Arhīvs birkai: Attīstība

No piektdienas, 23. augusta, pieejama jauna laivu piestātne jeb panduss Pilsētas kanālmalā, kas atrodas starp dzelzceļu, Prāgas ielu un Centrāltirgus ielu.

Laivu piestātnes izbūve noslēdzās 2023. gada beigās, kad ekspluatācijā tika nodoti Rīgas pašvaldības īstenotie objekti dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā. Tomēr drošības apsvērumu dēļ uz laiku, kamēr blakus esošajā “Rail Baltica” projekta teritorijā aktīvi veica sliežu ceļu izbūvi, laivu piestātne nebija pieejama.

Šobrīd aktīvi būvdarbi šajā “Rail Baltica” projekta vietā ir noslēgušies un laivu piestātne tiek atvērta rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuri Rīgas apskatei izvēlas izbraucienus ar ūdenstransportu. Piestātne izbūvēta vietā, kur savulaik atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Pāris gadu laikā degradētā teritorija piedzīvojusi pārmaiņas un tā izveidota par vēl vienu zaļu un labiekārtotu vietu Rīgā, kur brīvo laiku var pavadīt gan rīdzinieki un tūristi, gan ērti var piestāt ūdenstransports.

Laivu piestātnes teritorijā nodrošinātas vides pieejamības prasības, lai jauno infrastruktūru ērti un droši varētu izmantot ikviens cilvēks. Lai piekļūtu ūdenstilpei, izbūvētas divas kāpnes, gājēju ietve un atpūtas laukums. Teritorija ir labiekārtota un iedzīvotāju ērtībām izvietoti soliņi, atkritumu tvertne, velo statīvs. Tāpat ir veikti apzaļumošanas darbi – kanālmalā iestādītas ziemcietes un graudzāles, kuru ziedēšanas laiks ir no agra pavasara līdz vēlam rudenim, kā arī jauni koki.

Teritorijā veikta arī jaunu inženierkomunikāciju izbūve – izbūvēts apgaismojums uz ietvēm, margām, pandusa malām un ierīkota videonovērošanas sistēma.

Lai gan aktīvi būvdarbi blakus esošajā “Rail Baltica” projekta zonā ir noslēgušies, tā vēljoprojām ir būvdarbu zona, kurā nākotnē darbus plānots turpināt. Līdz ar to piekļūšana jaunajai laivu piestātnei ir nodrošināta ar pagaidu segumu, kā arī daļa no tur esošajiem objektiem ir norobežota ar būvžogu. Šobrīd tehnisku iemeslu dēļ lietošanai arī nav pieejams tur uzstādītais brīvkrāns. Pēc “Rail Baltica” projekta būvdarbu pabeigšanas abas zonas savstarpēji savienosies.

Tehniskie un labiekārtojuma risinājumi izstrādāti, pielāgojot tos “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves risinājumiem, jo projekta ietvaros tuvāko gadu laikā paredzēts turpināt kanālmalas labiekārtošanu un attīstīt zaļo atpūtas telpu līdz pat Emīlijas Benjamiņas ielai, izbūvējot jaunu un modernu infrastruktūru gan gājējiem, gan velobraucējiem. Kanālmalas nostiprināšanai atjaunota esošā atbalsta siena un izbūvēta jauna rievsiena. Uz ūdens izvietots 46 metru garš un 3,5 metru plats peldošs pontons, ko visu gadu varēs izmantot mazizmēra kuģi un laivas. Pontons aprīkots ar SOS statīvu, drošības kāpnēm, tauvošanās slīdragiem un tiltiņiem nokāpšanai no tā.

Pilsētas centrā joprojām aktīvi turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi, savukārt Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Līdz šim realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Vilhelma Purvīša, Emīlijas Benjamiņas, Kārļa Mīlenbaha, Timoteja un Dzirnavu ielas apvidū.

