Arhīvs birkai: Pilsētvide

Izstrādās priekšlikumus Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 27. martā atbalstīja projektu, kura ietvaros tiks izstrādāti priekšlikumi efektīva un mūsdienu galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu vajadzībām atbilstoša galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai.

Mērķis ir pārplānot esošo maršrutu tīklu, lai padarītu Rīgas sabiedrisko transportu par konkurētspējīgu alternatīvu pārvietošanās veidu visām iedzīvotāju grupām, kā arī veicināt  sabiedriskā transporta integrāciju ar starppilsētu autobusu un dzelzceļa satiksmi, ņemot vērā, ka tuvāko 10 gadu laikā ir plānota vērienīga valsts piepilsētas dzelzceļa pārvadājumu modernizācija un paplašināšana. Ieguvēji būs gan esošie sabiedriskā transporta pasažieri, gan tie iedzīvotāji, kas pēc reformas varētu uzsāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Mazinoties privātajam autotransportam, uzlabosies gaisa kvalitāte Rīgā.

Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izvērtēšana un pārskatīšana nav veikta kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Trīsdesmit gadu laikā Rīgā ir notikusi deindustrializācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu dzīvojamo kvartālu un darījumu centru izveide, ievērojami pieaugusi automobilizācija. Covid-19 pandēmijas ietekmē ir ievērojami samazinājies Rīgā pārvadāto pasažieru skaits, kas ierobežo pašvaldības iespējas atjaunot iepriekšējo sabiedriskā transporta kustības intensitāti.

Projekta ietvaros līdz 2024. gada jūlijam tiks izvērtēts Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkls, izpētīta maršrutu tīkla veidošanas labā prakse citviet pasaulē, kā arī izstrādāti trīs attīstības scenāriji un viens references scenārijs galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformai un veikta scenāriju savstarpēja salīdzināšana. Balstoties uz veikto pētījumu, secīgi plānots izstrādāt rīcības plānu reformas ieviešanai. Projekta “Esošās situācijas analīze un scenāriju izstrāde Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas rīcības plānam” īstenošanai RD Pilsētas attīstības departamentam plānots atvēlēt Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļus 170 000 apmērā.

Rīgā šogad vieglāka āra kafejnīcu saskaņošana un jauna nodevas atlaide uzņēmējiem

Rīgā no 18. marta sākusies kafejnīcu pavasara un vasaras sezona. Šogad atvieglota kārtība, kāda uzņēmēji var saņemt atļaujas āra kafejnīcu darbībai, papildināts āra kafejnīcu tipveida risinājumu katalogs un mainījusies ielu tirdzniecības nodevas piemērošanas kārtība un tās piemērošanai noteiktās zonas.

Arī šogad ielu tirdzniecības atļauju iespējams saņemt atvieglotā kārtībā, bez projekta izstrādes un saskaņošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD), ja:

  • iepretim kafejnīcai, uz ietves, tiks izvietoti tikai vieglas konstrukcijas galdi un krēsli, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoši, puķu kastes un gāzes sildītāji;
  • āra kafejnīca tiks iekārtota atbilstoši tipveida risinājumiem.

Pērn, pirmajā vasarā pēc pandēmijas, apmēram puse vasaras kafejnīcu, kas tika izvietotas Rīgā, bija vai nu pašvaldības piedāvātie tipveida risinājumi, vai atvieglotā kārtībā uzstādāmie galdi un krēsli, kam nav nepieciešams saskaņot projekta dokumentāciju.

Turpmāk pieteikums ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, izvēloties izvietot tikai galdus un krēslus vai pašvaldības piedāvāto tipveida risinājumu, jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram (AIC). Pirms tam nav jādodas saņemt citu iestāžu saskaņojumu.

