Apvienos Rīgas zoodārzu un uzņēmumu “Rīgas meži”; gatavojas realizēt projektu “Himalaji”

Rīgas dome trešdien, 25. martā, nolēma apvienot pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” un “Rīgas meži”, kas ļaus īstenot Rīgas zooloģiskā dārza attīstības plānus līdz pat 2035.gadam. Jau tuvākajā laikā plānots sākt būvniecības darbus attīstības programmas pirmajam posmam “Himalaji”, kurā tiks izveidota šim reģionam atbilstoša dzīvnieku un augu vide, papildinot dzīvnieku bāzi ar Tibetas melno lāci un sniega leopardu.

“Šobrīd speram būtisku soli kapitālsabiedrību pārvaldībā, vienlaikus sniedzot iespēju uzņēmumam “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” īstenot ambiciozus attīstības plānus, lai tas spētu konkurēt globālo dzīvnieku labturības prasību ziņā, kā arī iepriecināt rīdziniekus un pilsētas viesus ar jaunām un mūsdienīgām ekspozīcijām. Diemžēl 2/3 no kopējās zooloģiskā dārza infrastruktūras ir morāli novecojusi, neatbilst mūsdienu standartiem, ir neefektīva un sarežģīti apsaimniekojama. Arī pasaulē dzīvnieku turēšanas prasības kļūst stingrākas dzīvnieku turēšanai zooloģiskajos dārzos. Tas ir jāattīsta par mūsdienu prasībām atbilstošu un modernu zooloģisko dārzu ar jaunām dzīvnieku zonām un objektiem, vadoties no labākajām Eiropas un pasaules pilsētu praksēm. Mūsu zooloģiskajam dārzam ir jāaug un jāattīstās, kas nepietiekamo investīciju dēļ nav darīts gadu desmitiem, bet, lai to veiktu, ir nepieciešama kapitālsabiedrību apvienošana, lai varētu zooloģiskais dārzs piesaistīt finansējumu,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Pēc zooloģiskā dārza vīzijas līdz ar Himalaju projekta īstenošanu apmeklētāju skaits pieaugtu vismaz uz pusi 2029. gadā, bet visa masterplāna īstenošana trīskāršotu apmeklētāju skaitu desmit gadu laikā.

E. Ratnieks norāda, ka līdzīgs piemērs ir Lodzas pašvaldība Polijā, kura 2016. gadā pieņēma daudzgadu investīciju lēmumu Orientarium attīstībai, ieguldot 109 miljonu eiro investīcijas, kas veicinājis apmeklētāju skaita pieaugumu no 220 tūkstošiem gadā pirms projekta sākuma līdz miljonam gadā šobrīd.

“Rīgas zoodārzam ir jābūt vietai, kur ģimenes vēlas atgriezties regulāri. Esam izvērtējuši vairākus scenārijus un secinājuši, ka, lai īstenotu Rīgas zooloģiskā dārza pārdzimšanu jaunā kvalitātē, nepieciešami ne tikai finanšu resursi jaunām ekspozīcijām, bet arī plašāka cilvēkresursu komanda. Vienlaikus apvienošana neietekmēs Rīgas zooloģiskā dārza zīmolu – tas turpinās darboties kā līdz šim,” akcentē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija.

Kapitālsabiedrību apvienošanas procesu vadīs Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Pirmā attīstības posma – Tibetas zonas – atklāšana plānota 2028. gadā ar 11 dzīvnieku ekspozīcijām, reģionam raksturīgiem apstādījumiem un reljefu, kā arī atpūtas zonu ar Tibetas ciemu.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ir ne tikai pilsētas, bet arī valsts mēroga lepnums ar vairāk nekā 100 gadu pastāvēšanas pieredzi un tas ir vecākais zooloģiskais dārzs Ziemeļeiropā. Rīgas zooloģiskais dārzs jau šobrīd ir spēcīga un nacionāli nozīmīga institūcija. 2025. gadā to apmeklēja 315 tūkstoši cilvēki, kolekcijā ir 353 sugu un 1750 dzīvnieki, un tas piedalās 67 Eiropas apdraudēto sugu programmās. Pērn zooloģiskajā dārzā piedzimuši 732 mazuļi.

Video ar preses konferenci par “Rīgas zooloģiskā dārzs” apvienošanu ar “Rīgas meži”.

Papildu informācijai:
Inese Ozoliņa
Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece
Mob. 26174731
inese.ozolina@riga.lv

Lieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā

, , ,

Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas.

