Arhīvs birkai: Sabiedrība

5. decembrī, kad pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, uz sirsnīgu pasākumu “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2024” VEF kultūras pilī pulcējās rīdzinieki, kas veic brīvprātīgo darbu.

Brīvprātīgo rīdzinieku godināšanai šogad pieteikts rekordliels brīvprātīgo skaits, saņemti 110 pieteikumi. Pērn tika sveikti 65 brīvprātīgie un septiņas nevalstiskās organizācijas.

“Šodien godinām tos, kuri sniedz savu sirdi, laiku un enerģiju sabiedrības labā. Starptautiskā brīvprātīgo diena ir īpaša diena, kurā mēs sakām paldies jums – cilvēkiem, kuri iemieso solidaritāti, labestību un patiesu vēlmi padarīt pasauli labāku. Jūsu iniciatīvas un nesavtīgais darbs veido ne tikai stiprāku kopienu, bet arī parāda, ka pat viena cilvēka rīcība var radīt milzīgas pārmaiņas. Rīga lepojas ar jums – brīvprātīgajiem, kuri stiprina mūsu pilsētu un tās iedzīvotājus. Jūs palīdzat ne tikai tiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs, bet arī parādāt ceļu citiem, aicinot pievienoties šim darbam. Novēlu, lai jūsu entuziasms un degsme nekad neapsīkst. Jūsu darbs ir iedvesma mums visiem un pierādījums tam, ka kopā mēs varam paveikt lielas lietas,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas domes pateicības rakstus saņēma rīdzinieki, kas iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, veicinot Rīgas apkaimju attīstību, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot sporta pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, ieslodzījuma vietās, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

📸 FOTO

Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Savus brīvprātīgā darba veicējus Rīga šogad sveica jau vienpadsmito gadu.

Starptautisko brīvprātīgo dienu pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosinājuma atzīmē kopš 1985. gada.

 

Vienā no lielākajām Rīgas apkaimēm, Imantā, Slokas ielā 161, k-2, decembra sākumā atklāta Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) filiāle, kas zem viena jumta apvieno klientu apkalpošanas punktu, jaunas NVO nama telpas dažādu aktivitāšu rīkošanai nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas Imantā un tuvējās apkaimēs, kā arī RAIC Imantas punkta koordinatori Dairu Biti.

Atklājot jauno klientu apkalpošanas centru, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis uzsver: “Rīgas pašvaldības misija un uzdevums ir kalpot pilsētas iedzīvotājiem, turklāt nemitīgi jātiecas to darīt arvien labāk, efektīvāk, uzklausot un sadzirdot sabiedrības vajadzības, ierosinājumus, priekšlikumus. Šajā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra jaunajā klientu apkalpošanas centrā Imantā visas iepriekšminētās kvalitātes satiekas – mēs kļūstam tuvāki saviem iedzīvotājiem, mēs radām apkaimē vietu, kur tikties un radīt jaunas idejas, mēs veidojam vidi, lai šeit būtu sabiedriski aktīva apkaime, jo zem viena jumta darbosies arī NVO nama filiāle Pārdaugavā un apkaimju koordinatore. Apsveicu ar jaunajām telpām un lai tajās vienmēr daudz apmeklētāju!”

“Esmu patiesi priecīgs, ka arī Imantā, kas ir viena no apdzīvotākajām Rīgas apkaimēm, esam sagaidījuši jaunas, izremontētas telpas centra filiāles izveidei. Gan Imantas, gan tuvējo apkaimju iedzīvotājiem esam kļuvuši tuvāki un esam kļuvuši pieejamāki arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas darbojas Pārdaugavā. Ceru, ka jaunās telpas būs vieta, kur satikties, iedvesmoties un attīstīties,”

pauž Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja p.i. Raivis Knoks.

📸 FOTO

Jaunais RAIC klientu apkalpošanas centrs, līdz ar esošajiem klientu apkalpošanas centriem citās Rīgas apkaimēs, nodrošinās tādas funkcijas kā:

  • vienotas klientu apkalpošanas, sabiedrības iesaistes un pašvaldības pakalpojumu sistēmas pārvaldību;
  • sabiedrības integrācijas politikas veidošanu, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību;
  • apkaimju attīstības, iedzīvotāju iesaistes un līdzdalības nodrošināšanu un uzraudzību;
  • normatīvajos aktos paredzēto pašvaldības atļauju sagatavošanu un izsniegšanu;
  • ziņu reģistrēšanu un sniegšanu par deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu un ziņu reģistrēšanu par papildu adresi;
  • civilstāvokļa aktu reģistrācijas, kā arī civilstāvokļa aktu reģistru arhīva fondu veidošanas, uzturēšanas, saglabāšanas un aktualizācijas nodrošināšanu;
  • citas normatīvajos aktos noteiktas funkcijas.

