Arhīvs birkai: Kultūra

Pirmās Grīziņkalna apkaimes svētku svinības paredzētas 19. augustā visas dienas garumā, Vārnu ielā!

▪️ Par svinīgu un jautru noskaņojumu svētku dienā rūpēsies grīziņkalnietis Jānis Romanovskis.

▪️ Svētku dienā Vārnu ielā būs bagātīgs klāsts ar ēdinātājiem visām gastronomiskajām gaumēm. Būs vegāniskas picas, dažādi otrie ēdieni, saldajā būs virtuļi un krepes, dzersim kvalitatīvu kafiju, kombuču, Teikā darinātu alu un kvasu no mobilās mucas.

▪️ Pašdarinājumu tirdziņā varēs iegādāties skaistas lietas sev, mīļajiem un mājai.

Abos Vārnu ielas galos (pie Tallinas ielas un pie Alauksta ielas) būs MIKROMOBILITĀTES PUNKTI. Tajos būs iespējams novietot Bolt skrejriteņus un būs velostatīvi velosipēdu novietošanai.

SVĒTKU PROGRAMMA

🌿 Svētku centrālajā zonā – Vārnu un Laboratorijas ielu krustojumā
12.00 – Svētku atklāšana ar svinīgām un informatīvām uzrunām
12.15 – Rīgas cirka skolas priekšnesums
12.30 – Laikmetīgās dejas kompānija SIXTH
Ramona Levane un Edvards Kurmiņš ‘Make me company’
Darja Turčenko ‘Viss un nekas’
Vladimirs Goršantovs ‘Es arī esmu Latvija’
13.30 – Rīgas cirka skolas priekšnesums
14.00 – Klejojošā izrāde visai ģimenei ‘Hamoka Komūna’
15.15 – Rīgas cirka skolas priekšnesums
15.30 – Mūziku liek dj Arturs Pudāns no Vārnu ielas
17.00 – Diskusija ar publikas iesaisti ‘Kas aktuāls Grīziņkalnā’
18.00 – Uzstājas grīziņkalnietis un multiinstrumentālists Oskars Jansons
19.00 – Muzikāli dinamiska performane ar improvizācijas elementiem. Pianists Ēvalds Lazarevičs un dejotāja Olga Žitluhina.
20.00 – Dejas ar dj Arturs Pudāns

🌿 Pasākumi Vārnu ielā
12.00 – 20.00 – TET aktivitāšu zona
12.00 – 20.00 – Mazo vārnēnu zona
12.00 – 18.00 – Apskatei atvērta bijusī veikala telpa Vārnu ielā 8, kur filmēti kardi no spēlfilmas ‘Bille’
12.00 – 15.00 – Luste” sietspiedes darbnīca
12.00 – 16.00 – Bērnu mantu maiņa
15.00 – 17.00 – Kravas velo saiets

🌿 Pasākumi Grīziņkalna apkaimē
10.00 – 17.00 – “Grīziņkalna filiālbibiotēkai 100!” Alauksta iela 10. Simtgadei veltīta ekspozīcija.
15.00 – 16.30 – Ekskursija ‘Grīziņkalna republika’ ar Elīnu Drulli. Ekskursijas sākums J. Asara ielā 15, pie skulptūras “Ūdenszirgs”.
15.45 – 16.45 – “Ciemos pie mūžīgajiem studentiem. Vai mīti ir realitāte?” Fr! Vanenica C!Q! pagalms Artilērijas ielā 54. Četras Grīziņkalnā mītošās studentu un studenšu korporācijas aicina visus interesentus ielūkoties un iejusties korporāciju dzīves norisēs.
17.00 – 20.00 – “Koklēsim kopā Ziedoņdārzā!” Ziedoņdārzā tuvāk Sparģeļu ielai. Rīko “Kokļu mežs”.

Uz tikšanos Vārnu ielā 19.augustā no plkst.12.00!

Pasākumu rīko un organizē Grīziņkalna apkaimes biedrība.
Grīziņkalna apkaimes svētki tiek līdzfinansēti Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sestdien, 19. augustā, Torņakalna apkaimes svētki iecerēti kā plašs un tematiski daudzveidīgs notikums Arkādijas parkā, kas pulcē gan apkaimes iedzīvotājus gan viesus, piedāvā daudzšķautņainu programmu – izrādes, koncertus, radošās darbnīcas, ielu mūzikas priekšnesumus, kā arī diskusijas par aktuāliem jautājumiem apkaimes dzīvē. Torņakalnam izsenis ir savs raksturs, bagāta vēsture un īpaša aura. Apkaimes svētkos aicinām to novērtēt, izdzīvojot Torņakalna stāstus daudzveidīgā skatuves un parka teritorijas programmā.

