Arhīvs birkai: Satiksme

No 9. marta stājas spēkā atļautais braukšanas ātrums 30 km/h vairākās Rīgas apkaimju ielās

, , ,

No 9. marta vairākās Rīgas apkaimēs – Ķīpsalā, Imantā, Ziepniekkalnā un Šķirotavā – tiks ieviests 30 km/h braukšanas ātruma ierobežojums atsevišķās ielās un to posmos, lai uzlabotu satiksmes drošību un pielāgotu braukšanas ātrumu esošajai ielu infrastruktūrai.

 Visā Ķīpsalas apkaimē plānots ieviest 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, izņemot ielas, kurās jau ir noteikta dzīvojamā zona.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā šauro ielu profilu, kā arī intensīvo velosatiksmi un gājēju plūsmu. Ķīpsala ir apkaime ar būtisku velosatiksmes nozīmi un daudzām gleznainām pastaigu vietām, tādēļ zemāks atļautais braukšanas ātrums ir svarīgs, lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu drošu, savstarpēji cieņpilnu mijiedarbību starp visiem satiksmes dalībniekiem.

Rājumsila ielas posmā starp Krustpils ielu un Dzirkaļu ielu – tiks samazināts maksimālais atļautais braukšanas ātrums, lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu esošajai infrastruktūrai atbilstošu braukšanas ātrumu, ielu posmos, kuros nav izbūvētas ietves.

Ēbeļmuižas ielas posmā starp Valdeķu ielu un Līvciema ielu – maksimālais atļautais braukšanas ātrums tiks samazināts līdz 30 km/h, lai veicinātu drošāku satiksmes organizāciju un nodrošinātu ielas videi atbilstošu braukšanas ātrumu pirms gājēju šķērsošanas vietām un parka tuvumā.

Papildus tam pie gājēju šķērsošanas vietām tiks ierobežota transportlīdzekļu novietošana, lai uzlabotu gājēju redzamību un veicinātu drošāku satiksmi attiecīgajā ielas posmā.

Ierobežojums 30 km/h tiks ieviests arī Imantā – Skandu ielas posmā no Kurzemes prospekta 3B (vietā, kur beidzas ietve) līdz Skandu ielai 14.

123

 

No 2. marta ieviesīs divvirzienu satiksmi Jūrmalas gatves posmā līdz pilsētas robežai

No 2. marta Jūrmalas gatves posmā no Beberbeķu ielas līdz Rīgas administratīvajai robežai pie Babītes tiks ieviesta transportlīdzekļu kustība abos virzienos. Vienlaikus tiks noteikti ierobežojumi tranzīta kravas transportam, lai samazinātu tā plūsmu apkaimē.

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus pēc Mārupes novadā realizētās Slokas ielas un autoceļa A5 krustojuma pārbūves, Rīgas pašvaldība ir lēmusi ieviest transportlīdzekļu kustību abos virzienos Jūrmalas gatves posmā no Beberbeķu ielas līdz pilsētas robežai.

 Posmā atļautais braukšanas ātrums paliek nemainīgs – 50 km/h. Gājēju kustība un gājēju pāreju skaits dotajā posmā netiek mainīts.

 Lai ierobežotu kravas transporta kustību Jūrmalas gatvē, posmā no Rīgas robežas līdz Kurzemes prospektam, kā arī Kurzemes prospektā, posmā no Slokas ielas līdz Jūrmalas gatvei tiks liegta tranzīta kravas transporta satiksme. Kravas transportam tiek saglabāta iespēja piekļūt Kurzemes prospektam caur Slokas ielu.

Šīs izmaiņas nodrošinās būtiskus satiksmes uzlabojumus – tiks atvieglota izbraukšana no Rīgas privātajam autotransportam, kā arī noteikti papildu ierobežojumi kravas transporta kustībai, lai samazinātu tā plūsmu.

