Arhīvs birkai: Kultūra

Koncerts “Stipra mana dziesma bija, aizbaidīja naidenieku”

11. novembrī. plkst. 17.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē Lāčplēša dienai veltīts grupas “Teikas muzikanti” koncerts.

Kultūras centrā “Iļģuciems” ar Lāčplēša dienai veltītu programmu “Stipra mana dziesma bija, aizbaidīja naidenieku” uzstāsies tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”. Koncertā būs dzirdamas gan strēlnieku dziesmas, gan tas, ko šie puiši apdziedāja un pēc kā ilgojās, proti, mājas, mīļotās meitenes, pašu ģimenes un ikdienības prieki.

Afiša

Lai arī karavīru un kara dziesmas nav Teikas Muzikantu pamata repertuārs, gadiem ejot, esam šo to mācījušies no labākajiem (vīru kopa “Vilki”, tautas tradīciju kopa “Budēļi”), kā arī paši meklējuši materiālus. Esam iemīļojuši ikgadējo sadziedāšanos Lāčplēša dienā, ko vairākus gadus rīkoja KTMC “Ritums” un priecāsimies šogad ciemoties Kultūras centrā “Iļģuciems” ar Lāčplēša dienai veltītu programmu. Koncertā būs dzirdamas gan strēlnieku dziesmas, gan tas, ko šie puiši apdziedāja un pēc kā ilgojās, proti, mājas, mīļotās meitenes, pašu ģimenes un ikdienības prieki.

Teikas Muzikanti ir tautas mūzikas grupa, kuras muzikantus vieno draudzība un mīlestība pret tradicionālo kultūru un tautas mūziku. Teikas Muzikantiem jo īpaši nozīmīgi ir arī latviešu godu un gadskārtu ieražu daudzināšana un svinēšana. Grupā vienmēr valda radoša un pozitīva gaisotne. 2023. gada aprīlī grupa izdeva savu pirmo albumu “Tautiet`s miega negulēja” un 2023. gada 14. oktobrī atzīmēja savu 10 gadu jubileju.

📌 Ieeja bez maksas.

Šis ir viens no Lāčplēša dienai veltītajiem pasākumiem Rīgā. Ar visiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnēs: https://svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Svētā Lūkas Atvērtā māja aicina uz Mārtiņdienas Sadraudzības tirgu 11.novembrī

Svētā Lūkas Atvērtajā mājā Rīgā, Bārddziņu ielā 2, projekta “Sadraudzības tirgus” ietvaros 11. novembrī no plkst. 10.00 līdz 18.30 notiks Mārtiņdienas Sadraudzības tirgus.

Dienas gaitā būs iespējams aplūkot amatnieku un mākslinieku darinājumus, piedalīties dažādās radošās nodarbībās, atklājot savus talantus, un īstenot savus vaļaspriekus, cienāties kafejnīcā, kā arī klausīties lekcijas – diskusijas par garīgiem, eksistenciāliem un kultūrvēsturiskiem jautājumiem.
Lai bagātinātu kultūras un garīgo dzīvi Maskavas forštatē un tuvinātu dažādas sociālās un tautu grupas, Svētā Lūkas atbalsta biedrība reizi mēnesī organizē radošas un izzinošas brīvā laika aktivitātes – gan apkaimes iedzīvotājiem, gan biedrības klientiem, gan Ukrainas kara bēgļiem un viņu ģimenēm, kam nepieciešams veiksmīgāk iekļauties mūsu sabiedrībā un justies piederīgiem.

Sestdien, 11. novembrī, varēs pārliecināties, ka Svētā Lūkas Atvērtajā mājā katram ir daudzveidīgas iespējas pašrealizēties, saņemt psiholoģisko un sociālo atbalstu, sajusties vajadzīgam un noderīgam. Biedrības psihologs, sociālais darbinieks un pastorālais konsultants vadīs lekcijas – diskusijas par psihoemocionālā un garīgā līdzsvara atgūšanu, savukārt karjeras konsultants stāstīs par darba tirgus situāciju un karjeras iespējām. Pasākumā iedvesmos playback improvizācijas teātra performance, kuras laikā, izstāstot savu stāvu, varēs gūt jaunu un pamudinošu skatpunktu, kā risināt kādu savu problēmu. Ne vien cittautieši, bet arī vietējie ļaudis uzzinās interesantus faktus par Latvijas vēsturi un Mārtiņdienas tradīcijām.