Projektu īstenoja Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Teritoriju apsaimniekos Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veica pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes būve”. Būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”. Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir 7 gadi.

📸 FOTO

 

Rīgas pašvaldība uzlabos infrastruktūru un mācību vides pilnveidi efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai piecās pašvaldības speciālās izglītības iestādēs, 20.augustā lēma Pilsētas Īpašuma komiteja.

Projektā plānots iekļaut:

Rīgas 5.pamatskolu, kurā paredzēta lifta izbūve un akustisko paneļu uzstādīšana sporta zālē un ēdnīcā;
Rīgas 1.pamatskolu, kurā plānota profesionālās izglītības programmas “Mājkalpotājs” telpu remonts un iekārtošana, IT nodrošinājums, kā arī ergonomisku mēbeļu un aprīkojuma iegāde;
Rīgas 3.pamatskolā plānota lifta ierīkošana, kā arī sporta laukuma pārveidošana un labiekārtošana;
Rīgas Ēbelmuižas pamatskolā paredzēts ieviest specifisku mācību aprīkojumu;
Rīgas Strazdmuižas vidusskolā plānota pirmā stāva telpu atjaunošana un sanitāro telpu pārbūve stāvos, kā arī aprīkojuma nodrošināšana neredzīgiem cilvēkiem.

Kopējais projekta finansējums ir līdz 2 960 571 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir līdz 2 516 485 eiro, pašvaldības līdzfinansējums līdz 444 086 eiro.

Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments ir atbildīgs par projekta iesnieguma sagatavošanu Eiropas Reģionālā attīstības fondam un projekta īstenošanu.

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta departaments atbildīgs par projekta ietvaros nepieciešamā materiāltehniskā un informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma iegādi, kā arī nodrošinās, ka projektā uzlabotā infrastruktūra vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiks izmantota tikai projektā minētājām mērķa grupām.

 

Rīga sāk darbu pie pieejamu īres dzīvokļu attīstības programmas, iesaistoties valsts programmā, lai nodrošinātu mājokļa atbalstu pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās nodarbinātiem speciālistiem un viņu ģimenēm. Lēmums pieņemts Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā.

“Pieejams mājoklis ir viena no iedzīvotāju pamata vērtībām, lai noturētu Rīgā esošos iedzīvotājus un piesaistītu jaunus. Esam iecerējuši virkni attīstības projektu, kas orientēti uz īres dzīvokļu pieejamības veicināšanu. Dalība šajā programmā ir būtisks solis Rīgas dzīves kvalitātes celšanai. Šī programma sniegs iespēju piesaistīt un noturēt mūsu pilsētai tik svarīgos speciālistus – pedagogus, sociālos darbiniekus, policistus un citus. Nodrošinot pieejamus mājokļus, mēs uzlabojam pilsētas sociālo vidi un veicinām šo profesionāļu labklājību. Šobrīd paredzam, ka tiks uzbūvēti vismaz 1000 dzīvokļi, lai gan apzināmies, ka pieprasījums ir lielāks,”

saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” normas piešķir pašvaldībām tiesības izīrēt dzīvojamās telpas kvalificētiem speciālistiem, tomēr mājokļu trūkuma dēļ Rīgas pašvaldība līdz šim nav noteikusi kvalificētus speciālistus kā atbalstāmu mērķa grupu.

Pēc veiktajām aptaujām secināts, ka galvaspilsētā nodarbināto kvalificēto speciālistu skaits, kuru ienākumi ir tuvu valstī noteiktajam minimālajam ienākumu slieksnim ir ap 2300.

Dalība šajā programmā paredz:

● Piedalīties Ministru kabineta programmā ar 1000 dzīvokļu pieprasījumu, no kuriem 100 – trīs vai vairāk istabu dzīvokļi, 400 – divistabu dzīvokļi, 500 – vienistabas dzīvokļi.
● Rezervēt programmas vajadzībām šādus Rīgas pašvaldības zemes gabalus: Kartupeļu iela b/a, Kartupeļu iela b/a un Ozolciema iela 62.
● Nodomu protokola noslēgšana ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” par dalību programmā.

