Rīga

Noslēgumam tuvojas Rīgas attīstības programmas 2021.−2027. gadam (turpmāk – Attīstības programma) 1. redakcijas izstrāde. Šajās nedēļās Stratēģiskās vadības pārvalde par paveikto informēs Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteju, kā arī komisijas un darba grupu deputātus, iepazīstinot ar pilsētas attīstības prioritātēm, uzdevumiem, kā arī rīcībām un investīciju projektiem nākamajā plānošanas periodā. Savukārt maija otrajā pusē Attīstības programmas 1. redakciju plānots nodot publiskai apspriešanai.

Izstrādājot jauno programmu, kā prioritārie galvaspilsētas attīstības virzieni ir noteikti:

  • Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā.
  • Dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide.
  • Laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai.
  • Kvalitatīva un pieejama izglītība.
  • Daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamība.
  • Mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība.
  • Veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta.
  • Konkurētspējīga pilsēta ar inovatīvu ekonomiku.
  • Daudzveidīga un autentiska kultūrvide.

Katram no stratēģiskajiem virzieniem sagatavoti nepieciešamo rīcību un investīciju plāni.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls:

Noslēgumam tuvojas nozīmīgs un apjomīgs process Rīgas attīstības plānošanā. Izstrādājot galvaspilsētas jauno attīstības programmu, esam konsultējušies un procesā aktīvi iesaistījuši pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora ekspertus. Jau drīz jaunā attīstības programmas izstrādātā redakcija tiks nodota apspriešanai vēl plašākam interesentu lokam, lai rezultātā attīstības programmā plānotās prioritātes, uzdevumi, rīcības un investīciju projekti tiktu plaši izdiskutēti un pilnveidoti. Iecerēts, ka to apstiprināšanai Rīgas domē varēsim virzīt vasaras otrajā pusē.”

Attīstības programma ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, kas noteiks galvaspilsētā prioritāri risināmos jautājumus turpmākajos septiņos gados, kā arī koordinēs pašvaldības iestāžu darbu stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Darbs pie Attīstības programmas sākās 2018. gadā. Šajā laikā izvērtētas pilsētas attīstības tendences un novērtēta līdzšinējā politika, apzināti un analizēti starptautiskie un nacionālie plānošanas dokumenti, veiktas plašas konsultācijas ar pašvaldības iestādēm, kā arī apzināts nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu viedoklis. 2019. gada nogalē definētas deviņas attīstības prioritātes, un kopš tā laika darba grupas strādājušas pie to satura detalizēšanas, kā arī rīcību un investīciju projektu apzināšanas un vērtēšanas.

Līdz jaunās Attīstības programmas apstiprināšanai ir spēkā Rīgas attīstības programma 2014.−2020. gadam.

Plakāts

Lai nodrošinātu vienotas kvalitātes un iedzīvotāju vajadzībās balstītus pakalpojumus visā Rīgas teritorijā un efektīvu pilsētas apkaimju attīstību, no šī gada 1.maija darbu sāks jaunizveidotais Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs. 

Apkaimju iedzīvotāju centrs izveidots, veicot Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra reorganizāciju, lai spēcinātu sadarbību ar apkaimju iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, kā arī attīstītu iedzīvotāju iniciatīvu koordinēšanas virzienu Rīgas pašvaldībā. 

No 1. maija Rīgā darbu sāks pieci Apkaimju iedzīvotāju centra punkti. Trīs no tiem darbosies jau esošajās pašvaldības klientu apkalpošanas vietās: centrā – Brīvības  ielā 49/53, Āgenskalnā – E.Smiļģa ielā 46 un Maskavas forštatē – Daugavpils ielā 31. Papildus izveidoti divi klientu punkti Teikā – Ieriķu ielā 43a un Bolderājā – Gobas ielā 6a. Savukārt no 1. maija iedzīvotāju pieņemšana Kungu ielā 7/9 un Dzirciema ielā 28 vairs nenotiks, tā vietā iedzīvotāji aicināti vērsties sev tuvākajā Apkaimju iedzīvotāju centra punktā. 