Koncerti Lielajā piektdienā

Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 17.00 izskanēs orķestra “Rīga” koncerts. Programmas centrā ir jaundarba pirmatskaņojums – Viļņa Šmīdberga kompozīcija “Tēvam” orķestrim “Rīga” un sitaminstrumentu solo, ko atskaņot aicināts izcilais pašmāju perkusionists Guntars Freibergs. Dienā, kas kristīgajā tradīcijā iezīmē klusuma brīdi pirms Augšāmcelšanās, pirmatskaņots tiks komponista opuss, kas veltīts viņa mūžībā aizgājušā tēva piemiņai un piesātināts ar garīgu pārdomu noskaņu. Koncerts klausītājiem pieejams bez maksas. Ielūgumi saņemami no 27. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Savukārt Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Lielajā piektdienā izskanēs pianista Andreja Osokina un mecosoprāna Ievas Paršas koncertprogramma “Vēl vienu mirdzošu dienu”, kurā laicīgā un garīgā mūzika saplūdīs vienotā meditācijā par cilvēka iekšējo ceļu no ciešanām uz gaismu. Koncertā Johana Sebastiāna Baha un Franča Šūberta sakrālās nošu partitūras savīsies ar latviešu komponistu – Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Aivara Kalēja, Pētera Vaska, Aldoņa Kalniņa, Paula Dambja, Imanta Zemzara un citu izcilu skaņražu garīgo mantojumu. Bezmaksas ielūgumi no 23. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Šūpoles, radošās darbnīcas un olu krāsošana Uzvaras parkā un “Pavasara sasaukšanās” Imantā

Lieldienās, 5. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 17.00 pasākumā “Lieldienas Uzvaras parkā” apmeklētājus gaidīs plaša skatuves programma, desmit Lieldienu šūpoles un daudzveidīgas radošās darbnīcas – olu krāsošana, Lieldienu simbolu un tēlu veidošana no dabas materiāliem, tematiskas koka spēles. Uz skatuves ģimenes un bērnus priecēs vokālā studija “Tev un man”, kā arī izrāde bērniem “Krāsainā ola un lielais jautājums”, ar tautas tradīcijām iepazīstinās kopiena “Stiprās sievas” un folkloras draugu kopa “Skandinieki”, muzicēs grupa “Viedais fonogrāfs”, bet noslēgumā sagaidāma muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās. Pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.

Savukārt no plkst. 12.00 līdz 15.00 kultūras centra “Imanta” āra teritorijā norisināsies pasākums “Pavasara sasaukšanās”. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties Lieldienu aktivitātēs kopā ar latviešu tradīciju pārzinātājiem, šūpoties, piedalīties olu kaujās, radošajās darbnīcās un spēlēs, kā arī baudīt teātra izrādi bērniem “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos” un jaudīgu mūziku pavasara sasaukšanai enerģētiskās etnogrupas “Ogas” izpildījumā. Pasākumu vadīs Zane Reitere un Edgars Zilberts.

Pasākums “Raibu dienu krāsojam” Mežaparkā, “Lieldienu riču raču” kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

Otrajās Lieldienās – 6. aprīlī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 svinēt pavasara atgriešanos aicinātas ģimenes ar bērniem, lai izbaudītu dažādas aktivitātes, kas tiks organizētas gan iekštelpās, gan ārtelpā. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties olu stafetē, olu ripināšanas sacensībās, olu apgleznošanā, Lieldienu dekoru gatavošanas un citās izglītojošās un attīstošās darbnīcās, kā arī sportiskās aktivitātēs lieliem un maziem. Īpašs notikums – interaktīvie Latvijā ražotie gaismas–smilšu galdi un aktivitāšu dēļi bērniem projekta “Gaismas un sajūtu namiņš” piedāvājumā. Pasākuma teritorijā būs uzstādītas šūpoles, darbosies kafejnīca. Pasākumā muzikālos priekšnesumus nodrošinās koris “Fēnikss”, dīdžejs VinK un grupas “Elektrofolk” aizrautīgie un spilgtie mūziķi. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis.

Savukārt kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Otrajās Lieldienās ģimenes ar bērniem no piecu gadu vecuma priecēs koncerts “Lieldienu riču raču”. Radošajā darbnīcā Ziemeļblāzmas parkā jau no plkst. 12.00 bērnus gudrās un radošās spēlēs iesaistīs “Lielās koka spēles” komanda, bet plkst. 15.00 Lielajā zālē bērnus un vecākus gaidīs Orķestris “Rīga” un atraktīvais dziedātājs Daumants Kalniņš koncertā, kas aicinās doties muzikālā spēlē un sarunās iepazīstinās bērnus ar pasaulē populārāko galda spēļu vēsturi. Pie diriģenta pults – orķestra “Rīga” mežragu grupas koncertmeistars un diriģents Mārcis Miķelsons. Bezmaksas ielūgumi uz koncertu pieejami no 30. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Plkst. 16.00 kultūras centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Lux Paschalis”, kurā muzicēs senās mūzikas ansamblis “ÆLDMUSIC”.

Savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00 gaidāms grandiozs un emocionāli piesātināts muzikāls piedzīvojums – oratorija “Mesija”, kas vienos mūzikas cienītājus, ticības nesējus un mākslas baudītājus, dāvājot neatkārtojamu garīgu un estētisku mūzikas pieredzi. Koncertā uzstāsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis, soprāns Aija Veismane, alts Agneta Otaņķe, tenors Mārtiņš Zvīgulis, bassbaritons Daniils Pogoriless, timpāni Normunds Everts, ērģeles spēlēs Ilze Reine.

5. un 6. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi visas dienas garumā aicināti izšūpoties Lieldienu šūpolēs Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā.

Lieldienu svētku noformējums pilsētvidē

Šogad Rīga Lieldienas sagaida ar košu un dzīvespriecīgu pilsētvides noformējumu, kas aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus sajust pavasara atnākšanu un svētku noskaņu visā pilsētā.

Rīgas ielās, laukumos un parkos redzami krāsaini plakāti, kas grafiski ilustrē pavasara uzplaukšanu pilsētvidē. Tajos izmantoti stilizēti ziedi, zaļumi un Lieldienu simboli —svētkiem raksturīgi motīvi, kurus aicinām pamanīt, pastaigājoties pa pilsētu. Krāsas un stilizētās formas rada viegli uztveramu un pozitīvu svētku noskaņu, kas saprotama dažādām auditorijām, vienlaikus saglabājot mūsdienīgu un atpazīstamu vizuālo valodu.

Svētku sauklis “Uzplauksti Rīgā!” simboliski aicina ikvienu vērot pavasara pārmaiņas dabā un pilsētā, izbaudīt kopā būšanas prieku un svinēt Lieldienas pilsētvidē. Tas ir aicinājums ne tikai svinēt svētkus, bet arī sajust, kā līdz ar pavasari atdzīvojas Rīga.

SIA “Associates Partners et Sons” radītais Lieldienu vizuālās identitātes svētku noformējums balstās idejā par pilsētu kā dzīvu, augošu un nepārtraukti mainīgu vidi, kurā pavasaris ienāk ar krāsu, kustību un prieku. Koncepts akcentē dabas atmodu un pilsētas ritmu, aicinot ieraudzīt pavasara zīmes ikdienas gaitās.

Svētku laikā Doma laukumā ikvienu priecēs dizaina objekti “Mūsu mājas” ar krāsainām lentēm jaunā kompozīcijā, bet Bastejkalnā “3D puķes” jaunās krāsās. Savukārt Līvu laukumā būs izvietots vides dizaina objektu komplekts “Mājup!”.

Uzvaras parkā, kur plānoti galvenie Lieldienu pasākumi, svētku noskaņu radīt palīdzēs vides dizaina objekts “Mājup ziedos”, kā arī vides dizaina kompozīcija “Saules dzirnas” daudzkrāsu veidolā.

Lieldienās galvaspilsētā ikviens aicināts izšūpoties Lieldienu šūpolēs, kas 5. un 6. aprīlī būs izvietotas Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā, kā arī pie Kultūras centra “Imanta” un Kultūras pils “Ziemeļblāzma”. Vides dizaina objekti Lieldienu noskaņās rotās pilsētu no 23. marta līdz 10. aprīlim, bet “Saules dzirnas” Uzvaras parka šūpoļu zonā turpinās priecēt līdz pat 29. maijam.

Rīgas Meža kapos plānots būvēt jaunu kolumbāriju

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Projekts paredz degradētas teritorijas labiekārtošanu un jaunas piemiņas vietas izveidi, vienlaikus saglabājot kapsētas ainavisko raksturu un integrējot jauno būvi esošajā vidē.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Lai arī jaunā kolumbārija celtniecību bijām iecerējuši pērn, patiesi ceru, ka to varēsim īstenot jau šovasar. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss projekta īstenošanai, un kolumbārija izbūvi plānots sākt šogad.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk:

  • par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.
  • par Latvijas kapsētām – ŠEIT.

 

Ķīšezerā izveidota jauna laivu ielaišanas vieta

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden pabeidzis jauna slipa – laivu ielaišanas vietas ar pievedceļa – izveidošanu Ķīšezerā blakus Ezermalas ielai 20C.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādu vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Ķīšezerā bija apgrūtināta. Pērn šādu vietu izveidojām Juglas ezerā, un tagad arī Ķīšezerā izveidota bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Projekta īstenošana uzlabos Ķīšezera pieejamību iedzīvotajiem rekreācijai un makšķerēšanai. Papildus slipa izbūvei tiek nodrošināta arī ērta piebraukšana autotransportam, ar kuru tiks pievesti/aizvesti kuģošanas līdzekļi.

