Marta sākumā rīdzinieki aicināti uz vērienīgām Meteņu svinībām Vecrīgā

Šī gada 2. martā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uz vērienīgām Meteņu svinībām Rātslaukumā, ļaujot ikvienam ieraudzīt, sajust, sagaršot un sadzirdēt to, kā senās latviešu pavasara gaidīšanas tradīcijas mijiedarbojas ar mūsdienām.

Meteņi ir pavasara gaidīšanas svētki – brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Sabiedrībā dažādi izvēlas, kad svinēt Meteņus. Vieni stingri turas pie kristīgā kalendāra noteiktajiem datumiem, Meteņus svinot 7 nedēļas pirms Lieldienām, savukārt latviešu gadskārtā Meteņi ir laiks starp Ziemassvētkiem un Lieldienām un Meteņa dienu senāk noteica, skatoties pēc mēness fāzēm. Metenis atnāk otrajā jaunajā mēnesī pēc ziemas saulgriežiem. Ja gadās, ka tas iekrīt janvārī, kā šogad, tad Meteņi svinami trešajā jaunajā mēnesī februāra nogalē vai pat marta sakumā. 2025. gadā Meteņu jaunais mēness būs 2. martā, kas sakrīt arī ar kristīgo kalendāru, tādēļ ikviens aicināts uz lielākajiem pavasara gaidīšanas svētkiem Rīgā.

Pasākumā “Meteņi Vecrīgā” varēs iepazīt Meteņdienas tradīcijas, būs sadziedāšanās un danči, masku grupu izrādes uz skatuves, masku izstāde, bet Rātes pasāžā darbosies radošās darbnīcas – tiks darinātas ķekatu maskas, tradicionālās lupatu lellītes, būs iespēja pie maskas tikt arī pašiem mazākajiem.

Meteņu izdarības ir saistītas ar spēles elementa klātbūtni, tajās būtisku lomu ieņem arī dažāda veida vizināšanās, tādēļ Rātslaukumā būs iespēja izvizināties gan ponija vilktās ragavās, gan izbaudīt kaut ko pavisam nebijušu un īpašu – Rātslaukumā darbosies grieztavas, kur bērni ragavās varēs baudīt īstu un tradicionālu Meteņu vizināšanos.

Pasākuma ietvaros notiks arī masku gājiens cauri Vecrīgai maršrutā Rātslaukums–Skārņu iela–Audēju iela–Vaļņu iela–Kaļķu iela–Līvu laukums–Rātslaukums. Metenis ir vienīgais brīdis tradicionālajos svētkos, kur var izpausties un vērt vaļā plašāk tos vārtus, aiz kuriem tradicionālā kultūra satiekas ar mūsdienām, tādēļ ikviens apmeklētājs aicināts nākt un piedalīties gājienā sev pieejamā maskā – vai kā kādas profesiju pārstāvim, dzīvai radībai, aktierim, dziedātājam vai kam citam. Galvenais – piedalīties!

Metenis vienmēr nāk ar jautru raksturu un jokošanos, tādēļ par nebēdnīgu pasākuma atmosfēru rūpēsies pasākuma vadītāji Nauris Brikmanis un Andris Kapusts. Ar kvalitatīvu un jestru programmu uz dančiem aicinās etnofolka grupa “Tā kā pērn”, kuras sastāvā darbojas atraktīvie Julgī Stalte un Ēriks Zeps, uzstāsies arī grupa “Rahu the Fool”, bet pasākumu noslēgs grupa “Olas” un dziedātāja Esmeralda.

Pasākuma teritorijā varēs baudīt Meteņa laika ēdienus un dzērienus pie ugunskuriem.

Pasākumu “Meteņi Vecrīgā” ar Rīgas pašvaldības atbalstu rīko Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību.

Pasākuma programma:

• 12.00 Pasākuma atklāšana, ugunskuru iedegšana, masku gājiens
• 13.00 Masku grupu “Ķekatas” un “Meteņdienas čigāni” izrāde, lielīšanās sacīkstes, grupas “Tā kā pērn” koncerts
• 14.00 Spēkošanās sacīkstes, masku grupas “Budēļi” izrāde, grupas “Rahu The Fool” koncerts
• 15.00 Uguns bumbas sadedzināšana, grupas “Olas” koncerts

Dalība pasākumā bez maksas.

