Arhīvs birkai: Pilsētvide

Sākusies veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi

, , ,

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojuma līdz Nameja krastmalai un tās kopgarums būs 7,3 km. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Nameja krastmalu, pie Zunda kanāla, ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu, tādējādi veidojot savienojumu ar veloceļu, kas ved uz Babīti un Piņķiem. Savukārt Nameja krastmalā, atsevišķa projekta ietvaros, paredzēta jauna gājēju un veloinfrastruktūras tilta pār Zunda kanālu izbūve, līdz ar to nākotnē no Rīgas centra pa drošu un mūsdienīgu veloinfrastruktūŗu būs iespējams nokļūt līdz Ķīpsalai un tālāk līdz pat Babītei un Piņķiem. Tomēr jau šobrīd, pēc būvdarbu pabeigšanas, izbūvētais veloceļš veidos būtisku Pārdaugavas apkaimju savienojumu, savienojot Imantu, Dzirciemu, Zasulauku un Āgenskalnu.

Realizējot būvprojektu, daļā maršruta paredzēts izbūvēt jaunu veloinfrastruktūru un daļā – pārbūvēt esošo. Tāpat, lai nodrošinātu drošu krustojumu šķērsošanu, atsevišķos krustojumos veiks pārbūves darbus. Jaunā veloinfrastruktūra virzīsies pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Kandavas ielu, Daugavgrīvas ielu un Durbes ielu.

Atbilstoši projektam, plānots, ka aptuveni divu kilometru garumā – Dammes ielā, Anniņmuižas bulvārī un Jūrmalas gatvē izbūvēs velosipēdu ceļu. Gandrīz piecu kilometru garumā plānots izbūvēt gājēju ietvi un trīs metru platu veloceļu, kas atradīsies blakus viens otram un būs atdalīti ar slīpu apmali un atšķirīgu segumu. Savukārt Jūrmalas gatves posmā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam izbūvēs velo ielu. Velo ielā priekšroka visas ielas platumā būs velosipēdistiem, nodrošinot nepārtrauktu velosatiksmes maršrutu un saglabājot iespēju piekļūt teritorijai piegulošajiem īpašumiem.

Izbūvējot veloinfrastruktūru – uzlabojumi arī gājējiem

Projekta ietvaros atsevišķos krustojumos veiks pārbūves un satiksmes mierināšanas darbus, tādējādi būtiski uzlabojot gājēju drošību. Piemēram, Dammes un Slokas ielas krustojumā sašaurinās brauktuvi, krustojumu pacels ar ātrumvaļņa pieeju un izbūvēs jaunu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Dammes ielas krustojumā – samazinās joslu skaitu, izveidos drošības saliņu gājējiem un velobraucējiem, kā arī veidos paceltu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Bebru ielas krustojumu pārveidos par mazu rotācijas apli, samazinot joslu skaitu krustojuma zonā un nodrošinot brauktuves šķērsojumu ne vairāk kā pa vienu joslu. Tāpat uzlabojumi gaidāmi Anniņmuižas bulvāra, Jūrmalas gatves un Imantas 7. līnijas krustojumā – krustojumu aprīkojot ar luksoforiem, Jūrmalas gatves un Kurzemes prospekta krustojumā – krustojuma zonā sašaurinās joslas.

Būvprojekta risinājums ir veidots tā, lai maksimāli saglabātu esošo koku stādījumu. Koku ciršana paredzēta tikai gadījumos, ja nav iespējami citi alternatīvi risinājumi. Realizējot būvprojektu, plānots izcirst 256 kokus, no kuriem daudzi ir arī nokaltuši vai bojāti un nevērtīgi. Izcirsto koku vietā iestādīs 126 jaunus kokus, vairāk kā 3900 krūmus un vairāk kā 13 000 citus apstādījumus. Projekta ietvaros arī Slokas ielas koku alejā plānots nocirst 22 kokus, bet to vietā iestādīs vairāk nekā 20 jaunus kokus – dižstādus.

Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnēm. Tāpat atsevišķās atpūtas vietās būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija. Atpūtas vietas plānotas aptuveni 150 līdz 400m attālumā viena no otras.

Veloceļa vizualizācijas skatāmas –  ŠEIT.

