Svētku diena Aleksandra Čaka muzejā

,

2023. gada 19. augustā no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00 Aleksandra Čaka muzejā notiks “Svētku diena muzejā”.

Atzīmējot Rīgas svētkus, visas dienas garumā no plkst. 11.00 Aleksandra Čaka muzejā būs iespēja apskatīt mākslinieces Īras Rozentāles darbus izstādē “Rīga – mazā Parīze”, mazie apmeklētāji varēs zīmēt un krāsot Čaku, kā arī savā īpašumā saņemt mazu dāvanu – Aleksandra Čaka tetovējumu.

No plkst. 15.00 muzejā izskanēs dziesminieces Antas Eņģeles koncerts.

Publicitātes foto no muzeja krājuma – A. Čaks ar sievu Annu Ēriku Elizabeti Bērziņu (AČMD F/611).

Ieeja bez maksas.

Papildu informācija: Solvita Elerta, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības, Aleksandra Čaka muzeja galvenā krājuma glabātāja. Tālrunis 67105942 E-pasts: caks@riga.lv

Rīgas vasara turpinās Juglas apkaimes svētkos, prieka mirkļu parkos un kultūrtelpā “Strops”

, , , ,

Sestdien, 12. augustā, Juglas iedzīvotāji svinēs apkaimes svētkus, kad Juglā, Velnezera apkārtnē, norisināsies sportiskas aktivitātes, radošas darbnīcas, koncerti, izrādes, spēles un rotaļas – atrast sev interesējošu izklaidi varēs katrs svētku apmeklētājs. Visas nedēļas garumā skanēs dažādi koncerti gan lieliem, gan maziem prieka mirkļu parkā Vērmanes dārzā un kultūrtelpā “Strops” vairākās galvaspilsētas apkaimēs.

Rīgas “Drosmes un prieka vasara” šogad izceļ katras apkaimes unikalitāti. Grafiskajā dizainā simboliski ir iestrādātas apkaimēm raksturīgās atpazīšanas zīmes, piemēram, Juglā tās ir laivas, koki un zaļumi. Kāpēc izvēlēti tieši šie simboli? Juglas apkaime atrodas Rīgas austrumu daļā Juglas ezera rietumu piekrastē un Ķīšezera malā. Garumā izstieptie Ķīšu un Juglas ezers un slīkšņainās zemienes starp tiem vēsturiski kalpojuši Rīgai kā dabas radīta aizsardzības līnija pret ārējiem ienaidniekiem. Tāpēc apkārtne nereti tika uzskatīta par Rīgas pilsētas vārtiem, kam no visām pusēm bija dabiski veidoti nocietinājumi. Tā ir viena no zaļākajām Rīgas apkaimēm, kurā atrodas arī pieci ezeri.

Apkaimju simboli izvēlēti sadarbībā ar Apkaimju iedzīvotāju centriem, un to dizaina autors ir mākslinieks Valters Kalsers.

Juglas apkaimes svētki būs enerģijas un degsmes pilni.

Svētku mākslinieciskā ideja balstīta uz nemainīgi plūstošo dabas ritējumu un noskaņām, ko sniedz katra no debespusēm. Katrā svētku dienas ciklā tiks izcelts svarīgākais, ieklausoties dabā, mūzikā un vienam otrā. Svētki būs stāsts par Juglu austrumos, dienvidos, ziemeļos un dienvidos.

