Arhīvs birkai: Attīstība

Rīgā gandrīz gadu norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība; darbi notiek atbilstoši plānam

,

Jau gandrīz gadu Rīgā norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas vērienīgie būvdarbi, kurus plānots pabeigt 2027. gadā. Darbiem virzoties uz priekšu atbilstoši grafikam, objekts pakāpeniski iegūst projektētās aprises. Projekts tiek realizēts ļoti plašā teritorijā, kas ir sadalīta mazākās darbu zonās, kur katrā turpinās intensīvi būvdarbi. Būvdarbus laikā spēkā ir arī ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi, par kuriem pašvaldība informē atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās:

  • 1. kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”;
  • 2.kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Projekta pirmajā kārtā, posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, līdz 2025. gada beigām plānots paveikt aptuveni 50% no kopējā darbu apjoma. Šobrīd objektā turpinās satiksmes pārvada būvniecība pār Mālu ielu – pārvada labajā pusē veic laiduma betonēšanas darbus. Savukārt Ziepniekkalna ielas satiksmes pārvadam uzbetonēti pieci laidumi, kā arī uzsākta nākamo laidumu izbūve un turpinās rampu būvniecība.

Paralēli pārvadu būvniecībai, norit darbs pie divu gājēju tuneļu izbūves. Gājēju tunelī pie Līvciema ielas veic tuneļa gala atbalstsienu izbūvi, kopējam paveikto darbu apjomam sasniedzot 77%. Savukārt 90% apmērā paveikti darbi gājēju tunelī pie Padures ielas, kur arī turpinās tuneļa gala atbalstsienu būvniecība.

Būvobjektā turpinās arī dažādu inženiertīklu – lietus ūdens un sadzīves kanalizāciju izbūve, gāzesvada un ūdensvada pārbūve. Šobrīd pilnībā pabeigta siltumtrases pārbūve, kā arī noslēgumam tuvojas elektroapgādes tīklu izbūve, bet kopš oktobra norit augstsprieguma tīklu pārbūve.

Projekta otrajā kārtā, posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, līdz šī gada beigām plānots paveikt aptuveni 47% no kopējā būvdarbu apjoma. Šobrīd būvobjektā turpinās Vienības gatves pārvada laidumu izbūve. Līdz oktobra beigām pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3 765 m³ betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 70% gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 22 no 42 pārvada laidumiem.

Vienības gatves, Tīraines ielas un Jelgavas ceļa krustojuma vietā tiek būvēts jauns rotācijas aplis, kas būtiski uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Jaunizbūvētajā rotācijas aplī uzstādītas ceļa apmales un atsevišķos posmos, tāpat kā pamattrases un paralēlo pievedceļu posmos, ieklāta asfalta seguma apakškārta. Ozolciema un jaunizbūvējamās Jāņa Čakstes gatves posmā uzsākta ietvju bruģēšana. Ziemas periodā gājēju kustībai ir atvērta ietve gar Vienības gatvi.

Arī projekta otrās kārtas ietvaros notiek dažādu inženiertīklu izbūve. Šobrīd turpinās ūdensvada un sadzīves kanalizācijas izbūve, savukārt maģistrālā stikla šķiedras lietus ūdens kolektora izbūve tuvojas noslēgumam. Paralēli visā būvlaukuma teritorijā ierīko jaunu apgaismojuma sistēmu, uzstādot apgaismojuma balstus ar pamatnēm.

Aktuālie satiksmes ierobežojumi būvdarbu zonā

Līdz nākamā gada 1. aprīlim transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Siltuma ielai. Minētajā Vienības gatves posmā, virzienā uz pilsētas centru, transportlīdzekļu satiksmi novirzīta pa pagaidu apbraucamo ceļu apkārt tirdzniecības centram “Aleja”, pa maršrutu Rītausmas iela – Mežkalna iela – Ozolciema iela, līdz Vienības gatvei.