Kā ziņots, lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā tika izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

 

Ar piemiņas pasākumiem un svinīgiem koncertiem Rīgā atzīmēs Lāčplēša dienu

, , , , ,

Ar piemiņas brīžiem un svinīgiem koncertiem 11. novembrī galvaspilsētā tiks atzīmēta Lāčplēša diena.

Rīgas pasākumu programmu aizsāks tradicionālais piemiņas brīdis Sudrabkalniņā, kurā piedalīsies Rīgas domes un pašvaldības pārstāvji, Rīgas Kurzemes rajona Politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Bierants Ignāts, kapelāns Guntis Kalme, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Āgenskalns”, Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” vīru kopa “Vilki”, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona pārstāvji.

Savukārt plkst. 16.00 ar piemiņas brīdi kritušo karavīru piemiņai Rīgas Brāļu kapos sāksies ikgadējais pasākums “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”, kura laikā ikviens aicināts pievienoties lāpu gājienam no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības laukumam un plkst. 18.00 pie Brīvības pieminekļa brīvības cīnītāju godināšanai, piedaloties vīru kopai “Vilki”. Pēc tā gājiens turpināsies līdz 11. novembra krastmalai un noslēgsies plkst. 18.40 ar uguns plosta palaišanu Daugavā pie Akmens tilta. Pēc plkst. 19.00 paredzēta sadziedāšanās Daugavmalā pie Rīgas pils mūra vīru kopas “Vilki” vadībā.

Koncertprogramma Uzvaras parkā, koncerti “Mazajā ģildē”, koncertzālē “Ave Sol”, Ziemeļblāzmas parkā

Godinot Latvijas brīvības cīņās kritušos cīnītājus, no plkst. 19.00 līdz plkst. 22.30 Uzvaras parku pieskandinās koncertprogramma “Saules mūžs”. Tajā piedalīsies postfolkloras grupa “Iļģi”, jaunfolka grupa “Jauno Jāņu orķestris”, bet koncerta kulminācijā izskanēs jaundarbu programma “Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt tās komponēt tika aicināti Valts Pūce, Sniedze Prauliņa, Jānis Strazds, Uldis Marhilēvičs, Kristaps Krievkalns, Ingars Viļums, Kaspars Zemītis, Arturs Maskats, Uģis Prauliņš, Jēkabs Nīmanis, Jānis Lūsēns un Kārlis Lācis.

Jaundarbu programmu ar Latvju dainām “Saules mūžs” izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis, Ludvigs un pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā.

Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” svētku laukumā plkst. 19.00 norisināsies pasākums “Sveces liesmu iededzam” – sadziedāšanās pie ugunskuriem kopā ar mūziķiem Kasparu Markševicu (ģitāra, balss) un Māri Ozolu (klavieres). Būs silta tēja, patriotiskas dziesmas un sirsnīga kopā būšana. Klausītāji un skatītāji aicināti ierasties ar savu svecīti.

Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” plkst. 19.00 izskanēs koncerts “Latvijas pakalnos ozoli deg!”, kurā piedalīsies kamerkoris “Frachori” (mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands, diriģents Andrejs Mūrnieks), solisti Guntars Ruņģis, Annija Putniņa, Jānis Ruņģis (ģitāra) un Māris Žagars (klavieres).

Lāčplēša dienas vakarā jau tradicionāli noritēs pasākums arī koncertzālē “Ave Sol” “Daugavmalā mierīgs vakars”, kurā no plkst. 19.00 līdz pat 22.00 ar īpaši šim vakaram gatavotu programmu uzstāsies Emīla Dārziņa jauktais koris, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Aigars Reinis (ērģeles), Agnese Egliņa (klavieres), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Marta Paula Pauliņa (kokle), Toms Timofejevs (basģitāra), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra).

Šajā pašā laikā – 19.00 pretējā Daugavas pusē, Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā uz koncertu “Brīvības gaismā” aicina Orķestris “Rīga”, akordeonists Artūrs Noviks un diriģents Artūrs Oskars Mitrevics. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu no 4. novembra plkst. 10.00 pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv.

No 11. līdz 18. novembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” gaidāma patriotisma nedēļa. 11. novembrī no plkst. 12.00 līdz 13.00 un no plkst. 14.00 līdz 15.00 notiks lekcija “Latvijas valsts dibināšana”. Ieeja ar derīgu ieejas biļeti muzejā. Obligāta pieteikšanās, rakstot uz e-pasta adresi jugendstils@riga.lv vai zvanot pa tālruni 67181465.

Vairāk par valsts svētku mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas pašvaldības sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

RĪGAS MEŽI atsāk saudzīgu meža kopšanu un ainavu veidošanu Mežaparkā

SIA “Rīgas meži” oktobra otrajā pusē atsāk meža kopšanu un ainavu veidošanu uzņēmuma apsaimniekotajā kultūras un atpūtas parkā Mežaparks. Darbi norisināsies teritorijā starp bijušo slidotavu un Zaļo teātri, sākot no slidotavas puses. Mežizstrāde tiks veikta arī disku golfa parkā, tādēļ aicinām apmeklētājus būt uzmanīgiem un ievērot drošības norādes un pārvietošanās ierobežojumus.

