Arhīvs birkai: Attīstība

Būvēs veloceļus uz Pinķiem, Ulbroku un Ķekavu

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, kas paredz veloceļu projektēšanu un izbūvi no galvaspilsētas uz Pinķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas administratīvajā teritorijā, veicinot starppilsētu savienojamību, nodrošinot sinerģiju ar jau izbūvēto un nākotnē plānoto veloceļu infrastruktūru, un integrējot veloceļu infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā ar maģistrālo veloceļu infrastruktūru. Tas paaugstinās iedzīvotāju mobilitāti un uzlabos vides kvalitāti. Lai sasniegtu mērķi, plānots izbūvēt velo infrastruktūru 16,6 km garumā trīs maģistrālajos velo maršrutos:

  • Rīga – Ulbroka 5,4 km;
  • Rīga – Ķekava 4,1 km;
  • Rīga – Babīte – Piņķi 7,1 km.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara samazināšanai, veicinot “zaļās” mobilitātes pieejamību, kā videi draudzīgu pārvietošanās alternatīvu. Lai arī pastāv augsts pieprasījums pēc kvalitatīvas veloceļu infrastruktūras, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai veicinātu Rīgas metropoles areāla savienojamību un radītu priekšnosacījumu vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, šobrīd Rīgas metropoles areālā trūkst vienota velosatiksmes tīkla, veloinfrastruktūra ir attīstīta fragmentāri. Tāpēc ir nepieciešams veidot vienotu un nepārtrauktu maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūru, kas mazinātu arī velo negadījumu skaitu.

📌 Īstenojot projektu, tiks nodrošināta maksimāli neatkarīga un droša mikro mobilitātes kustība, kuru neietekmē gājēju un privātā transporta plūsma pilsētā. Tādējādi iedzīvotājiem tiks radīta iespēja izmantot velo un citus mikro mobilitātes transporta rīkus, kas ir efektīvs pārvietošanās rīks “satiksmes maksimuma stundās”. Projektu plānots īstenot līdz 2026.gada maijam.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir viena no pasākumu kopuma īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots Rīgas pašvaldībā ieguldīt 131 miljonus eiro lielu Atveseļošanās fonda finansējumu. Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Sagaidāms, ka īstenotā reforma dos pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai.

📌 Ar Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju līdz 2030. gadam var iepazītie ŠEIT

● Kopējais projekta budžets ir 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veido Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tiks segts ar aizņēmumu Valsts kasē, ir 4 448 793 eiro.

Projekts “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” reformas 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” investīciju 1.1.1.3.i. “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”.

Maina Rīgas domes Satiksmes departamenta nosaukumu

No šī gada 1. septembra Rīgas domes Satiksmes departaments tiek pārdēvēts par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu. Šādu lēmumu ceturtdien, 31. augustā pieņēma Rīgas dome.

Rīgas domes Satiksmes departamenta nosaukuma maiņa saistīta ar šī gada martā sākto pašvaldības iestāžu reorganizāciju. Tās rezultātā tiek izveidota jauna pašvaldības iestāde – Ārtelpas un mobilitātes departaments, kurā apvienos vairākas līdzšinējās pašvaldības iestādes.

Rīgas dome arī lēmusi, ka reorganizācija tiks veikta pakāpeniski:
🔹 Līdz 2024. gada 1. martam – jāveic pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” apvienošana ar Ārtelpas un mobilitātes departamentu.
🔹 Līdz 2025. gada 1. septembrim – departamentam jāpievieno Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde un Mājokļa un vides departamenta realizētās ārtelpas funkcijas.

Tāpat Rīgas pilsētas izpilddirektoram līdz 2025. gada 3. februārim uzdots veikt vairāku pašvaldības iestāžu funkciju auditu.

Izstrādās priekšlikumus dronu mobilitātei Rīgā

Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta ietvaros Rīgā izstrādās gaisa mobilitātes vadlīnijas un regulējumu sīkpaku piegādei ar droniem.

