Arhīvs birkai: Kultūra

Jūlija noslēgumu aicina svinēt prieka mirkļu parkos – Vērmanes dārzā un Nordeķu parkā

, , , , , , ,

Bez apkaimes svētkiem Zolitūdē un Čiekurkalnā, šonedēļ gaidāmi arī vairāki pasākumi prieka mirkļu parkos. Kultūrtelpā “Strops” notiks arī zaļumballe Āgenskalnā, pasaules mūzikas festivāls “Porta”, tiks organizētas ekskursijas gidu pavadībā, šaha diena Kalnciema kvartālā un izskanēs dažādi koncerti.

LUCAVSALĀ – 26. jūlijā plkst. 17:00 – ekskursija – pārgājiens ar gidu.

Lucavsala – sala Daugavā, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pilna ar pamestām dārza būdiņām, pēc uzsāktas labiekārtošanas ir kļuvusi par iecienītu atpūtas un peldēšanās vietu Rīgā. Tur tiek rīkoti arī dažādi kultūras notikumi. Lucavsalas atpūtas parks pulcina bērnus, aktīvā dzīvesveida piekritējus un rīdziniekus, kuri vēlas izbraukt pie dabas, vienlaikus paliekot pilsētas centra tuvumā. Pārgājienu vadīs ceļotājs, vēsturnieks un pieredzes bagāts Latvijas vides aizsardzības kustības dalībnieks Aivars Jakovičs no projekta “Zaļie pārgājieni”. “Zaļie pārgājieni” ir biedrības “VAK Mantojums” projekts ekotūrisma (vides tūrisma) popularizēšanai.

PĻAVNIEKU ZAĻAJĀ BIRZĪ (Andreja Saharova ielā 30) – 26. jūlijā plkst. 19:00 – dziesminieka Kārļa Kazāka koncerts.

Vasaras kultūrtelpā “Strops” viesosies mūzikas autors un tautas iemīļots dziesminieks Kārlis Kazāks ar akustisku vasaras koncertu. Mūziķis koncertā izpildīs savas oriģināldziesmas.

“Tā ir īpaša sajūta – satikt klausītājus it kā ikdienišķā vidē, kaut kur starp daudzstāvu mājām un automašīnām, pēc ikdienas darbiem un pa ceļam uz mājām. Dziesmas te skan citādi.”

saka Kārlis Kazāks par gaidāmo koncertu

Kuras dziesmas pieteiksies izskanēt, arī pats mūziķis uzzinās tikai mirklī, kad satiks Tevi kādā no Rīgas “Stropiem”.

VĒRMANES DĀRZĀ – 27. jūlijā plkst 19:00 – tiek piedāvāta īpaši bērnu auditorijai veidota koncertprogramma, kuras pamatā ir populārāko latviešu animācijas un pilnmetrāžās filmu mūzika. Tajā skanēs jau par zelta klasiku kļuvušās Imanta Kalniņa dziesmas no tādām animācijas filmām kā “Zaķīšu pirtiņa”, “Zelta sietiņš” un ”Kabata”, Zigmara Liepiņa mūzika no cikla “Pasaciņas” un Imanta Zemzara mūzika no animācijas filmas “Fantadroms”. Izskanēs arī mūzika no spēlfilmas bērniem “Sprīdītis”.

Koncertprogrammu veidojuši un izpildīs jau citos tautā iemīļotos koncertos iepazītie mūziķi – Kristīne Pāže, Didzis Bardo, Rinalds Maksimovs un Krists Krūzkops. Paši mūziķi iejutīsies dažādos multfilmu tēlos. Programma veidota, lai tā būtu saistoša visai ģimenei. Koncerts būs lieliska iespēja iepazīties ar 20. gadsimta latviešu animācijas filmu mūzikas zelta klasiku.

NORDEĶU PARKĀ – 29. jūlijā plkst. 13:00 – prieka mirkļu parka programmas tēmas saistītas ar apkaimes iedzīvotāju stāstiem un to iemūžināšanu ar dokumentālā kino palīdzību. Notiks jauno fotogrāfu radīto apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana, fiksējot apkaimes šodienu. Māksliniece Ieva Putniņa aicinās koprades darbnīcā veidot jaunu vides mākslas objektu no lietām, kas iepriekšējos gados rotājuši Rīgas pilsētvidi.

Veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī savstarpēju iepazīšanos, brīvā gaisotnē norisināsies sarunas ar vietējiem apkaimes ikdienas ekspertiem. Pievakarē koncertu sniegs džeza dziedātājas Kristīnes Prauliņas trio un vēlāk notiks kino programma, kas atainos Iļģuciema vēsturi un šodienu. Vakaru Nordeķu parkā noslēgs Jaunā Rīgas teātra aktrises un režisores Elitas Kļaviņas dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”, kas tapusi sadarbībā starp Jaunā Rīgas teātra aktieriem un Iļģuciema cietuma ieslodzītajām, kā arī Katrīnas Tomašickas dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas” par senioru mīlestības meklējumiem.

PASĀKUMU PROGRAMMA

  • Plkst. 13.00-14.00 – Kustību aktivitāte
  • Plkst. 14.00-15.00 – Nordeķu apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana
  • Plkst. 15.00-18.00 – Mākslinieces Ievas Putniņas mākslas objektu pārstrādes darbnīca
  • Plkst. 15.00-18.00 – Svarīgi jautājumi. Sarunas ar apkaimes ekspertiem
  • Plkst. 19.00-20.00 – Kristīnes Prauliņas džeza trio koncerts
  • Plkst. 20.00-21.00 – Kinohronikas par Iļģuciema apkaimi ar kuratori Artu Vārpa
  • Plkst. 21.00-22.00 – Dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”
  • Plkst. 22.00-23.00 – Dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas”

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties – Šeit, vai sekot līdzi sociālo tīklu Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Ķengaragā norisināsies apkaimes svētki

Sestdien, 22. jūlijā, Ķengaraga parkā ( Maskavas iela 326 )norisināsies pirmie no desmit Rīgas apkaimju svētkiem šovasar, kuros visiem interesentiem būs iespēja baudīt plašu kultūras programmu, apkaimes izziņas aktivitātes un skanīgus koncertus.

Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti iesaistīties radošajās darbnīcās, apmeklēt apkaimju biedrību un uzņēmumu “kvartālu”, iepazīt apkaimi “izziņas kvartālā” un baudīt daudzveidīgus koncertus un teātra izrādes visas dienas garumā.

Radošās darbnīcas balstīsies uz izzināšanu, atklāšanu un jaunatklāšanu – būs iespējams izgatavot katram savu mūzikas instrumentu un rotaļlietu, apgleznot traukus, spēlēt minigolfu un citas sportiskas spēles, kā arī iepazīt loču amatu. Pasākumā varēs iepazīt dažādus uzņēmumus un organizācijas, kas darbojas Ķengaragā, kā arī apkaimes vēsturi un attīstības perspektīvas caur spēlēm, ekskursijām un QR kodiem.

SVĒTKU PROGRAMMA

• Plkst. 12:00 – Ķengaraga svētku kultūras programmas atklāšana ar muzikālu izrādi bērniem “Pasaku sargi”;
• Plkst. 14:00 – brīvdabas teātra izrāde “Lielais loms”;
• Plkst. 16:00 – uz skatuves kāps grupa “Dzels vilks”;
• Plkst. 18:00 – Ķengaraga ritmus varēs baudīt kopā ar grupu “Riga Reggae”;
• Plkst. 20:00 – sāksies grupas “Mother” koncerts;
• Plkst. 22:00 – sekos Žorža Siksnas un pavadošās grupas uzstāšanās.
Visas dienas garumā muzikālo priekšnesumu starplaikos uzstāsies pūtēju kvartets.

Šogad apkaimju svētki tiks svinēti plašāk nekā pērn – svētku koncerti, radošas un izzinošas aktivitātes norisināsies desmit Rīgas apkaimēs: Ķengaragā, Čiekurkalnā, Zolitūdē, Dreiliņkalnā, Ziepniekkalnā, Juglā, Torņakalnā, Centrā, kā arī Daugavgrīvas apkaimē, Brasā un Vecāķos.

Apkaimju svētki galvaspilsētā notiks līdz pat 26. augustam, nākamie gaidāmi 29. jūlijā Zolitūdē un Čiekurkalnā.

