Otrdien, 18. februārī no plkst. 12.00 līdz 15.00, Pāles ielā 9 notiks darba birža. Tajā piedalīsies 14 uzņēmumi, kuri kopā piedāvās vairāk nekā 100 vakances dažādās nozarēs, tostarp, medicīnā un aprūpē, pārtikas ražošanā, komunālajos pakalpojumos un ceļu būvniecībā.

Arī šogad darba biržā ar darba piedāvājumiem piedalās Rīgas kapitālsabiedrības. SIA “Rīgas 1. slimnīca” un SIA “Rīgas veselības centrs” aicina darbā ārstus, medmāsas, sanitārus, fizikālās terapijas speciālistus, zobārstus un citus medicīnas un tehniskos darbiniekus. SIA “Rīgas meži” meklē dārzniekus un tehniskos palīgus, savukārt, SIA “Rīgas nami” aicina pievienoties savai komandai santehniķus, elektriķus un citus tehniskos darbiniekus.

Tāpat darbiniekus, kas palīdzētu teritoriju uzkopšanā meklē SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, bet tehniskos darbiniekus savā komandā aicina AS “Rīgas Siltums”.

Darbu piedāvā arī ražošanas uzņēmums SIA “Forevers”, kas piedāvā darbu ražošanas un loģistikas jomā. Tāpat SIA “Hagbergs” meklē uzkopšanas darbiniekus telpās, bet SIA “Irve” – darbiniekus veļas tīrīšanas uzņēmumā. Arī SIA “Omniva” piedāvā vakances, gan pasūtījumu šķirotājiem, kurjeriem, gan programmētājiem un kontrolieriem.

Ceļu būvniecībā piecas vakances piedāvā SIA “Roadeks”.

Darba birža tiek organizēta, lai palīdzētu ukraiņiem, kuri ieradušies Latvijā, integrēties darba tirgū un atgriezties normālā dzīvē. Iepriekšējās 25 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvāts ap 4600 vakancēm. Tajās piedalījušies vairāk nekā 100 uzņēmumu un tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +37129186844.

 

Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” izsludina jaunu konkursu, kurš norisināsies pirmo reizi – “RĪGAS ARHITEKTŪRAS MANTOJUMS UN ILGTSPĒJĪGA NĀKOTNE MINECRAFT VIDĒ”.

Konkursā darbi jāizstrādā attālināti un jāiesniedz no 2025. gada 11. februāra līdz 11. aprīlim, kurā aicināti piedalīties Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolēni un interešu izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 8 līdz 16 gadiem:

🔹 I grupa (8 – 10 gadi);
🔹 II grupa (11 – 13 gadi);
🔹 III grupa (14 – 16 gadi).

Konkursa dalībnieki izstrādā projektu Minecraft Education vai Minecraft java edition platformā, kas ietver:

🔹 Vēsturiska arhitektūras objekta rekonstrukciju Rīgā;
🔹 Ilgtspējīgu nākotnes vīziju, kas papildina vai pārveido vēsturisko objektu.

Projekts jāiesniedz digitāli, iekļaujot Minecraft pasaules failu, 3 – 5 ekrānšāviņus no projekta, īss (2–3 minūšu) video ar projekta prezentāciju un idejas skaidrojumu.

Konkursa mērķi :

  • veicināt bērnu un jauniešu izpratni par Rīgas vēsturisko arhitektūras mantojumu;
  • attīstīt dalībnieku zināšanas par ilgtspējīgas pilsētplānošanas principiem, tostarp zaļās enerģijas, viedās infrastruktūras un urbānās ekoloģijas idejām;
  • attīstīt radošās un tehnoloģiskās prasmes, izmantojot Minecraft Education platformu arhitektūras projektu veidošanā;
  • rosināt bērnu un jauniešu interesi par arhitektūru, vides ilgtspēju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu radošā darbā;
  • stimulēt dalībnieku kritisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, izmantojot STEM pieeju praktiskos uzdevumos un projektos.