Programmā: amatnieku tirdziņš, keramikas nodarbība mālu darbnīcā (Margarita Svečkova), karjeras konsultanta lekcija – diskusija par darba iespējām (Olga Borisova), psihologa, sociālā darbinieka un pastorālā konsultanta lekcija – diskusija psihoemocionālajam atbalstam (Olga Kārkliņa, Mārtiņš Krūklis, Eduards Soskovs), izzinoša lekcija – diskusija par Latvijas vēsturi un tradīcijām (Vjačeslavs Svečkovs) un playback improvizācijas teātra performance (Jevgēnija Rajevskaja).

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

📌 NĀKAMIE GADATIRGI:

● Ziemassvētku gadatirgus – 16. decembrī;
● Barikāžu atceres gadatirgus – 20. janvārī;
● Valentīndienas gadatirgus – 17. februārī;
● Lieldienu gadatirgus – 30. martā.

NVO namā – jauna izstāde “Ebreju pasaku pasaulē”

NVO nama (Ieriķu iela 43A, Rīga) 1. stāva gaitenī ir skatāma biedrību “Sadarbības platforma” un “Goraļ” organizēta izstāde “Ebreju pasaku pasaulē”, kurā apmeklētāji var aplūkot ebreju pasaku ilustrācijas un grāmatu vāku skices.

Izstādi veidojusi māksliniece, daudzu grāmatu noformētāja, biedrības “Goraļ” valdes locekle Ilāna Lisagora. Autore nerimstoši nodarbojas ar ebreju kultūras pētīšanu un popularizēšanu, īpaši – Latvijas un citu valstu bērnu un jauniešu vidē. Izstāde ir ieskats mākslinieces radošajā veikumā.

Izstādes mērķis ir iepazīstināt rīdziniekus un NVO nama apmeklētājus ar ebreju kultūru, šoreiz – ar pasaku palīdzību.

📌 Izstāde būs skatāma līdz 12. decembrim NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi!

Godinot brīvības cīnītājus, 31. oktobrī notiks lāpu gājiens un atceres pasākums Sudrabkalniņā

,

Novembris ir patriotu mēnesis un tā ieskaņā, 31.oktobrī, “Rīgas pieminekļu aģentūra” organizē piemiņas pasākumu, lai godinātu 1919. gada brīvības cīnītājus un varoņus. Piemiņas pasākums sāksies ar lāpu gājienu no Autotanku pulka pieminekļa līdz Sudrabkalniņam un noslēgsies ar svinīgu atceres brīdi, svecīšu un ziedu nolikšanu piemiņas vietā. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens, kas vēlas godināt karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību.

📌 Lāpu gājiens 2,3 km garumā no Autotanku pulka pieminekļa jeb pieminekļa “1. bruņotā diviziona Autotanka pulka karavīriem”, kas atrodas Slokas un Pulka ielas stūrī, līdz Sudrabkalniņam, Slokas ielā pie Kurzemes prospekta, būs simbolisks ceļš, ko karavīri 1919. gadā mēroja no kazarmām uz cīņu vietu. Gājiens sāksies pulksten 16.45.

📌 Gājiena galapunktā – Sudrabkalniņā pie pieminekļa “6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā”, pulksten 17.45, sāksies karavīru piemiņai veltīts pasākums, vienojoties atmiņās un patriotiskās dziesmās. Muzikālo priekšnesumu sniegs Nacionālo bruņoto spēku orķestris.

Svinīgajā atceres brīdī piedalīsies:

  • Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa;
  • Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis;
  • Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvji;
  • Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels;
  • Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētāja Paulīna Latsone.

Iedzīvotāji aicināti pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti, līdzi ņemt lāpas un, godinot brīvības cīnītājus, piemiņas vietā novietot ziedus un sveces.

● Iepriekš piesakoties, “Rīgas pieminekļu aģentūra” nepieciešamības gadījumā nodrošinās gājiena dalībniekiem lāpas. Tie cilvēki, kuriem būs nepieciešama lāpa, aicināti pieteikties elektroniski, nosūtot uz e-pastu: mansvaronis@riga.lv savu vārdu, uzvārdu un kontakttālruni.

