Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina SIA “Kantar Latvia” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Galvenie iemesli, kas veido piederību galvaspilsētai, rīdzinieku vidū ir Latvijas galvaspilsēta kā dzīvesvieta sev un ģimenei, uzaugšana pilsētā kopš piedzimšanas, kā arī darbavietas atrašanās Rīgā.

Pētījums “Sabiedrības integrācija Rīgā” mērķis ir noskaidrot pilsētas iedzīvotāju attieksmi un priekšstatus par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem Rīgā, lai izvērtētu iedzīvotāju līdzdalības iespējas, kā arī sabiedrības integrācijas problēmas Rīgas iedzīvotājiem un salīdzināt iegūtos datus ar 2017. un 2021. gadā veiktajiem pētījumiem.

Kopš 2017. gada ir būtiski samazinājies to rīdzinieku īpatsvars, kuri uzskata, ka integrācija Latvijā notiek pati par sevi, un tai nav nepieciešama īpaša vadība no valsts vai pašvaldību puses (no 37% 2017. gadā uz 32% 2024. gadā). Turpretim būtiski pieaudzis to rīdzinieku
īpatsvars, kuri uzskata, ka sabiedrības integrāciju ir nepieciešams vadīt un kontrolēt no valsts/
pašvaldību puses (no 60% 2017. gadā uz 66% 2024. gadā).

Rīdzinieku viedoklis par pasākumiem, kas būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju Rīgā, kopš 2021. gada nav būtiski mainījies. Tāpat kā 2021. gadā, arī 2024. gadā kopīgi pasākumi dažādām tautībām (23%) ir visbiežāk nosauktais pasākumu veids. Arī valodu kursi (18%) un kultūras pasākumi (17%) tiek nosaukti bieži. Salīdzinoši lielai daļai, 20% rīdzinieku, nav konkrēta viedokļa par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju pilsētā.

Ar pozitīvu tendenci vērojama latviešu valodas lietošana un zināšanas aptaujāto vidū. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, par 5% vairāk aptaujāto (17%) atzīst, ka viņu latviešu valodas prasmes ir ievērojami uzlabojušās un 31% zināšanas ir uzlabojušās. Respondenti atzīst, ka valodas zināšanas ir uzlabojušās pateicoties tam, ka viņi ikdienā biežāk izmanto latviešu valodu.

Vērtējot pašvaldībā pieejamos pakalpojumus, aptaujas dalībnieki pozitīvi atzīmē bibliotēku (99%), bērnudārzu (91%), kultūras centru (96%), interešu izglītības (94%), Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra (80%) un sociālā dienesta (84%) veikto darbu.

Aptaujas dalībnieku iesaiste brīvprātīgajā darbā ir neliela – vien 19% aptaujāto pēdējo trīs gadu laikā vairāk kā vienu reizi ir darbojušies kā brīvprātīgie. Tāpat vien 8% ir ņēmuši dalību līdzdalības budžeta projektu konkursā.

74% aptaujāto pozitīvi vērtē apkaimju biedrību darbību, 72% atzīmējot, ka jūtas lepni, ka ir savas apkaimes iedzīvotāji.

Galvenie secinājumi pētījumā iezīmē nepieciešamību turpināt sabiedrības informēšanu un izglītošanu par integrācijas jomu, tās būtību un lomu spēcīgas, vienotas un iekļaujošas sabiedrības nodrošināšanā. Ir jāveicina rīdzinieku iesaiste līdzdalības budžeta projektos, uzsverot to kā veidu ietekmēt vidi, infrastruktūru pilsētā un tuvākajā apkaimē. Tāpat arī jāturpina attīstīt un stiprināt Rīgas apkaimju koncepts, jo bieži vien rīdzinieki piederību pilsētai sajūt tieši caur piederību savai tuvākajai apkaimei.

Ar aptaujas rezultātiem iespējams iepazītiesŠEIT. Savukārt, ar citām integrācijas jomas aktualitātēm var iepazīties tīmekļvietnes www.apkaimes.lv Integrācijas apakšadaļā “Svarīgi”ŠEIT.

