Arhīvs birkai: Integrācija

Baltijas un Ziemeļīrijas eksperti dalās pieredzē par sabiedrības saliedētības politiku

No 16. līdz 20. septembrim politikas veidotāji un sabiedrības saliedētības eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Belfāstā, Ziemeļīrijā.

Vizītes mērķis bija dalīties labajā praksē par metodēm sabiedrības saliedētības un pilsoniskās līdzdalības veicināšanai, kā arī stiprināt Baltijas valstu un Apvienotās Karalistes sadarbību. Vizītē Rīgas valstspilsētas pašvaldību pārstāvēja Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.

Vizītes laikā Baltijas valstu eksperti tikās ar Ziemeļīrijas valdības, Belfāstas pilsētas domes pārstāvjiem, pētniekiem un pilsoniskajiem aktīvistiem. Tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem un padziļinātas diskusijas sniedza dalībniekiem no Baltijas valstīm vērtīgu ieskatu sabiedrības saliedētības veicināšanas stratēģijās, kas pierādījušas savu lietderību Apvienotajā Karalistē. Savukārt Ziemeļīrijas ekspertiem tā bija iespēja mācīties no Baltijas valstu pieredzes kopienu stiprināšanā.

Vizītes programma atklāja Ziemeļīrijas unikālo pieredzi konfliktu risināšanā, miera veidošanā un saliedētības jomā, atjaunojot attiecības starp politiski, nacionāli un reliģiski atšķirīgām kopienām pēc Lielās Piektdienas vienošanās parakstīšanas 1998. gadā.

Padziļinātu ieskatu valdības stratēģijā miera veidošanas un saliedētības jomā sniedza Ziemeļīrijas izpildvaras direktors kopienu attiecību jomā Kriss Gārdners (Chris Gardner), savukārt par Belfāstā īstenoto iniciatīvu panākumiem stāstīja pilsētas domes kopienu attiecību vadītājs Deivids Robinsons (David Robinson). Belfāstas Karalienes universitātes profesore Ketija Heivarda (Katy Hayward) izgaismoja izaicinājumus un veiksmes stāstus, kas saistīti ar Lielās Piektdienas vienošanos un tās ietekmi uz sabiedrību. Savukārt rakstnieks un žurnālists Braiens Rovans (Brian Rowan) diskusijā ar dalībniekiem atklāja savu pieredzi, 1990. gados atspoguļojot notikumus Belfāstā un miera veidošanas procesu kā raidorganizācijas BBC korespondents. Dalībnieki arī viesojās British Council Ziemeļīrijas pārstāvniecībā, kur tās vadītājs Džonatans Stjuarts (Jonathan Stewart) atklāja organizācijas lomu, veicinot sadarbību un savstarpējo izpratni reģionā caur mākslas un izglītības programmām.

Apmeklējot vietējās organizācijas, eksperti redzēja, kā saliedētības politika Belfāstā tiek iedzīvināta praksē. Īpaša uzmanība tika pievērsta pilsētas apkaimēm, kurās iedzīvotāji ir pakļauti sociālās atstumtības riskam un kuras vēsturiski pieredzējušas pastiprinātu spriedzi starp vietējām kopienām. Delegāti uzzināja vairāk par programmu “Urban villages”, kuras ietvaros tiek labiekārtotas sabiedriskās vietas un kopienu centri, kā arī atbalstīti nevalstisko organizāciju un aktīvo iedzīvotāju projekti, veicinot kopienu sadarbību. Eksperti iepazina iniciatīvas jauniešu iesaistei, to skaitā organizācijas “RCity” līderības programmas un Monkstaunas boksa kluba sporta aktivitātes sociāli mazaizsargātiem jauniešiem, kas palīdz mazināt noziedzības un bezdarba līmeni pilsētas apkaimēs. Savukārt viesošanās Limvadi izglītības centrā izcēla skolu sadarbības nozīmi sabiedrības sašķeltības mazināšanā.

