Arhīvs birkai: Kultūra

Balvas “Gada rīdzinieks” saņēmējs tradicionāli tiek nosaukts 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā Rīgas domes svinīgajā sēdē. Šogad balva tiks pasniegta jau 15. reizi. Līdz šim apbalvojumu saņēmuši sabiedrībā pazīstami zinātnieki, mūziķi, sportisti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

Rīgas domes svinīgā sēde sāksies plkst. 11.00, tajā paredzēta Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša svētku uzruna, balvas “Gada rīdzinieks 2023” pasniegšana un muzikālie priekšnesumi.

🔎 Sēde būs skatāma tiešraidē Rīgas domes mājaslapas riga.lv tiešraižu sadaļā un pašvaldības Facebook kontā.

Suminot Latvijas Republiku 105. dzimšanas dienā, galvaspilsētā norisināsies svinīga ziedu nolikšanas ceremonija un militārā parāde, skanēs koncerti, būs skatāmas gaismas instalācijas un dzīvās uguns svētku noformējums.

Svētku diena 18. novembrī, kā ierasts, iesāksies ar svētku dievkalpojumu Rīgas Domā un ar svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa. Dienas gaitā rīdzinieki un pilsētas viesi svētku sajūtu varēs gūt dažādos koncertos un pasākumos. 11. novembra krastmalā, kā allaž, norisināsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību un ārvalstu vienību militārā parāde.

SVĒTKU PASĀKUMI BRĪVĪBAS LAUKUMĀ

18. novembra vakarā ikviens būs gaidīts Brīvības laukumā, kur notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītais svinīgais pasākums.

Plkst. 19.00 – svētku koncerts “Tautas balsis dziesmās”.
Koncertā uzstāsies apvienotais vīru koris, kuru vadīs diriģents Edgars Vītols. Koris kopā ar solistēm Anci Krauzi, Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Rūtu Dūdumu-Ķirsi izdziedās skaistākās latviešu tautas dziesmas. Īpaši šim koncertam jaunas aranžijas veido komponists un pianists Jānis Strazds, kura vadītā ritma grupa muzicēs kopā ar kori un solistēm.

● Pēc koncerta uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kam sekos multimediāls lāzeru uzvedums virs Brīvības pieminekļa, kurš vakara gaitā tiks atkārtots vairākkārt līdz pat plkst. 23.00.

● Pēc svinīgā pasākuma iedzīvotāji aicināti doties uz Esplanādi, kur interaktīvajā video instalācijā varēs izveidot savu unikālo svētku saktu, kas stilizēti veidota no Latvijas reģionu tautas tērpu rakstu ornamentiem. Uguns un gaismas instalācijas skatāmas jau no 17. novembra vakara.

Esplanādē svētku noskaņu radīs DJ Japānis, kā arī būs pieejami karstie dzērieni un uzkodas. Interaktīvā vides instalācija “Mans raksts” darbosies visu svētku nedēļu līdz pat 19. novembrim.

VIDES OBJEKTI PILSĒTVIDĒ SVĒTKU NOFORMĒJUMĀ

● 18. novembra svētku vakarā gar pilsētas kanālu posmā no Latvijas Nacionālās operas līdz Brīvības laukumam un pie Bastejkalna Rīgas iedzīvotājus priecēs dzīvās uguns objekti “Gaismas upe”. Pilsētas centru un Vecrīgu rotās uguns motīva vides objekti. Neatkarības laukumā tiks izvietots vides dizaina objekts “Liesma”, savukārt trīs gājēju tilti pār kanālu no 17. novembra tiks pārvērsti par “Gaismas tiltiem”. Doma laukumā varēs apskatīt vides dizaina objektu “Latvju cimdi”.

Savukārt Arkādijas parkā trīs vakarus no 17. līdz 19. novembrim laika posmā no plkst. 18.30 līdz 23.00 ikviens interesents aicināts apmeklēt “Gaismas dārzu”, kurā mākslinieka Andra Eglīša radītie vides gaismas objekti un dažādi dzīvās uguns elementi savīsies ar latviešu mūziķu radītām skaņas improvizācijām. Tiks radīta krāšņa vizuālās pieredzes telpa, kurā cilvēki jūtas atmosfēriski iesaistīti un piedalās tās veidošanā, radot kopības sajūtu un padziļinot valstiskuma idejas pieredzi. “Gaismas dārzā” paredzēto mākslas instalāciju veidos trīs vides mākslas objekti – aplis, bāka un ķērpis, katru vakaru citādu muzikālo noskaņu radīs tādi mūziķi kā Elīna Silova, Kārlis Auziņš, Evija Vēbere Maksims Šenteļevs, Jēkabs Nīmanis un citi.