Šis jautājums tiek risināts arī nacionālā līmenī – Ministru kabinetā pieņemts informatīvais ziņojums “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”.

Programmas īstenotājs būs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Programma tiks īstenota vairākos posmos un 1. posmā iekļautas 17 pašvaldības, tai skaitā Rīga. Plānots, ka dzīvokļi īrniekiem būtu pieejami ar 2030.gada martu.

Gala lēmums par dalību programmā vēl jāpieņem nākamajā Rīgas domes sēdē.

 

Galvaspilsēta realizēs projektu, kurā izstrādās Rīgas pašvaldības īpašumā un izmantošanā esošo ēku energosertifikātus, kā arī rīkos ēku energoefektivitātes uzlabojošus pasākumus. Šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.

“Rīgas pašvaldība, iesaistoties šajā projektā, apņēmusies nodrošināt galvaspilsētas ēku energoefektivitātes sertifikāciju. Tas ir nozīmīgs aspekts videi draudzīgas pārvaldības un iedzīvotāju labklājības veicināšanā. Nosakot ēku energoefektivitātes uzlabojošu pasākumus, mēs varam samazināt enerģijas patēriņu, uzturēšanas izmaksas, veicinot klimatneitralitāti, ilgtspējīgu attīstību un pašvaldības finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu,”

saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Projektu izstrādās Rīgas enerģētikas aģentūra (REA), pamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma prasību, kas paredz visām valsts un pašvaldības izmantošanā esošām ēkām, kuru platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, izstrādāt energosertifikātu.

“Papildus ēku energosertifikācijas un energoauditu sagatavošanai, Rīgas enerģētikas aģentūras īstenotais projekts ļaus nodrošināt detalizētu un visaptverošu analīzi par veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem katrā ēkā. Šī pieeja nodrošinās iespēju prioritizēt investīcijas energoefektivitātes pasākumiem ar lielāko potenciālu samazinot enerģijas patēriņu un uzturēšanas izmaksas, tādējādi radot ilgtermiņa ieguvumus gan pašvaldības finanšu resursiem, gan arī iedzīvotājiem. Projekta īstenošana veicinās Rīgas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un ilgtspējīgu attīstību. Sistēmiskā pieeja nodrošinās labāku pārskatāmību un efektīvāku resursu izmantošanu, veidojot pamatu turpmākām viedās pilsētas iniciatīvām,”

saka REA direktors Jānis Ikaunieks.

Projektu plānots realizēt ar finanšu institūcijas ALTUM atbalstu, parakstot Granta līgumu energoefektivitātes projektu dokumentācijas izstrādei un apmaksai.

Projekta ietvaros plānots sagatavot energosertifikātus un energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumus 314 ēkām.

Kopējais projekta budžets Rīgas pašvaldībai plānots 442 127 eiro apmērā, no kuriem ES/ALTUM finansējums ir 317 063 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir 125 064 eiro.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes Finanšu un administratīvo lietu komitejā.

 

Ceturtdien, 22. augustā, no plkst. 17.00 līdz plkst. 18.00 Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments aicina uz informatīvu tiešsaistes pasākumu par gājēju un velosipēdistu ceļa Berģu un Upesciema ielā ierīkošanas būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi. Tiešsaistes pasākumā sabiedrību informēs par būvprojekta minimālā sastāvā galvenajiem tehniskajiem risinājumiem.

Departaments aicina iedzīvotājus iesaistīties būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes stadijā, lai veicinātu projekta veiksmīgu integrēšanu pilsētvidē.