“Iepazīstoties ar Ziemeļīrijas pieredzi un paveikto, ir skaidrs, ka jebkurai problēmai, lai arī cik sarežģītai, ir iespējams meklēt un atrast risinājumus. Tas nenotiek ātri, taču tas ir nepieciešams .”

atzīst Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības uin sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne

“Starptautiska sadarbība un zināšanu apmaiņa ir dzinulis pozitīvām pārmaiņām, tāpēc esmu pārliecināta, ka vizītes laikā gūtās atziņas palīdzēs stiprināt iekļaujošu un saliedētu sabiedrību gan Baltijā, gan Apvienotajā Karalistē,”

stāsta British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča

Latvijas delegācijā vizītē piedalījās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts kancelejas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

British Council ir Apvienotās Karalistes starptautiska organizācija, kas veicina kultūras sakarus un izglītības iespējas vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. Organizācija jau devīto gadu Baltijā īsteno programmu “People to People Cultural Engagement”, atbalstot saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības nostiprināšanos.

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina izkustēties pirmajos dančos Dauderu parkā

Rīdzinieki tiek aicināti izdancoties un rotaļāties pasākumā “Rudens danči” Dauderu parkā 5. oktobrī no plkst. 11:00 līdz 14:00.

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt dažādas aktivitātes, kas ļaus izkustēties, uzņemt rudenīgas fotogrāfijas un arī sasildīties pie tējas un saviesīgām sarunām.

Folkloras draugu kopa “Savieši” Lienes Kņazes vadībā un Kultūras vidusskolas bērnu folkloras kopa “Krulla” Ilzes Amandas Zakrevskas vadībā aicinās uz lustīgiem latvju dančiem, rotaļām un tradīcijām.

Līdzās fiziskām aktivitātēm būs arī intelektuālās aktivitātes – katrs varēs asināt prātu mīklu minēšanas konkursā.

Pēc aktivitātēm apmeklētāji varēs sasildīties pie tējas tases un saviesīgām sarunām. Lai iemūžinātu rudenīgo atmosfēru, parka teritorijā būs ierīkots fotostūris.

Pasākumā tiks uzstādīta arī Sarkandaugavas attīstības biedrības telts, kur varēs iepazīties ar apkaimes aktīvistiem, uzzināt vairāk par biedrību, turpmākajiem pasākumiem apkaimē un iegādāties biedrības izveidotos suvenīrus.

Pasākums notiks uz Dauderu parka amfiteātra skatuves.

Aicinām nokļūšanai “Rudens dančos” Dauderu parkā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Gaujienas iela” un 2., 11., 24., 58. autobusu (pieturvieta “Muzejs Dauderi”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība pasākumā bez maksas.

Pasākuma plakāts

 

Rīgas pašvaldība aicina pieteikt labo darbu darītājus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024”

Desmito gadu Tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku aicina pieteikt labo darbu darītājus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024”. Konkurss tiek rīkots ar mērķi novērtēt un atbalstīt tos cilvēkus, organizācijas un uzņēmumus, kuri aktīvi pārstāvējuši cilvēku ar invaliditāti intereses, palīdzējuši viņiem un atbalstījuši. Laureātu vidū pērn bija visi trīs Rīgas domes Labklājības departamenta izvirzītie nominanti.

Pieteikumus var iesniegt elektroniski līdz 2. oktobrim. Žūrija tos vērtēs no 9. līdz 16. oktobrim. Konkursa balvu piešķir par aktivitātēm, kas uzsāktas vai īstenotas no 2023. gada 1. septembra līdz šā gada 31. augustam. Laureātu svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 4. decembrī pulksten 17 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Iepriekšējos gados konkursa uzvarētāji saņēmuši balvas par piekļūstamas vides radīšanu, jaunu prasmju un zināšanu aktivitātēm, veiksmīgu bērnu un jauniešu ar
invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā, iespēju cilvēkiem ar invaliditāti baudīt kultūras pasākumus un iesaistīties darba tirgū. Iepriekšējos deviņos gados pasniegtas žūrijas īpašās pateicības, piemēram, par mecenātismu, neatlaidību u.c.