Darbus veic piegādātāju apvienība “VIA un VIANOVA”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 13,2 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd pārējos divos maršrutos, virzienā Rīga – Ulbroka un virzienā Rīga – Ķekava turpinās aktīva būvniecība.

 

Rīgā krāšņi zied pilsētas pļavas

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties pludmalēs un pie strūklakām

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus vasaras karstajā laikā veldzēties peldvietās vai pie strūklakām, kā arī izmantot iespēju iegūt tīru dzeramo ūdeni brīvpieejas uzpildes vietās jeb tā dēvētajos brīvkrānos.

Peldvietas

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, kur izvietoti glābšanas posteņi, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Pēdējās veiktās analīzes liecina par labu ūdens kvalitāti visās peldvietās.

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka Rīgas jūras līča peldvietās norit darbi vēja postījumu novēršanā un var nebūt izmantojama daļa infrastruktūras.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – ŠEIT.

Strūklakas

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Visas strūklakas, kas atrodas “Rīgas mežu” apsaimniekošanā, šobrīd darbojas, un karstākajās dienās to stāvoklis tiek uzraudzīts pastiprināti. Katru dienu tiek veikts vizuāls strūklaku un baseinu ūdens kvalitātes novērtējums, savukārt piesārņojuma mērījumi tiek veikti vismaz reizi nedēļā.

Sezonas laikā strūklakas, kas izvietotas slēgtos jeb tā dēvētajos bradājamajos baseinos, tiek regulāri tīrītas. Tāpat uzņēmuma darbinieki operatīvi reaģē uz iedzīvotāju sniegto informāciju par iespējamu piesārņojumu kādā no objektiem. Šobrīd īpaši aktīva ir kļavu un liepu augļkopu krišana, kas var radīt iespaidu par baseinu piesārņojumu. Taču tas ir dabisks un īslaicīgs process, kas nerada apdraudējumu veselībai.

“Rīgas meži” aicina iedzīvotājus – īpaši ģimenes ar bērniem – atbildīgi izturēties pret strūklakām un bradājamajiem baseiniem. Lūgums nemest ūdenī svešķermeņus, piemēram, smiltis, un neļaut bērniem rotaļāties tajās ūdenstilpnēs, kurās redzams piesārņojums.

Līvu laukumā ir iedarbināti ūdens smidzinātāji. Tās ir nelielas strūklakas, kas paredzētas, lai ikviens varētu uz brīdi atvēsināties, ejot cauri Vecrīgai. Šādas pat strūklakas, ja būs nepieciešams, nākamnedēļ tiks uzstādītas arī Mežaparkā pie Dziesmusvētku estrādes.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Strūklaku klāstu plānots papildināt, pakāpeniski atjaunojot ar Kronvalda parkā esošo strūklaku “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” un Viesturdārza strūklaku.

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Rīgā patlaban ir gandrīz 40 dzeramā ūdens uzpildes vietas. Šogad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā. Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.

 

 

Aicina iedzīvotājus balsot par vides mākslas objektu Iļģuciemā

Noslēgusies pieteikšanās ideju konkursam “Vides mākslas objekts Iļģuciemā”, kurā kopumā saņemti 25 pieteikumi. Rīgas pašvaldība aicina līdz 1. augustam iepazīties ar darbiem un nobalsot par savu favorītu.

Aicinām visus rīdziniekus, bet jo īpaši Iļģuciema apkaimes iedzīvotājus, iepazīties ar darbiem un izdarīt izvēli nobalsojot par savu top 5 – ŠEIT.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

Izstrādājot skices iepriekš iedzīvotāju izvēlētajā lokācijā – Dagmāras un Slokas ielas krustojumā uz 300 kvadrātmetrus lielas saliņas, dalībnieki ir smēlušies iedvesmu no Iļģuciema vēsturiskās un rūpnieciskās attīstības, stikla fabrikas mantojuma, koka arhitektūras un būvelementiem, pilsētas dabas ainavām un lokālām leģendām. Starp iesniegtajiem darbiem sastopamas gan skulptūras un interaktīvi objekti, gan arī instalācijas un funkcionāli risinājumi.