“Interesi par dronu pārvadājumiem Rīgā jau ir izrādījušas vairākas lielās slimnīcas. Pasaulē ir ierasta prakse, ka droni pārvadā medikamentus. Varbūt tā vēl ir tāla nākotne Latvijā, bet regulējumam ir jābūt sakārtotam, lai kurjerdienestiem ir iespēja ieviest dronu lidojumus arī Latvijā un vēlāk nenovērojam tādu pašu haosu kā šobrīd ir ar skrejriteņiem,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Normatīvais regulējums dronu izmantošanai nemitīgi tiek pilnveidots gan Eiropas Savienības, gan nacionālā līmenī. Ar katru gadu pasaulē pieaug uzņēmēju interese izmantot dronus, lai pārvadātu sīkpakas, medicīnas preces un citas kravas. Lai sagatavotos kravu pārvadātāju un komersantu pieprasījumam, kāds varētu rasties Latvijā, jau tagad ir sākts darbs pie normatīvā regulējuma pilnveidošanas. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir uzsācis projektu “Pilsētu sagatavošanās ilgtspējīgai mobilitātei pilsētas gaisa telpā (CITYAM)”, kurā izstrādās Rīgas gaisa mobilitātes stratēģiju.

Projektā plānots veikt pilsētas gaisa telpas pārvaldības jomas izpēti, lai izstrādātu vadlīnijas bezpilota lidaparātu integrēšanai pilsētas mobilitātes ekosistēmā, tostarp, izstrādāt priekšlikumus efektīvam tiesiskajam regulējumam un izstrādāt Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas rīku piemērotas fiziskās infrastruktūras izveidei. Tāpat plānots identificēt nosēšanās laukumu vietas, lai avārijas gadījumos ir izvēlēta droša vieta, pasargājot cilvēkus uz zemes. Tas ir būtiski, jo pastāv tādi maršruti, kuros redzamības zona neļauj pilotam redzēt lidojumu un tas tiek vadīts, balstoties uz sistēmas datiem.

Nacionālie projekta partneri ir Rīgas Tehniskā Universitāte, Civilās aviācijas aģentūra, Latvijas lielo pilsētu asociācija.

📌 Kopējais projekta budžets Rīgas pašvaldībai 197 992 eiro, no kura lielāko 80% veido ES “Interreg Baltic Sea Region” programmas projekta attiecināmās izmaksas.

Rīgas pašvaldības darbu regulēs jauns nolikums

Rīgas dome trešdien, 30. augustā, pieņēma jaunu nolikumu, kurā noteikta pašvaldības darba organizācija un precizēti iedzīvotāju iesaistes mehānismi.

Šogad stājās spēkā jauns Pašvaldību likums, tāpēc Rīgas domei bija jāizstrādā jauns nolikums, kas atbilstu šī likuma normām.

Jaunais nolikums precizē pašvaldības institucionālo sistēmu, darba organizāciju, kompetences un funkcijas. Atšķirībā no vecā nolikuma, jaunajā nolikumā paredzēts, ka domes priekšsēdētājam ir tikai divi vietnieki.

Tāpat jaunajā nolikumā paredzētas nelielas izmaiņas domes komiteju skaitliskajā sastāvā. Finanšu un administrācijas lietu komitejā un Izglītības, kultūras un sporta komitejā darbosies par diviem deputātiem mazāk, bet Pilsētas attīstības komitejas sastāvs samazināsies par vienu deputātu. Par trijiem deputātiem palielināsies sastāvs Mājokļu un vides komitejā, bet par vienu deputātu palielināsies sastāvs Pilsētas īpašuma komitejā un Sociālo jautājumu komitejā.

Nolikums arī paplašina un precizē sabiedrības iesaistes pašvaldības darbā veicinošus mehānismus, piemēram, publiskās apspriešanas ierosināšana, kolektīvā iesnieguma virzība, iedzīvotāju līdzdalība domes un komiteju sēdēs. Tāpat kā līdz šim, iedzīvotāji, savācot 2000 parakstus, varēs pašvaldībā iesniegt kolektīvo iesniegumu, domes mājaslapā paust viedokli par sagatavoto saistošo noteikumu projektiem vai iesniegt individuālus iesniegumus.

