Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

No 14. decembra, līdz 2024. gada 14. janvārim iedzīvotāji aicināti sniegt savu viedokli par Rīgas domes jauno saistošo noteikumu projektu “Par ārpus mežu augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā”.

Saistošo noteikumu projekts “Par ārpus mežu augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā” nosaka ārpus meža augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanas izvērtēšanas un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību Rīgā. Ar šiem saistošajiem noteikumiem spēku zaudēs Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” un Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošie noteikumi Nr. 154 “Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi”.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 4. janvārī plkst. 13 tiešsaistes platformā MS TEAMS. Tiešraidi varēs vērot Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, līdz 3.janvārim plkst. 12.00, iepriekš reģistrējies – ŠEIT .

Ar saistošo noteikumu projektu var iepazīties elektroniski www.riga.lv.

Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt līdz 2024. gada 22. janvārim:

  • tīmekļvietnē www.riga.lv,
  • nosūtot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam elektroniski uz e-pastu sabiedriba@riga.lv
  • vai pa pastu uz adresi Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050.

Rīgas domē izstrādāti jauni noteikumi* par apkures veidiem dažādās galvaspilsētas apkaimēs, tāpēc ikviens rīdzinieks aicināts līdz 8. janvārim sabiedriskās apspriešanas laikā sniegt viedokli par iespējamajiem risinājumiem gaisa kvalitātes un izmantojamo apkures veidu sabalansēšanā.

🔹 Par noteikumiem viedokli iespējams sniegt pašvaldības mājaslapā sadaļā “Saistošo noteikumu projekti” .

Patlaban Rīgā spēkā ir 2019. gadā pieņemtie apkures iekārtas regulējošie noteikumi, kuri ir mazāk detalizēti, piemēram, nepieļauj izņēmumus saistībā ar dekoratīvu kamīnu ierīkošanu, nedod iespējas samazināt piesārņojumu ar filtru un citu tehnoloģiju palīdzību, kā arī mazināt energoatkarību. Jaunajos noteikumos iecerēts līdzsvarot gan nepieciešamību uzlabot gaisa kvalitāti galvaspilsētā, gan mazināt atkarību no importētā kurināmā.

Sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāji aicināti paust viedokli, vai gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētā vajadzētu ierobežot kurināmā izmantošanu, kas rada lielāku piesārņojumu, kā arī, vai būtu nepieciešams līdzsvarot gaisa kvalitātes uzlabošanu un samazināt energoatkarību, noteiktās situācijās dodot priekšroku vietējos resursos balstītai siltumapgādei pār importētas dabasgāzes kurināmā izmantošanu.

Decentralizētā siltumapgāde Rīgā ir būtisks piesārņojuma avots cietajām daļiņām, slāpekļa oksīdiem un ogļskābās gāzes emisijām. Jaunie noteikumi paredz samazināt gaisa piesārņojumu, kur tas pārsniedz normas, kā arī samazināt CO2 emisijas, nosakot ierobežojumus gāzes un biokurināmā izmantošanā un veicinot pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotu izmantošanu.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments un Rīgas enerģētikas aģentūra 2023.gadā organizēja divus tiešsaistes pasākumus interesentiem, skaidrojot saistošo noteikumu projektā iekļauto regulējumu. Pēc pilsētas iedzīvotāju, t.sk. apkaimju biedrību pārstāvju, viedokļu saņemšanas, tika izvērtēti priekšlikumi un veikti precizējumi, vienkāršojot esošo siltumapgādes ierīču nomaiņas kārtību.

*- “Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”

Lai iegūtu viedokli par klientu apmierinātību/ vērtējumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un tā struktūrvienību darbu, izmantotajiem pakalpojumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, periodā no 2023.gada 02.oktobris līdz 31.oktobris tika veikta klientu aptauja. Tiešsaistes klientu aptaujas anketu un Anketu papīra formātā aizpildīja 66 respondenti.

1. Aptaujas rezultāti – Departamenta pakalpojumu izmantošana

🔵 Saskaņā ar aptaujas datiem visbiežāk izmantotie pakalpojumi 2023. gadā ir :

🔹 “Paskaidrojuma rakstu saskaņošana”, ko izmantojuši 38 (57.6%) no aptaujas respondentiem.
🔹 “Atzīmes veikšana par projektēšanas nosacījumu vai būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi” izmantojuši 37 (56.1%) respondentu.
🔹 “Objekta nodošana ekspluatācijā” – 35 (53%).
🔹 Mazliet vairāk par pusi jeb 34 (51.5%) no aptaujas respondentiem izmantojuši tādus pakalpojumus kā “Būvatļaujas pārreģistrācija vai derīguma termiņa pagarināšana” un “Būvatļaujas ar nosacījumiem saņemšana”.