Ideju konkursa uzvarētājus noteiks, apvienojot žūrijas balsojumu – 70% un publikas balsojumu – 30%. Trīs augstāko vērtējumu saņēmušie darbi saņems 500 eiro balvu, kā arī tiks izskatīti realizācijai. Kopējais mākslas darbu realizācijai paredzētais budžets ir 40 000 eiro, neskaitot labiekārtošanas un teritorijas pārbūves izmaksas.

Ideju konkursu rīko Rīgas pašvaldība. Konkursa norisi organizē un tehniski nodrošina ideju platforma “Tandeems”.

 

Portāls GEO RĪGA saņem starptautisko ESRI balvu par sasniegumiem ĢIS jomā

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls GEO RĪGA (georiga.lv) ir ieguvis starptautisku atzinību, saņemot pasaulē vadošā ĢIS programmatūras izstrādātāja Esri apbalvojumu par īpašiem sasniegumiem ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) jomā. Tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko piešķir ĢIS jomā pasaulē.

Saņemtais apbalvojums ir īpašs starptautisks novērtējums, kas apliecina portāla GEO RĪGA kvalitāti, stratēģisko redzējumu un tehnoloģisko izcilību. Portāls georiga.lv izcelts par inovatīvu ĢIS risinājumu pielietojumu, īpaši izceļoties vizualizācijā, sabiedrības iesaistē, datu apstrādes procesos vai starpnozaru sadarbībā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe pauž gandarījumu par saņemto apbalvojumu:

“Saņemtais apbalvojums ir liels atzinības apliecinājums par nozīmīgu ieguldījumu ĢIS tehnoloģiju pielietošanā. Šī balva ir nozīmīgs panākums ne tikai Rīgas pilsētai un tās digitālajai pārvaldībai, bet arī Latvijai kopumā kā uz datiem balstītas pārvaldības piemēram globālā mērogā. Tā vienlaikus ir arī atzinība visai komandai, kas attīsta GEO RĪGA portālu un īsteno risinājumus, kas uzlabo informācijas pieejamību, caurskatāmību un lietotāju pieredzi.”

“Apbalvojums ir liels stimuls motivēt komandu un citus kolēģus turpināt darbu un pētīt dažādās iespējas datu uzturēšanai un apstrādei, ko piedāvā gan vienkārši rīki, gan mākslīgā intelekta rīki un 3D tehnoloģijas, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu datu pieejamību mūsu klientiem. Liels prieks, ka Rīgā ģeotelpisko datu sagatavošanā ir iesaistīti augsta līmeņa speciālisti un daudzas pašvaldības iestādes un ģeotelpiskie dati ir kļuvuši par uzticamu palīgu ikdienas darba uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanā,”

atzīmē Gunta Grūbe, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes Ģeotelpisko datu aprites nodaļas vadītāja.

Esri, pasaulē vadošais ĢIS programmatūras izstrādātājs, ik gadu piešķir prestižo “Special Achievement in GIS” balvu organizācijām, kas izceļas ar izciliem, inovatīviem un sabiedrībai nozīmīgiem ĢIS risinājumiem. Apbalvojumu, ko pasniedz Esri dibinātājs Džeks Dāngermaņs, saņem tikai aptuveni 1% no vairāk nekā 100 000 Esri klientu visā pasaulē.

Laureātu paziņošana un apbalvošana notiek pasaulē lielākajā ĢIS profesionāļu konferencē Esri User Conference 2025 ietvaros, kas šogad norisinās no 15. līdz 19. jūlijam San Diego, Kalifornijā (ASV). Konference pulcē vairāk nekā 15 000 dalībnieku no vairāk nekā 130 valstīm.

Papildu informācija par konferenci un laureātiem pieejama – ŠEIT.

 

11 Rīgas apkaimēs izbūvēti 59 jauni ceļa ātrumvaļņi

, , , , , , , , , ,

Rīgas 11 apkaimēs noslēgusies aprīļa vidū sāktā ceļa ātrumvaļņu izbūve. Satiksmes mierināšanas nolūkos pilsētā kopumā izbūvēti 59 jauni ātrumvaļņi.

Ātrumvaļņi izbūvēti:

Bieriņos – 3;

Bolderājā – 5;

Bukultos – 2;

Dārzciemā – 2;

Dārziņos – 6;

Dzirciemā – 2;

Imantā – 14;

Mežaparkā – 11;

Purvciemā – 2;

Teikā – 10;

Vecdaugavā – 2.