RĪGAS VASARAS UN KULTŪRAS PROGRAMMAS PASĀKUMI ŠONEDĒĻ

Rīgas drosmes un prieka vasaras kultūras programma rīdziniekus un pilsētas viesus šonedēļ priecēs ar dažādiem pasākumiem – skanēs koncerti un notiks radošās un mākslas darbnīcas.

Ceturtdien, 20. jūlijā:

  • Plkst. 14.00 – Brīvības laukumā un plkst. 16.00 Ķengaraga tirgū operas dīva Sonora Vaice un čellu trio “Melo-M” priecēs ar ekskluzīvu un elitāru koncertprogrammu.
  • • Plkst. 16:00 – pie ieejas Mežaparkā Meža prospekta un Kokneses prospekta krustojumā norisināsies muzikāli izklaidējošs un skaņu vitrāžu pilns muzikāls pasākums “Rīgas vitrāžas”, kurā uzstāsies pūtēju kvintets BRASS.EDU kopā ar sitaminstrumentālistu Normundu Evertu un akordeonistu Artūru Noviku.
  • • Plkst. 20:00 – Kultūrtelpā “Strops” Ķengaragā ar solo koncertu uzstāsies grupas “Dzelzs vilks” līderis Juris Kaukulis;
  • • Plkst. 20:00 – Vērmanes parkā muzicēs postfolkloras grupa “Iļģi” un Rīgas Danču klubs.
  • • Kalnciema kvartālā vakaru ieskandinās Mareks Ameriks (Jersika Records) ar savu labāko plašu izlasi, plkst. 21:00 uz skatuves kāps džeza apvienība “Lupa”.

Piektdien, 21. jūlijā:

  • Plkst. 18.00 – “Koprades vasara Āgenskalna tirgū” ietvaros norisināsies slāvu tautas dziedājumi un ukraiņu vakariņas, pasākums izcels slāvu tautu mantojumu un būs veltīts gan tradicionālajai kultūrai, gan dažādām mūsdienu kultūras izpausmēm.
  • • Plkst. 20:00 – Sporta pils dārzā trīs gadu koncertprogrammu noslēgs Latvijas Radio kora mākslinieki Sigvarda Kļavas vadībā. Programmā gregorisko dziedājumu mūzikas elementi, kas mīsies ar perkusionista Mika Čavarta improvizācijām un laikmetīgās vokālās mūzikas skaņām, kuras radījuši komponisti Džons Keidžs, Žibokle Martinaitīte, Arvo Perts un Santa Ratniece.

Sestdien, 22. jūlijā:

  • Plkst. 17:00 – Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas brīvdabas estrādē notiks lielo ziepju burbuļu šovs un Rīgas Doma kora skolas audzēkņu koncerts.

Svētdien, 23. jūlijā:

  • Plkst. 20.00 no Rīgas Rātsnama balkona rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs Rīgas Sakbutu konsorta koncerti.
  • (Vairis Nartišs – sakbuts, alpu rags; Kaspars Majors – sakbuts; Pēteris Vaickovskis – sakbuts; Kaspars Šmits – čimbaso).
  • Kopš 1998. gada Rīgas pilsētā neatņemama Kultūras sastāvdaļa ir bijusi Vecrīgas Torņu mūzika. Šī tradīcija ir aizgūta no viduslaikiem, kad Eiropas pilsētu rātsnamos dežurēja speciāli algoti pūšaminstrumentālisti.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/ , kā arī sekot līdzi Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Postfolkloras grupa “Iļģi” un Rīgas Danču klubs Vērmanes dārzā

Šodien, 20. jūlijā plkst. 20:00 Vērmanes dārzs jau otro reizi šovasar pārtaps par prieka mirkļu parku, ko nodrošinās postfolkloras grupa “Iļģi” un Rīgas Danču klubs.

Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un starptautisku atzinību guvusī pasaules mūzikas grupa “Iļģi” dibināta 1981. gadā un savu dzimšanas dienu svin 21. aprīlī. “Iļģu” mūzikā valdošais noskaņu spektrs uzplaukst no suģestējoša miera, kas dod spēku “likt bēdu zem akmens”, līdz nevaldāmam, dzirkstošam dzīvespriekam. Tie rada viens otru, papildina un uztur, tās ir divas viena no otras neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums – tā ir dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina “Iļģi” skaņu māksla.