Tiešsaistes pasākums norisināsies video konferences formātā MS Teams vidē un to straumēs arī “Rīga attīstās” Facebook kontā. Pēc risinājumu izskatīšanas paredzēta neliela diskusiju sadaļa, kurā varēs izteikt viedokli. Tāpat pēc pasākuma Ārtelpas un mobilitātes departaments gaidīs rakstiskus viedokļus un ierosinājumus par projekta risinājumiem.

Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, pasākuma dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 21. augusta plkst. 17.00, aizpildot aptaujas anketu.

Līdz sanāksmes norisei ar izstrādātajiem priekšizpētes materiāliem iespējams iepazīties – ŠEIT.

Būvprojektu minimālā sastāvā objektam “Gājēju un velosipēdistu ceļa ierīkošana Berģu un Upesciema ielā” izstrādā SIA “Projekts 3”.

 

Šovasar noslēgušies darbi projektā “Top gaisma Sarkandaugavas parkā”, kas tapis ar Rīgas pašvaldības organizētā Līdzdalības budžeta konkursa atbalstu.

Projekta mērķis bija uzlabot parka teritorijas pieejamību un apkaimes iedzīvotāju drošību diennakts tumšajā laikā, uzstādot apgaismojuma laternas galvenajos parka celiņos un bērnu laukumā, kas līdz šim nebija apgaismoti. Tā rezultātā veikts pieslēgums esošajam pilsētas apgaismes elektrotīklam, ieguldīti kabeļi, uzstādīti balsti un gaismekļi ar kontrolieriem. Tāpat, nodrošināta arī būvniecības zonas labiekārtošana un sakopšana.

“Šobrīd nevaram iedomāties, ka Sarkandaugavas parks nebūtu apgaismots. Tā ir centrāla apkaimes vieta, ļoti ainavisks parks, kuru ir iemīļojoši sarkandaugavieši un bez apgaismojuma tas pilnvērtīgi nepildīja atpūtas funkciju gada tumšākajos mēnešos, kas patiesībā jau sākas ar augustu,”

komentē Sarkandaugavas attīstības biedrības biedre, projekta līdzautore.

Kalna parks, bieži dēvēts arī par Sarkandaugavas parku, ir labiekārtots parks Sarkandaugavā, kas ir apkaimes iedzīvotāju populāra un iemīļota vieta atpūtai un brīvā laika pavadīšanai ģimenes un draugu lokā. Parkā ir izvietoti atpūtas soliņi, bērnu spēļu laukums un regulāri tiek veikta arī tā kopšana.

Projektu iesniedza Sarkandaugavas attīstības biedrība. Tā kopējās izmaksas ir 106 262 eiro ar PVN.

📸  ŠEIT


Vairāk par Līdzdalības budžeta projektiem iespējams iepazīties – ŠEIT

 

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks piektdien prezentācijas pasākumā iepazīstināja ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā. Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,”

akcentē E. Ratnieks

Vicemērs informē, ka Uzvaras parkā netiks aizmirsta tā vēsturiskā nozīme – Latvijas armijas uzvarai pār Bermontu, tādēļ šeit paredzēta īpaša vieta arī Latvijas valsts karogam.

“Raugoties parka 110 gadus senos dārzu arhitekta G. Kūfalta plānos, redzama promenāde no Arkādijas līdz pat Āgenskalna līcim. Arī mūsdienās Uzvaras parka kā šāda mēroga zaļa, apkaimes vienojoša dārza loma ir ārkārtīgi būtiska, tāpēc jau tuvākajā nākotnē jānodrošina droši un ērti parka daļu savienojumi un gājēju pārejas, kā arī jaunizveidotā Mārupītes posma sasaiste ar apkārtējo parku ūdenstilpēm vienā nepārtrauktā ūdens sistēmā un plūsmā no Māras dīķa līdz pat Daugavai. Ūdens klātbūtne un Mārupītes līkloči kā tēlains simbols caurvīs abu plānoto rotaļu laukumu tematisko stāstu. Šis solās būt Latvijas publiskajā ārtelpā nebijis ūdens rotaļu laukums bērniem ar iespēju līdzdarboties, iepazīt un izbaudīt ūdens dabu ne tikai siltajā gadalaikā. Mākslīgi veidots mikroreljefs ar akmeņu krāvumiem un strautiem, kuros plūstošais ūdens vadāms ar augstas kvalitātes un izturības, vandāldrošām, mehāniski darbināmām ūdens ierīcēm, (pumpjiem, aizsprostiem, dzirnaviņām, u.c.) nodrošinās aizraujošas un izzinošas nodarbes.”