🌿 SVĒTKU PROGRAMMA

  • Plkst. 12:00 – Izrāde bērniem “Māja zem varavīksnes”;
  • Plkst. 13:00 – Diskotēka “Torņakalna ceļojums” ar Ēriku Balodi, ziepju burbuļu šovu un pasaku tēliem;
  • Plkst. 15:00 – Torņakalna iluzionisma muzejs “Mystero” piedāvā: Iluzionistu Pecolli šovs ģimenēm “Brīnumi notiek”;
  • Plkst. 16:00 – Ielu priekšnesumu stunda parka teritorijā.

Horeogrāfes Kristīnes Brīniņas kustību un leļļu izrāde bērniem “Vai mēs esam tikušies agrāk?”
Ceremonijorķestra “Miers un Bērziņš” uzstāšanās.

  • Plkst. 17:00 – Latvijas Universitātes zinātņu mājas iemītnieku – Latvijas Universitātes folkloras draugu kopas “Dandari” uzstāšanās – danču stunda;
  • Plkst. 18:00 – Muzicē Laimis Rācenājs un Laura Amantova kvartets;
  • Plkst. 19:00 – Grupas “Oranžās brīvdienas” koncerts;
  • Plkst. 20:00 – Grupas “Rahu the fool” koncerts;
  • Plkst. 21:00 – Grupas “Gapoljeri” koncerts.

🌿 NORISES PARKA TERITORIJĀ

  • Plkst. 12:00–18:00 – Radošās darbnīcas un vēstures stāstu kafejnīca sadarbībā ar Pārdaugavas Bērnu un jauniešu centru “Altona”, ebru darbnīca, lielās koka spēles, koprades darbnīca kopā ar Pārdaugavas radošo centru – diskusijas, sarunas un stāsti.

Torņakalna apkaimes svētkos piedalās arī Āgenskalnā mītošais teātris “Dirty Deal Teatro”, piedāvājot svētkos noskatīties izrādi “Drama Queen”.

  • Plkst. 15.00 un 20.00 – “Dirty Deal Teatro” telpās Talsu ielā 1.

Izrādes dramaturģe un galvenās lomas atveidotāja ir Sofija Meļņikova no Ukrainas. Izrāde vēsta par to, kā pārdzīvot bēgļu gaitas, bailes, vientulību, neizdevušos mīlestību un astoņus gadus ilgu attiecību izjukšanu.
Izrāde ir balstīta autores atmiņās un stāsta par to, kā Rīgā viņa atrada sevi.
Izrāde ukraiņu un krievu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā. Bezmaksas ielūgumi pieejami “Biļešu paradīzes” tīklā.

Dalība svētkos bez maksas.

📸 Pasākuma laikā iespējama fotogrāfēšana un filmēšana.

🌿 Visu Rīgas vasaras programmu meklē: https://vasara.riga.lv/

Jau šodien, 17. augustā, Grīziņkalna parkā gaidāms kino vakars Grīziņkalna apkaimes svētku ietvaros. Pasākuma laikā bez maksas būs iespējams noskatīties divas Grīziņkalnā tapušas filmas – “Vārnu ielas republika” un “Bille”.

Grīziņkalna apkaimes biedrība ielūdz uz Kino vakaru Grīziņkalnā, kurā tiks izrādītas divas Grīziņkalnā tapušas kinofilmas – Andas Neretnieces “Vārnu ielas republika” (1970) un Ināras Kolmanes “Bille” (2018). Pasākuma atklāšana paredzēta no plkst. 20:00 ar kinokritiķes Dārtas Ceriņas ievadvārdiem, savukārt plkst. 20:30 sāksies filma “Vārnu ielas republika”, kam plkst. 22:00 sekos kinofilma “Bille”.

Pasākuma laikā sanākušajiem būs iespējams baudīt gardumus, ko piedāvās vietējie Grīziņkalna uzņēmēji – gardas picas piedāvās Artilērijas ielā mītošā ceptuve “Čau”, bet par popkornu parūpēsies “Vārnu ielas republika” no Laboratorijas ielas. Organizatori aicina pasākuma apmeklētājus līdzi ņemt pledus un pakājiņus, kas skatīšanās pieredzi parka zālienā padarīs patīkamāku.

