Rīgas domē pašvaldību vadītāji ar ekspertiem diskutē par iekšējās drošības uzlabošanu kara draudu gadījumā

Lai veicinātu pašvaldību, valsts un privātā sektora sadarbību iekšējās drošības uzlabošanai iedzīvotājiem kara draudu gadījumā, Rīgas rātsnamā piektdien, 28. februārī, notika slēgts seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem. Pasākumu organizēja Rīgas dome, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF).

“Ir sācies ceturtais gads, kad Krievija turpina pilna mēroga karu Ukrainā un ģeopolitiskā situācija skaidrāka nekļūst. Latvija ir NATO valsts un Latvija ir droša valsts, bet mēs dzīvojam līdzās agresorvalstij, tāpēc mums vienlaikus ir jādara savi mājasdarbi un jāgādā par savu drošību, mācoties no labākās pieredzes, tai skaitā no Somijas, protams, arī no Ukrainas. Laiks ir saspringts, tādēļ aicinu visus koncentrēties uz jau padarīto, jo tā mēs būsim stiprāki darīt nākamos neatliekamos darbus. Uzskatu, ka Krīzes vadības centra izveide Ministru prezidenta padotībā ir svarīgs solis, lai mēs efektīvi nodrošinātu Latvijas cilvēku aizsardzību jebkuras krīzes apstākļos. Tāpat esam apzinājuši Latvijā esošās patvertnes un patvērumam drošas vietas, kas ir pieejamas jau tagad, un panākuši vairāk nekā 22 miljonu eiro finansējumu no ES fondiem patvertņu sakārtošanai visā Latvijā. Mūsu mērķis ir nodrošināt patvēruma vietas pēc iespējas lielākam skaitam Latvijas cilvēku,”

uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Esmu gandarīts, ka Latvijā civilās aizsardzības jautājumiem beidzot esam pieķērušies pa īstam – ir darbi, kas darāmi nacionālā un valstiskā līmenī, tāpat savi uzdevumi ir katrai pašvaldībai. Izaicinājumu ir daudz, pierobežas pašvaldībām jo īpaši, savukārt citviet, toskait Rīgā, par ikdienu kļuvuši kiberuzbrukumi, sabotāžas akti. Mēs bijām un esam tam gatavi, bet drošībā ieguldīt ir mūsu visu pienākums, tādēļ, ja pašlaik 2% no Rīgas budžeta ir paredzēti mūsu cilvēku aizsardzībai, tad jau no nākamā gada pilsētas budžetā esmu uzdevis plānot šai jomai izdevumus 5% apjomā,”

norādīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Šis pasākums ir vērtīgs ieguldījums kopējas izpratnes veicināšanai par drošības politiku un krīzes vadību visos līmeņos. Pirms trīs gadiem akcentējām, ka krīzes vadībai vajadzīgs restarts, nepieciešama vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms, jāuzlabo komunikācija un datu apmaiņu, jābūt skaidrai finanšu un materiālo resursu piesaistei. Esam aktualizējuši un pārskatījuši civilās aizsardzības plānus, izstrādājuši to militārās sadaļas pielikumus, piedalījušies dažādās mācībās. Taču gatavība krīzēm, īpaši militārajam apdraudējumam, nepārtraukti jāuzlabo un jātestē. Gatavība krīzēm papīra formātā ir uzlabojusies, taču praktiskajā gatavībā joprojām jāturpina kopīgs darbs. Šodien pasākumā uzklausījām Ukrainas pieredzi, izskatījām tādus būtiskus jautājumus kā bumbu patvertņu veidošana, pieejamie finanšu un cilvēku resursi militārā apdraudējuma gadījumā un materiālās rezerves, kā arī izvērtējām notikušās valsts aizsardzības mācības,”

sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis

“Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju, līdz ar to uz mūsu pašvaldības pleciem gulstas īpaši liela atbildība. Rīgas pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 200 par derīgām atzītas droša patvēruma vietas, no kurām šogad esam iecerējuši izremontēt un labiekārtot 30. Svarīgi, ka esam no Iekšlietu ministrijas saņēmuši pozitīvas ziņas par iespēju piesaistīt būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu droša patvēruma vietu izveidei. Ja turpināsim tikpat mērķtiecīgi strādāt, tas mums tuvākajos gados ļaus izveidot vērā ņemamu bumbu patvertņu tīklu galvaspilsētā un ievērojami paaugstināt mūsu iedzīvotāju drošību militāra apdraudējuma gadījumā,”