  • Pirmā daļa – “Jūti Juglu austrumos!” veltīta jaunākajiem svētku apmeklētājiem un viņu vecākiem.
    • Plkst.12.00 – svētkus atklās pasākuma vadītājs Kozmens, kam sekos bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” priekšnesums;
    • Plkst.13.00 – bērnus priecēs lielo ziepju burbuļu atrakcija “Mārtiņa Burbuļi”;
    • Plkst.13.20 – muzikāla leļļu izrāde bērniem “Pasaku sargi”;
    • Laikā no plkst.12.00 līdz plkst.14.00 norisināsies radošās darbnīcas un meistarklases, kā arī Rīgas DJ skolas priekšnesumi. Mazie apmeklētāji mīļi gaidīti arī uz piepūšamajām atrakcijām, kas darbosies līdz plkst.19.00.
  • Otrā daļa – “Jūti Juglu dienvidos!” godinās latvisko tradīciju dejās un dziesmās.
    • Plkst.14.10 – uzstāsies Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansamblis “Zeltskariņi”;
    • Plkst.14.30 – Rīgas danču klubs;
    • Plkst.15.00 – svētkus pieskandinās folkloras kopa “Grodi”;
    • Latvju zīmju darbnīcas un meistarklases radošās apvienības “Sapnīca” vadībā norisināsies no plkst.14.00 līdz plkst.16.00.
  • Trešās daļas – “Jūti Juglu ziemeļos!” vadmotīvs būs drosme un šī dienas daļa būs veltīta jauniešiem. Centīsimies iedvesmot, atbalstīt, motivēt un iedrošināt jauno paaudzi doties pretī saviem mērķiem un tos sasniegt!
    • Plkst.16.10 – svētkus ierībinās Drum line – Andžeja Grauda bungu skolas dalībnieki ar muzikālu priekšnesumu;
    • Plkst. 16:30 – sekos Rīgas DJ skolas priekšnesumi;
    • Plkst. 17:00 – ar koncertprogrammu uzstāsies mūziķe Patrisha;
    • Laikā no plkst.16.00 līdz plkst.19.00 interesenti aicināti piedalīties SUP meistarklasē kopā ar “Advaita adventures”;
    • Azartiskākie svētku dalībnieki savus spēkus pārbaudīt aicināti individuālajās skriešanas sacensībās “Apskrien Velnezeru”, kas norisināsies jau no plkst.13.00 līdz plkst.19.00.
  • Ceturtā daļa – “Jūti Juglu rietumos!” būs par prieku laisties neprātīgās dejās un svinēt dzīvi.
    • Pasākuma vadītājs Kozmens plkst. 19.00 – paziņos sportisko aktivitāšu uzvarētājus, notiks apbalvošana;
    • Vakara muzikālo programmu plkst. 19.10 – atklās grupa “Very Cool People”, Paula Saija un Evilena Protektore;
    • Plkst. 20.30 – deju ritmiem ļauties aicinās Dj Andee;
    • Plkst. 21.00 – uz skatuves kāps Ivo&Positivo.

Citi Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumi šonedēļ

Šonedēļ gaidāmi arī vairāki pasākumi prieka mirkļu parkā Vērmanes dārzā un kultūrtelpā “Strops” – tajos skanēs koncerti gan lieliem, gan maziem, varēs apskatīt izstādi, notiks improvizācijas teātra izrāde, senioru festivāls un balle Ķengaragā.

Kultūrtelpas “Strops” pasākums trešdien, 9. augustā:

  • Bolderājā būs bērnu koncerts, kurā uzstāsies bērnu ansamblis “Dzeguzīte”;
  • Lucavsalas atpūtas parkā uzstāsies koklētājs Ansis Jansons un Pļavnieku Zaļajā birzī izskanēs Antas Eņģeles solokoncerts “Vasaras vakaros”,

Ceturtdien, 10. augustā:

  • Vērmanes dārza estrādē, koncertā varēs dzirdēt Imanta Kalniņa populārāko estrādes dziesmu koncertprogrammu. Tā guvusi plašu atzinību klausītāju lokā visā Latvijā (kopumā nospēlēti vairāk nekā 20 koncerti). Programmas pirmajā daļā izskan dziesmas no albuma “Par lietām, kuras tā arī nekad nepāriet”, kuras izpilda Kristīne Pāže un Miķelis Putniņš, savukārt koncerta otrajā daļā viņiem pievienojas Olga Rajecka un Uģis Roze, kuri izpilda tādas iemīļotas dziesmas kā “Rīta serenāde”, “Nelaid, māte, bērnus mežā”, “Buramdziesmiņa”, “Mežā”, “Svētku diena”, “Neuzvaramais”, “Es šodien jūku prātā” un “Elpo”.
  • Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā Katrīnas Dimantas un Ata Zviedra koncerts Ķengaragā Mūzikas un mākslas skolas pagalmā (Prūšu ielā 13b).

Sestdien, 12. augustā – Pāvula Jurjāna mūzikas skolas brīvdabas estrādē norisināsies vieglās mūzikas vakars kopā ar džeza duetu “T’Duo”.