Savukārt, NVO nama jaunajās telpās organizācijām būs arī iespēja piedalīties NVO nama organizētajos pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumos, popularizēt savas iniciatīvas un projektus, kā arī veidot sadarbību ar citām organizācijām.

Tāpat RAIC filiālē būs iespējams satikt Imantas punkta apkaimes koordinatori Dairu Biti, kas pārstāv deviņas Imantas punktā iekļautās apkaimes: Imantu, Iļģuciemu, Dzirciemu, Pleskodāli, Šampēteri, Zasulauku, Zolitūdi, Mūkupurvu un Beberķus. Daira informēs iedzīvotājus par iespējām iesaistīties savas apkaimes pilnveidošanā, palīdzēs veicināt komunikāciju starp iedzīvotājiem un pašvaldību pilsētvides uzlabošanas un attīstības jautājumos, kā arī sniegs atbalstu apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām.

”Imantas punktam beidzot ir savas mājas. Mājas, kurās gaidīsim gan Imantas punktam piekritīgo apkaimju iedzīvotājus, gan citus interesentus. Imantas filiāles atklāšana ir tikai sākums – mēs turpināsim strādāt pie tā, lai centrs kļūtu par vietu, kur ikviens var rast risinājumu, iedvesmu, gūt atbalstu un kopā ar iedzīvotājiem stiprināsim mūsu Imantas punkta apkaimju vērtības,”

pauž Imantas punkta koordinatore

Šis ir sestais RAIC klientu apkalpošanas centrs. Rīgas iedzīvotājiem jau pieejami apkalpošanas punkti Brīvības ielā 49/53, Ieriķu ielā 43A, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A un Eduarda Smiļģa ielā 46.


📌 Plašāka informācija par centros sniegtajiem pakalpojumiem un kontakttālruņi saziņai meklējami riga.lv mājaslapas sadaļā “Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs” un tīmekļvietnē www.apkaimes.lv sadaļā “RAIC”.

📌 Imantas punkta aktuālajai informācijai iespējams sekot Facebook grupā: Imantas punkts | Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs

📌 Savukārt detalizēti ar NVO nama telpu pieteikšanas kārtību iespējams iepazīties mājaslapā www.apkaimes.lv.


 

2024. gada 28. novembra vakarā Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” tika nosaukti un sumināti fotokonkursa balvu ieguvēji un atklāta foto izstāde “Meklējot Pārdaugavu”.

Konkursā iesniegtie darbi ļauj ieraudzīt Pārdaugavu iedzīvotāju acīm. “Ar fotokonkursa starpniecību esam iepazinuši Pārdaugavu personiskā griezumā no iedzīvotāju skatu punkta, ielūkojušies gan publiskās vietās neparastā rakursā, gan autoru personiskajā telpā. Novērtējam, ka bija tik liela atsaucība, priecājamies par iedzīvotāju pozitīvajām atsauksmēm un motivāciju radīt darbus speciāli konkursam,” stāsta konkursa rīkotāji. Ņemot vērā plašo interesi, konkurss notiks arī nākamgad.

Kā iepriekš ziņots, konkursa četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – tika saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Darbus vērtēja fotogrāfi Arnis Balčus, Gvido Kajons un Inta Ruka.

Kategorijā “Cilvēki”

✨ Pirmo vietu ieguva Juris Justs par fotogrāfiju “Kalnciema iela”;
✨ Otro vietu Sigita Rušiņa par darbu “Prieks”;
✨ Trešo – Valters Poļakovs par fotogrāfiju “Sveiciens vai atvadas!”.

 

Kategorijā “Daba”

✨ Pirmo vietu ieguva Zanda Birze par attēlu “Pārdaugava mostas”;
✨ Otro vietu Edīte Dreimane par Torņakalnā uzņemto fotogrāfiju “Pilsēta nāk” ;
✨ Trešo vietu – Ilze Saleniece par foto “AB dambis”.

