Arhīvs birkai: Attīstība

Rīgas pašvaldība sākusi vērienīgu Mārupītes mežaparka infrastruktūras uzlabošanu, kas paredz virkni nozīmīgu labiekārtojuma darbu, lai padarītu šo iecienīto rekreācijas vietu vēl pieejamāku, drošāku un pievilcīgāku apmeklētājiem.

“Šis ir sen gaidīts labiekārtošanas projekts Pārdaugavas iedzīvotājiem, kas uzlabos rekreācijas iespējas Bieriņu apkaimei. Pirmajās trīs kārtās mēs veiksim teritorijas labiekārtošanu, bet pēdējās trīs kārtās – jau līdzīgi Uzvaras parkam – izveidosim aktīvā sporta un tematiskās zonas,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Jaunā infrastruktūra padarīs Mārupītes mežaparku par vēl daudzveidīgāku un drošāku atpūtas vietu visai ģimenei un nostiprinās Bieriņu apkaimes zaļās zonas kā vienu no pilsētas rekreācijas pērlēm,”

norāda Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Projekts aptver Mārupītes mežaparka teritoriju Bieriņu apkaimē, kas stiepjas no Dauguļu ielas līdz Tēriņu ielai, kopumā 15,5 hektāru platībā. Šeit atrodas gan vērtīgas dabas teritorijas ar aizsargājamām sugām un biotopiem, gan jau zināmais Zaļais veloceliņš un Akmens dārzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem.

Līdz 2026. gada vidum Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments plāno īstenot trīs no sešām projekta kārtām. Plānoto darbu gaitā veiks šādus uzlabojumus:

  • 1.kārta – Mārupītes caurteku atjaunošana: tiks uzstādītas trīs jaunas caurtekas, atjaunots grants un asfaltsegums, kā arī sakoptas esošās caurtekas.
  • 2.kārta – Apgaismojuma un elektroapgādes izbūve: tiks izbūvēti 6000 metru apgaismojuma tīkli un uzstādīti 196 jauni gaismekļi, kas būtiski uzlabos parka drošību un pieejamību tumšajā diennakts laikā.
  • 3.kārta – Ozolplača labiekārtojums: šajā parka daļā taps bērnu rotaļu laukums ar 13 dažādām koka rotaļu ierīcēm, smilšu segumu, atpūtas vietām, šūpuļtīkliem, zviļņiem un ugunskura vietu publiskiem pasākumiem.

Bērnu rotaļu laukuma izveide ir arī sabiedrības līdzdalības panākums – ideja 2022. gadā uzvarēja līdzdalības budžeta konkursā, ko iesniedza Bieriņu apkaimes biedrība. Tā tika iekļauta mežaparka infrastruktūras attīstības projektā, nodrošinot daļēju finansējumu no līdzdalības budžeta līdzekļiem.

Turpmākajās trīs projekta kārtās nākamajos gados plānots turpināt parka teritorijas labiekārtošanu, tostarp jaunu tiltu, laipu, skatu platformu un atpūtas zonu izbūvi, kā arī tiks izveidota skeitošanas un strītbola zona, velosipēdu remonta stacija, suņu pastaigu un mācību laukums u.c. elementi.

Infrastruktūras projekta risinājums izstrādāts saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem “Mārupītes mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības saistošie noteikumi”.

2023. gadā Mājokļu un vides departaments realizēja Bieriņu apkaimes biedrības līdzdalības budžeta konkursā iesniegto projektu “Bieriņu apkaimes revitalizācija – mūsu jaunā Rīga”. Projekta gaitā tika sākta parka centrālā laukuma sakārtošana, ierīkota autostāvvieta, norobežota parka teritorija no Slampes ielas. Infrastruktūras izbūves projektā paredzēts šos darbus turpināt.

 

Noslēdzies Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīkotais metu konkurss “Neatkarības laukuma attīstība”, kura mērķis bija iegūt labāko ainavisko risinājumu laukuma atjaunošanai un māksliniecisku piedāvājumu neatkarību simbolizējošam vides objektam. Metu konkursā mērķi nav izdevies sasniegt, un žūrijas komisija lēmusi pirmās trīs vietas metu konkursā nepiešķirt. Trīs metu autori saņems veicināšanas godalgas.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā metu konkursā, kas tika izsludināts šā gada martā, kopumā tika saņemti deviņi meti. Lielākā daļa konkursa dalībnieku piedāvāja veidot skulpturālus ansambļus laukuma centrā, sakārtojot un atjaunojot esošos apstādījumus un labiekārtojumu. Starp piedāvājumiem bija vairāki ugunskurus simbolizējoši skulpturāli ansambļi, Latvijas novadu un upju attēlojums, par neatkarības atjaunošanu stāstošas laika līnijas, arī Baltijas ceļu attēlojoši motīvi.