Ieeja pasākumos un visas Rīgas vasaras aktivitātes pieejamas bez maksas.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/ , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”

Jūlija noslēgumu aicina svinēt prieka mirkļu parkos – Vērmanes dārzā un Nordeķu parkā

, , , , , , ,

Bez apkaimes svētkiem Zolitūdē un Čiekurkalnā, šonedēļ gaidāmi arī vairāki pasākumi prieka mirkļu parkos. Kultūrtelpā “Strops” notiks arī zaļumballe Āgenskalnā, pasaules mūzikas festivāls “Porta”, tiks organizētas ekskursijas gidu pavadībā, šaha diena Kalnciema kvartālā un izskanēs dažādi koncerti.

LUCAVSALĀ – 26. jūlijā plkst. 17:00 – ekskursija – pārgājiens ar gidu.

Lucavsala – sala Daugavā, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pilna ar pamestām dārza būdiņām, pēc uzsāktas labiekārtošanas ir kļuvusi par iecienītu atpūtas un peldēšanās vietu Rīgā. Tur tiek rīkoti arī dažādi kultūras notikumi. Lucavsalas atpūtas parks pulcina bērnus, aktīvā dzīvesveida piekritējus un rīdziniekus, kuri vēlas izbraukt pie dabas, vienlaikus paliekot pilsētas centra tuvumā. Pārgājienu vadīs ceļotājs, vēsturnieks un pieredzes bagāts Latvijas vides aizsardzības kustības dalībnieks Aivars Jakovičs no projekta “Zaļie pārgājieni”. “Zaļie pārgājieni” ir biedrības “VAK Mantojums” projekts ekotūrisma (vides tūrisma) popularizēšanai.

PĻAVNIEKU ZAĻAJĀ BIRZĪ (Andreja Saharova ielā 30) – 26. jūlijā plkst. 19:00 – dziesminieka Kārļa Kazāka koncerts.

Vasaras kultūrtelpā “Strops” viesosies mūzikas autors un tautas iemīļots dziesminieks Kārlis Kazāks ar akustisku vasaras koncertu. Mūziķis koncertā izpildīs savas oriģināldziesmas.

“Tā ir īpaša sajūta – satikt klausītājus it kā ikdienišķā vidē, kaut kur starp daudzstāvu mājām un automašīnām, pēc ikdienas darbiem un pa ceļam uz mājām. Dziesmas te skan citādi.”

saka Kārlis Kazāks par gaidāmo koncertu

Kuras dziesmas pieteiksies izskanēt, arī pats mūziķis uzzinās tikai mirklī, kad satiks Tevi kādā no Rīgas “Stropiem”.

VĒRMANES DĀRZĀ – 27. jūlijā plkst 19:00 – tiek piedāvāta īpaši bērnu auditorijai veidota koncertprogramma, kuras pamatā ir populārāko latviešu animācijas un pilnmetrāžās filmu mūzika. Tajā skanēs jau par zelta klasiku kļuvušās Imanta Kalniņa dziesmas no tādām animācijas filmām kā “Zaķīšu pirtiņa”, “Zelta sietiņš” un ”Kabata”, Zigmara Liepiņa mūzika no cikla “Pasaciņas” un Imanta Zemzara mūzika no animācijas filmas “Fantadroms”. Izskanēs arī mūzika no spēlfilmas bērniem “Sprīdītis”.

Koncertprogrammu veidojuši un izpildīs jau citos tautā iemīļotos koncertos iepazītie mūziķi – Kristīne Pāže, Didzis Bardo, Rinalds Maksimovs un Krists Krūzkops. Paši mūziķi iejutīsies dažādos multfilmu tēlos. Programma veidota, lai tā būtu saistoša visai ģimenei. Koncerts būs lieliska iespēja iepazīties ar 20. gadsimta latviešu animācijas filmu mūzikas zelta klasiku.

NORDEĶU PARKĀ – 29. jūlijā plkst. 13:00 – prieka mirkļu parka programmas tēmas saistītas ar apkaimes iedzīvotāju stāstiem un to iemūžināšanu ar dokumentālā kino palīdzību. Notiks jauno fotogrāfu radīto apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana, fiksējot apkaimes šodienu. Māksliniece Ieva Putniņa aicinās koprades darbnīcā veidot jaunu vides mākslas objektu no lietām, kas iepriekšējos gados rotājuši Rīgas pilsētvidi.

Veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī savstarpēju iepazīšanos, brīvā gaisotnē norisināsies sarunas ar vietējiem apkaimes ikdienas ekspertiem. Pievakarē koncertu sniegs džeza dziedātājas Kristīnes Prauliņas trio un vēlāk notiks kino programma, kas atainos Iļģuciema vēsturi un šodienu. Vakaru Nordeķu parkā noslēgs Jaunā Rīgas teātra aktrises un režisores Elitas Kļaviņas dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”, kas tapusi sadarbībā starp Jaunā Rīgas teātra aktieriem un Iļģuciema cietuma ieslodzītajām, kā arī Katrīnas Tomašickas dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas” par senioru mīlestības meklējumiem.

PASĀKUMU PROGRAMMA

  • Plkst. 13.00-14.00 – Kustību aktivitāte
  • Plkst. 14.00-15.00 – Nordeķu apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana
  • Plkst. 15.00-18.00 – Mākslinieces Ievas Putniņas mākslas objektu pārstrādes darbnīca
  • Plkst. 15.00-18.00 – Svarīgi jautājumi. Sarunas ar apkaimes ekspertiem
  • Plkst. 19.00-20.00 – Kristīnes Prauliņas džeza trio koncerts
  • Plkst. 20.00-21.00 – Kinohronikas par Iļģuciema apkaimi ar kuratori Artu Vārpa
  • Plkst. 21.00-22.00 – Dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”
  • Plkst. 22.00-23.00 – Dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas”

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties – Šeit, vai sekot līdzi sociālo tīklu Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Aicina komandas reģistrēties diennakts basketbola turnīram “Krastu mačs”

,

Pirmdien, 24. jūlijā, plkst.10.00 pasākuma oficiālajā tīmekļvietnē krastspretkrastu.lv sākies komandu reģistrācija tradicionālajam diennakts basketbola turnīram “Krastu mačs”, kas Rīgas svētku ietvaros šogad notiks jau četrpadsmito gadu pēc kārtas.

Jau pēc viena mēneša, 19. un 20. augstā, vērienīgā 24 stundu tautas basketbola spēle pirmo reizi tiks aizvadīta Esplanādē, laukumā pie Raiņa pieminekļa. Ar devīzi “Par gaismas uzvaru!” arī šogad tā veltīta Ukrainas tautas atbalstam. Dalība “Krastu mačā” ir bez maksas.

  • Komandu izloze un preses konference, kur organizatori informēs par šā gada turnīra akcentiem un jaunumiem, paredzēta 1. augustā. Komandu reģistrācija noslēgsies 30. jūlijā plkst.22.00.

“Krastu mačs” ir ne tikai tautas sporta pasākums, kur laukumā dodas dažādu meistarības līmeņu Daugavas labā un kreisā krasta basketbolistu komandas, bet vienlaikus ir arī atpūtas un izklaides pasākums gan tā dalībniekiem, gan arī apmeklētājiem – visu diennakti pasākumā uzstājas Latvijas labākie dīdžeji un mākslinieki, tur skatāmi dažādi ar basketbola un ielu kultūru saistīti priekšnesumi, spēļu puslaika pārtraukumos – konkursi skatītājiem. Vienlaikus nu jau vairākus gadus būtiska “Krastu mača” daļa ir arī labdarība – pērn tika vākti līdzekļi Ukrainas tautas atbalstam, iepriekš – peldēt prasmes apmācībai bērniem, ņemot vērā Latvijas traģisko statistiku uz ūdeņiem.

Pēc “Krastu maču trīspadsmit sezonām” rezultāts ir 8:5 par labu Daugavas labajam krastam.

“Krastu mačs” tiek rīkots sadarbībā ar desmitkārtējo Latvijas čempionvienību “VEF Rīga” un Rīgas brīvostas pārvaldi, pasākumu atbalsta Rīgas dome.

Postfolkloras grupa “Iļģi” un Rīgas Danču klubs Vērmanes dārzā

Šodien, 20. jūlijā plkst. 20:00 Vērmanes dārzs jau otro reizi šovasar pārtaps par prieka mirkļu parku, ko nodrošinās postfolkloras grupa “Iļģi” un Rīgas Danču klubs.

Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un starptautisku atzinību guvusī pasaules mūzikas grupa “Iļģi” dibināta 1981. gadā un savu dzimšanas dienu svin 21. aprīlī. “Iļģu” mūzikā valdošais noskaņu spektrs uzplaukst no suģestējoša miera, kas dod spēku “likt bēdu zem akmens”, līdz nevaldāmam, dzirkstošam dzīvespriekam. Tie rada viens otru, papildina un uztur, tās ir divas viena no otras neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums – tā ir dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina “Iļģi” skaņu māksla.

