Arhīvs birkai: Satiksme

28. novembrī Rīgas pašvaldība pieņēma lēmumu par atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Finanšu piedāvājuma cena, par kuru tiks slēgts līgums, ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Piegādātāju apvienībā “Vanšu tilts” ietilpst – SIA “Hanza Construction Group”, SIA “Tilts”, SIA “Vektors T, Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs”.

Inženierbūvniecības uzņēmums SIA “Tilts”, dibināts 1989. gadā, specializējas tiltu, estakāžu, tuneļu celtniecībā un rekonstrukcijā Latvijā un ārpus tās. SIA “Hanza Construction Group” ir plaša profila būvuzņēmums. SIA “Vektors T” specializējas tiltu, tuneļu, mākslīgo būvju un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā. Uzņēmuma pieredzē ir vairāki nozīmīgi projekti, tostarp satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Austrumu maģistrāle, tunelis zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanai, kā arī citi nozīmīgi tilti un transporta mezgli.

Atgādinām, ka 2024.gadā izsludinātais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura iesniegtais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

“Vanšu tiltam šogad esam panākuši būtisku progresu. Pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā. Ir noslēdzies arī jaunais iepirkums, kura rezultāts pašvaldībai ir finansiāli izdevīgāks nekā iepriekš, kas tikai apstiprina, ka esam izvēlējušies pareizu pieeju projekta sagatavošanā. Tagad vissvarīgākais ir laikus un kvalitatīvi paveikt darbus, jo Vanšu tilts ik dienu savieno ne tikai Rīgas apkaimes, bet arī dažādus Latvijas reģionus. Šis projekts ir nozīmīgs valsts mērogā, un mēs uz to attiecamies ar pilnu atbildību,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot “projektē un būvē” metodi, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem – būvdarbiem.

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,60 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Projekts paredz:

  • atjaunot asfalta segumu brauktuvei;
  • izbūvēt dalītu gājēju zonu un veloinfrastruktūru, kas nodrošinās drošu un ērtu tilta šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem;
  • vanšu nomaiņa – to kopējais svars būs 385,50 tonnu apmērā;
  • jaunu aizsargapvalku uzstādīšana esošajām un jaunajām vantīm 3084 metru garumā, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa izturību un aizsardzību pret apkārtējās vides ietekmi.

Gājēju ietvju platums ir paredzēts vienā tilta pusē 1,7 metri, otrā – 1,9 metri. Tilta margas tiks atjaunotas iepriekšējā augstumā – 1,3 metri.

Veloceļa platums abās tilta pusēs būs 2,5 metri, kurš no gājēju ietvēm tiks nodalīts ar paaugstinājumu.

Plānotā tilta paplašināšana tiks īstenota, izmantojot inovatīvu UHPC (Ultra High Performance Concrete) betona tehnoloģiju gājēju ietvei un veloceļam. Šī tehnoloģija ļaus paplašināt konstrukciju būtiski nepalielinot tilta pašsvaru, vienlaikus uzlabojot tā stabilitāti un paildzinot ilgmūžību.

Tilta pārbūves rezultātā būtiski tiks uzlabots Citadeles un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojums ar regulējamām gājēju pārejām.

Līgums ar atklātā konkursa uzvarētāju tiks slēgts pēc konkursa rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigām.

 

Turpinās 7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve, un līdz novembra beigām paveikta jau lielākā daļa projektā paredzēto būvdarbu. Tehniski sarežģītākie un apjomīgākie darbu veidi – sliežu ceļu izbūve un brauktuvju asfaltēšana – ir praktiski pabeigti, savukārt dispečeru ēkas un tās funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertehnisko risinājumu būvniecība turpinās.

Sliežu ceļu izbūve pabeigta par 95%, izbūvējot aptuveni 3800 metrus no plānotajiem 4000 metriem. Tāpat par 95% pabeigta brauktuvju asfaltēšana (~27 400 m²), bet par 80% izbūvēts veloceliņš (~4000 m²). Kontakttīklu balstu uzstādīšana paveikta par 92%, un izbūvēti 10% kontakttīkla uzkarsistēmas.

