Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, kuru laikā plānotas ilgstošas satiksmes organizācijas izmaiņas. Šonedēļ būvdarbu zonā ir ieviesti pirmie ilgstošie satiksmi ierobežojumi, ierobežojot satiksmi Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai. Par turpmākajiem satiksmes ierobežojumiem, īsi pirms to ieviešanas, pašvaldība informēs atsevišķi.

🟠 Šobrīd, saistībā ar būvdarbu norisi, transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Tīraines ielai, kā arī Vienības gatves un Tīraines ielas krustojumā. Plānots, ka minētie ierobežojumi būs spēkā ne ilgāk kā līdz 1. aprīlim.

🟠 Tāpat plānots, ka līdz 30. maijam transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi būs spēkā Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai.

🟠 No piektdienas, 24. janvāra, līdz sestdienai, 31. maijam, transportlīdzekļu satiksmi ierobežos arī Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 61 līdz ēkai Valdeķu ielā 75 un Ozolciema ielas posmā no ēkas Ozolciema ielā 32 k-1 līdz Liesmas ielai. Tāpat minētajā laika periodā tiks slēgta gājēju kustību Ozolciema ielā pirms krustojuma ar Valdeķu ielu un Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 65 līdz krustojumam ar Ozolciema ielu.

Ieviestās satiksmes organizācijas izmaiņas gājējiem un transportlīdzekļiem, kā arī iespējamos braukšanas maršrutus būvdarbu zonas apkārtnē iespējams aplūkot pievienotajās kartēs.

Transportlīdzekļu kustības karte.
Gājēju pārvietošanās karte

Iepriekš jau ziņots, ka pērnā gada izskaņā Rīgā sākās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Projekta ietvaros izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā. Darbus plānots pabeigt 2027. gadā.

Projekta izmaksas: 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

1991. gada barikāžu 34. gadu atceres gadadienā, 20. janvārī plkst. 18.00, pašvaldība aicina uz orķestra “Rīga” koncertu Rīgas Domā.

Koncertā “Barikādes un bērni” piedalīsies orķestris “Rīga”, soliste Ieva Segliņa un ērģelnieks Aigars Reinis, diriģents Valdis Butāns, pasākuma režisors ir Kārlis Anitēns, video mākslinieks Toms Zeļģis.

Šoreiz barikāžu atceres gadadienas koncerta centrā ir tā laika bērni, kuriem 1991. gadā bija pieci, seši vai desmit gadi, un kuri šobrīd pārstāv Latvijas četrdesmitgadnieku paaudzi. Ar emocionāli piesātinātiem audio lasījumiem un videoprojekcijām, kas savij mūziku ar barikāžu laika bērnu atmiņām, koncerts vēsta par to, kā viņi atminas šos notikumus un kā no šodienas skatupunkta vērtē savas atmiņas. Tās apkopotas mākslinieciskās esejās, kuras koncertā dzirdēsim audio lasījumu formā, sasaistot ar īpaši izvēlētiem un pirmatskaņotiem skaņdarbiem.

Koncerta scenogrāfija iecerēta ar video projekcijām, kurās kustīgās atmiņu bildēs būs redzami barikāžu laika bērnu zīmējumi, kas glabājas vairākos Latvijas muzejos. Koncerta vizualizācijas un projekciju izvietojumu veidojis Latvijas Nacionālā teātra videomākslinieks Toms Zeļģis.

Programmā izskanēs Selgas Mences “Kad(e) pārnāksi, bāleliņ” no kantātes “Laika vējos”, Anitras Tumševicas “Zvaigzne”, kā arī Imanta Kalniņa 4. simfonijas 1. daļa, Jēkaba Jančevska svīta no izrādes “Brands”, kas tiks pirmatskaņota pārlikumā pūtēju orķestrim un solistam. Pirmatskaņojums notiks Riharda Durbas skaņdarbam “Rītausmu sagaidot”.

