Trešdien, 6. septembrī, Ķengaraga promenādē pie Mazjumpravas muižas tika pabeigta šovasar aizvadīto Dziesmu un deju svētkiem veltīto vītolu stādīšana, kas svētku laikā bija izvietoti Mežaparka Lielajā estrādē. Par godu svētku 150 gadu jubilejai, SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajā promenādē trīs kilometru garumā iestādīti 150 baltie vītoli (‘Salix alba’).

Stādīšanas laikā radās ideja šo 150 koku stādījumu nosaukt “Pieskarties vītolam!”. Tas būtu dziļi simboliski – gan no vēstures un svētku tradīcijas viedokļa, gan no dabas un veselīga brīvā laika pavadīšana viedokļa, jo, dodoties pastaigā pa promenādi, ir iespēja vērot un izjust vītolu skaistumu un plastiskumu.

“Dziesmusvētki ir kā mūžīgais rīts – mēs uz to tiecamies, sasniedzam un atkal sākam tiekties, lai to sasniegtu. Un tā jau 150 gadus un cerams, ka divtik vēl. Šogad lielu uzmanību Svētku rīkošanā esam veltījuši ilglaicības jeb atbildīgas rīcības faktoram, kas bija svarīgs ik detaļā, t.sk. scenogrāfijā. Šie 150 vītoli, kuri nu kuplinās Rīgas ainavu, ir muzikāli vītoli – tie izbaudījuši un iesūkuši sevī vismaz 30 stundas tīras mūzikas mēģinājumos, ģenerālmēģinājumos un pašos koncertos. Iespējams, ka šis ir jaunas tradīcijas aizsākums – ik pēc svētkiem kuplināt Rīgas vidi ar jauniem kokiem, kas priecēs rīdziniekus daudzus gadu desmitus pēc svētkiem! Paldies Rīgas domei par iniciatīvu un iesaisti!”

akcentēja Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte.

“Mēs Rīgā mīlam kokus! Koki pilsētā ir kas vairāk nekā tikai zaļums! Koki ražo skābekli, noglabā Co2 – attīra gaisu, mazina putekļus, troksni un būtiski uzlabo cilvēku labbūtību un pašsajūtu. Koki pasargā pilsētu no applūšanas un uzkaršanas un padara to patīkamāku! Turklāt šie koki ir jo īpaši, jo tie ir uzlādēti ar Dziesmu un deju svētku pozitīvajām emocijām un auru. Pēc svētkiem kokus ar gādīgām rokām ir aprūpējuši “Rīgas mežu” speciālisti. Paldies visiem iesaistītajiem – Latvijas Nacionālajam kultūras centram, Mājokļu un vides departamentam, “Rīgas mežiem”, kuru gādīgajās rokās šodien nododam šos 150 svētku vītolus!”

sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāte Selīna Vancāne.

“Dziesmusvētku tradīcija iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tie ir nemateriālā jeb dzīvā mantojuma meistardarbs. Un no vietas Ķengaraga promenādē, kur tie iestādīti, paveras brīnišķīgs skats uz vēl vienu UNESCO Pasaules mantojuma pērli – Rīgas vēsturisko centru! Par tradīcijām, tāpat kā par pilsētas vidi ir jārūpējas, tie ir jākopj. Šodien mēs esam liecinieki tam, kā lieliski saslēdzas rūpes par vidi un tradīcijām! Tas apliecina kopienas spēku, spēku radīt, spēku kopt mantojumu un radīt paliekošas vērtības, lai tās iedvesmotu nākamās paaudzes. Šis ir apliecinājums, ka spējam sadarboties, spējam kopīgi radīt vērtības un kopīgi nest Dziesmu un deju svētku tradīciju sabiedrībai un nākotnei! Novēlām šiem 150 vītoliem kļūt par dižkokiem, par vēl vienu brīnišķīgu dabas mantojuma daļu!”

uzsvēra UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

“Mums ir prieks, ka arī mēs esam Dziesmusvētku tradīcijas turpinātāji un kopēji! Un, ka mūsu aprūpētajā Ķengaraga promenādē iestādīti 150 vītoli, kas simbolizē svētku 150. jubileju. Zīmīgi, ka vītolus stādām vietā, kas ir viena no jaunākajām “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” apsaimniekošanā esošajām teritorijām. Par to rūpējamies kopš pērnā gada sākuma. Tādēļ patīkami, ka varam šeit – mūsu jaunajā teritorijās, Daugavas krastā – iestādīt vītolus, tādējādi radot tiltu starp pagātni un nākotni,”

norādīja SIA “Rīgas meži” daļas “Dārzi un parki” vadītājs Aigars Pencis.

Dziesmu un deju svētku laikā vītoli īpašās kastēs bija izvietoti Mežaparka Lielajā estrādē. Par četrus līdz piecus metrus garajiem “Albas” šķirnes baltajiem vītoliem pēc to saņemšanas rūpējās pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”, augustā sākot koku stādīšanu Ķengaraga promenādē.