uzsver ainavu arhitekte Linda Zaļā

Šā gada janvārī tika veikta iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidrojām, ka rīdzinieki parkā vēlas kafejnīcu, spēka trenažierus, kā arī papildinātus apstādījumus. Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, Uzvaras parka otrajā kārtā plānots izbūvēt kafejnīcas ēku ar terasi un labierīcībām, kas atradīsies parka promenādes malā, kā arī saimniecības būvi parka apsaimniekotājiem ar labierīcībām pie sporta laukumiem.

Parka 2. kārtā plānots arī veloparks ar vairākām atšķirīgām lietošanas veidu zonām. Velozinis šķēršļu taku ar koka konstrukcijām un asfalta “pumptrack” trasi – visam, kas ripo. Papildus tam paredzēta arī iesācēju trase un platas konstrukcijas, kas piemērotas iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem u.c. lietotājiem.

Parka pirmajā būvniecības kārtā realizētais rotaļu elementu dabiskās materialitātes raksturs turpināsies arī otrajā kārtā, kur apjomīgi robīnijas masīvkoka bērnu rotaļu laukumi ar dažādiem kāpelēšanas virvju elementiem, trosēm, tīkliem, slīdkalniem un citu atšķirīgas sarežģītības pakāpes lietošanas aprīkojumu sadalīts bērniem pēc vecuma grupām. Laukumi izvietoti tuvāk Bāriņu un Hermaņa ielu stūrim, esošo koku ieskauti. Savukārt Hermaņa ielas privātēku iedzīvotāju skatam pavērsies ainaviskais ūdens rotaļu laukums.

Multifunkcionālos, nožogotos sporta laukumus atdala divpusēja skatītāju tribīne ar nojumi un iebūvētām personīgo mantu glabātuves novietnēm. Aiz laukumiem seko brīvi pieejama ārtelpa ar spēka trenažieriem, kur daļa pielāgoti vingrošanai ratiņkrēslos.

Parka celiņu tīkls turpina pirmajā kārtā izbūvēto un veido loģisku sasaisti. Ārtelpas mēbeles un apgaismojums analogs jau uzstādītajam. Paralēli plānoti arī nelieli uzlabojumi un papildinājumi parka jau realizētajā 1. kārtā. Tiks uzstādītas papildus atkritumu tvertnes, ieklāts gumijas mulčas segums zem šūpolēm, izbūvētas taktilā marķējuma joslas parka galvenajā promenādē un krustojumos, pievienots koka laipas posms pie ūdensmalas terasēm, kā arī papildināti krūmu stādījumi. Jau esošajā ūdenstilpē paredzēta strūklakas – aeratora uzstādīšana ar dekoratīvu un ūdens kvalitāti uzlabojošu funkciju. Parka galveno ieeju papildinās brīvi izvietoti, zemi bolardi (šķēršļi auto transporta kustībai).

Uzvaras parka otrās kārtas būvniecība tiks realizēta divās daļās, jo paralēli parka labiekārtošanai notiks esošo, maģistrālo ūdens un kanalizācijas tīklu remontdarbi. Tāpēc sākotnēji paredzēts izbūvēt no maināmajiem inženiertīkliem brīvo parka daļu (2,6ha), kurā atradīsies kafejnīca ar terasi, labierīcības un daži aktivitāšu laukumi. Pārējās aktivitātes – sporta laukumi, saimniecības ēka, bērnu rotaļu laukums un veloparks taps pēc inženiertīklu remontdarbu īstenošanas.