 

No 20. februāra Murjāņu ielā samazinās atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h

Sākot no piektdienas, 20. februāra, Murjāņu ielas posmā starp Vangažu ielu un Juglas ielu tiks veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā – samazinās maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h.

Izmaiņas saistītas gan ar plānotajiem lietus ūdens kanalizācijas izbūves un ielas seguma atjaunošanas darbiem, gan ar satiksmes drošības paaugstināšanu.

Satiksmes organizācijas izmaiņas Murjāņu ielas posmā no Vangažu ielas līdz Tramplīna ielai saistītas ar brauktuves pagaidu seguma stāvokli lietus ūdens kanalizācijas izbūves laikā. Savukārt Murjāņu ielas posmā no Ainažu ielas līdz Silciema ielai paredzēts veikt ielas seguma atjaunošanu. Būvdarbus plānots atsākt, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi. Plānots, ka ierobežojumi pēc remontdarbu pabeigšanas saglabāsies uz pastāvīgu laiku.

Savukārt, izmaiņas Murjāņu ielas posmā no Tramplīna ielas līdz Juglas ielai saistītas ar nepieciešamību šajā apkaimē paaugstināt gājēju un velobraucēju drošību. Tādēļ arī šajā ielas posmā, sākot no 20. februāra, uz pastāvīgu laiku tiks samazināts maksimālais atļautais braukšanas ātrums līdz 30 km/h. Tuvumā atrodas vairākas izglītības iestādes, kuru dēļ ikdienā ievērojami pieaug bērnu skaits, kas pārvietojas šīs ielas tuvumā. Ātruma samazināšana nodrošinās efektīvu satiksmes mierināšanu, radot paredzamāku, klusāku un drošāku vidi visiem satiksmes dalībniekiem un apkārtējiem iedzīvotājiem.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem, ņemt vērā satiksmes organizācijas izmaiņās un ievērot tās.

 

 

Rīgas pašvaldība noslēgusi līgumu par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību

Rīgas pašvaldība ir saņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu (IUB), kurā otra pretendenta pretenzija par atklātā konkursa rezultāta apstrīdēšanu ir atzīta par nepamatotu. Pamatojoties uz IUB lēmumu, pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju – piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Līguma kopējā summa ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Atbilstoši Vanšu tilta projektēšanas un būvniecības līguma nosacījumiem projektēšanas darbi veicami 12 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas. Būvniecības darbi varētu sākties 2027. gada sākumā un ilgs 24 mēnešus.

“Iepirkums un tā izvērtēšana ir noritējusi profesionāli, šodien esam noslēguši līgumu, kas ļauj uzsākt projektēšanas un remonta darbus. Projektēšana tiks uzsākta jau šogad, un būvdarbi tiks sākti 2027. gadā, lai tilts nebūtu jāslēdz. Vanšu tilts ir viena no Rīgas vizītkartēm un būtiska satiksmes artērija, tāpēc mūsu mērķis ir to sakārtot atbildīgi, saglabājot gan drošību, gan pilsētas ikdienas ritmu.”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Pirmais izsludinātais Vanšu tilta projektēšanas un būvniecības konkurss noslēdzās bez rezultāta, jo konkursā vienīgais piedāvājums bija aptuveni 100 miljoni eiro bez PVN, kas būtiski pārsniedza Rīgas domes paredzēto budžetu šim projektam. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 2025. gada 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

 

Paziņojums par Rīgas administratīvās teritorijas, izņemot Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas teritoriju, sarkano līniju lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu

17.12.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-421-lē “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas, izņemot Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas teritoriju, sarkano līniju lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir koriģēt sarkanās līnijas atbilstoši līdz 2026. gada 1. martam saņemtajiem fizisku un juridisku personu priekšlikumiem, tai skaitā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī precizēt sarkanās līnijas TIN28 (Pilsētas maģistrāļu ilgtermiņa attīstības teritorijās), kā to nosaka Rīgas teritorijas plānojums.