Izskatot pieteikumus, žūrijas komisija vērtēja Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, māksliniecisko vērtību, atbilstību vides mērogam un citus aspektus.

Diskusiju rezultātā žūrijas komisija vienbalsīgi lēma pirmās trīs vietas metu konkursā nepiešķirt, jo neviens no saņemtajiem piedāvājumiem netika atzīts par īstenojamu bez būtiskām izmaiņām piedāvātajās koncepcijās. Vienlaikus tika piešķirtas trīs veicināšanas balvas darbiem, kuros žūrija saskatīja konceptuāli skaidrākās, oriģinālākās un mākslinieciski vērtīgākās idejas gan vides objektam, gan laukuma teritorijai.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājas vietnieks, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks atzīmē: “Paldies visiem, kas piedalījās Neatkarības laukuma attīstības metu konkursā un ieguldīja savu laiku, radošumu un profesionālās prasmes šī nozīmīgā pilsētvides projekta attīstībā, darbs nebūt nebija vienkāršs. Apkopojot žūrijas komisijas locekļu individuālos vērtējumus, jāatzīst, ka kopvērtējuma galvenais secinājums ir tāds, ka rezultāts nevis atspoguļo ideju trūkumu vai pretendentu profesionalitāti, jo darbi tiešām ir izstrādāti profesionāli, bet gan vietas sarežģītība gan praktiskā, gan simboliskā nozīmē ir būtiska. Savukārt, lai spētu to noformulēt kā vajadzību metu darba uzdevumā, nepieciešama plašāka ieinteresēto pušu iesaiste – nodefinēt skaidru un saprotamu līdzsvaru starp māksliniecisko ieceri, tās plašo tvērumu un pilsētvidei piemērotu, ilgtspējīgu risinājumu. Līdz ar to, tas ir mājasdarbs pie kura attiecīgi arī strādāsim, lai Neatkarības laukuma attīstība tiktu īstenota kā sabiedrībai nozīmīgs Valsts neatkarības simbols šodienas sabiedrībā.”

Žūrijas komisijas locekle, biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka: “Pateicamies visiem konkursa dalībniekiem par ieguldīto darbu, radošo enerģiju un drosmi piedāvāt savu redzējumu par Neatkarības laukumu un tā vides objektu. Katrs iesniegtais mets bija kā unikāls skatpunkts uz to, kas mums visiem ir kopīgs – neatkarību. Neatkarība nav tikai vēsturisks fakts vai politisks statuss – tā ir dzīva būtne mūsu tautas apziņā. Tā ir kā elpa, kas atdzīvina cerību, kā sakne, kas stiprina mūsu identitāti. Tā ir vērtība, kas prasa cieņu, izpratni un spēju to attīstīt laikmetā, vēlmi to sargāt, kurā mainās formas, bet paliek būtība. Mēs meklējām risinājumu, kas spētu iedvesmot, vienot un atspoguļot neatkarības nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Šī ideja ir pārāk svarīga, lai tai pieietu kompromisu ceļā, tāpēc žūrija nolēma nevirzīt nevienu darbu kā uzvarētāju, saglabājot iespēju turpināt meklējumus pēc patiesi atbilstoša risinājuma.”

Veicināšanas balvu saņēma mets ar devīzi “RE100” (autori — SIA “Studio SIJA”, SIA “Arhitektes Lienes Griezītes studija”, SIA “Via Verde”, SIA “Nemoralis”), kurā piedāvāts Neatkarības laukumā izveidot plašu atvērtu telpu, kas piepildīta ar dažādu vides objektu kompozīciju. Otra veicināšanas balva piešķirta metam ar devīzi “LUX Libertatis” (autori — SIA “Pillar Contractor”), kurā kā simbols kopīgai valsts veidošanai izvēlēta skudra, bet trešā veicināšanas balva — metam ar devīzi “KLĀJAM BALTU GALDAUTU” (autori — SIA “ARHITEKTU BIROJS JAUNROMĀNS UN ĀBELE”), kurā par neatkarību vēstīts, telpiski interpretējot mūsdienās ieviesto 4. maija svinēšanas tradīciju.