Grupas “Iļģi” dalībnieki un dziesmu autori:

  • Ilga Reizniece – balss, vijole, kalimba, kokle, stabule, vargans;
  • Māris Muktupāvels – balss, kokles, dūdas, akordeons, stabule, radziņš, vargans;
  • Gatis Gaujenieks – balss, basģitāra, ģīga, mandolīna, ukulele;
  • Egons Kronbergs – ģitāra, basģitāra, bazuki;
  • Mārtiņš Linde – sitamie instrumenti, perkusijas.

Rīgas Danču klubs

Rīgas Danču kluba aizsākumi meklējami XX gs. 80-to gadu beigās, kad folkloras draugu kopa “Savieši” Veltas Lejas vadībā katru otro nedēļu vienu no saviem mēģinājumiem atvēlēja plašākai publikai.

Rīgas Danču klubs darbojas gan kā klubs, regulāri organizējot tradicionālo deju (danču) vakarus, brīvi pieejamus ikvienam interesentam, gan arī kā deju kopa, kas piedalās festivālos, pasākumos, izbraucienos, dejodami paši un māca dančus arī citiem.
Klubā galvenokārt dejo neapdarinātas, etnogrāfiskās jeb tradicionālās latviešu, lietuviešu, igauņu un citu kaimiņtautu dejas, kas nākušas no 19. gs. vidus – 20. gs. sākuma.
Danču kluba kodolu veido dažādu folkloras kopu dalībnieki un citi radoši cilvēki. Kluba pasākumus regulāri apmeklē vairāki simti cilvēku. Dančus spēlē labākie tautas deju muzikanti no folkloras kopām un tautas mūzikas kapelām. Lielākoties tiek izmantoti tradicionālie instrumenti – vijole, akordeons, basīte, cītara, mandolīna, bungas, dūdas, kokles, stabules, ermoņikas. Kopš 1996. gada Danču klubu vada Valdis Putniņš.

Koncerts 2 daļās, sākums 20.00.

Ar Rīgas vasaras kultūras programmas visiem pasākumiem var iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv.

Esplanādē būs skatāmas Prado muzeja gleznu lielfotmāta reprodukcijas

Lai padarītu mākslas klasiskās vērtības pieejamākas sabiedrībai, no 12. jūlija līdz 14. augustam Rīgā, Esplanādes parkā būs apskatāmas gleznu lielformāta reprodukcijas no Prado muzeja Madridē.

Projektu realizē Spānijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Prado muzeju, kā arī ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iesaisti. Ar izstādes atklāšanu vienlaikus tiks atzīmēta Spānijas prezidentūra ES padomē, kas norisināsies 2023. gada otrajā pusgadā.

Prado pilsētvides projekts savas gaitas uzsāka 2015. gadā, kad gleznu reprodukcijas tika eksponētas vairāku Latīņamerikas valstu galvaspilsētu ielās, pateicoties tajās esošo Spānijas kultūras centru iniciatīvām, tādā veidā iznesot gleznas no Prado muzeja un padarot tās pieejamas publiskajā telpā. 2019. gadā, svinot muzeja otro simtgadi, šis projekts uzņēma jaunus apgriezienus, apceļojot dažādas pilsētas pašā Spānijas teritorijā. Uz Rīgu gleznu reprodukcijas atvestas no Igaunijas, kur tās pagājušajā gadā tika eksponētas Kadriorgas parkā.

Šo brīvdabas izstādi veido gleznu lielformāta reprodukcijas to oriģinālajā izmērā (mērogā 1:1), rūpīgi atlasot nozīmīgākos meistardarbus no Prado muzeja kolekcijas. Skatītājs var doties nelielā ceļojumā, gūstot hronoloģisku ieskatu par dažādajām glezniecības skolām, kuras veido Prado muzeja māksliniecisko panorāmu, sākot no 12. gadsimta līdz pat 20. gadsimta pašam sākumam, iepazīstot Spānijas un Eiropas vēsturi, kā arī vispārēju rietumu mākslas vēsturi caur spāņu, itāļu, flāmu, franču, vācu un holandiešu glezniecības lielmeistaru darbiem.