Zanda Birze "Pārdaugava mostas"

 

Kategorijā “Notikums”

✨ Pirmā vieta ir Sigitai Rusiņai par fotogrāfiju “Cita manifestācija”;
✨ Otrā vieta Dainai Burvei par darbu “Mašīnas uzlāde”;
✨ Trešā vieta Arnim Vuškānam par foto “Jāņa Rozentāla Mākslas Skola”.

Sigita Rusiņa "Cita manifestācija"

 

Kategorijā “Pilsētvide”

Bija vissīvākā konkurence.

✨ Pirmo vietu ieguva Anastasija Lomteva par fotogrāfiju ”Imantas kontrasti”;
✨ Otro vietu Marija Barčuka par foto “Urbānie dārzi Āgenskalnā vidū”;
✨ Trešo vietu Sigita Rušiņa par darbu “Miglainā rītā”.

 

Pirmās vietas ieguvēji saņem balvu 200 EUR vērtībā, 2. vietas – 150 EUR, bet trešās vietas 100 EUR.

Skatītāju simpātijas balsojums

Notika skatītāju simpātiju balsojums, kurā uzvarēja:

✨ Sigita Cimermane ar foto “Pasažieris” (kategorija “Cilvēki”);
✨ Inna Guseva ar foto “Vētra” (kategorija “Daba”);
✨ Kaspars Rācenājs ar fotogrāfiju “18.11.2022” (kategorija “Notikums”);
✨ Sigita Rušiņa ar foto “Uz Visumu” (kategorija “Pilsētvideba”).

Tika pasniegta arī Pārdaugavas kultūras apvienības simpātiju balva Dāvim Orniņam par fotogrāfiju “Ugunsdzēsēji”.

Inta Ruka atzīst, ka, “bija daudz tiešām veiksmīgu darbu, kas patīkami pārsteidza.”
Gvido Kajons komentējot vērtēšanas gaitu secina: “Ja darbs ir labs, tas uzreiz uzrunā un rada lieliskas sajūtas. Atsevišķi darbi bija tiešām ļoti labā kvalitātē.”

“Laikmetā, kad fotogrāfija pamatā dzīvo īsu dzīvu digitālā formātā, ir prieks redzēt izdrukātus darbus. Tas ir īpaši svarīgi jaunajai paaudzei, kas šajās telpās nāk uz nodarbībām, jo šis notikums gan veido izpratni par fotogrāfiju kā daudzpusīgu mediju, gan rosina domāt par sabiedrību un vidi, kurā dzīvojam. Šajās fotogrāfijās apmeklētāji var ieraudzīt sevi, radot piederības sajūtu, kas savukārt veicina harmoniskāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. Un šie attēli nav tikai tradicionāli skaisti, tur parādās arī ikdienas rutīnas un mazās traģēdijas, kas apliecina, ka mēs ne tikai tiecamies uz ideālo, bet arī esam gatavi apzināties realitāti,”

teica Arnis Balčus izstādes atklāšanā.

📌 Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu” būs skatāma Kultūras centrā “Imanta” līdz 2025. gada 2. februārim katru dienu no 10.00 līdz 20.00.

Ieeja bez maksas.

 

30. novembrī plkst. 11.00 tiks atklāts Brasas tilta murālis, kas top Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes murāļu programmas ietvaros. Kultūras pārvalde veikusi mākslas objektu izstrādāšanu un izvietošanu Rīgas pilsētvidē, un šis ir viens no noslēdzošajiem šī gada objektiem.

Sienas gleznojumi uz tilta atbalsta sienām Brasas un Čiekurkalna pusē bagātinās apkaimes pilsētvidi, samazinās degradējošo stihisko grafiti rašanos, kā arī veidos sadarbību ar vietējo kopienu un aktualizēs apkaimes kultūras vērtības, iedzīvotāju aktivitātes un vietējās leģendas. Brasas puses siena ir vidēji 2 metrus augsta un 160 metrus gara jeb 320 kv.m., savukārt siena, kas atrodas Čiekurkalna pusē, kur paredzēts veikt sienas gleznojumu, ir ar 150 kv.m. platību.