Pērn Brīvības cīņu piemiņas vietā – Sudrabkalniņā, 31. oktobrī tika atklāts restaurētais piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem. Piemineklim šogad tiek atzīmēta 86. gadadiena.

Sudrabkalniņš ir piemiņas vieta 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem – pilsētas aizstāvjiem , kas 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas. Tas atrodas Sudrabkalniņā – vietā, kur Rīgas 6. Kājnieku pulks atbrīvošanas kaujās ar bermontiešiem no 1919. gada 3. līdz 11. novembrim cieta vislielākos zaudējumus. Krita 41 karavīrs (līdz 1929. gadam pārapbedīti Rīgas Brāļu kapos). 1920. gadā tika uzstādīts pagaidu piemineklis, bet 1929. gada 29. maijā ielika pamatakmeni projektu konkursā uzvarējušā tēlnieka Kārļa Zāles piemineklim. Celtniecība ieilga, pēc koriģēta K.Zāles meta tā atsākās 1932. gadā sadarbībā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. Piemineklis tika atklāts 1937. gada 31. oktobrī, klātesot valsts un armijas augstākai vadībai.

Studijteātris “Aka” aicina uz izrādi “Tuvinieki”

2023. gada 4. novembrī plkst. 18.00 Kultūras centra “Iļģuciems” ( Lidoņu ielā 27 k-2) Lielajā zālē būs skatāma studijteātra “Aka” izrāde “Tuvinieki”.

“Tā ir dramēdija – iestudējums starp drāmu un komēdiju. Izrādē izspēlējam nobriedušu cilvēku attiecības. Mēs satiekamies, sarunājamies, esam tuvi. Gribam būt saprasti, pieņemti, atbalstīti, justies labi, omulīgi draugu lokā. Bet cik daudz mēs viens par otru zinām? Ko mēs gribam zināt par otru cilvēku? Vai varam būt atklāti, patiesi, vai varam uzticēties un cerēt uz sapratni, pieņemšanu?”

Par izrādi “Tuvinieki” saka režisore Ligita Smildziņa

Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” studijteātris “Aka” 2021. gadā nosvinēja 25 gadu jubileju. Teātra repertuārā vienmēr bijuši kvalitatīvas, mūsdienīgas dramaturģijas (autori – M. Makdona, T. Stopards, B. Srebjanoviča , Ž.Pommerā, M. Kristofers, S. Mrožeks) iestudējumi. Teātra studijā iestudējuši arī klasiku – F. Dīrenmatu, Šekspīru, H. Ibsenu.

Pašreiz kolektīvā darbojas aktieri vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Sievietes un vīrieši ar savu dzīves pieredzi, līdz ar to divos pēdējos iestudējumos – H. Ibsens “Heda Gablere” un radošajā kopdarbā “Tuvinieki” pētām, izspēlējam tieši šī vecuma cilvēku attiecības.

Ieeja bez maksas.

Papildu informācija:
Kornēlija Ābele
Kultūras centra “Iļģuciems” projektu vadītāja
E-pasts: kornelija.abele@riga.lv
T. 20039629

Grāmatas “Dainas – Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry” 3. sējuma atvēršanas svētki pētniecības centrā “Latvieši pasaulē”

Jau šo piektdien, 20. oktobrī, Berga bazārā, Muzeja un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” dainu grāmatas angļu valodā “Dainas – Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry” atvēršanas svētki un tikšanās ar arhitekti, pedagoģi un grāmatas autori Ievu Sentivani Auziņu. Šī ir jau trešā apjomīgā latviešu tautas dziesmu grāmata ar skaidrojumiem, kurā ilustrētas un ar skaidrojumiem lasāmas pāri par 700 dainu angļu valodā. Grāmatas izdošanu atbalstījusi Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds, Daugavas Vanagu (ASV) un Latviešu Fonds. Grāmatas dizainu veidojusi māksliniece dizanere Solvita Grosberga un iespieddarbs tapis tipogrāfijā “Dardzedzes Hologrāfija”.

