienotu, gājējiem ērti pieejamu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu.

Skaidrojot projekta mērķi, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka “Latvijas neatkarības un brīvības simbols Brīvības piemineklis un apkārtējā teritorija ir viena no svarīgākajām pilsētas vietām, kurai ir gan simboliska, gan reprezentatīva nozīme, tādēļ kvalitatīva publiskā ārtelpa šajā vietā ir ļoti svarīga. Šī nozīmīgā projekta mērķis ir pārveidot telpu, ko veido Brīvības laukums, Brīvības bulvāris un Baumaņa skvērs par ērti pieejamu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu, kas vienlaikus kalpotu par telpisku ietvaru Latvijas brīvības stāsta atainošanai pilsētvidē.”

Vienlaikus projekta teritorija veido pilsētvides ansambli, kas noslēdz Brīvības ielas asi alejas ziemeļu galā un veido telpisku savienojumu ar Brīvības pieminekli, Vecrīgu un Bulvāru loka parkiem. Laika gaitā un dažādu pārveidojumu dēļ Brīvības bulvāra posms un koku aleja no Brīvības pieminekļa līdz Elizabetes ielai ir morāli un fiziski novecojusi, neērta gājējiem un zaudējusi savu sākotnējo cēlumu. Koku aleja, kas atdala Brīvības bulvāra brauktuves, šobrīd praktiski netiek apmeklēta. Šī brīža teritorijas stāvoklis nav nedz tehniski, nedz vizuāli, nedz funkcionāli atbilstošs tās nozīmei.

Īstenojot projektu, primāri vide tiks veidota gājēju ērtībām, tādēļ priekšizpētes laikā paredzēts izstrādāt risinājumus, kā pārkārtot satiksmes organizāciju un uzlabot Brīvības bulvāra krustojumus ar Elizabetes ielu, Merķeļa ielu, Tērbatas ielu un Raiņa bulvāri, lai nodrošinātu gājējiem pilnvērtīgu un ērtu kustību visos virzienos. Projektā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu un kvalitatīvu apgaismojumu, uzstādīt labiekārtojuma elementus un veidot apstādījumus. Vienlaikus Brīvības bulvārī paredzēts izveidot veloinfrastrultūras savienojumu starp esošo veloceļu Elizabetes ielā un Brīvības laukumu.

Pie Ministru kabineta plānots izveidot cilvēku pulcēšanās vietu un reprezentatīvu transportlīdzekļu piebraukšanas zonu, kas funkcionāli iederas ielas telpā.

Priekšizpētes teritorijā iekļauts Kaļķu ielas savienojums ar Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri un Aspazijas bulvāri, Brīvības laukums, Brīvības bulvāris no Brīvības laukuma līdz Elizabetes ielai, Baumaņa skvērs un Tērbatas iela gar Baumaņa skvēru, ieskaitot savienojumu ar Merķeļa ielu.

Rīgas pašvaldība 10. oktobrī izsludināja atklātu konkursu priekšizpētes veikšanai. Paredzēts, ka priekšizpēte noslēgsies 2025. gada vidū, pēc kuras tiks organizēts metu konkurss un projektēšanas darbi. Plānots, ka būvdarbi projekta teritorijā sāksies 2027. gadā.


Foto: Edijs Pālens / LETA

 

1. oktobrī vairākās ielu malās Rīgā tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas. To mērķis ir labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tiks sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus. Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā.

Jaunās autostāvvietas izveidotas sekojošās ielās un posmos:

  • Alojas iela: posmā no Miera ielas līdz K. Valdemāra ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Eksporta iela: posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai un no Miķeļa ielas līdz Eksporta ielai (B tarifu zona)
  • Ģertrūdes iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Skolas ielai (B tarifu zona)
  • Grostonas iela: posmā no J. Daliņa ielas līdz J. Dikmaņa ielai un no J. Daliņa ielas (C tarifu zona)
  • Hospitāļu iela: posmā no Miera ielas līdz Zirņu ielai (C tarifu zona)
  • J. Daliņa iela: posmā no Skanstes ielas līdz Grostonas ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Vesetas ielai (C tarifu zona)
  • K. Valdemāra iela: posmā no Alojas ielas līdz Mālpils ielai (C tarifu zona)
  • Nītaures iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Pulkveža Brieža iela: posmā no Pētersalas ielas līdz Hanzas ielai (D tarifu zona)
  • Rūpniecības iela: posmā no Hanzas ielas līdz Pētersalas ielai (D tarifu zona)
  • Tomsona iela: posmā no Nītaures ielas līdz Mālpils ielai un no Mālpils ielas līdz J. Dāliņa ielai (C tarifu zona)
  • Zirņu iela: posmā no Skanstes ielas līdz Vesetas ielai, no Vesetas ielas līdz K. Valdemāra ielai un no Miera ielas līdz Hospitāļu ielai (C tarifu zona).

