Arhīvs birkai: Drošība

Rīgas pašvaldības policija darbā izmantos automatizētus dronu lidojumus

Lai veicinātu sabiedrības un vides drošību, vienlaikus aprīkojot Rīgas pašvaldības policiju ar jaunākajām tehnoloģijām, Rīga kopā ar Turīnas pašvaldību un telekomunikāciju uzņēmumu atbalstu uzsāk dalību Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”. Par projekta pilotteritorijām izvēlētas iecienītas rīdzinieku atpūtas vietas – Vecāķu un Kīšezera pludmale, kur paredzēts uzstādīt jaunākās 5G tehnoloģijas un pašvaldības policijas darbā ieviest automatizētus dronu lidojumus.

“Viedo tehnoloģiju un 5G savienojums ir stratēģiski nozīmīga daļa Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības plānā. 5G var izmantot mobilitātē, veselības aprūpē, izglītībā, mākslā, zinātnē un drošībā. Mūsdienās savienojamība ir tikpat svarīga kā elektrība pirms gadsimta un Rīgas pilsēta strādā, lai mazinātu digitālo plaisu, un lai visi iedzīvotāji varētu izmantot šīs attīstības priekšrocības. Drošība ir viena no Rīgas prioritātēm, tādēļ īpaši novērtējam, ka 5G projekts tiešā veidā paplašina Rīgas pašvaldības policijas operacionālās spējas,”

atklājot projektu, uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

Projekta vadošais koordinators ir Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra”. Kā norāda aģentūras direktors Arnis Gulbis, pirmais un atbildīgākais darbs ir nepieciešamo dokumentu izstrāde un tehnoloģiju izbūve: “Šobrīd Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums atļauj lietot tikai tādus dronus, kurus fiziski vada piloti. Tādēļ esam uzsākuši rūpīgu darbu, lai izstrādātu nepieciešamos dokumentus, rosinātu izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī pārbaudītu tehnoloģijas. Tas nepieciešams, lai projekta realizācija noritētu maksimāli droši gan iedzīvotājiem, gan civilajai aviācijai. Turīna ar savu plašo pieredzi dronu izmantošanā ir lielisks paraugs un sadarbības partneris, no kura mēs varam mācīties. Sadarbībā ar telekomunikāciju uzņēmumiem pilotprojekta vietās tiks uzstādītas 5G tehnoloģijas, kas nodrošinās dronu netraucētu darbību, bet pašu dronu testēšana pilsētvidē paredzēta pēc aptuveni 1,5 – 2 gadiem.”

5G tehnoloģiju ieviešanu Rīgā nodrošinās projekta sadarbības partneri SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari”. To elektroapgādē paredzēts izmantot alternatīvos ūdeņraža kurināmā uzlādes elementus, tādā veidā nodrošinot ilgtspējīgus klimata risinājumus.

Rīgas pašvaldības policija jau šobrīd operatīvajā darbā izmanto dronus, piemēram, lai veiktu sabiedriskā transporta joslu kontroli, konstatētu no sniega nenotīrītus ēku jumtus, vai cilvēku meklēšanai, tomēr arī to darbā ir trūkumi – dronu vadībai jānorīko policijas darbinieks un to akumulatoru jauda nav piemērota gariem un ilgstošiem pārlidojumiem. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs skaidro: “Dronus policijas darbā dažādu likumpārkāpumu fiksēšanai izmantojam jau vairākus gadus un nevienam nav noslēpums, ka to vadīšanai ir nepieciešams pilots, tādēļ projekts mums paver plašākas iespējas. Proti, runa ir par tādiem droniem, kas ilgstoši var automatizēti patrulēt, lai fiksētu pārkāpumus un uzraudzītu kārtību arī plašākās teritorijās, piemēram, uz Rīgas ūdenstilpēm.”