Grāmata atklāj latviešu tautas būtiskāko tikumu un stāsta par darbu. Senie amati atklāj tautas dzīvi senā vēsturē un vēsta par latviešu tautas ikdienu, dzīves vidi un raksturu. Dažādās vīru un sievu prasmes un tas, kā tās apdziedātas dainās, rāda tautas dvēseli un vērtību sistēmu. Pārsteidz valodas un izteiksmes līdzekļu bagātība, ko lasām dainu tekstos latviešu valodā, un jo lielāks prieks par dainu pārcēlumiem angļu valodā, kuri dainās iemūžināto latviešu tautas vēsturi atklāj angļu valodā lasošajai auditorijai.

Grāmatas atklāšanas svētkos varēs iztaujāt autori, uzzināt par trešās grāmatas un ilustrāciju tapšanu un darbu pie tās dizaina. Dainu lasījumus latviešu un angļu valodā dzirdēsim Daigas Čerikovas priekšnesumā. Vakara dalībniekus sagaida draudzīgas un uzmundrinošas sarunas Ingunas Grīnbergas vadībā.

📌 Grāmatas atvēršanas svētki Muzeja un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” Berga bazārā 2023. gada 20. oktobrī, plkst.18.00, ieeja no Dzirnavu ielā 84.

Dalība bez maksas.

Pasākuma laikā grāmatu “Dainas – Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry” 1., 2., 3. sējumu iegādāšanās par īpašām cenām.

Iveta Sproģe
Papildus informācija par pasākumu t. 29254718

Tautas lietišķās mākslas izstāde “Tīrums” Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”

Tautas lietišķās mākslas izstāde “Tīrums” Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” no 2023. gada 19. oktobra līdz 17. decembrim.

Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” darbojas vairākas tautas lietišķās mākslas studijas: “Austra”, “Ataudze”, “Ceplis”, “Irbi”, “Puduris”, “Rītausma” un “Zīle” un viena tautas glezniecības studija – “Grīva”. Studijas izkopj, nodod nākamajām paaudzēm un meklē jaunus pielietojumus tādām amata prasmēm kā aušana, meldru un klūgu pīšana, keramika, adīšana, rokdarbi, metālkalšana un gleznošana. Vairākas studijas darbojas jau teju 50 gadus un tām ir tradīcija gada nogalē veidot kopīgu izstādi, kurā apskatāmi jaunākie studijās tapušie darbi.

📌 Šī gada izstādes veidotājs ir keramikas studijas “Ceplis” jaunais vadītājs Elvijs Krevics, kurš par izstādi saka, ka katrs tīrums ir sākums.

Katra no tautas lietišķās mākslas studijām Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” tiešā vai netiešā veidā ir saistīta ar tīrumu. Tīrumā ganās aitas, kuru vilnu amata lietpratēji pārvērš vilnas dzijā, ko vēlāk izadīt zeķēs, šallēs, cimdos un džemperos. To pašu dziju audēji ieauž rakstainos lakatos, jostās un segās. Tīrumā aug arī lini, kurus vēlāk pārstrādātā formā audējas un citas rokdarbnieces izmanto apģērba, dvieļu un galdautu radīšanā. Tīrums ir vieta, kur tikt pie podnieku izejmateriāla, kura malās meliorācija aizaug ar kārkliem, ko savukārt pinēji izmanto savam darbam, radot lielākus un mazākus, gaišākus un tumšākus grozus un cibiņas. Tīrumi mēdz būt arī applūduši, kas ļauj meldru pinējiem atrast labu materiālu darbam un visbeidzot, ikvienu tīrumu zemniekam vajag arī apstrādāt un tur jau neiztikt bez kalēja roku darba augļiem.

Tēlotājmākslas piekritējiem nebūs sveša arī ainavu glezniecība, ko dažos šī gada darbos atklāj glezniecības studijas dalībnieki. Mākslinieki ļoti bieži dodas plenēros, pie dabas, kur uz audekla viņi var iemūžināt tīruma skaistumu dažādās gadalaikos un laikapstākļos.

Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” 2023. gada kopizstāde “Tīrums” parāda šo seno tautas arodu un prasmju saglabāšanas tradīcijas. Izstādē apkopoti tautas lietišķās mākslas darbi, kas ir tapuši gada garumā un ļauj sajust meistaru mūsdienīgo pieeju šiem senajiem arodiem. Vairāk par kultūras centru skatāms – ŠEIT

Radīt traukus, aust, adīt, pīt ar klūgām vai meldriem, izkalt priekšmetus no dzelzs, tās visas ir senas prasmes, bet mūsdienu vidē un ar dizaina pieskārienu viss kļūst pielāgots pašreizējā laikmeta vajadzībām.