Grupas “Iļģi” dalībnieki un dziesmu autori:

  • Ilga Reizniece – balss, vijole, kalimba, kokle, stabule, vargans;
  • Māris Muktupāvels – balss, kokles, dūdas, akordeons, stabule, radziņš, vargans;
  • Gatis Gaujenieks – balss, basģitāra, ģīga, mandolīna, ukulele;
  • Egons Kronbergs – ģitāra, basģitāra, bazuki;
  • Mārtiņš Linde – sitamie instrumenti, perkusijas.

Rīgas Danču klubs

Rīgas Danču kluba aizsākumi meklējami XX gs. 80-to gadu beigās, kad folkloras draugu kopa “Savieši” Veltas Lejas vadībā katru otro nedēļu vienu no saviem mēģinājumiem atvēlēja plašākai publikai.

Rīgas Danču klubs darbojas gan kā klubs, regulāri organizējot tradicionālo deju (danču) vakarus, brīvi pieejamus ikvienam interesentam, gan arī kā deju kopa, kas piedalās festivālos, pasākumos, izbraucienos, dejodami paši un māca dančus arī citiem.
Klubā galvenokārt dejo neapdarinātas, etnogrāfiskās jeb tradicionālās latviešu, lietuviešu, igauņu un citu kaimiņtautu dejas, kas nākušas no 19. gs. vidus – 20. gs. sākuma.
Danču kluba kodolu veido dažādu folkloras kopu dalībnieki un citi radoši cilvēki. Kluba pasākumus regulāri apmeklē vairāki simti cilvēku. Dančus spēlē labākie tautas deju muzikanti no folkloras kopām un tautas mūzikas kapelām. Lielākoties tiek izmantoti tradicionālie instrumenti – vijole, akordeons, basīte, cītara, mandolīna, bungas, dūdas, kokles, stabules, ermoņikas. Kopš 1996. gada Danču klubu vada Valdis Putniņš.

Koncerts 2 daļās, sākums 20.00.

Ar Rīgas vasaras kultūras programmas visiem pasākumiem var iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv.

Noslēdzies manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”

, , , , , ,

Noslēdzies izdevniecības “Jumava” un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra rīkotais manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkurss tika organizēts, lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām.

• Augstāko konkursa žūrijas vērtējumu ieguva Egila Ventera darbs “Šķirotavas stāsts” –profesionāli uzrakstīts darbs ar vienotu domu, labu valodu. Darbs, kas stāsta gan par pēckara notikumiem, gan par konkrētām apkaimes ainām, vietām un to vēsturi. To ir plānots izdot līdz 2023. gada beigām.

• 2. vietu konkursā ieguva darbs “Tuvais un tālais Jaunciems” (autore Līga Egle) – kultūrvēsturisks pētījums ar faktiem, kas saausts kopā ar reālistisku stāstu par cilvēku likteņiem;

• 3. vietu žūrija piešķīra darbam “Zudušais mantojums: 19.-20. gadsimta Sarkandaugavas stāsti” (autore Anastasija Smirnova) – labā valodā profesionāli uzrakstītai monogrāfijai.

2. un 3. vietas ieguvēju darbus plānots izdot 2024.gada pirmajā pusē.

Pavisam kopā no atsevišķiem autoriem, kā arī no apkaimju biedrībām tika saņemti deviņi manuskripti grāmatām par Jaunciema, Juglas, Sarkandaugavas, Maskavas forštates, Āgenskalna, Šķirotavas un Vecmīlgrāvja apkaimēm.

Klūgu pīšanas atvērtā nodarbība Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”

19. jūlijā plkst. 11.00 TLMS “Puduris” aicina uz klūgu pīšanas atvērto nodarbību Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu namā, Lidoņu ielā 27 k-2.

Meistardarbnīcas laikā būs iespēja iemācīties veidot pītus dārza dekorus – putnu barotavas no klūgām. Nodarbību vadīs Tautas lietišķās mākslas studijas “Puduris” ilggadējā meistare Irēna Iofina. Irēna, pēc izglītības floriste, ir viena no aktīvākajām klūdziņpinēju studijas dalībniecēm un izstāžu darbu veidotājām.
Interesentiem būs sagatavota arī pinumu paraugu izstāde, nodarbībā varēs uzzināt par materiālu sagatavošanu un citām ar klūdziņpīšanu saistītām niansēm.