Par stāvvietu B, C un D zonās darba dienās jāmaksā:

  • no plkst. 08.00 līdz 20.00;
  • sestdienās no plkst. 09.00 līdz 17.00.
  • svētdienās un svētku dienās, pakalpojums ir bez maksas.

“Rīgas satiksme” atgādina, ka iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgajā tarifu zonā, var noformēt iedzīvotāja karti, kas nodrošinās ērtāku autostāvvietu uzmantošanu. Karte jānovieto redzamā vietā – kreisajā pusē uz transportlīdzekļa priekšējā paneļa tā, lai autostāvvietu kontrolieriem būtu iespējams pārliecināties par šī dokumenta esamību un saturu, t.i. jābūt saskatāmam derīguma termiņam, dokumenta numuram u.c.

Norēķināties par autostāvvietu pakalpojumu iespējams, izmantojot mobilo lietotni Mobilly, Europark.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.

 

Rīgas pašvaldība aicina pieteikt savu bērnu projektam, kas paredz iespēju bērniem, kuri nav sasnieguši obligāto izglītības vecumu un šobrīd ir reģistrēti pašvaldības bērnudārzu rindā, no oktobra apgūt pirmsskolas izglītības programmu četrās privātajās pirmskolās bez vecāku līdzfinansējuma. Vietu skaits ir ierobežots.

Rīgas pašvaldība piedalās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” pasākuma “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” īstenošanā. Projekts neietver izdevumus par ēdināšanas pakalpojumiem un interešu izglītību.

Kopējās projekta izmaksas ir 2 248 884 eiro, kur Eiropas Savienības fondu finansējums ir 1 249 976 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir 998 908 eiro.

🟩 Pašvaldība aicina vecākus pieteikties uz vietām kādā no četrām iepirkuma rezultātā izvēlētajām pirmsskolas izglītības iestādēm:

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Rotaļkāre”, Aleksandra Čaka ielā 124 (Grīziņkalna apkaime);
Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Augsim”, Baznīcas ielā 1 – 1 (Centra apkaime);
Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Zelta rasa”, Spulgas iela 15 (Ziepniekkalna apkaime);
Pirmsskolas izglītības iestāde “Bembi”, Bērzupes iela 5 (Ziepniekkalna apkaime).

Pakalpojuma sniegšanas laiks vienam bērnam nav īsāks par gadu, bet ne ilgāk par 2027. gada 30. jūniju.

Līdz 11. oktobrim pašvaldība aicina Rīgas pašvaldībā deklarēto bērnu vecākus, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā un kuri ir gatavi piedalīties projektā, norādīt savam bērnam izvēlēto vienu no augstāk minētajām privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, aizpildot pieteikuma anketu.

🟩 Pieteikuma anketa ŠEIT

Projektā pakalpojums tiks nodrošināts 101 bērnam, bet tas tiks īstenots pakāpeniski, ņemot vērā pieejamo vietu skaitu četrās privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Ja tiks saņemts lielāks pieteikumu skaits, kā projekta ietvaros nodrošinātais vietu skaits izglītības iestādē, priekšroka tiks dota tiem, kas pirmie pieteikušies (anketas iesniegšanas reģistrētais laika zīmogs).

🟩 Pieteikšanās kritēriji:

• bērnam ir jābūt reģistrētam rindā uz Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi;
• bērna un vismaz viena no bērna vecāku, bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes dzīvesvieta ir deklarēta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
• jānoslēdz līgums par iesaisti projektā vismaz uz vienu gadu, izslēdzot iespēju mainīt izglītības iestādi;
• bērnam jābūt vismaz pusotru gadu vecam līdz obligātajam pirmsskolas izglītības vecumam (līdz 5 gadu vecumam).

Izvērtējot pieteikumus, prioritāte tiks dota kādai no sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām grupām (ņemot vērā pie anketas iesniegšanas reģistrēto laika zīmogu).

Pēc pieteikuma anketas aizpildīšanas Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sazināsies ar bērna vecākiem par bērna uzņemšanu projekta finansētā pirmsskolas izglītības programmā izvēlētajā privātajā izglītības iestādē un aicinās iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Projekts tiks īstenots no 2024. gada oktobra līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Papildinformāciju par iesaisti projektā var uzzināt, rakstot Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Administratīvajai pārvaldei uz e-pastu egija.straujuma@riga.lv. Savukārt plašāku informāciju par iestādēm var uzzināt, sazinoties ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm “Rotaļkāre”, “Augsim”, “Zelta rasa” un “Bembi”.