No 2023. gada 10. marta stājušies spēkā grozījumi pašvaldības nodevas par tirdzniecību publiskās vietās likmes piemērošanas kārtībā un zonu sadalījumā. No 2023. gada Rīgas pilsēta ir sadalīta trīs zonās, kuru robežas atbilst pilsētas apkaimju robežām. Zonu sadalījums noteikts atbilstoši tam, cik daudz āra kafejnīcu saskaņots katrā apkaimē iepriekšējā vasaras sezonā.

Noteiktas arī jaunas nodevu likmes, kas atkarīgas gan no zonas, gan izvēlētā āra kafejnīcas risinājuma. Atvieglotā kārtībā uzstādīto krēslu un galdu nodevas dienas likme tagad ir konstanta neatkarīgi no aizņemamās platības atbilstoši tam, kurā zonā tie uzstādīti.

Lai atbalstītu uzņēmējus, šogad tiek ieviestas arī ielu tirdzniecības nodevu atlaides. Tiem uzņēmējiem, kuru āra kafejnīcas pagājušajā vasarā vismaz 30 dienas pēc kārtas nevarēja strādāt pašvaldības veiktu ielu remontdarbu dēļ, šajā sezonā iespējams saņemt 50% atlaidi no āra tirdzniecības nodevas maksas.

Šogad arī papildināts PAD izstrādātais tipveida risinājumu katalogs. Šobrīd notiek darbs arī pie atbalsta programmas izstrādes, kas paredzēs līdzfinansējumu jaunu parkletu uzstādīšanai, ja uzņēmējs izvēlas pašvaldības tipveida risinājumu.

Vairāk informācijas par vasaras kafejnīcu saskaņošanu, nodevu apmēriem un pašvaldības izstrādātajiem tipveida risinājumiem riga.lv.

Rīgas ielu remontdarbu plānošanā talkā nāk mākslīgais intelekts

Lai precīzi plānotu ielu un ceļu remontus, atjaunošanu un uzturēšanu, Rīgā, kā pirmajā no Latvijas pilsētām, izmantota Skandināvijā radīta un plaši izmantota jaunākās paaudzes tehnoloģija – “Vaisala’s RoadAI” programma – kas ar mākslīgā intelekta palīdzību skenē ielas, lai noteiktu kuras ir labā vai apmierinošā stāvoklī, kuras nodilušas līdz sliktai vai kritiskai situācijai.  

2022. gadā Satiksmes departaments, izmantojot “Vaisala’s RoadAI”tehnoloģiju, kura Rīgā tika izmantota pirmo reiz, veica ielu skenēšanu. Iegūtie rezultāti liecina, ka aptuveni 200 kilometri asfaltēto ielu ir kritiskā stāvoklī. Rīgas asfaltēto ielu kopgarums ir ap 1000 kilometriem.

Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis atgādina, ka asfalta segumam, tāpat kā jebkurai lietai, ir savs kalpošanas ilgums: “Lai Rīgas ielu saimniecība būtu uzturēta labā stāvoklī un neveidotos bedres, vidēji reizi desmit gados asfalta segums būtu jānomaina. Kopš 2021. gada esam pastāvīgi palielinājuši finansējumu Rīgas ielu un ceļu infrastruktūrai, kas pirms tam uzturēta ar gaužām niecīgiem resursiem, tāpēc arī realitāte pilsētā ir tik skaudra. Mūsu pienākums ir sākt Rīgas ielu kapitālo remontu, tāpēc jau šogad pilsētas budžetā ielu un ceļu atjaunošanā ieguldīsim vairāk nekā 22 miljonus eiro. Mūsu absolūta prioritāte arī ir kāpināt finansējumu līdz tādam apjomam, kas ļauj turpmākajos gados ielu un ceļa asfalta seguma atjaunošanu padarīt par rutīnas lietu.”