Apkaimju iedzīvotāju centra punktos darbosies projektu vadītāji apkaimju attīstības jautājumos (apkaimju koordinatori), kuri nodrošinās tiešu saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Iedzīvotāji savas iniciatīvas varēs realizēt tiešā sadarbībā ar koordinatoru, neapmeklējot citas pašvaldības iestādes. Piemēram, ja biedrība savā apkaimē vēlēsies izvietot soliņu, tad vairs nevajadzēs doties uz virkni departamentu un kapitālsabiedrību, lai to saskaņotu. Par iniciatīvas virzību rūpēsies koordinators.  

Apkaimju koordinatoru galvenie uzdevumi būs proaktīva iedzīvotāju vajadzību izzināšana un informēšana par līdzdalības iespējām savas apkaimes attīstīšanā, komunikācijas veicināšana starp iedzīvotājiem, pašvaldību un dažādām pašvaldības struktūrvienībām iniciatīvu virzībā un iedzīvināšanā, kvalitatīvas atgriezeniskās saites nodrošināšana, nepieciešamā atbalsta sniegšana apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām to darbībā, kā arī virzība uz kopienas saliedēšanu. 

Apkaimju iedzīvotāju centra punktos, tāpat kā līdz šim, darbosies klientu apkalpošanas nodaļas, turpinot sniegt pakalpojumus, kurus līdz šim varēja saņemt Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, kā arī palīdzot iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanā, e-pakalpojumu lietošanā un dažādu pašvaldības speciālistu attālināto konsultāciju nodrošināšanā.  

Klientu apkalpošanas jomu ir paredzēts attīstīt, arvien papildinot pakalpojumu klāstu, kā arī nodrošinot “vienas pieturas aģentūras” principa ievērošanu pakalpojumu sniegšanā, cita starpā pārņemot no izpilddirekcijām un koncentrējot viena pakalpojumu sniedzēja pārziņā atļauju izsniegšanu ielu tirdzniecībai un mazdārziņu nomas līgumu parakstīšanu nomniekiem. 

Pakalpojumu saņemšana kļūs saprotamāka, ātrāka un vienkāršāka. Piemēram, līdz šim, lai pieteiktu atļauju ielu tirdzniecībai pašvaldības iekārtotajās vietās, bija jādodas uz attiecīgo izpilddirekciju, tagad atļauju pašvaldības iekārtotajās vietās varēs pieteikt un saņemt jebkurā klientu centrā. Tāpat iepriekš, lai saskaņotu jaunas ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu un pieteiktu atļaujas saņemšanu, bija nepieciešams vērsties vairākās iestādēs, tagad pastāvīgā ielu tirdzniecība ir pārdēvēta par reģistrēto tirdzniecību un, ierosinot jaunas ielu tirdzniecības ierīkošanu, vienlaicīgi  iespējams gan saskaņot jauno vietu, gan arī saņemt tirdzniecības atļauju. 

Tostarp kā jauns pakalpojums iedzīvotāju ērtībai Apkaimju iedzīvotāju centrā tiks organizētas “virtuālās konsultācijas” – iedzīvotājiem pēc iepriekšēja pieraksta būs nodrošināta iespēja saņemt konsultāciju no nozaru departamenta speciālistiem par sev interesējošiem jautājumiem. Sākotnēji plānots pilotprojektā nodrošināt konsultācijas ar Mājokļu un vides departamenta speciālistiem par departamenta sniegtajiem pakalpojumiem un departamenta kompetencē esošajiem jautājumiem, nākotnē pakāpeniski papildinot pieejamo speciālistu konsultāciju klāstu. Virtuālās konsultācijas tiks nodrošinātas visās centra teritoriālajās atrašanās vietās. 

30. aprīlī savu darbību beigs pašvaldības izpilddirekcijas, kuru funkcijas tiek nodotas citām pašvaldības institūcijām, nodrošinot to, ka konkrētas pašvaldības funkcijas nebūs sadalītas pa vairākām pašvaldības institūcijām, bet koncentrētas vienā. 