pauda Rīgas vicemēre Linda Ozola

”Drošība” ir darbības vārds, tāpēc esam šeit pulcējušies, lai runātu par reāliem darbiem civilās aizsardzības uzlabošanā, kas balstīsies gan uz pašu, gan citu pieredzi, gan NATO uzstādījumiem. Ir nepieciešami gan normatīvie akti, gan attiecīgs finansējums, tāpat ir savlaicīgi jārunā ar drošības industriju, kas būvēs patvertnes, nodrošinās sakarus un veiks nepieciešamo apgādi. Krīzes situācijās ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot savus resursus pašvaldību un valsts vajadzībām. Tādēļ jānodrošina, ka vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti drošās piegādes ķēdēs pašvaldībās,”

uzsvēra DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele

Semināra gaitā tā dalībnieki izvērtēja valsts atbildīgo dienestu un pašvaldību spēju plānot, paredzēt finanšu un cilvēku resursus militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī novērtēt īstenoto mācību efektivitāti. Tāpat notika paneļdiskusijas par pašlaik aktuālajām un kopīgi risināmajām tēmām, sniedzot priekšlikumus un definējot konkrētas rīcības nepieciešamā rezultāta nodrošināšanai. Šis Rīgas domē bija jau otrais civilās aizsardzības seminārs pašvaldībām, valsts un privātajam sektoram, kas rīkots pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas, LPS un DAIF iniciatīvas.

Viena no diskusijām bija veltīta tematikai par bumbu patvertnēm un to pieejamību. Tāpat norisinājās saruna par pieejamiem finanšu un cilvēkresursiem, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu militārā apdraudējuma gadījumā. Savukārt noslēdzošā diskusija tika atvēlēta visaptverošas valsts aizsardzības mācību Namejs 2024 izvērtējumam.

Seminārā piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas vicemēre Linda Ozola, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele, Ukrainas pilsētas Hersonas vicemērs Vitālijs Bielobrovs, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, novadu un lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kā arī dažādu jomu eksperti.

Pasākuma laikā Rīgas domes foajē ikvienam bija skatāma unikāla 15 dažādu drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu izveidota ekspozīcija ar reāliem, taustāmiem piemēriem un praktisku informāciju.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī notika līdzīgs slēgtais seminārs par pašvaldību gatavību rīkoties un nodrošināt to kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās un militāra apdraudējuma gadījumā.

 

RNP modernizē sētnieku darbu, veidojot uzkopšanas komandas

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pakāpeniski modernizē sētnieku darba organizāciju – par tīrību māju kāpņutelpās un pagalmos turpmāk viena cilvēka vietā rūpēsies uzkopšanas komandas, kas aprīkotas ar kvalitatīvu tehniku. Izmaiņas nodrošina labākus darba apstākļus darbiniekiem un kvalitatīvāku pakalpojumu iedzīvotājiem.

Pašlaik darbs šādi norit jau 400 Rīgas mājās, un pirmie rezultāti ir ļoti labi, par ko liecina ne vien uzņēmuma kvalitātes kontrole, bet arī atsauksmes no iedzīvotājiem.

Papildus kvalitātes uzlabojumiem ļoti būtisks apsvērums izmaiņām ir tieši darbinieku labbūtība. Jaunajās uzkopšanās komandās strādā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbinieki, kas līdz šim strādājuši kā sētnieki un apkopēji. Tradicionāli sētnieka darbs ir fiziski smags, bet komandā cilvēki darbu dara kopā un izmanto modernu tehniku, kas mazina slodzi.

Pagalmos uzkopšanas komandas izmanto nelielus raiderus, lapu pūtējus un traktoriņus, ar kuriem ziemā ietves tīra no sniega un kaisa, bet vasarā pļauj zāli un slauka ietves. Savukārt iekštelpās komandām ir īpašas slotas grīdas mazgāšanai, putekļu sūcēji un iekārtas grūti aizsniedzamu logu mazgāšanai.

Komandās darbu iespējams organizēt efektīvāk. Uzkopšanas tehnika ļauj strādāt ātrāk, kas ir īpaši svarīgi sniegotās ziemas dienās. Brīžos, kad sētnieks saslima, bija grūti ātri atrast aizvietotāju, bet komandā darbinieki var viegli viens otru aizvietot. Komandu darba efektivitāte ir būtiska arī finansiāli – par spīti augošām izmaksām tas ļauj uzņēmumam nepaaugstināt uzkopšanas izmaksas iedzīvotājiem.