Žūrijas komisijā strādāja biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vadīja Rīgas pašvaldības Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Pilsētas attīstības departaments pārbaudīs metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un metu konkursa mērķis bija izveidot šim nozīmīgajam vēsturiskajam notikumam īpašu vietu galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4.maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018.gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

 

Rīgā sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izbūve maršrutā Rīga–Babīte–Piņķi. Ņemot vērā sabiedrības paustās bažas par koku saglabāšanu, projekta realizācijas gaitā tiek darīts viss iespējamais, lai esošie koki tiktu saglabāti, ja to stāvoklis un atrašanās vieta to ļauj. Koku ciršana notiek tikai tad, ja nav iespējami alternatīvi risinājumi, un projektētāji darba gaitā veikuši vairākas korekcijas, samazinot cērtamo koku skaitu.

Projekts sniegs būtisku ieguldījumu satiksmes drošībā un nodrošinās ērtāku pārvietošanos gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Paredzēts izbūvēt vairāk nekā septiņus kilometrus garu mūsdienīgu veloceļu, labiekārtot ietves gājējiem, pārbūvēt krustojumus un ieviest satiksmes mierināšanas risinājumus, lai veidotu drošāku un cilvēkiem draudzīgāku pilsētvidi.

“Ieklausoties iedzīvotāju bažās par koku izciršanu, esam rosinājuši papildus koku stādīšanu gan projektā, gan citviet Imantas apkaimes robežās. Pēc manas iniciatīvas, tiks saglabāti pēc iespējas vairāk koki, kuru stāvoklis un atrašanās vieta to ļauj. Vēlos uzsvērt, ka Rīgai šis projekts ir nepieciešams, tas paredz ne tikai 7,3 km garu veloceļu, bet arī labiekārtotas ietves gājējiem un pārbūvētus vairākus krustojumus, kas būtiski uzlabos gājēju drošību. Tomēr šāds precedents nedrīkst atkārtoties, tāpēc strādāsim arī pie ilgtermiņa risinājumiem. Pārskatīsim un pilnveidosim normatīvos aktus, lai kokus pilsētvidē būtu vieglāk gan stādīt, gan aizsargāt,”

uzsver Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello.

Kopumā projektā plānots iestādīt 126 jaunus kokus, vairāk nekā 3900 krūmus un vairāk nekā 13 000 citu apstādījumu.

Biedrība “Pilsēta cilvēkiem” uzsver, ka projekta realizācija ievērojami uzlabos satiksmes drošību vairākos līdz šim bīstamos krustojumos, tostarp Jūrmalas gatves un Anniņmuižas bulvāra/7. līnijas krustojumā, kas Imantas iedzīvotājiem zināms kā melnais punkts. Šeit tiks izveidots regulēts krustojums, savukārt citviet – paceltās pārejas, brauktuvju sašaurinājumi un drošības saliņas gājējiem un velobraucējiem.

Jaunais veloceļš ir īpaši svarīgs daudziem velotūristiem, kas brauc uz Jūrmalu, kuri šobrīd ir spiesti “mīcīties” pa ietvēm, kas apliktas ar veloceļa zīmi un maldīties pa Imantas līnijām vai veco Jūrmalas gatvi, traucējot gan gājējiem, gan arī autovadītājiem (tostarp arī Slokas un Kuldīgas ielas krustojumā), norāda biedrība.

Veloinfrastruktūra savienos Pārdaugavas apkaimes

Veloceļš savienos Imantu, Dzirciemu, Zasulauku un Āgenskalnu, kā arī veidos savienojumu ar Rīgas veloinfrastruktūras tīklu līdz Nameja krastmalai, kur plānots izbūvēt tiltu pār Zunda kanālu. Līdz ar to nākotnē būs iespējams droši nokļūt no Rīgas centra līdz pat Babītei un Piņķiem. Daļa maršruta tiks aprīkota ar atsevišķu veloceļu un ietvi, atdalītu ar apmali un atšķirīgu segumu, savukārt Jūrmalas gatves posmā paredzēta veloiela, kur priekšroka visā ielas platumā būs velobraucējiem.