 

Norisināsies Rīgas domes konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos

Trešdien, 26. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rātsnama Zvanu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos.

Sēdes darba kārtība:

  1. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.
  2. Rīgas apkaimju attīstības komisijas darbība un aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas apkaimju attīstības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Spunde.
  3. Par Rīgas apkaimju biedrību paveikto un iespējām iesaistīt dažādas sabiedrības grupas, stiprinot piederības sajūtu apkaimei un pilsētai, veicinot pašiniciatīvu un sadarbību ar pašvaldību.
    Ziņo:
    • biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons;
    • biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” valdes loceklis Miķeļis Cinis;
    • biedrības “Brasa” valdes priekšsēdētājs Raivis Dejus;
    • Pļavnieku apkaimes biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Radziņa.
  4. Dažādi jautājumi.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir vairāku Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 26.02.2025. – pa tālruni 67012614 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.

 

No jūnija “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” darbosies kā patstāvīga pašvaldības iestāde

Lai efektīvāk nodrošinātu pašvaldības funkciju – sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un sekmēt laikmetīgās mākslas attīstību Rīgā, 13. februārī, Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīts pašvaldības Kultūras komisijas virzītais projekts par atsevišķas pašvaldības iestādes “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” izveidi.

Lēmumprojekts paredz, ka ar šī gada 1. jūniju pašvaldība, reorganizējot pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, izveidos Rīgas pašvaldības iestādi “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”.

“Šis ir nozīmīgs solis Rīgas kultūras ekosistēmas attīstībā. Izveidojot “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu” kā patstāvīgu pašvaldības iestādi, mēs stiprinām laikmetīgās mākslas pozīcijas pilsētā un radām labākus apstākļus gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Tas ļaus efektīvāk īstenot mākslinieciskās programmas un nodrošinās daudzveidīgāku kultūras piedāvājumu mūsu iedzīvotājiem,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Šis lēmums precīzi iezīmē ceļa karti nākamajiem četriem gadiem Rīgas kultūras dzīves organizēšanā, kurā dodam papildus stimulu laikmetīgās kultūras izrāvienam. Ļoti lielas cerības liekam uz spēcīga iestādes vadītāja atrašanu atklātā konkursā, kuram būs iespēja ar pašvaldības atbalstu padarīt šo telpu un arī ap to esošo ārtelpu par Rīgas laikmetīgās mākslas vizītkarti,”

uzsver Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts

Komitejas sēdē nolemts reorganizēt Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, nododot tās struktūrvienību – izstāžu zāli “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” – pašvaldības iestādei “Rīgas Laikmetīgā mākslas telpa”.

Izglītības, kultūras un sporta departamentam līdz šī gada 1. jūnijam jāizstrādā un jāiesniedz Rīgas domei apstiprināšanai pašvaldības iestādes “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” nolikuma projekts, kā arī jāveic citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar iestādes izveidi.

“Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” būs Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša iestāde.

Pašvaldības kultūras iestāžu apvienības reorganizāciju plānots pabeigt līdz šī gada 30. jūnijam. Par lēmuma izpildi atbildīgs pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

 

Galerijā “PILOT” tiks atklāta jau piektā “BDO Jauno mākslinieku balvas” izstāde

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” 30. janvārī plkst. 18.00 norisināsies jau piektā “BDO Jauno mākslinieku balvas” izstādes atklāšana, simbolizējot šīs balvas kā mecenātisma tradīcijas nostiprināšanos Latvijā. Piecu gadu laikā balva ir kļuvusi par būtisku atbalsta platformu jaunajiem māksliniekiem, kas sper pirmos soļus profesionālajā mākslas pasaulē. Šogad par balvu sacentīsies seši jaunie talanti, kuri pērn absolvēja kādu no LMA maģistrantūras programmas specialitātēm. Īpaši nozīmīgi – pirmo reizi balvas pastāvēšanas vēsturē arī skatītājiem būs iespēja aktīvi iesaistīties, balsojot par savu favorītu un palīdzot izvēlēties skatītāju simpātiju.

