Arhīvs birkai: Satiksme

Pašvaldība atvēlēl 3,4 miljonus eiro seguma atjaunošanai 11 ielu posmos

, , , , , , , , ,

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.

 

Rīgā šogad uzlabos segumu 60 grantētajās ielās

Šogad Rīgā turpināsies pērn aizsāktie ielu seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi. Plānots, ka šajā būvdarbu sezonā segumu uzlabos 60 grantētajās ielās ar kopējo platību vairāk nekā 77,5 tūkstoši kvadrātmetru.

Brauktuvju segumu ar dubultās virsmas apstrādi veic ar bitumena emulsiju un galvenais ieguvums ir putekļu samazināšana un ceļa kvalitātes uzlabošana. Pirms virsmas apstrādes veikšanas norit ielu pamatnes sagatavošana un komunikāciju aku izcelšana brauktuves līmenī, kurai seko bitumena emulsijas ieklāšana.

Iela ar vislielāko remontdarbu platību būs Beberbeķu iela, posmā no K. Ulmaņa gatves līdz Čuguna ielai, 5150 kvadrātmetru platībā, bet iela ar vismazāko remontdarbu platību – Boļeslava Sloskāna iela, posmā no Torņakalna ielas līdz O. Vācieša ielai 6, 220,8 kvadrātmetru platībā.

Seguma uzlabošanas darbi plānoti Juglā, Jaunciemā, Imantā, Berģos, Dārziņos un citās pilsētas apkaimēs.

📌 Visus ielu posmus, kur gaidāmi seguma uzlabošanas darbi, iespējams aplūkot pašvaldības mājaslapā publicētajā sarakstā un digitālajā kartē – ŠEIT.
📌 2025. gadā plānoto grants seguma ielu remontdarbu saraksts skatāms – ŠEIT.

Pašvaldība atgādina, ka remontdarbu saraksts var nedaudz mainīties, ņemot vērā saskaņošanas procesu ar komunikāciju turētājiem, kā arī citus neparedzētus apstākļus. Seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi Rīgā ilgs visu būvsezonu – no pavasara līdz pat vēlam rudenim, ja laikapstākļi būs labvēlīgi.

Darbu laikā jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem, kas var būtiski ietekmēt gan automašīnu un sabiedriskā transporta kustību, gan mikromobilitātes rīku un kājāmgājēju pārvietošanās iespējas.

 

7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves būvdarbi kļūs intensīvāki

Lai jau drīzumā uzsāktu intensīvus sliežu izbūves darbus 7. tramvaja līnijas pagarinājumam no galapunkta “Ķengarags” līdz Latgales un Višķu ielas krustojumam, tuvākajā laikā sāksies sagatavošanās darbi. Latgales ielā tiks veikta asfalta seguma frēzēšana, demontētas vecās konstrukcijas un komunikācijas, kā arī uzsākta kontakttīklu balstu pamatu izbūve. Vienlaikus paredzēts pārbūvēt gājēju ietvi un izbūvēt arī jaunu veloceliņu.

Būvdarbu sākumposmā līdztekus frēzēšanas procesam sāksies arī apjomīgi rakšanas darbi. Turpināsies jau iesākto apakšzemes komunikāciju pārbūve (ūdensvads un gāzesvads). Vietā, kur tiks būvēts transportmijas punkts, šobrīd norisinās koku ciršana un martā sāksies siltumtrases pārbūve. Turpat sāksies arī citu inženiertehnisko sistēmu un apakšzemes komunikāciju būvniecība – gāzesvads, ūdensvads, lietusūdens kanalizācija u. c.

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums būs 2,2 kilometri. Būvdarbu ietvaros zemes vienībā pie Latgales un Višķu ielas krustojuma tiks izbūvēts transportmijas punkts. Tā funkcionēšanai paredzēta jauna dispečeru ēka, kā arī sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi gan no Latgales ielas, gan no Višķu ielas. Tāpat tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp ierīkotas plašas nojumes, norādes zīmes un tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums. Līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu 300 metru garumā tiks pagarināts arī 15. trolejbusa maršruts.

Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam. Ieceres īstenošanai par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību noslēgts līgums ar CBF SIA “Binders” 28 349 687,19 EUR bez PVN vērtībā. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.

 

Pēdējo gadu laikā Rīgā ierīkotas 15 samazināta ātruma zonas

, , , , , , , ,

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karte – ŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Būvēs jaunus luksoforus 11 vietās Rīgā

Lai gājējiem nodrošinātu drošu pārvietošanos un ielu šķērsošanu, gājēju luksoforus izbūvēs Lāčplēša ielā pie Rūsiņa ielas, Lāčplēša ielā pie Abrenes ielas, Gustava Zemgala gatvē pie Vairoga ielas, Juglas ielā starp Ūdeļu un Biķernieku ielu, kā arī Melnsila ielā pie nama Nr.21.