RNP Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Airita Šica stāsta arī par kādu iepriekš neplānotu ieguvumu no komandu darba:

“Redzam, ka jaunā kārtība uzlabo mūsu saziņu ar iedzīvotājiem. Nereti cilvēki savas mājas sētnieku uztvēra kā kontaktpersonu, ar ko pārrunāt savas bažas vai vēlmes par mājas pārvaldīšanu. Labs sētnieks varēja uzklausīt, bet viņam nebija vajadzīgās informācijas un iespēju palīdzēt, runātais visbiežāk nenonāca līdz risinājumam, un cilvēki palika vīlušies. Bez sētnieka cilvēki aktīvāk izmanto mūsu saziņas kanālus – sazvanās ar savas mājas pārvaldnieku, izmanto mobilo lietotni vai pašapkalpošanās portālu, vai zvana uz informatīvo tālruni. Tas mums palīdz ātrāk uzzināt un risināt problēmas.”

📌 Vairāk par RNP aktualitātēm – ŠEIT

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.

*Attēls: mparvaldnieks.lv

 

Rīgā šogad uzlabos segumu 60 grantētajās ielās

Šogad Rīgā turpināsies pērn aizsāktie ielu seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi. Plānots, ka šajā būvdarbu sezonā segumu uzlabos 60 grantētajās ielās ar kopējo platību vairāk nekā 77,5 tūkstoši kvadrātmetru.

Brauktuvju segumu ar dubultās virsmas apstrādi veic ar bitumena emulsiju un galvenais ieguvums ir putekļu samazināšana un ceļa kvalitātes uzlabošana. Pirms virsmas apstrādes veikšanas norit ielu pamatnes sagatavošana un komunikāciju aku izcelšana brauktuves līmenī, kurai seko bitumena emulsijas ieklāšana.

Iela ar vislielāko remontdarbu platību būs Beberbeķu iela, posmā no K. Ulmaņa gatves līdz Čuguna ielai, 5150 kvadrātmetru platībā, bet iela ar vismazāko remontdarbu platību – Boļeslava Sloskāna iela, posmā no Torņakalna ielas līdz O. Vācieša ielai 6, 220,8 kvadrātmetru platībā.

Seguma uzlabošanas darbi plānoti Juglā, Jaunciemā, Imantā, Berģos, Dārziņos un citās pilsētas apkaimēs.

📌 Visus ielu posmus, kur gaidāmi seguma uzlabošanas darbi, iespējams aplūkot pašvaldības mājaslapā publicētajā sarakstā un digitālajā kartē – ŠEIT.
📌 2025. gadā plānoto grants seguma ielu remontdarbu saraksts skatāms – ŠEIT.

Pašvaldība atgādina, ka remontdarbu saraksts var nedaudz mainīties, ņemot vērā saskaņošanas procesu ar komunikāciju turētājiem, kā arī citus neparedzētus apstākļus. Seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi Rīgā ilgs visu būvsezonu – no pavasara līdz pat vēlam rudenim, ja laikapstākļi būs labvēlīgi.

Darbu laikā jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem, kas var būtiski ietekmēt gan automašīnu un sabiedriskā transporta kustību, gan mikromobilitātes rīku un kājāmgājēju pārvietošanās iespējas.

 

Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola aicina piedalīties radošā dizaina konkursā “Neparastās lietas”

Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi aicina Rīgas izglītības iestāžu audzēkņus piedalīties radošā dizaina konkursā “Neparastās lietas”.

Konkursa mērķis ir veicināt ilgtspējīga dizaina attīstību un radošumu, izveidojot daudzfunkcionālus priekšmetus, kurus var izmantot vismaz divos veidos, lai samazinātu resursu patēriņu un veicinātu ilgtspējīgus risinājumus.

Darbu iesniegšana: 2025. gada 13. martā no plkst. 10.00 – 18.00 RTU Arhitektūras un dizaina institūtā, Ķīpsalas ielā 6/6a, Rīgā.

Dalības nosacījumi:

  • izstrādāt telpisku dizaina priekšmetu vai maketu no jebkuriem materiāliem (kartons, koks, metāls, keramika, audums u.c.);
  • priekšmets jāpielāgo vismaz diviem vai trīs pielietojuma veidiem.

