Arhīvs birkai: Satiksme

Brasas apkaimē sāksies mobilitātes punkta būvniecība

No 14. aprīļa pie dzelzceļa stacijas “Brasa” plānots sākt mobilitātes punkta būvniecību, lai izveidotu ērtus un drošus savienojumus starp dzelzceļa, sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju infrastruktūru un labiekārtotu apkārtējo vidi. Būvdarbu laikā tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas pēc nepieciešamības var mainīties.

Būvdarbi Brasas apkaimē notiks projekta “Publiskās ārtelpas attīstība mobilitātes punkta „Brasa” integrācijai pilsētvidē” ietvaros, kas paredz īstenot divas nozīmīgas pilsētvides attīstības ieceres – mobilitātes punkta “Brasa” publiskās ārtelpas izbūvi un Brasas tilta skvēra pārbūvi. Ar mobilitātes punkta publiskās ārtelpas saistītos būvdarbus plānots sākt 14. aprīlī, bet Brasas tilta skvēram vēl tiek izstrādāts būvprojekts un paredzēts, ka tā pārbūvi Rīgas pašvaldība sāks 2026. gada sākumā.

Projekta mērķis ir veicināt videi draudzīgu pārvietošanos, izveidojot ērtu un drošu savienojuma jeb mobilitātes punktu starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Projekta teritorijā tiks uzlabota vide brīvā laika pavadīšanai un paaugstināta drošība, jo esošā infrastruktūra vairs neatbilst mūsdienu kvalitātes un drošības standartiem.

Mobilitātes punkta “Brasa” publiskās ārtelpas būvniecības darbus veiks SIA “Baltijas Būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Darbu laikā tiks ietekmēta gājēju pārvietošanās, līdz ar to tā tiks novirzīta pa alternatīviem maršrutiem, nodrošinot gājēju drošību un pārvietošanās ērtību. Autotransportam tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Klusās ielas posmā no Brasas satiksmes pārvada līdz Laktas ielai. Tāpat tiks ierobežota autotransporta novietošana stāvlaukumā Gaujas ielas un Starta ielas krustojumā. Aicinām visus satiksmes dalībniekus rūpīgi ievērot ceļa norādes zīmes un sekojošos satiksmes ierobežojumus, lai nodrošinātu drošu un veiksmīgu būvniecības procesa norisi.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk nekā 1,77 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums līdz 800 000 eiro. Projekts Nr. 5.1.1.3./1/23/A/017 “Publiskās ārtelpas attīstība mobilitātes punkta „Brasa” integrācijai pilsētvidē” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ”Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” ietvaros. Projekta īstenošanas termiņš ir 2026. gada 31.decembris.

Projektu īsteno Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu.

Jau ziņots, ka kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un to publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās – “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma”, “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”.

 

Ar Rīgas centra uzņēmējiem un iestādēm pārrunās 13. janvāra ielas publiskās ārtelpas priekšizpētes projektu

, ,

Sākot 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, Rīgas pašvaldība ceturtdien, 10. aprīlī, tiksies ar priekšizpētes teritorijā un tiešā tuvumā esošo iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem, lai informētu par teritorijas attīstību tuvāko gadu laikā un uzklausītu ieinteresēto pušu vajadzības, ieceres un viedokļus.

Rīgas pašvaldība šogad sāka 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, lai nodrošinātu gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu kustību pilsētas centrā. Priekšizpētes laikā pašvaldība organizēs tikšanās ar dažādām ieinteresētajām pusēm, lai projekta izstrādēs laikā iespēju robežās ņemtu vērā viņu vajadzības. Pirmā no tām tiek organizēta ceturtdien, 10. aprīlī. Tikšanās laikā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji ar teritorijas attīstības ieceri iepazīstinās projekta teritorijā esošos uzņēmējus un iestādes. Plānots, ka projekta priekšizpēte tiks pabeigta līdz 2026. gada sākumam, pēc kā tiks organizēts gan metu konkurss, gan projektēšanas darbi. Būvniecības darbus atkarībā no pieejamā finansējuma plānots sākt 2028. gadā.