Teritorijas labiekārtošanas pārvalde savā atbildībā pārņems publiskajā lietošanā esošo neapbūvēto pašvaldībai piederošo un piekrītošo teritoriju, tajā skaitā iekšpagalmu un piebraucamo ceļu labiekārtošanu, remontu un sakopšanu, kā arī saskaņos darbu veikšanu iekšpagalmos. Tāpat pārvalde nodrošinās pašvaldības pārziņā esošo aktīvās atpūtas zonu (rotaļu, vingrošanas un sporta laukumu) sakopšanu, uzturēšanu un labiekārtošanu un uzturēs publisko ūdeņu krastmalas pašvaldībai piekrītošajos vai piederošajos zemesgabalos, kas ietilpst izpilddirekciju kompetencē. Pārvalde arī slēgs vienošanās par sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā. 

Īpašuma departaments būs atbildīgs par garāžu un mazdārziņu nomas līgumu slēgšanu, Mājokļu un vides departaments – par peldvietu, Bābelīša, Gaiļezera, Velnezera, Dambjapurva ezera, Bolderājas karjera, Ķengaraga promenādes (izņemot veloceliņu), Juglas promenādes, Lucavsalas un AB dambja uzturēšanu, savukārt Satiksmes departaments – par Ķengaraga promenādes veloceliņa uzturēšanu.  

Aptaujas plakāts

Vai apkaimēs ir iespējams plašāks kultūras piedāvājums?

Jā, ir! Telpas var atrast it visur, arī ar piedāvājumu nebūtu problēmu un vienmēr atradīsies aktīvi cilvēki, kam patīk organizēt vai atbalstīt foršas ieceres. Ar šo aptauju mēs vēlamies noskaidrot – kam tieši būtu pieprasījums apkaimēs?

Vai Tev atradīsies brīvs laiks un ir reāla vēlēšanās:

– apmeklēt savā apkaimē kultūras pasākumus;

– iesaistīties kādā interešu pulciņā un apgūt jaunas iemaņas;

– realizēt sapņus un savu radošo potenciālu;

– praktizēt veselīgāku dzīves veidu;

– turpināt attīstīt to, kas Tevi interesē vēl bez tā, ar ko jau nodarbojies?

Ja jā, uzdāvini sev dažas minūtes un aizpildi anketu, lai mēs kopīgi varētu ieviest jaunas kultūras aktivitātes Tavā apkaimē atbilstoši Tavām interesēm. Daudz ko vari darīt arī jau tagad, ievērojot Covid-19 piesardzību – iesaistoties attālināti.

Anketu atradīsi jaunajā vietnē internetā www.kulturaskalendars.lv, ko mēs izveidojām ar Rīgas domes atbalstu, lai par kultūras piedāvājumu apkaimēs varētu uzzināt ikviens interesents.

Tos, kas vēlas ievietot informāciju par savu kultūras piedāvājumu jaunizveidotajā kalendārā jau tagad, aicinām rakstīt mums uz admin@kulturaskalendars.lv

Ja anketā uz jautājumu “Vai Tu vēlies iesaistīties vienas vai vairāku aktivitāšu nodrošināšanā individuāli vai komandā, vai citādā veidā palīdzēt, lai tās notiktu?” atbildēsi jā, mēs aicināsim Tevi piedalīties iedzīvotāju forumā, kurā iepazīstināsim ar mūsu piedāvāto metodi, kā sasniegt jebkuru aktivitāti.

Īpašais piedāvājums JAUNIEŠIEM – ja Tev ir mazāk par 30 gadiem, anketā vari pieteikties arī kultūras vietas veidošanas apmācībām, ko veiks nevalstisko kultūras vietu izveidotāji no Rīgas (Free Riga), Briseles (Comuna), Ķīles (ALTE MU) un Ārhusas (Institutefor[X]).

Anketa būs pieejama līdz 16. Maijam.

Biedrības FREE RIGA topošā “Dzīves kvalitātes dizaina institūta” komanda sadarbībā ar Rīgas Apkaimju aliansi un Apkaimes.lv

Egles

Aizsākot jaunu tradīciju un veicinot apzaļumošanu pilsētā, Rīgas dome Lielās talkas ietvaros pilsētas apkaimēm dāvinās egļu dižstādus.