Par aptauju:

🟩 Organizēja: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;
🟩 Aptauju veica: SIA “Kantar Latvia”;
🟩 Aptaujas veikšanas laiks: 2024. gadā no 2. jūnija līdz 17. jūnijam;
🟩 Aptauja piedalījās: 802 respondenti, Rīgas iedzīvotāji.

Pētījums notika jau piekto reizi (iepriekšējie pētījumi notika 2010., 2014., 2017. un 2021. gadā), un tā ietvaros mērītas gan iedzīvotāju attieksmju izmaiņas, gan tendences.

 

Pārdaugavas kultūras apvienība meklē un definē Pārdaugavas identitāti un aicina to darīt arī Pārdaugavas iedzīvotājus, viesus un dokumentētājus. Meklējot Pārdaugavas vizuālā tēla esenci un tās raksturīgākās iezīmes, 2024. gada aprīlī tika izsludināts fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu”.

Šobrīd noslēgušās divas konkursa kārtas, kurās darbus četrās kategorijās pieteikuši 88 autori. Pirmajās konkursa kārtās pieteiktas jau vairāk nekā 500 fotogrāfijas. Fotogrāfija iemieso sevī gan dokumentālu informāciju, gan ir neizsmeļams resurss radošiem eksperimentiem un mākslas formām. Noteikta vide, šajā gadījumā Pārdaugava, var ietekmēt fotogrāfijas estētiku, bet vēstījums ir pakļauts autora iecerei un redzējumam.

Konkursa noslēgumā iesniegtos darbus vērtēs profesionāla žūrija, kā arī norisināsies skatītāju balsojums. Izteiksmīgākie darbi tiks eksponēti ceļojošā fotoizstādē. Konkursam noteikts arī balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR.

Aicinām piedalīties fotokonkursa trešajā – noslēdzošajā kārtā, darbus iesūtot līdz 20. oktobrim! Dalieties ar saviem Pārdaugavas iespaidiem, asociācijām un redzējumiem, kas izteikti fotogrāfijas valodā. Fotogrāfijas aicināti uzņemt un iesniegt gan amatieri, gan profesionāļi, nenospraužot fotogrāfiju tapšanas laika robežas. Dalībnieki aicināti ļauties radošiem risinājumiem gan fotogrāfiju saturā, gan tehniskajā izpildījumā. Fotokonkursā darbi tiks vērtēti četrās kategorijās – pilsētvide, daba, cilvēki un notikums.

Fotogrāfijas jāiesniedz failus augšupielādējot failiem.lv, faila nosaukumā norādot autora vārdu un uzvārdu, kategoriju un darba nosaukumu. Saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu”, minot autora kontaktinformāciju un vietu, kur uzņemta fotogrāfija, kā arī gadu, kad tā tapusi.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties – ŠEIT

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

Rīgas pašvaldība, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas enerģētikas aģentūra aicina medijus, skolu pārstāvjus un citus interesentus 18. oktobrī plkst. 11.00 pamatskolā «Rīdze», Krišjāņa Valdemāra ielā 2, uz jaunas iniciatīvas-konkursa «Klimata dienas skolās» atklāšanu.

Šajā mācību gadā Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu skolēni varēs piedalīties konkursā «Klimata dienas skolās», lai, identificējot un īstenojot dažādus energotaupības pasākumus, samazinātu enerģijas patēriņu savā skolā, vienlaikus gūstot un nostiprinot zināšanas par ilgtspējīgu un atbildīgu rīcību, kas mazinās sabiedrības klimata pēdas nospiedumu.

Konkursa finālā skolēnu komandas piedalīsies Rīgas klimata festivālā, kas notiks RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un saņems vērtīgas balvas. Savukārt skolas, kam izdosies panākt energoresursu ietaupījumu, saņems RTU zinātnieku izstrādātu ilgtspējas paraugprakses marķējumu «Energovienoti», kas apliecina augstu energopratības līmeni.