Savukārt līdz nākamā gada 31. maijam slēgta transportlīdzekļu satiksme Ozolciema ielas posmā no Līvciema ielas līdz Mālu ielas rotācijas aplim un Mālu ielas posmā no ēkas Mālu ielā 21 k-10 līdz Mālu ielas rotācijas aplim. Tāpat minētajā laika periodā satiksmei slēgta Misas iela posmā no Ēbelmuižas ielas līdz Mālu ielai un Kazdangas iela pirms Mālu ielas rotācijas apļa.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros izbūvē Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat būvdarbu ietvaros veic inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Projekta izmaksas:

  • 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums;
  • 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Rīgas pašvaldība iznomās 20 zemes gabalu daļas elektrotransporta uzlādes staciju izbūvei

Lai veicinātu elektromobilitātes un elektrotransporta uzlādes tīkla attīstību pilsētā, Rīgas pašvaldība izsludina zemes nomas tiesību izsoli uz 20 zemes gabalu daļām elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un tiem nepieciešamo autostāvvietu izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Izsole tiek organizēta četrās lotēs, katrā no tām nomai tiek piedāvātas piecas zemes gabalu daļas ar iespēju operatoriem kopumā uzstādīt 45 uzlādes iekārtas ar 90 pieslēgvietām gan pilsētas centrā, gan apkaimēs.

Pirmajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dreiliņu, Centra, Purvciema, Imantas, Daugavgrīvas – Buļļu apkaimēs ar kopējo platību 360 m2.

Otrajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Lucavsalas (Salas), Latgales, Centra, Teikas, Ķīpsalas apkaimēs ar kopējo platību 288 m2.

Trešajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dzirciema, Ķengaraga, Ziepniekkalna, Vecpilsētas, Āgenskalna apkaimēs ar kopējo platību 372 m2.

Ceturtajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Boderājas, Sarkandaugavas, Šampētera, Pļavnieku, Andrejsalas apkaimēs ar kopējo platību 327 m2.

Pašvaldība noteikusi, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām jābūt publiski pieejamām visu diennakti. Vienai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 22 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 11 kW.

Ar izsolē uzvarējušo pretendentu nekustamā īpašuma nomas līgums tiks slēgts uz 15 gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas. Savstarpēji vienojoties, ja to pieļaus normatīvie akti un nomnieks labticīgi pildījis nomas līgumā noteiktos pienākumus, nomas līguma termiņu varēs pagarināt.

Zemesgabalu nomas tiesības tiks izsolītas elektroniskā izsolē Elektronisko izsoļu vietnē ar augšupejošu soli. Izsoles noris šeit:

Pretendentiem katrai lotei jāiesakās atsevišķi līdz 4. decembra plkst. 23.59.

Izsole visās lotēs noslēgsies 15. decembrī plkst. 13.00.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, katrai no četrām lotēm ir noteikta sākuma nomas maksa un izsoles solis 5% apmērā no izsoles sākumcenas. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko zemes nomas maksu.

Detalizētāka informācija par izsoli un tās nosacījumiem pieejama Rīgas pašvaldības mājas lapas riga.lv sadaļā “Jaunumi”, apakšsadaļā “Izsoles” un ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Satiksme un mobilitāte” – “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Izvēlētās vietas un to sadalījums lotēs nodrošina, ka visā Rīgas teritorijā tiek attīstīts vienmērīgs elektrotransporta uzlādes staciju tīkls, nodrošinot gan pieejamu pakalpojumu, gan veicinot konkurenci. Vietas, kurās nepieciešams izbūvēt elektrotransporta uzlādes stacijas, noteiktas atbilstoši izstrādātajai “Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijai Rīgas administratīvai teritorijai”, kas pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.sus.lv.

Rīgas pašvaldības elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepciju izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, bet zemes gabalu nomas tiesību izsoli organizē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu.

 

Tiks sākta jauna Altonavas ielas satiksmes pārvada pār dzelzceļa sliedēm projektēšana; satiksmes ierobežojumus neatcels

Veiksmīgi noslēdzies atklāts konkurss par satiksmes pārvada pār Altonavas ielu būvprojekta izstrādi. Būvprojekta izstrāde jāveic deviņu mēnešu laikā. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada tomēr neatjaunos. Automašīnu satiksmei pārvads paliks slēgts, bet gājēju un velosipēdistu kustībai – atvērts.