Kino vakars Grīziņkalna parkā notiek Grīziņkalna apkaimes svētku ietvaros, ko līdzfinansē Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sestdien, 19. augustā, visas dienas garumā Vārnu ielā un citur Grīziņkalnā notiks pirmie Grīziņkalna apkaimes svētki. Līdzās laikmetīgajai dejai, cirkam, mūziķu un mākslinieku performancēm, dažādām aktivitātēm bērniem, notiks arī Kravas velo saiets, darbosies skolas preču Mantu maiņa, darinājumu tirdziņš un ēdināšanas zona. Aktivitātes paredzētas ne tikai Vārnu ielā, bet visā Grīziņkalnā.

🌿 Ar svētku uzrunu plkst. 12:00, Vārnu ielā, sestdien, 19. augustā, tiks atklāti pirmie Grīziņkalna apkaimes svētki. Līdz pat vakaram svētku ielā sanākušos priecēs Rīgas cirka skola, laikmetīgās dejas kompānija “SIXTH”, izrāde visai ģimenei “Hamoka Komūna”, uzstāsies dīdžejs Artūrs Pudāns, multiinstrumentālists Oskars Jansons, bet vakarpusē muzikālā performancē ar improvizācijas elementiem uzstāsies pianists Ēvalds Lazarevičs un dejotāja Olga Žitluhina.

🌿 Līdzās svētku skatuvei paredzētas arī aktivitātes bērniem, Tet aktivitāšu zona, apskatei būs atvērta telpa Vārnu ielā 8, kurā filmēti kadri no spēlfilmas “Bille”, darbosies “Luste” sietspiedes darbnīca, un notiks Bērnu mantu maiņa ar iespēju apmaiņas ceļā atdot un iegūt skolas un pirmsskolas preces, gatavojoties septembrim. Kravas velosipēdu entuziastus grīziņkalnieši no plkst. 15:00 līdz 17:00 aicina uz Kravas velo saietu. Visu dienu svētku ielā darbosies arī darinājumu tirdziņš un ēdināšanas zona – sanākušie varēs baudīt gardas maltītes un baudīt atspirdzinošus dzērienus.

🌿 Svētku norises paredzētas arī citur Grīziņkalnā – visu dienu Grīziņkalna filiālbibliotēkā, Alauksta ielā 10, būs iespējams aplūkot bibliotēkas simtgadei veltītu ekspozīciju, plkst. 15:00 pie slavenās skulptūras “Ūdenszirgs”, Jāņa Asara ielā 15, sāksies ekskursija “Grīziņkalna republika” ar Elīnu Drulli, bet pēcpusdienā no plkst. 15.45 četras Grīziņkalnā mītošas studentu un studenšu korporācijas aicina ielūkoties korporāciju dzīvē, Artilērijas ielā 54. Tikmēr studija “Kokļu mežs” no plkst. 17:00 līdz 20:00 Ziedoņdārzā pie Sparģeļu ielas aicina uz pasākumu “Koklēsim kopā Ziedoņdārzā!”

Grīziņkalna apkaimes svētkus līdzfinansē Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Svētkus atbalsta arī Tet, tipogrāfija “Dobums”, Ikea, Croworking Space, Orkla, CleanR, Būvniecības ABC, Vedam, Bolt un Rīgas domes Satiksmes departaments.

19.augustā, plkst.18:30 radošajā kvartālā “Provodņiks” (Ganību dambī 63) norisināsies dzejas lasījumu pasākums “Tetrakis Legomenon” dzejnieku Jāņa Elsberga, Kristapa Vecgrāvja, Vasilija Karasjova un Kristiāna Iesalnieka izpildījumā.

Šo sestdien dzejas entuziasti, līdz šim neatklāto pilsētvides vietu meklētāji un pārējie interesenti ir aicināti apmeklēt dzejas lasījumu pasākumu “Tetrakis legomenon”, kas no sengrieķu valodas nozīmē – kaut kas, kas ir izteikts tikai četras reizes. Lasījumos piedalīsies dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs Jānis Elsbergs, dzejnieks, atdzejotājs un redaktors Kristaps Vecgrāvis, dzejnieks, atdzejotājs un filozofs Vasilijs Karasjovs, kā arī dzejnieks, atdzejotājs un students Kristiāns Iesalnieks.

Dzejas lasījumi notiks bijušajā gumijas izstrādājumu rūpnīcā “Provodņik”, ko mēdz arī dēvēt par Sarkandaugavas pērli.