Projekts “13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstība”  ir tpinājums pašvaldības realizētajam projektam Ģenerāļa Radziņa krastmalas apkaimē, kas īstenots “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Lai veicinātu pilsētas telpas pievilcību un ekonomisko aktivitāti, Rīgas Centrālās stacijas pieguļošās teritorijas sakārtošana ir nākamais solis, lai pilsētas kodols, kuru katru dienu šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku, būtu mūsdienīgs, ērts un drošs gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam.

13. janvāra un Marijas ielas telpā paredzēts izveidot bulvāri ar koku aleju, tādējādi turpinot Bulvāru loku apkārt Vecrīgai, bet Rīgas Centrālās stacijas laukumu un apkārt esošo ielu savienojumus padarīt par pievilcīgu un drošu vidi rīdziniekiem un tūristiem. Divām projekta zonām – Rīgas Centrālās stacijas laukumam un 13. janvāra ielai, kas atrodas starp dzelzceļu, Vecrīgu un Prāgas ielu,- 2026. gadā plānots organizēt metu konkursu, ar mērķi saņemt labākās un kvalitatīvākās idejas Rīgas vēsturiskā centra publiskās ārtelpas attīstībai.

Viens no projekta uzdevumiem būs sakārtot infrastruktūru ap Rīgas Centrālo staciju, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas Centrāltirgu un Vecrīgu, veidojot šajā apvidū efektīvus transporta sistēmas mezglus un ērtus sabiedriskā transporta savienojumus.

Ņemot vērā, ka projekta laikā plānots risināt virszemes gājēju pāreju izveidošanu, pazemes būvēm (tuneļiem) nepieciešams atrast lietderīgu izmatošanu veidu, tādēļ priekšizpētē plānots veikt pazemes būvju (tuneļu) tehniskā stāvokļa izpēti, kā arī izstrādāt priekšlikumus tuneļu pielāgošanai citu lietderīgu funkciju nodrošināšanai.

Projekta teritorija ir gan 13. janvāra iela, gan tai pieguļošās teritorijas. Publiskās ārtelpas, ielu un satiksmes infrastruktūras uzlabojumi paredzēti 13.janvāra ielā starp 11.novembra krastmalu un Emīlijas Benjamiņas ielu (ieskaitot ielu savienojumu), Prāgas ielā līdz Centrāltirgus ielai, Radio ielā līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Aspazijas bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Marijas ielā no Raiņa Bulvāra līdz Satekles ielai, Raiņa bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Merķeļa ielas savienojumā, Satekles ielas posmā no Marijas ielas līdz Elizabetes ielai, Marijas ielas posmā no Merķeļa ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai, Merķeļa ielas posmā no Marijas ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.

 

Rīgas pašvaldība strādā pie nakts dzīves politikas ieviešanas galvaspilsētā

Rīgas pašvaldība strādā pie vakara un nakts laika politikas ieviešanas galvaspilsētā, lai nodrošinātu drošu, pieejamu un dzīvīgu pilsētvidi arī pēc saulrieta. Darba grupa, kas izveidota šī jautājuma virzībai, ir izstrādājusi konkrētus uzdevumus un priekšlikumus, kuri trešdien, 9. aprīlī, tika prezentēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Rīgas pašvaldības mērķis ir līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības modeli, kurā būtu līdzsvaroti kultūras, drošības, uzņēmējdarbības un sabiedrības intereses.

“Vakara un nakts laiks pilsētā nedrīkst būt “tukšs” – mums jāspēj līdzsvarot iedzīvotāju drošība, trokšņu regulācija un sabiedriskās dzīves dinamika. Nakts dzīve nav tikai izklaide – tā ir daļa no modernas un atvērtas metropoles identitātes. Paldies visiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, esam piegājuši šim jautājumam ļoti sistēmiski un noteikti būs rezultāti,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