Satiksmes pārvads pār Altonavas ielu transportlīdzekļu satiksmei ir slēgts jau gandrīz gadu un šajā laika periodā nepārtraukti ir veikts konstatēto plaisu monitorings, lai sekotu līdzi pārvada tehniskajam stāvoklim. Pārvada inspekcijā, ņemot vērā monitoringa laikā iegūtos datus, eksperti izvērtēja iespējamos risinājumus pārvada turpmākajai ekspluatācijai.

Inspekcijā tika konstatēts, ka, gada laikā kopš satiksme pār pārvadu ir slēgta, pārvada tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, pārvadu ir atļauts ekspluatēt tikai ar ikdienas gājēju un velosipēdu slodzi, kā arī nav pieļaujama nekāda transporta kustība pār pārvadu – ne vieglā autotransporta satiksme vienā joslā, ne divās joslās.

Tāpat kā iepriekšējās inspekcijās par pārvada tehnisko stāvokli, arī šajā pašvaldība ir saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

Attiecībā uz jauna pārvada būvniecību, šobrīd norit līguma slēgšanas process ar “Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas biroju “VEKTORS T” SIA” par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Līgums paredz būvprojekta izstrādi veikt deviņu mēnešu laikā, pēc tam sekos iepirkums par projekta realizāciju un tā realizācija.

Pašvaldība atgādina, ka Altonavas pārvada apkārtnē lielākā daļa ielu ir dzīvojamās zonas, tādēļ apbraucamie ceļi netika izveidoti. Mārupes iedzīvotāji, kuriem ikdienā ir jānokļūst Rīgā, aicināti izmantot maģistrālās ielas, piemēram, Lielo ielu, Kārļa Ulmaņa gatvi, Vienības gatvi, Upesgrīvas ielu, nevis Bieriņu apkaimes mazās ieliņas.

Iepriekš jau ziņots, ka pērn lēmumu par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņēma pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē. Atskaitē eksperti rekomendēja slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļāva gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī ieteica turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai.

 

Dārzciema vidusskolā jauns sporta laukums un valsts aizsardzības mācības klase

Ceturtdien, 13. novembrī, Rīgas pašvaldības, Rīgas Dārzciema vidusskolas, Jaunsardzes centra vadība, kā arī Dārzciema apkaimes biedrība kopā ar skolēniem atklāja pašvaldības atjaunoto āra sporta laukumu un Rīgā pirmo valsts aizsardzības mācības klasi skolas teritorijā, Sesku ielā 72.

“Rīgas Dārzciema vidusskola kļuvusi par paraugu tam, ka ne vien izveidots plašs sporta komplekss, bet arī galvaspilsētā pirmās pastāvīgās valsts aizsardzības mācības telpas, kas būs pieejamas arī citām Rīgas skolām, savstarpēji vienojoties. Tas ļaus vairāk jauniešiem apgūt praktiskās zināšanas par valsts aizsardzību un drošību, stiprinot patriotismu. Rīgai ir svarīgi radīt vidi, kas iedvesmo jauniešus būt fiziski aktīviem, atbildīgiem un patriotiskiem,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas Dārzciema vidusskolas teritorijā pieejams futbola un šķēpmešanas laukums ar laistīšanas sistēmu, mazais futbola laukums ar mākslīgo zālienu, pludmales volejbola laukums, kā arī divi multifunkcionālie laukumi volejbolam, basketbolam, badmintonam). Sporta laukumā izveidots arī skrejceļš un tāllēkšanas sektors, veloapmācības laukums, kā arī lodes grūšanas sektors.

Skolas sporta laukumā iekļauts arī rotaļu laukums bērniem ar sešām rotaļu iekārtām, kā arī vingrošanas laukums ar septiņiem vingrošanas elementiem. Atjaunošanas darbu laikā atjaunots arī gājēju un braucamās daļas segums, zāliens, kā arī izveidots jauns apgaismojums un videonovērošanas sistēma iestādes teritorijā, kā arī uzstādīta velosipēdu remonta stacija divi ģērbtuvju moduļi, viens sanitārais modulis, viens dežuranta un noliktavas modulis.

Skolas āra teritorijā kopā uzstādīti arī 19 soli ar atzveltni, viens skeitborda turētājs, trīs velosipēdu turētāji, trīs skrejriteņu turētāji un divi tenisa galdi. Skolēnu ērtībām uzstādīta arī brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta.