Izbūvējot veloinfrastruktūru – uzlabojumi arī gājējiem

Projekta gaitā atsevišķos krustojumos veiks pārbūves un satiksmes mierināšanas darbus, tādējādi būtiski uzlabojot gājēju drošību. Piemēram, Dammes un Slokas ielas krustojumā sašaurinās brauktuvi, krustojumu pacels ar ātrumvaļņa pieeju un izbūvēs jaunu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Dammes ielas krustojumā – samazinās joslu skaitu, izveidos drošības saliņu gājējiem un velobraucējiem, kā arī veidos paceltu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Bebru ielas krustojumu pārveidos par mazu rotācijas apli, samazinot joslu skaitu krustojuma zonā un nodrošinot brauktuves šķērsojumu ne vairāk kā pa vienu joslu. Tāpat uzlabojumi gaidāmi Anniņmuižas bulvāra, Jūrmalas gatves un Imantas 7. līnijas krustojumā – krustojumu aprīkojot ar luksoforiem, Jūrmalas gatves un Kurzemes prospekta krustojumā – krustojuma zonā sašaurinās joslas.

Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnēm. Tāpat atsevišķās atpūtas vietās būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija. Atpūtas vietas plānotas aptuveni 150 līdz 400 metru attālumā viena no otras.

Projekts ar plašāku nozīmi un skatu nākotnē

Šis projekts ir daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz izveidot reģionālus veloceļus trijos virzienos: uz Babīti, Ulbroku un Ķekavu. Šobrīd pārējos divos maršrutos, virzienā Rīga – Ulbroka un virzienā Rīga – Ķekava turpinās aktīva būvniecība.

 

Rīgas pašvaldība sākusi jaunas sākumskolas būvniecību Mežaparkā, Sudraba Edžus ielā 2, par to pirmdien, 28. jūlijā, preses konferencē informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

“Rīgā beidzot pēc neatkarības atjaunošanas tiks uzbūvēta pirmā izglītības iestāde ar mūsdienīgu, drošu un mācībā piemērotu vidi. Tāpat kā citas izglītības iestādēs, šīs skolas teritorijā būs multifunkcionāls sporta laukums, kas būs pieejams gan skolēniem, gan apkaimes iedzīvotājiem pēc stundām. Šī projekta īstenošana ir ļoti būtiska, jo Mežaparka un Čiekurkalna apkaimēs pieaug jaunu ģimeņu skaits, un tuvējās skolas strauji aizpildās, kā arī bērniem nepieciešama jauna izglītības infrastruktūra, kas atbilst 21. gadsimtam. Pēdējo gadu laikā esam panākuši vēsturiskas investīcijas Rīgas izglītības iestāžu atjaunošanā, ko darīsim arī turpmāk,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

“Mežaparka sākumskola būs pirmā no jauna celtā skola Rīgā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad durvis vēra Rīgas Hanzas vidusskola. Pilsēta attīstās strauji, vairākās apkaimēs tiek būvētas jaunas dzīvokļu mājas, uz kurām pārceļas ģimenes ar bērniem un nepieciešamība pēc skolas ir gluži objektīva. Šī ir viena no manām prioritātēm un uzskatu, ka tuvākajos gados Rīgā vajadzētu vēl vismaz piecas jaunas skolu ēkas. Pēc Mežaparka nākamā apkaime, kurā tā ir ļoti akūti risināma problēma, ir Mežciems,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Projekta kopējās būvdarbu izmaksas 15,3 miljoni eiro (ar PVN), no tiem paredzēts piesaistīt Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu 5 miljonu eiro apmērā.

Plānotais skolēnu skaits skolā kopā būs 468 no 1.- 6. klasei ar trīs paralēlklasēm, katrā klasē pa 26 skolēniem. Plānots, ka skolā būs 50 skolotāji un ap 20 tehniskie darbinieki.

Kopējā gruntsgabala platība 26 690 m2, apbūves laukums – 4 882 m2, 0. stāva platība – 3992,9 m2, 1. stāva platība – 4179,5 m2.

Skolas teritorijā paredzēts izbūvēt arī futbola sporta laukumu ar skrejceļiem un tāllekšanas sektoru, multifunkcionālo laukumu, zaļo klasi, rotaļu un vingrošanas elementus, 119 riteņu statīvus, kā arī bagātīgus koku un krūmu apstādījumus.

Plānotais projekta īstenošanas termiņš ir līdz 2027. gada maijam.