Pašvaldība pavasarī informēja, ka Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, ir plānots izbūvēt divus ātrumvaļņus, tomēr tehnisku iemeslu dēļ šo ātrumvaļņu izbūvi plānots veikt līdz šī gada rudenim.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

📸 FOTO

 

Iedzīvotāji atjauno māju Rīgas vecpilsētas sirdī

Jūlija sākumā pēc fasādes atjaunošanas ekspluatācijā nodots nams Grēcinieku ielā 11. Sešstāvu dzīvojamo māju, kas ar savu apjomu ieskauj Svētā Pētera baznīcu, tās dzīvokļu īpašnieki atjaunoja ar pašvaldības finansiālu atbalstu. Atjaunošanas projekta vadītāja, SIA “Rīgas namu pārvaldnieka”, pieredzē šī ir līdz šim vērienīgākā vēsturiskās fasādes atjaunošana – 47 dzīvokļu lielajai mājai atjaunota visa 3798 m2 plašā fasāde.

“Esam priecīgi un lepni, ka nepadevāmies, ka spējām vienoties un atradām īstos vārdus, lai pārliecinātu šaubīgos. Un man ļoti gribētos, lai mūsu paveiktais kalpo par iedvesmu citiem – viss ir izdarāms arī tad, kad māja ir gandrīz 50 dzīvokļu īpašnieku kopīpašums!”

Mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Laura Geistarde-Šube

“Pabeidzot šādu lielu projektu, mēs vēl un vēlreiz sakām paldies aktīvajiem iedzīvotājiem! Tāpēc priecājos redzēt, ka šī aktivitāte arvien aug. Tā šovasar strādājam ar vēl astoņām vēsturiskajām fasādēm, un gatavojamies renovēt vairāk nekā 60 mājas, kas pieteikušās ALTUM finansējumam. ”

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes loceklis Mārtiņš Paurs

Nams Grēcinieku ielā 11 ir būtiska Vecrīgas ainavas sastāvdaļa. Lai arī ēka ir celta 1954. gadā, tās arhitekts Osvalds Tīlmanis ar arhitektūras detaļu palīdzību ir spējis to padarīt tuvāku vecpilsētas garam. Atjaunošanas projekta arhitekts Jānis Caunītis stāsta: “Fasādes apdarē izmantots plašs 16. līdz 18.gs. pirmās puses ēku fasāžu rotājumu arsenāls – stūru rustojums, starpdzegas, volūtas, profilētas logu apmales, grezni trīsstūrveida zelmiņi, kā arī izteikti stāvs divsīpņu jumts. Kā arhitektoniskās izteiksmes līdzeklis izmantots arī fasāžu kolorīts – uz monohromi tumšām plaknēm izcelti gaiši dekora elementi.”

Projekts tika īstenots divās kārtās, tā kopējais budžets bija 583 107 eiro, un no tiem pirmajai kārtai Rīgas pašvaldība piešķīra 15 495 eiro, savukārt otrajā kārtā māja ir pieteikta līdzfinansējumam 30 000 eiro apmērā, par ko pašvaldībai vēl jālemj.

Pēc dzīvokļu īpašnieku pasūtījuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vadībā fasādes atjaunošanas projektu īstenoja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, kas izstrādāja projektu un nodrošināja tā autoruzrauzību, SIA “FORMA 2”, kas nodrošināja būvuzraudzību, un SIA “Berga Fasādes”, kas veica atjaunošanas darbus.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” saviem pārvaldītajiem namiem piedāvā pilnu projekta vadības ciklu, tai skaitā palīdzot dibināt biedrību, piesaistīt projektētāju, slēgt visus nepieciešamos līgumus, piedalīties būvsapulcēs un gatavot noslēguma pārskatus. Tāpat namu pārvaldnieks palīdz pieteikties pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī iegūt bankas aizdevumu.

Pašvaldība nodrošina 50 % no fasādes remonta vai bīstamības novēršanas remontu izmaksām līdz pat 30 000 eiro apmērā vienai mājai. Pārējo izmaksu segšanai dzīvokļu īpašnieku kopība izmanto mājas uzkrājuma līdzekļus, kā arī ņem aizdevumu bankā.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.