Ja zemnieks var teikt, ka no tīruma raža nonāk uz galda, tad mēs varam teikt, ka no tīruma raža nonāk katrā mājsaimniecībā, kur tā atrod savu pielietojumu.

🔎 Izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 10:00 līdz 18:00. Ieeja bez maksas.

Publicitātes attēls: Foto: Rīgas dome, f64. 14.07.2023. Lietišķās mākslas izstāde “Svētku atbalss Iļģuciemā”. Rīgas Kultūras centrs Iļģuciems, Rīga.

5. gaitā uz Langas upes stāvkrastiem – senā Daugavgrīvas klostera teritorijas lūkoties

Biedrība “Vecdaugavieši” un domubiedri savās gaitās izzinām savas apkaimes kultūrvēsturi un mūsdienu vaibstus. Tā kā esam no vietas, kur 13. gadsimtā glabājās Rīgas atslēgas, tad nevaram nedoties izpētīt senā Daugavgrīvas cisterciešu klostera teritorijas, kura robežas Daugavas labajā krastā gāja no Dūņupes ietekas Daugavā līdz Ķīšezeram, pa tā ziemeļu krastu līdz Langas upes iztekai un gar to līdz pat Gaujas ietekai jūrā.

Langas upes stāvkrastā vērosim ne tikai rudens krāsas, bet aplūkosim ierakumus, kas gan radušies no cita laikmeta un vēsturiskiem notikumiem, bet atklāj daudz interesantu faktu.

📌 Ceļā dosimies cauri Trīsciema mežam, bet 5. gaitai pulcēsimies 22. oktobrī pulksten 11:00 uz dzelzceļa stacijas Vecdaugava perona. Ieteicams apģērbties atbilstoši laika apstākļiem un līdzi paņemt karstu dzērienu atpūtas brīdim.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

🔹 Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Pie Benjamiņu nama atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas un tās pirmā kongresa, un, godinot šo vēsturisko notikumu, pirmdien, 9. oktobrī, pie Benjamiņu nama Kr. Barona ielā 12 tika atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne.

Plāksne izvietota pie Benjamiņu nama ēkas ieejas durvīm, jo Latvijas Trešās atmodas laikā 1988. gadā tieši šajā ēkā veidojās Tautas fronte un tajā norisinājās nozīmīgi notikumi, kuriem bija izšķiroša nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Uz plāksnes izvietots uzraksts: “1988. gada 29. jūlijā šai namā darbu sāka Latvijas Tautas frontes organizācijas komiteja. Te dzimusi Latvijas vēsturē lielākā un saliedētākā tautas kustība, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību.”

Piemiņas plāksnes atklāšanā ar savām atmiņām dalījās bijušie Latvijas Tautas frontes dibinātāji un dalībnieki – žurnālists un politiķis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, bijušie Latvijas Tautas frontes biedri un citi interesenti.

“1988. gadā 1. un 2. jūnijā izteiktā ideja par Tautas frontes dibināšanu attīstījās milzu ātrumā. Tomēr tā laika Centrālā vēlēšanu komisija nepieņēma pirmo dibināšanas manifestu, atbildot, ka Latvijā Tautas frontes nebūs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Tomēr cilvēki nerimās un 29. jūlijā Benjamiņu namā darbu uzsāka Tautas frontes organizācijas komiteja. Process bija sācies, tas kļuva neapturams. Nepilnu divu mēnešu laikā tā kļuva par 110 tūkstošu cilvēku lielu sabiedriski politisku organizāciju, kas Latvijas vēsturē vēl nebija bijusi un kura beigās izkaroja Latvijas neatkarību. Arī pirmajās dienās šeit, Benjamiņu namā, uzturējās Latvijas Tautas fronte un man, kā tās priekšsēdētājam, atmiņā ir palikušas vairākas spilgtas epizodes. Pirmkārt, garās rindas, kas šeit stāvēja, lai rakstītu iesniegumus par iestāšanos Tautas frontē. Otrkārt, šeit ieradās arī Lietuvas un Igaunijas Tautas kustību līderi un tas bija brīdis, kad mēs sapratām, ka visas trīs Baltijas valstis cīnīsies kopā. Šeit mēs sākām organizēt pirmo akciju un vākt parakstus pret PSRS konstitūcijas grozījumiem, kuri paredzēja vēl apgrūtināt jau tā neiespējamo izstāšanos no Padomju Savienības. Pie šī nama stāvēja milzu rinda, lai parakstītos un divu nedēļu laikā tika savākti 600 000 parakstu. Atklājot šo plāksni, kurai virsū ir vissvarīgākā informācija par šī nama zvaigžņu stundu Latvijas likteņa gados, es ārkārtīgi vēlētos, lai ikviens šo namu uzskatītu par svarīgu vietu Latvijas valsts vēsturē, lai mēs ejot garām šeit atcerētos, ka bez tā laika notikumiem, brīvās Eiropas Savienības un NATO, Latvijas valsts šodien nebūtu. Paldies Rīgas domei, ka šī plāksne atradīsies šeit pie bijušā Rakstnieku savienības nama.”