Egles plānots stādīt katras apkaimes centrā, lai jaunie kociņi kļūtu par apkaimju iedzīvotāju pasākumu un svētku centrālo objektu. Ziemā šīs egles kļūtu par galvenajām apkaimju Ziemassvētku eglēm, kas veicinātu svētku sajūtu veidošanos arī ārpus Rīgas centra un būtu tuvāk ikvienam pilsētas iedzīvotājam. Kociņu stādīšanas idejas iniciatori ir deputāti Inese Andersone un Kaspars Spunde.

“Mēs vēlamies panākt maksimālu iedzīvotāju iesaisti Rīgas labiekārtošanā, lai pilsēta būtu patīkama un pievilcīga ikvienam – gan centrā, gan apkaimēs. Dižstādu stādīšana būs tikai viena no pirmajām iniciatīvām pilsētvides uzlabošanā,” uzsvēra Andersone.

“Šādu īstu un zaļu egļu formātā mēs varam sniegt svētku sajūtu visai pilsētai un tas ne tikai būs skaisti, bet arī sasauksies ar mūsu “zaļo politiku”. Ja iepriekšējos svētkos aktīvisti savās apkaimēs paši gādāja eglītes, tad tagad ar pašvaldības atbalstu jau būs gatava vieta, kur iedzīvotājiem svinēt svētkus, solidarizēties un vienkārši būt kopā. Tas būs apkaimju renesanse,” sacīja Spunde.

Rīgas dome aicina apkaimju biedrības un aktīvistus līdz 15.aprīlim pieteikt savas apkaimes iespējamo vietu kociņa stādīšanai, rakstot Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšniekam Viktoram Admidiņam – Viktors.Admidins@riga.lv Tad pašvaldība izvērtēs, vai norādītā vieta ir atbilstoša kociņa stādīšanai. Stādīšanu apkaimju pārstāvjiem būs jāveic saviem spēkiem.

Pašvaldība līdzi dos kociņa stādīšanas instrukciju un zemi.

Kopumā Rīgā ir 58 apkaimes.

Informāciju sagatavoja: Aira Šmelde, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinatore, tālr.: 67037902; e-pasts: aira.smelde@riga.lv

Rīga saulrietā

Turpinot Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanu, noslēdzies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) informatīvo pasākumu cikls par jaunā plānojuma izstrādāto redakciju, tā risinājumiem galvaspilsētas apkaimēs un iepriekšējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem.

Kopumā kopš šī gada 12. februāra aizvadīti 20 pasākumi, kuros pārrunāti Rīgas teritorijas plānojuma risinājumi 28 Rīgas apkaimēs ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas: Bišumuižas, Dzirciema, Iļģuciema, Salas, Čiekurkalna, Imantas, Zolitūdes, Āgenskalna, Zasulauka, Šampētera, Torņakalna, Rumbulas, Bolderājas, Daugavgrīvas, Vecdaugavas, Buļļu, Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas, Ziepniekkalna, Jaunciema, Trīsciema, Teikas un Berģu, Dārzciema, Šķirotavas, Ķengaraga apkaimēs. Atsevišķa tikšanās organizēta ar Rīgas aktīvo senioru aliansi.

Sarunu ciklā piedalījušās 26 apkaimju iedzīvotājus pārstāvošās biedrības un deviņu piesaistīto organizāciju un institūciju pārstāvji, kā arī Rīgas domes deputāti.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes eksperti pasākumos informējuši par plānojuma izstrādes risinājumiem konkrētajā apkaimē, kā arī 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemto priekšlikumu vērtēšanu un statusu. Tāpat sniegtas atbildes citiem interesējošie jautājumiem.

Departamenta speciālisti saņēmuši vairāk nekā simts priekšlikumus.