Projekta ietvaros Rīgas pašvaldības policijas darbam paredzēts iegādāties četrus dronus automatizētiem lidojumiem ar termo un infrasarkano staru kamerām, nodrošinot katrā projekta teritorijā divus dronus. Tos, izstrādājot konkrētus maršrutus, paredzēts izmantot cilvēku dzīvības glābšanai peldvietās, cilvēku kontrolei uz ledus, maluzvejniecības un kuģošanas kontrolei, dzīvnieku novērošanai, sabiedriskās kārtības uzraudzībai, vides piesārņojuma noteikšanai u.c. pašvaldības policijas funkcijām. Automatizēto dronu ieviešana paaugstinās pašvaldības policijas darba efektivitāti un sabiedrības drošību, jo to vadīšana atslogos policistu-pilotu darbu un informācija no drona tiks pārraidīta ar viedo risinājumu palīdzību.

Rīgas pašvaldības policijas galvenais projekta sadarbības partneris ir Turīnas pašvaldības policija (Itālija). Turīna ir viens no vadošajiem līderiem Eiropā, kas sabiedrības drošības nodrošināšanā aktīvi izmanto dronus, piemēram, lielajos parkos, publiskos pasākumos un koncertos, un pilsētas pašvaldības policijai ir plaša pieredze tehnoloģiju izmantošanā dažādos apvidos. Rīgas pašvaldības policija jau līdz šim ir sekmīgi sadarbojusies ar Turīnas ekspertiem, ieviešot tehnoloģijas un dronus policijas darbā arī Latvijā. Rīga par projekta pilotteritoriju ir izvēlējusies publiskās peldvietas, savukārt Turīna projektu realizēs kalnu apvidū.

Tehnoloģiju un viedo risinājumu attīstībā svarīgi saņemt arī tehnoloģiju ekspertu vērtējumu, tādēļ viens no projekta sadarbības partneriem ir atvērto inovāciju kustība “VEFRESH”. Tās izpilddirektors Viesturs Celmiņš norāda: “Publiskā privātā partnerība projekta ietvaros Rīgā, ļaus pacelt vides monitoringu gluži jaunā kvalitātē. 5G mobilā tīklā ietvars tiks izveidots un testēts inovatīvs precīzs, digitalizēts pakalpojums, kas nodrošina reālāk laika datus par mūsu ūdens vietņu drošību – visās sezonās. Šāda veida pakalpojums būs unikāls gan pilsētas, gan nacionālā līmenī.”

Rīgas pašvaldība projektu realizē kopā ar Turīnas pašvaldību, Turīnas politehnisko universitāti un telekomunikāciju uzņēmumiem “Latvijas Mobilais telefons”, valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari” un “Windtre”(Itālija) un atvērto inovāciju kustību “Vefresh”.

Projekta atklāšanas seminārs norisinājās Rīgas domē 29. un 30. janvārī, kurā projekta dalībnieki un eksperti pārrunāja tā īstenošanas gaitu, jautājumus, kas ir saistīti ar pašvaldības policijas optimālu ārkārtas situāciju pārvaldību un uz datiem balstītu prognozēšanu, izmantojot automātisku riska zonu novērtējumu.

Projekta kopējais realizācijas termiņš ir 3 gadi. Projektu “5G sistēmu attīstība dzīvību un sabiedrības veselības aizsardzībai Rīgā – “5G4LIVES”” līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Connecting Europe Facility Digital”. Projekts kopumā ilgs 3 gadus un prognozēts, ka kopējās projekta realizācijas izmaksas Rīgā un Turīnā sasniegs 3 826 000 eiro. Projekta realizācijas izmaksas Rīgas pašvaldībā sasniegs 922 tūkstošus eiro. No kopējām izmaksām 691,5 tūkstoši ir Eiropas Savienības finansējums, bet 230,5 tūkstoši Rīgas pašvaldības finansējums.

Rīga kopā ar Turīnu testēs dronu tehnoloģijas pašvaldības policijas operatīvajā darbā

Rīga sadarbībā ar Turīnas pašvaldību, Turīnas politehnisko universitāti un telekomunikāciju uzņēmumiem “Latvijas Mobilais telefons”, valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari” un Itālijas uzņēmumu “Windtre” sāk dalību Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”, lai noteiktu dronu izmantošanas iespējas un efektivitāti pašvaldības policijas operatīvajā darbā.