Koncertu bez maksas un bez iepriekšējas rezervācijas aicināts apmeklēt ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

Doma laukumā plkst. 10.00 barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītu uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš aizdedzinās piemiņas ugunskuru, kas jaunsargu uzraudzībā degs visas dienas garumā līdz plkst. 21.00. Doma laukumā būs apskatāma arī izstāde “Plakāts 1991. gada barikādēs”, muzeobusa ekspozīcija “Ikaruss”, 12 unikāli mākslas darbi, kas izgatavoti no maskēšanās tīkliem. Vakarā visi aicināti uz sadziedāšanos pie ugunskura, kas kļuvusi par patriotisku tradīciju.

Visas dienas garumā ikviens aicināts nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Raiņa bulvārī 6 un Bastejkalnā.


Vairāk par 1991. gada barikāžu atceres pasākumiem Rīgā var uzzināt:


 

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 10. janvārī plkst. 13.00 organizēs Rīgas iedzīvotāju ideju konkursa “Mans kultūrdārzs Bolderājā” noslēguma pasākumu.

Visas iesniegtās idejas ir apkopotas, un tās ir rūpīgi izvērtējusi profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt labākās iesniegtās idejas. Tiks sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.

Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no REA, Rīgas domes, konkursa dalībnieki, aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

📌 Pasākums norisināsies Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā “Sadarbnīca”, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, k-1.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties.

 

Līdz piektdienai, 20. decembrim, Brasas un Centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu. Ātruma ierobežojuma zona attiecas uz teritoriju, kas atrodas starp minētajām ielām, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētību ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platumu, izglītības iestāžu esamību, krustojumu un līkumu pārredzamību, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāti, kā arī citus aspektus.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts 2022. gadā. Pērn ierobežojumus ieviesa Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavas, Centra, Brasas, Āgenskalna un Skanstes apkaimē. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Valsts svētku priekšvakarā, 15. novembrī, tika atklāta atjaunotā Rīgas 49. vidusskolas fasāde, kurā iestrādāts arī dekoratīvais apgaismojums.

“Gaismas festivāla “Staro Rīga”” ieskaņā Rīgas 49. vidusskolas atjaunotā fasāde iemirdzējās jaunā spožumā. Šī ir brīnišķīga un ilgi gaidīta dāvana skolai, kas šogad atzīmēja 103. gadadienu. Vēl īpašāku to padara fakts, ka fasāde tika atklāta vienlaikus ar “Staro Rīga” atgriešanos pēc četru gadu pārtraukuma. Tāpat arī šis ir pirmais projekts četru gadu laikā, kura ietvaros ir arī izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Mēs turpinām darbu pie Rīgas izglītības iestāžu un citu pašvaldības īpašumu labiekārtošanas,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šogad 49. vidusskolas fasādes atjaunošanai izdevies piesaistīt valsts aizdevumu. Kopējā fasādes un dekoratīvā fasādes apgaismojuma izbūves darbu summa veidoja 976 055 eiro (bez PVN), dekoratīvais apgaismojums – aptuveni 10%.

Darbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, būvuzraugs Antons Lešinskis IK “57”, projektu vadīja Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Rīgas pašvaldība jau sesto gadu aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās vairāk nekā 29 tūkstoši iedzīvotāju, izraugoties septiņas idejas, kuras tuvāko gadu laikā īstenos pašvaldība.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro apmērā, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 100 000 eiro.