Liels progress arī citos darbos, piemēram, bruģēšanas darbi pieturu un transportmijas punkta zonās paveikti 70% apjomā, pamata trases pieturvietu platformu izbūves progress ir 75%.

Dispečerpunkta ēkai, kuras pamatos jūlijā svinīgi tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, pabeigta aptuveni puse plānoto darbu.

Tāpat pabeigta jaunās apakšstacijas būvniecība, kas nodrošinās sabiedriskā transporta kustību gan jaunajā transportmijas punktā, gan izbūvētajā līnijas pagarinājumā..

Objektu klātienē apsekoja Rīgas satiksmes, būvnieka CBF SIA “Binders”, kā arī Rīgas domes un Satiksmes ministrijas pārstāvji, iepazīstoties ar līdz šim paveikto un ieskicējot tālāko darbu plānus.

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums būs 2,2 kilometri. Būvdarbu ietvaros zemes vienībā pie Latgales un Višķu ielas krustojuma tiek izbūvēts transportmijas punkts. Tā teritorijā paredzēta jauna dispečeru ēka, kā arī sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi gan no Latgales ielas, gan no Višķu ielas.

Tāpat tiek veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp ierīkotas plašas nojumes, norādes zīmes un tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums.

Līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu 300 metru garumā tiks pagarināts arī 15. trolejbusa maršruts.

Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam. Ieceres īstenošanai par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību noslēgts līgums ar CBF SIA “Binders” 28 349 687,19 EUR bez PVN vērtībā. Savukārt būvuzraudzību veic SIA “BaltLine Globe”, ar kuru noslēgts līgums par 46 500,00 EUR bez PVN.

Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Vairāk par projektu Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA “Rīgas satiksme” mājaslapā – ŠEIT.

Papildu informācija:
Baiba Bartaševiča-Feldmane,
„Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
e-pasts: baiba.bartasevica@rigassatiksme.lv

 

Jau gandrīz gadu Rīgā norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas vērienīgie būvdarbi, kurus plānots pabeigt 2027. gadā. Darbiem virzoties uz priekšu atbilstoši grafikam, objekts pakāpeniski iegūst projektētās aprises. Projekts tiek realizēts ļoti plašā teritorijā, kas ir sadalīta mazākās darbu zonās, kur katrā turpinās intensīvi būvdarbi. Būvdarbus laikā spēkā ir arī ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi, par kuriem pašvaldība informē atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās:

  • 1. kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”;
  • 2.kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Projekta pirmajā kārtā, posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, līdz 2025. gada beigām plānots paveikt aptuveni 50% no kopējā darbu apjoma. Šobrīd objektā turpinās satiksmes pārvada būvniecība pār Mālu ielu – pārvada labajā pusē veic laiduma betonēšanas darbus. Savukārt Ziepniekkalna ielas satiksmes pārvadam uzbetonēti pieci laidumi, kā arī uzsākta nākamo laidumu izbūve un turpinās rampu būvniecība.

Paralēli pārvadu būvniecībai, norit darbs pie divu gājēju tuneļu izbūves. Gājēju tunelī pie Līvciema ielas veic tuneļa gala atbalstsienu izbūvi, kopējam paveikto darbu apjomam sasniedzot 77%. Savukārt 90% apmērā paveikti darbi gājēju tunelī pie Padures ielas, kur arī turpinās tuneļa gala atbalstsienu būvniecība.

Būvobjektā turpinās arī dažādu inženiertīklu – lietus ūdens un sadzīves kanalizāciju izbūve, gāzesvada un ūdensvada pārbūve. Šobrīd pilnībā pabeigta siltumtrases pārbūve, kā arī noslēgumam tuvojas elektroapgādes tīklu izbūve, bet kopš oktobra norit augstsprieguma tīklu pārbūve.