Kāpēc piedalīties:

  • attīstīti savu radošumu un dizaina domāšanu;
  • iegūti iespēju eksponēt savu darbu RTU Arhitektūras un dizaina institūtā;
  • saņemt atzinību un balvas par labākajiem darbiem.

Papildus informācija pieejama Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra tīmekļvietnē www.intereses.lv un Rīgas Bolderājas Jaunās pamatskolas tīmekļvietnē www.r19intereses.lv.

Piedalies, radi un iedvesmo!

Rīgas bērnu un jauniešu dizaina konkursa “Neparastās lietas” nolikums

 

Norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde

Ceturtdien, 20. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rīgas domes Portretu zālē norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtība:

  1. Sabiedrības informēšana par publiskās infrastruktūras projektu īstenošanu. Ziņotājs: Ingūna Urtāne, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i.
  2. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi pašvaldībā, tai skaitā sabiedriskā labuma organizācijām. Ziņotāji: Ināra Papina, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta direktora vietniece, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšniece, Kitija Andersone, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta Nekustamā īpašuma nodokļa pārvaldes priekšniece.
  3. Līdzdalības budžeta norise 2025.gadā. Ziņotājs: Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas vadītājs.
  4. Citi jautājumi.

✅ Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību, līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru pašvaldībā.

Padomē darbojas 17 pārstāvji – Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nevalstisko organizāciju pārstāvji padomē tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem. Savukārt padomes sekretariāta funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

✅ Ar pašreizējo padomes sastāvu var iepazīties – ŠEIT.

✅ Plašāka informācija par padomes darbu – ŠEIT.

 

Rīga gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Rīgas pašvaldība gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks vasarā no 5.-13. jūlijam. Lai nodrošinātu Rīgas pilsētas līdzdalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, trešdien, 19. februārī, Rīgas domes sēdē apstiprināta svētku rīcības komiteja.

“Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētki ir milzīgs notikums mūsu jauniešiem – viņi tam gatavojas gadiem, un mums kā pašvaldībai ir svarīgi viņus atbalstīt. Jāatgādina, ka iepriekšējie svētki notika pandēmijas laika hibrīdrežīmā un liela daļa dalībnieku gatavojušies šiem svētkiem pat divus termiņus. Tāpēc 2025. gada Rīgas budžetā esam atvēlējuši vairāk nekā miljonu eiro, lai mūsu kori, deju kolektīvi, orķestri un ansambļi varētu pilnvērtīgi sagatavoties – piedalīties mēģinājumos, skatēs un konkursos, kā arī atjaunot tērpus, kam nepieciešams. Mēs arī rūpējamies, lai svētku laikā Rīgā, kas ir svētku namamāte, viss noritētu raiti – gan dalībnieku izmitināšana, gan drošība, gan satiksme. Svētki ir brīdis, kad varam lepoties ar mūsu bērnu un jauniešu talantu un darbu, un es ticu, ka tie būs patiesi īpaši gan pašiem dalībniekiem, gan visai Rīgai,”

norāda Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Rīgas Rīcības komiteju vadīs Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un tās sastāvā ir iekļauti svētku norisē iesaistīto pašvaldības institūciju un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki. Rīcības komitejas sēdēs izskatīs jautājumus, kas saistīti ar svētku sagatavošanā un norisē iesaistīto pašvaldības institūciju un kapitālsabiedrību darbības koordināciju, svētku dalībnieku un to pavadošā personāla izmitināšanu pašvaldības izglītības iestādēs, sabiedriskās kārtības uzturēšana svētku norises un svētku dalībnieku izmitināšanas vietās, satiksmes plūsmas organizēšana pilsētā, pilsētvides noformēšanu, kā arī Rīgas skolēnu kolektīvu dalību svētkos.

Rīgas pašvaldības 2025. gada budžetā ir apstiprināta programma “XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki” ar finansējumu 1 022 065 eiro apmērā, t.sk. 776 782 eiro Rīgas kolektīvu dalības nodrošināšanai svētku sagatavošanas procesā un svētkos, kā arī 245 193 eiro apmērā tērpu iegādei un atjaunošanai.

Dalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pieteikuši 589 pašvaldības dibināto iestāžu kultūrizglītības kolektīvi ar 11 657 dalībniekiem, kuri iesaistījušiem svētku sagatavošanas procesā, proti, dalībai konkursos/skatēs, kopmēģinājumos un modelēšanas koncertos, tostarp, 67 kori (3 260 dalībnieki), 173 tautas deju kolektīvi (4 177), 26 vokālie un vokāli instrumentālie ansambļi (303 dalībnieki), 19 koklētāju ansambļi (170 dalībnieki), 11 folkloras kopas (230 dalībnieki), seši akordeonistu orķestri (40 dalībnieki), 24 teātra mākslas kolektīvi (496 dalībnieki), 21 mūsdienu deju kolektīvs (336 dalībnieki), 212 vizuāli un vizuāli plastiskās mākslas kolektīvi (1860 dalībnieki), septiņi pūtēju orķestri (287 dalībnieki), astoņi simfoniskās mūzikas orķestri (344 dalībnieki), 15 speciālās izglītības iestāžu kolektīvi (154 dalībnieki).

Vienlaikus svētku sagatavošanas procesā un dalībai svētkos ir pieteikti 74 trešo personu dibināti kolektīvi (1 689 dalībnieki).

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies 2025. gada vasarā no 5. jūlija līdz 13. jūlijam. Svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi dažādās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Nacionālajā stadionā “Daugava”, Arēnā Rīga, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Rīgas Domā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citur. Plānots, ka kopā svētkos varētu piedalīties aptuveni 30 000 – 35 000 dalībnieku.

 

Iesniegts 95 projekts ēku atjaunošanas un piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas līdzfinansējumam

14. februāra Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas sēdē tika saņemts un atvērts 95 projekts pašvaldības administrētajās līdzfinansējuma programmās kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

2025. gadā Rīgas pašvaldība atbilstoši izsludinātiem konkursiem plāno atbalstīt projektus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju no publiskās ārtelpas redzamo fasāžu un jumtu atjaunošanai, atsevišķu kultūrvēsturisko ēku saglabāšanai, kā arī dzīvojamās mājas piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai (mazā programma).

Konkursam šogad kopuma iesniegti 95 projekti:

  • 24 projekti vēsturisko ēku saglabāšanas programmā;
  • 67 projekti dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanas programmā;
  • 4 projekti dzīvojamo māju piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas mazajā programmā.

Maksimālā pašvaldības līdzfinansējuma summa vēsturisko ēku atjaunošanai ir 20 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai līdz 30 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no projekta attiecināmajām izmaksām vienai dzīvojamai mājai mazajā dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanas programmā. Papildus būvniecības izmaksām ēku īpašniekiem tiek daļēji kompensēti būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumi, kā arī maksa par sastatņu nomu un pašvaldības ietvju izmantošanu būvniecības procesā.

Lēmumi par konkursu rezultātiem šajās programmās tiks pieņemt līdz šā gada 30. maijam. Projektu aktivitāšu periods ir no 2025. gada 1.janvāra līdz 14. novembrim. Pašvaldības līdzfinansējums projekta iesniedzējam tiks izmaksāts kompensācijas veidā pēc projekta īstenošanas, visu projekta izmaksu veikšanas no līdzfinansējuma saņēmēja puses un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

Tāpat 2025. gadā apstiprināti un tiks realizēti 12 bīstamības novēršanas un trīs siltināšanas projekti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī četri sakrālā mantojuma saglabāšanas projekti.

Kopējais pašvaldības budžeta finansējums 2025. gadā realizējamajiem projektiem veido 2 miljonus eiro.

📌 Informācija par pašvaldības līdzfinansējuma programmām, tai skaitā normatīviem aktiem un konkursu dokumentiem ēku atjaunošanai pieejama vietnē www.atjauno.riga.lv.

 

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem aizvadīta šī gada pirmā darba birža

Otrdien, 18. februārī, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Pāles ielā 9 notika jau divdesmit sestā darba birža, kuru apmeklēja aptuveni 170 darba meklētāju. 12 uzņēmumi Ukrainas civiliedzīvotājiem piedāvāja vairāk nekā 100 vakanču.

Divdesmit sestajā darba biržā interesentus ar savām vakancēm iepazīstināja Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas 1. slimnīca”, SIA “Rīgas veselības centrs”, SIA “Rīgas meži”, SIA “Rīgas nami” un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Tāpat arī ražošanas uzņēmums SIA “Forevers”, īpašumu apsaimniekotājs SIA “Hagbergs”, apģērbu tīrītava SIA “Irve”, pasta un loģistikas uzņēmums SIA “Omniva”, kā arī ceļu būvniecības uzņēmums SIA “Roadeks”.