Pērn, kad tika iesūtīts līdz tam lielākais pieteikumu skaits – kopā 131, nominācijā “Bērnu un jauniešu iedvesmotājs” atzinību saņēma nodarbību organizatore bērniem ar autiskā spektra traucējumiem Diāna Mekša un nodibinājums “Latvijas Bērnu atbalsta fonds”. D. Mekša aktīvi sadarbojas gan ar Labklājības departamentu, gan Rīgas Sociālo dienestu, organizē un vada socializācijas grupas, un, pateicoties viņai, ar katru gadu palielinās bērnu skaits, kuri saņem nepieciešamos pakalpojumus. Nodibinājums “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” nodrošina sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem.

Nominācijā “Uzdrīkstēšanās” atzinību ieguva biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, kur 2023. gadā tika izveidots inovatīvs sociālās rehabilitācijas programmas pakalpojums pieciem sociālās aprūpes centra “Rīga” pilngadību sasniegušiem jauniešiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Kā pieteikties

● Ir izveidota elektroniska anketa.

Konkursā drīkst pieteikt sevi vai citu cilvēku, nevalstisku organizāciju (NVO), uzņēmumu, sociālo uzņēmēju vai domubiedru grupu atbilstoši nominācijām.

Nominanti tiek iedalīti divās kategorijās:

  • “Kolektīvs sniegums” var pieteikt NVO, uzņēmumu, sociālo uzņēmēju, domubiedru grupu. Var pieteikt arī valsts vai pašvaldību iestādi vai institūciju, ja pieteikums ir par veikumu, kas nav saistīts ar tās pamatfunkciju īstenošanu.
  • “Individuāls sniegums” var pieteikt fizisku personu (arī sevi), tajā skaitā, arī valsts vai pašvaldības iestādē strādājošo, ja veikums ir vairāk nekā darba pienākumi prasa.

Konkursā ir astoņas nominācijas:

  •  “Uzdrīkstēšanās”;
  • “Nodarbinātības veicinātājs”;
  •  “Sociālo tīklu balss”;
  •  “Izglītotājs”;
  •  “Bērnu un jauniešu iedvesmotājs”;
  •  “Gada palīgs”;
  •  “Pieejamas vides iniciatīvas”;
  • “Kultūras vēstnesis”.

Par pieteikšanās kārtību, nomināciju aprakstiem u.c. vairāk var uzzināt tiesībsarga mājaslapā.

 

Vecāku atbalsta grupas – resursu darbnīcas sniedz praktiskus risinājumus un cerību

No 2024. gada 1. marta līdz 15. septembrim biedrība “Latvijas Autisma apvienība” realizēja projektu “Atbalsta grupas – resursu darbnīcas vecākiem, kuru bērniem ir ekstremāli sarežģīta uzvedība”.

Šajā laikā tika organizētas 11 (vienpadsmit) tikšanās, kas pulcēja vecākus un, ekspertiem palīdzot, kopīgi mēģināja rast risinājumus bērnu uzvedības izaicinājumiem dažādos vecuma posmos – sākot no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.

Projekts pulcēja vairākus speciālistus, kas piedāvāja ne tikai teorētisku, bet arī praktisku palīdzību. Starp viņiem bija bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, juridiskā psiholoģe Aija Lilienfelde, kā arī eksperti no Latvijas Autisma apvienības un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra. Īpaša uzmanība tika vērsta uz tādiem sarežģītiem jautājumiem, kā bērnu grūtību kartēšana, laika izjūtas veidošana un motivācijas sistēmas. Vecāki arī ieguva vērtīgu informāciju par sadarbību ar Rīgas pašvaldības policiju un mentālās veselības speciālistiem. Tāpat arī vecākiem bija iespēja satikties ar Somijas speciālisti Elina Havukainen, kura nodeva praktiski noderīgu informāciju par patoloģisko pretošanos prasībām.

Projekts risināja vienu no būtiskākajiem jautājumiem – kā palīdzēt vecākiem saprast un vadīt bērnus, kuru uzvedība ir ekstremāli izaicinoša. Vecāki bieži nonāk izolācijā un piedzīvo spiedienu gan no sabiedrības, gan pašiem tuviniekiem. Šīs resursu darbnīcas palīdzēja vecākiem saprast, ka viņi nav vieni savās grūtībās, kā arī sniedza praktiskas iemaņas, kas ļauj veidot konstruktīvu saikni ar bērniem.