Kopējā Uzvaras parka labiekārtojamā teritorija abām kārtām ir 14 hektāri. Projekta pirmās kārtas izmaksas bija vairāk kā 8,5 miljoni eiro, savukārt otrās kārtas izmaksas tiks noskaidrotas pēc iepirkuma rezultāta, taču tās būs mazākas kā pirmajā kārtā.

 

 

Trešdien, 31. jūlijā, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 1,8 miljoniem eiro veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā. Darbus plānots sākt šī gada būvsezonā, atvēlot to veikšanai sešus mēnešus.

Deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 1,8 miljoniem eiro veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā, no pašvaldības budžeta piešķirot līdz 274,7 tūkstošus eiro un 1,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības šovasar izsludināja atklātu iepirkuma konkursu veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā, kurā pieteicās divi pretendenti. Šobrīd ir pieņemts lēmums piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības
SIA CBF “Ļ-KO”.

Projekts paredz:

●  izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai;

●  posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē;

  posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

 

Vasarā pašvaldībā norisinās vairāku skolu un bērnudārzu remontdarbi. Šogad plānots pabeigt āra sporta infrastruktūras izveidi un teritorijas labiekārtošanu pie Rīgas 63. pamatskolas Baltezera ielā 6. Pie skolas tiek veidoti vairāki multifunkcionāli sporta laukumi, rotaļu laukums, ielu vingrošanas trenažieri, kā arī uzstādītas galda spēles.

“Šī izglītības iestāde Juglā ir viena no astoņām, kurā šogad ir aktīvi projekti mūsdienīgas sporta infrastruktūras izveidei. Pašvaldība kā vienu no prioritātēm ir izvēlējusies iespēju robežās uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru, veicinot sporta attīstību ne tikai skolas audzēkņiem, bet padarot to pieejamu vietējai sabiedrībai. Šajā gadījumā ieguvēji būs Juglas apkaimes iedzīvotāji. Arī turpmāk mēs turpināsim sākto iniciatīvu veicināt tautas sporta attīstību Rīgas apkaimēs caur izglītības iestāžu projektiem. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas un izveidoti jauni sporta laukumi, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, pavadot saturīgi brīvo laiku un attīstot talantus. Esam secinājuši, ka šis ir ļoti vērtīgs ieguldījums sabiedrības veselīgumā un dzīves kvalitātes uzlabošanā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Patlaban skolas teritorijā izbūvēti multifunkcionālie sporta laukumi, kas paredzēti basketbolam ar sertificētiem strītbola groziem, volejbola, rokas bumbas un citu sporta veidu spēlēm, futbola laukums (izmērs 66×43 m) ar mākslīgo segumu, laukums ar dažāda augstuma uzstādītiem basketbola groziem, iesildīšanās laukums, skrejceliņi un tāllēkšanas sektors, uzstādīti ielu vingrošanas trenažieri un galda spēles – galda teniss un tekbola galds, kā arī izbūvēts rotaļu laukums.

Skolas teritorijā veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi – bruģa seguma ierīkošana, soliņu, velosipēdu, skrejriteņu un skeitbordu turētāju uzstādīšana, atkritumu konteineru nojumes izvietošana, teritorijas žoga izbūve, teritorijas apgaismojums, videonovērošanas un lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve.

Izstrādājot Rīgas 63.pamatskolas lietojumā esošās teritorijas labiekārtošanas projektu, tika ņemts vērā teritorijas izvietojums, kā arī koku bagātība un daudzveidība.

Kopējais finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas 63. pamatskolai ir 2 162 000 eiro, no kuriem valsts aizdevums – 1 945 800 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 216 200 eiro.