Materiāli darbnīcai tiks nodrošināti. Iepriekšēja pieredze nav obligāta.

Ieeja bez maksas.

Papildu informācija:
Ingrīda Pērkone
Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” administratore
E-pasts: ingrida.perkone@riga.lv
Tālr. 26173474

Svinēsim vasaru kopā – Nordeķu parkā

Jau šajā sestdienā, 15. jūlijā, sākas Nordeķu prieka vasaras programma!

  • Nordeķu prieka mirkļu programmu atklās Intas Rukas izstāde “Pārdaugava”, kurā viņa iemūžinājusi Iļģuciema un Āgenskalna iedzīvotājus.
  • Atklāšanā notiks arī saruna ar fotogrāfi un viņas portretētajiem vietējiem cilvēkiem.
  • Dienas laikā norisināsies arī meistardarbnīca jaunajiem fotogrāfiem ar mērķi iemūžināt apkaimi un tās iedzīvotājus šodien, ko vadīs māksliniece Vika Eksta un kuras rezultāti būs skatāmi izstādē programmas turpmākajos notikumos.

Nāc, satiecies un iepazīsties!

Plašāka informācija: http://vasara.riga.lv

Ar krāšņiem koncertiem sākas Rīgas drosmes un prieka vasaras notikumi

Rīgas drosmes un prieka vasaras kultūras programma jūlijā un augustā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs ar dažādiem pasākumiem – skanēs koncerti, notiks radošās un mākslas darbnīcas un varēs izdejoties zaļumballē. Jau šonedēļ tiks atklāta parku kultūras programma, bet pēc nedēļas gaidāmi pirmie apkaimes svētki Ķengaragā, savukārt augustā notiks plašas Rīgas dzimšanas dienas svinības.

”Rīgas drosmes un prieka vasaras programma veidota tā, lai kultūras notikumi būtu pieejami visā pilsētā, lai tiem piemistu cilvēcisks mērogs un tie būtu orientēti uz piederības sajūtas veicināšanu savai apkaimei. Laikmetīgās kultūras norises akcentē gan konkrētās apkaimes vēsturi, gan veido tās identitāti. Tas ir iemesls, lai dotos ārā, satiktu kaimiņus, klausītos koncertus, līdzdarbotos, uzzinātu un izbaudītu – “Drosme un prieks dzimst, kur satiekamies!””

uzsver Rīgas drosmes un prieka vasaras radošā producente Līna Birzaka-Priekule no biedrības “Mākslas birojs”.

Rīgas drosmes un prieka vasara šogad izceļ katras apkaimes unikalitāti. Kultūras programmas grafiskajā dizainā simboliski iestrādātas katrai apkaimēm raksturīgās atpazīšanas zīmes – kā bijušais Zolitūdes hipodroms, Čiekurkalna ūdenstornis, Torņakalna tilti pār dzelzceļu, Daugavgrīvas Mīlestības saliņa vai Brasas Lielo kapu pavasara zilās puķītes. Rīga svin katras šīs vietas vēsturi un kultūru. Apkaimju simboli izvēlēti sadarbībā ar Apkaimju iedzīvotāju centriem un apkaimju biedrībām un to dizaina autors ir mākslinieks Valters Kalsers. Nordeķu parkā, Esplanādē un Torņakalnā izvietoti arī mākslinieka Miķeļa Mūrnieka veidotie krēsli un šūpuļtīkli, sniedzot apkaimju iedzīvotājiem iespēju iepazīties un pavadīt laiku sarunās Rīgas parkos.

PRIEKA MIRKĻU PARKU PROGRAMMA

Šī būs otrā vasara, kad Rīgas vasaras kultūras programmas ietvaros:
• Vērmanes dārzs pārtaps par Prieka mirkļu parku, kuru, sākot ar 13. jūliju, katru ceturtdienas vakaru piepildīs mūzika, prieks un dejas. Šīs vasaras koncertsezonu svinīgi atklās Raita Ašmaņa bigbends. Koncertā kā solisti bigbendam pievienosies Kristīne Prauliņa un Daumants Kalniņš. Koncertā varēs dzirdēt tādas populāras un zināmas dziesmas kā “Fly me to the moon”, “Moon river”, “New York”, “What a wonderful world”, “My way”, kā arī maestro Raimonda Paula dziesmas un skaņdarbus.