Absolvējot LMA, jaunajiem talantiem bieži vien ir sarežģīti izlauzties vietējā, salīdzinoši šaurajā mākslas tirgū un iegūt plašāku atpazīstamību. Lai risinātu šo izaicinājumu, BDO Latvia jau piekto gadu sadarbībā ar LMA un laikmetīgās mākslas centru KIM? rīko “BDO Jauno mākslinieku balvu”. Izstādē, kas tiks atklāta 30. janvārī galerijā “PILOT” (Riharda Vāgnera iela 3, Rīga) būs redzami vairāku jauno mākslinieku darbi – Alises Builevicas gleznu sērija “Nakts čuksti – prāta portāli”, Anetes Grīnbergas animācijas īsfilma “Aizmiršanas dārzā”, Ellas Mihailovas skulptūra “Dienišķā maize”, Mikas Solomanas darbu sērija “Personīgie savienojumi dzīvoklī”, kā arī divas instalācijas – Elzas Lapiņas “Laikas ainavas” un Mārtiņa Dziļuma “Elita”. To, kurš no māksliniekiem iegūs “BDO Jauno mākslinieku balvu” un naudas prēmiju 2 000 EUR apmērā, uzzināsim 12. martā.

“Šīs balvas galvenais mērķis ir izcelt jaunos un perspektīvos talantus, vienlaikus sniedzot būtisku finansiālu atbalstu karjeras sākumposmā. Piecu gadu laikā esam snieguši atbalstu četriem izciliem māksliniekiem – Amandai Ziemelei, Reinim Bērziņam, Lienei Rumpei un Agatei Tūnai – un ar gandarījumu vērojam, kā viņi joprojām aktīvi darbojas mākslas nozarē. Šogad konkurss ir piesaistījis spēcīgus un kvalitatīvus pieteikumus, un esmu pārliecināta, ka žūrijai būs sarežģīts uzdevums izvēlēties balvas ieguvēju. Šoreiz īpašu lomu piešķirsim arī skatītāju viedoklim, dodot iespēju ikvienam balsot par savu favorītu, lai 12. martā, līdz ar galvenās balvas pasniegšanu, varētu paziņot arī skatītāju simpātiju,”

norāda BDO Latvia vadošā partnere un balvas iniciatore Vita Liberte

“BDO Jauno mākslinieku balvai” ik gadu var pieteikties LMA maģistra studiju absolventi, kas beiguši studijas kādā no vizuālās, vizuāli plastiskās vai audio-vizuālās mediju mākslas nodaļu apakšnozarēm.

“Studiju procesā LMA jaunajiem māksliniekiem tiek nodrošinātas darba telpas, daudzveidīgas mobilitātes iespējas ārzemēs, kā arī iespēja piedalīties dažādos projektos un konkursos. Taču pēc absolvēšanas par radošā procesa attīstību pilnībā jārūpējas pašiem, kas nereti ierobežo jaunā mākslinieka attīstības ceļu. Tāpēc privātu un valstisku atbalsta sistēmu veidošana un uzturēšana ir ļoti būtiska un kā institūcija esam priecīgi, ka BDO balva tiks piešķirta jau piekto reizi!”

stāsta LMA rektors Kristaps Zariņš

Konkursa žūriju veido LMA rektors, profesors Kristaps Zariņš, LMA prorektore, mākslas zinātniece Antra Priede, BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Vita Liberte, BDO Latvia vadošais partneris Jānis Zelmenis, Kim? Laikmetīgās mākslas centra izpilddirektore Evita Goze un “BDO Jauno mākslinieku balvas” pirmā gada laureāte Amanda Ziemele.

Ieeja izstādē bez maksas.

Izstādes darba laiks: O., T., C., P., Se. 12.00–18.00, Riharda Vāgnera iela 3, Rīga.

 

Rīgas pašvaldība aicina uz barikāžu atceres koncertu “Barikādes un bērni”

,

1991. gada barikāžu 34. gadu atceres gadadienā, 20. janvārī plkst. 18.00, pašvaldība aicina uz orķestra “Rīga” koncertu Rīgas Domā.