“Brasas un Čiekurkalna apkaimju cilvēku sapnim būs lemts piepildīties. Šī ir iniciatīva, kas iedzīvinājās tikai pateicoties daudzu iesaistīto pušu atvērtībai. Šis ir ideāls piemērs, kurā aktīvas apkaimes biedrības, Rīgas domes institūcijas – Kultūras pārvaldes Pilsēta noformējuma nodaļa, SIA Rīgas tilti un Ārtelpas mobilitātes departaments, dod iespēju talantīgu mākslinieku grupai Daiņa Rudens vadībā radīt īpašu pilsētvides darbu,”

uzsver Rita Našeniece Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas vietniece

“Jauni gleznojumi pilsētvidē izceļ apkaimju identitāti, palielina lokālpatriotismu un mudina iedzīvotājus iesaistīties apkaimes “kārtības uzturēšanā”. Sienas gleznojumu tapšanā piedalās seši mākslinieki. Sienas gleznojuma iedvesma aizgūta no nejauša ieraksta sociālajos tīklos Brasas apkaimes grupā: “Brasā viss sākas un viss beidzas jeb ir gan Dzemdību nams, gan vienas pieturas attālumā – Lielie kapi”. Pakārtojoties garajam formātam, uz tilta tiek attēlots cikls, kas ir viens gads. Gads var būt gan kā mirklis, gan kā mūžība. Caur ziedu prizmu tiek attēloti gadalaiki, kas tiek simbolizēti caur tik ierastajiem ziediem, kas Brasā sastopami ik uz soļa – Lielo kapu memoriāla zilsniedzītes,”

norāda mākslinieks, sienu gleznojumu koncepcijas autors Dainis Rudens

Pretim bērnu rotaļu laukumam tiek veidots gleznojums, kas caur ilustrācijām izspēlē dažādus apkaimei raksturīgus un zīmīgus notikumus bērniem tuvā veidā. Atsevišķā murāļa daļā ir ilustrēts Klāva Elsberga dzejolis “Krasta runa”, atsauce uz vēsturisko hipodromu un zirgu staļļiem. Tas veiksmīgi sasaucas ar aizmirsto Mākoņbraukšanas ielas nosaukumu, piešķirot nedaudz filozofisku atsauci šai tematikai, ko raksturo grāmatu maiņas namiņš, lasītāji, filozofi, dzejnieki un mākslinieciskais gars. Murāli caurvij Hospitāļu ielas svētku tēma, Lielo kapu ikdienas ainas – cilvēki pastaigā, skrituļslidotāji, dzīvnieki ar saviem saimniekiem, un, protams, skrējēji, kas ir raksturīgi Brasas skaistajai, zaļajai un vēsturiskajai vietai.

Gleznojumā ietverta arī Vilhelma Purvīša tēma. Gleznotājs Vilhelms Purvītis Brasā ir dzīvojis un strādājis savā darbnīcā 1940. gados, līdz pat emigrācijai no Latvijas.

Cienot pagātni, bet arī apzinoties tagadni, tika uzrunāti divi jaunie dzejnieki, kuri ir dzīvojuši/dzīvo Brasas apkaimē – Ivars Šteinbergs un Marija Luīze Meļķe, aicinot sienas gleznojumam veidot asociatīvus dzejoļus. Tie tiks iestrādāti sienas gleznojumā, pievienojot ilustratīvas atsauces uz Lielo kapu Sfinksu, kā arī veidojot konfekšu vizualizācijas, kas atsauc atmiņā Miera ielas smaržu, kas agrāk valdīja šajā apkārtnē.

Projekts īstenots ciešā sadarbībā ar vietējām apkaimēm un ļauj iepazīt stāstus, kas veido apkaimju lokālo identitāti. Arī turpmāk šāda veida sadarbība turpināsies citās apkaimēs, īstenojot ne tikai sienas gleznojumus, bet arī daudzveidīgus pilsētvides mākslas objektus.

Brasas – Čiekurkalna murālis tiks atklāts 30. novembrī plkst. 11.00, pulcēšanās pie tilta caurbrauktuves. Atklāšanas pasākumā kā atvērtā tipa darbnīcā tiks veidots uzraksts “ES MĪLU BRASU”, kur iedzīvotājiem būs iespēja apliecināt piederību un mīlestību savai apkaimei, atstājot arī savus “nospiedumus” uz murāļa.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina projektu konkursu “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2025. – 2027. gadam.

Konkursa mērķis: atbalstīt projektus, kuru ietvaros tiek organizēti bezmaksas latviešu valodas apguves kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām Rīgas pilsētas pieaugušajiem iedzīvotājiem, izņemot bezdarbniekus un skolēnus, kuri legāli uzturas Latvijā un kuru dzimtā valoda (pamatvaloda) nav latviešu valoda.