• 15. jūlijā Prieka mirkļu parku programmu Nordeķu parkā atklās Intas Rukas fotoizstāde “Pārdaugava”, kurā viņa iemūžinājusi Iļģuciema un Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus.

Atklāšanā notiks saruna ar fotogrāfi un viņas portretētajiem vietējiem cilvēkiem. Dienas laikā norisināsies meistardarbnīca jaunajiem fotogrāfiem ar mērķi iemūžināt apkaimi un tās iedzīvotājus šodien. To vadīs māksliniece Vika Eksta. Papildus norisināsies neformālas sarunas, ļaujot iepazīt vietējos “ikdienas ekspertus”, bet bērniem un jauniešiem būs pieejamas mākslas darbnīcas un sporta aktivitātes. Savukārt vakarā notiks poļu klavesīnista Staņislava Lopušanska koncerts ar Kuperēna, Skarlati un Baha ģimenes skaņdarbu atskaņojumiem. Mākslinieks piedāvā koncertu kā daļu no savas iniciatīvas, atbalstot Ukrainai pēc Krievijas brutālā iebrukuma tās teritorijā. Tam sekos Simonas Orinskas un BUTŌ Lab performance. Savukārt vakaru noslēgs Jēkaba Nīmaņa un “Jacob Noiman Festival band” koncerts.

10 APKAIMJU SVĒTKI

Šogad apkaimju svētkus svinēsim vēl plašāk nekā pērn – svētku dziesmas skanēs un dažādas aktivitātes norisināsies 10 apkaimēs:
• Ķengaragā;
• Čiekurkalnā;
• Zolitūdē;
• Dreiliņkalnā;
• Ziepniekkalnā;
• Juglā;
• Torņakalnā;
• Centrā;
• Daugavgrīvā;
• Bolderājā;
• Brasā;
• Vecāķos.

Pirmie apkaimju svētki gaidāmi jau 22. jūlijā Ķengaraga parkā, kur ikviens aicināts piedzīvot aizraujošu dienu, iesaistoties radošajās darbnīcās, apmeklējot apkaimju biedrību un uzņēmumu “kvartālu”, iepazīstot apkaimi “izziņas kvartālā” un baudot daudzveidīgus koncertus un teātra izrādes visas dienas garumā. Koncertprogrammu izgaismos grupa “Dzelzs vilks” un mūziķis Žoržs Siksna ar pavadošo sastāvu. Apkaimju svētki galvaspilsētā notiks līdz pat 26. augustam.

RĪGAS DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS

Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā šogad norisināsies 19. augustā. Plānots, ka svētkus 18. augusta vakarā ieskandinās pasākums un dronu šovs Lucavsalā, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents. Savukārt svētku dienā ikviens aicināts piedzīvot daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras programma Vecrīgā. Programmā gaidāma pašmāju un ārvalstu mākslinieku uzstāšanās, darbnīcas bērniem un ģimenēm. Svētku noskaņu radīt palīdzēs laikmetīgi scenogrāfiski risinājumi, piknika zonas, bet svētku noslēgumā izskanēs jaunradīta muzikāla programma veltīta Rīgas drosmes un prieka vasaras galvenajam vadmotīvam “Prieks un drosme dzimst, kur satiekamies!”.

Jau no jūnija vasaras kultūras programmu aktīvi papildina arī septiņas kultūrvietas “Stropi”:
• Pļavnieku Zaļajā birzī;
• Rīgas Centrālās bibliotēkas Lucavsalas pludmales lasītavā;
• Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā;
• Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas estrādē Āgenskalnā;
• Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas dārzā;
• Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā;
• Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas parkā Sarkandaugavā.
“Stropu” programmās izskan koncerti, notiek lekcijas un dažādas darbnīcas. Rīgas vasaras kultūras programmā ir iekļauti arī vairāki laikmetīgās kultūras pasākumi, kurus organizē Rīgas nevalstiskās organizācijas. Šie pasākumi Rīgas ielās, parkos un laukumos norisināsies līdz pat vasaras izskaņai – 31. augustam.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Esplanādē būs skatāmas Prado muzeja gleznu lielfotmāta reprodukcijas

Lai padarītu mākslas klasiskās vērtības pieejamākas sabiedrībai, no 12. jūlija līdz 14. augustam Rīgā, Esplanādes parkā būs apskatāmas gleznu lielformāta reprodukcijas no Prado muzeja Madridē.