Rīga iesaistījusies šajā projektā, lai veicinātu sabiedrības drošību un aprīkotu Rīgas pašvaldības policiju (RPP) ar jaunākajām tehnoloģijām. Projekta gaitā “Latvijas Mobilais telefons” uzstādīs 5G tehnoloģijas RPP Vecāķu un Ķīšezera glābšanas stacijās. To elektroapgādē paredzēts izmantot alternatīvos ūdeņraža kurināmā uzlādes elementus, tādā veidā nodrošinot ilgtspējīgus klimata risinājumus. RPP operatīvajam darbam paredzēts iegādāties dronus ar termo un infrasarkano staru kamerām, un izstrādāt viedo risinājumu dronu lidojumiem 5G tīklā ārpus redzamības teritorijas (lidojuma plānus, sistēmu arhitektūru, drošības protokolus, integrācijas u.c. dokumentus).

Projektu “5G sistēmu attīstība dzīvību un sabiedrības veselības aizsardzībai Rīgā – “5G4LIVES”” līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Connecting Europe Facility Digital”. Projekts kopumā ilgs trīs gadus.

Projekta atklāšana notiks pirmdien, 29. janvārī, plkst. 10 Rīgas domes sēžu zālē. To atklās Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Itālijas vēstnieks Latvijā Alessandro Monti, Turīnas pašvaldības policijas goda komisārs Gianfranco Todesco, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Eiropas Komisijas aģentūras “The Health and Digital Executive Agency” pārstāve Oana Bodron.

Divu dienu seminārā, kas 29. un 30. janvārī norisināsies Rīgas domē, projekta dalībnieki un eksperti pārrunās jautājumus, kas ir saistīti ar pašvaldības policijas optimālu ārkārtas situāciju pārvaldību un uz datiem balstītu prognozēšanu, izmantojot automātisku riska zonu novērtējumu.

Pasākumā aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Precizēts, kur Rīgā drīkst atrasties uz ledus

No otrdienas, 9. janvāra, papildināts saraksts ar vietām uz ūdenstilpēm, kur Rīgā drīkst atrasties uz ledus. Iedzīvotājiem jāatceras, ka vienmēr ir jāpārliecinās par savu drošību un jāizvērtē ledus biezums, pirms kāpšanas uz tā.

Šobrīd uz ledus drīkst atrasties:

🔹 Ķengaraga dīķī, bet aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 80 m attālumā no Daugavas ietekas;
🔹 uz ūdenstilpes Vladimira Kudojara parkā;
🔹 uz ūdenstilpes Viestura dārzā;
🔹 Mazjumpravas muižas dīķī, taču papildus Mazjumpravas muižas dīķī aizliegt atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas;
🔹 Bābelītī;
🔹 Dambjapurva ezerā;
🔹 Gaiļezerā;
🔹 Velnezerā;
🔹 uz ūdenstilpes Uzvaras parkā;
🔹 Māras dīķī, taču aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 180 m attālumā no Mārupītes ietekas un 70 m attālumā no Friča Brīvzemnieka ielas un Ojāra Vācieša ielas krustojuma;
🔹 Bolderājas karjerā;
🔹 Vecdaugavas posmos :

  • no Mangaļsalas prospekta līdz Vēdzeļu ielai 4;
  • no Skanstnieku ielas 5 līdz Mangaļsalas prospektam;
  • no Airu ielas 87 līdz Ipalas ielai 16;

🔹 Ķīšezera posmos:

  • Mīlgrāvja ielas 16 līdz Ezermalas ielai 18 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • no Ezermalas ielas 10B līdz Pakalniešu ielai 9 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • no Jaunciema gatves 275 līdz Jaunciema gatvei 171 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • no Jaunciema gatves 240 līdz Jaunciema gatvei 81B;
  • Sužu kaktā pie Jaunciema gatves 73 – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
  • Pils kaktā starp Makšķernieku ciematu un Buldurpungas ielu 4 – ne tuvāk par 400 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;

🔹 Kojusalas grāvja posmos ne tālāk par 50 m no krasta līnijas:

  • no Austuves ielas 5A līdz Krasta ielai 95 k-20,
  • no Krasta ielas 5 līdz Krasta iela 44,
  • no Krasta ielas 50 līdz Krasta ielai 91A