Projekta otrajā kārtā, posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, līdz šī gada beigām plānots paveikt aptuveni 47% no kopējā būvdarbu apjoma. Šobrīd būvobjektā turpinās Vienības gatves pārvada laidumu izbūve. Līdz oktobra beigām pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3 765 m³ betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 70% gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 22 no 42 pārvada laidumiem.

Vienības gatves, Tīraines ielas un Jelgavas ceļa krustojuma vietā tiek būvēts jauns rotācijas aplis, kas būtiski uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Jaunizbūvētajā rotācijas aplī uzstādītas ceļa apmales un atsevišķos posmos, tāpat kā pamattrases un paralēlo pievedceļu posmos, ieklāta asfalta seguma apakškārta. Ozolciema un jaunizbūvējamās Jāņa Čakstes gatves posmā uzsākta ietvju bruģēšana. Ziemas periodā gājēju kustībai ir atvērta ietve gar Vienības gatvi.

Arī projekta otrās kārtas ietvaros notiek dažādu inženiertīklu izbūve. Šobrīd turpinās ūdensvada un sadzīves kanalizācijas izbūve, savukārt maģistrālā stikla šķiedras lietus ūdens kolektora izbūve tuvojas noslēgumam. Paralēli visā būvlaukuma teritorijā ierīko jaunu apgaismojuma sistēmu, uzstādot apgaismojuma balstus ar pamatnēm.

Aktuālie satiksmes ierobežojumi būvdarbu zonā

Līdz nākamā gada 1. aprīlim transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Siltuma ielai. Minētajā Vienības gatves posmā, virzienā uz pilsētas centru, transportlīdzekļu satiksmi novirzīta pa pagaidu apbraucamo ceļu apkārt tirdzniecības centram “Aleja”, pa maršrutu Rītausmas iela – Mežkalna iela – Ozolciema iela, līdz Vienības gatvei.

Savukārt līdz nākamā gada 31. maijam slēgta transportlīdzekļu satiksme Ozolciema ielas posmā no Līvciema ielas līdz Mālu ielas rotācijas aplim un Mālu ielas posmā no ēkas Mālu ielā 21 k-10 līdz Mālu ielas rotācijas aplim. Tāpat minētajā laika periodā satiksmei slēgta Misas iela posmā no Ēbelmuižas ielas līdz Mālu ielai un Kazdangas iela pirms Mālu ielas rotācijas apļa.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros izbūvē Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat būvdarbu ietvaros veic inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Projekta izmaksas:

  • 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums;
  • 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Veiksmīgi noslēdzies atklāts konkurss par satiksmes pārvada pār Altonavas ielu būvprojekta izstrādi. Būvprojekta izstrāde jāveic deviņu mēnešu laikā. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada tomēr neatjaunos. Automašīnu satiksmei pārvads paliks slēgts, bet gājēju un velosipēdistu kustībai – atvērts.

Satiksmes pārvads pār Altonavas ielu transportlīdzekļu satiksmei ir slēgts jau gandrīz gadu un šajā laika periodā nepārtraukti ir veikts konstatēto plaisu monitorings, lai sekotu līdzi pārvada tehniskajam stāvoklim. Pārvada inspekcijā, ņemot vērā monitoringa laikā iegūtos datus, eksperti izvērtēja iespējamos risinājumus pārvada turpmākajai ekspluatācijai.

Inspekcijā tika konstatēts, ka, gada laikā kopš satiksme pār pārvadu ir slēgta, pārvada tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, pārvadu ir atļauts ekspluatēt tikai ar ikdienas gājēju un velosipēdu slodzi, kā arī nav pieļaujama nekāda transporta kustība pār pārvadu – ne vieglā autotransporta satiksme vienā joslā, ne divās joslās.

Tāpat kā iepriekšējās inspekcijās par pārvada tehnisko stāvokli, arī šajā pašvaldība ir saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

Attiecībā uz jauna pārvada būvniecību, šobrīd norit līguma slēgšanas process ar “Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas biroju “VEKTORS T” SIA” par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Līgums paredz būvprojekta izstrādi veikt deviņu mēnešu laikā, pēc tam sekos iepirkums par projekta realizāciju un tā realizācija.