Projektu realizē Spānijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Prado muzeju, kā arī ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iesaisti. Ar izstādes atklāšanu vienlaikus tiks atzīmēta Spānijas prezidentūra ES padomē, kas norisināsies 2023. gada otrajā pusgadā.

Prado pilsētvides projekts savas gaitas uzsāka 2015. gadā, kad gleznu reprodukcijas tika eksponētas vairāku Latīņamerikas valstu galvaspilsētu ielās, pateicoties tajās esošo Spānijas kultūras centru iniciatīvām, tādā veidā iznesot gleznas no Prado muzeja un padarot tās pieejamas publiskajā telpā. 2019. gadā, svinot muzeja otro simtgadi, šis projekts uzņēma jaunus apgriezienus, apceļojot dažādas pilsētas pašā Spānijas teritorijā. Uz Rīgu gleznu reprodukcijas atvestas no Igaunijas, kur tās pagājušajā gadā tika eksponētas Kadriorgas parkā.

Šo brīvdabas izstādi veido gleznu lielformāta reprodukcijas to oriģinālajā izmērā (mērogā 1:1), rūpīgi atlasot nozīmīgākos meistardarbus no Prado muzeja kolekcijas. Skatītājs var doties nelielā ceļojumā, gūstot hronoloģisku ieskatu par dažādajām glezniecības skolām, kuras veido Prado muzeja māksliniecisko panorāmu, sākot no 12. gadsimta līdz pat 20. gadsimta pašam sākumam, iepazīstot Spānijas un Eiropas vēsturi, kā arī vispārēju rietumu mākslas vēsturi caur spāņu, itāļu, flāmu, franču, vācu un holandiešu glezniecības lielmeistaru darbiem.

Rīgā būs skatāmi 50 darbi, kurus gleznojuši tādi lielmeistari kā Velaskess, Goija, El Greko, Ticiāns, Rubenss, Boss, Rembrants u.c., lielāko uzsvaru liekot uz Spānijas glezniecību, kas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl nav tik labi pazīstama.

Aleksandra Semjonova gleznu izstāde “Reālisma romantika”

RCB Ķengaraga filiālbibliotēkā (Maskavas ielā 271A) no 4. līdz 29.jūlijam apskatāma mākslinieka Aleksandra Semjonova gleznu izstāde “Reālisma romantika”.

Izstādes atklāšana 7.jūlijā plkst.15.00.

Aleksandrs Semjonovs dzimis Rīgā 1952.gadā. Pēc izglītības inženieris mehāniķis. Paralēli vidējās izglītības iegūšanai viņš apmeklēja mākslas skolu. Vēlāk mācījās patstāvīgi, kā arī meistarklasēs pie profesionāliem māksliniekiem.

Viņš sapņoja kļūt par arhitektu, bet liktenis iegrozījās savādāk. Brīvajā laikā nodarbojies ar keramiku, koka apstrādi, ar kalšanu, bet īpaša vieta viņa dzīvē ir gleznošanai. Pēdējos gados viņš rada eļļas gleznas. Savās gleznās attēlo kalnus, jūru, mežu, kā arī pilsētas ainavas – tās vietas un valstis, kuras viņš ir apmeklējis. A.Semjonovs apceļojis Eiropu, apmeklējis Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas valstis. Viņa darbi atrodas arī privātkolekcijās Latvijā, Slovākijā, Krievijā, Armēnijā, Izraēlā, Vācijā, Francijā, Dānijā, Somijā, Kanādā un ASV.