Latviešu valodas kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām jānodrošina atbilstoši 2022.gada 8.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 noteiktajiem līmeņiem un pakāpēm – A1, A2, B1 un B2. Kursiem jāveicina dalībnieku valsts valodas prasmes līmeņa vai pakāpes paaugstināšana vismaz par vienu valodas prasmes līmeni.

Projekta pieteikums jāiesniedz 2025. gadam, norādot iespējamās projekta īstenošanas izmaksas un plānoto kursantu skaitu arī 2026. un 2027. gadam.

Pretendenti tiek aicināti plānot projektu aktivitātes dažādās Rīgas apkaimēs.

Konkursā var piedalīties: izglītības iestādes, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un atbilst visiem konkursa nosacījumiem.

Finansējums:

  • pieejamais pašvaldības līdzfinansējums viena projekta īstenošanai 2025. gadā – līdz 35 000 euro;
  • projekta pieteicēja līdzfinansējums – ne mazāks kā 5 % no kopējām projekta izmaksām.

Kopējais pieejamais pašvaldības līdzfinansējums 2025.gadā – 130 000 EUR.
Projektu īstenošana 2025. gadā: no 2025. gada 13. janvāra līdz 14. novembrim. Iedzīvotāju pieteikšanās kursiem jāplāno no 2025. gada 20. janvāra.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš:

2024. gada 2. decembra plkst. 12.00, nosūtot pieteikumu uz e-pastu: integracija@riga.lv vai Centra oficiālo eAdresi.

Projekts jānoformē un jāiesniedz:

  • kā elektronisks dokuments, edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB;
  • valsts valodā, ievērojot normatīvo aktu prasības par dokumentu noformēšanu;
  • parakstīts ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Papildu informācija: Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Bērziņa, tālrunis 67105379, e-pasts: kberzina47@riga.lv .


Svarīgi!

  • Rīgas iedzīvotāji kursiem varēs pieteikties, sākot no 2025. gada 20. janvāra mācību iestādēs, kuru projektu pieteikumi konkursā tiks atbalstīti. Pašvaldības darbinieki pieteikumus kursiem nepieņem.
  • Konkursa rezultāti tiks publicēti pašvaldības mājaslapā www.riga.lv un www.apkaimes.lv.

Saistošie dokumenti skatāmi – ŠEIT.

 

Piektdien, 22. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Latvijas Paralimpisko komiteju, paralimpiešiem, kā arī jaunsargiem un mediju pārstāvjiem pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” teritorijā izraudzīja galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas nāk no Juglas mežniecības, Tīnūžu pagasta un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir 26 gadus vecas un to augstums ir līdz 17 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un mitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās ap 40 no “Rīgas mežiem” nākušas Ziemassvētku egles. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

Meklēt pilsētas svētku galvenās egles Rīgas mēram šogad palīdzēja gan paralimpieši, gan arī Jaunsardzes centra 4. novada pārvaldes 3. nodaļas jaunsargu vienība.

Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atzina: “Izraudzīties Ziemassvētku lielākās egles, kas rotās pilsētu svētkos, ir viens no gada atbildīgākajiem uzdevumiem un esmu priecīgs, ka šogad man palīgos nāca gan Latvijas paralimpieši, gan jaunsargi. Iekļaujoša, iesaistoša un sadarbīga Rīga – tādu mēs veidojam mūsu galvaspilsētu visās jomās, arī rūpējoties par vides pieejamību atpūtas teritorijās, toskait Rīgas mežos. Lai gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks ikvienam!”

“Šodien Rīgā uzsnidzis pirmais sniedziņš, tādēļ ir īpaši jauki iejusties Ziemassvētku noskaņās un vēl jo lielāks gandarījums par Rīgas domes radīto iespēju kopīgi izraudzīties egļu karalienes. Izvēlētās egles simbolizē Parīzes Paralimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un pārliecību, ka mēs visi kopā varam sasniegt visaugstākos rezultātus,”

norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis

“Jau otro gadu Rīgas galvenās egles meklēšanā iesaistās arī jaunsargi. Jaunsardzē bērniem un jauniešiem māca būt sabiedriski aktīviem, iesaistīties savas valsts sabiedriskajā dzīvē un arī uzņemties atbildību dažādās dzīves situācijās – gan nopietnās un izšķirīgās, gan priecīgās un nozīmīgās, kā šodien, kad jaunsargiem kopā ar Rīgas mēru bija jāatrod visskaistākā pilsētas galvenā Ziemassvētku egle,”