Projekta būvniecību veic SIA “TORENSBERG”, būvuzraudzību SIA “Prokrial”, par projekta vadību un izpildi atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

📸 preses konferences FOTO

 

Šonedēļ oficiāli tika atklāts “Venture Catalysts” 3.cēliens. “Venture Catalysts” ir apmācību programma, kas radīta zinātnē balstītas uzņēmējdarbības attīstībai. Vairāk nekā 70 pētnieki, uzņēmēji un deep tech interesenti ir pieteikušies šim intensīvajam piecu nedēļu piedzīvojumam, kas vērsts uz komercializāciju, jaunuzņēmumu veidošanu un līderības prasmju attīstīšanu.

Programmas pirmajā dienā dalībnieki piedalījās iepazīšanās aktivitātēs un pirmajā tematiskajā sesijā: “Inovācija un komercializācija kā galvenie virzītājspēki uzņēmējdarbībā”. Sesijā piedalījās eksperti Andris Baumanis (UniLab), Ella Kalniņa (UniLab) un Agnese Oļševska (LIAA), apspriežot galvenos aspektus, kas saistīti ar zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošanu – no stratēģiskas pieejas komercializācijai līdz plašākai inovāciju ekosistēmas izpratnei Latvijā un ārpus tās.

“Latvijā ir daudz talantīgu pētnieku un izgudrotāju, kuru potenciāls vēl nav pilnībā atklāts. Ar ‘Venture Catalysts’ palīdzību mēs sniedzam iespēju viņiem spert nākamo soli – pārvērst savas idejas reālos komerciālos projektos. Šī programma iedrošina un sniedz nepieciešamās zināšanas, lai zinātniskās idejas kalpotu mūsu ekonomikas attīstībai,”

tā komentē LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktora vietniece Agnese Oļševska.

Programmu organizē UniLab sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu, RISEBA un LIAA, un tā tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem. Venture Catalysts mērķis ir sniegt praktiskus rīkus, kas nepieciešami pētniecībā balstītu inovāciju komercializācijai. Desmit pieredzējušu ekspertu vadītas darbnīcas aptver tādas tēmas kā jaunuzņēmuma attīstības stratēģija, līderība, investoru piesaiste un intelektuālā īpašuma aizsardzība, palīdzot dalībniekiem apgūt nepieciešamās prasmes un pārliecību, lai uzsāktu deep tech uzņēmējdarbību.

“Venture Catalysts ir vieta, kur es varu dalīties savā aizrautībā ar ‘deep-tech’ tehnoloģijām, uzņēmējdarbību un reālas ietekmes radīšanu. Es esmu šeit, lai atbalstītu pētniekus un uzņēmējus, kuri vēlas savienot zinātni un uzņēmējdarbību un veidot jaunuzņēmumus, kas patiešām rada pārmaiņas,”

dalās Ella Kalniņa, Venture Catalysts mentore.

Papildus nodarbībām, dalībniekiem ir pieejama mentorēšana, praktiskas atziņas no pieredzējušiem uzņēmējiem, kā arī iespēja izmantot potenciālo līdzdibinātāju datu bāzi, kurā apkopoti profesionāļi ar komerciālu vai zinātnisku pieredzi. Programma turpināsies līdz 28. augustam, veidojot kopienu, kas gatava attīstīt Latvijas inovāciju nākotni.


Par Venture Catalysts

Venture Catalysts ir valsts mēroga apmācību iniciatīva, kas atbalsta zinātnē balstītu jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā. Tā ir kopīga LIAA, UniLab, RTU Rīgas Biznesa skolas un RISEBA iniciatīva, ko finansē ERAF projekts “Inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība mazajos un vidējos uzņēmumos” (1.2.3.1/1/23/I/001). Programmas mērķis ir paātrināt deep tech inovāciju komercializāciju un veicināt dinamisku, konkurētspējīgu jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā.

 

Rīgas pašvaldība turpina atbalstīt izglītības iestāžu iesaisti starptautiskos projektos, piešķirot atbalstu divu jaunu Erasmus+ iniciatīvu īstenošanai, kas stiprinās digitālās un pilsoniskās prasmes, kā arī sekmēs starpkultūru sadarbību un jauniešu piederību Eiropas vērtībām.