Pirms darbu uzsākšanas “Rīgas meži” tikās ar Mežaparka attīstības biedrību, lai pārrunātu darbu apjomu un secību. Tikšanās laikā uzņēmuma pārstāvji uzsvēra, ka meža kopšana Mežaparkā nav ierasta mežizstrāde – šajā teritorijā katrs koks tiek individuāli izvērtēts, rūpīgi izsverot, vai tam ir attīstības potenciāls vai tomēr koks ir nozāģējams. Tāpat uzņēmuma pārstāvji aicināja iedzīvotājus izteikt savu viedokli par konkrēto mežaudzi un tās kopšanu. Iedzīvotāji aicināti sūtīt viedokļus un komentārus uz e-pastu: pr@rigasmezi.lv

Meža kopšanas darbi Mežaparkā tika uzsākti 2023. gada decembrī, ar pārtraukumiem putnu ligzdošanas laikā. Līdz šim mežizstrāde veikta teritorijā no Janševska prospekta līdz Zaļajam teātrim, kā arī starp Meža prospektu un slidotavu.

Mežaparkā tiek pielietota īpaši saudzīga mežizstrādes pieeja – darbi tiek veikti, izmantojot meža un zemsedzes struktūru saudzējošu tehniku. Pamežs un koki tiek zāģēti tikai ar rokas motorinstrumentiem, savukārt zaru un kokmateriālu izvešana līdz parka celiņiem notiek ar mazgabarīta, rokas vadāmu tehniku jeb “dzelzs zirgu”.

“Mežaparka mežizstrāde ir paraugs ilgtspējīgai un saudzīgai pilsētas mežu apsaimniekošanai. Plānojot meža kopšanu, mums ir svarīgs sabiedrības viedoklis — regulāri tiekamies ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu aktuālos darbus. Arī šogad aicinām iedzīvotājus uzdot jautājumus un dalīties viedokļos, lai kopīgi pilnveidotu darbu kvalitāti. Mežaparka mežizstrādi kā ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas paraugu ir iepazinuši arī citu valstu eksperti, tostarp ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību paneļa un mežu sertifikācijas pārstāvji, kuri atzinīgi novērtējuši “Rīgas mežu” pieeju pilsētas mežu pārvaldībā.”

uzsver “Rīgas mežu” valdes loceklis Jānis Ģērmanis

Darbi Mežaparkā tiek organizēti atbilstoši šīs teritorijas lokālplānojumam, uz tā pamata izstrādātajam Meža apsaimniekošanas plānam, kā arī saskaņā ar tieši šim meža masīvam sagatavoto Meža ainavu dizaina plānu. Tas paredz specifiskus, konkrētajai teritorijai atbilstošus darbus, kas uzlabo rekreācijas vērtību, vienlaikus saglabājot dabas daudzveidībai nozīmīgus elementus.

Kopjot mežu, tiek ievēroti atbildīgas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi, ko nosaka “Rīgas mežiem” piešķirtie starptautiskie sertifikāti. Apsaimniekošanā tiek ņemti vērā iedzīvotāju ieteikumi, aptauju rezultāti, kā arī fakts, ka šajā mežā ir Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi – veci vai dabiski boreāli meži un mežainas kāpas.

Arī turpmāk “Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar Mežaparka meža kopšanas gaitu. Visērtāk sekot līdzi jaunumiem iespējams sociālajos tīklos, īpaši Facebook, izmantojot mirkļbirku #MežaparkaMežaKopšana.

Par plānotajiem darbiem Mežaparka mežā

Mērķis: izkopt mežu, uzlabot atpūtas iespējas, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī radīt neskartas vietas meža dzīvniekiem.

Plānotais ilgums: līdz 2026. gada pavasarim.

Darbu platība: līdz 15 ha.

Galvenie posmi: pameža tīrīšana, koku ciršana, kokmateriālu un zaru izvešana, meža celiņu un stigu sakārtošana.

Krautuvju vietas: īslaicīgi – gar asfaltētajiem celiņiem; ilgtermiņā – bijušās slidotavas teritorijā.

Darbu virziens: no slidotavas vai autostāvvietas Meža prospektā uz Zaļo teātri.