Bāzes respondenti, kuri snieguši atbildes

2. Aptaujas rezultāti – Departamenta pakalpojumu vērtējums

🔵 Visaugstāk vērtētie pakalpojumi ar vērtējumu “ļoti apmierina” no iesniegto vērtējumu par pakalpojumu kopskaita bija:

🔹 “Arhīva pakalpojumi” – 41.4% respondenti;
🔹 “Objekta nodošana ekspluatācijā” – 37.1% aptaujas respondentu vērtējumi.

Bāze: respondenti, kuri snieguši atbildes

🔹 Tabulā ir norādīta salīdzinājuma dinamika par klientu apmierinātību ar Departamenta sniegtajiem pakalpojumiem 2023. gadā pret iepriekšējo gadu.

Departamenta pakalpojumu izpilde noteiktajos termiņos pozitīvi tika vērtēta pakalpojumam “Arhīva pakalpojumi” – 80.8% respondentu, “Būvatļaujas pārreģistrācija vai derīguma termiņa pagarināšana” – apstiprinošu atbildi sniedza 69.0% respondentu un “Adreses piešķiršana vai maiņa” tiek izpildīta noteiktā termiņā uzskata 64.7% respondentu.

Bāze: respondenti, kuri snieguši atbildes

3. Aptaujas rezultāti – Informācijas iegūšanas un saziņas avoti

🔵 Respondenti noradīja, kavisbiežākinformācijai par Departamenta darbību un sniegtajiem pakalpojumiem izmanto Departamenta mājaslapu – 69.4%, daļa respondentu 38.7% meklē informāciju internetā, sociālajos medijos, zvanot uz Departamenta Zvanu centru – 32.3%, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības oficiālajā portālā www.riga.lv 29% respondentu.

🔹 Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tad Departamenta mājaslapu kā informācijas avotu šogad izmanto par 2.4% respondentu vairāk, kā arī pieaudzis respondentu skaits, kas izmanto Zvanu centru – par 3.9%.

Bāze: respondenti, kuri snieguši atbildes

*Tā kā katrs respondents varēja atzīmēt vairāk nekā vienu atbildi, kopējā atbilžu summa pārsniedz 100%

🔵 Visvairāk respondentu saziņai ar Departamentu izmanto Departamenta e-pastu – 74.6%, mazliet vairāk par pusi no respondentiem sazinās telefoniski, zvanot uz Zvanu centru – 58.7%, bet 20.6% no respondentiem atzīmējuši Departamenta e-adresi, savukārt 6.3% respondentu turpina saziņai izmantot saraksti papīra formātā.

Bāze: respondenti, kas snieguši atbildes

*Tā kā katrs respondents varēja atzīmēt vairāk nekā vienu atbildi, kopējā atbilžu summa pārsniedz 100%

Tabulā ir norādīta salīdzinājuma dinamika par saziņas kanālu izmantošanu 2023. gadā pret iepriekšējo gadu.

 

🔵 Respondentu atbilžu apkopojums ļauj izvērtēt pakalpojumu sniegšanas procesus un apzināt nepieciešamos uzlabojumus, izvirzot Departamenta prioritātes klientu apkalpošanas jautājumos:

🔹 Mājas lapas aktualizēšana, publicējot jaunumus un noderīgu informāciju klientiem (aktualitātes, Biežāk uzdotie jautājumi, diagrammas, veidlapas u.c.);
🔹 Departamenta Zvanu centra kapacitātes un kompetences stiprināšana;
🔹 Komunikācijas uzlabošana ar Departamenta speciālistiem, nodrošinot būvniecības speciālistu konsultācijas gan telefoniskās, gan nepieciešamības gadījumā arī klātienes.
🔹 Turpināt ieviest “Konsultē vispirms” principu.

5. decembrī, kad pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, uz sirsnīgu pasākumu “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2023” Melngalvju namā pulcējās rīdzinieki un nevalstiskās organizācijas, kas veic brīvprātīgo darbu.

Brīvprātīgo rīdzinieku godināšanai šogad pieteica 65 brīvprātīgos un septiņas nevalstiskās organizācijas.