CITI SVĒTKU PASĀKUMI CENTRĀ UN APKAIMĒS

17. NOVEMBRĪ:

Plkst. 18.00 Kultūras centrā “Imanta” – ikviens ir aicināts uz koncertu “Es nāku no mazas tautas”, kurā uzstāsies aktieri Marija Bērziņa, Gundars Grasbergs un saksofonists Raimonds Petrovskis.

Plkst. 19.00, koncertzālē “Ave Sol” – izskanēs koncerts “Ir tikai viena Latvija”, kurā piedalīsies sieviešu kamerkoris “Cantus”, vīru koris “Gaudeamus”, koklētāju ansamblis “Balti” un Emīla Dārziņa mūzikas skolas 4. klases koris.

18. NOVEMBRĪ:

Plkst. 16.00 Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas zālē – norisināsies koncerts “Neatkarība. Brīvība. Dziesma”, kurā piedalīsies sieviešu koris “Ausma”, vīru koris “Frachori”, jauniešu koris “Mūza” un jauktais koris “Sonore”, kas izpildīs latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu oriģināldarbus.

Plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” – koncertā “Mēs Latvijai” uzstāsies bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”.

Plkst. 17.00 kultūras centrā “Iļģuciems” – izskanēs koncerts “Novembra gaismās”, kurā piedalīsies koklētāja Laima Jansone un DJ Monsta.

Plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē – koncertā “Latvijas impresijas” uzstāsies orķestris “Rīga”, VAK “Latvija” kopā ar solistiem Jāni Apeini, Jūliju Vasiļjevu un Aigaru Raumani.

Plkst. 21.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”– koncertā “Deg un kvēl, un nenodziest” apmeklētājus priecēs jauniešu koris “Balsis”, Gundars Āboliņš un instrumentālā grupa Jāņa Miltiņa vadībā.

📌 Saistībā ar Valsts svētku pasākumiem, Rīgā gaidāmi satiksmes ierobežojumi. Ar tiem var iepazīties – ŠEIT.

📌 Ar Rīgas pašvaldības organizētajiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem vairāk var iepazīties tīmekļvietnē www.svetki.riga.lv , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Līdz pat 25. februārim Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē skatāma izstāde “Mailīšu ģimenes domu zīmes”, kas vienlaikus ir arī mākslinieka Ivara Mailīša vizualizēts stāsts par ģimenes sadarbību, veidojot mākslas projektus. Ģimenes profesionālajā darbībā ir radīti darbi, kuri ir redzami Latvijā un pasaulē, šajos darbos savienojas laikmetīgā māksla, scenogrāfija, dizains un arhitektūra.

Radošā ģimenē ir sarežģīti novilkt stingras robežas starp autoru ierosmēm, idejām, jo bieži vien darbi tiek radīti kā kopdarbi, kuros katrs iegulda savu īpašo kompetenci. Bieži vien tie ir liela apjoma darbi, kuri izstrādāti un realizēti vairāku gadu, vairāku gadu desmitu laika posmā.

Izstādē ir redzami darbi, kuru pirmsākumi meklējami astoņdesmitajos gados. Šajā laikā Mailīšu ģimene veidoja performances un instalācijas – savas lomas šeit bija arī Mailīšiem junioriem. Tēmu raksturu izsaka darbu nosaukumi: “Noncomformist Art from the Soviet Union”, “Mausoleum of the Soviet Empire” (EXPO’ 92), “Riga – Lettische Avantgarde”, “Robežu pārkāpēji” u.c.