atzina Jaunsardzes centrs

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis stāsta: “Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums šogad mūsu uzņēmumam ir īpaši atbildīgs. Mums bija jāatrod ne tikai kuplas, smuidras un pietiekami garas svētku rotas, bet svarīgi bija arī nodrošināt, ka egles meklēšanā var iesaistīties visi pasākuma dalībnieki, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ tika izraudzīts piemērots ceļš, pa kuru var ērti pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos. Šogad esam uzsākuši un nākamgad vēl aktīvāk turpināsim īstenot vides pieejamības projektus. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai meži būtu pēc iespējas pieejami visiem apmeklētājiem. Vēl šajā gadā plānots atklāt Šmerļa meža dabas takas, no kurām viena vairāk nekā kilometra garumā ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.”

📸 FOTO


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgas pašvaldība jau trešo gadu atbalsta Rīgas piegulošo teritoriju apsaimniekotājus, nodrošinot tos ar pretslīdes kaisāmo materiālu – smilti – cietā seguma gājēju ietvju kopšanai.

Uz pašvaldības atbalstu var pretendēt nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš kopj piegulošo teritoriju, ja piegulošajā teritorijā atrodas gājēju ietves ar cieto segumu. Uz vienu īpašumu varēs saņemt kaisāmo materiālu 50 kg apjomā.

Lai saņemtu pretslīdes kaisāmo materiālu:

  • iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, rakstot uz e-pastu: aic@riga.lv (norādot kontaktinformāciju saziņai) vai zvanot pa tālruni 80000800;
  • dodoties saņemt smilti, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu anketu, apliecinot smilts saņemšanas nepieciešamību (anketa pieejama ŠEIT).

Smilti varēs saņemt katru nedēļu, šādās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra un Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes adresēs:

  • Daugavpils ielā 31 (pirmdienās un trešdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Ieriķu ielā 43A (otrdienās un ceturtdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Gobas ielā 6A (otrdienās un ceturtdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Uzvaras bulvārī 16A (pirmdienās un trešdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30).

Tāpat tiks nodrošināta smilts saņemšana lapu savākšanas akcijas norises laikā. Lai varētu prognozēt nepieciešamo smilts daudzumu un paātrinātu tās izsniegšanu uz vietas, iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā.

Smilts saņemšana lapu nodošanas punktos:

Sestdien, 23. novembrī:

  • Mežaparka apkaimē – no plkst. 9.00 līdz plkst. 11.00 pie Siguldas prospekta Nr. 12 (autostāvvieta);
  • Čiekurkalna apkaimē – no plkst. 13.20 līdz plkst. 15.20 Rusova un Čiekurkalna 6. šķērslīnijas krustojumā;
  • Vecāķu apkaimē – no plkst. 16.50 līdz plkst. 18.00 pretī Garciema ielai Nr. 10 (autostāvvieta).

Svētdien, 24. novembrī:

  • Ziepniekkalna apkaimē – no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 Mālu ielā 11;
  • Imantas apkaimē – no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Jūrmalas gatves, Progresa un Kooperatīva ielas krustojumā.

Sestdien, 30. novembrī:

  • Bieriņu apkaimē – no plkst. 09.00 līdz plkst. 11.00 Zemītes un Mežotnes ielu stūrī;
  • Pleskodāles apkaimē – no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 Kukšu ielā pretī Pleskodāles kapiem.

Svētdien, 1. decembrī:

  • Teikas apkaimē – no plkst. 9.00 līdz plkst. 11.00 pie Dzērbenes ielas Nr. 14 (autostāvvieta);
  • Dārzciema apkaimē – no plkst. 12.45 līdz plkst. 14.00 Kraukļu ielas un Pildas ielas krustojumā;
  • Purvciema apkaimē – no plkst. 14.30 līdz plkst. 16.10 pie Madonas ielas 10A.

Vēršam uzmanību, ka smilts paņemšanu, aiznešanu un iekraušanu savā transportlīdzeklī nodrošina pats iedzīvotājs.

 

Pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Tuvākajā laikā departaments sāks darbu pie iepirkuma dokumentācijas “Altonavas pārvada pārbūve” gatavošanas. Transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada plānots slēgt 4. decembrī. Tomēr, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi, ierobežojumi varētu stāties spēkā ātrāk. Pārvada slēgšana radīs zināmas neērtības, tomēr drošības riski, kas var rasties, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti.