“Mīlu Sarkandaugavu. Esmu tur daudz staigājis. Pie Neibarta ciemojies. Tvaika 2 kā pacients ilgstoši uzturējies. Tā ir slimām un poētiskām dvēselēm labvēlīga vieta. Tā vismaz man šķiet.”

tā par pašu Sarkandaugavu saka dzejnieks Janis Elsbergs

Radošā kvartāla pārstāvji aicina apmeklēt dzejas lasījumu pasākumu “Tetrakis Legomenon” un reizē iepazīt daudzveidīgo Provodņika teritoriju un Sarkandaugavas apkaimi.

Pasākuma apmeklējums ir BEZ MAKSAS.

Multifunkcionālais, radošais kvartāls “Provodņiks” (Ganību dambis 63, Rīga) ir jauna kultūrvieta Sarkandaugavā. Kvartāla pārstāvji piedāvā kultūras, mākslas un citu nozaru entuziastiem realizēt radošos projektus vēsturiskajā industrialālajā vidē. Vairāk informācijas par kvartālu un sadarbības iespējām atrodama: mājaslapā, Facebook vai Instagram.

Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” ( Lidoņu ielā 27k-2 ) no 15. augusta skatāmas divas jaunas izstādes – Jeļenas Narbutes gleznu izstāde “Atbalss” un tautas lietišķās mākslas darbu izstāde “Veltījums”.

Kultūras centra “Iļģuciems” vestibilā – Jeļenas Narbutes gleznu izstāde “Atbalss”.

“Es uztveru pasauli caur sajūtām, kuras izpaužu ar krāsām un dažādām faktūrām. Tā rodas mani darbi – manu jūtu un emociju atspoguļojums mākslā. Darbiem izvēlos abstrakciju, jo tā ir daudzpusīga un neatkarīga. Tā nepieviļ, nevērtē pareizību, atsakās no rāmjiem un nosodījuma. Mani mākslas darbi ir manu domu un jūtu atbalss. Nododu tos jums … saredzēšanai, saklausīšanai, sajušanai. Svarīgi ir ne tikai dzirdēt, bet sadzirdēt, ne tikai just, bet sajust, ne tikai redzēt, bet ieraudzīt.
Manos darbos jūs sajutīsiet savas emocijas, savu atbalsi un savu stāstu. Līdzīgi kā skatoties spogulī, kas atspoguļo pilnības un nepilnības. Skatoties šajās abstrakcijās, jūs, iespējams, ieraudzīsiet vairāk nekā parastā spoguļattēlā, jo atspoguļosies jūsu prāts, sirds un dvēsele. Galvenais noteikums ir ļauties ieraudzītajam. Varbūt atklāsiet to, ko līdz šim vēl neesat atklājuši, jo galu galā viss, kas mūs virza uz priekšu vai tieši pretēji – bremzē, atrodas mūsos pašos. Saredziet mākslu, sajūtiet savas emocijas, sadzirdiet savu atbalsi un stāstu! Izpētiet, atklājiet savu iekšējo pasauli un izbaudiet tās noslēpumus!”

ta saka māksliniece par saviem darbiem.

Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” vitrīnā – tautas lietišķās mākslas darbu izstāde “Veltījums”.

Četru lietišķās mākslas studiju – Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” keramikas studijas “Ceplis”, audēju studijas “Austra”, Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” ādas izstrādājumu studijas “Vasa” un pinēju studijas “Plastika” kopējā darbu izstāde jau kļuvusi par vasaras noslēguma tradīciju. Izstādē apskatāmi lietišķās mākslas studiju jaunākie darbi.
Izstāde veidota Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” TLMS “Ceplis” mūžībā aizgājušās vadītājas Vijas Voses piemiņai, atceroties viņas iedibināto tradīciju kopā veidot izstādes un iedvesmoties vienam no otra darbiem.

Izstādes apskatāmas no 15. augusta līdz 1. oktobrim katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00. Ieeja bez maksas.

Trešdien, 16. augustā, plkst. 16.00 Lielajos kapos, teritorijā pie Klusās ielas, atklās 250 gadei veltītu vēsturisku fotoattēlu izstādi “Lielie kapi 250”.

Fotoizstādē ir izmantoti materiāli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” arhīva, privātpersonu arhīviem un Rīgas domes. Izstādes atklāšanā ar stāstījumu par izstādē eksponētām fotogrāfijām uzstāsies mākslas vēsturnieks un Lielo kapu zinātājs Gunārs Ārmanis.