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgā ar dažādiem pasākumiem un gadatirgu Doma laukumā atzīmēs Miķeļdienu

, , , ,

Jau šajā nedēļas nogalē, 27. un 28. septembrī, Rīgā norisināsies dažādi Miķeļdienai veltīti pasākumi. 27. septembrī no plkst. 9.00 līdz 17.00 pašā Vecrīgas sirdī, Doma laukumā ar rudens ražas svētku pasākumu “Miķeļdienas gadatirgus” tradicionāli godināsim skaistu, latvisku ieražu – senos gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētkus – Miķeļus.

Miķeļdienas gadatirgus būs īsta rudens garšu un smaržu parāde – Latvijas laukos un dārzos augušas daždažādas rudens veltes – ogas, augļi un dārzeņi, saimnieču un saimnieku gatavoti daudzveidīgi gardumi, tostarp siers, pašcepta maize, svaigs medus un daudz kas cits. Tirgus priecēs arī ar plašu etnogrāfisku un mūsdienīgu lietišķās mākslas darinājumu klāstu.

Visas dienas garumā apmeklētājus priecēs skatuves programma, kurā uzstāsies Rīgas folkloras kopas, orķestri un deju kolektīvi, kā arī vieskolektīvs no Norvēģijas.

Doma laukumā varēs dzirdēt pūtēju orķestri “Fanfara”, bērnu vokālo ansambli “Magonīte”, bērnu deju ansambli “Teiksmiņa”, bērnu un jauniešu vokālais ansambli “Kolibri”, orķestri “Rīga”, bērnu deju ansambli “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvu “Oglīte” un senioru deju kolektīvu “Oglīte”, bērnu deju ansambli “Dzīpariņš”, tautas deju kolektīvu “Dzīpars”, pūtēju orķestri “Stabekk Janitsjarorkester” (Bærum, Norvēģija), jauniešu deju kolektīvu “Dejotprieks” un vidējās paaudzes deju kolektīvu “Dejotprieks”, folkloras kopu “Abra” un tautas deju ansambli “Liesma”. Noslēgumā plkst. 16.00 uzstāsies ballīšu grupa “Perlamutrs”.

Miķeļdienas pasākumi “Mazajā ģildē”, Imantā un Mežaparkā

Savukārt 28. septembrī no plkst. 12.00 līdz 13.00 Mazās ģildes dārzā norisināsies Miķeļdiena ar sievu folkloras kopu “Vilcenes” dalību, ar kuru kopā izdziedāsim tautas dziesmas, iesim rotaļās, uzzināsim un atgādināsim viens otram Miķeļdienas ticējumus, paražas un nobaudīsim ražas augļus.

Kultūras centrā “Imanta” pasākumā “Miķelīt’s bagāts vīrs” no plkst. 12.00 līdz 14.00 notiks radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem, Miķeļdienas rotaļas, rudens spēļu turnīrs, “Jumja ķeršanas sacensības”, konkursizstāde ar netipiskas formas augļiem un dārzeņiem, kā arī Miķeļdienas ražas tirdziņš. Skatuves programmā plkst. 12.15 varēs vērot izklaidējošu monoizrādi bērniem “Kur pazudis vilks?”, vēlāk muzicēs etno grupa “Zeidi”, norisināsies gadskārtu spēles, konkursi, mīklas, kam sekos grupas “Tā kā pērn” uzstāšanās. Miķeļdienas pasākums noslēgsies ar spēļu un konkursizstādes uzvarētāju apbalvošanu un radošo darbnīcu darinājumu demonstrēšanu. Pasākums piemērots ģimenēm ar bērniem, vada Raitis Zapackis un Līga Broduža.

Arī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē un ārtelpā norisināsies Miķeļdienas pasākums “Iegriez sauli Miķeļos!”. No plkst. 12.00 būs radošās darbnīcas, konkursi, spēles un sportiskas aktivitātes bērniem, Valsts robežsardzes informatīvā telts, tirdziņš, DJ VinK priekšnesums, rotaļas, sadziedāšanās ar folkloras kopu “Malībieš`”, kā arī grupas “Jakob Noiman festival band” koncerts. Pasākuma vadītājs Juris Mūrmanis.

Rudens saulgriežu svinības Tallinas ielas kvartālā

Ar devīzi “Miķelis nāk kvartālā” 27. septembrī no plkst. 15.00 līdz 23.00 Miķeļdienas svinības norisināsies arī Tallinas ielas kvartālā, kur varēs dzirdēt duetu “Čipsis un dullais”, kantrī mūzikas apvienību “Dēka”, tautas mūzikas apvienību “Raxtu Raxti”, Rihardu Zaļupi, repa improvizācijas kolektīvu “Brīvrunu projekts”, folkloras kopu “Brička”, etno grupu “Zeidi”, kantrī mūzikas grupu “Dakota”. Tallinas ielas kvartālā gaidāms arī Miķeļdienas tirdziņš, meistardarbnīcas, rituāli un dažādas aktivitātes.