Deviņdesmitajos gados sākās darbs Dziesmusvētku galveno mākslinieku statusā. Šajā darbā bija nepieciešamas gan mākslas, gan mūzikas prasmes, kuras tika iegūtas jau Mākslas akadēmijā, izveidojot studentu kamerkori “Senais kalns”. Kora radošajās izpausmēs izauga Mailīšu ģimene un ierosme darboties Dziesmusvētku kustībā. Dziesmusvētku vizuālās kultūras radīšana ir daudzu prasmju apvienojums, un šajā jaunrades procesā veiksmīgi iesaistījās mākslas un arhitektūras studenti Austris un Matīss Mailīši. Šajā laikā tika izstrādātas idejas, koncepcijas un lielformāta scenogrāfijas projekti, kuri attīstījās, piedaloties jaunajiem arhitektiem, un realizējās gan Dziesmusvētkos, gan plašākā procesā, kuram Mailīšu ģimene deva nosaukumu “Dziesmusvētku telpa”. Šajā telpā auga un izauga arī “Sidraba birzs dziesmu kalnā”.

“Izstāde ir vizuāls pieskāriens rietumu un austrumu kultūru saskarsmei. Viens no austrumu arhitektūras filozofijas izpratnes stūrakmeņiem ir ,,Japāņu dārzs”, ,,Dzīves dārzs”. ,,Cilvēki ir dabas daļa un daba ir cilvēku daļa”, uzskata Japāņu arhitekts Kengo Kuma, kurš pārstāv pasaulē apbrīnotu arhitektūras skolu. Dabas un cilvēka harmonija ir šīs filozofijas pamats. Izstādē tiek iezīmētas “Japāņu dārza” un “Latvju dainu”, “Latvju rakstu” un mūsu Dziesmusvētku kultūras kopsakarības, kuras spilgti izpaudās Dziesmusvētku kulminācijā, jaunajā estrādē, Sidraba birzī. Sidraba birzs Latvijā un pasaulē ir ieguvusi spilgtu novērtējumu, Latvijas arhitektūras gada balvu. Žurnāls “Latvijas arhitektūra” un arhitekts Jānis Dripe to dēvē par “Nācijas koda telpisko interpretāciju”. 2023. gada pasaules arhitektūras konkursā iegūts vērtējums “Labākā publiskā telpa”,

tā par izstādi stāsta mākslinieks Ivars Mailītis.

📌 N.B. Izstāde BEZ MAKSAS apskatāma Mežaparka Lielajā estrādē (Ostas prospekts 11) katru dienu no plkst. 08.00 līdz plkst. 20.00.

Vairāk informācijas: Kate Zaltāne, Ziemeļrīgas kultūras apvienības Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste. E-pasts: kate.zaltane@riga.lv

Piektdien, 10. novembrī, Rīgas II Meža kapos tika svinīgi atklātas Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas.

“Sagaidot Valsts svētkus un lai godinātu Meža kapos apbedītos kareivjus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Meža kapos uzstādījis sešas piemiņas zīmes. Pateicos Kapsētu pārvaldei par labi paveiktu darbu un aicinu ikvienu Latvijas patriotu Lāčplēša dienā nolikt svecītes arī pie šīm stēlām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Aizsardzības ministrija 2020. gada decembrī rosināja Rīgas pašvaldību atbalstīt Jaunsardzes centra 2014. gadā sākto projektu “Atceries Lāčplēšus” un uzstādīt piemiņas stēlas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Rīgas I Meža un II Meža kapsētā.

Šajās kapsētās apbedīti vairāki desmiti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Lai godinātu apbedītos varoņus, Mājokļu un vides departaments ir realizējis projektu – sešu akmens stēlu uzstādīšanu Rīgas II Meža kapsētā.

🔎Stēlas izvietotas pie ieejas II Meža kapos, netālu no autobusa pieturas “Čiekurkalna ūdenstornis”. Atrašanās vieta kartē – ŠEIT

2023. gada 18. novembrī. plkst. 17.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē grupas “ZeMe” koncerts “Novembra gaismās”.

ZeMe ir noskaņām bagāts muzikāls duets, ko dziļi iedvesmojusi etniskā un elektroniskā mūzika visā pasaulē. Zeme [/ðə’mɛ/] latviešu mitoloģijā burtiski apzīmē Māti Zemi. Kokles karaliene Laima Jansone un skaņuplašu un elektronikas meistars Monsta – divi aizrautīgi mākslinieki, duetu ZeMe izveidoja Japānā 2015. gadā. ZeMe ir personisks stāsts. Viņu melodijas nāk no latviešu tautas mūzikas mantojuma apvienojuma ar modernākajām tehnoloģijām un brīvo improvizāciju. Tās skan kā tas brīdis, kad viegla brīze atduras pret mālainu klinti, kā brīdis, kad divi atšķirīgi spēki sanāk kopā, lai priecātos, par to, ka abi ir daļa no šīs pasaules, tās skan kā mirkļi, kas ikkatru aicina uz dzīvīgu deju.