“Es ieguvu cerību un apziņu, ka atbalsts ir atrodams,” atzīst viena no projekta dalībniecēm, “un sapratni, ka neesmu viena šajā ceļā.”

Šī projekta laikā biedrība “Latvijas Autisma apvienība” satika lieliskus, motivētus vecākus un kopumā 48 vecāki guva atbalstu, kas palīdzēja izprast viņu bērnu uzvedības nianses un atrast praktiskus veidus, kā uzlabot ģimenes ikdienu.

Latvijas Autisma apvienība plāno turpināt organizēt šos pasākumus arī nākotnē, jo šāda veida atbalsts ir ļoti nepieciešams. Šis projekts pierādīja, cik nozīmīgi ir sniegt vecākiem instrumentus, kas palīdzētu viņiem pārvarēt izaicinājumus, ar kuriem saskaras bērni ar ekstremāli sarežģītu uzvedību.

Nākamais pasākums ir ieplānots jau 12. oktobrī, tikšanās ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālistiem, par tēmu “Psihoemocionālā krīze. Kā to pārvarēt?”, kur uz pasākumu ir pieteikušies jau 78 vecāki. Pasākumam var pieteikties, aizpildot reģistrāciju – ŠEIT

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Radošums un kultūra kopienu stiprināšanai: NVO namā tiekas radošas NVO un aktīvi ļaudis

Lai tiktos un tuvāk iepazītu NVO, kas ar kultūras un mākslas aktivitātēm, radošām metodēm pulcē un veido kopienas, 24. septembra pēcpusdienā NVO namā notika tīklošanās pasākums “Radošums un kultūra kopienu stiprināšanai”.

“Kopienu mākslas aktivitāšu ietvaros mēs vēlamies uzņemt cilvēkus savā patiesajā tēlā, nevis šo cilvēka būtību transformēt vai mainīt,”

atzīmēja Ieva Niedre, kopienu mākslas projektu producente

Tīklošanās pasākuma ideja – izzināt, kā radošas pieejas palīdz iedvesmot un aktivizēt kopienas, kā arī veidot spēcīgākas un ilgtspējīgākas organizācijas. Pasākumā izskanēja iedvesmas un praktiskās pieredzes stāsti – par savu organizāciju darbību, paveikto un nākotnes iecerēm stāstīja 4 NVO pārstāvji.

Paldies par atsaucību, līdzdalību un iedvesmas stāstiem:

• Ievai Niedrei no “Fonda Initium” un “Pārdaugavas Radošais centrs”,
• Kasparam Lielgalvim no biedrības “Totaldobže”,
• Inesei Grandānei no biedrības “Rīgas Mazjumprava”,
• Annai Zagorskai no biedrības “Tuvumi”!

Paldies Ievai Niedrei par pasākuma vadīšanu un ritma uzturēšanu!

Dalībnieku vidū bija gan NVO, kuras darbojas līdzīgās jomās, gan interesenti, kas vēlējās iepazīties ar organizāciju darbību un pārstāvjiem. Tīklošanās bija iespēja tikties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, apmainīties ar idejām un pieredzi.

Lai pasākumā dzirdētie stāsti un satiktie domubiedri iedvesmo un kļūst par turpmākās darbības stiprinātājiem! Ceram, ka kopīgā tikšanās ikvienam dalībniekam raisīja jaunas pārdomas un idejas!

Paldies visiem tīklošanās pasākuma dalībniekiem!

Pasākumu, atzīmējot NVO nama 11 darbības gadu jubileju, rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra NVO atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

12345

 

Atvēlot Ģertrūdes ielas posmu gājējiem, uzstādīts Mobilitātes rekords 2024

Sestdien, 21, septembrī, Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Rīgā uzstādīts Mobilitātes rekords 2024. Šajā dienā Ģertrūdes ielas posms pārtapa par gājēju ielu, kurā visas dienas garumā pilsētas iedzīvotāji un viesi varēja iepazīties ar 24 dažādiem, videi draudzīgiem un aizraujošiem pārvietošanās veidiem. Pasākuma ietvaros, izmēģinot vienriteņa dēļus, supdēļus, mini bmx, rollerslidas un citus neierastus pārvietošanās veidus, uzstādīts “Mobilitātes rekords 2024”.

