Arhīvs birkai: Drošība

Stipra vēja un intensīvu viļņu ietekmē Rīgas līcī, tieši pie krasta var veidoties pārrāvuma straumes – spēcīgas zemūdens straumes, kas veidojas, viļņu enerģijai atgriežoties jūrā, un var ātri aiznest peldētājus prom no krasta, izraisīt paniku un apdraudēt dzīvību. Tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās uzstādījis īpašas brīdinājuma zīmes, aicinot peldētājus uzmanīties gan pašiem, gan neatstāt bērnus bez uzraudzības.

Kas ir pārrāvumu straume?

Prom no krasta vērsta spēcīga straume, kas var izveidoties stirpa jūras puses vēja laikā;

Straumes izveidošanās vietu, tās spēku un pastāvēšanas ilgumu nav iespējams droši paredzēt;

Var parādīties ļoti ātri, pēkšņi uzrodoties vietās, kur tās tikko vēl nemaz nebija;

Straume parasti veidojas tieši tādā dziļumā, kur cilvēki peldas, respektīvi sākot no 0,5 m līdz 0,8 m dziļumā;

Pie pašas ūdens malas straume parasti ir paralēla krastam un tādu nozīmīgu spēku sasniedz tikai vietās, kur ir stāva nogāze;

Var būt pamanāma kā tumšāka josla starp viļņiem, kur ūdens virsa šķiet mierīgāka, zona ūdenī ar manāmi atšķirīgu ūdens krāsu, putaina līnija ar ūdenszālēm un smilti, kas virzās prom no krasta.

Kā rīkoties, ja ir sanācis iekļūt pārrāvuma straumē?

Jāsaglabā miers;

Jācenšas noturēties virs ūdens;

Jāpeld paralēli krastam;

Kad esat izkļuvuši no straumes vai tā kļuvusi vājāka, jāpeld uz krastu.

Jāatceras:

Nepeldēt pret straumi – uz krastu;

Straumes ātrums var būt lielāks par jūsu peldēšanas ātrumu;

Peldot pret straumi – zaudēsiet spēku;

Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112.

Ģeoloģijas doktors, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents Jānis Lapinskis norāda, ka Rīgas līcī pārrāvuma straumes (rip current) parādība ir novērojama ļoti reti un īpašos apstākļos. Lai izveidotos pārrāvuma straumes, ir jābūt pietiekami intensīviem viļņiem, un tiem krastā jāpienāk vairāk vai mazāk perpendikulāri. Tad katrs vilnis, kas pietuvojas krastam, pienes ūdeni seklūdens daļai, un tam kaut kā ir jātiek prom. Prom ūdens aizplūst nevis vienmērīgi visā krasta posmā, bet veidojas tādas kā koncentrācijas zonas, kurās ūdens tek projām. Tās ir vietas, kur patiešām var izveidoties nopietna atstraume samērā platā joslā, kuras robežas nemaz nebūs tik izteikti redzamas. Ja cilvēks pazīst jūru, šīs vietas, kur notiek ūdens aizplūšana, ir ar aci redzamas – viļņi šajās vietās ir tādi kā pieplacināti, tiem nav balto galotņu.

Vienmēr jāuzmanās vietās, kur upes ietek Rīgas līcī:

Daugavas ietekas abās malās – Mangaļsalas pludmalē un Daugavgrīvas pludmalē, pieejā no Flotes ielas puses, tuvāk Daugavas akvatorijam, molam.

Lielupes ietekas malā, Buļļu salas pludmalē.


Vairāk par pašvaldības pludmalēm – ŠEIT.


 

Sākoties peldsezonai, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis Vakarbuļļu peldvietas vasaras dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas renovāciju, un dušas tagad ir pieejamas pludmales apmeklētājiem.

“Ar katru soli, ko speram, lai uzlabotu mūsu pilsētas peldvietas, mēs ne tikai radām ērtības, bet arī veidojam vidi, kur cilvēki var droši un patīkami atpūsties. Rīga pelnījusi, lai tās pludmales būtu vieta, kur gribas atgriezties,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Darbu gaitā veikta dušas grīdas seguma nomaiņa, kā arī būves cokola un kāpņu koka konstrukciju atjaunošana. Dušās ierīkoti izņemami koka režģi, kuri nodrošina vides pieejamību visās dušas telpā, ierīkota jauna lietus noteces sistēma, atjaunoti ūdens dušu pieslēgumi un dušas sienas attīrītas no dzelzs un kaļķa nogulsnēm.