ZeMe nu pat uzstājusies Womex 2023, priecējot auditoriju no visas pasaules. Womex šoreiz norisājās Akoruņā, Spānijā. WOMEX – Worldwide Music Expo – ir starptautiska un kulturāli daudzveidīgākā mūzikas tikšanās pasaulē un lielākā globālās mūzikas skatuves konference, kas ietver gadatirgu, sarunas, filmas un prezentācijas koncertus. Pēc šī notikuma 18. novembra koncerts ZeMei būs pirmā lielā uzstāšanās Latvijā.

Ar etniskajiem dziedājumiem apvienībai “ZeMe” šajā koncertā pievienojas etnomuzikoloģe, LNKC folkloras un tautas mūzikas eksperte Inese Mičule.

18. novembra programma tiek gatavota īpaši valsts svētkiem, iekļauj kā Laimas Jansones solo priekšnesumus uz dažāda veida koklēm, Ineses Mičules tradicionālos dziedājumus un apvienības ZeMe mūsdienu interpretāciju par tautas mūziku.

● Īpaši valsts svētkiem programmā iekļautas arī dažādu autoru oriģināldziesmas.

📌 Piedalās:
Duets ZeMe – Laima Jansone un Dj Monsta
Inese Mičule

Ieeja bez maksas.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina līdzfinansējuma konkursa citu kultūras un mākslas nozares pasākumu īstenošanai galvaspilsētā 3. kārtu pasākumiem Rīgā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Konkursa 3. kārta – pieteikumu iesniegšana līdz 2023. gada 17. novembrim plkst. 23.59.

Līdzfinansējums paredzēts mākslinieciski augstvērtīgiem autorprojektiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, sekmē pilsētvides un publiskās kultūrvides attīstīšanu.

Konkursā aicināti piedalīties komersanti, biedrības vai nodibinājumi, iesniedzot pieteikumus pasākumiem, kuri nevarēja pretendēt uz atbalstu citos Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātajos līdzfinansējuma konkursos (skatīt finansēšanas konkursu sludinājumus ŠEIT) un nav iesniegti šī konkursa iepriekšējās kārtās.

📌 Konkursa nolikums un saistītie dokumenti – skatīt ŠEIT.

● Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

● Papildu informācija pieejama pa tālruni 67105810 vai e-pastā: linda.pukite@riga.lv.

Latvijas 105. dzimšanas dienas priekšvakarā, 2023. gada 17. novembrī plkst. 19.00, koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncertorganizācijas “Ave Sol” koncerts IR TIKAI VIENA LATVIJA.

Sirsnīgā, svinīgā svētku gaisotnē muzicēs Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” sieviešu kamerkoris CANTUS, Rīgas tehniskās universitātes vīru koris GAUDEAMUS, Babītes kultūrizglītības centra koklētāju ansamblis BALTI, Emīla Dārziņa mūzikas skolas 4. klases koris, Dzintra Vīcupe (klavieres), Inese Romancāne (vokāls), Ēriks Miezis (sitaminstrumenti), Dāvis Engers (basģitāra), Mikus Ģērmanis (soloģitāra), dzeju un prozas fragmentus lasīs aktieris Igors Šelegovskis.

Koncertā skanēs iemīļotas, latviešu izcilāko komponistu radītas pazīstamas melodijas, kurās izskan mūsu mīlestība un izjūta par Latviju dažādos laikmetu griežos, tostarp Jāņa Šipkēvica skaņdarbs “Patiesībai”, Andra Kontauta “Saulīt’ gāja vakarā kā uguņa dzirkstelīte”, Jāņa Lūsēna “Taisnība” un “Pūt vējiņi”, Jēkaba Jančevska “Koki”, Raimonda Paula “Mana tēvu zeme”, Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma” un daudzas citas.

Ieeja koncertā bez maksas

Šis ir viens no Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā. Ar visiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Lāčplēša diena Rīgā tiks atzīmēta ar tradicionālo lāpu gājienu, piemiņas svecīšu iededzināšanu, vairākiem pasākumiem un koncertiem ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs. Svētku kulminācija norisināsies Bāriņu ielā ar vērienīgu pasākumu “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”.