Rīgas domes pateicības rakstus saņēma rīdzinieki, kas iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, līdzdarbojoties Rīgas apkaimju labiekārtošanā, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot kultūras pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, ieslodzījuma vietās, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

Paldies Rīgas brīvprātīgajiem pasākumā teica Rīgas vicemēre Linda Ozola. Pasākumā piedalījās un Rīgas domes pateicības rakstus brīvprātīgajiem pasniedza arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas loceklis, deputāts Edgars Ikstens.

Nākamajā gadā Rīgas pašvaldība turpinās darbu, lai veicinātu un popularizētu brīvprātīgo darbu. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja pirmajiem noskatīties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sagatavotos video stāstus “Kļūsti par brīvprātīgo!”, kuros par savu brīvprātīgā darba pieredzi stāsta jaunieši, seniori un nevalstisko organizāciju brīvprātīgie.

Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs. Savus brīvprātīgā darba veicējus Rīga šogad sveica jau desmito gadu.

Starptautisko brīvprātīgo dienu pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosinājuma atzīmē kopš 1985. gada, un šā gada Starptautiskās brīvprātīgo dienas vēstījums ir “ja ikviens būtu brīvprātīgais, pasaule kļūtu par labāku vietu”.

📌 Pasākuma foto skatāmi – ŠEIT

📌 Noskaties video “Kļūsti par brīvprātīgo!”

✨ Paldies brīvprātīgajiem – video šeit

✨ Brīvprātīgo jauniešu pieredzes stāsts – video šeit

✨ Brīvprātīgo senioru pieredzes stāsts – video šeit

✨ Nevalstisko organizāciju brīvprātīgo pieredzes stāsts – video šeit 

✨ Rīgas pašvaldības darbinieku pieredzes stāsts – video šeit

 

Ik gadu 5. decembrī pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, lai atgādinātu par cilvēcības un vienotības nozīmi sabiedrībā un pateiktos brīvprātīgajiem, kuri ziedo savu brīvo laiku, prasmes un zināšanas līdzcilvēku un sabiedrības labā.

Šajā dienā arī mēs Rīgas pašvaldības vārdā vēlamies pateikt sirsnīgu paldies ikvienam brīvprātīgajam, kas ikdienā dodas uz Rīgas sociālās aprūpes iestādēm, lai būtu kopā ar senioriem, organizē aktivitātes bērniem un jauniešiem, dod spēku un ticību labākai dzīvei cilvēkiem ieslodzījuma vietās, līdzdarbojas savas apkaimes labiekārtošanā, rūpējas par sakoptu un tīru vidi, palīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem, rīko pasākumus, lai iepriecinātu līdzcilvēkus un vēl daudz citos veidos palīdz darīt rīdzinieku dzīves piepildītākas un Rīgu labāku.

Lai pateiktos brīvprātīgajiem un nevalstiskajām organizācijām, kas veic brīvprātīgo darbu, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs šogad ir sagatavojis arī īpašu video sveicienu visiem brīvprātīgajiem.

Starptautisko brīvprātīgo dienu pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosinājuma atzīmē kopš 1985. gada. Šā gada brīvprātīgo dienai izvēlēts vēstījums – “ja ikviens būtu brīvprātīgais, pasaule kļūtu par labāku vietu”.

8. decembrī plkst. 14.00 Rīgas domes Sēžu zālē notiks forums par tradicionālās kultūras attīstību Rīgā, kurā tiks diskutēts gan par tradicionālās kultūras nozīmi, par to, kāda ir tradīciju nākotne pašvaldības kontekstā, pedagoģiskajā darbā, un ko par tradicionālo kultūru varam uzzināt sociālajos tīklos.

Foruma mērķis – aktualizēt iedzīvotāju līdzdalību kultūras dzīvē, kas ir viens no veidiem, kā izveidot ciešāku piederību Rīgai, Latvijai, latviskajam, tradīcijai un tās pēctecībai nākotnē.

Forums sāksies ar valsts un pašvaldību, kā arī privātā sektora pārstāvju prezentācijām par tradicionālo kultūru. Pieskarsimies arī Tautas lietišķās mākslas studiju nākotnes izaicinājumiem, uzklausīsim gadiem ilgu veiksmes stāstu par tradīciju iedzīvināšanu pilsētvidē, kā arī ieskicēsim vīziju par Rīgā nepieciešamo Tradicionālās kultūras un amatniecības centra izveidi.