“Rīgas naktsdzīves politika vairs nav tikai vīzija – tā kļūst par stratēģisku pašvaldības attīstības virzienu. Kā šīs jomas aktualizētāja un virzītāja Rīgas domē, esmu pateicīga par plašo iesaisti naktsdzīves politikas plānošanas iniciatīvās no izpilddirektora biroja līdz apkaimju centriem, no pašvaldības policijas līdz departamentu ekspertiem, no nakts industrijas pārstāvjiem līdz aktīviem iedzīvotājiem. Kopā esam jau paveikusi lielu darbu un turpinām tiekties uz Rīgas rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu nakts laika politikas un pārvaldības modeli. Esam smēlušies pieredzi starptautiskās jomas konferencēs, ir bijusi konference Rīgā, esam tikušies ekspertu domapmaiņās, esam meklējuši līdzsvaru starp aktīvo dzīvi, trokšņiem un mieru, un šobrīd īstenojam projektu par baudāmu naktsdzīvi. Vakara un nakts laiks ir pilsētas potenciāls – kultūrai, radošumam, uzņēmējdarbībai un cilvēkiem. Mēs nedrīkstam ļaut tai vienkārši izplēnēt tumsā. Rīgai jākļūst par pilsētu, kas elpo, pulsē un iedvesmo visas diennakts garumā,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai gada siltajā sezonā, par ko vēl lems domes deputāti. Tiek piedāvāts ieviest trīs maršrutus, kas veidoti lokveidā, aptverot lielāku apkaimju skaitu un fokusējoties uz daudz un blīvi apdzīvotajām apkaimēm.

Pašvaldība ir izstrādājusi piecu soļu programmu vakara un nakts laika plānošanai un pārvaldībai, kas ietver:

• vakara un nakts lietu koordinators – pārmaiņu aģents, kas veicina, moderē un regulē vakara un nakts laika aktivitātes;
• nakts sabiedriskā transporta atjaunošana un drošības uzlabošana;
• ES pieredzes pārneses projekts “2nite” – sabiedrības iesaiste apkaimju drošināšanā;
• vakara un nakts laika ekspertu padome – konsultatīvā grupa ar visu iesaistīto pušu klātbūtni;
• vakara un nakts laika forums – ikgadējs atskaites punkts, lai ziņotu par pašvaldības paveikto.

Darbība vakara un naktsdzīvei notiks šādos piecos virzienos:

  • Telpiskā attīstība un plānošana (arhitektūra, vides dizains, mobilitāte, infrastruktūra, ekosistēmas, urbānisms, revitalizācija, reģenerācija, būvniecība, piesārņojuma veidi, sabiedriskie pakalpojumi);
  • Makroekonomika (darbs, ražošana, loģistika, tirdzniecība, apsardze, investīcijas un privātie, tostarp komunālie pakalpojumi);
  • Naktsdzīve un kultūra (iestādes, sporta norises, rekreācija, viesmīlība, ēdināšana, daudzveidība, regulējums un veicināšana);
  • Sabiedrības labklājība (veselība, drošība, izglītība, mājoklis, sociālā aprūpe, dzimumu vienlīdzības politika, bērnu aizsardzības politika);
  • Politika un pārvaldība (sabiedrības iesaistīšana komunikācijā, stratēģiskās partnerattiecībās ar sabiedrību, ar Rīgu kā galvaspilsētu vai valsts līmeņa attīstību).

Rīga jau piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Vairāk par projektu – ŠEIT.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības procesā, lai kopīgi veidotu drošu un pieejamu nakts dzīvi galvaspilsētā.

 

Aicina izteikt viedokli par Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025. – 2030. gadam

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus izteikt viedokli par izstrādātajām Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025.–2030. gadam – dokumentu, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju Rīgas viedpilsētas attīstībā.

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā.

Pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.

“Vieda pilsēta sākas ar viedu pārvaldību, un izstrādātās pamatnostādnes ir ceļa karte, kas ļaus mums stratēģiski attīstīt pilsētu mūsu prioritārajās jomās. Šīs pamatnostādnes sniegs ilgtermiņa ieguvumus gan Rīgas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, veidojot ilgtspējīgu un inovatīvu vidi.”

norāda  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Nākamo piecu gadu laikā galvenās prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība.

Ar pamatnostādņu projektu var iepazīties Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv sadaļā “Publiskās apspriešanas” – ŠEIT. Ikviens interesents aicināts līdz 06.05.2025. iesniegt savus priekšlikumus un novērtējumu.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā.