Lokālplānojuma ierosinātājs un izstrādātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Aicinām fiziskas un juridiskas personas līdz 2026. gada 1. martam iesniegt sarkano līniju korekciju priekšlikumus teritorijām, kur nav nepieciešama Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5. pielikuma “Ilgtermiņa transporta shēma” pārskatīšana, kā arī nav nepieciešama papildus projektēšana.

Rakstiskus priekšlikumus sarkano līniju korekcijām līdz 2026. gada 1. martam var iesniegt:

 nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;

nosūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos:

  • Brīvības ielā 49/53;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Rīgas domes lēmums
Darba uzdevums

 

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība; paveikta lielākā daļa būvdarbu

,

Arī ziemas periodā Rīgā turpinās aktīva satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība. Līdz šī gada beigām būvobjektā plānots pabeigt 80% no kopējā darbu apjoma. Ziemas periodā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Pārvada būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2026. gada būvdarbu sezonā.

Pērnā gada decembrī tika uzsākts svarīgākais projekta etaps – centrālā tērauda laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri Sarkandaugavas attekai. Laiduma konstrukcijas uzbīdīšana, fiziski savienojot abus upes krastus, noslēdzās šī gada aprīlī. Pēc tam vasaras un rudens mēnešos turpinājās dažādu inženierkomunikāciju – lietus un sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, apgaismojuma, vājstrāvu, sakaru un elektroapgādes izbūve. Tāpat Tvaika ielā un slēgtajā ostas teritorijā Sarkandaugavas pusē izbūvēja segumu, kā arī četrām no astoņām pārvada estakādēm veica hidroizolācijas ieklāšanu un asfaltbetona seguma izbūvi. Līdz šī gada beigām satiksmes pārvadam ir plānots pabeigt estakāžu betonēšanu.

Ziemas periodā būvobjektā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Savukārt pavasarī būvdarbi atsāksies pilnā apjomā, kad tiks veikta hidroizolācijas ieklāšana uz pārvada, segumu izbūve, aprīkojuma uzstādīšana un labiekārtošanas darbi. Viens no noslēdzošajiem etapiem šī projekta ietvaros būs pārvada slogošana un nodošana ekspluatācijā. Pēc tam jauno satiksmes pārvadu varēs atvērt satiksmei.

Projekta ietvaros top aptuveni 863,5 metrus garš pārvads, kas savieno Tvaika ielu Sarkandaugavā ar Rīgas brīvostas industriālo zonu – Kundziņsalā, nodrošinot jaunu un efektīvu piekļuvi ostas teritorijai kravas transportam. Jaunais satiksmes pārvads būtiski papildinās Rīgas iekšējo apvedceļu, nodrošinot ērtu savienojumu starp Tvaika ielu, Kundziņsalu un tālāku kravu novirzīšanu uz Austrumu maģistrāli, Daudersalas pārvadu, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi. Projekts veicinās satiksmes plūsmas uzlabošanos un samazinās vides slogu pilsētas centrā.

Tāpat patlaban dinamisku transformāciju piedzīvo 360 hektāru lielā ostas teritorija Kundziņsalā, veidojoties par jauno Rīgas industriālo centru ar viedām ražotnēm, digitalizētu ostas kontroles infrastruktūru, mūsdienīgiem enerģētikas un konteineru loģistikas uzņēmumiem. Kundziņsala ir arī nozīmīgs valsts drošības un militārās mobilitātes punkts.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība “RK link”, kurā apvienojušies SIA “Binders”, SIA “TILTS” un SIA “Hanza Construction Group”.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

DJI_0773.JPG_resized

 

Rīgā turpinās pieturvietu atjaunošana

Rīgā turpinās jaunā vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju uzstādīšana. 2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā plānots uzstādīt 38 nojumes.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt esošās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plānos nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunas nojumes.