Balsošana par 22 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos. Katrs iedzīvotājs varēja nobalsot tikai vienu reizi un atbalstīt vienu projektu. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

No 22 balsošanai izvirzītajiem projektiem 29 396 iedzīvotāji savas balsis atdeva par  sekojošām iecerēm: 

  • Rotaļu un sporta laukums Purvciemā, Stirnu ielā (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 3023 balsis;
  • Pļavnieku parka sporta zona (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2847 balsis;
  • Teikas un Čiekurkalna velotrasei būt! (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 2702 balsis;
  • Pastaigu takas Saules dārzā Mežaparkā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2659 balsis;
  • Laukums atpūtai un sportam Vecāķu apkaimē (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2643 balsis;
  • Bolderājas skeitparks “JUMIS” (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2601 balsis;
  • Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2483 balsis.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 11. marta līdz 31. maijam. Iedzīvotājiem jau trešo gadu bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Atbalstu projektu skiču sagatavošanā sniedza arī RTU Arhitektūras fakultātes studenti.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad jau sesto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai piecos konkursa gados nodoti 46 projekti. No tiem 26 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.

 

2024. gada 18. novembrī ikviens aicināts plkst. 16.00 ienākt koncertzālē “Ave Sol” un siltā svētku gaisotnē Latvijas dzimšanas dienas svinības uzsākt kopā ar brīnišķīgiem mūziķiem, klausoties mūziku, kas vibrē sirdī un prātā vēl ilgi pēc tam, kad izskanējis pēdējais akords.

Emīla Dārziņa jauktais koris (mākslinieciskais vadītājs Rihards Lapiņš, diriģents Jēkabs Krists Kalniņš), koklētāju ansamblis “Cantata” (mākslinieciskā vadītāja Anda Eglīte) un stīgu kvartets piedāvās klausītājiem emocionāli piesātinātu koncertprogrammu, kurā skanēs izcilu latviešu komponistu darbi, kurus, kā smalks zīda pavediens, viegli pieskardamies dvēselei, caurvij mīlestība pret Latviju, tās vērtībām un tradīcijām.

Ulda Stabulnieka “Baronā”, Rimonda Tigula “Rīta un vakara dziesmā”, Jēkaba Jančevska “Kokos”, Emīla Dārziņa “Melanholiskajā valsī” un daudzās citas melodijās saklausāma gan mūsu mīļās Latvijas dzidrā rītausma, gan mežu zaļums, gan jūras plašums, bet programmas kulminācijā koncerta dalībnieku kopīgi izpildīts skanēs vienlaikus netverami viegls un majestātiski spēcīgs Aigara Raumaņa koklēm un vokālam aranžēts skaņdarbs “Paliec tu manā prātā…”, kas radīts iedvesmojoties Imanta Kalniņa mūzikā.

Ieeja bez maksas.

Šis ir viens no Valsts svētku pasākumiem Rīgā. Ar visiem Valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālajos tīklos lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Šogad valsts svētku mēnesis izskanēs ar devīzi “Mana Latvija – Mana atbildība”. Rīga Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā sarūpējusi plašu kultūras pasākumu programmu. Turklāt šogad pēc piecu gadu pauzes pilsētā atgriežas gaismas festivāls “Staro Rīga”, kas priecēs rīdziniekus no 15. līdz 18. novembrim, – par to ceturtdien, 31. oktobrī, preses konferencē informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

“Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai – vēsturiski tajā ir gan izcīnītas kaujas un uzvaras, kuru dalībniekus, arī kritušos, pieminam mūžīgi, gan dzimusi mūsu valsts, kuras dibinātājiem esam mūžam pateicīgi par mūsu Latviju. Patriotisma mēnesī Rīgas ielās redzēsim lielformāta plakātus ar NBS un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iemīļoto vadmotīvu – “Mana Latvija – Mana atbildība”. Tas dažos vārdos simbolizē pašu galveno – mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju. Novēlu ar mīlestību pret mūsu valsti piepildītu Latvijas svētku mēnesi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Atceres pasākums Sudrabkalniņā, svinīgā godasardzes maiņa un plaša koncertprogramma Uzvaras parkā

Tradicionāli Lāčplēša dienu svinīgi atklās ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā. No plkst. 12.00 līdz 12.30 pie Brīvības pieminekļa norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kur sanākušie varēs vērot īpaši šogad no jauna izveidoto NBS štāba orķestra un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmu.

Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums, kurā piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, no plkst.15.00 līdz 16.00 norisināsies Sudrabkalniņā (Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā). Pasākumā uzstāsies NBS Štāba pūšaminstrumentu ansamblis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, piedalīsies Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona un pašvaldības pārstāvji. Savukārt no plkst. 16.00 Rīgas Brāļu kapos sāksies tradicionālais lāpu gājiens, kurš arī šogad notiks ar devīzi “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Gājienam aicināts pievienoties ikviens, kurš to vēlas. Kā katru gadu, gājiena laikā notiks brīvības cīnītāju godināšana pie Brīvības pieminekļa, bet tā noslēgumā, kas šogad plānots plkst. 18.40 Daugavā pie Akmens tilta tiks ielaists uguns plosts.

Tāpat Lāčplēša dienā, godinot kritušos brīvības cīnītājus, rīdzinieki aicināti apmeklēt koncertus kultūras centros:

  • Plkst.19.00 kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Mirdzot šķēpiem”;
  • Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā notiks pasākums “Ar nedziestošu liesmu sirdī”;
  • Rīgas Domā koncertu “Lāpa”. Dzimtenes aizstāvju piemiņai” sniegs Orķestris “Rīga”.

Viens no centrālajiem pašvaldības pasākumiem norisināsies Uzvaras parkā. 11. novembrī plkst. 18.30 paredzēta svinīga valsts karoga pacelšana, uzrunas un muzikāls priekšnesums.

Pasākumā “Pār Daugavu sasaucoties” muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu. Līdz ar filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanu pie skatītājiem, tās veidotāji vēlējās atkal celt godā latviešu strēlnieku dziesmas, atgādinot, cik liels spēks un tautas pašapliecināšanās ietverta šajās dziesmās. Lāčplēša dienas svētku koncerta kulminācijā apmeklētājiem būs iespēja šī projekta dziesmas pirmo reizi klausīties dzīvajā izpildījumā.

Lāčplēša dienas izskaņā plkst. 20.00 uz koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina jauniešu koris “Balsis”. Tajā izskanēs kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” .

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Nacionālo bruņoto spēku parāde un lāzeru gaismas priekšnesums

Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā, 18. novembrī, plkst. 10.30 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Viens no centrālajiem valsts svētku notikumiem būs Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas, kā allaž, norisināsies 11. novembra krastmalā. Tās sākums – plkst. 13.30.

Latvijas dzimšanas dienai par godu paredzēti arī dažādi koncerti. VEF Kultūras pilī norisināsies koncerts “Latvijas skaņu gleznas” ar orķestra “Rīga” dalību. Savukārt koncertzālē “Ave Sol” notiks svētku koncerts “Paliec TU manā prātā…” ar Emīla Dārziņa jauktā kora, koklētāju ansambļa “Cantata” un stīgu kvarteta piedalīšanos. Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē notiks grupas “Carnival Youth” svētku koncerts.

Vakarā, plkst. 19.00, Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kas iesāksies ar koncertu, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Grēta Grantiņa, Andris Ērglis un Raimonds Celms. Pēc tā plkst. 20.00 klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notiks Latvijas valsts himnas atskaņošana, bet pasākuma izskaņā visus priecēs lāzeru gaismas priekšnesums (ar atkārtojumu vairākas reizes stundā līdz pat plkst. 23.00).

Pēc svinīgā pasākuma, plkst. 21.00 interesenti aicināti uz Kultūras un tautas mākslas centru “Mazā ģilde”, kur izskanēs svētku koncerts “Latvijas ziedonī” ar jauniešu kora “Balsis”, pianistes Ievas Dzērves un instrumentālā ansambļa dalību.

Tāpat svētku mēneša laikā paredzētas dažādas izstādes, radošās darbnīcas un pasākumi, kas norisināsies Rīgas apkaimēs. Ieeja visos pasākumos bez maksas. Ar visu pasākumu programmu var iepazīties www.kultura.riga.lv.