Esiet gaidīti bibliotēkas darba laikā: O: 11.00-19.00, T, C, Pk: 10.00-18.00, S: 10.00-17.00, Sv, P: slēgts

Kontaktinformācija: tālr. 67105992, e-pasts: rcb.kengarags@riga.lv

Ieskats mākslinieka gleznu izstādē

Iegriežot stilizēto 3D tautastērpa svārku instalāciju, Esplanādes parkā atklāj Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstādi

Esplanādes parkā, 3. jūlijā, notika XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku (turpmāk – Svētki) goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstādes atklāšana. Izstādē tika izvietoti vairāk nekā 60 personību portreti, kuri savu dzīvi ir veltījuši Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma cildināšanai, veidošanai un attīstībai. Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās arī Kultūras ministrs Nauris Puntulis un XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova. Turklāt izstādes atklāšanā varēja sastapt arī Svētku virsvadītājus un virsdiriģentus. Izstādi veidoja tirdzniecības centrs “Spice” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

“Kopš pirmajiem Dziesmu un Deju svētkiem tieši izcilu personību spēks un starojums ir bijis noteicošais, lai Svētki 150 gadu laikā būtu tādi, kādi tie ir šodien. Svētkos mēs šīs personības – mūsu virsvadītājus un virsdiriģentus – cildinām un atceramies, bet ne vienmēr mēs novērtējam un zinām viņu darbu, kas tiek ieguldīts Dziesmu un Deju svētku tapšanā. Pateicoties tirdzniecības centram ’’Spice’’ tapusi Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde, atgādinot sev un visai sabiedrībai par šo personību devumu. Novērtēsim to un cieņa mūsu virsdiriģentiem un virsvadītājiem,”

atklāšanā pauž Nauris Puntulis, Kultūras ministrs.

Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par patriotiskām vērtībām, tādēļ, pateicoties Latvijas kultūrai nozīmīgām personībām, tika izveidota Dziesmu un Deju Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde. Svētku izstādi veido 65 virsdiriģentu, virsvadītāju un goda vadītāju portreti, kas cauri gadiem godinājuši Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi un vērtības. Visas Svētku nedēļas garumā izstādē būs iespējams iepazīties ar šīm izcilajām personībām, ne tikai foto veidā, bet to papildina arī katras personības neliels apraksts, iezīmējot viņu sniegto artavu svētku tapšanā. Savukārt, virsdiriģentus un goda virsdiriģentus, kā arī virsvadītājus un goda virsvadītājus fotoattēlos iemūžināja fotogrāfs Gatis Gierts.

“Šī izstāde ir tapusi pateicoties lieliskai sadarbībai. Visi diriģenti, kas ir redzami radītajā portretu izstādē, šobrīd ir klātesoši kopā ar saviem dalībniekiem pasākumu norises vietās gan Daugavas stadionā, gan Mežaparkā, gan arī Arēna Rīga. Prieks, ka ir tverti arī netradicionāli rakursi un neierasti mirkļi, kas ļauj dzīvākā, patiesākā un vienkāršākā kontekstā paskatīties uz viņu dažkārt nenopietno un cilvēcisko pusi.”

Daina Markova, XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore

Svētku portretu izstādi un Esplanādes parka teritoriju papildina vēl viens iespaidīgs objekts – stilizēta 3D tautastērpa svārku instalācija, kas apvieno četru kultūrvēsturisko novadu tautastērpu svārku rakstus. Tie, reaģējot uz garāmgājēju kustībām, katra apmeklētāja priekam savērpsies virpulī. Atklāšanas pasākuma laikā stilizētie 3D tautastērpa svārki piedzīvoja savu pirmo svinīgo griezienu – jauniešu deju kolektīvs ’’Mārupe’’ ar brašiem deju soļiem iegrieza virpulī Latvijas novadu vienojošo tautastērpu svārku rakstu. Iespaidīgā instalācija vēl vairāk izceļ latviešu kultūrvēsturisko krāšņumu, aicinot ikvienu Svētku nedēļas laikā ļauties deju soļiem un iegriezt pašiem Vislatvijas tautastērpu svārkus.

Tirdzniecības centra “Spice” radītā Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde un tautastērpa svārku instalācija pievienojas citām kultūras un izklaides aktivitātēm, kas norisinās Svētku nedēļas laikā, sniedzot iespēju apmeklētājiem piedzīvot un apbrīnot bagātīgo latviešu kultūru, tās izpausmes un mantojumu.