📌 Svecīšu iededzināšana un lāpu gājiens

● 11. novembrī ikgadējā Lāčplēša dienas pasākumā “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem” plkst. 16.00 notiks tradicionālā piemiņas svecīšu iededzināšana Rīgas Brāļu kapos, kam sekos lāpu gājiens līdz Brīvības piemineklim, kur tiks godināti Brīvības cīnītāji. Lāpu gājiens noslēgsies 11. novembra krastmalā, kur notiks uguns plosta palaišana Daugavā.

● Pie Rīgas pils mūriem iedzīvotāji aicināti iedegt sveces, godinot Latvijas aizstāvjus. Arī šogad biedrība “Tavi draugi” sveču pārpalikumus pārkausēs ierakumu svecēs Ukrainas aizstāvjiem. Rīdzinieki Lāčplēša dienas vakarā varēs ziedot sveču materiālu, tas ir, parafīna sveču pārpalikumus vai jaunas sveces biedrības “Tavi draugi” ziedošanas punktā 11. novembra krastmalā.

● Daugavas otrā pusē – Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā Sudrabkalniņā plkst. 12.00 norisināsies piemiņas brīdis kritušajiem kaujās par Latvijas brīvību, kurā piedalīsies Rīgas 6. vidusskolas skolēnu pūtēju orķestris, vīru kopa “Vilki” un Zemessardzes studentu bataljona pārstāvji.

📌 Koncerts “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”

● Bāriņu ielā pie Uzvaras parka no plkst. 17.00 notiks Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”. Pasākuma apmeklētāji varēs sildīties pie ugunskuriem, būs pieejami karstie dzērieni un zupas virtuve. Par patriotisku noskaņu un možu garu parūpēsies “Radio Skonto” dīdžeji.

● Vērienīgajā koncertā skatītājus priecēs mūsdienu tautas mūzikas apvienība “Raxtu Raxti”, hiphipa mākslinieks Fiņķis ar pavadošo grupu kā arī, ar īpaši šai dienai sagatavotu koncertprogrammu uzstāsies folkmetāla grupa “Skyforger”. Tās uzstāšanās laikā paredzēti dažādi vizuāli efekti īpašā skatuves iekārtojumā 1. Pasaules kara kauju noskaņā. Pasākumu vadīs aktieris Andris Bulis.

📌KONCERTI UN PASĀKUMI RĪGAS APKAIMĒS

VEF Kultūras pilī plkst. 16.00 izskanēs koncerts “Lai ir balta šī dzīvīte”, kurā uzstāsies Rīgas pašvaldības kolektīvi: TDA “Rotaļa”, VPDK “Rotaļa XO”, VPDK “Mana Rotaļa” un TDA “Zelta sietiņš”.

Plkst. 17.00 Kultūras centrā “Iļģuciems” ikviens rīdzinieks aicināts apmeklēt mūzikas grupas “Teikas muzikanti” koncertu “Stipra mana dziesma bija, aizbaidīja naidenieku”.

Plkst. 18.00 Rīgas Domā uz koncertu “Rudens dziesma Latvijai”, aicina Orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla”, solists Armands Siliņš un diriģents Valdis Butāns. Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas pieejami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī interneta vietnē.

Plkst. 19.00 galvaspilsētas iedzīvotāji un visi interesenti ir aicināti apmeklēt Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” vīru folkloras kopas “Vilki” koncertu “Uz priekšu, latvieši”;

● Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā plkst. 19.00 pasākumā “Ar nedziestošu liesmu sirdī” notiks sadziedāšanās pie ugunskuriem un siltas tējas baudīšana kopā ar etno grupu “Ogas” un koriem.

🔎 Visu pasākumu programma – skatāma ŠEIT

🔎 Ar Rīgas pašvaldības organizētajiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem vairāk var iepazīties tīmekļvietnē www.svetki.riga.lv , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas Centrālās bibliotēkas Šampētera filiālbibliotēka (Lielirbes iela 6, 2. stāvā) 10. novembrī plkst.14.00 aicina uz literāru tikšanos ar rakstnieku, žurnālistu un publicistu Aivaru Kļavi.