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas, lai sniegtu iespēju ikvienam svinēt Latvijas dzimšanas dienu unikālā gaismas atmosfērā. Šī gada festivāla tēma ir “Gaismas laiks”, kas akcentē gaismas kā vienojoša un cerību nesoša spēka lomu sabiedrībā. Šī būs trīspadsmitā reize, kad gaismas festivāls “Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā no 15. līdz 18. novembrim katru vakaru no plkst.17.00 līdz 23.00. Šogad tas tiks realizēts maršrutā Brīvības laukums–Latviešu strēlnieku laukums–Latvijas Nacionālā bibliotēka–Arkādijas parks. Vairāk informācijas www.staroriga.lv.

 

2024. gada 10. novembrī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāli koncertā “Ik rudeni valodiņa” pieskandinās diriģenta un kora mākslinieka Valda Tomsona vadītā Rīgas jaukto koru grupa.

Koncertā katrs no koriem dziedās divas pašu izvēlētas dziesmas ievadot rudens tumšāko mēnesi patriotiskās nedēļas noskaņā, kā beigās kori apvienosies kopkorī izpildot Valta Pūces dziesmu – “Ik rudeni valodiņa”.

Koncertā piedalīsies: Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Skaņupe”, Koncertorganizācijas “Ave Sol” kamerkoris “Motus”, VEF Kultūras pils jauktais koris “Dzīne”, VEF Kultūras pils jauktais koris “SenRīga”, Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” kamerkoris “Vidus”, Arodbiedrību kluba “Vecrīga” jauniešu kamerkoris “Vecrīga”, Kamerkoris “Vox Animae”, Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris “Gaismaspils”, Latvijas Universitātes jauktais koris “Juventus” un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris.

Ieeja koncertā bez maksas.

 

Šogad valsts svētku mēnesis izskanēs ar devīzi “Mana Latvija – Mana atbildība”. Rīga Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā sarūpējusi plašu kultūras pasākumu programmu. Turklāt šogad pēc piecu gadu pauzes pilsētā atgriežas gaismas festivāls “Staro Rīga”, kas priecēs rīdziniekus no 15. līdz 18. novembrim, – par to ceturtdien, 31. oktobrī, preses konferencē informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

“Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai – vēsturiski tajā ir gan izcīnītas kaujas un uzvaras, kuru dalībniekus, arī kritušos, pieminam mūžīgi, gan dzimusi mūsu valsts, kuras dibinātājiem esam mūžam pateicīgi par mūsu Latviju. Patriotisma mēnesī Rīgas ielās redzēsim lielformāta plakātus ar NBS un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iemīļoto vadmotīvu – “Mana Latvija – Mana atbildība”. Tas dažos vārdos simbolizē pašu galveno – mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju. Novēlu ar mīlestību pret mūsu valsti piepildītu Latvijas svētku mēnesi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Atceres pasākums Sudrabkalniņā, svinīgā godasardzes maiņa un plaša koncertprogramma Uzvaras parkā

Tradicionāli Lāčplēša dienu svinīgi atklās ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā. No plkst. 12.00 līdz 12.30 pie Brīvības pieminekļa norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kur sanākušie varēs vērot īpaši šogad no jauna izveidoto NBS štāba orķestra un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmu.

Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums, kurā piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, no plkst.15.00 līdz 16.00 norisināsies Sudrabkalniņā (Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā). Pasākumā uzstāsies NBS Štāba pūšaminstrumentu ansamblis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, piedalīsies Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona un pašvaldības pārstāvji. Savukārt no plkst. 16.00 Rīgas Brāļu kapos sāksies tradicionālais lāpu gājiens, kurš arī šogad notiks ar devīzi “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Gājienam aicināts pievienoties ikviens, kurš to vēlas. Kā katru gadu, gājiena laikā notiks brīvības cīnītāju godināšana pie Brīvības pieminekļa, bet tā noslēgumā, kas šogad plānots plkst. 18.40 Daugavā pie Akmens tilta tiks ielaists uguns plosts.