 

Izsludināta apspriede par Altonavas ielas pārvada būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību

,

Aprīļa sākumā izsludināta apspriede ar piegādātājiem par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību. Apspriedes ar piegādātājiem plānotais termiņš noteikts līdz 17.aprīlim.

Tostarp, līdz ar stabili silta laika iestāšanos, no pirmdienas, 7.aprīļa, plkst. 13.00 velobraucējiem tiks ļauts pārvietoties pa Altonavas ielas pārvada braucamo daļu.

Ziemas sezonas laikā, izvērtējot pārvada tehnisko situāciju un būves inspekcijās sniegtās rekomendācijas, un satiksmes dalībnieku plūsmu, tika nolemts neļaut velobraucējiem pārvietoties pa Altonavas pārvada braucamo daļu un cilvēki tika aicināti izmantot tikai pārvada ietves zonu.

Jau ziņots, ka no pērnā gada 7. decembra slēgta autotransporta satiksme uz Altonavas ielas pārvada. Lēmums par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņemts pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē.

Atskaitē eksperti rekomendē slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļauj gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai. Savukārt pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt.

Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus.

 

Vilhelma Purvīša ielā sākta veloceļa izbūve un seguma atjaunošana

Vilhelma Purvīša ielā sākti būvdarbi, kuru ietvaros ielā izbūvēs veloceļu un atjaunos segumu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Darbu ietvaros jau veikti demontāžas darbi, ierakuma izbūve, smilts drenējošās kārtas izbūve veloceļam, kā arī kontakttīklu balstu mikropāļu pamatu būvniecība. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada septembrī.

Projekta ietvaros visas V. Purvīša ielas garumā, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs veloceļu, atjaunos ielas segumu, kā arī veiks ielas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

V. Purvīša ielas posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai, katrā ielas pusē, izbūvēs no brauktuves nodalītu vienvirziena velosipēdu ceļu. Savukārt V. Purvīša ielas labajā pusē, posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu. Tāpat projekta ietvaros V. Purvīša ielā veiks labiekārtošanas darbus, uzstādot četrus solus, 23 velo novietnes un 12 atkritumu urnas, kā arī ielas apzaļumošanu, iestādot 56 kokus.

Vihelma Purvīša ielas veloceliņa vizualizācija

Darbus veic SIA CBF “Ļ-KO” un to kopējās izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka šogad Rīgā turpināsies darbs pie veloinfrastruktūras tīklu pilnveidošanas, izbūvējot jaunus veloceļus un turpinot darbu pie iesākto projektu izstrādes. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī citu būvprojektu ietvaros, kuros darbi jau notiek vai tiks sākti šogad. Veloinfrastruktūru ir paredzēts ierīkot Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, kā arī Skanstes ielā, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti lielajos būvobjektos – uz Jorģa Zemitāna tilta, satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Dienvidu tilta 4. kārtā.

 

Aicinām piedalīties Sarkandaugavas krastu savienošanā

,

Trešdien, 2. aprīlī, plkst. 13.00 Rīgā norisināsies satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu noslēdzošā centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana. Pasākuma laikā, uzbīdītā konstrukcija, fiziski savienos abus Sarkandaugavas krastus. Aicinām arī mediju pārstāvjus būt klātesošiem šajā vēsturiskajā pārvada būvniecības procesā.

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji, būvnieku pārstāvji no pilnsabiedrības “RK link” un Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Pasākuma programma paredz pasākuma apmeklētāju pulcēšanos Kundziņsalā, došanos uz būvobjektu, kur paredzētas Rīgas domes priekšsēdētāja un Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvja ievadrunas, kā arī pilnsabiedrības “RK link” pārstāvis pastāstīs par kopējo būvdarbu progresu, kam sekos konstrukciju savienošana.

 📌 Pasākuma norises vieta: Kundziņsala, precīza pulcēšanās vieta – ŠEIT.

Lai visiem pasākuma apmeklētajiem nodrošinātu minimālās drošības prasības, līdz otrdienas, 1. aprīļa, plkst. 15.00 mediju pārstāvjiem lūgums pieteikt savu dalību pasākumā, sazinoties ar Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatori Leldi Rudziku (tālrunis: +371 29393211, e-pasts: lelde.rudzika@riga.lv).