Jaunums būs iespēja rosināt publisko apspriešanu. Iedzīvotāju skaita noteikšanai publiskās apspriešanas ierosināšanai izmantota analoģija ar pašvaldību referendumu ierosināšanu. Vietējo pašvaldību referendumu likumā noteikts, ka Rīgā pašvaldības referendumu var ierosināt (par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem; domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, – būvniecību) ne mazāk kā 10 % no to iedzīvotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos.

Jaunajā nolikumā paredzēts, ka publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešams divreiz mazāks iedzīvotāju skaits nekā referenduma ierosināšanai. Šādu apspriešanu varēs ierosināt vismaz 20 000 pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Pilnveido normatīvo regulējumu, lai veicinātu degradētu objektu atkārtotu izmantošanu Rīgā

Degradētās vides atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni to nespēj paveikt un šādas ēkas un zemes ilgstoši paliek neizmantotas. Lai risinātu šo problēmu galvaspilsētā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (PAD) ir uzsācis starptautisku Interreg Europe programmas finansētu projektu, lai izstrādātu priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai pagaidu izmantošanas jomā. Tas attieksies gan uz degradēto ēku izmantošanu līdz tām atrasts pielietojums, gan arī uz publisko ārtelpu, zemi un infrastruktūru.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

PAD projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu” (IMPETUS) mērķis ir pārņemt Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un integrēt šo praksi Rīgas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Projekts tiks īstenots ar līdzdalīgās plānošanas pieeju, pašvaldībai sadarbojoties ar iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību, vietējām kopienām, uzņēmējiem u.c. interesentiem, tādējādi nodrošinot visu ieinteresēto pušu iesaisti, lai koprades procesā risinātu sarežģītus pilsētvides izaicinājumus.

IMPETUS projekta fokuss ir neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošana, atbalstot tālredzīgas un veicinošas ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.
Projekts ilgs piecus gadus un pilsētai paredzēts izlietot 163 300 eiro, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 eiro.

Pārbaudīta Austrumu maģistrāles slodze; darbus plānots pabeigt rudenī

Trešdien, 19. jūlijā, Rīgā notika Austrumu maģistrāles satiksmes pārvada pār Ieriķu un Dzelzavas ielu slogošanas darbi. Pilnsabiedrība “ACB, TILTS”, veicot slogošanu, pārbaudīja satiksmes pārvada faktisko nestspēju. Būvdarbi norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un tos plānots pabeigt rudenī.

Austrumu maģistrāles slogošanā izmantoja sešas dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi izmantoja astoņas kravas automašīnas. Katras automašīnas svars bija ap 30 tonnām, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās līdz pat 240 tonnu liels svars. Pirms slogošanas tika veikti aprēķini, lai noteiktu maksimālās izlieces pie noteiktās slodžu shēmas. Attiecīgi, slogošanas laikā, veicot mērījumus, tika pārbaudīts, vai pie konkrētas slodzes šīs izlieces netiek pārsniegtas. Pārbaudot būves statisko slodzi, eksperti varēs sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

“Austrumu maģistrāle ir viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem, ko Rīga ir gaidījusi jau sen, un tās būvniecībai Rīgas dome sekmīgi ir piesaistījusi ievērojamus ES fondu līdzekļus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Uzbūvētās brauktuves slogošana ir viens no pēdējiem darbu posmiem pirms tilta nodošanas ekspluatācijā, attiecīgi jau šogad, pateicoties Austrumu maģistrālei, iegūsim no caurbraucošiem auto, tai skaitā no kravas transporta, atslogotu Rīgas vēsturisko centru.”

norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis

Iepriekš jau tika ziņots, ka Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un tiek realizētas abas būvprojekta kārtas. Austrumu maģistrāles pirmajā kārtā darbi tuvojas noslēgumam, savukārt otrajā kārtā darbi norit apsteidzot kalendāro grafiku. Šobrīd tiek veikta ielas apgaismojumu un kontakttīklu izbūve uz Deglava ielas, aku regulēšana, virskārtas ieklāšana, kā arī augustā ir plānots pabeigt kabeļu ievilkšanu.

Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība “ACB, TILTS”, kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS “A.C.B.” un tiltu būvniecības sabiedrība SIA “Tilts”.