Rīgā būs skatāmi 50 darbi, kurus gleznojuši tādi lielmeistari kā Velaskess, Goija, El Greko, Ticiāns, Rubenss, Boss, Rembrants u.c., lielāko uzsvaru liekot uz Spānijas glezniecību, kas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl nav tik labi pazīstama.

Iegriežot stilizēto 3D tautastērpa svārku instalāciju, Esplanādes parkā atklāj Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstādi

Esplanādes parkā, 3. jūlijā, notika XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku (turpmāk – Svētki) goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstādes atklāšana. Izstādē tika izvietoti vairāk nekā 60 personību portreti, kuri savu dzīvi ir veltījuši Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma cildināšanai, veidošanai un attīstībai. Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās arī Kultūras ministrs Nauris Puntulis un XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova. Turklāt izstādes atklāšanā varēja sastapt arī Svētku virsvadītājus un virsdiriģentus. Izstādi veidoja tirdzniecības centrs “Spice” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

“Kopš pirmajiem Dziesmu un Deju svētkiem tieši izcilu personību spēks un starojums ir bijis noteicošais, lai Svētki 150 gadu laikā būtu tādi, kādi tie ir šodien. Svētkos mēs šīs personības – mūsu virsvadītājus un virsdiriģentus – cildinām un atceramies, bet ne vienmēr mēs novērtējam un zinām viņu darbu, kas tiek ieguldīts Dziesmu un Deju svētku tapšanā. Pateicoties tirdzniecības centram ’’Spice’’ tapusi Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde, atgādinot sev un visai sabiedrībai par šo personību devumu. Novērtēsim to un cieņa mūsu virsdiriģentiem un virsvadītājiem,”

atklāšanā pauž Nauris Puntulis, Kultūras ministrs.

Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par patriotiskām vērtībām, tādēļ, pateicoties Latvijas kultūrai nozīmīgām personībām, tika izveidota Dziesmu un Deju Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde. Svētku izstādi veido 65 virsdiriģentu, virsvadītāju un goda vadītāju portreti, kas cauri gadiem godinājuši Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi un vērtības. Visas Svētku nedēļas garumā izstādē būs iespējams iepazīties ar šīm izcilajām personībām, ne tikai foto veidā, bet to papildina arī katras personības neliels apraksts, iezīmējot viņu sniegto artavu svētku tapšanā. Savukārt, virsdiriģentus un goda virsdiriģentus, kā arī virsvadītājus un goda virsvadītājus fotoattēlos iemūžināja fotogrāfs Gatis Gierts.

“Šī izstāde ir tapusi pateicoties lieliskai sadarbībai. Visi diriģenti, kas ir redzami radītajā portretu izstādē, šobrīd ir klātesoši kopā ar saviem dalībniekiem pasākumu norises vietās gan Daugavas stadionā, gan Mežaparkā, gan arī Arēna Rīga. Prieks, ka ir tverti arī netradicionāli rakursi un neierasti mirkļi, kas ļauj dzīvākā, patiesākā un vienkāršākā kontekstā paskatīties uz viņu dažkārt nenopietno un cilvēcisko pusi.”

Daina Markova, XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore

Svētku portretu izstādi un Esplanādes parka teritoriju papildina vēl viens iespaidīgs objekts – stilizēta 3D tautastērpa svārku instalācija, kas apvieno četru kultūrvēsturisko novadu tautastērpu svārku rakstus. Tie, reaģējot uz garāmgājēju kustībām, katra apmeklētāja priekam savērpsies virpulī. Atklāšanas pasākuma laikā stilizētie 3D tautastērpa svārki piedzīvoja savu pirmo svinīgo griezienu – jauniešu deju kolektīvs ’’Mārupe’’ ar brašiem deju soļiem iegrieza virpulī Latvijas novadu vienojošo tautastērpu svārku rakstu. Iespaidīgā instalācija vēl vairāk izceļ latviešu kultūrvēsturisko krāšņumu, aicinot ikvienu Svētku nedēļas laikā ļauties deju soļiem un iegriezt pašiem Vislatvijas tautastērpu svārkus.

Tirdzniecības centra “Spice” radītā Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde un tautastērpa svārku instalācija pievienojas citām kultūras un izklaides aktivitātēm, kas norisinās Svētku nedēļas laikā, sniedzot iespēju apmeklētājiem piedzīvot un apbrīnot bagātīgo latviešu kultūru, tās izpausmes un mantojumu.