Dārzciema vidusskola kļuvusi par pirmo izglītības iestādi Rīgā, kas sadarbībā ar Jaunsardzes centru, izveidojusi pastāvīgu valsts aizsardzības mācības (VAM) moduli, nodrošinot piemērotu vidi gan teorētisko, gan praktisko nodarbību īstenošanai.

Jaunais VAM modulis iekļauj mācību telpu teorētiskajām nodarbībām, kur skolēni var apgūt zināšanas par valsts aizsardzību, drošību un pilsonisko līdzdalību, kā arī speciāli pielāgotu vietu šaušanas apmācībai un militāro prasmju apgūšanai un attīstīšanai. Šāda infrastruktūra ļauj nodrošināt pilnvērtīgu, drošu un kvalitatīvu mācību procesu. Īpaši nozīmīgi šādas vietas izveide ir Rīgas pilsētvidē, kur militāro prasmju apguvi bieži ierobežo telpu trūkums un apkārtējās vides specifika.

Valsts aizsardzības mācības moduļa un aprīkojuma izmaksas ir aptuveni 200 000 eiro ar PVN. Kopējās āra infrastruktūras būvdarbu izmaksas – 2,7 miljoni eiro ar PVN. Būvdarbu veicējs SIA “Reaton”. Par būvdarbu uzraudzību atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Dārzciems-1

Ķīšezerā izveidota jauna laivu ielaišanas vieta

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden pabeidzis jauna slipa – laivu ielaišanas vietas ar pievedceļa – izveidošanu Ķīšezerā blakus Ezermalas ielai 20C.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādu vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Ķīšezerā bija apgrūtināta. Pērn šādu vietu izveidojām Juglas ezerā, un tagad arī Ķīšezerā izveidota bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Projekta īstenošana uzlabos Ķīšezera pieejamību iedzīvotajiem rekreācijai un makšķerēšanai. Papildus slipa izbūvei tiek nodrošināta arī ērta piebraukšana autotransportam, ar kuru tiks pievesti/aizvesti kuģošanas līdzekļi.

Kā ziņots, lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā tika izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties aptaujā par pilsētas gaisa mobilitāti

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par pilsētas gaisa mobilitāti, kas norisināsies no 23. oktobra līdz 19. novembrim.

Aptauja izstrādāta CITYAM projekta ietvaros, ko finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma (2023–2025). Tā vienlaikus tiek veikta vairākās Eiropas pilsētās, lai salīdzinātu iedzīvotāju viedokļus un izpratni par pilsētas gaisa mobilitāti (Urban Air Mobility – UAM). Šis jēdziens ietver dažādu veidu dronus, to pielietojumu gaisa telpā, kā arī pacelšanās un nolaišanās vietas pilsētvidē.

Tās mērķis ir iesaistīt rīdziniekus, veicināt izpratni par gaisa mobilitātes iespējām, noskaidrot iedzīvotāju viedokli un veidot pamatu UAM iekļaušanai pašvaldības darba kārtībā.

Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks tikai apkopoti vispārīgā veidā. Tās aizpildīšana aizņems aptuveni 15 minūtes.

Aptauja un citas iesaistes iespējas – ŠEIT.

CITYAM projekts attīsta un stiprina pilsētu gaisa mobilitātes (UAM) pārvaldību Baltijas jūras reģionā, lai dronu izmantošana pilsētās notiktu droši, ilgtspējīgi un sabiedrībai pieņemami. Projektā apvienojušās sešas Eiropas pilsētas, universitātes un tīkla organizācijas, lai kopīgi izstrādātu stratēģiju, politikas un praktiskus risinājumus gaisa telpas un nolaišanās vietu plānošanai, kā arī veicinātu pašvaldību spējas un sabiedrības informētību.

 

Izsludināts metu konkurss par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību, nodrošinot pilnvērtīgu Daugavas ūdens telpas un ūdensmalu izmantošanu un precizējot vietu jaunai vietzīmei, kas atspoguļos pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes personību un vērtības.

Atklātās radošās sacensības mērķis ir atrast labāko risinājumu un lietpratīgākos autorus, kas galvaspilsētas pašvaldības uzdevumā spēj radīt augstvērtīgu publisko ārtelpu, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus. Laikā, kad noslēgumam tuvojas Mūkusalas promenādes izbūve, pašvaldībai nepieciešamas profesionālu apbūvētās vides veidotāju idejas un priekšlikumi Rīgas publiskās ārtelpas attīstības nākošajiem etapiem un projektiem.