Žurnālistu ērtībai paredzēts transports no Rīgas domes, kas līdz plkst. 12.15 gaidīs pie rātsnama, bijušās Rīgas Tehniskās Universitātes ēkas pusē.

 

Sākoties gada siltajai sezonai, pašvaldība atgādina par elektroskrejriteņu lietošanas noteikumiem

Līdz ar pavasara iestāšanos, galvaspilsētas ielās palielinās dažādu mikromobilitātes rīku braucēju skaits. Lai visi ceļu satiksmes dalībnieki pilsētas ielās justos droši, pašvaldība aicina mikromobilitātes rīku vadītājus ievērot pilsētā noteikto ātruma ierobežojumu un pārvietoties, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus. Tāpat jāņem vērā, ka koplietošanas transportlīdzekļi ir jānovieto tiem speciāli paredzētās zonās.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka pilsētā spēkā ir koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kuri nosaka gan ātruma ierobežojuma zonas, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. Saistošo noteikumu ievērošanu pilsētā uzrauga Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Vecrīgā un pilsētas vēsturiskā centra daļā, līdz Elizabetes ielai, koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus ir jānovieto tam speciāli paredzētās vietās, pārējā teritorijā to ir aizliegts darīt. Līdz jūnijam aizlieguma zonu, ierīkojot jaunas mikromobilitātes rīku novietošanas vietas, plānots paplašināt līdz Stabu ielai. Pašvaldība zonas paplašināšanu un speciāli paredzēto novietošanas vietu izveidi veic, ņemot vērā apbūves blīvumu un infrastruktūras noslodzi, koplietošanas operatoru sniegtos datus un iedzīvotāju ieteikumus, kā arī, sadarbojoties ar Mikromobilitātes asociāciju. Ja koplietošanas transportlīdzeklis novietots nepareizi, pakalpojuma sniedzējiem tas ir jāpārvieto nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs stundu laikā.

Koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

 

Slēgs satiksmi Bātas, Beverīnas un Blīdenes ielu posmos

Turpinoties ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanai Ziepniekkalnā, no 1. aprīļa līdz 8. aprīlim slēgs transportlīdzekļu satiksmi Bātas ielas posmā no Blīdenes ielas līdz Basu ielai un Beverīnas ielas posmā no Vienības gatves līdz Blīdenes ielai.

Tāpat minētajā laika periodā transportlīdzekļu satiksmi slēgs Blīdenes ielas posmā no Beverīnas ielas līdz Bātas ielai.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā transporta satiksmi.

Rīgas dome piešķirs finansējumu vēl 10 ielu posmu seguma atjaunošanai

Trešdien, 26. martā, Rīgas domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 6,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem vēl 10 ielu posmos. Kopumā šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu veiks vairāk nekā 50 Rīgas asfaltētajās ielās, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Seguma atjaunošanas darbus pilsētā plānots sākt aprīļa otrajā pusē, sākoties aktīvajai būvsezonai.

Deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 6,4 miljonam eiro seguma atjaunošanas darbiem vēl 10 ielu posmos, no pašvaldības budžeta piešķirot līdz 964 tūkstošiem eiro un 5,5 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Finansējums seguma atjaunošanai piešķirts sekojošiem objektiem:

  • Augusta Dombrovska iela, posmā no Baltāsbaznīcas ielas līdz Mērnieku ielai un Mērnieku iela;
  • Biķernieku iela, posmā no Ulbrokas ielas līdz Juglas ielas rotācijas aplim;
  • Biķernieku iela, posmā no pieturvietas “Bērnu slimnīca Gaiļezers” līdz pilsētas robežai;
  • Ganību dambis, posmā no Pētersalas ielas līdz tiltam pār Sarkandaugavu;
  • Jaunciema 8. šķērslīnija;
  • Lielirbes iela, posmā no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Mīlgrāvja tilta transporta mezgla brauktuves posmi;
  • Piedrujas iela, posmā no Vietalvas ielas līdz Pildas ielai;
  • Pildas iela, posmā no Piedrujas ielas līdz Nīcgales ielai;
  • Vietalvas iela un Sesku iela, posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 21 līdz 140 kalendārajām dienām.