“Izstāde ir mūsu vēlme stāstīt Lielo kapu stāstu arī tiem, kas nav līdz šim interesējušies par šo skaisto vietu un tās traģisko vēsturi. Ir cilvēki, kuri seko Lielo kapu atradumiem un pētījumiem, lasa, raksta un runā sociālajos tīklos un medijos. Mēs šoreiz vēlamies uzrunāt arī katru garāmgājēju, kam šī vieta ir tikai parks ar nesaprotamiem, seniem objektiem. Izstāde ir vēlme stāstīt mūsu stāstu visiem, modinot vēlmi saprast Lielo kapu dvēseli,”

saka Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja

“Lielie kap” ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Teritorijā starp Mēness, Miera, Kluso un Klijānu ielu atrodas Latvijai nozīmīgu cilvēku atdusas vietas, tajos saglabājušies augstvērtīgi arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gs. beigu – 20. gs. vidus raksturīgākos mākslas stilus. Kopumā Lielajos kapos atrodas 35 pieminekļi ar īpaši aizsargājamo statusu. Vēsturiski kapi šajā vietā sāka veidoties 18. gadsimta beigās, kad Krievijas impērijā plosījās mēris. 1772. gada decembrī imperatore Katrīna II izdeva ukazu, ar kuru aizliedza mirušos apbedīt pilsētas teritorijā. Lielos kapus iesvētīja un lietošanai nodeva 1773. gada 7. maijā.

Nozīmīgs kapu attīstībā bija 1823. gadā dārznieka Johana Hermaņa Cigras izstrādātais pilsētas kapu plānojums klasicisma stilā. 19. gadsimta laikā kapsētas teritoriju vairākkārtīgi paplašināja. Tolaik kapu kopējā platība bija 36,60 hektāri.
Kopš 20. gadsimta sākuma Lielajos kapos jaunas kapavietas vairs neierādīja. Apbedījumus turpināja tikai esošajos ģimeņu kapos. Ievērojamu ietekmi uz Lielajiem kapiem atstāja 1939. gada baltvāciešu emigrācija, kā ari daudzu turīgo latviešu, krievu u.c. rīdzinieku dzimtu locekļu došanās bēgļu gaitās 1944. gadā.

20. gadsimta 70. gados uzsāka Lielo kapu memoriālā parka izveidi, bet šo projektu tā arī nepabeidza. Izveidošanas laikā lielāko daļu kapu pieminekļu demolēja un vairākus pārvietoja uz kapsētas vecāko daļu. Lielajos kapos uzstādīti mākslinieciski augstvērtīgi pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta vidus raksturīgākos mākslas stilus.

Mūsdienās Lielo kapu teritoriju 28,6 hektāru platībā apsaimnieko “Rīgas pieminekļu aģentūra” un SIA “Rīgas meži”.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka muzejs sadarbībā ar Aleksandra Čaka biedrību aicina pieteikt pretendentus Aleksandra Čaka balvai divās nominācijās par devumu aizvadītajos divos gados:

  • par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, grāmatniecībā, dizainā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā
  • par nozīmīgu veikumu Aleksandra Čaka daiļrades izpētē, saglabāšanā, popularizēšanā vai tulkošanā.

Aleksandra Čaka balva pirmo reizi tika pasniegta 2001. gadā – dzejnieka 100. dzimšanas dienā. Reizi divos gados balvas tiek pasniegtas par ieguldījumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī Rīgas pilsētas tēla mākslinieciski augstvērtīgā interpretējumā. Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa. Balvas pasniegšanas ceremonija pulcē interesentus un piesaista dzejnieka Aleksandra Čaka personības un daiļrades izzināšanai arvien jaunus cilvēkus.

Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki – dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieks Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova un citi.

Pieteikumus aicinām iesniegt, aizpildot pieteikuma veidlapu Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48 – 8 līdz 2023. gada 15. septembrim (ieskaitot).

Muzeja darbalaiks: otrdien – sestdien 11.00 – 17.00, svētdien, pirmdien – slēgts.

Tālrunis uzziņām 67105942 vai e-pasts: caks@riga.lv.

No 15. augusta līdz 15. septembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvāris 29) 2. stāva galerijā skatāma Ilzes Cērpiņas izstāde “Sieviete un mani putni”.

Ilze Cērpiņa beigusi Baltijas Starptautiskās akadēmijas Mākslas un vides dizaina nodaļu. Glezniecības pamatus mācījusies pie Birutas Stafeckas un Agnijas Ģērmanes. Ilzes gleznas ir ļoti krāšņas, spilgtas un sievišķīgas, un skatītājos rada patīkamas emocijas. Ilze uzskata, ka māksla ir mūsu garīgais ēdiens, un ja kāds apgalvo pretējo, tā ir ilūzija.