24 izglītojošas un izzinošas stacijas Ģertrūdes ielas posmā no Brīvības ielas līdz Tērbatas ielai pulcēja vairāk nekā 2000 pilsētas iedzīvotājus un viesus, sasniedzot Mobilitātes rekordu 2024. Pasākuma mērķis bija rosināt ik vienu aizdomāties par dažādajiem pārvietošanās veidiem, kas mums ir visapkārt.

“Mobilitātes rekorda 2024” titulu ieguva Lana, kura pasākumu apmeklēja kopā ar meitu. Lana norāda, ka ikdienā pa Rīgu pārvietojas ar velosipēdu un viņai ir prieks, ka Rīgā top vairāk veloceļu.

Pasākuma ietvaros bija pieejamas izglītojošas un izzinošas stacijas, kurās daudzveidīgu mobilitātes rīku lietotāji stāstīja par plašo mobilitātes rīku klāstu, to vēsturi, rādīja paraugdemonstrējumus, kā arī ikviens varēja izmēģināt kādu no pasākumā pieejamajiem pārvietošanās līdzekļiem. Stacijā “Rīga riteņo” norisinājās velo ruļļu sacensības, kur dalībnieki centās viens otru pārspēt, pēc iespējas ātrāk nobraucot virtuālu distanci uz veloruļļiem, pašiem paliekot uz vietas.

Stacijā “Rīga vienriteņo” jebkurš varēja izmēģināt vienriteņa dēli, savukārt stacijā “Rīga balansē” – balansa dēli – lai liktu pamatus savām spējām, pārvietoties ar elektrisko uniciklu. Savukārt stacija “Rīga draudzējas” mudināja aizdomāties par to, lai pilsētvide būtu pieejama, droša un ērta ikvienam, arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Stacijas, kuras piesaistīja plašu uzmanību, bija “Rīga ērmriteņo.” Tajā bija apskatāmi vairāki ērmriteņi un mazākie pasākuma apmeklētāji varēja doties īsā izbraucienā ar vienu no tiem. Savukārt stacijā “Rīga iet” īsā pastaigā varēja doties ar ķekatām, spainīšiem un pedālīšiem.

📸 ŠEIT

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus. Rīga Eiropas mobilitātēs piedalās kopš 2008. gada.

4. gaita vedīs arī uz skolu, pili un Dolāru prinča māju

Senā Vecbaznīcas ciema (tagadējā Vecdaugavas apkaime) iedzīvotāju gaitas bija cieši saistītas ar Rīnūžiem un Vecmīlgrāvi, tādēļ biedrība “Vecdaugavieši” 4. gaitā – 29. septembrī vedīs uz šo pusi. Sāksim ar Augusta Dombrovska atstāto kultūrmantojuma apzināšanu. Vecmīlgrāvis un tā apkārtne viņa dzīvē ienāk kopš 1887. gada. Savukārt nesavtīgā mecenāta darbība atstājusi paliekošas vērtības, kuras arī daudzināsim.

Gan A. Dombrovska, gan viņa domubiedres Martas Rinkas izdoma un radošums ir iedvesmojis un turpina iedvesmot daudzus, tāpat kā šīs apkārtnes daba – meži, upes un jūra. Ne velti šeit ilgus gadus dzīvoja un strādāja Krišjānis Barons, bet pretrunīgi vērtētā rakstnieka Viļa Lāča romānu varoņi tepat vien noskatīti, tādēļ iesim lūkot prototipu kādreizējās mājas. Savi nostāsti ir arī par citām interesantām personībām, ir fakti un notikumi, kurus kopīgi atcerēsimies.

Uz 4. gaitu – Vecmīlgrāvis – Ziemeļblāzma – Burtnieku nams – 20. gadsimta sākums, kultūras darbinieku dzīves stāsti – pulcēsimies 29. septembrī plkst. 11 autobusa pieturā – Martas Rinkas iela, kur apstājas 2., 24., 29. un 58. autobuss.