Iepazīstoties ar Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātiem, secināts, ka iepriekš aplūkotā ideja par pagaidu tilta būvniecību nav tehniski un ekonomiski izdevīga. Pagaidu tilta novietošanai būtu nepieciešams pārbūvēt esošā pārvada balstus un atbalstsienas, kā arī palielināt esošā uzbēruma slīpumu, kas ievērojami pasliktinātu satiksmes drošības līmeni krustojuma zonā. Realizējot iepriekš minētos pagaidu tilta izbūves nosacījumus, tā izmaksas pārsniegtu esošā pārvada pārbūves izmaksas. Līdz ar to departaments tuvākajā laikā ir plānojis sākt darbu pie iepirkuma “Altonavas pārvada pārbūve” dokumentācijas gatavošanas. Pēc iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas sekotu iepirkuma izsludināšana un projekta realizācija.

“Saņemot Altonavas pārvada tehnisko izpēti, secinām, ka no sākotnējās idejas par pagaidu tilta izbūvi tomēr būs jāatsakās. Izpētē ir piedāvāti divi būvniecības varianti – lai gan to izmaksas ir līdzīgas, saimnieciski izdevīgākais ir risinājums, kas paredz pārvada pārbūvi. Jauna pārvada izbūve arī sniedz iespēju izbūvēt platāku brauktuves konstrukciju, līdz ar to uz pārvada varētu ierīkot vides pieejamības prasībām atbilstošu ietvi – ērtu gājēju un velosipēdu kustībai, kā arī autotransporta pārvietošanās par pārvadu kļūtu ērtāka. Atbilstoši izpētei, pārvada pārbūves provizoriskās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro un no pārbūves projekta izstrādes līdz jauna pārvada pabeigšanai, varam nokļūt aptuveni divu gadu laikā,”

norāda Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns

📸 FOTO

Ņemot vērā rekomendācijas, kuras ieteiktas pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, pieņemts lēmums transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada slēgt 4. decembrī. Gājēju un velosipēdistu kustībai pārvads paliks atvērts. Atzinumā tika rekomendēts pārvada tīrīšanu ziemā veikt ar mehanizētiem līdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 5 tonnas. Ziemas uzturēšanas darbu veikšanā izmantotā tehnika pārsniedz minēto masu, tādēļ pārvads satiksmei ir jāslēdz pirms ziemas sākšanās. Līdz ar to, satiksmes ierobežojumi uz pārvada varētu stāties spēkā ātrāk, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi. Par gaidāmo satiksmes ierobežojumu stāšanos spēkā un iespējām tos apbraukt, pašvaldība informēs atsevišķi.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus. Ņemot vērā, ka pārvads šķērso trasi, kuru bija paredzēts pārbūvēt infrastruktūras objekta “Rail Baltic” ietvaros, nojaucot esošo pārvadu, pašvaldība līdz šim neveica kapitālieguldījumus tā remontdarbos. Vēl joprojām “Rail Baltic” īstenotāji nav snieguši konkrētas atbildes par saviem plāniem attiecībā uz šo posmu, bet pašvaldības uzdevums ir rūpēties par drošu un ērtu satiksmi, tādēļ, izvērtējot drošības riskus, pieņemts lēmums par pārvada slēgšanu.

Pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, secināts, ka pārvada velves bojājumu apjomi ir palielinājušies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ, mitruma un sala radītu bojājumu dēļ, betons ap plaisām izdrūp. Tāpat tika konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm. Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Izdrupumiem no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rodas apdraudējums arī vilcienu satiksmei. Jau iepriekšējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli pašvaldība bija saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

 

Trešdien, 13. novembrī, aizritējis septītais jeb pirmspēdējais no Rīgas pašvaldības rīkotajiem iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” praktiskajiem semināriem, kas šoreiz veltīts tēmai par sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

“Šajā civilās aizsardzības seminārā uzzinājām vērtīgu informāciju, kas būs noderīga gan X stundā, gan katra rīdzinieka ikdienā. NBS eksperti iepazīstināja mūs ar dažādu militāro lādiņu izskatu un funkcijām, savukārt uzņēmuma “Gaso” pārstāvis sniedza padomus, kā atpazīt gāzes radītus apdraudējumus un kā rīkoties gadījumos, kad notikusi vai draud notikt, piemēram, propāna vai tvana gāzes izplatīšanās telpā. Rīgā ik pa laikam notiek ar gāzi saistīti incidenti, tostarp sprādzieni. Tam visbiežāk ir smagas sekas un tie gandrīz vienmēr ir bijuši novēršami, zinot, kā pareizi rīkoties,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Seminārā “Sprādzienbīstami priekšmeti’’ Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji vērsuši iedzīvotāju uzmanību jautājumiem par sprādzienbīstamu priekšmetu iedalījumu un iedzīvotāju rīcību atrodot šādus priekšmetus, savukārt, AS “GASO” Rīgas iecirkņa vadītājs informēja iedzīvotājus par gāzes sprādzienbīstamību. Tam papildu, Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas vadītājs sniedza padomus kā ievērot drošību saskaroties ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem sadzīvē, kā piemēram, pirotehniku.