Veicot ielu skenēšanu mākslīgais intelekts iegūst augstas izšķirtspējas video, kas tūlītēji tiek augšupielādēts programmas mākonī. Iegūtie dati sniedz ne tikai kopējo Rīgas ielu stāvokļa attēlojumu, bet arī iespēju precīzāk apskatīt konkrēta ielas posma stāvokli. Tāpat, iegūtie dati atspoguļo dažādas defektu kategorijas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks: “No lielākajiem objektiem, kas šogad tiks sakārtoti, proti, tiks pilnībā atjaunots asfalta segums, vēlos minēt dažus lielākos, piemēram, Ulmaņa gatves posmu līdz lidostai, Biķernieku ielu, Aspazijas bulvāri. Vēl viena nozīmīga iniciatīva, ko šogad turpināsim, ir tā dēvētā dubultās virsmas apstrāde Rīgas grantētajās ielās. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet apkaimē nodrošina dzīvi bez putekļiem un ērtāku braukšanu. Ja pagājušajā gadā šādi sakārtojām 46 ielas, tad šogad tās būs jau 85. Šo jaunievedumu ļoti novērtē iedzīvotāji apkaimēs, piemēram, Dārziņos, Bieriņos un citur.”

Skenēšanas rezultātā iegūtie dati tiek izmantoti praktiski, sastādot plānu, kur šogad Satiksmes departaments veiks seguma uzlabošanas darbus. Šogad ielu remontdarbiem plānotais budžets ir 22,5 miljoni eiro.

Sākas ideju pieteikšana Rīgas līdzdalības budžeta konkursam

Rīdziniekiem līdz 31. maijam ir iespēja iesniegt idejas savas apkaimes attīstībai un labiekārtošanai līdzdalības budžeta ideju konkursam. Konkurss notiek jau piekto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Savu ideju konkursā var iesniegt ikviena Rīgā deklarēta persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu un galvaspilsētā reģistrētas nevalstiskās organizācijas. Katra persona vai nevalstiskā organizācija var pieteikt vienu ideju. Konkursa dalībnieki aicināti iesniegt idejas, kuras uzlabos apkārtējo pilsētvidi un kuras var īstenot uz pašvaldībai piederošas zemes, kā arī kurām nav komerciāla vai reliģiska rakstura.

Šogad kopējais konkursā pieejamais finansējums ir 700 000 eiro un vienas projekta idejas kopējās izmaksas var būt līdz 70 000 eiro.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange par līdzdalības budžeta ideju konkursu: “Līdzdalības budžets ir iespēja ikvienam rīdziniekam iesaistīties savas apkaimes uzlabošanā, un iedzīvotājus savas idejas aicinām iesniegt jau piekto gadu. Ik gadu mācāmies no iepriekšējo gadu pieredzes, lai gan ieceru iesniegšanas, gan īstenošanas process kļūtu labāks. Šogad rīdziniekiem sniegsim vairāk atbalsta, lai labas idejas kļūtu par vērtīgiem pieteikumiem konkursam. Aicinu rīdziniekus piedalīties un iesniegt savas idejas savai apkaimei!”

Lai mudinātu rīdziniekus piedalīties līdzdalības budžeta konkursā, šogad izvēlēts sauklis “Tava ideja Tavā apkaimē!”, kas uzrunā iedzīvotājus no afišu stabiem pilsētvidē.

Saņem atbalstu ideju izstrādē

Lai palīdzētu iedzīvotājiem sagatavot kvalitatīvus ideju pieteikumus, pašvaldība organizē informatīvu semināru un četras ideju izstrādes darbnīcas. Ideju izstrādes darbnīcās iedzīvotāji varēs konsultēties ar pašvaldības speciālistiem par savu ideju īstenošanas iespējām, uzzināt visu par idejas pieteikuma aizpildīšanu, tostarp tāmes sagatavošanu, kā arī satikt domubiedrus, ar kuriem kopā nonākt pie vislabākās idejas savai apkaimei.