Pašvaldība atgādina, ka Altonavas pārvada apkārtnē lielākā daļa ielu ir dzīvojamās zonas, tādēļ apbraucamie ceļi netika izveidoti. Mārupes iedzīvotāji, kuriem ikdienā ir jānokļūst Rīgā, aicināti izmantot maģistrālās ielas, piemēram, Lielo ielu, Kārļa Ulmaņa gatvi, Vienības gatvi, Upesgrīvas ielu, nevis Bieriņu apkaimes mazās ieliņas.

Iepriekš jau ziņots, ka pērn lēmumu par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņēma pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē. Atskaitē eksperti rekomendēja slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļāva gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī ieteica turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai.

 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par pilsētas gaisa mobilitāti, kas norisināsies no 23. oktobra līdz 19. novembrim.

Aptauja izstrādāta CITYAM projekta ietvaros, ko finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma (2023–2025). Tā vienlaikus tiek veikta vairākās Eiropas pilsētās, lai salīdzinātu iedzīvotāju viedokļus un izpratni par pilsētas gaisa mobilitāti (Urban Air Mobility – UAM). Šis jēdziens ietver dažādu veidu dronus, to pielietojumu gaisa telpā, kā arī pacelšanās un nolaišanās vietas pilsētvidē.

Tās mērķis ir iesaistīt rīdziniekus, veicināt izpratni par gaisa mobilitātes iespējām, noskaidrot iedzīvotāju viedokli un veidot pamatu UAM iekļaušanai pašvaldības darba kārtībā.

Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks tikai apkopoti vispārīgā veidā. Tās aizpildīšana aizņems aptuveni 15 minūtes.

Aptauja un citas iesaistes iespējas – ŠEIT.

CITYAM projekts attīsta un stiprina pilsētu gaisa mobilitātes (UAM) pārvaldību Baltijas jūras reģionā, lai dronu izmantošana pilsētās notiktu droši, ilgtspējīgi un sabiedrībai pieņemami. Projektā apvienojušās sešas Eiropas pilsētas, universitātes un tīkla organizācijas, lai kopīgi izstrādātu stratēģiju, politikas un praktiskus risinājumus gaisa telpas un nolaišanās vietu plānošanai, kā arī veicinātu pašvaldību spējas un sabiedrības informētību.

 

Galvaspilsētā esošais nātrija spuldžu ielu apgaismojums tiks nomainīts pret jaunu, energoefektīvu LED apgaismojumu. Jaunie LED gaismekļi nodrošina augstāku energoefektivitāti un ievērojami samazina elektroenerģijas patēriņu, tādējādi ļaujot pilsētai samazināt uzturēšanas izmaksas un oglekļa emisijas.

Pāreja uz LED tehnoloģiju ielu apgaismojumā notiek visā pasaulē, un arī Rīga ar šo projektu sper nozīmīgu soli pretī energoefektīvākai, drošākai un ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai.

Kopumā paredzēts nomainīt ap 3865 gaismekļus Rīgas ielās:

  • Anniņmuižas bulvārī (Imanta);
  • Daugavgrīvas ielā (Spilve, Iļģuciems, Dzirciems);
  • Jūrmalas gatvē (Imanta, Dzirciems);
  • Spilves ielā (Iļguciems);
  • KārļaUlmaņa gatvē (Beberbeķi, Zolitūde, Pleskodāle, Bieriņi, Torņakalns, Atgāzene, Ziepniekkalns, Salas);
  • Mūkusalas ielā (Ziepniekkalns);
  • Ķengaraga promenādē (Ķengarags);
  • Lokomotīves ielā (Ķengarags);
  • Bebru ielā (Imanta);
  • Salaspils ielā (Latgales apkaime);
  • Uriekstes ielā (Sarkandaugava);
  • Pulkveža Brieža ielā (Skanste);
  • Kokneses prospektā (Mežaparks);
  • Tilta ielā (Sarkandaugava);
  • Hanzas ielā (Skanste);
  • Bukultu ielā (Sarkandaugava);
  • Biķernieku ielā (Teika);
  • Sergeja Eizenšteina ielā (Mežciems);
  • Gaiļezera ielā (Mežciems);
  • Hipokrāta ielā (Mežciems);
  • Stirnu iela (Teika);
  • Ropažu ielā (Teika);
  • Buļļu ielā (Dzirciems, Iļģuciems);
  • Kuģu ielā (Āgenskalns);
  • Raņķa dambī (Āgenskalns);
  • Dzirciema ielā (Zasulauks, Dzirciems, Iļģuciems);
  • Parādes ielā (Daugavgrīva);
  • Slokas ielā (Āgenskalns, Dzirciems, Iļģuciems, Imanta);
  • Ozolciema ielā (Ziepnmiekkalns);
  • Kantora ielā (Bieriņi);
  • Mārupes ielā (Āgenskalns);
  • Dārziņu ielā (Dārziņi);
  • Piedrujas ielā (Dārzciems);
  • Rēzeknes ielā (Dārzciems);
  • Meža prospektā (Mežaparks);
  • Gaujas ielā (Čiekurkalns, Mežaparks);
  • Duntes ielā (Brasa, Skanste, Sarkandaugava)
  • Ezermalas ielā (Čiekurkalns);
  • Ganību dambī (Skanste, Sarkandaugava);
  • A.Čaka ielā (Avoti, Centrs, Grīziņkalns);
  • Marijas ielā (Centrs);
  • Brīvības ielā (Centrs, Brasa , Grīziņkalns).

Izmantojot Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta resursus, tiks izvērtēta iespēja veikt nomaiņu arī papildu ielās – 597 gaismekļi tiks piegādāti uz departamenta noliktavām uzturēšanas vajadzībām.

Projektā paredzēts nomainīt esošos gaismekļus, atjaunot balstu pievadkabeļus un automātslēdžus, kā arī uzstādīt un reģistrēt gaismekļu kontrolierus apgaismojuma vadības sistēmā, nodrošinot modernu un efektīvu apgaismojuma risinājumu.

Konkurss tika organizēts divās daļās: pirmā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Klimata programmas budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 379 746 eiro, un otrā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Pašvaldības budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 630 045 eiro.

Atklātā konkursa abās daļās uzvarēja uzņēmums SIA “Vizulo Solutions”. Izpildes termiņš paredzēts deviņu mēnešu laikā, darbus plānots sākt decembra sākumā.

 

No piektdienas, 31. oktobra, līdz nākamā gada pavasarim uz Dienvidu tilta samazinās atļauto braukšanas ātrumu no 70 km/h uz 50 km/h. Atļautā braukšanas ātruma samazināšana uz Dienvidu tilta ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir uz tilta estakādēm paaugstināt satiksmes drošību ziemas sezonā.


Braukšanas ātrumu samazinās posmā no

Maskavas ielas uzbrauktuves līdz Lubānas ielai un pretējā tilta brauktuves pusē –

no Lubānas ielas līdz uzbrauktuvei no Piedrujas ielas.


Ātruma ierobežojums būs spēkā līdz nākamā gada pavasarim, īsi pirms tā atcelšanas pašvaldība par to informēs.

Ceļa zīmju nomaiņu piektdien plānots veikt laika periodā no plkst. 10.00 līdz plkst. 15.00.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām. Savukārt transportlīdzekļu īpašniekus aicinām transportlīdzekļu aprīkošanu atbilstoši ziemas sezonai neatlikt uz pēdējo brīdi. Savlaicīgi aprīko transportlīdzekli ar ziemas apstākļiem atbilstošām riepām, nomaini logu mazgāšanas šķidrumu uz neaizsalstošo un veic citus darbus, lai tas būtu gatavs ziemas sezonai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekam.

 

Ārtelpas un mobilitātes departaments ir sācis darbu pie trīs jaunu gājēju pāreju izbūves vietās ar intensīvu autotransporta un gājēju plūsmu – Brīvības bulvārī, Uzvaras bulvārī un 13. janvāra ielā.