atmiņās dalījās Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns

“ Benjamiņu namam ir īpaša vieta Latvijas vēsturē, jo tajā 1988.gada jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī pulcējās mūsu tautas aktīvākie un drosmīgākie cilvēki, kuri nebaidījās nostāties gaismas pusē pret padomju sasmakušo režīmu. Jauniem cilvēkiem šodien to pat grūti iedomāties, ka topošās Latvijas Tautas frontes biedru saraksti ar uzvārdiem, pases numuriem un adresēm faktiski bija gatavi apcietināmo un izsūtāmo saraksti, ja kompartijas režīms atkal atgrieztos pie stingrām represijām. Pēc Radošo savienību plēnuma 1. un 2.jūnijā sākās viļņošanās sabiedrībā. Cilvēki apsprieda noslēgumā pieņemto Rezolūciju. Klejoja arī lapiņas ar aicinājumu apvienoties Tautas frontē. Laikrakstos, radio, televīzijā notika diskusijas par plašas tautas kustības nepieciešamību, taču bija sajūta, ka netiekam uz priekšu. Bija skaidrs, ka ir nepieciešama vieta, kur cilvēkiem saņemt informāciju, tikties, apspriesties un apvienoties. Pēc tikšanās ar žurnālistiem Edvīnu Inkēnu un Ojāru Rubeni piedāvāju kustības koordinācijas centram Mākslinieku savienības konferenču zāli ar vienu telefonu. Apņēmos centru pieskatīt. Tas bija milzīgs process, kurš bija iespējams, pateicoties brīvprātīgajiem. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress satricināja Latviju. Nākamajā dienā pēc kongresa nama kāpnēs mani apturēja kāds vecāks vīrs. Viņš man pasniedza no vienlatnieka izgatavotu sudraba karotīti, teikdams: “Šo karotīti glabāju kā dāvanu savam mazdēlam, kad viņam iznāks pirmie zobiņi. Tagad to dāvinu Latvijai, jo beidzot Latvijai ir iznākuši zobi…”. Es priecājos, ka šodien, 35 gadus pēc Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, mēs iezīmējam ar piemiņas zīmi namu, kurā likti pamati Latvijas neatkarības atjaunošanai.”

Latvijas Tautas frontes līdzdibinātāja Sandra Kalniete

Velta Čebotarenoka, Latvijas Tautas frontes Jūrmalas nodaļas dibinātāja, atceroties tā laika notikumus, pieminēja:

“Pirms Tautas frontes izveidošanas Rakstniecības mājā bieži gāju uz dzeju vakariem, uz tikšanos ar Čaklo, Ziedoni un Vācieti un jau tad, šis nams man kļuva kā tāda svētā vieta. Pirmoreiz atnākot uz Tautas fronti, kāpjot pa kāpnēm, es biju stipri samulsusi un satraukusies, jo mani bija deleģējusi Jūrmalā tikko izveidotā Tautas fronte. Satiku Sandru Kalnieti, Daini Īvānu un šī māja arī man lēnām kļuva par ierastu vietu – jo vairāk braucu, jo vairāk pieradu. Mēs runājām un strīdējāmies par garumzīmēm, vārdu stilu, bet nekad nestrīdējāmies par būtību, un tas bija ļoti svarīgi. Šis nams ir kā svētvieta, un es Latvijas vēsturē to redzu kā cēlu vietu. Es lepojos ar Tautas fronti, es lepojos, ka es tur biju. Man Tautas fronte ir kā liels cēls, skaists, krāsains putns, kas zem saviem spārniem paņēma tūkstošus – mūs tautfrontiešus un arī nacionālās neatkarības kustības dalībniekus “Helsinki”. Tā visus mūs sakļāva, sasildīja, iedrošināja gan ar drosmi, gan ar prātu, lai mēs tālāk dzīvotu neatkarīga skaistā Latvijā, ar kuru es lepojos.”