Darbus veic pilnsabiedrība “Guliver Construction”. Darbu izpildes termiņš 2024.gada oktobris.

📸 Foto

 

Lai veicinātu pilsētas attīstību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, Rīgas pašvaldība projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros izstrādā politikas plānošanas dokumentu – Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu 2027.-2031. gadam (turpmāk – Plāns).

Zaļināšanas plāns kalpo kā rīks, ar kuru veidot ērtu un patīkamu pilsētvidi iedzīvotājiem, apsaimniekot dabas teritorijas un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz pilsētu. Plāns pamatā darbosies ar tādām tēmām kā lietusūdens plūdu mazināšana, karstumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Plāns paredz veiksmīgāk koordinēt zaļās infrastruktūras attīstību, veidojot to kā stratēģiski plānotu teritoriju tīklu.

Šobrīd pilsētvides zaļināšanas attīstību apgrūtina pašvaldības iestāžu sadrumstalotā pārvaldība saistībā ar zaļo infrastruktūru, īstenošanas instrumentu un atbalsta mehānismu trūkums, kā arī zināšanu trūkums par klimata adaptācijai nepieciešamo teritoriju attīstīšanu.

Plāns veicinās koordinētas sadarbības veidošanu vidējā termiņā, iedzīvotāju aktivitāti, dabā balstītu risinājumu attīstīšanu un kvalitatīvas dzīves telpas pieejamību pilsētā.

Dokumenti:

●  Rīgas domes 15.05.2024. Lēmums Nr. RD-24-3616-lē “Par Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.-2031. gadam izstrādi”

●  Darba uzdevums

Dokumenta mērķis: Izmantojot koprades procesa principus, izveidot vidēja termiņa attīstības plānošanas ietvaru, kas veicina Rīgas pilsētas pielāgošanos klimata pārmaiņām, risina zaļās infrastruktūras pārvaldības jautājumus, nosaka attīstības mērķus, īstenošanas pasākumus un atbildības, vadlīnijas dabā balstītu risinājumu ieviešanai.

Dokumenta mērķgrupas

●  Nekustamā īpašuma, māju un dzīvokļu īpašnieki
●  Pašvaldības infrastruktūras projektu attīstītāji un ieviesēji
●  Rīgas iedzīvotāji
●  Mazie un lielie uzņēmumi
●  Apkaimju biedrības un vides nevalstiskās organizācijas

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

●  Dokumenta pirmās redakcijas publiskā apspriešana – 2026. gada 1. ceturksnis
●  Gala redakcija sagatavota līdz 2026. gada 31. augustam

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

●  Mērķa grupu attieksmes apzināšana un vajadzību analīze attiecībā uz dabā balstītiem risinājumiem un potenciāliem atbalsta mehānismiem to ieviešanai pilsētā – semināri un darbnīcas (provizoriski aprīlis-maijs, 2025)
●  Klimata asambleja (21. septembris – 23. novembris, 2024)
●  Fokusa grupas (provizoriski – 2025. gada 1. ceturksnis)
Publiskās apspriešanas norise, paužot viedokli sabiedriskās apspriešanas sanāksmē vai iesniedzot rakstiskus komentārus par Plāna 1. redakciju (provizoriski – 2026. gada 1. ceturksnis)

Priekšlikumus un pieteikumus līdzdalībai sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi sabiedriba@riga.lv, norādot kontaktinformāciju (vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un/vai e-pasta adresi) ar norādi – Zaļināšanas plāns (vēlams norādīt arī līdzdarbošanās veidu).

Par sabiedrības līdzdalību atbildīgā persona: Nozaru politikas plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Ušča, tālr. 67037540, e-pasts: janis.usca@riga.lv.

Papildus informācija:

●  Plāns tiek izstrādāts projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) (PVM ID APS1100) ietvaros.

●  Vairāk informācijas par Plānu  – ŠEIT

●  Vairāk informācijas par projektu – ŠEIT