Projekts paredz uzlabot gājēju drošību un ērtības, vienlaikus ieviešot pilsētvidē funkcionālus un ātri realizējamus risinājumus, neizmantojot pazemes tuneļus.

“Ikviena rīdzinieka ikdiena sastāv no mazām lietām. Iespēja ērti un droši pārvietoties Rīgā ar kājām ir vairāku apstākļu kopums. Gājēju pārejas, nolīdzinātas apmales, gludas ietves ir mazie elementi, kas ietekmē ikdienu. Mans uzstādījums ir rast sistemātisku pieeju gājēju pāreju izveidē un ietvju atjaunošanā. Novembra sākumā tiks realizētas trīs iedzīvotājiem būtiskas gājēju pārejas. Pirmā – virszemes Autoostas/Centrāltirgus savienojums ar Vecrīgu pāri 13. janvāra ielai. Otrā – pie ieejas Uzvaras parkā pāri Bāriņu ielai pie Uzvaras bulvāra. Trešā – Brīvības alejas savienojums ar Esplanādi pāri Brīvības bulvārim”,

saka Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Marta Kotello

Plānoto darbu ietvaros paredzēti  sekojošie darbi: luksoforu shēmas izstrāde un saskaņošana; esošās elektroskrejriteņu stāvvietas demarķēšana un jaunas stāvvietas marķēšana citā vietā; esošo ceļa zīmju pārvietošana un jaunu uzstādīšana; esošo gājēju barjeru demontāža; esošo brauktuves apmaļu pazemināšana abās brauktuves pusēs un esošās ietves pazemināšana uzgaidīšanas zonā abās brauktuves pusēs; ceļa norobežojošo stabiņu uzstādīšana; gaisvadu līnijas ierīkošana; pagaidu luksoforu betona balstu montāža un statņu uzstādīšana; papildus luksoforu signālkabeļu ierīkošana; pagaidu luksoforu uzstādīšana un konfigurēšana; apgaismojuma pieslēgšana ielu apgaismojuma tīklam; gājēju pārejas ceļa horizontālā apzīmējuma demarkēšana un uzklāšana.

 13. janvāra un Prāgas ielas krustojumā tiks izveidotas divas gājēju pārejas. Regulējama gājēju pāreja būs vecpilsētas pusē un jauna pāreja tiks izveidota pāri Prāgas ielai, kura šobrīd šajā vietā neeksistē.

Uzvaras bulvāra un Bāriņu ielas krustojumā tiks izveidota neregulējama gājēju pāreja ar papildu apgaismojumu un brauktuves sašaurināšanu. Šī krustojuma tehniskā specifika un sabiedriskā transporta prioritātes sistēma neļauj ātri ieviest luksoforu risinājumu.

Gājēju pārejai Brīvības bulvārī pie Elizabetes ielas tiks izveidota regulējama gājēju pāreja no Esplanādes puses, savienojot to ar pašlaik esošo posmu no Latvijas Republikas Ministru kabineta ēkas puses.

Gājēju pārejas plānots pabeigt līdz šā gada 11. novembrim.

Visas pārejas ir pagaidu risinājumi, pastāvīgo pāreju būvprojekti būs identiski un pašlaik tie ir saskaņošanas procesā.

Darbus veiks SIA “Rīgas luksofors” un SIA “CBF “Ļ-KO””. Paredzētais finansējums šim projektam ir 45 tūkstoši eiro ar PVN. Precīzas izmaksas būs zināmas pēc būvniecības projekta pabeigšanas.

 

Saistībā ar Rīgas pašvaldības būvdarbiem mobilitātes punktā “Zemitāni”, no 1. oktobra dzelzceļa stacijā “Zemitāni” uz laiku tiks slēgta esošā pasažieru platforma un mainīta gājēju kustība.