🔹 Bieķengrāvja posmā no Mūkusalas ielas 75A līdz Mūkusalas ielai 78A;
🔹 Juglas ezera posmos, ņemot vērā, ka aizliegts atrasties 400 m attālumā no Juglas upes ietekas un 200 m attālumā no Piķurgas ietekas:

  • no Dzirnupes ielas 5 līdz Liepkalna ielai 15A – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • no Bonaventuras ielas 10 līdz Berģu ielai 168 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • Brekšu kaktā no Brekšu ielas 25 līdz Nautrēnu ielai 18;

🔹 Strazdupītes posmā no Brīvības gatves 417A līdz Vidzemes alejai 1, bet aizliegts atrasties tuvāk par 130 m no dzelzceļa tilta;
🔹 līcī Juglas kanālā pie Jaunciema gatves 8F, taču aizliegts atrasties 50 m attālumā no ietekas Juglas kanālā;
🔹 Sarkandaugavas posmos, bet ne tālāk kā 50 m no krasta līnijas:

  • no Kundziņsalas 10. līnijas 10A līdz Kundziņsalas 2. līnijai 5;
  • Sarkandaugavas līcī no Uriekstes ielas 12B līdz Uriekstes ielai 12

🔹 Krēmeru līcī, bet aizliegts atrasties tālāk par 250 m no Beķergrāvja ielas 5;
🔹 Hapaka grāvja posmā no Lielupes ielas 31 līdz Lielupes ielai 46;
🔹 Āgenskalna līča posmos, ņemot vērā, ka nedrīkst papildus atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Mārupītes ietekas un 70 m attālumā no Zunda kanāla iztekas:

  • no Raņķa dambja līdz Balasta dambim 7;
  • starp AB dambi un Kuģu ielu;

🔹 Buļļupes posmos:

  • līcī pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • līcī pie Lielās ielas 45 – ne tālāk par 150 m no Lielās ielas un Velkoņu ielas krustojuma;
  • līcī pie Lielās ielas 71E – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas;
  • līcī pie Birzes ielas 27B – ne tālāk par 80 m no krasta līnijas;

🔹 Ziemeļupē pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva”, taču nedrīkst atrasties 200 m attālumā no ietekas Buļļupē.

 📌 Visas vietas, kur atļauts atrasties uz ledus, var apskatīt kartē.

 

Atgādinām, ka ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un iespējamību, ka ledus kārta nav pietiekami izturīga, joprojām ir aizliegts atrasties uz pārējo pilsētas teritorijā pieejamo publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Pašvaldība atgādina, ka ledus biezums dažādās vietās var būt atšķirīgs, simtprocentīgu drošību garantēt nav iespējams, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un pašiem jāizvērtē sava drošība, kāpjot un atrodoties uz ledus.

Ar pilsētas izpilddirektora rīkojumu uz Rīgas ūdenstilpēm ir noteikts paaugstinātas bīstamības periods, kura laikā, ja netiek piemēroti atsevišķi izņēmumi, iedzīvotājiem atrasties uz ledus ir aizliegts.

Atbildība par atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Rīgas pašvaldība un Iekšlietu ministrija veidos vēl ciešāku sadarbību civilās aizsardzības jomā

Lai pārrunātu civilās aizsardzības aktualitātes un veicinātu valsts un pašvaldības sadarbību iekšējās drošības un kārtības jomās, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis un vicemēre Linda Ozola 2. novembrī, Rātsnamā tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Tikšanās laikā pārrunāta kopējā drošības infrastruktūras attīstība galvaspilsētā, tostarp darbs pie bumbu patvertņu un citu civilo aizsargbūvju izveides, apziņošana – sirēnas Rīgā un šūnu apraide, kā arī Rīgas pašvaldības video novērošanas sistēmas turpmākā attīstība un iespējamais valdības atbalsts tajā.