Tāpat pludmalē turpinās šogad sāktie Vakarbuļļu glābšanas dienesta stacijas būvniecības darbi. Patlaban izbūvēta dzelzsbetona pamatne un tiek sākta glābšanas stacijas ēkas sienu karkasa montāža.

Vakarbuļļu peldvieta ir viena no trijām Rīgas oficiālajām peldvietām, kur plīvo Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejamaŠEIT.

 

Lai uzlabotu vides pieejamību un sniegtu iespēju pilnā apmērā izmantot peldvietas iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” tagad nodrošina iespēju izmantot īpašus peldēšanās ratiņkrēslus.

“Katram cilvēkam ir jābūt iespējai izbaudīt jūru, smiltis un vasaru. Mēs turpinām darbu, lai Rīgas peldvietas būtu pieejamas ikvienam, un pakāpeniski ieviesīsim jaunus uzlabojumus,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Katrā no minētajām peldvietām ir pieejami divi pārvietojami peldēšanās ratiņkrēsli, kas paredzēti drošai peldēšanās nodrošināšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, asistenta pavadībā.

Šim ratiņkrēslam ir laba peldspēja, uzstādīšanai nav nepieciešami papildu instrumenti, tas ir viegli salokāms, pārvietojams un stabils. Krēsls balstās uz trīs platiem pumpējamiem riteņiem, kas papildus ūdenī nodrošina pludiņu funkciju, kā arī ir aprīkots ar roku balstiem, regulējams trīs dažādās sēžam pozīcijās, aprīkots ar drošības jostām.

Peldēšanās ratiņkrēsli peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” ir pieejami publiskai lietošanai bez maksas. Personu pavadošie asistenti ratiņkrēslus var saņemt peldvietu glābšanas stacijās pie glābējiem.

Katrā peldvietas pieejā ir izvietotas informācijas zīmes par peldēšanās ratiņkrēslu saņemšanas iespēju un norādīts glābšanas dienesta darbinieku tālruņa numurs.

 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, 12. jūnijā Bolderājā tika aizvadīts ceturtais seminārs, kurā iedzīvotāji varēja papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos. Nākamie trīs semināri notiks rudenī.

“Bolderājā notika ceturtais no kopumā plānotajiem septiņiem civilās aizsardzības semināriem Rīgas apkaimēs. Pirmajā cēlienā esam aptvēruši lielāko daļu Rīgas, redzējuši pilnas aktu zāles un motivētus iedzīvotājus. Vēlos pateikties rīdziniekiem par viņu aktīvo iesaisti, jo zinoši un krīzes situācijās rīcībspējīgi iedzīvotāji ir liels pienesums visas pilsētas drošībai. Tāpat esmu pateicīga visiem mūsu pieaicinātajiem ekspertiem, kuri ārpus sava darba laika bija gatavi nākt, dalīties ar zināšanām un atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, līdz pat vēlai vakara stundai. Kopīgiem spēkiem esam radījuši konceptu, kurš tiks attīstīts un atkārtots arī citās pašvaldībās, veicinot visas mūsu valsts noturību,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola

Semināru, kas bija paredzēts Bolderājas Buļļu, Daugavgrīvas, Kleistu, Spilves un Voleru apkaimju iedzīvotājiem, apmeklēja aptuveni 50 interesenti. Seminārs būs skatāms arī ierakstā mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība” un Bolderājas punkta Facebook grupā.

Semināru atklāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, bet moderēja Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punkta apkaimju koordinators Gaidis Balodis. Tika apskatītas piecas tēmas: pretošanās rokasgrāmata; Bolderājas punkta apkaimes no dažādiem civilās aizsardzības skatu punktiem; finanšu pakalpojumu pieejamība krīzes situācijā; psiholoģiskā pašpalīdzība, kā arī rīcība X stundā un 72 stundu soma un tās saturs.

Semināra beigās iedzīvotajiem tika sniegta iespēja uzdot jautājumus un saņemt ekspertu atbildes, kā arī bija iespēja izpētīt nokomplektētu 72 stundu somu un tās saturu.