Metu konkursa dalībnieku uzdevums ir rast risinājumus, ar kuriem tiktu uzlabotas gājēju, riteņbraucēju un mikromobilitātes rīku lietotāju drošas piekļuves iespējas AB dambja teritorijai un ar ainavā iederīgiem paņēmieniem ierobežota nedroša un neatļauta brauktuvju šķērsošana Mūkusalas ielas rotācijas aplī, kā arī paredzēti veloceļu savienojumi ar AB dambja tuvākās apkārtnes esošo un plānoto veloinfrastruktūru (Akmens tilts, Mūkusalas iela, Kuģu iela). Lietotāju plūsmas organizējamas, saglabājot brīvu gājēju kustību visā AB dambja teritorijā — attīstot celiņu tīklojumu, uzlabojot ūdensmalu izmantošanas iespējas un vides piekļūstamību.

Vērtības, kuras Jānis Čakste (1859—1927) – sabiedrisks un politisks darbinieks, pirmais Latvijas Valsts prezidents un jurists – iemiesoja un kuras tiks atspoguļotas Rīgas pilsētvidē ir: atvērtība jaunām idejām un līdzcilvēku viedokļiem, individuāla atbildība par notiekošo, neatlaidīgs darbs, godīgums, pateicība un vēlme dot.

Metu konkursa projektēšanas programma paredz, ka konceptuālajam uzstādījumam atbilstoša vieta veidojama kā pārdomāta, precīzi komponēta AB dambja ainavas daļa brīvi radošā risinājumā, kas harmonē ar Vecrīgas panorāmu un Pārdaugavas ainavu skatos no dažādām perspektīvām. Tā var tikt izmantota kā individuālai kontemplācijai, tā cilvēku saskarsmei, izziņai un nelieliem publiskiem pasākumiem. Vietas formas, izmēra un novietojuma noteikšana ir konkursa dalībniekiem risināms uzdevums. Tās detalizēts mākslinieciskais un ainaviskais risinājums šajā konkursā nav jāpiedāvā.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā. Projektu teritorijas plānojuma sadaļā nozīmīgi žūrijas vērtējuma kritēriji ir AB dambja rakstura vienotība, ainaviskā kvalitāte, risinājumu atbilstība vides mērogam un iederība Rīgas vēsturiskā centra un Daugavas ainavā, teritorijas definētā tematiskā ievirze, ierosinātās kultūras un izklaides programmas daudzpusība un Jāņa Čakstes personību un vērtības reprezentējošas vietas integrācija AB dambja ainavā un funkcionālajā plānojumā, tos papildina citi – apstādījumu un labiekārtojuma sadaļā.

Konkursa balvu fonds ir 16 000 eiro, kas ietver arī godalgu saņēmēju nomaksātus nodokļus.

Metu iesniegšanas termiņš –  līdz 2026. gada 4. februārim.

Atbildes uz potenciālo konkursa dalībnieku jautājumiem tiks sniegtas trīs daļās:

  •  uz tiem, kas uzdoti līdz 2025. gada 19. novembrim;
  • līdz 2025. gada 10. decembrim;
  • līdz 2026. gada 7. janvārim.

Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un žūrijas komisiju un ieinteresētajiem dalībniekiem vai dalībniekiem notiek rakstveidā – izmantojot Elektronisko iepirkumu sistēmas funkciju „Pretendentu jautājumi” vai elektroniski, sūtot jautājumus uz e-pastu padiepirkumi@riga.lv, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu.