“Civilā aizsardzība un Rīgas gatavība drošības izaicinājumiem ir viena no mūsu prioritātēm. Pēdējā pusotra gada laikā šajā ziņā esam paveikuši jau daudz, tomēr atsevišķās jomās attīstība varēja būt ātrāka. Tikai ar valsts aktīvu iesaisti un atbalstu mēs varam izveidot efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Esmu gandarīta, ka iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ir līdzīgs redzējums un izpratne par galvaspilsētas nozīmīgo lomu valsts drošībā. Esmu pārliecināta, ka šī tikšanās palīdzēs mums virzīties raitāk uz priekšu,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Ievērojot, kas notiek pasaulē un kā tas ietekmē situāciju Eiropā, mums nav ne mazāko šaubu, ka drošība ir fundamentāli svarīga, un mēs apzināmies, ka Latvijai ir efektīvi jāizmanto šis laiks, lai parūpētos par vidi, kas apdraudējuma gadījumā ļaus mūsu cilvēkiem būt drošībā un sevi pasargāt. Rīgas piemērs un ieinteresētība būt soli priekšā, lai apzinātu un sagatavotu atbilstošu drošības infrastruktūru, ir apsveicama. Turpinot šo darbu, mums noteikti jāpārņem labākā pieredze arī no sabiedrotajiem – piemēram, Somijas, Igaunijas, arī Ukrainas, kur civilās aizsardzības sistēma šobrīd tiek pārbaudīta kara apstākļos,”

sarunā ar Rīgas domes vadību atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Rīgai kā galvaspilsētai ir īpaša atbildība gādāt par drošības infrastruktūru, tāpēc ir gandarījums, ka ar valdību un Iekšlietu ministriju civilās aizsardzības jautājumos esam vienprātīgi. Droši patvērumi, savlaicīga cilvēku apziņošana – pie tā turpinām strādāt. Vienlaikus ceru, ka tuvākajos pāris gados varētu kopā realizēt ieceri par mobilo aplikāciju, kurā iedzīvotājiem būtu ērti pieejama informācija, piemēram, par patvēruma vietām apdraudējuma gadījumā,”

norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Tikšanās no Rīgas domes puses piedalījās Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Māris Mičerevskis, kā arī Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Rīgas ielās šogad plāno ierīkot jaunus ātrumvaļņus

Vasaras izskaņā Rīgā sākās darbs pie sešdesmit jaunu ceļa ātrumvaļņu ierīkošanas. Šobrīd darbi turpinās pilnā sparā un ātrumvaļņi jau ir izbūvēti divdesmit piecās vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots ierīkot līdz šī gada beigām.

Ārtelpas un mobilitātes departaments ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus. Ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes. Attiecīgi, ātrumvaļnus izbūvē satiksmes mierināšanas nolūkos, tādējādi palielinot gājēju drošību.

“Mierīgāka satiksme Rīgā ir mūsu visu drošības interesēs, tāpēc ātrumvaļņus izbūvējam mikrorajonos un Rīgas apkaimēs tajās vietās, kur ir lielāka gājēju satiksme, kur biežāk pārvietojas bērni. Pašu rīdzinieku iesaiste, piesakot vietas, kur ieviest šādus uzlabojumus, ir ļoti labs piemērs sadarbībai starp pašvaldību un iedzīvotājiem.”

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs

Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvē asfalta ātrumvaļņus un saliekamos ātrumvaļņus, kuri izgatavoti no gumijas un tamlīdzīga materiāla. Atšķirīgs ir arī ātrumvaļņu augstums, kas ir atkarīgs no atļautā maksimālā braukšanas ātruma konkrētajā ielā.

📌Ar visām vietām, kur šogad gaidāma ātrumvaļņu izbūve, iespējams iepazīties pašvaldības izveidotajā digitālajā kartē.

Aicina atzīmēt nedrošās vietas Rīgā un izteikt viedokli par kopienu centriem

No šīs nedēļas rīdzinieki portālā iesaisties.riga.lv aicināti piedalīties vairākās iesaistes aktivitātēs, izsakot viedokli gan par drošību Rīgā, gan kopienu centriem, kā arī daloties savos dārzu un mazdārziņu apsaimniekošanas ieradumos.

No 12. jūnija līdz 30. jūnijam iedzīvotāji var izteikt viedokli par to, kādiem būtu jābūt kopienu centriem Rīgā. Kopienas centrs ir iekļaujoša, daudzveidīgi izmantojama un atvērta vieta ikvienam apkaimes un kopienas iedzīvotājam. Kopienas centrs ir vieta, kur satikties visdažādākajiem iedzīvotājiem, lai kopīgi pavadītu brīvo laiku, pārrunātu sev aktuālus jautājumus, saņemtu un sniegtu atbalstu, kā arī sadarbojoties ar citiem, radītu, darītu un mācītos. Iedzīvotāji aicināti dalīties savās domās par to, kādas iespējas, viņuprāt, būtu vissvarīgāk nodrošināt šādos centros, kā tajos vajadzētu organizēt darbu un kas būtu svarīgi, lai centra apmeklējums būtu patīkams. Iegūtās atbildes tiks izmantotas, lai līdz gada beigām izstrādātu Rīgas kopienu centru koncepciju.

Vienu nedēļu, no 12. jūnija līdz 19. jūnijam, rīdzinieki iesaisties.riga.lv kartē aicināti atzīmēt tās vietas pilsētā, kurās nejūtas droši un kuras uzskata par potenciāli bīstamām, piemēram, pagalmus, pieturvietas, parkus, ielu posmus, pamestas mājas u.c. Saņemtā informācija tiks iesniegta Rīgas pašvaldības policijai potenciālo apdraudējumu izvērtēšanai. Tāpat līdz Jāņiem plānots iedzīvotāju sniegtās atbildes apkopot, un pārrunāt rezultātus ar iedzīvotājiem vebinārā.

Vēl līdz 17. jūnijam iedzīvotāji var dalīties saviem mazdārziņu un dārzu kopšanas paradumiem. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai palielinātu zināšanas par dārzu un pilsētnieku lomu pilsētas dabas veidošanā un apzinātu izglītojošos pasākumos, praktiska un finansiāla atbalsta saņemšanā ieinteresēto rīdzinieku loku.

Vietne iesaisties.riga.lv ir veidota uz starptautiskās platformas “Citizen Lab” bāzes, pielāgojot to Rīgas pašvaldības vajadzībām. Tā kā platforma darbojas testa režīmā, ja iedzīvotāji pamana kļūdas vai saskaras ar tehniskiem sarežģījumiem, par to jāziņo, rakstot uz e-pastu iesaisties@riga.lv.

Ierobežos satiksmi Uzvaras parkā un tam pieguļošajā teritorijā

,

No 8. maija plkst. 15.00 līdz 10. maija plkst. 23.59 Valsts policija nepieciešamības gadījumā slēgs transportlīdzekļu satiksmi Uzvaras bulvāra posmā no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai, Ojāra Vācieša ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai, kā arī Hermaņa ielā.

Tāpat minētajā laika periodā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu:

  • Bāriņu ielas abās pusēs, posmā no Slokas ielas līdz Hermaņa ielai;
  • Uzvaras bulvāra abās pusēs, posmā no Bāriņu ielas līdz Ojāra Vācieša ielai;
  • Ojāra Vācieša ielas abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Mazajai Nometņu ielai;
  • Hermaņa ielas abās pusēs;
  • Aleksandra Grīna bulvāra abās pusēs, posmā no Slokas ielas līdz Bāriņu ielai.

Nepieciešamības gadījumā norādītajā laika periodā būs aizliegta gājēju kustība:

  • Bāriņu ielas abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai;
  • Uzvaras bulvārī posmā no Ojāra Vācieša ielaslīdz Bāriņu ielai;
  • Hermaņa ielā (izņemot iedzīvotāju piekļuvi dzīves vietai).

Rīgas centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Centra apkaimē sāks darbu pie 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma zonu Centrā ieviesīs teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu. Ierobežojuma zonu kartogrāfiskais attēlojums skatāms šeit. Zīmju uzstādīšanu sāks ceturtdien, 13. aprīlī, un to plānots pabeigt nedēļās laikā.

Rīgas domes Satiksmes departaments

Rīgas pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ņemt vērā jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētība ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, kā arī citi aspekti.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts pērn. Šogad ierobežojumi jau ieviesti Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavā. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pamest bīstamu ēku Ventspils ielā

Rīgas pašvaldības atbildīgie dienesti ēkas bīstamā stāvokļa dēļ aicinājuši Ventspils ielas 25. nama iedzīvotājus brīvprātīgi pamest dzīvojamās telpas un līdz ēkas savešanai kārtībā izmantot pašvaldības piedāvāto palīdzību.