Rīgas Zolitūdes ģimnāzija īstenos Eiropas Savienības programmas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ projektu “Pārmaiņu balsis digitālajā laikmetā”.  Projekta mērķis ir stiprināt skolēnu un pedagogu spēju aktīvi piedalīties sabiedriskajos procesos digitālajā vidē, uzsverot Eiropas Savienības vērtības, digitālo līdzdalību un pilsonisko iesaisti. Tā ietvaros tiks attīstītas skolēnu digitālās prasmes un zināšanas par aktīvu līdzdalību mūsdienu sabiedrībā.

Savukārt Rīgas Valdorfskolas īstenos Eiropas Savienības programmas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ projektu “IekļautiES!” Šī iniciatīva vērsta uz skolēnu personības izaugsmi, starpkultūru sadarbības attīstīšanu un piederības sajūtas stiprināšanu Eiropas Savienībai. Projekts iedrošinās jauniešus pieņemt izaicinājumus, izprast Eiropas dažādību un apzināt savu lomu sabiedrībā.

Lēmums pieņemts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 17.jūlijā.

Rīgas pašvaldība mērķtiecīgi strādā un turpinās darbu, lai galvaspilsētas sociālās aprūpes centros jeb tā dēvētajos pansionātos radītu ģimenisku vidi, kas senioriem un personām ar invaliditāti nodrošina mājīgumu, drošību un cieņpilnu aprūpi, – tā pēc ceturtdien notikušās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas izbraukuma sēdes uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Mūsu mērķis ir pārvērst pansionātus par vietām, kur seniori un personas ar īpašām vajadzībām jūtas kā mājās. Ģimeniska vide – ar mājīgām telpām, personalizētu aprūpi un iespēju uzturēt saikni ar tuviniekiem – ir mūsu prioritāte. Apmeklējot ‘Gaiļezeru’ un ‘Mežciemu’, redzējām, cik svarīgi ir turpināt pielāgojumus, lai katrs iemītnieks justos gaidīts un aprūpēts,”

norāda I. Andersone

Pansionātā “Mežciems” 2025. gadā atklāta īpašās uzraudzības nodaļa 20 klientiem ar demenci, aprīkota ar pielāgotām mēbelēm, Braila raksta norādēm un drošības risinājumiem, kas veido mājas sajūtu.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, arī Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēc remonta pavasarī tika atklātas telpas, kurās dzīvo 36 cilvēki. Izveidoti trīs dzīvokļi, katrā no tiem ģimeniskai videi pietuvinātos sadzīves apstākļos dzīvo 12 cilvēki. Atbilstoši cilvēku ar demenci vajadzībām un uztveres īpatnībām telpas un inventārs ir marķēts ar piktogrammām, attēliem, uzrakstiem un norādēm. Lai vieglāk orientēties, sienu krāsojums ir kontrastains. Ir drošības aprīkojums, kas vajadzīga efektīvai klientu uzraudzībai, kā arī radītas iespējas lielākai viņu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai.

Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers” ir Rīgas pašvaldības lielākā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pašlaik uzturas 307 cilvēki. Tajā sniegtie pakalpojumi ir pieejami tikai Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, tiek nodrošināts mājoklis, diennakts sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes, kurās Rīgas iedzīvotāji var saņemt pašvaldības apmaksātus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”, sociālās aprūpes centrs “Stella maris”.

📸 izbraukuma FOTO

 

18.06.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4726-lē “Par zemes vienības Baltegļu ielā 30 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums

Lokālplānojums paredz grozīt Rīgas teritorijas plānojumu zemes vienībā Baltegļu ielā 30 un radīt priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, nosakot  kapsētas un ar to saistītās apbūves izveidei nepieciešamo funkcionālo zonējumu un tās darbības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “RĪGAS APBEDĪŠANAS DIENESTS”, pasūtītājs – SIA “ABSocial”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM”, Ģertrūdes ielā 47, Rīgā, LV-1011, tālrunis 27065001, www.metrum.lv.
  • Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) Vides pārskata izstrādātājs – SIA “55M”, “Saulessēta”, Praulienā, Praulienas pag., Madonas nov., LV-4825, un vides jomas eksperte Inga Gavena, tālrunis 29545377.