Papildu informācija:
Inita Kabanova, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, tālr. +37128323460, e-pasts: inita.kabanova@rnparvaldnieks.lv

 

Dārziņos top moderns sporta un atpūtas laukums

Šonedēļ sākti būvdarbi projektā “Multifunkcionālā sporta un atpūtas laukuma labiekārtošana” Dārziņu ielā, kas tiek īstenots Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursa ietvaros. Projektu paredzēts pabeigt 2025. gada septembrī, labiekārtojot Dārziņos sporta un atpūtas laukumu apkaimes iedzīvotājiem.

Projekts tiek īstenots, kopīgi iesaistoties Dārziņu apkaimes iedzīvotājiem un vietējai Dārziņu iedzīvotāju biedrībai.

Projekts paredz modernizēt esošo basketbola laukumu Dārziņu apkaimē, ieklājot tajā FIBA (Starptautiskā Basketbola federācija) sertificētu basketbola laukuma segumu, kas nodrošina līdz pat 40% amortizāciju un ātru lietusūdens drenāžu. Laukuma segums būs gumijots un ērti montējams un demontējams, tā ilgtspēja ir vairāk kā desmit gadi. Tiks demontēti esošie nolietotie basketbola grozi un tiks uzstādīti jauni. Laukumu plānots no trijām pusēm norobežot ar divus metrus augstu žogu, savukārt groza pusē tas tiks paaugstināts līdz četriem metriem, izmantojot drošības tīklu.

Multifunkcionālajā sporta laukumā būs iespējams nodarboties arī ar volejbolu, futbolu un citiem sporta veidiem. Laukumā tiks iestrādātas īpašas kapsulas volejbola tīkla balstu uzstādīšanai. Gumijotais segums būs piemērots arī vingrošanas, aerobikas, dejas un citām aktīvajām nodarbībām.

Projektā plānots iegādāties arī nelielu konteineru inventāra glabāšanai, kurš estētiski tiks aizsegts ar koka dēlīšu aizslietni, paredzot vietu sezonāli izvietot arī biotualeti.

Pēc projekta īstenošanas paplašināsies arī iespējas dažādu kultūras un atpūtas pasākumu rīkošanai.

Projektēšanas un būvniecības darbus veic SIA “Sporta halle”. Projekta kopējās izmaksas ir 69 324 eiro ar PVN.

Vairāk par projektu – ŠEIT.

 

Pašvaldība īstenojusi energoefektivitāti paaugstinošus darbus Rīgas Basketbola skolas ēkā

Rīgas pašvaldība ir pabeigusi energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Rīgas Basketbola skolas ēkā Juglas ielā 16.

Rīgas basketbola skolas ēkai veikta fasādes, cokola un jumta siltināšana, kā arī nomainītas durvis un logi. Projekta ietvaros ir uzstādīti 106 saules paneļi elektroenerģijas ražošanai, kā arī izbūvēta jauna ventilācijas sistēma.

Projekts realizēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” ietvaros.

Projekta kopējās izmaksas ir 1 360 902 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 807 216 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 553 686 eiro.

Būvdarbus Juglas ielā 16, Rīgā veica uzņēmējs SIA “LC būve”. Būvuzraudzību objektā nodrošināja SIA “Mūsu uzraugs”.

Projektu “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Bērnu un jauniešu basketbola skolas “Rīga” ēkā Juglas ielā 16, Rīgā” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Rīgas pilsētvidē atgriežas vides instalācijas ar jaunām to interaktivitātes iespējām

Sākot ar šo nedēļu Rīgas pilsētvidē pakāpeniski atgriežas interaktīvie vides objekti, kurus Rīgas pašvaldība, sadarbībā ar Latvijas un starptautiskiem arhitektiem un māksliniekiem izstrādāja pērn. Atbilstoši ilgtspējīgas mākslas objektu labajai praksei, to izmantošana ir paredzēta vairāku gadu garumā, katru sezonu mainot un variējot objektu funkcionalitāti, vadošo ideju un atrašanās vietu. Starpposmos objektus ir iecerēts izrādīt citu Eiropas valstu lielpilsētās, kuras izrāda interesi par tiem.