Ēka ir avārijas stāvoklī un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pēc tās pārbaudes atzinis, ka mājas ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai ir nekavējoties jāpārtrauc. Ja iedzīvotāji ēku nepametīs brīvprātīgi, pašvaldībai būs jāveic piespiedu izlikšana un jāierobežo piekļuve ēkai. Iedzīvotājiem ēka brīvprātīgi jāpamet līdz 28. februārim, savukārt ēkas bīstamība jānovērš līdz 30. jūnijam.

Līdz šim gan pašvaldība, gan ēkas apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) regulāri sazinājās ar iedzīvotājiem, mēģinot rast risinājumus ēkas sakārtošanai un bīstamības novēršanai, tomēr dzīvokļu īpašnieki par konkrētu rīcību nespēja vienoties.

Ēkas avārijas situācija strauji eskalējās brīdī, kad kaimiņu mājas piegulošā teritorijā nelikumīgi tika veikti šķūņa nojaukšanas darbi. Konkrētā ēka ir kultūras piemineklis, tādēļ visa ar ēku saistītā dokumentācija jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. 2022. gada 20.septembrī tika organizēta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai lemtu par mājas uzturēšanas iespējām un risinājumiem, kā arī pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Diemžēl uz kopsapulci ieradās tikai 5 no 15 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi lēmumi par minētajiem jautājumiem netika pieņemti.

Pēc RNP pasūtījuma ēkai veikta tehniskā apsekošana, kuras laikā konstatētas novēršamās problēmas. Tāpat RNP ir pasūtījis iespējamo ēkas atjaunošanas projektu, pēc kura izvērtēšanas un iepazīšanās ar tāmi iedzīvotāji varēs pieņemt lēmumu par tālāko rīcību – ēku nojaukt, iekonservēt vai atjaunot.

Ēkā ir trīs pašvaldības dzīvokļi, kuru īrniekiem Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piedāvājis pagaidu telpas dzīvošanai. Pārējo 12 dzīvokļu īpašnieki jau tagad var vērsties ar iesniegumu pašvaldībā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai vai pagaidu mājvieta jāmeklē pašiem.

Iedzīvotāji, kuri ierobežotu finansiālo resursu dēļ nespēj pārcelties no Ventspils ielas 25. nama uz jaunu dzīvesvietu galvaspilsētā, var vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, Ed.Smiļģa ielā 46, ar lūgumu izvērtēt iespēju saņemt materiālo palīdzību pārcelšanās izdevumu segšanai, tālrunis uzziņām 67012270.

Ja ēka nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu miteklī.

Par sociālo palīdzību

Evakuētajiem iedzīvotājiem ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu – līdz 620 eiro vienam cilvēkam vai līdz 1240 eiro ģimenei.

Pabalstu krīzes situācijā var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas.

Iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai Rīgas Sociālajā dienestā, sazinoties pa tālruni 67105048.

Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība, piemēram, apģērbs, pārtikas pakas, dokumentu atjaunošana, vai vēl kāds cits sociālais atbalsts. Plašāka informācija par sociālās palīdzības iespējām pieejama pa tālruni 80005055.

Par pagaidu mājvietu

Iedzīvotājiem, kam nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa, šobrīd tiek piedāvāta istaba pašvaldības viesnīcā (līdz 5 dienām). Par izmitināšanas iespējām viesnīcā aicinām sazināties ar pašvaldības policiju pa tālruni 110.

Cietušajām un apdraudētajām personām ir tiesības pieteikties pagaidu dzīvojamai telpai un vienreizējam pabalstam remontam gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā un Pilsētas attīstības departaments pieņēmis lēmumu aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Pagaidu dzīvojamo telpu var piešķirt:

            -dzīvokļu īpašniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un nav citu dzīvokļu īpašumu Rīgā;

            -īrniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un ir spēkā esošs īres līgums.