Projekts “Vecdaugavas daudzināšana” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

Rīgā notiks konference labklājības jomas profesionāļiem

30. septembrī un 1. oktobrī Rīgā notiks konference par aktuālām tēmām pilsoniskās sabiedrības labklājības jomā. Pirmā diena būs veltīta demences tematikai; otrā diena – visām paaudzēm iekļaujošas pilsētvides plānošanai. Konferenci rīko Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu.

Ja paļautos tikai uz statistiku, varētu secināt, ka Latvijā ar nepilniem 10 000 diagnosticētu demences gadījumu šī slimība ir ievērojami mazāk izplatīta nekā Ziemeļvalstīs, kur reģistrēti aptuveni 500 000 demences pacientu. Lai gan Latvijā tā ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām saslimšanām, šo kaiti savu radinieku vai paziņu lokā atpazīs daudzi. Kaut arī pašlaik tā nav medicīniski ārstējama, Ziemeļvalstīs ir pozitīvi rezultāti dažādiem prevences pasākumiem, agrīnai diagnostikai, atbalsta sistēmām un inovatīvām aprūpes metodēm. Par šiem jautājumiem pastiprināta interese novērota arī Latvijā, tāpēc, pulcējot nozares praktiķus no Ziemeļvalstīm un Latvijas, tiem atvēlēta konferences pirmā diena.

Mērķauditorija: sociālo aprūpes centru pārstāvji, sociālā darba speciālisti, aprūpes speciālisti, sociālās aprūpes politikas veidotāji, politikas veidotāji un citi interesenti.

Konferences otrajā dienā Rīgas domes sēžu zālē pulcēsies pilsētvides plānošanas speciālisti, lai dalītos pieredzē par ilgtspējīgu un visām paaudzēm pielāgotu dzīves telpu, universālo dizainu un pilsētvides elementiem iekļaujošas vides veidošanai.

Ziemeļvalstu skatījumā par visiem piemērotu pilsētvidi uzskata tādu, kas ir pieejama, droša, humāna un kurā ērti jūtas ikviens cilvēks. Ziemeļvalstu arhitektiem un pilsētplānotājiem ir bagātīga pieredze, veidojot pilsētvidi, pakārtojot to cilvēkam. Universālais dizains nenosaka īpašas prasības kādai konkrētai sociālai grupai, bet padara pakalpojumus, infrastruktūru un vidi pieejamu ikvienam.

Mērķauditorija konferences otrajā dienā: pilsētvides plānošanas speciālisti, arhitekti, apkaimju un kopienu aktīvisti, NVO pārstāvji, sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālās politikas veidotāji, politiķi un citi interesenti.

  • Norises vieta: Rīgas domes sēžu zāle (Rātslaukums 1) un tiešsaiste.
  • Valoda: angļu. Tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā.
  • Dalība: bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos.

Reģistrācija – ŠEIT .

Reģistrācija dalībai klātienē atvērta līdz 23. septembrim.

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video var tikt izmantoti pasākuma atskata publicēšanai organizatoru tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos.

Papildu informāciju par konferenci var iegūt www.norden.lv.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments ir vadošā iestāde Rīgas pašvaldībai noteiktās kompetences ietvaros sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības, veselības aprūpes pieejamības, veselības veicināšanas un profilakses, tostarp atkarību izplatības ierobežošanas un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanas jautājumos.

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā ir oficiāla Ziemeļvalstu sadarbības pārstāvniecība Latvijā, kas izveidota 1991. gadā. Tās misija ir veicināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, veidojot saikni ar vietējām iestādēm un partneriem un veicinot sabiedrības informētību par sadarbības iespējām un priekšrocībām. Biroja pārstāvniecība Latvijā strādā ar dažādiem sadarbības projektiem un piedāvā atbalstu grantu veidā, kas pieejams valsts pārvaldes un privātām struktūrām un privātpersonām.

Kontaktpersona saziņai Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā:
Anita Miruškina, komunikācijas padomniece,
tālrunis: +371 26575195,
e-pasts: anita.miruskina@norden.lv

 

Klāt “NVO nama ziņas” septembra numurs!