Tāpat Lāčplēša dienā, godinot kritušos brīvības cīnītājus, rīdzinieki aicināti apmeklēt koncertus kultūras centros – plkst.19.00 kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Mirdzot šķēpiem”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā notiks pasākums “Ar nedziestošu liesmu sirdī”, bet Rīgas Domā koncertu “Lāpa. Dzimtenes aizstāvju piemiņai” sniegs Orķestris “Rīga”.

Viens no centrālajiem pašvaldības pasākumiem norisināsies Uzvaras parkā. 11. novembrī plkst. 18.30 paredzēta svinīgā valsts karoga pacelšanas, uzrunas un muzikāls priekšnesums.
Pasākumā “Pār Daugavu sasaucoties” muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu. Līdz ar filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanu pie skatītājiem, tās veidotāji vēlējās atkal celt godā latviešu strēlnieku dziesmas, atgādinot, cik liels spēks un tautas pašapliecināšanās ietverta šajās dziesmās. Lāčplēša dienas svētku koncerta kulminācijā apmeklētājiem būs iespēja šī projekta dziesmas pirmo reizi klausīties dzīvajā izpildījumā.

Lāčplēša dienas izskaņā plkst. 20.00 uz koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina jauniešu koris “Balsis”. Tajā izskanēs kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” .

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Nacionālo bruņoto spēku parāde un lāzeru gaismas priekšnesums

Savukārt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā, 18. novembrī, plkst. 10.30 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Viens no centrālajiem valsts svētku notikumiem būs Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas, kā allaž, norisināsies 11. novembra krastmalā. Tās sākums – plkst. 13.30.

Latvijas dzimšanas dienai par godu paredzēti arī dažādi koncerti. VEF Kultūras pilī norisināsies koncerts “Latvijas skaņu gleznas” ar orķestra “Rīga” dalību. Savukārt koncertzālē “Ave Sol” notiks svētku koncerts “Paliec TU manā prātā…” ar Emīla Dārziņa jauktā kora, koklētāju ansambļa “Cantata” un stīgu kvarteta piedalīšanos. Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē notiks grupas “Carnival Youth” svētku koncerts.

Vakarā, plkst. 19.00, Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kas iesāksies ar koncertu, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Grēta Grantiņa, Andris Ērglis un Raimonds Celms. Pēc tā plkst. 20.00 klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notiks Latvijas valsts himnas atskaņošana, bet pasākuma izskaņā visus priecēs lāzeru gaismas priekšnesums (ar atkārtojumu vairākas reizes stundā līdz pat plkst. 23.00).

Pēc svinīgā pasākuma, plkst. 21.00 interesenti aicināti uz Kultūras un tautas mākslas centru “Mazā ģilde”, kur izskanēs svētku koncerts “Latvijas ziedonī” ar jauniešu kora “Balsis”, pianistes Ievas Dzērves un instrumentālā ansambļa dalību.

Tāpat svētku mēneša laikā paredzētas dažādas izstādes, radošās darbnīcas un pasākumi, kas norisināsies Rīgas apkaimēs. Ieeja visos pasākumos bez maksas. Ar visu pasākumu programmu var iepazīties www.kultura.riga.lv.

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas, lai sniegtu iespēju ikvienam svinēt Latvijas dzimšanas dienu unikālā gaismas atmosfērā. Šī gada festivāla tēma ir “Gaismas laiks”, kas akcentē gaismas kā vienojoša un cerību nesoša spēka lomu sabiedrībā. Šī būs trīspadsmitā reize, kad gaismas festivāls “Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā no 15. līdz 18. novembrim katru vakaru no plkst.17.00 līdz 23.00. Šogad tas tiks realizēts maršrutā Brīvības laukums–Latviešu strēlnieku laukums–Latvijas Nacionālā bibliotēka–Arkādijas parks. Vairāk informācijas www.staroriga.lv.