Vairāk par jauno iniciatīvu atklāšanas pasākumā stāstīs Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks, RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane un RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga un pētniece Ingūna Brēmane.

Dalībnieki arī dosies ekskursijā pa pamatskolu «Rīdze», lai kopā ar tās skolēniem praksē izzinātu, kam būs jāpievērš uzmanība, īstenojot energotaupības aktivitātes savā skolā, un noteiktu ēkas energoefektivitātes rādītājus.

Lai iedvesmotu skolotājus mācību saturā integrēt vides jautājumus, tostarp dažādas praktiskas aktivitātes, kas veicina klimatam draudzīgu ikdienas paradumu veidošanos, jaunās iniciatīvas partneri pavasarī rīkoja īpašu «Klimata dienu skolotājiem».

Rīgas mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, kas ietver energoefektivitātes, tīras mobilitātes, videi draudzīgas pilsētplānošanas u.c. citas iniciatīvas. Lai sasniegtu mērķus, Rīgas pašvaldība apzinās sabiedrības un īpaši jaunās paaudzes savlaicīgu iesaisti klimata izaicinājumu apzināšanā.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts nodrošina vides inženierijas studijas bakalaura, maģistra un doktora līmenī, kā arī tālākizglītību, īsteno vietēja un starptautiska mēroga pētījumus zaļās enerģijas, energoefektivitātes, biotehonomikas jomā, attīsta tautsaimniecību veicinošas vides un klimata tehnoloģijas, kā arī ilgtspējīgus augstas pievienotās vērtības produktus.

 

Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir pieejamas brīvas vietas, uz kurām var pretendēt bērni, kuri nav saņēmuši uzaicinājumu sakarā ar rindas pienākšanu izvēlētajā bērnudārzā.

Saraksts ar brīvajām vietām, kurā regulāri tiek aktualizēta informācija pēc grupu piepildījuma, pieejams: Brīvās vietas pašvaldības pirmsskolās.

Reģistrēties uz brīvajām vietām pirmsskolas izglītības iestādēs var portālā “latvija.gov.lv”.

Neskaidrību vai jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar Pirmsskolu nodaļu pa tālruni 67026818 vai 67026841.

 

Akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!” jau desmito gadu pēc kārtas ar līdzcilvēku atbalstu vēlamies palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk. Šo gadu laikā saziedotas teju 60 tonnas pārtikas, padarot priecīgāku svētku laiku vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, un mēs ticam, ka arī šogad kopīgiem spēkiem varam iepriecināt daudzas ģimenes.

Mūs visus ietekmē izmaksu kāpums it visā, un vissmagāk tas skar daudzbērnu ģimenes, seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Daudziem no viņiem pēc rēķinu apmaksas, medikamentu un paša nepieciešamākā iegādes maciņš ir tukšs, tāpēc visus, kuriem ir iespēja, aicinām piedalīties šajā labdarības iniciatīvā.

Dodoties uz veikalu, nopērc vairāk nekā tev nepieciešams un ziedo tām trūcīgajām ģimenēm un vientuļajiem senioriem, kuriem nebūs, ko likt uz svētku galda! Vari ziedot arī to, kas ir krājumos mājās, ar labu derīguma termiņu.

Ieteicamie pārtikas produkti:

  • dažādi graudaugi;
  • pākšaugi;
  • milti un miltu izstrādājumi;
  • eļļa;
  • cukurs;
  • medus;
  • tēja, kafija;
  • dažādi gardumi – šokolāde, cepumi, žāvēti augļi un rieksti utml.

Pārtikas ziedojumus aicinām nogādāt Latvijas Samariešu apvienības mājvietā, Katoļu ielā 22, Rīgā, no 8.00-18.00.

Ziedojumus gaidīsim līdz 4. novembrim, taču neatliec uz pēdējo brīdi, lai izvairītos no drūzmēšanās.