Tāpat arī plānota luksoforu izbūve Pērnavas un Vārnu ielas krustojumā, Biķernieku un Burtnieku ielas krustojumā, Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojumā un Dzelzavas un Kaivas ielas krustojumā.

Savukārt, Eksporta, Muitas ielas un 11.novembra krastmalas krustojumā, kā arī Duntes ielā pie nama Nr.8 tiks pārbūvēti esošie luksoforu objekti.

Luksoforu objektu (regulējamas gājēju pārejas vai regulējama krustojuma) izbūve spēj nodrošināt augstāku satiksmes dalībnieku drošības līmeni nekā neregulējams objekts – atsevišķi satiksmes dalībnieki kustību veic nodalītās kustības fāzēs. Turklāt līdz ar satiksmi regulējošo luksoforu izbūvi neregulējamos krustojumos, vienlaikus tiek arī nodrošināta visu atļauto satiksmes virzienu kontrolēta vadība, kas neregulējamos krustojumos bez luksoforu palīdzības nav iespējama, kā arī nodrošināta sabiedriskā transporta kustības prioritāte.

Plānots, ka luksoforu objektu remontdarbu rezultātā tiks paaugstināta satiksmes drošība, samazinātas elektroenerģijas izmaksas un nodrošināta nepārtraukta luksoforu darbība, samazinot to tehnisko bojājumu skaitu.

Tāpat arī tiks nodrošināta esošo luksoforu objektu modernizācija atbilstoši attiecīgās apkaimes mūsdienu vajadzībām – izveidotas jaunas gājēju pārejas, nodrošināta adaptīva (no reālām plūsmām atkarīga) satiksmes vadība, nodrošināta luksoforu redzamība un izveidotas jaunas kustības fāzes.

Plānots, ka būvniecība varētu sākties šā gada vasaras otrajā pusē pēc veiksmīgu iepirkuma procedūru un līgumu noslēgšanas. Tāpat plānots, ka tam tiks atvēlēti nepilni divi miljoni eiro.

 

No 3. februāra uz laiku tiks veiktas izmaiņas 56. autobusa maršrutā

, ,

Līdz ar remontdarbiem Šampēterī, Zasulauka un Stendes ielu krustojumā, no 3. februāra uz remontdarbu laiku 56. maršruta autobuss kursēs pa apvedceļu.

Virzienā uz Daugavgrīvu autobuss maršrutā kursēs līdz Volguntes ielai, tālāk pa Volguntes ielu, Rucavas ielu, Šampētera ielu, Zasulauka ielu un tālāk pa maršrutu. Apvedceļā autobuss apstāsies 8. un 44. maršruta autobusa pieturā “Rucavas iela” (Rucavas ielā), 63. maršruta autobusa pieturā “Šampēteris” (Šampētera ielā) un “Zasulauka iela” (Šampētera ielā). Tiks slēgta pietura “Zasulauka iela” (Zasulauka ielā). Apvedceļā autobuss neapstāsies pieturās “Irlavas iela” un “Rucavas iela” Volguntes ielā.

Virzienā uz Ziepniekkalnu autobuss maršrutā kursēs līdz Zasulauka ielai, tālāk pa Zasulauka ielu, Šampētera ielu, Rucavas ielu un tālāk pa maršrutu. Apvedceļā autobuss apstāsies 63. maršruta autobusa pieturā “Šampēteris” (Šampētera ielā) un pagaidu pieturā “Rucavas iela” Rucavas ielā pirms krustojuma ar Volguntes ielu. Autobuss neapstāsies pieturās “Irlavas iela” un “Rucavas iela” Volguntes ielā.

Maršruta shēma

 

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.

Būtiski satiksmes ierobežojumi Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbu laikā

, ,

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, kuru laikā plānotas ilgstošas satiksmes organizācijas izmaiņas. Šonedēļ būvdarbu zonā ir ieviesti pirmie ilgstošie satiksmi ierobežojumi, ierobežojot satiksmi Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai. Par turpmākajiem satiksmes ierobežojumiem, īsi pirms to ieviešanas, pašvaldība informēs atsevišķi.

🟠 Šobrīd, saistībā ar būvdarbu norisi, transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Tīraines ielai, kā arī Vienības gatves un Tīraines ielas krustojumā. Plānots, ka minētie ierobežojumi būs spēkā ne ilgāk kā līdz 1. aprīlim.

🟠 Tāpat plānots, ka līdz 30. maijam transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi būs spēkā Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai.

🟠 No piektdienas, 24. janvāra, līdz sestdienai, 31. maijam, transportlīdzekļu satiksmi ierobežos arī Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 61 līdz ēkai Valdeķu ielā 75 un Ozolciema ielas posmā no ēkas Ozolciema ielā 32 k-1 līdz Liesmas ielai. Tāpat minētajā laika periodā tiks slēgta gājēju kustību Ozolciema ielā pirms krustojuma ar Valdeķu ielu un Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 65 līdz krustojumam ar Ozolciema ielu.

