Ceturtdien, 20. martā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja apstiprināja finansējuma piešķiršanu Kronvalda parkā esošā Rīgas 700 gadu jubilejas paviljona restaurācijas un rekonstrukcijas otrajam posmam. Šogad plānoto darbu veikšanai nepieciešami 118 442 eiro.

Darbi notiek trīs kārtās. Pirmā kārta veiksmīgi tika paveikta jau iepriekšējā restaurācijas sezonā 2024. gadā. Turpmākajiem darbiem līdzekļi jāpiešķir savlaicīgi, lai ar restaurācijas sezonas sākumu varētu veikt paredzēto būvdarbu ciklu un izvairītos no dīkstāvēm. Ir svarīgi turpināt paviljona atjaunošanu, jo tas atrodas Rīgas centrā un tā grausta stāvoklis kaitē Latvijas galvaspilsētas tēlam, kā arī iespējai šo neatkārtojamo vēstures liecību izmantot tūrisma pasākumiem.

Projekts sadalīts trīs posmos:

  • 1. posms 2024. gadā – 120 942 eiro;
  • 2. posms 2025. gadā – 118 442 eiro;
  • 3. posms 2026. gadā – 129 114 eiro

Īstenojot projektu, tiks nojaukti paviljona iepriekšējās pārbūves laikā uzbūvētā kupola pamatnes jeb tambura daļa un jumts; atjaunots dzelteno ķieģeļu mūrējums, pilastri, arkas un frontonu iekšpuses; notīrīts krāsojums; tiks veikta ķieģeļu virsmu šuvošana, cokola, uzeju un dažādu dekoratīvo elementu restaurācija; izveidots un uzstādīts stikla šūnu kupols, tādējādi atjaunojot paviljonu tā vēsturiskajā izskatā.

“Otrais projekta posms ir īpašs. Krāsainas stikla šūnu kupols taps izcilās latviešu stikla mākslinieces Andas Munkevicas darbnīcā, tam ir oriģināla struktūra, kam Rīgā nav analoga. Kupolu uzstādīs ar metāla konstrukcijas palīdzību. Paviljons būs krāšņs apskates objekts un to varēs izmantot jaukiem kamermūzikas un kultūras pasākumiem,” uzsver Rīgas domes kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

Šis arhitekta Floriana fon Viganovska projektētais paviljons ir vienīgā vēstures liecība, kas saglabājusies no Rīgas 700 gadu jubilejas svinībām. Paviljons ir latviešu izcelsmes mūrniekmeistara un ietekmīga pilsētas būvuzņēmēja Krišjāņa Ķergalvja dāvana Rīgai un tika eksponēts vērienīgās Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes laikā. Paviljonu uzcēla, lai telpiski paplašinātu Esplanādes 1901. gada izstādi, kuras vajadzībām tika uzbūvēti daudzi paviljoni, kafejnīcas, restorāni, izstāžu telpas. Dzelteno ķieģeļu paviljona uzdevums bija arī uzskatāmi parādīt, kādus meistardarbus spēj radīt latvju amatnieki. Pagājušā gadsimta 60.-70. gados to izmantoja kā parka uzkopšanas darbarīku noliktavu. Dažādi remonta darbi paviljonam veikti gan 20. gadsimta trīsdesmitajos, gan sešdesmitajos un septiņdesmitos gados. 2000. gadā paviljons ieguva jaunu krāsojumu.

Turpinoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, no trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie dzelzceļa pārvada slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Šobrīd būvdarbu zonā Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie Dzelzceļa tilta transportlīdzekļu satiksme abos braukšanas virzienos tiek organizēta pa divām brauktuves joslām.
No trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, naktīs, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 satiksme Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada būs slēgta.

Slēgto Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu virzienā uz centru būs iespējams apbraukt pa Centrāltirgus, Prāgas un 13. janvāra ielu vai pa Kārļa Mīlenbaha, Emīlijas Benjamiņas un 13. janvāra ielu, savukārt virzienā uz Salu tiltu pa 13. janvāra, Prāgas, Lastādijas un Vilhelma Purvīša ielu vai pa 13. janvāra, Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvīša ielu.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 22. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā. Mums kopā jārīkojas savas planētas labā, saudzīgi un efektīvi izmantojot dabas resursus. Aicinu ikvienu solidarizēties un uz stundu izslēgt apgaismojumu savās mājās,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – fasādes apgaismojumu gan Rātsnamā, gan Apkaimju iedzīvotāju centra fasādēm Ieriķu ielā 43a un E. Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, vienā katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 20 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Sestdien, 22. martā, pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda atgriezīsies jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar “gaismas izslēgšanas” brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu.

Aicinājums “Velti stundu Zemei” mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Zemes stunda ir vairāk nekā tikai mirklis – tā ir kustība, kas jau 19 gadus turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, atgādinot par mūsu kolektīvo atbildību radīt cerīgāku un noturīgāku nākotni mūsu planētai.

Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides kustību, iedvesmojot cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās rīkoties mūsu planētas labā. Zemes stundā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar “Londonas aci” Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā.

 

Saistībā ar būvdarbiem no ceturtdienas, 20. marta, plkst. 23.00 līdz sestdienai, 22. martam, slēgs transportlīdzekļu satiksmi Krišjāņa Barona ielā pie jaunbūves Krišjāņa Barona ielā 119 (virzienā uz Ērgļu ielu).

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

20. marta rītā no plkst.6.00 līdz 8.00 Arkādijas parkā, Zaķusalā un Lucavsalā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti iesaistīties Lielās dienas saules sagaidīšanas rituālos.

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var piedzīvot, izejot dabā un veicot īpašus rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Lielās dienas sagaidīšanas rituāli šogad Rīgas pilsētā notiks jau ierastajās vietās – Arkādijas parkā, kur rituālus ierādīs Latvijas Folkloras biedrības pārstāvji kopā ar folkloras kopām “Skandinieki”, ”Savieši”, “Budēļi”, “Rāmupe”, Zaķusalas Austrumu galā, kur Sauli sagaidīs Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, bet trešā vieta būs Lucavsala – Mazās Daugavas pusē, netālu no pieminekļa Lucavsalas aizstāvjiem. Šajā vietā Saules sagaidīšanas rituālus veiks tradīciju kopa “Radi”.

Izvēlies sev ērtāko norises vietu, pievienojies rituālos un iegūsti spēku visam pavasarim!

Saules sagaidīšanas rituāli sāksies jau no sešiem rītā, prognozētā saules uzlēkšana šogad 20. martā ir plkst. 06.25. Pasākumā bez Saules sagaidīšanas notiks tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas.

Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils” sadarbībā ar Izglītības, kultūras un sporta departamentu organizē Rīgas interešu izglītības iestāžu dizaina un tehnoloģiju konkursu–izstādi “Dabas forma”.

Tēma: Kurš kuram ir “mazais” draugs?

Konkursa dalībniekiem jāveido skulpturālas figuratīvas (telpiskas) kompozīcijas – skulptūras vai ciļņi – izmantojot dažādus veidošanas materiālus: mālu, šamotu, porcelānu, pašcietējošu plastiku, plastilīnu, kā arī jauktas tehnikas, kas atbilst tēmai.

Darbos attēlo augus, kokus, dabas formas, putnus, dzīvniekus, cilvēkus vai pat izdomātas būtnes, atspoguļojot dažādu dabas radību savstarpējās attiecības.

📌 Darbu iesniegšana 2025. gada 26. un 28. martā no plkst.13.00 līdz plkst.20.00, BJC “Rīgas Skolēnu pils” 004.telpā (pagraba stāvā), Krišjāņa Barona ielā 99, Rīgā.

● Ar nolikumu var iepazīties – ŠEIT.

● Ar citām aktualitātēm – ŠEIT.

Papildu informācija par konkursa norisi atbild BJC “Rīgas Skolēnu pils” tēlniecības un keramikas skolotāja Svetlana Saveļjeva,tālr. 2702609, e-pasts: ssaveljeva@edu.riga.lv

 

Zemesgabala Tērbatas ielā 75  lokālplānojuma redakcijas publiskās apspriešanas sākotnējais termiņš tiek pagarināts līdz 14.03.2025. 

Publiskās apspriešanas termiņš pagarināts, pamatojoties uz 27.02.2025. veiktajām darbībām Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) drošības prasību paaugstināšanai, kas radīja neparedzētas tehniskas problēmas, un kuras neizdevās novērst laika periodā no 27.02.2025.–03.03.2025. portālā GeoLatvija.lv, tai skaitā, nebija iespējams piekļūt publiskajai apspriešanai nodotajiem plānošanas dokumentiem.

29.01.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4246-lē “Par zemesgabala Tērbatas ielā 75 (kadastra apzīmējums 01000280138) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veikt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā, lai radītu priekšnoteikumus attīstības ieceres – biroja ēkas ar komerciālām telpām pirmajā stāvā – īstenošanai.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “MOBUS”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 10.02.2025. līdz 14.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notika 17.02.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tika pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: “RigaAttistas”. Ar sanāksmes ierakstu var iepazīties – ŠEIT.


📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT. 
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 14.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 07.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.


Paziņojums par zemesgabala Tērbatas ieā 75 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai (publicēts 03.02.2025).

 

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.

 

Vides objekts “RĪGA” ar animācijas filmas “Straume” kaķi uz laiku tiks pārvietots.

26. februārī no Brīvības laukuma tiks pārvietots vides objekts “RĪGA” ar animācijas filmas “Straume” galveno varoni – kaķi. Objekts uz laiku atradīsies labdarības basketbola spēlē, kas 1. martā plkst. 20.00 norisināsies Arēnā, Skanstes ielā 21.