“Vides instalācijas un mākslas objekti, kas veidoti ilgtspējīgi gan no materiālu viedokļa, gan no paša objekta idejas viedokļa, ir tas virziens, kurā redzam pilsētvides objektus un laikmetīgo mākslu Rīgā. Pērn radītie vides objekti ir veidoti funkcionāli, tos var piemērot dažādām Rīgas apkaimēm un izvietošanas vietām, kā arī “spēlēties” un pielāgot to idejisko vēstījumu. Objekti šogad ir tie paši, kas pērn, bet mainījies to saturs. Tāpat, ņemot vērā pērnā gada pieredzi, esam konsultējušies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un ražotājiem, lai novērstu objektu drošības riskus,”

par interaktīvo vides instalāciju atgriešanos Rīgas ārtelpā stāsta Rīgas domes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns.

Kā pirmais Rīgas ārtelpā, Daugavas krastā iepretī Vecrīgai no šodienas ir atgriezies mākslinieka Andra Eglīša un SIA “Savvaļa” tēlniecības objekts “Laika upes liecinieki”. Vides objektu šogad veido septiņas lielformāta skulptūras, kas rada ilūziju par arheoloģiskiem un no upes izskalotiem atradumiem. Šī iemesla dēļ skulptūras ir izvietotas gar Daugavas promenādi un katra no tām ir raksturīga Rīgas iedzīvotāju ikdienas lieta. Šeit redzams kallas zieds, pildspalva, grāmata, cirvis un konfektes, sakta, kūka “Vecrīga” un bundža.

Katrs no objektiem ir ar savu individuālu stāstu – piemēram, bundža aicina domāt par vides aizsardzību, bet grāmatas mērķis ir mudināt uz pašizpausmi. Skulptūru tapšanas procesā īpaša uzmanība pievērsta arī tam, lai interesentiem būtu iespēja mijiedarboties ar objektiem – piemēram, sēžot vai guļot uz tiem. Kā uzsver autors Andris Eglītis, interaktivitāte ir neatņemama šo mākslas darbu sastāvdaļa.

Skulptūras veidotas no ilgtspējīga materiāla – aerobetona, kas jaukts kopā ar dažādiem Latvijas zemes krāsu pigmentiem, iegūstot materiālu, kas vizuāli atgādina smilšakmens klinšu iezi. Šī vides instalācija no šodienas ir izbaudāma Daugavas krastā. Atšķirībā no pērnā gada, instalācijā atpūtas funkcijas tīklā ir nošķirtas no pašām skulptūrām. Rīgas iedzīvotāji un viesi ir aicināti izbaudīt mierīgu upesmalas dzīvi Rīgas pašā centrā, praktiski apdzīvojot šo instalāciju, atpūšoties un baudot mirkli.

Savukārt, jūlija beigās Doma laukumā atvērsies interaktīvā lasītava “Kopā pie Doma”, kas veltīta Latvijas iedzīvotāju lastītpriekam un mīlestībai pret literatūru. Instalāciju veidoja un pielāgoja šī gada koncepcijai Latvijas, Austrijas un Portugāles arhitektu apvienība “Lightfoot”. Interaktīvā lasītava veidota kā vieta, kur ikdienas steigā piestāt un baudīt grāmatu lasīšanu. Grāmatas vides instalācijai nodrošinās Latvijas Nacionālā bibliotēka, un līdz pat oktobra beigām šeit norisināsies grāmatu lasīšanas programma.

Pēdējais pilsētvidē uz ilgāku laika posmu atgriezīsies pērn Līvu laukumā izvietotais torņa formas “Paviljons”. Tas pilsētā atgriezīsies vasaras otrajā pusē, šoreiz kādā no Rīgas apkaimēm un tā atrašanās vieta tiks izziņota īsi pirms tam.

Visas trīs vides instalācijas, kas radītas pērn, šogad ir piedzīvojušas izmaiņas to funkcionalitātē vai atrašanās vietā, notikusi to apkope, papildināšana ar jauniem elementiem, sakārtošana un pilnveide drošības jautājumos. Atkārtotu instalāciju izmantošana padara objektus finansiāli ilgtspējīgus un ļauj tos transportēt un eksponēt citās pilsētās, popularizējot Rīgas vārdu starptautiski.

📸 FOTO