Vislielāko interesi apmeklētāju vidū izraisīja uzņēmums SIA “Omniva”, kas piedāvāja vakances ne tikai ierastajās kurjeru pozīcijās, bet arī vidējā līmeņa menedžeriem un IT specialistiem.

No Ukrainas sieviešu puses bija vērojama liela interese par tādām vakancēm kā biroja darbinieces, pārdevējas, pavāres un skaistumkopšanas speciālistes. Savukārt, vīrieši izrādīja interesi par tehniskām vakancēm.

Nākamā darba birža ir paredzēta aprīļa sākumā.

Darba birža tiek organizēta, lai palīdzētu ukraiņiem, kuri ieradušies Latvijā, integrēties darba tirgū un atgriezties normālā dzīvē. Iepriekšējās 25 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvāts ap 4600 vakancēm. Tajās piedalījušies vairāk nekā 100 uzņēmumu un tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts:  Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +37129186844.

 

Rīgas apkaimju biedrības var pieteikties pašvaldības atbalstam

Jau piekto gadu Rīgas pašvaldība piedāvā apkaimju attīstības biedrībām pieteikties finansiālam atbalstam.

Kopš 2021. gada galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. No 2023. gada biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri un kuras šo atbalstu iepriekš jau ir saņēmušas, iespējams pieteikties lielākam finansējumam – grantam līdz 3000 eiro, ja tās izlietojušas vismaz 90% no iepriekšējā saimnieciskajā gadā piešķirtā finansiālā atbalsta apmēra. Tādi paši nosacījumi ir spēkā arī šogad.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Finansējumu var izmantot administratīvo izmaksu segšanai, piemēram, darbinieku atalgojumam, telpu un inventāra nomai, atlīdzībai par citu personu sniegtajiem pakalpojumiem biedrības darbības nodrošināšanai u.tml., tāpat arī izmaksu segšanai par projektu pieteikumu sagatavošanu citiem finanšu instrumentiem, kā arī biedrību rīkoto apkaimes publicitātes veicināšanas un identitātes stiprināšanas aktivitāšu izdevumu segšanai.

Finansiālais atbalsts nav domāts biedrību pamatlīdzekļu iegādei, prēmijām, dāvanām un stimulējošu pasākumu rīkošanai biedrības biedriem, naudas sodu, līgumsodu, kavējuma procentu apmaksai, kā arī biedrības līdzfinansējumam pašvaldības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

2024. gadā pašvaldība biedrību atbalstam bija paredzējusi 70 000 eiro. Atbalstu saņēma 24 apkaimju biedrības – grantu 1000 eiro apmērā saņēma 7 biedrības, savukārt atbalstu 3000 eiro apmērā saņēma 17 biedrības. Biedrības finansējumu ieguldījušas biedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu apmaksā, telpu un inventāra nomā, dažādu informatīvo materiālu izveidē un apkaimju iedzīvotāju iesaistei un līdzdalībai paredzētu pasākumu organizēšanā.

Apkaimju attīstības biedrībām iespējams pieteikties atbalstam līdz 23. februārim.

Nosacījumi pašvaldības atbalsta saņemšanai, kā arī informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama – ŠEIT.

 

Publiskajai apspriešanai nodoti saistošie noteikumi divu jaunu uzņēmējdarbības atbalsta programmu īstenošanai

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 28. februārim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par divu jaunu atbalsta programmu īstenošanu, kas paredz piešķirt uzņēmējiem līdzfinansējumu un komerctelpu labiekārtošanai un dažādu publisku pasākumu rīkošanai.

✅ Iepazīties ar projektiem un sniegt atsauksmes iespējams mājaslapā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”.

Abas programmas paredz atbalsta sniegšanu mazajiem un mikro uzņēmējiem, kas darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā.

Viena no atbalsta programmām paredzēta komercdarbības veicināšanai esošo ēku pirmajos stāvos.

Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai:

  • telpu remontam;
  • iekārtošanai;
  • vides pieejamības uzlabošanai;
  • skatlogu noformēšanai;
  • izkārtņu izgatavošanai;
  • labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā;
  • nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām.

Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Otra atbalsta programma, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistītu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

Pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem abu programmu realizācijā.