Reģistrēties palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa izīrēšanai var īpašumā esošo dzīvokļu īpašnieki, kas ir maznodrošinātas:

-atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas;

-atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

-ģimenes, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

Lai saņemtu pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, kur var uzturēties līdz 6 mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu, iedzīvotājiem jāvēršas  ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53. Konsultāciju gadījumā lūgums sazināties pa tel. nr. 67474700.

Ja telpas tiks atzītas par atjaunojamām, dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties uz vienreizēju pabalstu remontam – līdz 10 000 eiro.

Svarīgi! Iedzīvotāji arī var iesniegt iesniegumus un vērsties klātienē par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC). Detalizētāka informācija saņemama, rakstot uz AIC e-pastu: aic@riga.lv vai zvanot AIC uz bezmaksas tālruni: 80000800.

Rīgas pašvaldības policija gatava nozīmīgām pārmaiņām

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) vadība šonedēļ Rīgas domē  prezentēja pagājušā gada darba rezultātus un nākotnes plānus. Sanāksmē tika iezīmēti divi galvenie nākotnes uzdevumi – iedzīvotāju drošības sajūtas paaugstināšana un policistu darba vides uzlabošana.

Pērn RPP kopā apkalpoja vairāk nekā 126 000 izsaukumu, kas ir par aptuveni 10 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan lielu daļu slodzes joprojām rada izsaukumi par automašīnu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, policijas vadība arī uzsvēra, ka pagājušajā gadā arī paplašinātas policijas tiesības jaunu pārkāpumu veidu izskatīšanā. Piemēram, pagājušajā gadā 66 administratīvo pārkāpumu procesi sākti par militārās agresijas slavināšanu, bet 187 pārkāpumi konstatēti bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas jomā.

“Iedzīvotājiem šajā laikā ir svarīga drošības sajūta gan pilsētā kopumā, gan savā apkaimē, tādēļ mums (policijai) ir jābūt redzamiem gan ielās, gan mediju telpā,” uzsvēra RPP priekšnieks Juris Lūkass, akcentējot, ka policijas klātesamība apkaimēs ir tikpat svarīga kā komunikācija ar sabiedrību. Vienlaikus Lūkass norādīja, ka pagājušajā gadā ir izdevies samazināt reaģēšanas laiku izsaukumos, kuros apdraudēta personas dzīvība vai veselība. Savukārt, lai uzlabotu šos rādītājus nākotnē, RPP priekšnieks pastāstīja par plāniem paplašināt un modernizēt videonovērošanas sistēmu, kā arī par Vienotās vadības centra izveidi.

“Mums ar RPP ir kopēja vīzija, ka Rīgai jākļūst par drošāko pilsētu Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Mēs esam iecerējuši dubultot video novērošanas punktu skaitu un izveidot RPP Vienotās vadības centru, šādi krietni pilnveidojot policijas efektivitāti. RPP ir gatava nozīmīgām pārmaiņām,” norāda Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola.

Kā otru prioritāti Lūkass izvirzīja policistu darba vides uzlabošanu, norādot, ka nevienu no izvirzītajiem policijas mērķiem nav iespējams sasniegt bez darbiniekiem. Tādēļ pašlaik tiek strādāts pie iekšējās komunikācijas uzlabošanas, jaunas apmācību sistēmas ieviešanas, kā arī tiek turpināts strādāt pie atalgojuma uzlabošanas, slodzes mazināšanas, kā arī dažādiem ikdienas sadzīves uzlabošanas risinājumiem. “Lai gan gads ir sācies ar algu pārskatīšanu, policistu atalgojums joprojām nav pietiekami konkurētspējīgs darba tirgū, ja ņem vērā lielo slodzi un izdegšanas riskus,” rezumēja J. Lūkass.

“Man ir gandarījums, ka šajā sasaukumā esam ieviesuši jaunu tradīciju – ciešu Rīgas domes dialogu ar RPP, kas iepriekš bija atstāts novārtā. Mana galvenā prioritāte, gan tīri objektīvi, gan pēc sarunām ar RPP vadību un policistiem, ir RPP darbinieku atalgojuma celšana un darba apstākļu uzlabošana. Kopā ar domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi esam vienojušies turpmāk katru gadu 30% no pilsētas izaugsmes budžeta atvēlēt tieši šim mērķim,” uzsver L. Ozola.