Ir aizvadīts nozīmīgs un arī apjomīgs Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas etaps. Sabiedrības informēšana un iesaiste arī šajā posmā ir nozīmīga, jo apkaimju organizāciju kustība strauji ir attīstījusies tikai pēdējos gados un daļa biedrību nav iesaistījušās iepriekšējās publiskās apspriešanas posmā 2019. gadā.  Tāpēc mēs izvēlējāmies šo etapu aizvadīt, izmantojot teritoriālo principu un skaidrot, informēt, izmantojot apkaimju organizācijas,” pauda Departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Aizvadīto sarunu ciklu novērtējušas arī apkaimju organizācijas, atzīstot to gan saturiski, gan tehniski labi un apmierinoši organizētu. Tāpat liela daļa organizāciju plāno vai jau informējuši apkaimes iedzīvotājus par sarunās pārrunāto.”

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti turpmāk:

  • turpinās izvērtēt Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • ņemot vērā sarunu laikā izskanējušos argumentus un to atbilstību Rīgas teritorijas plānojuma konceptuālajam pamatam, pārskatīs saņemtos priekšlikumus.

Ja epidemioloģiskā situācija un spēkā esošie tiesību akti atļaus, iecerēts, ka jaunā Rīgas teritorijas plānojuma gala redakciju publiskai apspriešanai nodos gada otrajā pusē. Pēc tam plānojumu virzīs apstiprināšanai Rīgas domei.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, kā arī tajā laikā saņemtie priekšlikumi un to izvērtējums pieejams šeit: https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Infografika
Saharova5_2020

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai”  2021. gada otro kārtu. Konkursa mērķis ir aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Konkurss tiek rīkots, lai aktivizētu apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, nodrošinot iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā. Šajā projektu konkursā var pretendēt arī uz finansējuma saņemšanu apkaimes iedzīvotāju forumu organizēšanai Rīgas apkaimēs.

Konkursā piedalīties un pretendēt uz finansējuma saņemšanu drīkst Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde vai jebkura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir Rīga un kas savu darbību veic Rīgas pilsētā un vēlas uzlabot Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Vienam projektam pieejamais finansējuma apjoms ir 3500 eiro, savukārt maksimālais finansiālais atbalsts viena apkaimju iedzīvotāju foruma organizēšanai ir 1500 eiro.

Projektu īstenošana ir jāplāno laika posmā no 01.06.2021. līdz 30.11.2021., bet ja aktivitātes ir saistītas ar gada nogales vai nākamā gada  sākuma pasākumiem, tad projekta termiņš var būt ilgāks.

Gatavojot projektu pieteikumus, aicinām sekot līdzi valdības lēmumiem un plānojot aktivitātes rēķināties ar iespējamiem ierobežojumiem un epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas būs jāievēro īstenojot projektus.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 26. aprīlis plkst. 17.00.

Detalizēta informācija par projektu pieteikumu sagatavošanu un Konkursa nolikums pieejams www.integracija.riga.lv

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumu, tiks rīkots informatīvs seminārs par konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai”  nosacījumiem. Seminārs notiks 08.04.2021. plkst. 16.00 tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram pieteikties aizpildot anketu līdz 07.04.2021., atverot saiti https://forms.gle/EPFHZqyifotHDKEr8.

Kuģis ostā

Pirmdien, 15. martā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēma nodot pilnveidošanai Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu.

Lokālplānojumā lielākā daļa teritorijas ir noteikta kā jauktas centru apbūves funkcionālā zona, paredzot plašākas teritorijas izmantošanas iespējas, nekā pašlaik Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijas plānojumā atļautajām, piemēram, papildu publiskajai un daudzdzīvokļu māju apbūvei atļauta vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve darbībām, kam nav nepieciešams saņemt atļauju piesārņojošās darbības veikšanai un nav nepieciešama C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija. Atļauts būvēt un ierīkot arī transporta apkalpojošo infrastruktūru, tostarp, ro-ro kuģu un pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) termināļus un piestātnes.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas pārvaldes sāktā infrastruktūras attīstības projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķus, mazinātu ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinātu Eksportostas teritorijā esošās infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, t.sk. pasažieru kuģu un ro-ro kuģu piestātņu ierīkošanu.

Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu ir izstrādāts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas vienlaicīgi ar lokālplānojuma redakciju tiks nodots publiskajai apspriešanai. Lokālplānojuma izstrādes laikā ir veikta kultūrvēsturiskā izpēte un ietekmes uz Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu novērtējums. Lokālplānojuma sastāvā ir izstrādāta arī transporta plūsmu izpēte, ietverot modelēšanu un priekšlikumus satiksmes infrastruktūras pārkārtojumiem.