No paaudzes paaudzē, sieviete savā zemapziņā pārmanto zināšanas par to, kā tuvoties savam iekšējam spēkam, kā tikt galā ar sarežģītām dzīves situācijām un kā būt pašpietiekamai. Šīs zināšanas ielaužas mūsu apziņā, kad tās ir visvairāk nepieciešamas. Ne vienmēr mēs zinām cita cilvēka domas vai rīcības patieso cēloni, bet apzināmies, ka dzīvē nekas nav melns vai balts. Sievietes tēls un pati sieviete ir kultūras un vēsturiskās pieredzes mantojums par to, kāda loma tiek piešķirta sievietei.

Ar izstādi “Sieviete un mani putni” māksliniece vēlas Jūs iepazīstināt ar sievietes dažādo dabu, neskaitāmajām personības šķautnēm, pagātnes pieredzes ietekmi uz ikdienu un lietām, kas mūs veido par tādām sievietēm, kādas esam šodien.

2020. gadā Ilze uzsāka sadarbību ar Latvijas apģērbu zīmolu “R • MATCH design” un tā veidotāju Rūtu Staudžu. Dažus no Ilzes Cērpiņas darbiem ir iespējams iegādāties arī uz t-krekliem, džemperiem un kleitām, jo uz apģērbiem attēlotas mākslinieces gleznu reprodukcijas. Šīs vasaras sākumā sadarbībā ar “R • MATCH design” radīti arī satīna kimono ar elementiem no populārās gleznas “Frīda”.

Ieeja bez maksas.
Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no plkst. 10:00 līdz 20:00.

Papildu informācija: Līga Ploriņa, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” projektu vadītāja. E-pasts: liga.plorina@riga.lv

Šī gada 19. augustā plkst. 18:00 vecdaugaviešus un viņu draugus aicinām uz brīvdabas teatrālu uzvedumu “Ilgviļņi”, kas notiks Vecdaugavā, Airu ielā 71A.

Viencēlienā atspoguļota sadzīve pagājušā gadsimta 30. gados tuvākajās apkaimēs. Luga “Ilgviļņi” ir oriģināldarbs un radīta pēc mangaļsalieša Jāņa Labera stāsta motīviem (publicēts 1938. gadā) par jaunu cilvēku attiecībām, kuri dzīvo Vecdaugavā, Vecmīlgrāvī un Mangaļsalā un starp viņiem ir upe, kura jāpārvar… Luga ir komēdija, kurā iesaistīti dažādu paaudžu cilvēki.

Uzvedumā darbojas Vecdaugavas iedzīvotāji un viņu draugi no tuvākām un tālākām apkaimēm. Izrādes tapšanā tika iesaistīti teātra entuziasti, kuri nav profesionāli aktieri, bet vēlējās līdzdarboties un parādīt, ka arī Vecdaugavā var atklāt sevī aktiera dotības.

Stāsta autors Jānis Labers ir latviešu dzejnieks, rakstnieks, feļetonists, kas dzimis 1884. gada 26. jūnijā kokstrādnieka ģimenē. Jānis agrā jaunībā savas darba gaitas uzsācis kā zvejnieks, ostas un fabrikas strādnieks.

Ikdienā pieredzēto J. Labers atspoguļojis arī savos literārajos darbos, radot stāstus par zvejnieku un strādnieku ikdienu un savstarpējām attiecībām. J. Labera pirmā publikācija ir 1901. gadā D. Zeltiņa vadītajā ”Zobgaļu kalendārī” ar pseidonīmu Burbulis, bet savā turpmākajā daiļradē ir izmantojis arī pseidonīmus Valkirians vai Valkiriāns. Fakti par J. Labera dzīves nogali diemžēl nav zināmi.

Nākot uz izrādi, līdzi ņemiet paklājiņu, uz kā apsēsties, bet kopējai noskaņai būsim priecīgi, ja varēsiet apģērbt kādu garderobes piederumu, kas atgādinātu pagājušā gada trīsdesmitos gadus. Pēc izrādes padomā ir arī neliels pikniks, tādēļ arī tam varat sagatavoties.

Izrāde “Ilgviļņi” tapusi, pateicoties Biedrības ”Vecdaugavieši” īstenotajam projektam ”Vecdaugavā var atrast sevi”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja izrādē ir BEZ MAKSAS.