Uzvarētāju apbalvošanas ceremonija notiks 2025. gada 17. aprīlī, plkst. 16:00, RTJN “Annas 2” izglītības iestādē un laureātu darbu virtuālā izstāde norisināsies no 2025. gada 16. maija, plkst. 16:00 līdz 30. maijam, RTJN “Annas 2” telpās.

Iepazīties un izlasīt pilnu konkursa nolikumu var www.tjn.lv

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā sazināties ar RTJN “Annas 2” pulciņa “Minecraft skola” interešu izglītības skolotāju Arinu, amozzherikova@edu.riga.lv.

Afiša

 

Uzņēmējdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, Rīgas pašvaldība šogad plāno ieviest divas jaunas atbalsta programmas, piešķirot uzņēmējiem līdzfinansējumu dažādu publisku pasākumu organizēšanai un komerctelpu iekārtošanai.

🔵 Viena no atbalsta programmām, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

🔵 Otra atbalsta programma paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam; iekārtošanai; vides pieejamības uzlabošanai; skatlogu noformēšanai; izkārtņu izgatavošanai; labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā; nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām. Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Patlaban abu atbalsta programmu saistošos noteikumus vērtē Finanšu ministrija pēc kā tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka abas jaunās atbalsta programmas izveidotas, balstoties uz pašu uzņēmēju ierosinājumiem, kā cīnīties ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un attālinātā darba ieviešanas sekām.

“Neviens uzņēmums, kafejnīca vai veikals nevarēs strādāt, ja pie viņa nenāks klients, kas pērk viņa preces vai pakalpojumus. Cilvēku piesaistei pašvaldība organizē dažādas aktivitātes un pasākumus. Papildus, sadarbojoties ar uzņēmēju organizācijām, esam izstrādājuši jaunas atbalsta programmas, ar mērķi atbalstīt uzņēmēju iniciatīvas un vajadzības. Pašvaldība dod instrumentus, bet katra uzņēmēja paša ziņā ir būt aktīviem un tos pilnvērtīgi izmantot,”

skaidro I. Andersone

Atbalsta programmu efektivitāti pašvaldība novērtēs, ņemot vērā uzņēmēju aktivitāti un telpu izmantošanas mērījumus. 2024. gada otrajā pusē Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta speciālisti, fiziski apsekojot galvenās Rīgas centra un Vecpilsētas ielas, fiksēja reālo situāciju komerctelpās, kas atrodas ēku pirmajos stāvos. Kopumā apsekotas 2323 komerctelpas un dati rāda, ka 73% no apsekotajām telpām jau šobrīd notiek dažāda veida komercdarbība (pakalpojumi, tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana u.c.), bet 2% telpu tiek veikti remontdarbi.

Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta vadītājs Andris Lišmanis skaidro: “Apzinot reālo situāciju, varam efektīvi īstenot atbalsta programmas un novērtēt, kā uzņēmējdarbību konkrētās vietās nākotnē ietekmēs ielu pārbūve un labiekārtojumi, pilsētvides attīstības projekti, kā arī pašvaldības atbalsta mehānismi. Analizējot datus, redzam, ka atkarībā no ielas pirmā stāva aizņemtība ir atšķirīga un labāki rādītāji ir ēkās, kuras atrodas tiešā centra tuvumā. Visvairāk aizpildītu telpu ir Tērbatas ielā, kur aizņemti vairāk nekā 90% komerctelpu, Baznīcas ielā aizņemti 91% telpu, kā arī Dzirnavu, Ģetrūdes, Audēju, Torņa ielā un Jaunielā. Brīvības ielā aizņemti 65%, Kr. Valdemāra ielā 68% un A. Čaka un Marijas ielā – 70% telpu. Secinājums – mierīgas, sakārtotas, labiekārtotas un apgaismotas ielas piesaista gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, jo tajā ir patīkamāk dzīvot, strādāt, pavadīt laiku un cilvēki šādā vidē pārvietojas lēnāk un uzturas ilgāk.”