Būtiskākie ekspertu izceltie ieteikumi rīcībai atrodot sprādzienbīstamu priekšmetu:

  • Neaizskarot atrasto priekšmetu, drošā attālumā atzīmē tā atrašanās vietu (vietas atzīmēšanu var veikt ar lentas apsiešanu, krāsas iezīmēšanu vai citiem pieejamiem materiāliem, kas būs redzami no attāluma);
  • Pēc vietas atzīmēšanas, nekavējoties attālinies no atzīmētā priekšmeta, bet iegaumē tā atrašanās vietu, izskatu, daudzumu;
  • Ziņo Valsts policijai pa tālruni 110 vai 112;
  • Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu un iznīcināšanu veic Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas personāls.

Gadījumā, ja sajūti gāzes smaku:

  • Zvani avārijas dienestam pa tālruni 114;
  • Atver logus, durvis, lai izvēdinātu telpu, taču pārliecinies, ka caurvējā tie nevar aizcirsties, jo tas var radīt uzliesmojošu dzirksteli;
  • Neslēdz elektriskās ierīces un gaismu;
  • Nekādā gadījumā nelieto atklātu uguni;
  • Atstāj telpas un ārpusē sagaidi avārijas dienestu!

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, aizvadīto semināru video ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Noslēdzošais seminārs norisināsies 4. decembrī un būs veltīts tēmai par iesaisti valsts aizsardzībā.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv sadaļā Civilā aizsardzība pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Semināra FOTO

 

Atzīmējot nodibinājuma 20. gadadienu, CARITAS LATVIJA 16. novembrī rīkos tīklošanās un saliedēšanās pasākumu darbiniekiem, brīvprātīgajiem un sadarbības partneriem Rīgā, lai kopā atskatītos uz paveikto, pateiktos par padarīto un stiprinātu attiecības un kopības izjūtu nākotnes darbam.

Pasākums notiks projekta “Kopā spējam vairāk – CARITAS LATVIJA kapacitātes stiprināšana un komandas saliedēšana” ietvaros.

Pasākuma pirmajā daļā tiks godināti nodibinājuma esošie un bijušie darbinieki un brīvprātīgie, kas 20 gadu laikā devuši būtisku ieguldījumu nodibinājuma darbā.

Pasākuma otrā daļa iecerēta kā pieredzes apmaiņa un tīklošanās, lai kopīgās sarunās padziļinātu izpratni par CARITAS LATVIJA identitāti un misiju, vēsturi un saliedētu turpmākajai sadarbībai.

Visi rīdzinieki laipni lūgti piedalīties svinībās!

Pasākuma programmā:

  • Plkst. 12.00 – 13.00 – CARITAS LATVIJA 20. gadadienas svinības ar brīvprātīgo un darbinieku godināšanu Sv. Jēkaba katedrālē (Jēkaba ielā 9).
  • Plkst. 13.00 – 16.00 – pusdienas un sadraudzība kopā ar sadarbības partneriem, draugiem un atbalstītājiem (Mazā Pils iela 2).

Pasākums tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Par pasākuma saturu atbild Nodibinājums CARITAS LATVIJA.


Nodibinājums CARITAS LATVIJA darbojas kopš 2004. gada 10. novembra, un kopš 2006. gada 15. augusta tam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nodibinājuma mērķi ir veikt karitatīvo darbu ar mazaizsargātām sabiedrības grupām, veicināt brīvprātīgo darbu, sniegt palīdzību un atbalstu sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Nodibinājums ir starptautisko organizāciju “Caritas Europa” un “Caritas Internationalis” dalīborganizācija, kuras kopā veido 162 organizāciju savienību un ir viens no lielākajiem humānās palīdzības tīkliem pasaulē. Lai sasniegtu mērķi – atbalstīt mazaizsargātās personas, nodibinājums veicina brīvprātīgo darbu un apmāca darbiniekus un brīvprātīgos.