  • Informatīvs pasākums par 2023. gada Līdzdalības budžeta ideju konkursu 23. martā plkst. 17.00 Rīgas domes Sēžu zālē. Lai apmeklētu klātienē, iepriekš jāpiesakās, aizpildot pieteikumu. Pasākumu varēs vērot tiešraidē “Facebook”.
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Imantā 29. martā plkst.17.30 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29. Pieteikšanās: http://bit.ly/42aTuLf
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Teikā 5. aprīlī, plkst.17.30 Rīgas NVO namā, Ieriķu ielā 43a. Pieteikšanās: http://bit.ly/3FmBaFd
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Āgenskalnā 12. aprīlī plkst. 17.30 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, E.Smiļģa ielā 46. Pieteikšanās: bit.ly/3yJbXB6
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Sarkandaugavā 19. aprīlī plkst. 17.30. bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”, Sarkandaugavas ielā 24. Pieteikšanās: bit.ly/3Lo4PSe.

Rakstot uz konkurss.apkaimes@riga.lv pirms idejas pieteikuma iesniegšanas, iesniedzējam iespējams saņemt papildu informāciju par idejas īstenošanai izvēlēto zemesgabalu, kā arī uzdot citus precizējošus jautājumus.

Pieteikumu iesniegšana

Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti līdz 31. maijam plkst. 12.00, aizpildot projekta idejas pieteikuma veidlapu un iesniedzot to riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi konkurss.apkaimes@riga.lv.

Pieteikumus iespējams iesniegt arī klātienē līdz 31. maija plkst. 12.00 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) punktos:

  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Gobas ielā 6A;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Brīvības ielā 49/53.

Pieteikumus var ievietot arī pasta kastēs, kas izvietotas pie minētajām AIC adresēm.

Pēc pietiekumu iesniegšanas termiņa beigām, konkursa vērtēšanas komisija izvērtēs ideju īstenošanas iespējas atbilstoši kompetento institūciju atzinumiem. Potenciāli īstenojamās idejas oktobrī tiks nodotas iedzīvotāju balsojumam. Īstenotas tiks tās idejas, kuras saņems lielāko iedzīvotāju balsu skaitu portālā balso.riga.lv.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 36 ideju pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 42 852 reižu, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunai Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.

Rīgas pašvaldība uzstāda energoefektīvus gaismekļus 74 Rīgas ielās

,

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” veic nātrija gaismekļu nomaiņu pret LED gaismekļiem Pleskodāles un Vecmīlgrāvja apkaimēs.

Uzstādot jaunos gaismekļus, patērētā enerģija samazināsies, jo gaismekļu jauda samazināsies no 243,155 kW uz 118,8 kW, kā arī būs iespēja veikt gaismekļu dimmēšanu (apgaismojuma intensitātes regulēšana). Enerģijas patēriņa samazinājums gadā sasniegs 1,7% no kopējā elektroenerģijas patēriņa pilsētas apgaismē (495,555 MWh/gadā). Veicot gaismekļu dimmēšanu, veidosies papildus ietaupījums 1% apmērā no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Kopumā būs nomainīti 1718 gaismekļi.

Gaismekļi uz energoefektīvākiem būs nomainīti Ziemeļblāzmas, Zolitūdes, Zivju, Zebrenes, Zasulauka, Zaru, Zantes, Zalves, Volguntes, Ventspils, Valtaiķu, Upesgrīvas, Traktoru, Tauvas, Šampētera, Stiebru, Stendes, Sniega, Sniedzes, Skuju, Sarmas, Samnera Velsa, Rūpnīcas, Rucavas, Rīnūžu, Raušu, Punduru, Priedaines, Plūmju, Pleskodāles, Pauguru, Namdaru, Mildas, Mikus, Mērnieku, Melīdas, Meldru, Martas Rinkas, Lieģu, Ledus, Labraga, Ķemeru, Kukšu, Kreimeņu, Kāvu, Karpu, Kaltuves, Kalngales, Kalnciema, Jūrkalnes, Irlavas, Gramzdas, Gāles, Fridriha Candera, Emmas, Dukura, Draudzības, Ciedru, Baseina, Baltāsbaznīcas, Atlantijas, Apuzes, Anitas, Āliņģu, Aizputes, A. Dombrovska ielā, Jaunciema gatvē (pie Mīlgrāvja tilta),Vecmīlgrāvja 6. līnijā, Vecmīlgrāvja 5. līnijā, Vecmīlgrāvja 1. līnijā, Vecāķu prospektā un ceļa posmā uz lidostu “Rīga”.