Vienlaikus Rīgas pašvaldība ieviesusi jaunu atbalsta aktivitāti uzņēmējiem – iespēju operatīvi saņemt Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktā pašvaldības speciālista jeb mentora konsultāciju, kas sniegs informatīvu atbalstu un padomus, kā uzņēmējam rīkoties konkrētajā situācijā vai kādi dokumenti jāiesniedz problēmas risināšanai vai pakalpojuma saņemšanai.

📌 Konsultācijas uzņēmēji var saņemt kontaktpunkta darba laikā, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai zvanot uzņemējdarbības atbalsta projektu vadītājiem uz tālruni +371 28019057 (Aijai Lilienfeldei) vai +371 29325310 (Mārim Strodam).

 

Divpadsmit Rīgas apkaimēm, kuras atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas un kurās dzīvo mazāks iedzīvotāju skaits, identificēts apkaimes centrs.

Tagad apkaimju centra atrašanās vieta un tā robežas ir noteiktas:

  • Brekšiem;
  • Bukultiem;
  • Dārzciemam;
  • Dreiliņiem;
  • Kleistiem;
  • Kundziņsalai;
  • Rumbulai;
  • Salām;
  • Sužiem;
  • Šķirotavai;
  • Trīsciemam;
  • Voleriem.

Apkaimju centri ir apkaimes centrālā vieta, kas spēlē nozīmīgu lomu vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē, nodrošinot pakalpojumus, sociālās un rekreācijas funkcijas, kā arī reprezentē apkaimes identitāti un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai.

Apkaimju centri no jebkuras vietas apkaimē pārsvarā sasniedzami 15 minūšu gājienā.

Kopumā Rīgas administratīvā teritorija ir sadalīta 58 apkaimēs. 35 apkaimēm to centri tika noteikti jau iepriekš, izstrādājot 2021. gadā apstiprināto Rīgas teritorijas plānojumu, un šīm teritorijām ir sākta konceptplānu izstrāde, kā arī tiek īstenoti dažādi pilsētvides attīstības projekti. Šobrīd apkaimju centri noteikti vēl 12 iedzīvotāju skaita ziņā mazākām apkaimēm, savukārt apkaimēm Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā centrus paredzēts identificēt teritorijas plānojuma izstrādes laikā.

🔎 Vairāk par Apkaimju centru attīstības plānu – ŠEIT.

Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam apkaimju centri tiek noteikti kā teritorija, kur pašvaldībai mērķtiecīgi jāattīsta publiskā ārtelpa un jāiegulda investīcijas. Jau tagad identificētajos apkaimju centros tiek īstenoti dažādi projekti – izvietoti labiekārtojuma elementi, veidota gājēju un veloinfrastruktūra, attīstīts sabiedriskā transporta tīkls, tiek eksponēti mākslas objekti, notiek kultūras pasākumi, tiek izvietotas gaismas virtenes un tirdzniecības nojumes, kā arī nākotnē paredzēts centros izvietot informācijas un sludinājumu stendus. Līdzdalības budžeta konkursā iedzīvotāji varēs virzīt jaunas iniciatīvas šajās teritorijās un pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu.

Apkaimju centri noteikti, izvērtējot dažādus kritērijus, tostarp iedzīvotāju blīvumu, pakalpojumu pieejamību un cilvēku galamērķus, pilsētbūvniecisko raksturu un potenciālo apbūvi, īpašumu piederību, kas ir svarīgi publiskās ārtelpas attīstības projektu īstenošanai. Izpētes laikā tika veikta arī iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokli par apkaimes lietošanas paradumiem un telpas subjektīvo uztveri, aprakstīt konkrētai apkaimei raksturīgās tradīcijas un pasākumus, kā arī norādīt konkrētu vietu, kuru viņi uzskata par šīs apkaimes centru.

📌 Karte ar apkaimju centru teritorijām pieejama Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā  GEO RĪGA sadaļā “Tematiskie plānojumi” – datu slānī “Apkaimju centru attīstības plāns“.

Apkaimju perspektīvos centrus izvērtēja un noteica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

 

Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski traucējumi elektrības piegādē, tomēr pastāv dažādi teorētiski riski un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nedaudz sagatavoties, ja gadās kādi sarežģījumi un uz brīdi pazūd elektrība.