Lēmumu par konkursa rezultātiem paredzēts pieņemt astoņu nedēļu laikā pēc meta piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Ēbelmuižas parkā atklāts jauns rotaļu laukums; piemērots arī bērniem ar īpašām vajadzībām

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks kopā ar Mājokļu un vides departamenta un Teodora Jura fonda pārstāvjiem piektdien, 7. novembrī, svinīgi atklāja atjaunotu bērnu rotaļu laukumu Ēbelmuižas parkā, kur pašvaldība šoruden uzstādījusi jaunas rotaļu iekārtas, kas piemērotas arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

“Mēs aktīvi strādājam un veidojam vidi, kur bērni var droši pavadīt laiku, mācīties un augt. Pagājušajā gadā kopīgiem spēkiem atjaunojām Ēbelmuižas parku, kas ir populāra atpūtas un pastaigu vieta tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un tagad ir arī atjaunots bērnu rotaļu laukums, kurā atpūsties varēs bērni ar dažādām vajadzībām,”

uzsver E. Ratnieks

“Mājsaimniecības ar bērniem Rīgā bieži vien dzīvo nepietiekami plašos un ģimenēm nepiemērotos mājokļos, tādēļ ģimenēm draudzīga ārtelpa ir ļoti svarīga ikdienas komforta, kustīga un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Ģimenēm ar bērniem parks ir vieta, kur pavadīt kopīgu brīvo laiku, atpūsties un būt kustībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu mūsdienīgi un droši rotaļu laukumi, kas sniedz iespēju bērniem rotaļāties, bet vecākiem – justies mierīgiem un iesaistīties aktivitātēs. Šādi atjaunoti laukumi veido vidi, kur ģimenes jūtas gaidītas un vērtētas,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija

Rekonstruētajā bērnu rotaļu laukumā daļā ar gumijoto segumu uzsvars likts uz iekļaujošu vidi bērniem ar dažādām, arī ierobežotām spējām, un visas rotaļu ierīces – karuselis, multifunkcionāls rotaļu komplekss, kā arī interaktīvā, muzikālā rotaļu arka – ir ar nodrošinātu iespēju darboties arī bērniem ar kustību traucējumiem.

Savukārt smilšukaste komplektā ar mājiņu un rotaļu galdiņu veidota uz gumijas seguma un smilšu seguma robežas, lai bērniem riteņkrēslos tiktu dota iespēja rotaļāties ar smiltīm pie galdiņa un šie bērni iekļautos kopīgās rotaļās.

Otrā laukuma daļā atjaunots smilts segums un novietotas vairākas šūpoles, rotaļu komplekss kā arī gandrīz četrus metrus augsta rotējošā tīklu piramīda. Blakus laukumam zālienā uzstādīti šūpuļtīkli mierīgai atpūtai.

Jaunajā rotaļu laukumā nav izdalītas rotaļu zonas dažādu vecumu bērniem, un galvenā uzmanība pievērsta tāda laukuma radīšanai, kurā visdažādākie bērni varētu justies pieņemti, iesaistīti un varoši.

Laukuma atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

📸 FOTO

 

Rīgas Franču licejā pieejams moderns sporta komplekss gan skolēniem, gan apkaimes iedzīvotājiem

Trešdien, 5. novembrī, Rīgas pašvaldības un Rīgas Franču liceja vadība kopā ar skolēniem atklāja pašvaldības atjaunoto āra sporta laukumu skolas teritorijā, Mēness ielā 8, kurā sportot būs iespēja gan skolēniem, gan arī apkaimes iedzīvotājiem.

“Šādi daudzfunkcionālie sporta laukumi pie Rīgas izglītības iestādēm ir milzīgs ieguldījums gan mūsu skolēnu veselībā, gan Rīgas apkaimju dzīves kvalitātē. Priecājos, ka Rīgas Franču liceja teritorijā no novecojušas vides ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra, kurā bērni un jaunieši var sportot, bet pēc mācībām šī telpa kļūs par vietu, kur aktīvi un veselīgi laiku var pavadīt arī apkārtējo namu iedzīvotāji. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, pavadot saturīgi brīvo laiku un attīstot talantus,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Skolas teritorijā izveidots mazais futbola laukums ar mākslīgo zālienu (13x23m), izveidots multifunkcionālais laukums (32×19), kurā iespējams spēlēt volejbolu, basketbolu, badmintonu. Tāpat izveidots arī skrejceļš un tāllēkšanas sektors, vingrošanas laukums ar četriem vingrošanas elementiem, rotaļu laukums bērniem ar divām rotaļu iekārtām.

Skolas teritorijā tika atjaunots gājēju un braucamās daļas segums 3510 m2 apjomā, kā arī atjaunots zāliens 2210 m2 apjomā. Tika izveidots jauns apgaismojums un videonovērošanas sistēma iestādes teritorijā, kā arī uzstādīta velosipēdu remonta stacija.