Visvairāk iedzīvotāju jautājumu bija par iespēju saņemt pašvaldības atbalstu patvertņu izveidei daudzdzīvokļu un savrupmājās, paaugstinātas bīstamības objektiem apkaimēs, iedzīvotāju potenciālajiem rīcības scenārijiem un evakuācijas virzieniem krīzes situācijās un jauniešu izglītošanu par civilo aizsardzību.

Ar civilās aizsardzības informatīvajiem materiāliem, kuri ikvienam interesentam pieejami arī Bolderājas punktā, Gobas ielā 6A, bija iespēja saņemt arī paškontroles lapu tās aizpildīšanai pēc semināra, lai saprastu savu gatavību rīcībai krīzes situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti četri semināri – Teikā, Āgenskalnā, Centrā un Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Dziesmu un deju svētku laikā svētku dalībnieku transportam ļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas, tā otrdien, 10.jūnijā, lēma Ministru kabinets, atbalstot grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos.

Grozījumu mērķis ir mazināt iespējamos satiksmes sastrēgumus Rīgā, organizējot gan Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, dziesmu un deju svētku laikā Rīgā ierodas liels dalībnieku skaits ar sēdvietu skaita ziņā dažādiem autobusiem, kas apgrūtina satiksmi un rada sastrēgumus gan pasākumu norises vietu apkaimēs, gan citur pilsētā. Būtiski apgrūtināta tiek gan sabiedriskā, gan privātā transporta kustība, īpaši sastrēgumu laikā.

Turpmāk dziesmu un deju svētku norises laikā transportlīdzekļiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, atļauts braukt pa braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ja saņemta svētku rīkotāja izsniegta svētku transportlīdzekļa caurlaide. Svētku transportlīdzekļu, kuriem izsniegta šāda caurlaide, sarakstu, norādot tajā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, svētku rīkotājs iesniedz Valsts policijā, kura tos sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju izmantos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tostarp ar satiksmes uzraudzību saistītu jautājumu risināšanā.

Šī iniciatīva ļaus efektīvāk koordinēt dalībnieku plūsmu starp mēģinājumu un pasākumu norises vietām, kā arī no un uz viņu uzturēšanās vietām, tādējādi uzlabojot kopējo svētku norisi.

 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 12. jūnijā aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus uz diskusiju par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma risinājumiem.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi Rīgas pašvaldība sāka 2024. gada februārī. Plānojums tiek izstrādāts, lai noteiktu, kā nākamo 25 gadu laikā Rīgas centrā attīstīt transporta infrastruktūru un satiksmi – tostarp ielu tīklu, gājēju un veloinfrastruktūru, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta un dzelzceļa satiksmi, kā arī transportlīdzekļu novietnes un mobilitātes punktus. Tāpat izstrādāti priekšlikumi risinājumiem, kā organizēt satiksmi Vecrīgā, kur veidot ātruma ierobežojumu zonas, kā apbraukt Rīgas centru.

Plānojumā tiks nostiprināta detalizēta ielu tīkla un ilgtspējīgas, videi draudzīgas transporta sistēmas attīstība nākotnē un tas būs viens no nozīmīgākajiem pilsētas plānošanas dokumentiem.

Tematiskā plānojuma izstrādi paredzēts pabeigt šā gada septembrī un pirms tā gala redakcijas izstrādes, pašvaldība to prezentēs sabiedrībai, skaidrojot iecerētos risinājumus.

● Diskusija notiks ceturtdien, 12. jūnijā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 klātienē Rīgas domes Sēžu zālē. Pasākumam varēs pievienoties arī tiešsaistē, izmantojot MS Teams platformu.

● Lai pieteiktu savu dalību diskusijā (klātienē vai attālināti), lūdzam reģistrēties līdz 11. jūnijam, aizpildot anketuŠEIT.

Anketā iespējams norādīt arī jautājumus, uz kuriem dalībnieki diskusijas laikā vēlētos saņemt atbildes.

Diskusiju rīko Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar plānojuma izstrādātājiem – piegādātāju apvienību SIA “E. Daniševska birojs” un SIA “Solvers”.