Turpinās “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā ieviešot papildu satiksmes ierobežojumus

,

No 8. marta Centrālās stacijas apkārtnē ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus, kas saistīti ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas centra infrastruktūrā.

No trešdienas, 8. marta, 11. novembra un 13. janvāra ielas krustojumā, kā arī 13. janvāra ielā spēkā būs satiksmes organizācijas izmaiņas. Satiksmi ierobežos 13. janvāra ielas posmā no 11. novembra krastmalas līdz ēkai 13. janvāra ielā 19. Ierobežojumi paredz samazināt braukšanas joslu skaitu no 3 joslām katrā virzienā uz 2 joslām katrā virzienā.

Tāpat autobraucējiem jāņem vērā, ka tiks mainītas braukšanas trajektorijas 13. janvāra ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā.

Līdztekus jaunajiem satiksmes ierobežojumiem, spēkā paliek arī iepriekš ieviestās izmaiņas.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie krustojuma ar 13. janvāra ielu spēkā ir transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi. Savukārt posms no Spīķeriem līdz 13. janvāra ielai gājēju kustībai ir slēgts. Tāpat transportlīdzekļu satiksmei ir slēgta Ģenerāļa Radziņa krastmalas brauktuves daļa virzienā uz 13. janvāra ielu, novirzot satiksmi pa otru brauktuves daļu un izveidojot tajā divvirzienu kustību. Minētie ierobežojumi ir spēkā posmā no Turgeņeva ielas līdz 13. janvāra ielai.

Transportlīdzekļu satiksmei arī ir slēgts Maskavas ielas posms no 13. janvāra ielas līdz pagriezienam uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu (abos virzienos). Tāpat satiksme ir slēgta Maskavas ielas pagriezienā no Maskavas ielas uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu, un pagriezienā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas uz Maskavas ielu.

Turgeņeva ielas posmā un virzienā no Elijas ielas līdz Gogoļa ielai saglabājas izveidotā sabiedriskā transporta josla.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Uzsākti gājēju un velosipēdistu tilta būvniecība pār Kileveina grāvi

Šā gada februāra mēneša pirmajā pusē pašvaldības interneta vietnēs tika publicēta ziņa par uzsāktiem būvdarbiem gājēju un velosipēdistu tilta pār Kileveina grāvi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, realizējot Kileveina grāvja revitalizācijas pasākumus.

Kileveina grāvja sanācijas programmas apraksts skatāms šeit.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Tilta garums būs 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Raksturojot tilta konstrukciju, tiks būvēts vienlaiduma tilts ar dzelzbetona balstiem uz urbtiem pāļiem. Laiduma konstrukcija –  spriegotā dzelzsbetona plātne, balstīta uz elastomēra balstīklām.

Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Projekta ietvaros tiks veikta arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana ar takām un atpūtas zonām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz š. g. augusta vidum, Darbus veic SIA “TILTS”, būvuzraugs ir SIA „Geo Consultants”, bet projekta autors ir SIA “Vektors T”. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 728 tūkstoši eiro.

Izsludināts metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai, 28. februārī izsludināts metu konkurss par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu — Teātra laukumu.

“Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā – mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Ar vārdu “piemineklis” šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,” skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.  Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas “Vaidelote”, gan pēc Raiņa libreta veidotās operas “Uguns un nakts” iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš —  2023. gada 10. maijs. Metu konkursa nolikums publicēts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/96641, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā: https://pvs.iub.gov.lv/show/727854

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādās Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Informāciju sagatavoja: Kaspars Līcītis, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 27317744, e-pasts: kaspars.licitis@riga.lv.