Austrumu maģistrāles 1. kārtu īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela” 1. kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Staiceles ielai” (Nr.6.1.3.1/19/I/001) ietvaros. Līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 milj. eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 0,8 milj. eiro valsts budžeta dotācija un atlikušo summu 17 milj. eiro apmērā sedz Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pašvaldība ieguldīs 4,4 miljonus eiro septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā

, , , , , ,

Rīgas dome jūlija sākumā lēma atbalstīt septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, paredzot ieguldīt finansējumu 4,4 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts 2,2 miljonus eiro ieguldīt āra sporta infrastruktūras izveidē pie Rīgas 41. vidusskolas Slokas ielā 49A. No tiem 220 000 eiro būs pašvaldības finansējums, savukārt 1,98 miljoni eiro būs aizņēmums no Valsts kases. Pie skolas tiks izveidoti sporta laukumi, kā arī rotaļu laukums, tiks izvietotas velosipēdu novietnes un ģērbtuvju moduļi, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Pašvaldība plāno arī četru pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanu:

  • Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādē Jukuma Vācieša ielā 2E;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Māra” Sesku ielā 33B;
  • Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestādē Aptiekas ielā 12;
  • Rīgas 192. pirmsskolas izglītības iestādē Kārļa Vatsona ielā 11A.

Kopējās četru bērnudārzu iekštelpu atjaunošanas izmaksas būs 1,04 miljoni eiro. No tām pašvaldības finansējums būs 104 000 eiro, savukārt aizņēmums no Valsts kases būs 936 000 eiro.

Tāpat tika lemts par 300 000 eiro piešķiršanu vides pieejamības nodrošināšanai Rīgas 66. vidusskolas ēkā Katrīnas ielā 4. Pašvaldība ieguldīs 30 000 eiro, bet 270 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Vēl paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabošanas darbus Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Ēka tiks siltināta, kā arī tiks nodrošināta vides pieejamība. Darbi izmaksās līdz 860 000 eiro. Pašvaldība nodrošinās finansējumu 86 000 eiro apmērā, savukārt 774 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Paziņojums par zemes vienības Veiksmes ielā detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

21.06.2023. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-23-15753-nd “Par zemes vienības Veiksmes ielā (kadastra apzīmējums 0100 120 1499) detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums skatāms – Šeit

  • Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, veicot Zemesgabalu racionālu parcelāciju un nosakot plānotās apbūves izvietojumu, kā arī vienlaikus paredzot jaunizveidotajām zemes vienībām atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu un piekļūšanas iespējas pie katras no tām.
  • Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “KI Nekustamie īpašumi”, izstrādātājs – SIA “Layout 17”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir sešas nedēļas, no 05.07.2023. līdz 15.08.2023.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 03.08.2023. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 03.08.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu: https://forms.office.com/e/jENsC7FzQC

Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

Rakstiskus priekšlikumus līdz 15.08.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22596;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 15.08.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā (Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

Paziņojums par zemes vienību Traleru ielā detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

21.06.2023. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-23-15752-nd “Par zemes vienību Traleru ielā (kadastra apzīmējums 0100 120 1456 un 0100 120 1422) detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums skatāms – Šeit

  • Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, veicot Zemesgabalu racionālu parcelāciju un nosakot plānotās apbūves izvietojumu, kā arī vienlaikus paredzot jaunizveidotajām zemes vienībām atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu un piekļūšanas iespējas pie katras no tām.
  • Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “KI Nekustamie īpašumi”, izstrādātājs – SIA “Layout 17”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir sešas nedēļas, no 05.07.2023. līdz 15.08.2023.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 31.07.2023. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 31.07.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu: Šeit

Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22598;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 15.08.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22598;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 15.08.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā (Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

Rīgas vēsturiskā centra plānošanu turpina izstrādājot teritorijas plānojumu

Pamatojoties uz grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, Rīgas dome 29. jūnijā pieņēma lēmumu izstrādāt pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC un tā AZ) teritorijas plānojumu. Likuma grozījumi maina plānošanas dokumenta veidu, tāpēc Rīgas domes 2022. gada 14. decembra lēmums par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu šajā teritorijā tiek atzīts par spēku zaudējušu, bet uzsāktais plānošanas process turpinās.