Labdarības basketbola spēli aizvadīs “Rīgas Zeļļi” spēkojoties ar BK “Ventspils” komandu, un spēlei būs īpaša nozīme. Tās sauklis ir “Piepildīsim bērnu sapņus”, jo sadarbībā ar “Rimi”, “Bērnu slimnīcas fondu” un “TV3 Group” tiks vākti naudas līdzekļi, lai sniegtu atbalstu bērniem. Spēlē ir aicināti apmeklēt sporta un labdarības atbalstītāji, lai kopā sagādātu prieku, cerību un spēku grūtībās nonākušajiem.

Jau 3. martā objekts “RĪGA” ar animācijas filmas “Straume” kaķi tiks nogādāts atpakaļ Brīvības laukumā, lai turpinātu priecēt rīdziniekus un pilsētas viesus.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām un pateicamies par sapratni!

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA) un SIA “Rīgas nami” 25. februārī organizēja “Rīgas centra ideju laboratoriju”, kurā uzņēmēji, apkaimju organizāciju pārstāvji, Rīgas domes un izpildinstitūciju eksperti kopīgi meklēja risinājumus Rīgas centra attīstībai un dzīvības atjaunošanai.

Gandrīz pusgada garumā, sadarbojoties ar Rīgas domi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, LANĪDA sagatavojusi priekšlikumus, lai Rīgas centru padarītu pievilcīgu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. “Rīgas centra ideju laboratorijas” mērķis bija atlasīt visefektīvākos risinājumus, kurus Rīgas dome un citi partneri varētu sākt realizēt.

“Prieks, ka ir izdevies raisīt diskusiju par Rīgas centra attīstību –pilsētai, uzņēmējiem un visai sabiedrībai svarīgu jautājumu. Šīs ideju laboratorijas mērķis bija visām pusēm satikties un izkristalizēt tos priekšlikumus, kas būtu realizējami. Pirmais solis sperts, taču tas ir ilgtermiņa darbs, kas jāturpina, bet gandarījums, ka šis process ir sācies, un pašvaldības pārstāvji, politiķi un uzņēmēju pārstāvji ir satikušies, lai strādātu kopā,”

norāda Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis.

“Rīgas centrs ir mūsu galvaspilsētas vizītkarte un uzņēmējdarbības dzinējspēks, tāpēc spraigās un dinamiskās šodienas diskusijās izkristalizētas labākās idejas, ko iespējams iedzīvināt Rīgas centra attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanai. Mēs arī turpmāk ceram uz ciešu sadarbību ar Rīgas domi, lai kopīgiem spēkiem veidotu dzīvīgu un konkurētspējīgu pilsētvidi,”

uzsver LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

“Rīgas centra un visas Rīgas attīstība ir nozīmīga ne tikai rīdziniekiem un Rīgas uzņēmējiem. Manuprāt, pozitīvais signāls ir, ka uzņēmēju ilgstošos aicinājumus sadzirdējuši arī Rīgas domnieki. Tomēr vienlaikus skaidrs, ka uzņēmēji sagaida ne tikai diskusijas, bet arī dzīvē pamanāmas izmaiņas, pie tam tām jānotiek gana strauji, vēl vairāk nepalielinot Rīgas konkurentpilsētu priekšrocības. Tāpat svarīgi, lai Rīgas attīstībai nozīmīgus jautājumus risinātu arī nacionālās politikas līmenī, jo pašvaldības rokās esošie instrumenti ne vienmēr ir pietiekami visaptveroši efekta panākšanai,”

norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Laboratorijas dalībnieki strādāja piecās darba grupās, kas koncentrējās uz nozīmīgākajiem Rīgas centra attīstības aspektiem:

Īpašumu attīstība – rosināta vēsturisko ēku atjaunošanas procedūras vienkāršošana, “zaļā koridora” izveide birokrātijas mazināšanai, kas atvieglotu investoru piesaisti.

Mobilitāte – ierosinājumi ietvēra stāvvietu sistēmas uzlabošanu, lai veicinātu biznesa plūsmas Rīgas centrā, kā arī sabiedriskā transporta pieejamības palielināšanu.

Mājokļi – diskutēja par to, kā veicināt jaunu mājokļu būvniecību un degradēto ēku atdzīvināšanu.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana – priekšlikumi ietvēra nekustamā īpašumu nodokļa atlaides uzņēmējiem, kas izmanto pirmā stāva telpas komercdarbībai, kā arī telpu pielāgošanu dzīvošanai.

Nodokļu politika – ierosināti pasākumi, kas stimulētu ilgtermiņa ieguldījumus Rīgas centrā.

Ņemot vērā laboratorijā panāktās vienošanās par prioritāriem risinājumiem katrā tēmā, Rīgas dome apņēmusies prioritāro priekšlikumu īstenošanu uzsākt jau tuvākajā laikā.

Rīgas centra ideju laboratorijas” darba grupu prezentācijas var skatīt – ŠEIT.

Papildu informācija: Sandra Rasnača, LANĪDA izpilddirektore, tālr. 22535583, e-pasts: lanida@lanida.lv.