Ieviestās satiksmes organizācijas izmaiņas gājējiem un transportlīdzekļiem, kā arī iespējamos braukšanas maršrutus būvdarbu zonas apkārtnē iespējams aplūkot pievienotajās kartēs.

Transportlīdzekļu kustības karte.
Gājēju pārvietošanās karte

Iepriekš jau ziņots, ka pērnā gada izskaņā Rīgā sākās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Projekta ietvaros izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā. Darbus plānots pabeigt 2027. gadā.

Projekta izmaksas: 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Rīga šogad turpinās ielu atjaunošanas darbus: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos

Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro.

Vieni no lielākajiem remontiem šajā sezonā sagaidīs:

  • Firsa Sadovņikova ielu no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
  • Cesvaines ielu;
  • Vietalvas ielu un Sesku ielu posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai;
  • Lielirbes ielu no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Kleistu ielas posmu no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
  • Vecāķu prospektu posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
  • Baldones ielu posmā no Slokas ielas līdz Gregora ielai;
  • Granīta ielu no Krustpils ielas līdz Dzirkaļu ielai un no Dzirkaļu ielas līdz pilsētas robežai;
  • Roberta Feldmaņa ielu posmā no Ezermalas ielas līdz Briges ielai;
  • Kārļa Vatsona ielu;
  • Klaipēdas ielu;
  • Poruka ielu;
  • Glika ielu;
  • Stokholmas ielu un citas.

Plānots, ka teju visām ielām, reizē ar brauktuves atjaunošanu, tiks atjaunotas arī piegulošās ietves.

Tostarp, patlaban tiek veikta izpēte vairāk nekā 70 grants ielām – izvērtētas tehniskās iespējas veikt dubultās virsmas apstrādes šajās ielās un apzināti plānotie inženierkomunikāciju darbi šo ielu tīklos. Pašvaldības budžetā šim mērķim tiek prasīti 3 miljoni eiro, un ja šis finansējums tiks piešķirts, tad darbi varētu tikt veikti 70-80 grants ielās vai to posmos Bieriņos, Dārziņos, Beberbeķos, Juglā, Berģos, Jaunciemā un citur.

Jau vēstīts, ka pērn ielu seguma atjaunošana tika veikta 32 ielās ar asfalta segumu un 86 grantētajās ielās. Atjaunotā platība grants ielās sasniedza 90 tūkstošus kvadrātmetru, bet asfalta ielās – 630 tūkstošus kvadrātmetru.

 

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve; darbi norit atbilstoši plānam

, ,

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Aptaujas rezultāti: trešdaļa rīdzinieku vēlas atcelt bezmaksas elektroauto novietošanu pilsētā

Trešdaļa rīdzinieku (33%) uzskata, ka Rīgas robežās, tai skaitā, Vecrīgā, atvieglojumi elektromobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem, liecina pērnā gada nogalē veiktā pētījuma centra “SKDS” Rīgas iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz vairāk kā piektdaļa uzskata (23%), ka neko nevajag mainīt un jāsaglabā esošā kārtība, un, ka visā Rīgas teritorijā atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem) (22%). Vēl 8% norādīja, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

“Diskusijas par to, ka nepieciešamas kādas korekcijas saistībā ar atvieglojumiem elektroauto bezmaksas novietošanai Rīgai piederošajās autostāvvietās, sabiedrībā notiek, taču, lai nonāktu līdz konkrētiem priekšlikumiem un lēmumiem, ir nepieciešams ievākt datus – gan par to, cik bieži un ilgi autostāvvietas tiek izmantotas bez maksas, kāds ir elektroauto īpatsvars u.tml. Izteiktāk ir jūtama neapmierinātība ar to, ka Vecrīga ir kļuvusi teju par bezmaksas elektroauto autostāvvietu. Arī te, protams, būtu jāizanalizē visi par un pret, tomēr pieļauju, ka viens no risinājumiem varētu būt noteikt, ka bez maksas Vecrīgā elektroauto drīkst novietot ne ilgāk par divām stundām,”

pauž Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Aptaujā arī secināts:

  • 39% – respondenti, kuri katru vai gandrīz katru dienu pārvietojas ar vieglo automašīnu, uzskata, ka atvieglojumi elektroautomobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem;
  • 26% – uzskata, ka neko nevajag mainīt, ir jāsaglabā esošā kārtība;
  • 22% – visā Rīgas teritorijā vajadzētu atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem);
  • 8% – domā, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka elektroautomobiļus Rīgas robežās drīkst novietot bez maksas.

Aptaujā piedalījās 805 Rīgā deklarētie iedzīvotāji 18 – 75 gadu vecumā.

Foto: Shutterstock