Pirmajā sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju pasūtījumā tika piegādātas 65 nojumes, no kurām 50 nojumes tika uzstādītas galvaspilsētā, pārējās tika nodotas RP SIA “Ŗīgas satiksme” uzstādīšanai 7.tramvaja līnijas rekonstrukcijas projekta ievaros, kā arī daļa atstātas departamentam rezervē turpmākajiem jauno pieturvietu izbūves darbiem.

Pašvaldība šogad rudenī saņēma 60 jaunās vienotā dizaina pieturvietu nojumes un līdz šā gada beigām un nākamā gada janvāra vidum plānots uzstādīt 38 pieturvietu nojumes 32 pieturvietās.

Pilsētā būs pieturvietas, kurās, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmu, tiks uzstādītas divas nojumes, lai nodrošinātu ērtāku un drošāku pasažieru pārvietošanos.

Pirmās jaunās nojumes tiks uzstādītas sekojošajās pieturvietās – Meža skola, Dzērbenes iela, Juglas iela, Krustabaznīcas iela, Tirzas iela, Juglas iela, Mārkalnes iela, Sporta akadēmija, Berģi, Bajāru iela Brīvības gatvē; Sudrabkalniņš Kurzemes prospektā; Ainavas iela Stirnu ielā; Telts iela K.Ulmaņa gatvē; slimnīca “Gaiļezers” Hipokrāta ielā; Ilūkstes iela Lubānas ielā; Viestura prospekts Viestura prospektā; G. Zemgala gatve Ropažu ielā; Ķengaraga iela Latgales ielā; Dzeņu iela Brāļu Kaudzīšu ielā; Valsts arhīvs, Ēveles iela, Ierēdņu iela K.Valdemāra ielā; Prūšu iela Latgales ielā; Kalnciema iela Raņķa dambī; Gaismas iela Sesku ielā.

Vispirms nojumes uzstāda vietās, kurās iepriekšējās tiek demontētas, jo pašvaldībai beidzās līgums ar uzņēmēju un, kā īslaicīgas lietošanas būvēm, beidzies arī ekspluatācijas termiņš. Pieturvietu nojumju uzstādīšana notiek, ievērojot pieturu kategorijas, primāri tās uzstādot pieturās ar augstāko pasažieru plūsmu visas dienas garumā, vērtējot izglītības, kultūras un citu sabiedrisko iestāžu tuvumu, kā arī, vai pieturvieta ir vadošā pārsēšanās punktu sarakstā u.c. būtiskus faktorus.

Rīgā tiek uzstādītas četru veidu nojumes, atkarībā no vietas parametriem: standarta 3 un 4 sekciju nojumes un sašaurinātās 3 un 4 sekciju nojumes.

Visi nojumes tipi ir aprīkoti ar apgaismes elementiem un nodrošina vienmērīgu apgaismojuma līmeni. Gaismekļi ir pilnībā integrēti katrā horizontālajā jumta profilā, izņemot ārējos. Elektrības kabeļi ir iebūvēti un vizuāli paslēpti nojumes konstrukcijā.

Piedāvātās nojumes jumts nodrošina drošu un efektīvu aizsardzību pret nokrišņiem un saules starojumu. Jumta stikla loksnēm ir tonēts filtrs, kas vairāk nekā 99% bloķē ultravioletos starus un tai ir sava UV starojuma izturība.

Jaunajās pieturvietu nojumēs ir viens soliņš. Tā ir vispārēja prakse ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ka pietura tiek aprīkota ar vienu soliņu. Vēršam uzmanību, ka nojumēs ir vajadzīga vieta arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem, kā arī iespēja tuvumā apskatīt maršrutu karti, kura ir izvietota nojumes iekšpusē. Katrā nojumē ir paredzēta vieta elektriskajam tablo, kurā varēs redzēt sabiedriskā transporta kustības saraksta laikus. Pieturvietās ar lielāku pasažieru plūsmu izvieto 4 sekciju nojumes, kurās ir arī stāvsols.