 Publiskās apspriešanas termiņš ir no  01.07.2025. līdz  31.07.2025.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 14.07.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē  rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook  kontā “Rīga attīstās”. Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 14.07.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

Ar lokālplānojuma redakciju un Vides pārskatu var iepazīties:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
• elektroniski SIA “METRUM” tīmekļa vietnē www.metrum.lv, sadaļā “Jaunumi”;
• klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

Rakstiskus priekšlikumus par lokālplānojuma redakciju līdz 31.07.2025. var iesniegt:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
• nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 31.07.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
• klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas vietās: Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2 darba dienās darba laikā. Papildu informācija par Klientu apkalpošanas vietām un darba laikiem pieejama šeit.

📌 Rakstiskus priekšlikumus atsevišķi par Vides pārskata projektu līdz 31.07.2025. var iesniegt Vides pārskata projekta izstrādātajam, nosūtot uz e-pastu metrum@metrum.lv.

📌 Apmeklētāju pieņemšana  klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Šonedēļ Mīlgrāvī, Lēdurgas ielā 18B, sākti būvdarbi pie jauna rotaļu laukuma izveides, ko plānots pabeigt līdz 2025. gada rudenim. Projekts tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta atbalstu.

Izvēlētā teritorija Mīlgrāvī, Lēdurgas ielā 18B ir pašvaldībai piederošs zemesgabals, kur plānots uzlabot apkārtnes infrastruktūru, dodot ģimenēm ar bērniem iespēju veselīgai un patīkamai laika pavadīšanai. Gar Lēdurgas ielu plānots iestādīt košumkrūmus, kas kalpos kā nožogojums.

Jaunais rotaļu laukums būs apgaismots, lai apkaimes bērni varētu droši un aktīvi pavadīt brīvo laiku svaigā gaisā arī vakaros un gada tumšajā periodā.

Laukumā būs trīs rotaļu zonas un viena kāpelēšanas zona, kas paredzētas dažādām bērnu vecuma grupām.

Rotaļu laukumā plānots uzstādīt soliņus un atkritumu urnas, dažāda veida šūpoles – ar aizsargbarjeru pašiem mazākajiem, lielās šūpoles vecākiem bērniem, līdzsvara šūpoles, atsperu šūpoles, kā arī šūpoles “Stārķa ligzda”. Tajā atradīsies arī rotējošā tīkla piramīda un karuselis.

Visas rotaļu iekārtas izgatavotas no robīnijas koksnes. Tāpat visi laukuma elementi būs viegli kopjami un apkalpojami remontam. Rotaļu elementu drošības zonās kā segums izvēlētas smiltis.

Ērtībām un tīras vides uzturēšanai tiks uzstādīts informatīvais dēlis ar rotaļu laukuma lietošanas noteikumiem.

Rotaļu laukums Mīlgrāvī dos bērniem drošu, attīstošu un aizraujošu vidi aktīvai atpūtai, kur bērni varēs mācīties un veidot sociālās iemaņas ar vienaudžiem.

Projektēšanas un būvniecības darbus veic SIA “Fixman”.

 

Sākusies krustojumu pārbūve Skanstes ielā, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Pārbūves rezultātā paredzēts izveidot drošu un ērtu infrastruktūru.

Būvprojektu paredzēts īstenot četrās kārtās:

  1. kārtā paredzēta Skanstes un Zirņu ielas krustojuma pārbūve;
  2. kārtā paredzēta gājēju un velosipēdu infrastruktūra Skanstes un J.Daliņa ielas krustojuma tuvumā;
  3. kārtā paredzēta gājēju un velosipēdu ceļa izbūve Skanstes ielā, posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai, un rekomendējošo velosipēdu joslu izbūve Sporta ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Lapeņu ielai;
  4. kārtā paredzēta gājēju ceļa izbūve Skanstes ielā posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai.

Papildus krustojuma pārbūvei, tiks izbūvēts gājēju un velosipēdu celiņš gar jaunizbūvēto Skanstes parku, vietā kur pašlaik nav šādas infrastruktūras un tas tiks savienots ar gājēju celiņiem, kuri pašlaik beidzas pie ‘’Skanste city” biroju kompleksa un ‘’Luminor’’ bankas.

Būvdabu rezūltātā tiks izveidota droša un ērta infrastruktūra, tādā veidā nodrošinot cilvēkiem ērtu nokļūšanu no Skanstes virsotņu puses, ‘’Skanste city” biroju kompleksa puses un ‘’Luminor’’ bankas puses uz jaunizbūvēto parka teritoriju.

Darbus veic ceļu būves firma SIA “BINDERS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 1,2 miljoni eiro.