Koncertā “Barikādes un bērni” piedalīsies orķestris “Rīga”, soliste Ieva Segliņa un ērģelnieks Aigars Reinis, diriģents Valdis Butāns, pasākuma režisors ir Kārlis Anitēns, video mākslinieks Toms Zeļģis.

Šoreiz barikāžu atceres gadadienas koncerta centrā ir tā laika bērni, kuriem 1991. gadā bija pieci, seši vai desmit gadi, un kuri šobrīd pārstāv Latvijas četrdesmitgadnieku paaudzi. Ar emocionāli piesātinātiem audio lasījumiem un videoprojekcijām, kas savij mūziku ar barikāžu laika bērnu atmiņām, koncerts vēsta par to, kā viņi atminas šos notikumus un kā no šodienas skatupunkta vērtē savas atmiņas. Tās apkopotas mākslinieciskās esejās, kuras koncertā dzirdēsim audio lasījumu formā, sasaistot ar īpaši izvēlētiem un pirmatskaņotiem skaņdarbiem.

Koncerta scenogrāfija iecerēta ar video projekcijām, kurās kustīgās atmiņu bildēs būs redzami barikāžu laika bērnu zīmējumi, kas glabājas vairākos Latvijas muzejos. Koncerta vizualizācijas un projekciju izvietojumu veidojis Latvijas Nacionālā teātra videomākslinieks Toms Zeļģis.

Programmā izskanēs Selgas Mences “Kad(e) pārnāksi, bāleliņ” no kantātes “Laika vējos”, Anitras Tumševicas “Zvaigzne”, kā arī Imanta Kalniņa 4. simfonijas 1. daļa, Jēkaba Jančevska svīta no izrādes “Brands”, kas tiks pirmatskaņota pārlikumā pūtēju orķestrim un solistam. Pirmatskaņojums notiks Riharda Durbas skaņdarbam “Rītausmu sagaidot”.

Koncertu bez maksas un bez iepriekšējas rezervācijas aicināts apmeklēt ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

Doma laukumā plkst. 10.00 barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītu uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš aizdedzinās piemiņas ugunskuru, kas jaunsargu uzraudzībā degs visas dienas garumā līdz plkst. 21.00. Doma laukumā būs apskatāma arī izstāde “Plakāts 1991. gada barikādēs”, muzeobusa ekspozīcija “Ikaruss”, 12 unikāli mākslas darbi, kas izgatavoti no maskēšanās tīkliem. Vakarā visi aicināti uz sadziedāšanos pie ugunskura, kas kļuvusi par patriotisku tradīciju.

Visas dienas garumā ikviens aicināts nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Raiņa bulvārī 6 un Bastejkalnā.

Vairāk par 1991. gada barikāžu atceres pasākumiem Rīgā var uzzināt:

 

Vecrīgā un Mežaparkā pašvaldības teritoriju kopēji darbus veic ar īpašiem elektriskajiem kravas skūteriem

,

Kopš šā gada oktobra Pilsētas attīstības departamenta izstrādātā pilotprojekta “Ilgtspējīga pilsētvides loģistika” gaitā teritorijas uzkopšanas darbu meistari Vecrīgā un Mežaparkā uzkopšanu veic, izmantojot īpašus, Latvijā ražotus elektriskos kravas skūterus.

Pašvaldībai testēšanai nodoti divi kravas elektroskūteri – viens Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļai un viens – SIA “Rīgas meži”.

ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārvaldībā ir aptuveni 2900 teritorijas ar kopējo platību ap 1700 ha. Pārvaldes atbildībā ir arī Vecrīgas pieskatīšana, veicot sakopšanas darbus ārpus privātīpašumu sētnieku darba laika – gan darba dienās, gan brīvdienās un svētku dienās.

Vecrīgas sakopšanu ikdienā veic viens darbinieks, pārvietojoties ar kājām un izmantojot sētnieku ratiņus. Darbiniekam, veicot sakopšanas darbus Vecrīgā, ik dienu sanāk noiet kājām apmēram 10 km, tāpēc kravas elektriskais skūteris būtiski atvieglo ikdienu.