Atjaunots vēsturiskais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī

Pirmdien, 3. jūlijā, rīdzinieku un pilsētas viesu lietošanai atklāts atjaunotais vēsturiskais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī, kurš pilda arī brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas funkcijas. Šis ir jau astoņpadsmitais galvaspilsētas brīvkrāns.

Ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī ir celts 1901. gadā, kad tas kalpoja kā dzeramā ūdens ņemšanas vieta. 20. gadsimta otrajā pusē tas tika sabojāts, bet 2001. gada augustā atjaunots kā SIA “Rīgas ūdens” dāvana Rīgai tās 800 gadu jubilejā. Diemžēl tas atkal tika sabojāts, tādējādi uz ilgu laiku pārtraucot brīvkrāna darbību. Šobrīd vēsturiskais namiņš ir piedzīvojis otrreizējo atjaunošanu.

““Dziesmu un deju svētku jubilejas gadā atveram vēl vienu ūdens brīvpieejas vietu Rīgā, vēsturiskajā centrā, lai rīdziniekiem, svētku dalībniekiem un visiem galvaspilsētas viesiem būtu iespēja veldzēties ar garšīgo Rīgas ūdeni no tāda vēsturiskā ūdensavota namiņa, kāds tas bijis izskatā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Tomēr ir liela atšķirība, jo namiņš tagad ir pieslēgts Rīgas ūdensvadam. Lai tiktu pie šodienas rezultāta, ceļš nav bijis vienkāršs – namiņa piederības jautājumu un atjaunošana aizņēma laiku un resursus, bet rezultāts ir lielisks un uz palikšanu,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Prieks, ka mums izdevies atjaunot senu un vēsturisku pagājušā gadsimta sākuma Rīgas pilsētvides sastāvdaļu, kas turklāt izmantojama arī praktiski – pilsētnieki un Rīgas viesi noteikti novērtēs šī brīvkrāna tīro un kvalitatīvo ūdeni, kas tek no pilsētas ūdensvada un tagad būs brīvi pieejams pašā galvaspilsētas centrā!”

SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis

Lai uzlabotu pilsētnieku apgādi ar tīru dzeramo ūdeni, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgas centrā tika iekārtoti vairāki desmiti arhitektoniski un mākslinieciski izveidotu artēzisko aku. Ievērojamākās no tām bija ar Rolanda statuju rotātā aka Rātslaukumā un aka ar tā saucamo Zelta bruņinieku Basteja laukumā. Saglabājies arī SIA “Rīgas ūdens” tagad atjaunotais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī iepretim ēkai Nr. 3 un ažūra kaluma ūdensņemšanas vieta Raiņa bulvārī iepretī ēkai Nr.29.

Pilsētas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas skatiet SIA “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Esplanādes parkā izstādīs unikālu objektu – lielformāta, kustīgus 3D tautastērpu svārkus

Dziesmu un Deju svētku nedēļas ietvaros, Esplanādes parkā no 3. līdz 9. jūlijam būs skatāma XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku goda virsvadītāju un virsdiriģentu, kā arī virsvadītāju un virsdiriģentu portretu izstāde. To papildinās unikāls un iespaidīgs objekts “Neapstājies griezies” – kustīgi 3D tautastērpa svārki, kas atdzīvosies un griezīsies virpulī, reaģējot uz izstādes apmeklētāju kustībām.

“Tautastērps ir viena no košākajām pērlēm mūsu kultūrvēsturiskajā mantojumā. Katrs tērps nes sava novada stāstu, lepnumu un vērtības, kas atspoguļots spilgtajās krāsās un rakstu rindās. Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par nacionālo vērtību saglabāšanu un cildināšanu, tādēļ ar šo instalāciju vēlamies pietuvināt ikvienu Svētku nedēļas apmeklētāju tautastērpa svārku radītajam enerģijas virpulim,”

stāsta Iveta Priedīte, Tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja.

Iespaidīgos lielformāta svārkus veido četru Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpu fragmenti. Kurzemi atspoguļo Bārtas tautas tērpa svārki, Zemgali Platones tērpa svārki, Vidzemi Kusas tērps un Latgali Kārsavas tautastērpa svārku raksti. Tautas tērpi izvēlēti sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru (LNKC), ar kuru palīdzību veikta arī oriģinālo tērpu 3D skenēšana. Tā veikta, lai, apdrukājot tekstilu, iespējami precīzāk spētu atdarināt tērpos izmantotos toņus un rakstus.