Teritorijā kopā uzstādīti vienpadsmit soli ar atzveltni, viens skeitborda turētājs, trīs velosipēdu turētāji, divi skrejriteņu turētāji, divi tenisa galdi. Skolēnu ērtībām uzstādīta brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta.

Āra sporta infrastruktūras izveidei Franču liceja būvdarbu kopējās izmaksas veidoja 1 140 646 eiro ar PVN. Būvdarbu veicējs SIA “Reaton”.

Par būvdarbu uzraudzību atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu nākamajiem pieciem gadiem

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti galvaspilsētā, izstrādāta jauna “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam”, kas tagad nodota sabiedriskajai apspriešanai un rīdzinieki līdz 10. novembrim aicināti paust savus viedokļus un ieteikumus. Programmu pēc Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Ar programmu var iepazīties- ŠEIT. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī no plkst. 17.30 līdz 19.30 Rātslaukumā 1, Rīgas domes ēkas Portretu zālē.

Sanāksmē būs iespējams piedalīties arī attālināti – reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīts uzaicinājums un saite uz attālināto sanāksmi.

Aicinām pieteikt dalību līdz 31. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

Rakstiskus komentārus un priekšlikumus līdz 10. novembrim var iesniegt, nosūtot e-pastu: alise@environment.lv vai kristine.masalska@riga.lv.

Programmas galvenais mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam. Programma fokusējas uz tādām vielām kā daļiņas (piemēram, PM10, PM2.5), slāpekļa dioksīds (NO₂), benzols un benz-a-pirēns — tie ir būtiski gaisa kvalitātes riski pilsētvidē.

Programma paredz vairākus rīcības virzienus, piemēram:

  • Transporta un satiksmes infrastruktūras uzlabošana — veicinot sabiedrisko transportu, alternatīvos degvielu risinājumus, mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus.
  • Siltumapgādes un apkures iekārtu modernizācija — samazināt emisijas no individuālās un centralizētās apkures.
  • Stacionāro piesārņojošo avotu (piemēram, rūpniecība) emisiju uzraudzība un samazināšana.
  • Pārvaldības, kontroles, sabiedrības izglītības un informēšanas pasākumu stiprināšana — lai sabiedrība un uzņēmumi vairāk iesaistītos gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Pateicoties dažādiem Rīgas pašvaldības veiktajiem pasākumiem – agrākai smilšu savākšanai, ielu mitrajai uzkopšanai un dubultajai virsmas apstrādei grants ielās, pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, tomēr Rīgā joprojām ir situācijas, kad gaisa kvalitātes normatīvi vai vērtību sliekšņi tiek pārsniegti, un jaunā programma ļaus virzīties uz neatliekamām normatīvo prasību ievērošanu un veselības un vides aizsardzību pilsētā. Tā arī veicina ilgtspējīgu pilsētvidi, samazina iedzīvotāju pakļaušanu piesārņotam gaisam, kā arī uzlabo pilsētas dzīves kvalitāti un pievilcību.

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) – 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Tāpat samazinājies sīko putekļu (PM10) daudzums koncentrācija – Brīvības ielas monitoringa stacijā 2020. gadā tā bija aptuveni 25–30 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2024. gadā vairs tikai 18–22 mikrogrami uz kubikmetru gaisa.

Brīvības ielā, kur Rīgai parasti ir visvairāk pārsniegumi, daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai (50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa) 2023.gadā tika pārsniegta 15 dienas, bet pērn – piecas dienas. MK noteikumi par gaisa kvalitāti paredz, ka pārsniegumu var būt līdz 35 dienām.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Lai nodrošinātu precīzus gaisa kvalitātes datus, Rīgā darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas. Mājokļu un vides departaments uztur stacijas Brīvības ielā 73, Mīlgrāvja ielā 10, un Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā, bet VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – K. Valdemāra ielā 65 un Kronvalda bulvārī 4. Tāpat savas stacijas uztur Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.

Sekot līdzi gaisa kvalitātei (Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) var Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Trīs dienu gaisa kvalitātes prognozei var sekot līdzi – ŠEIT

Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi – PM 2,5 un PM10 daļiņas, nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.). No 2030. gada būs stingrākas gaisa kvalitātes robežvērtības.