Septembra “NVO nama ziņu” ievadā iepazīstinām ar biedrību “Rīgas Mazjumprava”, lai izzinātu, kāda ir šīs organizācijas misija un nākotnes ieceres.

“Biedrības galvenā darbības joma jau kopš pašiem pirmsākumiem ir Mazjumpravas muižas kultūras mantojuma popularizācija un izpēte. Jāsaka, ka Mazjumpravas muiža ir gandrīz ideāla vieta, kur vienlaicīgi īstenot izglītojošas un radošas aktivitātes, jo muižas vēsture ir raiba kā dzeņa vēders. Tādēļ muižas kompleksā pašlaik notiek izglītojošas lekcijas, ekskursijas, koncerti, teātra izrādes, radoši izzinošas darbnīcas visa vecuma apmeklētājiem,”

stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Inese Grandāne

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, NVO jaunumiem un informāciju par aktuālajiem projektu konkursiem.

Ziņās publicēts arī ielūgums uz NVO tīklošanās pasākumu 24. septembrī, kura uzmanības centrā būs kultūra kā virzītājspēks NVO stiprināšanai un kopienu veidošanai. Šis pasākums sniegs iespēju nevalstiskajām organizācijām dalīties pieredzē, veidot jaunus kontaktus un attīstīt sadarbības projektus.

📌 Ieskaties “NVO nama ziņās!”

 

Rīgā īstenos ieceri par sabiedrības vadītiem kopienu centriem

Trešdien, 18. septembrī, Rīgas domes sēdē apstiprināti saistošie noteikumi pilotprojektam par sabiedrības vadītu kopienu centru īstenošanu Rīgā. Pilotprojekta mērķis ir noteikt nevalstisko organizāciju (NVO) spēju finansiāli, administratīvi un saturiski nodrošināt kopienas centra darbību atbilstoši pašvaldības un kopienas jeb apkaimes pieprasījumam, vajadzībām un interesēm.

Tiek paredzēts, ka kopienu centri ar NVO sektora palīdzību sekmēs tādu pašvaldības funkciju kā, sabiedrības izglītošana (izglītojošu pasākumu rīkošana dažādām mērķa grupām, par veselīgu dzīvesveidu, klimatneitralitāti, civilo aizsardzību u.c. tēmām), interešu izglītība, piedalīšanās kultūras dzīvē, veselīga dzīvesveida veicināšana, darbs ar jaunatni un sociālais atbalsts izpildi. Tam papildu, tiks sekmēta saimnieciskā darbība, kā arī pašvaldības brīvprātīgo funkciju – sabiedrības integrācija un līdzdalība – izpildes nodrošināšana.

Kopienu centri atradīsies trīs pašvaldības īpašumos:

● Sīmaņa ielā 14;

● Čiekurkalna 3. šķērslīnijā 11;

● Vienības gatvē 117A.

Projekta īstenošanai tiks izmantots granta atbalsts līdz 120 000 eiro apmērā.

Turpmākie projekta ieviešanas soļi paredz atklāta konkursa rīkošanu kopienas centru operatoru jeb vadītāju noteikšanai, vienreizēja finansiāla atbalsta (granta) piešķiršanu kopienu centru darbības uzsākšanai, pašvaldības nekustamo īpašumu iznomāšanu kopienu centru darbības nodrošināšanai un to darbības izvērtēšanu.

Pilotprojekts ietver Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam izvirzītās prioritātes “Mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība” vienu no uzdevumiem “Veicināt iedzīvotāju un NVO līdzdalību pašvaldībai būtisku lēmumu pieņemšanā un funkciju īstenošanā”. Turklāt NVO vadīta apkaimes/kopienas centra pilotprojekta sagatavošana un īstenošana iekļauta Rīgas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019.–2024. gadam īstenošanas rīcības plāna 2022.–2024. gadam rīcībā “Apkaimju iedzīvotāju līdzdalības un piederības sajūtas veicināšana”.

Saistošo noteikumu izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā aktīvi darbojās arī Rīgas Apkaimju alianse, pārstāvot sabiedrības vēlmi šādu centru izveidē pilsētā.