Paldies! Kopā mēs varam palīdzēt!

Afiša

 

Līdz 31. oktobrim trūcīgie un maznodrošinātie rīdzinieki vēl var pieteikties Rīgas pašvaldības ikgadējam pabalstam izglītības ieguvei. Tā apmērs ir 50 eiro katram skolēnam. Aicinām vecākus pabalstu noformēt savlaicīgi, jo, ja izvēlēsieties vizīti klātienē Rīgas Sociālajā dienestā, tad tā jāpiesaka iepriekš.

Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un audzēknim, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

Pabalstu ir tiesības saņemt trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā, un kuras ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur:

• jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
• jāiesniedz rakstisks iesniegums;
• jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav jādara).

Iedzīvotāju pieņemšana klātienē Rīgas Sociālajā dienestā (Baznīcas ielā 19/23) notiek tikai pēc iepriekšējā pieraksta, zvanot uz tālruni 67105048 vai 25770080.

Iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts, Rīgas Sociālajam dienestam var iesniegt arī attālināti:

• Rīgas Sociālajā dienestā – Baznīcas ielā 19/23 (1. stāvs),
• Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļā – E. Smiļģa ielā 46,
• Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā – Avotu ielā 31 k – 2,
• Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona nodaļā, Vidrižu ielā 1A,
• parakstot ar drošu elektronisko parakstu, rakstot uz e-pastu soc@riga.lv,
• aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā https://latvija.gov.lv.

Iesniegumā jānorāda šādas ziņas: pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Informāciju var saņemt, zvanot uz Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

No 1. jūnija līdz 8.oktobrim Rīgas Sociālajā dienestā ir saņemti 705 rīdzinieku iesniegumi izglītības ieguves atbalsta pabalsta piešķiršanai un 288 iesniegumi no Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Arī šogad, no 2. novembra līdz 1. decembrim, Rīgas pašvaldība 31 pilsētas vietā piedāvās iedzīvotājiem iespēju bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas. Lapu nodošana notiks galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet dažās vietās arī atsevišķās darba dienās.

Papildus informācijai aicinām zvanīt ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārstāvjiem darba dienās, darba laikā no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00:

Labā krasta sektors (Latgales apkaime)  – tālrunis: +37167013579, +37167026654;
Labā krasta sektors  – tālrunis: +37167105924, +37167013565, +37167181896;
Kreisā krasta sektors  – tālrunis: +37167012576, +37167026145, +37167181848 vai +37167013578.

Lapu nodošanai Rīgas pašvaldība noteikusi konkrētas vietas un laikus:

Imantas punktam piekritīgajās apkaimēs:

Pleskodāle, Kukšu ielā pretī Pleskodāles kapiem.
Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.00-16.00).

Zolitūde, J. Endzelīna un Rostokas ielu stūris (asfaltēts stāvlaukums) pretī Zolitūdes tirgum.
Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.00-15.00)

Imanta, Jūrmalas gatves, Progresa un Kooperatīva ielu krustojums.

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30.novembris (no plkst.14.00-18.00);
  • svētdienās (no 15.00-17.00) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī

Āgenskalna punktam piekritīgajās apkaimēs

Ziepniekkalna apkaimē:

  • Tumes ielā pretī Ziepniekkalna kapiem.
    Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.00 – 14.00).
  • Mālu ielā 11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-13.00.)

Torņakalna apkaimē:

  • Indriķa ielā ceļa malā pie Nr.11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1.decembrī (no plkst. 9.00-10.00)
  • Uzvaras bulvārī 16A
    • Sestdienās, svētdienās – 2., 3., 9., 10., 23., 24., 30. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 10.00);
    • Darbadienās – 4., 5., 6., 11., 12., 13., 25., 26., 27. novembrī (no 9.00-17.00)

Āgenskalna apkaimē:

Atpūtas un Nomales ielu stūris

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst 9.00-12.00);
  • Svētdienās – 3.,10., 24. novembī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-15.00)

Bolderājas punktam piekritīgajā apkaimē

Bolderāja, Kapteiņu iela pirms tilta (asfaltētā laukumā).

  • Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00-10.00)

Latgales apkaimes punktam piekritīgajās apkaimēs

Dārziņu apkaimē:

  • Pie Dārziņu ielas un Taisnās ielas krustojuma (pretī Dārziņu ielai 95)
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 10.00-12.00);
    • Darba dienās – 13., 27. novembrī (no plkst. 07.00-13.00)
  • Dārziņu ielā pie autobusu galapunkta
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.10-14.10.)

Šķirotavas apkaimē, Sila ielas un Malēju ielas stūris:

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.30 – 15.45)

Ķengaraga apkaimē

  • Lokomotīves un Bultu ielu stūrī (pie Lokomotīves ielas Nr.44), sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 16.05-17.00);
  • Pretī Plostu ielai Nr. 10, starp Aviācijas ielu Nr. 5 un Kviešu ielu Nr. 7, sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 17.15 – 18.00)

Dārzciema apkaimē

  • Kārsavas iela, starp Kārsavas ielu Nr. 36 un Nr. 34 – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī) (no plkst. 10.00 – 11.00);
  • Rēzeknes ielas un Zvārtavas ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.15 – 12.30);
  • Pildas ielas un Kraukļu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 12.45 – 14.00);
  • Sesku ielas un Jenotu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.15 – 15.15);
  • Gaisma iela, pretī Gaismas ielai Nr. 30:
    • svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 15.30 – 17.00);
    • darba dienā, 20.novembrī no plkst. 7.00 – 13.00

Centra punktam piekritīgajā apkaimē

Mežaparka apkaimē (sestdienās)

  • Siguldas prospekta 12 (autostāvvieta) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Siguldas un Gdaņskas ielu krustojums – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 11.10 – 13.10)

Teikas punktam piekritīgajās apkaimēs

Čiekurkalna apkaime, Rusova un Čiekurkalna 6.šķērslīnijas krustojums

    • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 13.20-15.20).

Teikas apkaime (svētdienās):

  • Pie Dzērbenes ielas 14 (autostāvvieta) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielas krustojums, pie Tālivalža ielas 17 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.10 – 13.10);
  • Autostāvvieta starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī namiem Ieriķu ielā 75, 77 un Biķernieku ielā 111 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 13.20 – 14.20).

Purvciema apkaime, Pie Madonas ielas 10A – (svētdienās) 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 14.30-15.00;
Juglas apkaime, Pie Dzirnupes ielas 4 (autostāvlaukumā) (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 15.10-16.10;
Berģu apkaime, Mākoņu ielas un Berģi ielas krustojums (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 16.30-18.00.


Vecmīlgrāvja punktam piekritīgajās apkaimēs

Mangaļsala, Albatrosu iela pie Veiksmes ielas (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 15.40-16.40).
Vecāķi, pretī Garciema ielai 10 (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst.16.50-18.00);
Jaunciems, Jaunciema 3. un 4.šķērslīnijas krustojumā (otrdienās) – 5., 12., 26. novembrī (no plkst. 7.00-13.00).


Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka lapas nevar nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber. Tāpat arī iztukšotie maisi katram iedzīvotājam pēc tam ir jāsavāc pašam. Lapas nedrīkst iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu. Uz lapu nodošanas punktiem nedrīkst vest nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles vai būvgružus, vai lapas samaisīt ar sadzīves atkritumiem.

Katrā no lapu savākšanas projekta norises dienām piedalīsies Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji, sekojot līdzi situācijai, koordinējot lapu nodošanu, kontrolējot specializētā atkritumu savākšanas transporta virzību, kā arī iespēju robežās palīdzot iedzīvotājiem (vecāka gada gājuma cilvēkiem un sievietēm) izbērt lapas no maisiem.

Tāpat projekta norises laikā, kā arī pirms un pēc projektā noteiktajiem datumiem, lapu savākšanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu – lapu izmešanu.