Uzstādīto jauno nojumju kopējās izmaksas veido gan ražošanas un piegādes izdevumi, gan arī būvniecības cikla izmaksas — pamatu izbūve, elektrības pieslēgumu ierīkošana un pašu nojumju uzstādīšana.

Nojumju pamatu izbūves un uzstādīšanas izdevumi katrā pieturvietā ir atšķirīgi, ņemot vērā nojumes tipu, konkrētās vietas esošā seguma veidu, kā arī elektrības pieslēguma veidu – esošs vai jaunizbūvējams. Katrai pieturvietai tiek izstrādāts atsevišķs projekts, kas arī veido vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas.

Vienas nojumes ražošanas cena ir no 6073 līdz 8730 eiro bez PVN, atkarībā no nojumes tipa. Vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas ir 8611 eiro bez PVN esošā līguma ietvaros, kurš var mainīties, ja tiek izvēlēts cits būvnieks.

Pieturvietu nojumju ražotājs ir SIA “Palami”, uzstādītājs – SIA “Ļ CO”.

 

Noteikts uzvarētājs atklātajā konkursā par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību

28. novembrī Rīgas pašvaldība pieņēma lēmumu par atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Finanšu piedāvājuma cena, par kuru tiks slēgts līgums, ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Piegādātāju apvienībā “Vanšu tilts” ietilpst – SIA “Hanza Construction Group”, SIA “Tilts”, SIA “Vektors T, Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs”.

Inženierbūvniecības uzņēmums SIA “Tilts”, dibināts 1989. gadā, specializējas tiltu, estakāžu, tuneļu celtniecībā un rekonstrukcijā Latvijā un ārpus tās. SIA “Hanza Construction Group” ir plaša profila būvuzņēmums. SIA “Vektors T” specializējas tiltu, tuneļu, mākslīgo būvju un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā. Uzņēmuma pieredzē ir vairāki nozīmīgi projekti, tostarp satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Austrumu maģistrāle, tunelis zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanai, kā arī citi nozīmīgi tilti un transporta mezgli.

Atgādinām, ka 2024.gadā izsludinātais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura iesniegtais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

“Vanšu tiltam šogad esam panākuši būtisku progresu. Pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā. Ir noslēdzies arī jaunais iepirkums, kura rezultāts pašvaldībai ir finansiāli izdevīgāks nekā iepriekš, kas tikai apstiprina, ka esam izvēlējušies pareizu pieeju projekta sagatavošanā. Tagad vissvarīgākais ir laikus un kvalitatīvi paveikt darbus, jo Vanšu tilts ik dienu savieno ne tikai Rīgas apkaimes, bet arī dažādus Latvijas reģionus. Šis projekts ir nozīmīgs valsts mērogā, un mēs uz to attiecamies ar pilnu atbildību,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot “projektē un būvē” metodi, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem – būvdarbiem.

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,60 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Projekts paredz:

  • atjaunot asfalta segumu brauktuvei;
  • izbūvēt dalītu gājēju zonu un veloinfrastruktūru, kas nodrošinās drošu un ērtu tilta šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem;
  • vanšu nomaiņa – to kopējais svars būs 385,50 tonnu apmērā;
  • jaunu aizsargapvalku uzstādīšana esošajām un jaunajām vantīm 3084 metru garumā, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa izturību un aizsardzību pret apkārtējās vides ietekmi.

Gājēju ietvju platums ir paredzēts vienā tilta pusē 1,7 metri, otrā – 1,9 metri. Tilta margas tiks atjaunotas iepriekšējā augstumā – 1,3 metri.

Veloceļa platums abās tilta pusēs būs 2,5 metri, kurš no gājēju ietvēm tiks nodalīts ar paaugstinājumu.