Kravas elektriskais skūteris pārvaldē tiek testēts jau no oktobra, primāri izmantojot to Vecrīgas sakopšanas darbos, kas būtiski atvieglo par Vecrīgu atbildīgā darbinieka ikdienu.

Galvenie ieguvumi ir spēja pārvietoties ātrāk un sakopt vairāk, kravas elektriskajā skūterī var ievietot vairāk ar atkritumiem piepildītus maisus. Tāpat ar kravas elektrisko skūteri var operatīvāk reaģēt uz dažādām neparedzētām situācijām, ērtāk uzbraukt/nobraukt no ielas uz ietvi, kā arī pārvietoties pie ievērojamas cilvēku plūsmas dažādu pasākumu laikā, kad ar automašīnu nav iespējams izbraukt.

Vēl jāatzīmē, ka šogad Vecrīgā tika uzstādīts ievērojams skaits dažādu labiekārtojuma elementu un izveidotas atpūtas vietas, kā dēļ palielinājās sakopšanas darbu intensitāte un kravas elektriskā skūtera izmantošana to viennozīmīgi paātrina un atvieglo.

Plānots, ka skūteru testēšana notiks līdz 2025. gada pavasarim, un tad ĀMD Uzturēšanas pārvalde izvērtēs, vai iegādāties kravas elektrisko skūteri Vecrīgas, Spīķeru kvartāla un citu Rīgas centrā esošo teritoriju sakopšanai.

Kravas elektriskais skūteris ir aprīkots ar gaismas, pagrieziena rādītāju, bremžuguņu un skaņas signālu. Šis transports spēj braukt 4×4 režīmā, kas īpaši noderēs ziemas sniega un ledus apstākļos. Tāpat kravas skrejritenim ir arī atpakaļgaita un divi ātrumi. Ar vienu uzlādi tas var veikt līdz pat 120 kilometriem.

📸 FOTO

 

Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot Ziemassvētkiem veltītas melodijas

Sākoties Ziemassvētku gaidīšanas laikam, Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot jaunu skaņdarbu izlasi ar mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētām melodijām.

Rātsnama zvanu melodijas, kā ierasts, skan no pulksten deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ik pēc stundas atskaņojot cita skaņdarba fragmentu:

  • 9.00 “Rīga dimd” – latviešu tautasdziesma;
  • 10.00 “Rīgas leģenda” – R.Pauls;
  • 11.00 “Pūt, vējiņi” – latviešu tautasdziesma;
  • 12.00 “Lai tik snieg” – J. Styne / S. Cash;
  • 13.00 “Dziedi jel” – Jānis Lūsēns;
  • 14.00 “Sniedziņa dziesma” – U. Stabulnieks;
  • 15.00 “Zvaniņš skan” – Džeimss Lords Pīrponts;
  • 16.00 “Divi enģeļi” – Gints Stankevičs;
  • 17.00 “Uzsniga sniedziņš balts” – Brāļi Ziemeļi;
  • 18.00 “Lai tik snieg” – J. Styne / S. Cash;
  • 19.00 “Eglīte” – A. Virga;
  • 20.00 “Piparkūkas danco” – J. Ķirsis;
  • 21.00 “Veltījums” – M. Brauns;
  • 22.00 “Circenīša Ziemassvētki” – R. Pauls;
  • 23.00 “Klusa nakts, svēta nakts” – F. Grūbers / J. Mors.

Pēdējos gados zvani atskaņojuši gan speciālu maestro Raimonda Paula melodiju programmu, kura tika izveidota, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gan Ziemassvētku dziesmu izlasi, gan citas tematiskas programmas. Līdz 2021. gadam melodijas aranžēja komponists Mārtiņš Brauns.

Tagad melodijas aranžē komponists un mūziķis K. Krievkalns un klausītāji jau varēja izbaudīt viņa valsts svētkiem veltītos skaņdarbus. Jaunajā gada būs dzirdamas melodijas, kas veltītas gan tematiskiem ikgadējiem pasākumiem, gan arī par godu īpašiem notikumiem, kas norisinās pilsētā vai ko svinam Latvijas mērogā, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem, ievērojamu personu apaļās jubilejās u.c.

No Vācijas atvestie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases izvietoti 2006. gadā.