Pilsētas ainava

Līdz marta beigām turpināsies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) informatīvo pasākumu cikls par jauno Rīgas teritorijas plānojumu un tā pilnveidošanu.

Kopš 12. februāra notikušas 16 sanāksmes, kurās piedalījušies gan Rīgas apkaimes pārstāvošo organizāciju dalībnieki, gan viņu piesaistīto organizāciju pārstāvji, kā arī Rīgas domes deputāti. Kopumā interesi piedalīties sarunās paudušas 34 nevalstiskās organizācijas. Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes komandas eksperti dalībniekus informējuši par plānojuma izstrādes risinājumiem konkrētajā apkaimē, kā arī 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemto priekšlikumu vērtēšanu un statusu. Tāpat sniegtas atbildes citiem interesējošie jautājumiem.

Līdz šim aizvadītas sarunas ar organizācijām, kas pārstāv Imantas, Zolitūdes, Āgenskalna, Zasulauka, Šampētera, Torņakalna, Rumbulas, Bolderājas, Daugavgrīvas, Vecdaugavas, Buļļu, Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas, Ziepniekkalna, Jaunciema, Trīsciema, Teikas un Berģu, Dārzciema, Šķirotavas, Ķengaraga apkaimes. Atsevišķa tikšanās organizēta ar Rīgas aktīvo senioru aliansi. Sarunās piedalījušies arī Rīgas apkaimju alianses, Latvijas Dabas fonda un Vides aizsardzības kluba, Dabas aizsardzības pārvaldes, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Līdz marta beigām vēl plānoti pasākumi ar organizācijām, kas pārstāv Bišumuižas, Dzirciema, Iļģuciema, Salas un Čiekurkalna apkaimes.

Jāpiebilst, ka sarunām aicinātas pieteikties apkaimju organizācijas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zona teritorijas, jo jaunais Rīgas teritorijas plānojums neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijai.

Mēs pateicamies apkaimju organizācijām par atsaucību, jo sabiedrības informēšana un iesaiste ir nozīmīga plānošanas dokumentu izstrādes daļa. Līdz šim notikušās sarunas Departamentam ir bijušas ļoti vērtīgas, jo arī šajā posmā esam saņēmuši vairākas aktuālas norādes un priekšlikumus, ko iespēju robežās pārvērtēsim un aktualizēsim. Tāpat šo sarunu laikā identificēti ar teritorijas plānojuma izstrādi nesaistīti jautājumi, par ko esam informējuši domes deputātus,” pauda Departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti:

  • izvērtē Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskata transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • rīko sarunas ar sabiedriskajām organizācijām par pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem;
  • rīkos teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, kurā informēs par veiktajiem uzlabojumiem.

Ja epidemioloģiskā situācija un spēkā esošie tiesību akti atļaus, iecerēts, ka jaunā Rīgas teritorijas plānojuma gala redakciju publiskai apspriešanai nodos gada otrajā pusē. Pēc tam plānojumu virzīs apstiprināšanai Rīgas domei.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, kā arī tajā laikā saņemtie priekšlikumi un to izvērtējums pieejams šeit: https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Portatīvais dators uz galda

Turpinot informēt sabiedrību par jauno Rīgas teritorijas plānojumu un tā pilnveidošanu, no piektdienas, 12. februāra, sāksies Rīga domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) sarunu cikls ar apkaimju organizācijām. 8. februārī noslēdzās pieteikšanās, un interesi piedalīties sarunās paudusi 31 nevalstiskā organizācija.

Sarunas tiks organizētas, izvērtējot teritoriālo un tematisko aspektu – vienkopus un vienlaikus runāt ar organizācijām, ņemot vērā to pārstāvību un intereses. Tuvākajā laikā Departamenta speciālisti sazināsies ar organizāciju pārstāvjiem, lai vienotos par piemērotāko laiku.