Plānotā tilta paplašināšana tiks īstenota, izmantojot inovatīvu UHPC (Ultra High Performance Concrete) betona tehnoloģiju gājēju ietvei un veloceļam. Šī tehnoloģija ļaus paplašināt konstrukciju būtiski nepalielinot tilta pašsvaru, vienlaikus uzlabojot tā stabilitāti un paildzinot ilgmūžību.

Tilta pārbūves rezultātā būtiski tiks uzlabots Citadeles un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojums ar regulējamām gājēju pārejām.

Līgums ar atklātā konkursa uzvarētāju tiks slēgts pēc konkursa rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigām.

 

7. tramvaja līnijas pagarinājumā paveikta lielākā daļa sliežu, veloceliņa un brauktuvju izbūves

,

Turpinās 7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve, un līdz novembra beigām paveikta jau lielākā daļa projektā paredzēto būvdarbu. Tehniski sarežģītākie un apjomīgākie darbu veidi – sliežu ceļu izbūve un brauktuvju asfaltēšana – ir praktiski pabeigti, savukārt dispečeru ēkas un tās funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertehnisko risinājumu būvniecība turpinās.

Sliežu ceļu izbūve pabeigta par 95%, izbūvējot aptuveni 3800 metrus no plānotajiem 4000 metriem. Tāpat par 95% pabeigta brauktuvju asfaltēšana (~27 400 m²), bet par 80% izbūvēts veloceliņš (~4000 m²). Kontakttīklu balstu uzstādīšana paveikta par 92%, un izbūvēti 10% kontakttīkla uzkarsistēmas.

Liels progress arī citos darbos, piemēram, bruģēšanas darbi pieturu un transportmijas punkta zonās paveikti 70% apjomā, pamata trases pieturvietu platformu izbūves progress ir 75%.

Dispečerpunkta ēkai, kuras pamatos jūlijā svinīgi tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, pabeigta aptuveni puse plānoto darbu.

Tāpat pabeigta jaunās apakšstacijas būvniecība, kas nodrošinās sabiedriskā transporta kustību gan jaunajā transportmijas punktā, gan izbūvētajā līnijas pagarinājumā..

Objektu klātienē apsekoja Rīgas satiksmes, būvnieka CBF SIA “Binders”, kā arī Rīgas domes un Satiksmes ministrijas pārstāvji, iepazīstoties ar līdz šim paveikto un ieskicējot tālāko darbu plānus.

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums būs 2,2 kilometri. Būvdarbu ietvaros zemes vienībā pie Latgales un Višķu ielas krustojuma tiek izbūvēts transportmijas punkts. Tā teritorijā paredzēta jauna dispečeru ēka, kā arī sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi gan no Latgales ielas, gan no Višķu ielas.

Tāpat tiek veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp ierīkotas plašas nojumes, norādes zīmes un tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums.

Līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu 300 metru garumā tiks pagarināts arī 15. trolejbusa maršruts.

Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam. Ieceres īstenošanai par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību noslēgts līgums ar CBF SIA “Binders” 28 349 687,19 EUR bez PVN vērtībā. Savukārt būvuzraudzību veic SIA “BaltLine Globe”, ar kuru noslēgts līgums par 46 500,00 EUR bez PVN.

Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Vairāk par projektu Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA “Rīgas satiksme” mājaslapā – ŠEIT.

Papildu informācija:
Baiba Bartaševiča-Feldmane,
„Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
e-pasts: baiba.bartasevica@rigassatiksme.lv

 

Rīgā gandrīz gadu norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība; darbi notiek atbilstoši plānam

,

Jau gandrīz gadu Rīgā norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas vērienīgie būvdarbi, kurus plānots pabeigt 2027. gadā. Darbiem virzoties uz priekšu atbilstoši grafikam, objekts pakāpeniski iegūst projektētās aprises. Projekts tiek realizēts ļoti plašā teritorijā, kas ir sadalīta mazākās darbu zonās, kur katrā turpinās intensīvi būvdarbi. Būvdarbus laikā spēkā ir arī ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi, par kuriem pašvaldība informē atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās:

  • 1. kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”;
  • 2.kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Projekta pirmajā kārtā, posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, līdz 2025. gada beigām plānots paveikt aptuveni 50% no kopējā darbu apjoma. Šobrīd objektā turpinās satiksmes pārvada būvniecība pār Mālu ielu – pārvada labajā pusē veic laiduma betonēšanas darbus. Savukārt Ziepniekkalna ielas satiksmes pārvadam uzbetonēti pieci laidumi, kā arī uzsākta nākamo laidumu izbūve un turpinās rampu būvniecība.