 

No 1. oktobra līdz 31. oktobrim ikviens Rīgas iedzīvotājs un viesis ir aicināts balsot par kādu no 22 līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām apkaimju attīstības un labiekārtošanas iecerēm.

Rīgas pašvaldība īstenos visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušos projektus, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 700 000 eiro. Viena projekta īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.

Iedzīvotāju iesniegtās ieceres šogad ietver jaunas pastaigu takas ierīkošanu, jaunu sporta laukumu un atpūtas zonu izveidi, kā arī satiksmes drošības uzlabošanas ieceres dažādās Rīgas vietās.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Balsošana

🔹 Notiek vietnē balso.riga.lv

🔹 un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu punktos – Brīvības ielā 49/53, Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Ieriķu ielā 43A un Gobas ielā 6A.

Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsošana noslēgsies 31. oktobrī plkst. 21.00.


Pērn konkursā kopā tika saņemti 48 projektu pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 33 371 reižu, atbalstot desmit projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.

 

Līdz 31. oktobrim rīdzinieki aicināti aptaujā izteikt savu viedokli par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sniegtajiem pakalpojumiem.

Saņemtās atbildes Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs izmantos, lai uzlaboto sniegto pakalpojumu kvalitāti un izprastu klientu apmierinātību. Dalība aptaujā ir brīvprātīga un anonīma. Pēc aptaujas noslēguma tās rezultāti apkopotā veidā tiks publicēti riga.lv.

🔵 Aptaujas anketa pieejama – ŠEIT.

Vairāk informācijas par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sniegtajiem pakalpojumiem var saņemt pa tālruni 80000800 vai rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

 

Ik gadu vairākas Rīgas pašvaldības skolas īsteno Eiropas Savienības (ES) projektus. 2024. gadā 32 Rīgas pašvaldības skolas piedalās 61 Eiropas Savienības projektā, tai skaitā ir sākti 14 jauni projekti, kuru laikā pedagogi uzlabo profesionālo kompetenci, lai īstenotu kvalitatīvu mācību procesu, tāpat projekti saistīti ar digitālo prasmju pilnveidošanu, svešvalodas prasmju uzlabošanu, mācību vides uzlabošanu, STEM priekšmetu prasmju uzlabošanu u.c.

“Vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visām Rīgas skolām, kas ik gadu velta papildu enerģiju un laiku, lai īstenotu dažādus Eiropas Savienības programmu projektus, veicinot izglītības kvalitāti un ilgtspējīgu attīstību. Skolu iesaiste šajos projektos ir būtiska ne tikai izglītības procesa uzlabošanai, bet arī skolēnu sociālo un digitālo prasmju attīstīšanai, kā arī pedagogu profesionālajai izaugsmei. Pati, piedaloties savā pirmajā Erasmus projektā, ieguvu ne tikai jaunas zināšanas un prasmes, bet arī neaizmirstamus starptautiskus kontaktus un pieredzi, kas vēlāk palīdzēja veidot atvērtāku un iekļaujošāku mācību vidi, un motivēja turpināt darbu izglītības jomā. Šāda veida mobilitāte un sadarbība ir neatsverama, lai veidotu Rīgu par pilsētu ar augstas kvalitātes izglītību, kur katrs pedagogs un skolēns gūst iespēju augt un attīstīties,”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Lai veicinātu personu un grupu mācību mobilitāti, kā arī sadarbību, kvalitāti, iekļaušanu, taisnīgumu, izcilību, radošumu un inovāciju izglītības jomā, “Erasmus+” programmas ietvaros ir iespējams iegūt akreditāciju, ar kuras palīdzību skolas var iesaistīties pārrobežu apmaiņā un sadarbībā. “Erasmus+” akreditācijas piešķiršana apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir sagatavojis plānu, kā īstenot augstas kvalitātes mobilitātes darbības kā daļu no plašākas savas organizācijas attīstības stratēģijas. 11 Rīgas skolas ir saņēmušas “Erasmus+” akreditāciju. Akreditēto projektu mērķi ir mācīšanas un mācīšanās kvalitātes uzlabošana, kā arī Eiropas izglītības telpas izveides veicināšana. Mācību mobilitāte sniedz iespējas gūt mācīšanās un profesionālo pieredzi ES dalībvalstīs.