 

Nedēļas nogalē Rātslaukumā un Doma laukumā iedegs Ziemassvētku egles

Pirmās Adventes priekšvakarā, 30. novembrī, plkst. 17.00 Rīgā norisināsies galveno Ziemassvētku egļu iedegšanas pasākums Rātslaukumā un Doma laukumā.

30. novembrī plkst. 17.00 aicinām uz Rīgas Ziemassvētku egļu svinīgo iedegšanu Rātslaukumā – sirsnīgu pasākumu, kas iezīmē gada skaistākā svētku laika sākumu. Vakaru vadīs iluzionists Toms Felkers, kurš ar humoristisku un radošu priekšnesumu, iedvesmojoties no senas maģijas, kopā ar skatītājiem radīs īpašu gaismas brīnumu un iedegs galvenās svētku egles Rātslaukumā un Domā laukumā.

Par svētku noskaņu rūpēsies Latvijā iemīļoti mākslinieki – dziedātāja Ieva Sutugova, dziedātājs Justs, kā arī mūziķis un dziedātājs Dagnis Roziņš. Kopā ar viņiem uzstāsies Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centra “Imanta” sieviešu vokālais ansamblis “Fortuna” un kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” bērnu vokālais ansamblis “Knīpas un Knauķi”. Muzikālo pavadījumu nodrošinās Ulda Timmas vadītā grupa, kas vakaram piešķirs īpašu dzīvās mūzikas enerģiju.

Pasākums notiks Rātslaukumā, savukārt tiešraide tiks nodrošināta Doma laukumā, kur teletiltā līdz ar Rātslaukumu iemirdzēsies Doma laukuma egle un notiks tradicionālā Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa atklāšana. Pasākuma kulminācijā Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis uzrunās apmeklētājus un ar “telefonu gaismiņu akcijas” brīnumu tiks iedegtas svētku egles, simboliski savienojot abus Rīgas laukumus.

Pasākumu rīko Pārdaugavas kultūras apvienība.

Vairāk par Adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

CARITAS LATVIJA aicina kopā atzīmēt nodibinājuma 20. gadadienu

Atzīmējot nodibinājuma 20. gadadienu, CARITAS LATVIJA 16. novembrī rīkos tīklošanās un saliedēšanās pasākumu darbiniekiem, brīvprātīgajiem un sadarbības partneriem Rīgā, lai kopā atskatītos uz paveikto, pateiktos par padarīto un stiprinātu attiecības un kopības izjūtu nākotnes darbam.

Pasākums notiks projekta “Kopā spējam vairāk – CARITAS LATVIJA kapacitātes stiprināšana un komandas saliedēšana” ietvaros.

Pasākuma pirmajā daļā tiks godināti nodibinājuma esošie un bijušie darbinieki un brīvprātīgie, kas 20 gadu laikā devuši būtisku ieguldījumu nodibinājuma darbā.

Pasākuma otrā daļa iecerēta kā pieredzes apmaiņa un tīklošanās, lai kopīgās sarunās padziļinātu izpratni par CARITAS LATVIJA identitāti un misiju, vēsturi un saliedētu turpmākajai sadarbībai.

Visi rīdzinieki laipni lūgti piedalīties svinībās!

Pasākuma programmā:

  • Plkst. 12.00 – 13.00 – CARITAS LATVIJA 20. gadadienas svinības ar brīvprātīgo un darbinieku godināšanu Sv. Jēkaba katedrālē (Jēkaba ielā 9).
  • Plkst. 13.00 – 16.00 – pusdienas un sadraudzība kopā ar sadarbības partneriem, draugiem un atbalstītājiem (Mazā Pils iela 2).

Pasākums tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Par pasākuma saturu atbild Nodibinājums CARITAS LATVIJA.

Nodibinājums CARITAS LATVIJA darbojas kopš 2004. gada 10. novembra, un kopš 2006. gada 15. augusta tam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nodibinājuma mērķi ir veikt karitatīvo darbu ar mazaizsargātām sabiedrības grupām, veicināt brīvprātīgo darbu, sniegt palīdzību un atbalstu sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Nodibinājums ir starptautisko organizāciju “Caritas Europa” un “Caritas Internationalis” dalīborganizācija, kuras kopā veido 162 organizāciju savienību un ir viens no lielākajiem humānās palīdzības tīkliem pasaulē. Lai sasniegtu mērķi – atbalstīt mazaizsargātās personas, nodibinājums veicina brīvprātīgo darbu un apmāca darbiniekus un brīvprātīgos.