“Tā ir īpaša privilēģija – man kā jaunās paaudzes politiķim klātienē pateikties par drosmi un paveikto saviem priekšgājējiem, kuru darbi ir bijuši patiesi vēsturiski. Latvijas Tautas fronte kā Latvijas Trešās Atmodas dzinējspēks panāca pašu dārgāko, kas tautai var būt – savu brīvu, neatkarīgu valsti. Vēlākos gados ar daudzu Tautas frontes politiķu tiešu līdzdarbošanos Latvija tika nostiprināta par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Savukārt manas paaudzes politiķu uzdevums ir turpināt gādāt par mūsu Latviju – stipru, eiropeisku, drošu valsti. Jaunatklātā piemiņas plāksne pie leģendārā Benjamiņu nama lai kalpo par apliecinājumu, ka mēs vienmēr atceramies Latvijas Tautas frontes pirmssākumus, tās sasniegumus, novērtējam tautfrontiešu drosmi cīnīties par brīvu Latviju un ar atbildību turpinām strādāt un kalpot Latvijai.”

uzsverot piemiņas plāksnes nozīmīgumu teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

🔎 Vairāk foto no pasākuma skatāmi – ŠEIT

Sveiks Rīgas amatiermākslas kolektīvus par augstiem sasniegumiem Dziesmu un Deju svētkos

Sestdien, 30. septembrī, plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī svinīgā apbalvošanā tiks sveikti Rīgas amatiermākslas kolektīvi par izciliem sasniegumiem XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos.

📌 Pasākumā tiks sumināti 43 Rīgas amatiermākslas kolektīvi, kas ieguvuši izcilus rezultātus Latvijas Nacionālā kultūras centra organizēto XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku konkursu finālos koru, tautas deju kolektīvu, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas ansambļu, vokālo ansambļu un mazākumtautību kolektīvu nozarēs:

  • septiņas XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Lielās balvas;
  • trīspadsmit 1. vietas;
  • divpadsmit 2.vietas;
  • vienpadsmit 3.vietas.

Sveikšanas pasākumā ir aicināti piedalīties un paldies tiks teikts visiem 377 Rīgas amatiermākslas kolektīviem, kurus svētkos pārstāvēja 11 753 dalībnieki, kā arī kultūras centru un apvienību, izglītības un interešu izglītības iestāžu, Rīgas domes struktūrvienību pārstāvjiem, kas dažādos veidos bija iesaistīti svētku norisē. Dziesmu un Deju svētkos kopā no Latvijas piedalījās 1835 kolektīvi, tāpēc Rīgas dome pasākumā vēlas teikt milzīgu paldies arī Rīgas pašvaldības 49 izglītības un vienai interešu izglītības iestādei, kas nodrošināja savas viesmīlīgās telpas, izmitinot pie sevis dalībniekus no visas Latvijas.

Balvas Dziesmu un Deju svētku laureātiem par iegūtajām augstajām vietām svētkos pasniegs Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina un Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Kultūras pārvaldes priekšniece, direktora vietniece Baiba Šmite.

Pasākuma otrajā daļā paredzēta koncertprogramma “Raimonds Pauls, Dziesmas bez vārdiem”. To veido 12 Raimonda Paula skaņdarbi, kuriem aranžijas veicis britu mūziķis Kalums Au. Koncertā piedalīsies komponists un pianists Raimonds Pauls, kontrabasists Toms Pošs, bundzinieks Māris Briežkalns, orķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā.

Pasākumu vadīs un par lielisku atmosfēru rūpēsies aktieris Andris Bulis.

Rīgas dome amatiermākslas kolektīviem par augstajiem sasniegumiem Dziesmu un Deju svētkos piešķīrusi naudas balvas, lai kolektīvi turpinātu sevi attīstīt radošās izpausmēs.

Kopējais balvu fonds ir 140 000 eiro.