Lielākie akreditētie mobilitātes projekti skolēniem un skolu personālam šogad ir:

✅ Rīgas Valsts vācu ģimnāzijai ar mērķi attīstīt skolēnu sociālās un izzinošās prasmes, uzlabot svešvalodu un digitālās kompetences, kā arī pilnveidot pedagogu profesionālo kvalifikāciju, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu. Projekta budžets 65 185 eiro.

✅ Rīgas 22. vidusskolai ar mērķi pilnveidot pedagogu profesionālās kompetences, skolas ilgtspējīgas attīstības veicināšana, sadarbības iespēju un pieredzes apmaiņas skolēnu apmācībā paplašināšana starptautiskā līmenī. Projekta budžets 61 185 eiro.

✅ Rīgas 6. vidusskolai, lai mērķtiecīgi uzlabotu mācību procesu skolā, gūstot plašāku pieredzi un uzlabojot skolas vidi, kā arī piesaistītu starptautiskus vieslektorus izglītības procesa nodrošināšanā un motivētu skolēnus mācību sasniegumu uzlabošanai. Projekta budžets ir 57 339 eiro.

Visu skolu īstenoto projektu mērķis ir veicināt augstāku izglītības kvalitāti un ilgtspējīgu attīstību Rīgas skolās.

Tāpat arī citas Rīgas pašvaldības skolas realizē vērienīgus projektus, kuru mērķi ir dažādi: attīstīt Eiropas pilsonības apziņu skolēnos, veidot iekļaujošu izglītības vidi skolēniem ar speciālām vajadzībām, kā arī uzlabot digitālās prasmes un drošu digitālo politiku. Projektu laikā tiks izveidotas mācību videi piemērotas ārtelpas, urbānie dārzi, kā arī atbalstīta skolēnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

Kopumā desmit gadu laikā Rīgas pašvaldībā 310 ES projektus realizējušas 66 galvaspilsētas skolas. Visvairāk projektus realizējusi Rīgas Raiņa vidusskola, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija un Rīgas Angļu ģimnāzija. Dažas no skolām gadā laikā realizē arī vairākus projektus vienlaicīgi.

2023. gadā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas projekts “Jaunās tendences ekonomikā un uzņēmējdarbībā” saņēma Nordplus Junior Aurora gada balvu. Projekts tiek īstenots no 2022. un ietver klašu apmaiņas braucienus par tādām tēmām kā sociālā uzņēmējdarbība, aprites ekonomika un līdzdalības ekonomika. Šī balva izceļ veiksmīgākos Nordplus Jauniešu apakšprogrammas projektus, kā arī cildina studentu, skolotāju, skolu un citu organizāciju sasniegumus. Šogad balvai nominēts Rīgas 5. pamatskolas – attīstības centra koordinētais projekts “Fizisko aktivitāšu metožu izstrāde bērniem ar funkcionāliem traucējumiem”. Projektā izveidots digitālais metodiskais materiāls, ko sporta skolotāji var izmantot darbā ar skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem, iekļaujot metodes, lai motivētu un iedvesmotu skolēnus aktīvāk piedalīties fiziskās audzināšanas stundās. Kopā apkopotas 12 mācību metodes, kas tulkotas latviešu, angļu, igauņu un lietuviešu valodās.

Pēdējos gados ir vērojams neliels kritums projektu skaitā Rīgas pašvaldības skolās, kas skaidrojams ar Covid 19 ietekmi. Daļai no projektiem, ko nevarēja īstenot Covid 19 laikā, ir pagarināti termiņi un tie tiek īstenoti ilgākā laika periodā.