Visos pasākumos ieeja bez maksas.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē kultura.riga.lv un Rīgas pašvaldības Facebook kontos “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Ķīšezera pludmalē notiks dronu demonstrācija

No 24. līdz 26. septembrim Rīgā norisinās starptautisks forums, kurā valsts un pašvaldību pārstāvji, pētnieki un tehnoloģiju eksperti no visas Eiropas diskutēs par mākslīgā intelekta, 5G un dronu izmantošanu sabiedrības drošības un pilsētu pārvaldības uzlabošanā. Forumā pulcēsies starptautisko projektu 5G4LIVES un AI4CITIZENS dalībnieki.

Foruma laikā ceturtdien, 25. septembrī, Ķīšezera pludmalē Pāvu ielā 12 plkst. 14.30 notiks dronu demonstrācija, kur rādīs, kā 5G tīkls, droni un mākslīgais intelekts spēj nodrošināt ātrāku reakciju ārkārtas situācijās un palīdzēt glābt dzīvības. Droni, kas, aprīkoti ar 4K kamerām, termāliem sensoriem un 5G savienojumu, demonstrēs, kā ārkārtas situācijās iespējams reaģēt daudz ātrāk nekā līdz šim. Pasākumā aicināti piedalīties mediju pārstāvji.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis un citi tehnoloģiju eksperti.

Meža kapos atjaunots Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapa piemineklis

Rīgas pašvaldība šovasar Meža kapos atjaunojusi Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa ansambli, kā arī sakārtojusi tā priekšlaukumu un veikusi ceļu seguma atjaunošanu. Otrdien, 16. septembrī, Rīgas domes amatpersonas apmeklēja Meža kapus, lai iepazītos ar paveikto un pārrunātu tālākos darbus galvaspilsētas kapsētu sakārtošanā.

“Jānis Čakste bija viens no izcilākajiem demokrātiem, kura vārds izcelts arī pasaules līmenī. Bija laiks, kad šī piemiņas vieta tika aizliegta, bet kalpoja par iedvesmu demokrātijas atjaunošanai. Jūtos īpaši gandarīts, ka Rīgai ir bijusi iespēja pēc zināma laika notīrīt un atjaunot šo ansambli, kas apliecina mūsu un Čakstes vēsturisko mīlestību pret Latviju. Valsts pirmā prezidenta 166.dzimšanas dienas nedēļā, iepazīstoties ar paveikto, rodas īpašas sajūtas, ka piemineklis un tā priekšlaukums atkal kļūst par vietu, kur godināt mūsu pirmo prezidentu,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens.

Mājokļu vides departamenta Kapsētu pārvalde šovasar piemineklim veikusi vispārēju granīta virsmu tīrīšanu, virsmu specializēto tīrīšanu ar mikroabrazīvu, lokālu šuvju iestrādi, izmantojot poliuretāna blīvlīstes un virsmu apstrādi ar ilgstošas iedarbības biocīdu. Tāpat darbu gaitā veikta ceļa seguma un pieminekļa priekšlaukuma atjaunošana.

piemineklis Jānim Čakstem

Piemineklis veidots no deviņus metrus augstas stēlas ar J. Čakstes portretu profilā, zem tā ir uzraksts “Jānis Čakste. 1859–1927”, virs portretreljefa – krusts. Abās pusēs izliektas, no granīta kvadriem mūrētas sienas, kuru sānu daļās reljefā izkalti sēru tēli – kreisajā pusē jauna sieviete noliektu galvu, labajā – senlatviešu karavīrs ar vairogu, kurš nodzēš dzīvības lāpu. Mākslas darba autori bija tēlnieks Kārlis Jansons un arhitekts Alfrēds Birkhāns.

Kapa pieminekli atklāja 1935. gada 14. septembrī. Padomju okupācijas režīma laikā J. Čakstes pieminekli norobežoja ar liepu dzīvžogu un soliņiem. Sava veida politisks protests bija svecīšu nolikšana pie pieminekļa mirušo piemiņas dienā, pret kuru iespēju robežās cīnījās padomju milicija.

 

Rīgas pašvaldības vadība un skolēni Mežaparkā jaunās sākumskolas pamatos iemūrēja laika kapsulu

Pirmdien jaunās sākumskolas Mežaparkā skolēni un Rīgas domes vadība iemūrēja laika kapsulu ar vēstījumu skolas pamatos, lai jau 2027. gada rudenī bērni varētu sākt mācības jaunajā izglītības iestādē. Šī būs pirmā pēc neatkarības atjaunošanas uzbūvētā izglītības iestāde Rīgā.

Jaunā skola atradīsies Rīgā, Sudraba Edžus ielā 2. Plānotais skolēnu skaits skolā kopumā būs 468 bērni 1.- 6. klašu grupā ar trīs paralēlklasēm, katrā klasē pa 26 skolēniem. Plānots, ka skolā strādās 50 pedagogi un ap 20 tehniskie darbinieki.