Šis objekts būs ne tikai patīkams acīm, bet arī aizraujošs ikvienam garāmgājējam, jo svārku virpuli aktivizēs kustību sensors. Proti, tuvojoties objektam, sensors uztvers kustību un tad iespaidīgā konstrukcija uzsāks griezties, gluži tā pat kā dejotāji ar deju soļiem iekustina tautas tērpu deju laukumā. Tieši svārku pacelšanās virpulī iedvesmojusi šī objekta mākslinieci Daci Izabellu Grundšteinu.

“Domājot par Dziesmu un Deju svētkiem, viena no spilgtākajām asociācijām ir tautastērpa svārku griešanās. Tā ir maģiska kustība, ko gribas sajust. Parasti šī griešanās pieredze ir gaužām īsa, tāpēc objekta ideja ir šo mirkli padarīt ilgāku un lielāku, pastiprināt un pievilkt tuvāk. Parasti cilvēks ir vai nu svārku griezējs vai vērotājs, toties tagad skatītājs ir divi vienā – pats var gan griezt, gan vērot,”

stāsta Dace Izabella Grundšteina, Magic B40 māksliniece.

Aicinām visus Rīgas viesus un iedzīvotājus no 3. līdz 9. jūlijam doties uz Esplanādes parku, kur būs iespēja apskatīt goda virsvadītāju un virsdiriģentu, kā arī virsvadītāju un virsdiriģentu portretu izstādi un kustīgo 3D svārku instalāciju. Turpretim pēc Svētku nedēļas izstāde ceļos uz tirdzniecības centra “Spice” Promenādi, kur to varēs aplūkot visas vasaras garumā, bet iespaidīgā svārku instalācija apceļos Latviju un būs skatāma tādās pilsētās kā Cēsis, Sigulda un Mārupe.

Rīga gatava ielīgošanas pasākumiem

, , , , , , , , ,

Rīga saposusies svētkiem, un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs līdz 22. jūnijam dažādās Rīgas apkaimēs ir aicināts baudīt svētku gaisotni ar tradicionālām dziesmām un dejām, vainagu pīšanu un brīvdabas kino vērošanu.

“Rīgas pašvaldība šogad Jāņos izsaka vēlējumu: lai zied visa pasaulīte! Jāņu svinēšana pilsētā notiks ziedos un zaļumos – Mežaparka Zaļajā teātrī, Dzegužkalnā un Grīziņkalnā, un pirms tam pilsētniekus priecēs arī tradicionālais Zāļu tirgus. Vienlaikus virkne ielīgošanas pasākumu, pilsētvides noformējums un daudzi citi pārsteigumi pilsētas laukumos, pļavās un parkos uzburs ziedošu svētku gaisotni pilsētā jau tagad. Turklāt svētku burvība Rīgā nepazudīs, jo uzreiz pēc Jāņiem pilsētā sāksies Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aktivitātes,”

saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Rīga šajos saulgriežos uzzied un pilsētvides noformējumu rotā pļavu ziedi. Jāņos viens no svarīgākajiem elementiem ir vainags – aizsardzības, saules un spēka simbols – tāpēc ar pilsētvides stendu palīdzību simboliski pilsēta ievīta ziedošā aizsardzības aplī. Pilsētas karogu konstrukcijas rotā saules elementi.

  • Vasaras saulgriežos, 21. jūnija vakarā, kultūrtelpā “Strops” Lucavsalā brīvdabas kino seansā rādīs kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tāpat kultūrtelpā “Strops” pļavnieku Zaļajā birzī uzstāsies folkloras kopa “Putni”. Šajā dienā arī pie kultūras centra “Imanta” ielīgošanas pasākumā “Sit, Jānīti, vara bungas” varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs kopā ar “Lielās koka spēles” un skatīties etno kompānijas “Zeidi”, deju kolektīvu “Imantieši”, “Mazais Andžiņš” un “Artava” koncertu.
  • Jau tradicionāli 22. jūnijā Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Doma laukumā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, kas piešķir Zāļu tirgum īpašu noskaņu.
  • Ielīgošanas pasākumu programmu, 22. jūnijā pirms Līgo nakts, noslēgs kultūrtelpas “Strops” ielīgošana Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas teritorijā, kopā ar jauniešu folkloras kopas “Banga” koncertu.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās:

  • Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”.
  • Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei.
  • Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.