Rīgā vairākās vietās kokiem veido īpašus vainagus

Turpinot ikgadējo koku kopšanu galvaspilsētā, aizvadītās nedēļas nogalē Alberta ielā un Antonijas ielas posmā arboristi veikuši tur augošo liepu polardēšanu jeb vainagu formēšanu.

2008.gadā tika izstrādāts apstādījumu uzturēšanas plāns Alberta ielā un nelielā posmā Antonijas ielā, paredzot kokiem izveidot piramidālas – mākslīgas formas vainagus un tos turpmāk katru gadu polardēt. Koku vainagiem tika izveidota forma un kopš tā laika tā tiek uzturēta, kokus polardējot.

Polardēšana ir griezumumu izdarīšana vienā un tajā pašā vietā, optimāli – katru gadu, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Nozāģējot atvases, kas veidojas iepriekšējā gada griezuma vietā un katru gadu kokam aizaudzējot rētas, noslēdzot griezuma vietas, veidojas polardgalvas.

Polardēšanas metode pārsvarā tiek pielietota jauniem kokiem, kokiem, kas ir sasnieguši vēlamo koka izmēru un tad piegriežot un neļaujot tam izaugt lielākam, kā plānotā forma. To veic ārpus veģetācijas sezonas, kad kokiem nav lapu.

Rīgā, kā citās Latvijas un Eiropas pilsētās, agrāk koki tika galotņoti, nogriežot lieliem kokiem vainagu, daļu stumbra, radot lielas brūces, bojājot koku. Šodien šāda koka kopšana nav pieļaujama, to aizliedz gan Rīgas saistošie noteikumi, gan arī šāda rīcība ir pret labu koku kopšanas praksi.

Alberta un Antonijas ielā polardēšanas metodes pielietošana izstrādātajā apstādījumu uzturēšanas plānā tika paredzēta, lai saglabātu esošos, bojātos (galotņotos) kokus un turētu koku vainagus nelielus, kas sniedz iespēju apskatīt jūgendstila ēku arhitektūru, tās detaļas. Polardēšana tika veikta pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

Rīgā turpinās arī parastā kokaugu vainagu kopšana – patlaban sakopti  314 koku vainagi un 95 krūmi, pārsvarā ceriņi, kā arī nokaltušo un citādi bojāto koku izzāģēšana. Departamenta speciālisti veic koku apsekošanu un apkopo iedzīvotāju ziņojumus, bet pēc tam tiek saņemtas ciršanas atļaujas un šie koki, ja nav atzīti par bīstamiem, tiek pakāpeniski nozāģēti. Savukārt, ja tiek konstatēti bīstami koki vai zari, tad informācija nekavējoties tiek nodota līgumuzņēmumam steidzamai darbu izpildei. Šajā pavasarī Daugavas labajā krastā plānots kopā nozāģēt 73 nokaltušus kokus.

Rīga aicina uzņēmējus uz semināru par izmaiņām vasaras terašu saskaņošanas kārtībā

Rīgas pašvaldība 28. februārī plkst. 14.30 aicina apmeklēt informatīvu semināru par 2023. gadā gaidāmajām izmaiņām āra vasaras terašu saskaņošanas kārtībā, nodevu zonu sadalījumā, kā arī par nodevas atlaidēm sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri vasarā nav varējuši darboties pašvaldības veiktu ielu remontdarbu dēļ. 

Seminārs klātienē notiks 28. februārī plkst. 14.30 Rīgas domes sēžu zālē, rātsnamā, Rātslaukumā 1. Dalībniekus uzrunās Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Uzņēmējiem, lai piedalītos klātienē, iepriekš jāpiesakās, līdz 26. februārim aizpildot pieteikuma formu ŠEIT. 

Ja tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits – 100, pieteikšanās tiks slēgta ātrāk. Tiem, kuri jau semināram ir pieteikušies, tas atkārtoti nav jādara.

Semināru būs iespējams vērot tiešraidē un pēc tam arī ierakstā pašvaldības “Facebook” lapā “Rīga attīstās” .

Vairāk informācijas pa tālruni 67013590, 26431151 vai aic@riga.lv.