Paralēli pārvadu būvniecībai, norit darbs pie divu gājēju tuneļu izbūves. Gājēju tunelī pie Līvciema ielas veic tuneļa gala atbalstsienu izbūvi, kopējam paveikto darbu apjomam sasniedzot 77%. Savukārt 90% apmērā paveikti darbi gājēju tunelī pie Padures ielas, kur arī turpinās tuneļa gala atbalstsienu būvniecība.

Būvobjektā turpinās arī dažādu inženiertīklu – lietus ūdens un sadzīves kanalizāciju izbūve, gāzesvada un ūdensvada pārbūve. Šobrīd pilnībā pabeigta siltumtrases pārbūve, kā arī noslēgumam tuvojas elektroapgādes tīklu izbūve, bet kopš oktobra norit augstsprieguma tīklu pārbūve.

Projekta otrajā kārtā, posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, līdz šī gada beigām plānots paveikt aptuveni 47% no kopējā būvdarbu apjoma. Šobrīd būvobjektā turpinās Vienības gatves pārvada laidumu izbūve. Līdz oktobra beigām pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3 765 m³ betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 70% gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 22 no 42 pārvada laidumiem.

Vienības gatves, Tīraines ielas un Jelgavas ceļa krustojuma vietā tiek būvēts jauns rotācijas aplis, kas būtiski uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Jaunizbūvētajā rotācijas aplī uzstādītas ceļa apmales un atsevišķos posmos, tāpat kā pamattrases un paralēlo pievedceļu posmos, ieklāta asfalta seguma apakškārta. Ozolciema un jaunizbūvējamās Jāņa Čakstes gatves posmā uzsākta ietvju bruģēšana. Ziemas periodā gājēju kustībai ir atvērta ietve gar Vienības gatvi.

Arī projekta otrās kārtas ietvaros notiek dažādu inženiertīklu izbūve. Šobrīd turpinās ūdensvada un sadzīves kanalizācijas izbūve, savukārt maģistrālā stikla šķiedras lietus ūdens kolektora izbūve tuvojas noslēgumam. Paralēli visā būvlaukuma teritorijā ierīko jaunu apgaismojuma sistēmu, uzstādot apgaismojuma balstus ar pamatnēm.

Aktuālie satiksmes ierobežojumi būvdarbu zonā

Līdz nākamā gada 1. aprīlim transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Siltuma ielai. Minētajā Vienības gatves posmā, virzienā uz pilsētas centru, transportlīdzekļu satiksmi novirzīta pa pagaidu apbraucamo ceļu apkārt tirdzniecības centram “Aleja”, pa maršrutu Rītausmas iela – Mežkalna iela – Ozolciema iela, līdz Vienības gatvei.

Savukārt līdz nākamā gada 31. maijam slēgta transportlīdzekļu satiksme Ozolciema ielas posmā no Līvciema ielas līdz Mālu ielas rotācijas aplim un Mālu ielas posmā no ēkas Mālu ielā 21 k-10 līdz Mālu ielas rotācijas aplim. Tāpat minētajā laika periodā satiksmei slēgta Misas iela posmā no Ēbelmuižas ielas līdz Mālu ielai un Kazdangas iela pirms Mālu ielas rotācijas apļa.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros izbūvē Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat būvdarbu ietvaros veic inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Projekta izmaksas:

  • 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums;
  • 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.