Plānojuma izstrāde ir nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti RVC un tā AZ teritorijā. Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, ir jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību. Nepieciešams arī telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrālajā daļā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu. Tāpat ir jāveicina kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstība RVC un tā AZ teritorijā, pilnveidojot nosacījumus daudzveidīgi izmantojamu un ar augstvērtīgiem augu stādījumiem labiekārtotu teritoriju tīklojuma veidošanai un nostiprināšanai, ietverot ūdensmalas, laukumus, skvērus, parkus un citas teritorijas ārtelpā.

RVC un tā AZ plānošanas process tika uzsākts 2022. gada nogalē. Tā ietvaros Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) ir īstenojis šādas aktivitātes:

  • Notikušas konsultācijas ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi un citām institūcijām par spēkā esošā regulējuma ietekmi uz Rīgas vēsturiskā centra attīstību un rekomendācijas jaunajam plānošanas procesam un konsultācijas ar sabiedrību par plānoto sabiedrības līdzdalības programmu;
  • Pieprasīti un saņemti institūciju nosacījumi plānošanas dokumenta izstrādei;
  • Uzsākot plānojuma izstrādi, organizēts informatīvs vebinārs par RVC un tā AZ plānošanu, ar mērķi informēt sabiedrību par iecerēto plānošanas procesu, iepazīstināt ar paredzēto sabiedrības līdzdalību, kā arī iespējām iesniegt priekšlikumus lokālplānojuma izstrādes sākumposmā;
  • Aicinājums sniegt priekšlikumus RVC un tā AZ teritorijas attīstības plānošanai un centra teritorijas veiksmīgai attīstībai un saglabāšanai. Viedokli, aizpildot speciāli izveidotu anketu, tika aicināts sniegt ikviens interesents. Šobrīd visi rakstiski saņemtie priekšlikumi tiek apkopoti, tos izmantos stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai, kā arī turpmākajai teritorijas attīstības plānošanai;
  • Uzsākta pētījuma izstrāde “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana turpmāko plānošanas uzdevumu definēšanai”. kuras ietvaros:

Vēsturiskā centra pētījuma izstrādes ietvaros veiktas sekojošas aktivitātes:

  • noritējušas intervijas ar dažādu nozaru ekspertiem par aktuālākajiem jautājumiem, kas saistīti ar spēkā esošā RVC un tā AZ teritorijas plānojuma īstenošanu,
  • notikušas diskusijas ar institūciju pārstāvjiem par RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izvērtējuma rezultātā sagatavotajiem secinājumiem un priekšlikumiem,
  • organizētas diskusijas ar nozaru un interešu organizācijām, valsts un pašvaldības institūcijām un Rīgas domes politiķiem par transporta, publiskās ārtelpas, mājokļa un pakalpojumu attīstību, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un aizsardzības jautājumiem.

Turpmākajā RVC un tā AZ plānošanas procesā sabiedrības līdzdalība tiks īstenota, integrējot notikušajā plānošanas procesā īstenoto sabiedrības līdzdalības pasākumu rezultātus. Līdz šim gan rakstiski saņemtie, gan pasākumos izskanējušie sabiedrības pārstāvju viedokļi un priekšlikumi tiek apkopoti un tiks izmantoti gan spēkā esošā RVC un tā AZ plānojuma īstenošanas problemātikas izvērtēšanai, gan turpmākajai teritorijas plānošanai. Priekšlikumu sniedzējiem atkārtoti tos nav nepieciešams iesniegt. Savukārt institūcijām tiks pieprasīti jauni nosacījumi RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izstrādei.

Saskaņā ar iepriekš plānoto, tuvākajā laikā tiks uzsākta iedzīvotāju socioloģiskā aptauja par dzīves kvalitāti RVC un tā AZ teritorijā, kā arī pētījuma izstrāde par RVC un tā AZ pašreizējo izmantošanu, veicot teritorijas apsekošanu un sniedzot aktuālu situācijas raksturojumu.

Aicinām arī turpmāk RD PAD tīmekļvietnes www.rdpad.lv informatīvajā platformā sekot līdzi aktuālajai informācijai par RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izstrādi, sabiedrības līdzdalības plānotajiem un notikušajiem pasākumiem.