“Šis ir patiesi vēsturisks brīdis visai pilsētai, bet īpaši Mežaparka un Čiekurkalna apkaimēm. Jaunā skola stiprinās apkaimju identitāti, dos vecākiem drošību un bērniem – skaistu un iedvesmojošu vidi, kur mācīties un augt. Mēs ieguldām mūsdienīgās izglītības iestādēs, lai Rīga būtu pilsēta, kurā gribas dzīvot, audzināt bērnus un palikt ilgtermiņā. Katra jauna skola nozīmē arī sakārtotu infrastruktūru, drošākas ielas, jaunas iespējas pedagogiem un darba vietas rīdziniekiem. Paldies visiem kolēģiem domē, arhitektiem un būvniekiem, kas strādā pie šī projekta īstenošanas,”

uzsver Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs

“Pēdējo gadu laikā Rīga ir panākusi vēsturiskas investīcijas skolu atjaunošanā, un šis projekts turpina šo ceļu. Mežaparks un Čiekurkalns ir strauji augošas apkaimes, kurās ienāk arvien vairāk jaunu ģimeņu. Tuvējās skolas ir pārpildītas, un bērniem nepieciešama moderna, droša un radoša mācību vide. Jaunajā skolā būs daudz mūsdienīgu risinājumu – klases tiks veidotas daudzfunkcionālas ar iespēju apvienot līdz pat 3 klašu blokus par vienu kopīgu telpu, kā darbnīcu, radošu vietu skolnieku izgudrojumu radīšanai un eksponēšanai. Iekšpagalmu veidos skolas centrālā pagalma daļa ar “zaļajām” āra klasēm, kā arī rekreācijas un mierīgās atpūtas zona gleznošanas nodarbībām un sakņu dārziņš ar nelielu siltumnīcu. Lielu iekšpagalma daļu veidos daļēji publiski pieejami rotaļu un sporta laukumi, kas būs paredzēti dažādām vecuma grupām un atšķirīgas intensitātes aktivitātēm,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks

“Šī patiesi ir liela diena Rīgai un jo īpaši Mežaparka un Čiekurkalna apkaimēm – ir pagājuši 30 gadi kopš Rīgā durvis vēra jaunākā mūsu pilsētā uzbūvētā pašvaldības skolas ēka, kurā ir Hanzas vidusskola. Privātais izglītības sektors skolu telpu infrastruktūrā investē aktīvāk, kā piemēram, privātskola Patnis, kas šoruden atklāja jaunu skolas piebūvi, un lai tas kalpo arī pilsētai par pamudinājumu turpināt ceļu uz jaunu, modernu mācību vidi, kas ir priekšnoteikums arī lielākam mācīties priekam. Laika kapsulā vēstījumam nākotnes rīdziniekiem pievienoju simbolisku Straumes kaķa figūriņu – lai tā ir kā zīme, ka spēsim konkurēt visaugstākajā līmenī, ja būsim radoši. Lai kaķītis rāda mums ceļu arī turpmāk,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis

“Uzskatu, ka šis pasākums ir sākums kaut kam lielam un jaunam mūsu skolas attīstībā. Un galvenie ieguvēji ir šie bērni, kas kuplā skaitā atnāca uz pasākumu, jo viņi jau pēc diviem gadiem šeit mācīsies. Bērniem šis ir liels notikums, un viņi nākotnes kapsulai sarakstīja savus vēlējumus,”

norāda Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane

Projekta kopējās būvdarbu izmaksas 15,3 miljoni eiro (ar PVN), no tiem paredzēts piesaistīt Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu 5 milj. eiro apmērā.

Kopējā gruntsgabala platība 26 690 m2, apbūves laukums – 4 882 m2; 0. stāva platība – 3992,9 m2, 1. stāva platība – 4179,5 m2.

Skolas teritorijā paredzēts izbūvēt arī futbola sporta laukumu ar skrejceļiem un tāllēkšanas sektoru, multifunkcionālo laukumu, zaļo klasi, rotaļu un vingrošanas elementus, 119 riteņu statīvus, kā arī bagātīgus koku un krūmu apstādījumus.

Šogad plānots izbūvēt galvenās ēkas pirmo stāvu un pārsegumu. Nākamgad – pabeigt galvenās ēkas nesošās konstrukcijas (grīdas, sienas, griestus un jumtu), fasādes apdari un iekšējos inženiertīklus, kā arī uzsākt teritorijas labiekārtošanu.

Plānotais projekta īstenošanas termiņš: 2025. gada 4. jūlijs – 2027. gada 4. maijs.

  • Projekta būvniecību veic SIA “TORENSBERG”
  • Būvuzraudzību SIA “Prokrial”
  • Par projekta vadību un izpildi atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.