Rakstnieks Aivars Kļavis literatūrā debitēja 1970. gadā. Literatūrai nopietni pievērsies jau mācoties vidusskolā. Pirmo stāstu krājumu – “Kafejnīcā zagtas karotītes” uzrakstīja, dienējot armijas rindās. Pirmās publikācijas žurnālistikā – laikrakstā “Padomju Jaunatne”, vēlāk prozā stāsti laikrakstā “Literatūra un Māksla”.

No 1987. līdz 1992. gadam Aivars Kļavis bija Atmodas laika jaunatnes literārā žurnāla “Avots” galvenais redaktors. Par šo laiku 2021. gadā rakstnieks uzrakstīja atmiņu krājumu “Avota laiks”.

Aivars Kļavis ir 25 prozas grāmatu autors, 7 no tām ir par vēstures tēmu. Par vēsturisko romānu ciklu “Viņpus vārtiem” autors 2012. gadā saņēma Baltijas Asamblejas balvu un Latvijas literatūras gada balvas specbalvu. Par triloģiju pusaudžiem “Ceļš uz nezināmo zemi” 2019. gadā saņēma Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Valsts prezidenta un Ordeņa kapitula 2022. gada 4. aprīļa lēmumu.

Tagad Aivars Kļavis sācis rakstīt grāmatu ciklu par pasaules literatūras vēsturi – “ Mana literatūras noslēpumu enciklopēdija”. Ir iznākušas pirmās divas daļas. Kā saka pats autors: “Tas nav ne literatūras vēsturisks pētījums, ne zinātnisks darbs, ne mācību līdzeklis. Tomēr tā nav arī proza. Iespējams, žanru vispār nevar definēt. Drīzāk tas ir ceļojums literatūras vēsturē. Ceļojums, kurš aizved mītu, pretrunu, mīklu un literatūras noslēpumu pasaulē”

Laipni gaidīti visi interesenti!

Pasākums tiks fotografēts. Materiāli tiks izmantoti RCB publicitātes vajadzībām un sabiedrības informēšanai, publicējot tos RCB tīmekļvietnē, profilos sociālajos medijos, kā arī citos publicitātes materiālos.

🔎 Bibliotēkas kontaktinformācija: tālr. 67012297, e-pasts: rcb.sampeteris@riga.lv

No 2023. gada 31. oktobra līdz 30. novembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijā aplūkojama Līgas Grabovskas leļļu izstāde “Aiz trejdeviņiem kalniem”.

Izstādē īpašs uzsvars likts uz dažādo mums apkārt un tā interpretāciju. Lelles darinātas vairākos stilos un tomēr amata meistares Līgas Grabovskas rokraksts ir atpazīstams ikkatrā tēlā. L. Grabovska ar leļļu darināšanu sākusi nodarboties nesen. Sākumā bijusi vēlme izmēģināt spēkus, bet vēlāk atklāta interneta pasaule, kas dod iespēju pabūt attālinātās nodarbībās pie dažādām meistarēm jebkurā pasaules malā. Līga Grabovska mācījusies pie dažādām meistarēm un ekspozīcijā būs skatāmi arī darbi, kuri radīti pēc šo meistaru meistarklasēm (Olga Norveliene, Olga Muravjova, Ksenija Mikhejeva, Irena Varna, Tatjana Kuzņecova).

Leļļu pasaule ir tik plaša, liela un nebeidzama. Radīšanas procesā tiek iesaistīti visi apkārt esošie līdzcilvēki. Kāds palīdz atrast īsto podziņu, cits palīdz piemeklēt vajadzīgo lentīti, kāds atved no ceļojuma skaistāko akmeni. Radīšana ir aizraujošs process, kuram nav ne gala, ne malas. Ir elpu aizraujoši klausīties, kad Līga stāsta par saviem darbiem, to veidošanu, krāsošanu, vecināšanu un materiālu piemeklēšanu. Līga aicina iegrimt pasaku pasaulē un pasapņot.

Izstādē būs iespēja aplūkot gan meža gariņus, gan sēnes, briežus, kukaiņus, dārzeņus un citus pasaku tēlus. Lelles būs iespēja redzēt ne tikai stendos, bet sajust pilnīgu klātesamību. Izstādē varēs aplūkot arī instrumentus ar kuriem lelles tapušas.

🔎 Ar mākslinieces radītajiem tēliem var iepazīties arī ŠEIT .

● Ieeja bez maksas.
● Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no 10.00 līdz 20.00