Apkaimju sarunu laikā Departamenta speciālisti skaidros teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas risinājumus konkrētajā apkaimē un pārrunās plānojuma izstrādātās redakcijas pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtos priekšlikumus.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, pieejama https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Jau ziņots, ka2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti:

  • izvērtēs Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • rīkos sarunas ar sabiedriskajām organizācijām par pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem;
  • rīkos teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, kurā informēs par veiktajiem uzlabojumiem.
Piezīmju lapas un pildspalvas ar RailBaltica logo

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī. Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli. Tuneli plānots izbūvēt, ņemot vērā labāko starptautisko praksi, lai dzelzceļa būtu iespējams šķērsot droši, ērti un patīkami visiem satiksmes dalībniekiem. 

Anniņmuižas bulvāra šķērsojumā plānotas divas braukšanas joslas autotransportam un divas – sabiedriskajam transportam. Būtiski, ka plānotajā šķērsojumā nav paredzēts kravas autotransporta tranzīts. Lai veicinātu sabiedriskā transporta nodrošināšanu starp Imantas un Zolitūdes apkaimēm, šķērsojumā tiek paredzēta iespēja nākotnē izbūvēt tramvaja līniju. Gājējiem un velosipēdistiem tiks izbūvēts no autotransporta nodalīts atsevišķs savienojums. Lai attīstītu publisko ārtelpu un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti šajās apkaimēs, Rīgas pašvaldība labiekārtos Vec-Anniņmuižas teritoriju, kas atrodas netālu no plānotā Anniņmuižas bulvāra šķērsojuma. Vienlaicīgi pašvaldībā tiks izskatīta iespēja izbūvēt Muižas ielu, nodrošinot gājēju šķērsošanas iespēju pāri dzelzceļam Muižas ielas galā.

Ņemot vērā Imantas un Zolitūdes apkaimju iedzīvotāju viedokļus, pašvaldība vērtēja iespēju Rail Baltica lokālplānojumā attīstīt alternatīvo šķērsojumu Zolitūdes ielā un secināja, ka šim risinājumam ir vairāki būtiski trūkumi salīdzinājumā ar iespējamo šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī. Alternatīvais šķērsojums Zolitūdes ielā būtiski skartu tās apkārtējo teritoriju, līdz ar to būtu nepieciešama papildu īpašumu atsavināšana un esošo dzīvojamo ēku nojaukšana. Tāpat šajā šķērsojumā nav iespējams izbūvēt tramvaja līniju, tādējādi samazinot iespējas attīstīt sabiedrisko transportu starp Imantas un Zolitūdes apkaimēm, kā arī šajā šķērsojumā nebūtu iespējams nodrošināt savienošanu ar augstākas kategorijas ielām. Šādi ierobežojumi nav identificēti plānotajā Anniņmuižas bulvāra šķērsojumā.

Pašvaldība, diskutējot par iespējām savienot Imantas un Zolitūdes apkaimes pēc Rail Baltica dzelzceļa sliežu izbūves, vērtēja pilsētas ilgtermiņa attīstības plānus, Imantas un Zolitūdes apkaimju iedzīvotāju viedokļus un pilsētas finansiālās iespējas.

Pagājušajā gadā Rīgas pašvaldība sadarbībā ar AS “RB Rail” vairākkārt organizēja diskusijas ar sabiedrību par starptautiskās dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica un ar to saistītās infrastruktūras risinājumiem posmā no Zolitūdes ielas līdz Zasulauka stacijai. Sarunās piedalījās biedrības “Riga Annenhof”, Rīgas pilsētas Imantas apkaimes attīstības biedrības, profesionālo organizāciju un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Plašākas diskusijas izvērtās par Imantas un Zolitūdes apkaimju savienošanas alternatīvām – iespējamo šķērsojuma vietu un veidu (tunelis vai satiksmes pārvads).

Rīgas pašvaldība 2016. gadā sāka publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojuma izstrādi saistībā ar nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu – dzelzceļa līniju Rail Baltica. Atbildīgā struktūrvienība par lokālplānojuma izstrādi ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Informācija par Rail Baltica trases lokālplānojuma aktualitātēm Rīgā un par sabiedrības iespējām iesaistīties pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē: www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/