Forumā notiks paneļdiskusija, kuru vadīs Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Paneļdiskusijas tēmas: Kas un kāds ir rīdzinieks šodien un kāds – būs pēc dažiem gadiem? Kāda loma Rīgas pilsētas kultūras piedāvājumā ir tradicionālajai kultūrai un amatu prasmēm?

Foruma iniciators ir Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” un Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts.

📌 Lai pieteiktos dalībai forumā, lūdzam aizpildīt anketu līdz š. g. 30.novembrim (vietu skaits ierobežots) – ŠEIT

📌 Foruma tiešraide tiks nodrošināta vietnē www.riga.lv un Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” Facebook kontā.

Lai sniegtu informāciju par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVCAZ) plānošanas procesa aktualitātēm, 30. novembrī plkst. 16 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments tiešsaistē MS Teams vidē organizē informatīvu vebināru, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Vebinārā tiks sniegta informācija par paveikto darbu RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādē – plānošanas procesa virzību, notikušajām sabiedrības līdzdalības aktivitātēm un saņemtajiem priekšlikumiem, kā arī iedzīvotāju līdzdalības iespējam 2024. gadā.

📌 Vebinārs tiks pārraidīts Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

📌 Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, vebināra dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 30. novembra, plkst. 12.00, aizpildot reģistrēšanās formu – ŠEIT .

Jau ziņots, ka Rīgas dome šā gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu uzsākt RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādi ar mērķi veicināt pilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi.

RVCAZ teritorijas plānojums būs galvenais pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā tiks noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Tas nepieciešams, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti RVCAZ teritorijā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, teritorijas plānojuma izstrādes procesā tiek risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, teritorijas plānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskajai personai, tādēļ tā izstrādē ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

🔎 Plašāka informācija par teritorijas plānojuma izstrādi pieejama Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv – skatīt ŠEIT.

Iznācis “NVO nama ziņu” novembra numurs! Šoreiz uz sarunu par brīvprātīgo darbu, pilsonisko līdzdalību un NVO sektoru Gulbenes novadā aicinājām Anitu Birznieci, kura ir biedrības “Dēms” vadītāja un Gulbenes novada brīvprātīgā darba sistēmas izveidotāja.

“Brīvprātīgumu es izprotu kā sabiedrības izaugsmes, tolerances, empātijas, humānisma, sadarbības, atbildības un rīcības izpausmes formu. Cilvēka ļaušanās dot savus laika, domu un darba resursus kādam sabiedriskam, publiskam, sociālam, vides vai kultūras procesam ir cilvēka kā indivīda augstākā kvalitātes forma. Ieguldījumu kopējā sabiedrības labumā pēc savas brīvas gribas un vēlmes var dot tāds cilvēks, kurš no “ņemšanas” fāzes ir izaudzis līdz “došanas” aktam. Saprotu, ka skan patētiski un mazliet atsvešināti, tomēr mana pieredze brīvprātīgā darba plānošanā un organizēšanā ļāva atkal un atkal iemīlēties un apbrīnot cilvēku gatavību “dot”. Un to var cilvēks, kurš ir “izaudzis” un, bez sevis, ierauga un novērtē arī citus. Neatkarīgi no vecuma un dzimuma,”

stāsta Anita Birzniece.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem NVO nama semināriem un pasākumiem, NVO aktualitātes, informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem un citas noderīgas ziņas!

📌 Ieskatieties novembra “NVO nama ziņās”!

Rīgas pašvaldība šogad jau piekto gadu aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās vairāk nekā 33 tūkstoši iedzīvotāju, izraugoties desmit idejas, kuras tuvāko gadu laikā īstenos pašvaldība.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem tieši lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums bija 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro.

Balsošana par visām 30 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kā arī Imantas un Iļguciema bibliotēkās, kur tika saņemtas 57 balsis. Katrs iedzīvotājs varēja nobalsot tikai vienu reizi un atbalstīt vienu projektu. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsojuma rezultāti tika apstiprināti 15. novembrī. 33 371 iedzīvotāji no 30 balsojumam izvirzītajiem projektiem izvēlējas desmit, kuri tiks īstenoti:

• Dārzciema apkaimes biedrības projekts “Dārzciema rotaļu/sporta laukuma izveide Sesku ielā” – par to nobalsots 2504 reizes;
• Biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” projekts “Ar gaismu drošam Zasulaukam un Šampēterim” – ieguva 2424 balsis;
• Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības projekts “Sporta laukums Iļģuciemā”- ieguva 2412 balsis;
• Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības projekts “Multifunkcionāla sporta un atpūtas laukuma labiekārtošana”- ieguva 2408 balsis;
• Grīziņkalna apkaimes biedrības projekts “Laiks tirgum Grīziņkalnā” – ieguva 2399 balsis;
• Māra Tērauda iesniegtais projekts “Bērnu rotaļu laukuma atjaunošana Pļavnieku parkā” – ieguva 2383 balsis;
• Rūdolfa Ciemiņa iesniegtais projekts “Bolderājas pumptrase” – ieguva 2379 iedzīvotāju balsis;
• Biedrības “Jaunciema attīstības biedrība” projekts “Bērnu rotaļlaukums “Pupuķa ligzda”” – ieguva 2374 balsis;
• Čiekurkalna attīstības biedrības projekts “Čiekurkalns – ģimenēm pieejamāks un atvērtāks!” – ieguva 2348 balsis;
• Vecāķu biedrības iesniegtais projekts “Vecāķu pludmales laukuma labiekārtošana” – saņēma 2319 iedzīvotāju atbalstu.

🔎 Ar visām Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtām idejām var iepazīties tīmekļvietnē www.balso.riga.lv

📌 Apstiprinātos projektus divu gadu laikā īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 20. marta līdz 31. maijam. Iedzīvotājiem jau otro gadu bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Atbalstu projektu skiču sagatavošanā sniedza RTU Arhitektūras fakultātes studenti.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad jau piekto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 175 projektu pieteikumus. Īstenošanai četros konkursa gados nodoti 36 projekti. No tiem 14 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments no šā gada novembra līdz februārim veiks pētījumu, lai noskaidrotu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā (RVC AZ) pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju viedokli par dzīves kvalitāti, vidi un prioritāri risināmiem jautājumiem. Pētījuma ietvaros paredzēts veikt iedzīvotāju aptauju, kuras rezultātus pašvaldība izmantos jauno plānošanas dokumentu izstrādei.

Iedzīvotāju aptauja ir viena no metodēm, kas līdztekus citām aktivitātēm sabiedrības viedokļa un priekšlikumu noskaidrošanai, tiks izmantota RVC AZ teritorijas plānojuma izstrādē. Tās mērķis ir noskaidrot RVC AZ pastāvīgo iedzīvotāju viedokli par esošo situāciju, noteikt problēmas, kas iedzīvotāju skatījumā primāri būtu jārisina dzīves kvalitātes uzlabošanai. Aptaujā iekļauti jautājumi par mobilitāti, publisko ārtelpu, vides un atkritumu apsaimniekošanu, sociālās apkalpes infrastruktūru, ikdienas pakalpojumiem, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, telpiskās vides pārveidojumiem un citām iedzīvotājiem svarīgām tēmām.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja p.i. Iveta Staša–Šaršūne uzsver iedzīvotāju līdzdalības nozīmi teritorijas plānošanas procesā: “Jaunajā plānošanas dokumenta izstrādē primāri jāvērtē, kā norisinājusies esošo plānošanas dokumentu īstenošana, noskaidrojot iedzīvotāju attieksmi par notiekošajiem pilsētvides attīstības procesiem. Ar socioloģisko aptauju noskaidrosim iedzīvotāju viedokli par pilsētas vēsturiskā centra attīstību, kā arī jautājumus un vajadzības, kuras tiks risinātas teritorijas plānošanā.”

Apkopotos rezultātus paredzēts izmantot spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma darbības izvērtēšanai, lai noteiktu tā ietekmi uz pilsētas attīstību un definēt uzdevumus jaunajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Iepriekš līdzīgs pētījums pēc Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma tika veikts pirms 10 gadiem – 2014. gadā. Jaunā pētījuma rezultāti ļaus noskaidrot sabiedrības viedokli par RVC AZ teritorijas attīstību un salīdzināt to ar 2014. gada situāciju.

Iedzīvotāju aptauja būs anonīma un tiks veikta klātienē respondentu dzīvesvietās, kopumā aptaujājot ap 1200 RVC AZ pastāvīgi dzīvojošos iedzīvotājus.

Aptaujas laikā respondentiem būs iespēja pieteikties elektroniskai informācijas saņemšanai no Pilsētas attīstības departamenta par turpmāko RVC AZ teritorijas attīstības plānošanu un ar to saistītajiem sabiedrības līdzdalības pasākumiem.

Aptauju pēc Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veic sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums SIA “Aptauju centrs”.