Pasažieriem iekāpšanai un izkāpšanai no vilciena būs jāizmanto pagaidu platforma, kas ir izbūvēta tālāk uz dienvidu pusi aiz Jorģa Zemitāna tilta. Piekļuve pagaidu platformai tiks nodrošināta pa pagaidu ceļu, kas virzīsies blakus sliežu zonai.

Ierobežojumi stāsies spēkā 1. oktobrī un turpināsies līdz 2025. gada beigām.

Mobilitātes punkta “Zemitāni” būvniecība sākta šā gada martā un projekta laikā tiek labiekārtota dzelzceļa stacijai piegulošā teritorija, paredzot ērtu un drošu nokļūšanu un savienojumu starp dzelzceļa staciju un pilsētas infrastruktūru.

Stacijā “Zemitāni” tiks izbūvēti gan lifti, gan kāpnes, gan arī eskalators, kas nākotnē tiks savienots ar pārbūvēto Jorģa Zemitāna tiltu, lai iedzīvotāji varētu ātri un droši nokļūt uz tuvāko pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietu.

Kopumā visā mobilitātes punkta teritorijā tiks izbūvētas deviņas īslaicīgās autostāvvietas, divas autostāvvietas invalīdiem, velonovietnes 82 velosipēdiem, ūdens brīvkrāns, 11 soliņi, trīs atkritumu urnas, trīs lifti un trīs kāpnes, divas eskalatora konstrukcijas, sabiedriskā tualete, kā arī visā mobilitātes punkta teritorijā tiks iestādīti 27 koki un vairāk nekā 3000 dažāda veida krūmu un stādu.

Mobilitātes punkta būvniecību plānots pabeigt 2026. gada pavasarī.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” izbūvi Rīgas pašvaldība īsteno ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā.

Pielikumā: Gājēju kustības shēma

 

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Rīgas brīvostu papildinājusi ieviestos satiksmes ierobežojumu atvieglojumus lauksaimniecības kravu pārvadātājiem. No sestdienas, 27. septembra, pa ielu posmiem, kuros atcelti lauksaimniecības kravu pārvadātāju satiksmes ierobežojumi, varēs pārvietoties tikai tie kravas transportlīdzekļi, kuri būs reģistrējušies un saņēmuši apstiprinājumu elektroniskajā pieteikšanās sistēmā i.rop.

Satiksmes organizācijas izmaiņu papildinājums ieviests, lai atceltos ierobežojumus izmantotu tikai lauksaimniecības kravu pārvadātāji un pašvaldība varētu efektīvāk kontrolēt kravas transportlīdzekļu plūsmu pilsētā. Esošās ceļa zīmes tiks aprīkotas ar papildzīmēm “Izņemot i.rop pieteiktiem ostas apmeklējumiem lauksaimniecības kravas pārvadātājiem”.

Turpmāk, pirms došanās uz ostu, lauksaimniecības kravu piegādātājiem būs jāpiesakās caur elektronisko pieteikšanās sistēmu i.rop, lai saņemtu digitālu piekļuves apstiprinājumu no konkrētā ostas termināļa. Rīgas brīvostas pārvalde nodrošinās ostas sistēmā esošo datu integrāciju ar Rīgas pašvaldības policiju, kas uzraudzīs esošo satiksmes ierobežojumu atvieglojumu lauksaimniecības kravu pārvadātājiem ievērošanu.

Laika periodā no 27. septembra līdz 1. novembrim, zemāk minētajos ielu posmus, nesaņemot sodus, varēs pārvietoties tikai tie lauksaimniecības kravu pārvadātāji, kuri būs saņēmuši nepieciešamās atļaujas.

Satiksmes ierobežojumu atvieglojums lauksaimniecības kravu pārvadātājiem ir spēkā:
– Akmeņu ielas posmā no Mūkusalas ielas līdz Valguma ielai;
– Daugavgrīvas ielas posmā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai;
– Mūkusalas ielas posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai;
– Raņķa dambī;
– Valguma ielas posmā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim.

Detalizētāk par i.rop sistēmu – https://rop.lv/lv/rigas-brivostas-e-caurlaides-pieteiksanas-un-lietosanas-instrukcija