Plānojuma izstrādes laikā veikta esošās transporta sistēmas un normatīvo aktu izpēte, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Plānojuma izstrādē pašvaldība sadarbojas ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, Pierīgas pašvaldībām u.c. organizācijām.

Tematiskais plānojums tiks apstiprināts ar Rīgas domes lēmumu un kalpos kā vadlīnijas šobrīd izstrādē esošajam Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam.

 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks 12. jūnijā no plkst. 18.00 līdz 20.00 Bolderājas apkaimē, daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu dienas centrā bērniem un pilngadīgām personām “Dzīvības aka”, Mežrozīšu ielā 43. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.

Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikšanās formu – ŠEIT.

Šis seminārs paredzēts iedzīvotājiem no apkaimēm: Bolderāja, Buļļi, Daugavgrīva, Kleisti, Spilve un Voleri, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punktā.

Semināra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju Bolderājas apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām.

“Latvijas Bankas” pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīs par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti trīs semināri – Teikā, Āgenskalnā un Centrā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Visās Rīgas astoņās oficiālajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte un pēdējās analīzes liecina, ka peldēties drīkst arī visās citās iedzīvotāju iecienītajās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm, informē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti katra mēneša sākumā pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments šogad turpina arī iepriekšējo gadu praksi – veikt peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Lai arī visās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba, tomēr pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

🔵 Plašāka informācija par Rīgas pašvaldības peldvietām pieejama – ŠEIT.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka siltajā laikā daudzviet galvaspilsētā darbojas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

🔵 Izvietojums redzams kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.

 

Aicinām Rīgas iedzīvotājus līdz šī gada 30. jūnijam dalīties ar savu viedokli par vietām pilsētā, kur būtu nepieciešams ierīkot jaunas velosipēdu novietnes. Iedzīvotāji savas idejas var iesniegt, aizpildot digitālu aptaujas anketu Rīgas pašvaldības datu publicēšanas portāla Geo Riga sadaļā “Iesaisties”.

Šajā vasaras sezonā Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļa 100 vietās pilsētā uzstādīs jaunas velo novietnes. Rīgas iedzīvotāji ir aicināti izteikt arī savu viedokli par vietām, kur velosipēdu novietnes būtu nepieciešams ierīkot.

Iesniedzot savu ideju, portālā Geo Riga pārliecinies, vai konkrētā teritorija atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes*, un izvērtē, vai šajā vietā paliks arī pietiekami plaša telpa gājējiem, neradot neērtības to kustībai.

Aptaujas anketa pieejamaŠEIT.

*Informāciju par zemes piederību iespējams pārbaudīt Rīgas pašvaldības datu publicēšanas portāla Geo Riga kartē “Rīgas pamatdati”, atzīmējot datu slāni “Sarkanās līnijas”.

Atkārtoti izsludināts atklāts konkurss “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība”, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Konkursā pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 3. jūlija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un realizāciju. Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot būvniecības veidu projektē un būvē, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot abu posmu savstarpēju integrāciju un atbildību par to izpildi.

Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 36 mēnešiem. Būvprojekta izstrādei paredzēts termiņš līdz 12 mēnešiem, bet būvdarbu veikšanai – līdz 24 mēnešiem.

Šī gada martā notika atkārtota apspriede ar piegādātājiem, jo tika papildināta iepirkuma dokumentācija. Mērķis bija paplašināt pretendentu loku Vanšu tilta būvprojekta izstrādei, pārbūvei un autoruzraudzībai. Tas tika darīts, lai līdzsvarotu sabiedrības prasības pēc drošas un ilgtspējīgas infrastruktūras.

Iepriekš jau ziņots, ka pagājušajā gadā organizētais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura piedāvājumā iekļautais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Atkārtotajā iepirkumā mainītas prasības, paredzot, ka pretendentam netiks prasīta pieredze vanšu tilta pārbūvē vai jaunbūvē, bet tā paliks spēkā vanšu speciālistiem. Būvprojekta minimālajā sastāvā “Vanšu tilta pārbūve” izpildītāji ir papildinājuši nodevumu ar izstrādātajām darbu specifikācijām, kas būtiski atvieglos izpratni par paredzētiem pārbūves darbiem.

Informācija par izsludināto konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.