Eksperti iesaka iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:

  • uzlādēt mobilās ierīces, portatīvos datorus, elektroauto un ārējos akumulatorus (tā dēvētās “poverbankas”);
  • uzpildīt degvielu automašīnās;
  • iegādāties rezerves baterijas radioaparātiem un lukturīšiem;
  • atslēgt no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai kuras ir jutīgas pret sprieguma svārstībām;
  • lejuplādēt mobilajā tālrunī lietotni “112 Latvija”, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
  • izmantot tikai oficiālos informācijas avotus un neuzticēties skaļiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem.

Rīgas pašvaldība ir veikusi preventīvus pasākumus un izstrādājusi rīcības plānu galvaspilsētas dienestu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanai sliktāko scenāriju gadījumā, ja sinhronizācijas procesa laikā radīsies elektropiegādes traucējumi.

Jau vēstīts, ka 8. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.

Kā informē Klimata un enerģētikas ministrija, lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.

Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.

 

Visu 2024. gadu biedrība “Patvērums “Drošā māja”” organizēja un nodrošināja mācības – ievadkursu par dzīvi Latvijā. Tās apmeklēja gan patvēruma meklētāji, kas dzīvo izmitināšanos centros Muceniekos un Liepnā, gan iebraucēji no Ukrainas un citām valstīm, kas Latviju izvēlējušies par mītnes zemi, taču dzīvo šeit mazāk par 5 gadiem.

Mācības turpinās arī šogad, bet iezīmēsim, kas ir paveikts pērn.

No 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 19. decembrim ievadkursu par dzīvi Latvijā noklausījušās 236 personas, no kurām 219 saņēmušas apliecinājumus par kursa noklausīšanos. Kopumā kursantu vidū bija starptautiskās aizsardzības personas no 32 valstīm.

Saņemtās apliecības

Lai sazinātos ar mācību dalībniekiem, tika veikta tulkošana no latviešu valodas uz farsi, puštu, franču, arābu, kurdu, dari, hindi un citām valodām. Tulkojumus nodrošināja Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūra.

Ievadkursa dalībnieki apguva šādas tēmas: iebraucēju tiesības, darba iespējas, mājoklis un īre, veselības aprūpe, izglītība, tradīcijas un kultūra.

Mācības lekciju veidā notika gan Muceniekos, gan Liepnā, gan “Patvēruma “Drošās mājas”” telpās Lāčplēša ielā 75, Rīgā, gan citās telpās. Taču daļu zināšanu tika nodotas un saņemtas praktiskā veidā – dodoties mācību ekskursijās. Mācību ietvaros apmeklētas šādas iestādes un organizācijas: LU Biznesa inkubatoru, Nodarbinātības valsts aģentūru, Startup House Riga, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Zooloģisko dārzu, Tautas lietišķās mākslas keramikas studiju “Saule”, Alūksnes novada muzeju.

Arī šogad turpinās mācības par dzīvi Latvijā. Projekts ritēs līdz 2026. gada 31. augustam, un tā noslēgumā biedrība “Patvērums “Drošā māja”” aicinās mediju pārstāvjus uz īpašu pasākumu, kur dalīsies projekta gaitā gūtajā pieredzē.

Projekts “Latvija – valsts pie Baltijas jūras!” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada perioda atbalstu, granta līguma nr. PMIF/13.3./2023/1/04. Kopējais projekta finansējums ir 302 765,06 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 227 073,79 eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 75 691,27 eiro.