Rīgas rātsnama zvani turpmāk atskaņos mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētās melodijas; šomēnes – īpaša valsts svētkiem veltīta programma

Pirmdien, 11. novembrī, Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot jaunu skaņdarbu izlasi ar mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētajām melodijām, kas veltīta valsts svētku mēnesim. Jaunās un skanīgās melodijas būs klausāmas līdz decembrim, kad tās aizstās Ziemassvētkiem veltītie darbi, bet pēc tam būs gaidāmas citām tēmām veltītas melodijas.

“Priecājos, ka komponists Kristaps Krievkalns ir pārņēmis rātsnama kapelmeistara pienākumus un esmu pārliecināts, ka jaunās zvanu melodijas radīs gan patriotisku piederības sajūtu valsts svētku mēnesī, gan sniegs iedvesmu un gaišas domas ikdienā kā rīdziniekiem, tā Rīgas viesiem. Rātsnama zvanos arvien skanēs gan “Rīga dimd!”, gan komponista Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, bet tām klāt nākušas vēl virkne iemīļotu dziesmu, ko dzirdēsim jaunās aranžijās zvanu skaņās. Lai tālu skan!,”

tiekoties ar mūziķi Kristapu Krievkalnu, sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Man ir ļoti liels gods un liela atbildība pārņemt darbu, kuru aizsāka Mārtiņš Brauns. Mārtiņš ir viens no tiem cilvēkiem, ar kuru es lepojos. Cik īsts un muzikāls viņš bija! Tāpēc īpaši mīļas man būs Mārtiņa Brauna dziesmas, kuras aranžēju. Skaņdarbu ir daudz, bet tie ir sagrupēti pa tēmām: pavasaris, vasara, rudens, valsts svētki, ziema un Ziemassvētki. No rītiem skanēs dziesmas par Rīgu un Daugavu, bet vakarā ar šūpuļdziesmu simboliski aicināšu rīdziniekus doties pie miera,”

saka mūziķis

Kristaps Krievkalns turpmāk aranžēs melodijas gan tematiskiem ikgadējiem pasākumiem, gan arī par godu īpašiem notikumiem, kas norisinās pilsētā vai ko svinam Latvijas mērogā, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem, ievērojamu personu apaļās jubilejās u.c.

Rātsnama zvanu melodijas, kā ierasts, skanēs no pulksten deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ik pēc stundas atskaņojot cita skaņdarba fragmentu:

  • 9:00 “Rīga dimd” – tautasdziesma
  • 10:00 “Skaisti dziedi lakstīgala” – tautasdziesma
  • 11:00 “Daugav’s abas malas” – J. Norvils
  • 12:00 “Saule, Pērkons, Daugava” – M. Brauns
  • 13:00 “Senā dziesma” – Jānis Logins
  • 14:00 “Zaļā dziesma” – J. Kulakovs
  • 15:00 “Manai dzimtenei” – R. Pauls
  • 16:00 “Taisnība” – J. Lūsēns
  • 17:00 “Dzimtā valoda” – Ainars Virga
  • 18:00 “Saule, Pērkons, Daugava” – M. Brauns
  • 19:00 “Manai tautai” – B. Ritmane
  • 20:00 “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” – Z. Liepiņš
  • 21:00 “Cielaviņa” – R. Pauls
  • 22:00 “Trīs vīri kādreiz bija” – R. Pauls
  • 23:00 “Miega zilonis” – Zigismunds Lorencs

Pēdējos gados zvani atskaņojuši gan speciālu maestro Raimonda Paula melodiju programmu, kura tika izveidota, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gan Ziemassvētku dziesmu izlasi, gan citas tematiskas programmas, piemēram, paužot atbalstu Ukrainai. Līdz 2021. gadam melodijas aranžēja komponists Mārtiņš Brauns.

No Vācijas atvestie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases izvietoti 2006. gadā.