 

Balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā. Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, tagad plānots noteikt dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

“Politiskais uzstādījums Rīgā ir nemainīgs – pilsētai ir jābūt brīvai no azartspēlēm. Rīgas dome, respektējot pagājušā gada pavasarī pieņemto Satversmes tiesas spriedumu, ir izstrādājusi regulējumu un kritērijus, kas precīzi nosaka vietas, kur Rīgā ar azartspēļu biznesu nodarboties nebūs atļauts. Mūsu vadmotīvs ir atbrīvot no azarstpēlēm visas teritorijas, kurās ir pastāvīga un intensīva iedzīvotāju aprite, un mēs apzināmies, ka tas ir viens no veidiem, kā pilsētu padarām drošāku,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projektā paredzēts, ka azartspēles nebūs atļauts organizēt:

  • pašvaldībai piederošos nekustamajos īpašumos;
  • apkaimju centros;
  • izglītības iestāžu teritorijās un 300 metru attālumā no tām;
  • dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās un 500 metru attālumā no tām;
  • 300 metru attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietām;
  • Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un 300 metru attālumā no šo funkcionālo zonu robežām;
  • kultūras pieminekļos un to teritorijās, to aizsargjoslās un Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās.

“Saistošie noteikumi šajā redakcijā faktiski liegs iespējas organizēt azartspēles visā Rīgas teritorijā, atskaitot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas un ļoti nomaļas pilsētas teritorijas. Šādi mēs aizstāvam pilsētas intereses un pildām arī mūsu iedzīvotāju gribu būtiski ierobežot azartspēļu zāļu vietas pilsētā. 2024. gada novembrī SKDS veiktā aptaujā 77% iedzīvotāju iestājās par azartspēļu zāļu skaita samazināšanu vai to pilnīgu slēgšanu. Neraugoties uz mūsu pārliecinošo motivāciju ierobežot azartspēles, esam strikti pieturējušies pie Satversmes tiesas norādījumiem un plānojam ierobežot azartspēles tajās pilsētas teritorijās, kuras sava sprieduma atziņās norādījusi Satversmes tiesa. Vēlos izteikt pateicību Rīgas pašvaldības juristiem, kuri šos pēdējos gadus ir snieguši mums izšķirīgu atbalstu un ļāvuši aizstāvēt pašvaldības intereses pret vienu no ietekmīgākajiem lobijiem valstī – azartspēļu nozari,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Noteikumu projektā paredzētie ierobežojumi neaptver visu pašvaldības teritoriju, kā arī neietekmē komersantu tiesības atvērt un/vai paplašināt azartspēļu organizēšanas vietas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Paredzētie ierobežojumi samērīgi pasargās iedzīvotājus no plašas azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības un redzamības pilsētvidē, tādējādi mazinot risku, ka cilvēki, dodoties ikdienas gaitās, impulsīvi iesaistīsies azartspēlēs.

Pašvaldība uzsver, ka no šiem ierobežojumiem būs ieguvumi plašam sabiedrības lokam. Azartspēļu atkarības risku mazināšana, veselības un labklājības veicināšana, sociālā budžeta un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības apsvērumi ir ļoti būtiski un ietekmē ikvienu pašvaldības iedzīvotāju. Labums, ko no noteiktajiem ierobežojumiem iegūst sabiedrība, ir lielāks par azartspēļu komersantu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

Pašvaldība ir paredzējusi saudzējošu un saprātīgu pārejas periodu jauno ierobežojumu piemērošanai – pieci gadi no pašvaldības lēmuma pieņemšanas par iepriekš izsniegto atļauju atcelšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldības iepriekš izsniegtās atļaujas atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudēs spēku pēc pieciem gadiem.

Kā ziņots, Rīgas dome jau pirms sešiem gadiem nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Spēļu zāļu komersanti vērsās tiesā pret pašvaldību. Satversmes tiesa (ST) gan vēlāk atzina par pamatlikumam atbilstošus domes ierobežojumus ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā. 2023. gada beigās Stacijas laukumā tika slēgta viena no bēdīgi slavenākajām azartspēļu zālēm Rīgā, līdz ar to Rīgas centrā slēgtas visas azartspēļu zāles ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.

Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021. gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu, bet šis lēmums vēlāk tika atcelts un Rīgas dome 2023. gada rudenī pieņēma lēmumu 139 atļauju anulēšanai azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra. Tomēr no azartspēļu organizatoru puses atkal tika iesniegtas prasības ST, kas atzina, ka visā Rīgas teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei.

ST savā spriedumā aicināja pašvaldību pamatot konkrētas vietas vai teritorijas ar specifiskām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu, un tagad pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā, nosakot pamatotus kritērijus, pēc kuriem izvērtējama pilsētas teritorija un nosakāmas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Šie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi noteikti, lai aizsargātu visu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību. Rīgas pašvaldība ir izvērtējusi samērīgumu azartspēļu organizēšanas ierobežošanai katrā no noteikumos norādītajām vietām un teritorijām. Samērīguma izvērtējumā ņemtas vērā ST atziņas, ka, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij (un arī pašvaldībai) šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā. Tā kā azartspēļu joma, salīdzinot ar citiem komercdarbības veidiem, īpaši skar sabiedrības interešu un vajadzību sfēru, samērīguma tests šajā gadījumā ir piemērojams, ņemot vērā šos papildu apstākļus.

 

Lai gājējiem nodrošinātu drošu pārvietošanos un ielu šķērsošanu, gājēju luksoforus izbūvēs Lāčplēša ielā pie Rūsiņa ielas, Lāčplēša ielā pie Abrenes ielas, Gustava Zemgala gatvē pie Vairoga ielas, Juglas ielā starp Ūdeļu un Biķernieku ielu, kā arī Melnsila ielā pie nama Nr.21.

Tāpat arī plānota luksoforu izbūve Pērnavas un Vārnu ielas krustojumā, Biķernieku un Burtnieku ielas krustojumā, Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojumā un Dzelzavas un Kaivas ielas krustojumā.

Savukārt, Eksporta, Muitas ielas un 11.novembra krastmalas krustojumā, kā arī Duntes ielā pie nama Nr.8 tiks pārbūvēti esošie luksoforu objekti.

Luksoforu objektu (regulējamas gājēju pārejas vai regulējama krustojuma) izbūve spēj nodrošināt augstāku satiksmes dalībnieku drošības līmeni nekā neregulējams objekts – atsevišķi satiksmes dalībnieki kustību veic nodalītās kustības fāzēs. Turklāt līdz ar satiksmi regulējošo luksoforu izbūvi neregulējamos krustojumos, vienlaikus tiek arī nodrošināta visu atļauto satiksmes virzienu kontrolēta vadība, kas neregulējamos krustojumos bez luksoforu palīdzības nav iespējama, kā arī nodrošināta sabiedriskā transporta kustības prioritāte.

Plānots, ka luksoforu objektu remontdarbu rezultātā tiks paaugstināta satiksmes drošība, samazinātas elektroenerģijas izmaksas un nodrošināta nepārtraukta luksoforu darbība, samazinot to tehnisko bojājumu skaitu.

Tāpat arī tiks nodrošināta esošo luksoforu objektu modernizācija atbilstoši attiecīgās apkaimes mūsdienu vajadzībām – izveidotas jaunas gājēju pārejas, nodrošināta adaptīva (no reālām plūsmām atkarīga) satiksmes vadība, nodrošināta luksoforu redzamība un izveidotas jaunas kustības fāzes.

Plānots, ka būvniecība varētu sākties šā gada vasaras otrajā pusē pēc veiksmīgu iepirkuma procedūru un līgumu noslēgšanas. Tāpat plānots, ka tam tiks atvēlēti nepilni divi miljoni eiro.

 

Trešdien, 29. janvārī, Rīgas domes sēdē apstiprināti jauni saistošie noteikumi, kas nosaka kārtību kādā tiek organizēts Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkurss 2025. gadā.

Stājoties spēkā jaunajam Pašvaldību likumam, kas no šī gada paredz noteikt līdzdalības budžeta konkursu kā obligātu visās pašvaldībās Latvijā, jauni saistošie noteikumi konkursam pieņemti arī Rīgas pašvaldībā.

Turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

🟣 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

🟣 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

🟣 sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki lēmuši par projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem vairs nenotiks mājaslapā balso.riga.lv, bet gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, sadaļā Līdzdalības budžets, kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Balsot par projektiem varēs mēneša garumā – novembrī, par katru projektu nobalsojot ne vairāk kā vienu reizi. Balsošanai klātienē joprojām būs pieejami arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti.

Līdzdalības budžeta konkursu plānots izsludināt aprīļa sākumā. Pirms tam, jau februārī gaidāms seminārs, kura laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar būtiskākajām izmaiņām projektu iesniegšanas, vērtēšanas un balsošanas kārtībā un varēs uzdot sev interesējošus jautājumus, savukārt, martā tiks organizētas radošās darbnīcas projektu sagatavošanai. Pašvaldība par tālāko konkursa gaitu informēs atsevišķi.

Ar saistošo noteikumu projektu iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas posmos.


Jaunie saistošie noteikumi skatāmiŠEIT.

 

Rīgas dome aicina nevalstisko organizāciju pārstāvjus pieteikties uz 3 brīvajām vietām Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos (turpmāk – Konsultatīvā padome) līdz esošā pilnvaru termiņa beigām. Konsultatīvā padome ir Rīgas domes konsultatīva institūcija, kas izveidota 2010. gadā ar mērķi nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā. Tā darbojas saskaņā ar “Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos nolikumu”.

Konsultatīvās padomes pašreizējā sastāva pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada beigām.

Piedaloties Konsultatīvās padomes darbībā Jums būs iespēja sadarbībā ar Rīgas domes deputātiem un pašvaldības atbildīgo nozaru darbiniekiem iesaistīties nākamā sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumenta izstrādē pēc esošā Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu darbības perioda (2019.-2024. gads) noslēguma, tāpat arī aktualizēt sabiedrības integrācijas jautājumus pašvaldības līmenī atbilstoši Jūsu kompetencei un ekspertīzei.

Pretendentu dalībai konkursā var izvirzīt biedrība vai nodibinājums, kas darbojas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurai ir pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm un kuras darbība ir saistīta ar sabiedrības integrācijas un līdzdalības jautājumiem kādā no zemāk norādītajām jomām:

  • etnisko vai mazākuma grupu organizācijas;
  • sociālās aprūpes, iekļaušanas, atbalsta un sabiedrības veselības veicināšanas organizācijas;
  • pilsoniskās līdzdalības un izglītošanas organizācijas;
  • interešu aizstāvības organizācijas (izņemot dzīvnieku, vides, īpašumu, profesionālo grupu, darba devēju un darba ņēmēju interešu aizstāvības organizācijas);
  •  jauniebraucēju izveidotas vai organizācijas, kas pārstāv jauniebraucēju intereses.

Lai pieteiktu pretendentu Konsultatīvajai padomei, lūdzam iepazīties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja p. i. 17.10.2023. rīkojumu nr. RAIC-23-21-rs apstiprināto “Konkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikumu”.

Organizācijai ir jāiesniedz šādi dokumenti par izvirzīto pretendentu:

  • organizācijas apliecinājums, ka šis pretendents tiek izvirzīts darbam Konsultatīvajā padomē;
  • informācija par organizācijas darbības mērķiem, darbību, pieredzi, sasniegumiem sabiedrības integrācijas jomā;
  • pretendenta dzīves apraksts (CV), ietverot informāciju par veikumu sabiedrības integrācijas jomā;
  • pretendenta redzējums par sabiedrības integrācijas politikas plānošanu, īstenošanu un novērtēšanu Rīgā un motivācija darbam Konsultatīvajā Padomē  (apraksts, prezentācija vai video);
  • citu organizāciju deleģējums pretendentam pārstāvēt viņu viedokli Konsultatīvajā padomē.

Dokumenti jāiesniedz līdz 28.02.2025. elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu.

Papildinformācija pieejama pie Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītājas Ilzes Meilandes – tālr.: +371 67181657, e-pasts: Ilze.Meilande@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra  Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītājas Daces Paegles – tālr.: +371 67012614, e-pasts: dace.paegle@riga.lv.


Saistošie dokumenti:

Konkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums

● Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums