“Rimi Rīgas maratona 2023” laikā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi

Šajā nedēļas nogalē, 6. un 7. maijā, Rīgā norisināsies tradicionālais “Rimi Rīgas maratons”. Maratona norises laikā transportlīdzekļu satiksme vairākās galvaspilsētas ielās, kā arī uz tiltiem pār Daugavu būs ierobežota vai slēgta. Svētdien, 7. maijā, spēkā būs būtiskas izmaiņas arī vairākos sabiedriskā transporta maršrutos.

  • No sestdienas, 6. maija plkst. 17.00 līdz pirmdienas, 8. maija plkst. 6.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Tāpat minētajā laika periodā transportlīdzekļu satiksmei būs slēgta 11.novembra krastmalai piegulošā, paralēlā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.
  • Nepieciešamības gadījumā no piektdienas, 5. maija plkst. 19.00, līdz pirmdienas, 8. maija plkst. 6.00, Doma laukumā un Pils ielā organizēs divvirzienu satiksmi. Svētdien, 7. maijā no plkst. 7.30 līdz plkst. 16.00 divvirzienu satiksmi organizēs arī Jaunielā un Krāmu ielā.

Tāpat maratona norises laikā būs izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos. Svētdien, 7. maijā, vairāki maršruti būs slēgti. Plašāk ar izmaiņām sabiedriskā transporta maršrutos iespējams iepazīties šeit.

Sestdien, 6. maijā, no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.30 norisināsies “Rimi Rīgas maratona Bērnu diena”. Tāpat sestdien, no plkst. 10.00 līdz plkst. 11.00 norisināsies “DPD jūdzes” skrējiens maršrutā: Krišjāņa Valdemāra iela – Lāčplēša iela – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums (finišs).

Valsts policija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju 6. maijā no plkst. 9.50 līdz plkst. 11.00 norādītajā maršrutā aizturēs un slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Svētdien, 7. maijā, no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 norisināsies Rimi Rīgas maratons, pusmaratons, 10 km un 5 km skrējiens.

MARAFONA MARŠRUTU KARTE – ŠEIT

Valsts policija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju 7. maijā no plkst. 06.30 līdz plkst. 17.00 ierobežos un slēgs transportlīdzekļu satiksmi zemāk norādītajos maršrutos:

MARATONA SKRĒJIENS NORISES MARŠRUTS: Kaļķu iela (starts) – 11 .novembra krastmala – Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Raņķa dambis – Daugavgrīvas iela – Buļļu iela – Dzegužu iela – Slokas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības laukums – Brīvības bulvāris – Brīvības iela – Senču iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Jāņa Dikmaņa iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Rūpniecības iela – Elizabetes iela – Kalpaka bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Lāčplēša iela – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Vašu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Ģipša iela – Zvejnieku iela – Rīgas pilsētas kempings – Zunda krastmala – Āzenes iela – Ķīpsalas iela – Vanšu tilts – Daugavgrīvas iela – Buļļu iela – Dzegužu iela – Slokas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības laukums – Brīvības bulvāris – Brīvības iela – Senču iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Jāņa Dikmaņa iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Rūpniecības iela – Elizabetes iela – Kalpaka bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Lāčplēša iela – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Kalpaka bulvāris – Elizabetes iela – Eksporta iela – 11. novembra krastmala (finišs).

PUSMARATONA NORISES PARŠRUTS: Kaļķu iela (starts) – 11. novembra krastmala – Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Raņķa dambis – Daugavgrīvas iela – Buļļu iela – Dzegužu iela – Slokas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības laukums – Brīvības bulvāris – Brīvības iela – Senču iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Jāņa Dikmaņa iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Rūpniecības iela – Elizabetes iela – Kalpaka bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Lāčplēša iela – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Kalpaka bulvāris – Elizabetes iela – Eksporta iela – 11. novembra krastmala (finišs).

10 km SKRĒJIENA MARŠRUTS: Kaļķu iela (starts) – 11. novembra krastmala –Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Raņķa dambis – Meža iela – Nometņu iela – Slokas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības laukums – Brīvības bulvāris – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Kalpaka bulvāris – Elizabetes iela – Eksporta iela – 11. novembra krastmala (finišs).

5 km SKRĒJIENA MARŠRUTS: Kaļķu iela (starts) – 11. novembra krastmala –Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Raņķa dambis – Balasta dambis – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Citadeles iela – Muitas iela – Eksporta iela – 11. novembra krastmala (finišs).

Pasākuma norises laikā vairākās vietās aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, kā arī atstātie transportlīdzekļi tiks pārvietoti uz tuvāko stāvēšanai atļauto vietu.

  • No 5. maija plkst. 19.00 līdz 8. maija plkst. 6.00 aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu Doma laukumā.
  • No 6. maija plkst. 17.00 līdz 8. maija plkst. 6.00 apstāšanās un stāvēšanas liegums būs spēkā 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

“Rimi Rīgas maratona Bērnu dienas un DPD jūdzes skrējiena”  un “Rimi Rīgas maratona” laikā pasākuma vietās būs aizliegta elektro skrejriteņu, velosipēdu, velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme:

  • 6. maijā no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00;
  • 7. maijā no plkst. 7.00 līdz pasākuma beigām.

Neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt Satiksmes vadības centram uz bezmaksas informatīvo tālruni 8000 3600.

Ar daudzveidīgu svētku programmu un īpašu noformējumu Rīgā atzīmēs 4. maiju

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus pilsētas parkos, skvēros un kultūras centros, kā arī apskatīt īpašu šim gadam veltīto pilsētvides noformējumu ar vēstījumu “Arī Tu esi no svara”.

“Pētot un meklējot, caur kādu prizmu šogad izcelt 4. maiju, nonācām pie atziņas par cilvēku kopības spēku – tā apjaušanu toreiz un no jauna atklāšanu, nepazaudēšanu šodien,” saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, norādot, ka “Latvija varēja būt, jo visi piedalījās neatkarības atjaunošanā un katrs to darīja ar savu spēju un talantu – mākslinieki, politiķi, literāti, mūziķi, zemnieki un daudzi citi – katrs no viņiem bija no svara. Un katrs no mums ir no svara šodien – Latvijas brīvībai un tās plaukšanai.”

“Klausoties vienu no ikoniskām tā laika dziesmām – Pērkona “Zaļo dziesmu” – apstājāmies pie rindām “Kā gan tu domā / cik ļoti no svara viens ugunskurs?”. Un mēs šodien dodam tam atbildi un sakām – ir ļoti no svara. Ikviens ir no svara. Katrs ugunskurs ir no svara. Arī Tu esi no svara. Kādu Latviju veidosi, tāda tā būs,”

uzsver M. Staķis.

Pilsētvides noformējums

Lai akcentētu Latvijas cilvēku dažādību un nozīmi, pilsētvides sveiciena plakātos izmantoti starptautiski atzītās fotogrāfes Intas Rukas veidotie cilvēku portreti. Informatīvajos stendos, kas izvietoti Rīgas apkaimēs, var iepazīties ar 4. maija pasākumu programmu.  Rīgas ielas un autoceļu robežzīmes “Rīga” rotā sarkanbaltsarkanie karogi. Brīvības pieminekļa laukumā pie vides objekta “Latvija” var iemūžināt sevi, tuviniekus un draugus kā Latvijas sastāvdaļu Latvijas vārda fotoattēlā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas laukumā eksponēts “NOMAD architects” radītais koka dizaina objekts “Brīvības karogs”. Savukārt Neatkarības laukumā izvietots mākslinieces Kristīnes Plaudes veidotais vairākus metrus augstais dizaina objekts “Liesma” Latvijas valsts karoga krāsās.

SVĒTKU PROGRAMMA

  • Brīvības laukumā pie Brīvības pieminekļa – vides objekts “Ziedu Latvija”, pūtēju orķestru defilē un svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija

Plkst. 10.00 ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis aicināts piedalīties tradicionālajā “Ziedu Latvijas” veidošanā pie Brīvības pieminekļa. Cilvēku līdzi atnestie pavasara ziedi visas dienas garumā tiks ievīti Latvijas kontūrā. Gatavo “Ziedu Latviju” varēs aplūkot arī 5. maijā. Jau kopš 2009. gada “Ziedu Latvija” ir kļuvusi par pieprasītu un neatņemamu svētku sastāvdaļu, vienu no 4. maija simboliem Rīgā. Lielformāta instalācija simboliski attēlo Latviju kā pļavu, ko ar ziediem piepilda tās iedzīvotāji, kopā veidojot krāšņu un ziedošu kompozīciju.

Plkst. 12.00 Brīvības laukumā notiks pūtēju orķestru defilē programma, kuras laikā Latvijas skolu pūtēju orķestri savas muzicēšanas un defilē prasmes demonstrēs gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Šis priekšnesums tradicionāli ir neatņemama svētku programmas sastāvdaļa Rīgā un ieguvis lielu interesi un atsaucību kā ļoti dzīvespriecīgs, krāsains un pozitīvām emocijām bagāts pasākums. Priekšnesuma noslēgumā apvienotais orķestris, pulcējot ap 300 jauno mūziķu, atskaņos Latviešu tautas dziesmu Sergeja Austra Universa aranžējumā “Div’ dūjiņas”, Aivara Krūmiņa “Vilku dziesmas”, Gunāra Ordelovska “Kursīšu valsi” un Aivara Krūmiņa maršu “Paliec sveiks”.

Plkst. 14.00 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija.

  • Rātslaukumā – akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 33. gadadienu, Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Tautas tērpu centru “Senā klēts” aicina uzvilkt tautas tērpu par godu Latvijai un piedalīties tradicionālajā tautas tērpu gājienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam apmeklēt svētku koncertu Rātslaukumā.

Plkst. 13.00 Rātslaukumā notiks pulcēšanās gājienam. Aicinām dižoties ar tautas tērpu, ejot goda solī, kuru ierādīs Latvijas Universitātes deju kopa “Dandari”.

Plkst. 14.30 no Rātslaukuma pa Kaļķu ielu gājiens vedīs līdz Brīvības laukumam, kur plkst. 15.00 notiks svinīgā ziedu nolikšana.

No plkst. 15.30 Rātslaukumā notiks grupas “Auļi”, Katrīnas Dimantas, etnofolka grupas “TKP” koncerti. Pasākumu vadīs Ēriks Zeps un Zane Reitere, režisors – Mārtiņš Kagainis. Gājienam iepriekš nav jāpiesakās, aicinām piedalīties visus, kas vēlas uzvilkt goda tērpu par godu Latvijai.

  • Neatkarības laukumā – Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai

Plkst. 11.00, atbalstot Ukrainu cīņā par neatkarību, Rīgas dome un 4. maija Deklarācijas klubs aicina pievienoties pasākumam “Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai”, kura laikā, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā par savas brīvības un neatkarības atjaunošanu, valsts un pašvaldības amatpersonas ziedu piramīdā iestādīs pavasara ziedus Ukrainas karoga krāsās. Pasākumā muzikālu sveicienu sniegs jauniešu koris “Balsis”.

  • Koncerts Esplanādē

Plkst. 17.00 Esplanādes parkā aicinām visus uz vakara lielkoncertu “Es tevi ieraudzīju zeltā”, kur Latvijā labi zināmi mūziķi un grupas vienosies svētku koncertā. Koncertā piedalīsies Alise Joste, Goran Gora, grupa “Zāle”, “Čipsis un dullais”, “Laika suns”, bet vakara koncertu noslēgs grupa “Turaidas Roze”. Koncertu būs iespējams vērot arī tiešraidē Rīgas domes Facebook kontā.

Koncertu vadīs komponists, kultūras žurnālists, Latvijas Radio 3 “Klasika” redaktors Edgars Raginskis, bet par muzikālajām starpspēlēm rūpēsies DJ Uldis Rudaks.

  • Svinības Nordeķu parkā, Vērmanes dārzā un Latgales parkā

No plkst. 12.00 Nordeķu parkā un Latgales parkā notiks radošās darbnīcas visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!”, bet plkst. 15.00 aicinām parkos baudīt jauniešu pūtēju orķestru koncertu.

No plkst. 13.00 Vērmanes dārzā notiks spēļu diena bērniem kopā ar Ziedoņa klasi, kuras laikā radošās kultūrizglītojošās darbnīcās un aktivitātēs bērnus un jauniešus neordinārā veidā iepazīstinās ar Imanta Ziedoņa daiļradi un personību. Tāpat ikviens aicināts apmeklēt radošo darbnīcu visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!” un piedalīties orientēšanās spēlē “Ziedonis. Neatkarība. Rīga.”

Visas dienas garumā Rīgas kultūras centros varēs apmeklēt svētku koncertus,  izstādes, un 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros vērot bezmaksas spēlfilmas “Māsas” un animācijas filmas “Lielais Indriķis” seansus.

Svētku programma

Valsts svētkos – 4. maijā – “Rīgas satiksmes” sabiedriskais transports būs bez maksas, un autobusi, trolejbusi un tramvaji kursēs pēc brīvdienu kustības grafika.

Papildu informācija par 4.maija norisēm Rīgā:

Ar visiem Valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Tikšanās ar jauniebraucējiem par brīvprātīgā darba nozīmi un iespējām Rīgas pašvaldībā

26. aprīlī sadarbībā ar Rīgas Atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem norisinājās ceturtā Rīgas pašvaldības organizētā tikšanās ar jauniebraucējiem no ārvalstīm pasākumu cikla jauniebraucējiem ietvaros, kas bija veltīta brīvprātīgajam darbam kā būtiskai pilsoniskās līdzdalības formai.

Pasākuma dalībnieki – jauniebraucēji no Ukrainas, Indijas, Anglijas, Baltkrievijas, Krievijas, kas pavadījuši Rīgā vairāk nekā vienu gadu – uzzināja, kas ir brīvprātīgais darbs un kādas ir tā iespējas Rīgā, iepazinās ar dažādām organizācijām, kas strādā ar brīvprātīgajiem, kā arī ar būtiskākajiem brīvprātīgā darba nosacījumiem. Vairāk nekā puse klātesošo atzina, ka ir guvuši pieredzi brīvprātīgajā darbā, taču ir ļoti ieinteresēti uzzināt iegūt papildu informāciju par dažādām iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem.

Pasākuma ievadā ar savu darbību, pakalpojumiem un brīvprātīgo iesaisti  iepazīstināja Rīgas Atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kas tika izveidots pirmajās nedēļās pēc kara sākuma Ukrainā 2022. gada 7. martā Kongresu nama telpās, kā vienas pieturas aģentūra piedāvājot vienuviet primāri nepieciešamos pašvaldības un valsts institūciju pakalpojumus.  No 21. marta centrs  tika pārcelts uz ēku Kaļķu ielā 1, kurā darbojās līdz pat septembrim, tad tika pārvietots uz Amatu ielu 4, kur tas turpina piedāvāt valsts un pašvaldības pakalpojumus, pastāvīgi cenšoties paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Centra pirmsākumos plašo centru apmeklēja ļoti daudz Ukrainas civiliedzīvotāju, līdz ar to bez brīvprātīgo iesaistes darbs tajā nebūtu bijis iedomājams. Pirmās nedēļas centrā strādāja  gan pašvaldības darbinieki, gan tika arī piesaistīti brīvprātīgie, taču ātri kļuva skaidrs, ka nepieciešams vairāk brīvprātīgo. Tika izveidota anketa un notika aktīva brīvprātīgo meklēšana ar Rīgas pašvaldības sociālo tīklu, sociālā tīkla Facebook grupu un uz pašvaldības ēku sienām izvietotu plakātu palīdzību. Datu bāzē ir pavisam 1425 cilvēku aizpildītas anketas, 30% no tām aizpildījuši Ukrainas civiliedzīvotāji. Apmēram 800 cilvēku strādājuši brīvprātīgo darbu centrā vismaz vienu reizi, bet sešiem brīvprātīgajiem tika piedāvātā iespēja uzsākt darbu Rīgas pašvaldībā.

Brīvprātīgais darbs sniedz jaunu pieredzi, iespēju iegūt jaunus kontaktus, draugus, kā arī iespēju tikt pamanītam un iegūt jaunu darbu. Vienlaikus tā ir iespēja paskatīties uz dažādiem notikumiem no cita skatu punkta.

  • Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” informēja klātesošos, ka ir nevalstiska organizācija, kurā pamatā strādā brīvprātīgie un kuras mērķis ir  sniegt praktisku, tūlītēju brīvprātīgo palīdzību. Biedrības tīmekļvietnē atrodama informācija par brīvprātīgā darba iespējām Latvijā un tā tiek atjaunota atbilstoši aktuālajām vajadzībām. Tika sniegta informācija par biedrības kopā ar labdarības organizācijām izveidoto Latvijas karti www.palidzibaskarte.lv, kurā iezīmēti humānās u.c. palīdzības sniegšanas punkti. Klātesošie tika informēti, ka biedrībai ir vairākas brīvprātīgo grupas, tostarp: transporta grupa (brīvprātīgie, kas nodrošina mantu pārvešana, palīdzību nokļūt pie ārsta u.tml.),  nevalstisko organizāciju informācijas centrs Amatu ielā 4, latviešu valodas klubs tiešsaistē un klātienē, brīvprātīgo grupa Latgales reģionā, grupa kultūras un mākslas festivāla organizēšanai 2023. gada jūnijā, kā arī ad hoc brīvprātīgā palīdzība sociālā tīkla Facebook grupā. Tika izveidota izglītības un mācību platforma voluntieriem, kas strādā ar bēgļiem.
  • Nodibinājuma “Caritas Latvija” – Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Bīskapu konferences  2004. gadā dibinātas nevalstiskās organizācija, kas ir starptautisko organizāciju “Caritas Internationalis” un “Caritas Europa” dalīborganizācija – pārstāve, kura ieradās Latvijā no Spānijas un sauc Rīgu par  savām mājām nu jau vairāk nekā piecpadsmit gadus, klātesošos vispirms uzrunāja ar savu personīgo stāstu. Pirmo pieredzi Latvijā viņa guvusi, strādājot brīvprātīgo darbu kā skolotāja, un neilgi pēc ierašanās tikusi uzaicināta apmeklēt kādu sievieti sociālajā dzīvoklī Latgales priekšpilsētā, kas bijusi pavisam jauna pieredze, sniegusi citu priekšstatu par situāciju Latvijā un dažādo dzīves līmeni un iedvesmojusi viņu tālākam darbam.

“Caritas Latvija” mērķi ir mazināt nabadzību un sociālo nevienlīdzību, kā arī palīdzēt migrantiem (no pagājušā gada līdzdarbošanās “Mucenieku” centrā mentoru programmā u.c. programmās). Tiek sniegta palīdzība sociāli mazaizsargātākajām sabiedrības grupām, palīdzot iekļauties sabiedrībā, organizēts brīvprātīgais darbs Rīgas pašvaldības sociālās aprūpes centros  “Stella Maris”, “Mežciems” un “Gaiļezers”, SIA “Rīgas 1. slimnīca, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā un Rīgas patversmē. Turklāt tiek organizētas regulāras kopīgas aktivitātes Ukrainas jauniešu integrēšanai, latviešu sarunvalodas klubs, kā arī sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes Māja” O. Vācieša ielā 6/1 tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā”.

Darbs, ko brīvprātīgajiem iespējams veikt “Caritas Latvija”, ir sarunas, pastaigas, rokdarbu aktivitātes, līdzdalība un atbalsts ekskursiju laikā, cilvēku nogādāšana baznīcā, apsveikuma kartīšu izgatavošana sociālo centru un patversmju klientiem. Lai varētu uzsākt brīvprātīgo darbu, nepieciešama ārsta zīme, kurā norādīts, ka persona ar veikt šādu darbu. Darbam ar bērniem jāiesniedz Latvijas vai mītnes zemes Iekšlietu ministrijas izsniegta izziņa par nesodāmību. Klātesošie tika aicināti pieteikties brīvprātīgajam darbam ar “Caritas Latvija” Facebook konta  starpniecību.

  • Rīgas Sociālā dienesta Kopienas centrs “Ābeļzieds”  informēja klātesošos par savu darbību, iesaistot brīvprātīgos, lai īstenotu pasākumus un aktivitātes darbdienās gan pilngadīgām personām (pamatā senioriem), gan bērniem no 7 gadiem un jauniešiem pēc mācībām.  Centra apmeklētāju un brīvprātīgo vecuma amplitūda līdz ar to ir ļoti plaša, vecākajam no viņiem ir 92 gadi. Būtiskākais centra mērķis ir apkarot sociālo izolāciju un cilvēki uz kopienas centru “Ābeļziedu” ierodas brīvprātīgi, lai socializētos un pavadītu laiku kopīgos pasākumos. 25% centra apmeklētāju piedalās deju, 26% – mākslas, 16% – fizisko aktivitāšu, 11% – valodas (latviešu, angļu, vācu valoda) zināšanu uzlabošanas nodarbībās u.c., centru ļoti iecienījušas arī mazo bērnu māmiņas. Brīvprātīgā darba veicēji centrā ir paši svarīgākie un  interesanti ir tas, ka cilvēki ne tikai apmeklē nodarbības, bet arī paši iesaistās kā brīvprātīgie. Grupas veidojas dabīgā veidā, apvienojoties cilvēkiem ar līdzīgām interesēm, pēc kāda laika izvirzās līderis, tiek rīkotas meistarklases (t.sk. kulinārijas), dažādi pasākumi, cilvēki dalās savās zināšanās ar citiem, labprāt tiek ņemti pretī jauni piedāvājumi. Ņemot vērā, ka Latvijā ir spēkā Brīvprātīgā darba likums, lai veiktu brīvprātīgo darbu, jābūt vismaz 16 gadus vecam. Īpaši  “Ābeļziedā”  tiek gaidīti brīvprātīgie, kam angļu valoda ir spēcīga vai dzimtā valoda.
  • Biedrība “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” , savukārt,  iesaista brīvprātīgos dzīvnieku patversmes “Labās mājas” uzturēšanā. Šī patversme tika izveidota jau 1999. gadā kā pirmā patversme suņiem  Latvijā, tika ierīkota pilnībā par ziedojumu līdzekļiem un ir vienīgā patversme Latvijā, kas darbojas īpaši dzīvnieku vajadzībām uzbūvētā ēkā, nodrošinot visiem dzīvniekiem iespēju uzturēties telpās. Patversme šodien paredzēta suņiem un kaķiem un kopš patversmes izveidošanas izglābti jau vairāk nekā 15000 suņu un kaķu. Saimnieka izvēle notiek ļoti rūpīgi un tiek pieņemti arī lēmumi nepiešķirt dzīvnieku, tādējādi rādot piemēru kā pasaulē tiek strādāt ar dzīvniekiem, priekšplānā izvirzot dzīvnieku labturības intereses.

Patversmē ir plašas brīvprātīgā darba iespējas – suņu vešana pastaigās, kaķu socializēšana, fiziskais darbs (teritorijas sakopšana, mazie remonti, mantu pārvietošana u.tml.), kā arī attālinātais darbs atbilstoši savai profesijai (brīvprātīgie arhitekti, juristi, sociālie tīkli, pasākumu organizēšana, dizains, mārketings, labdarības akcijas). Vispopulārākā ir suņu vešana pastaigās, no 16 gadu vecuma to iespējams patstāvīgi, no 10 gadu vecuma ar vecākiem, prasība ir noklausīties kinologa semināru un saņemt apliecinājumu. Dzīvnieku socializācija ir ļoti būtiska, tāpēc to nevar veikt bez zināšanām par suņu psiholoģiju. Savukārt, lai nodarboties ar kaķiem, īpašs seminārs netiek rīkots, taču tiek pārrunāti būtiskākie jautājumi. No 14 gadu vecuma kaķus iespējams socializēt  patstāvīgi, no 6 gadu vecuma kopā ar vecākiem. Pieteikšanās notiek, saskaņojot tikšanos telefoniski ar administratoru. Patversmē ir arī izglābtie  suņi un kaķi no Ukrainas, kā arī brīvprātīgo starpā aktīvi darbojas Ukrainas iedzīvotāji. Reizi mēnesī tiek organizēta atvērto durvju diena, tuvākā plānota 13. maijā 11.00, un visi klātesošie tika laipni aicināti to apmeklēt.

Noslēgumā bija iespēja uzklausīt brīvprātīgās no Ukrainas pieredzes stāstu par brīvprātīgo darbu, darbojoties Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem un biedrībā “Tavi draugi”. 2022. gada 4. martā viņa ieradās Latvijā ar meitu un, tā kā viņām līdzi nebija praktiski nekā, pēc ieteikuma vērsās biedrībā  “Tavi draugi”, kas viņām bez maksas piešķīra nepieciešamās sadzīves lietas. Nesavtīgā palīdzība viņu aizkustināja, līdz ar to viņa atgriezās biedrībā jau nākamajā dienā, piedāvājot savu palīdzību, un  sāka to apmeklēt ik dienu, veicot brīvprātīgo darbu. Pēc kāda laika, piesakoties sociālo pakalpojumu saņemšanai Rīgas Atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, viņa ieraudzīja to, cik šajā centrā ir daudz cilvēku, kam nepieciešama palīdzība, un pieteicās palīdzēt. Sākumā viņa vienkārši kopēja dokumentus, pēc kāda laika apguva visus centra nodrošinātos pakalpojumus un sāka sniegt informāciju. Tādējādi nedēļas pagāja, trīs dienas veicot brīvprātīgo darbu “Tavi draugi”, trīs dienas – Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem. Brīvprātīgais darbs palīdzēja viņai pārvarēt personīgo krīzi un rezultējās arī darba piedāvājumā  –  pēc trīs mēnešiem viņai tika piedāvāts darbs centrā. Viņa izmantoja šo piedāvājumu, jo saskatīja gan unikālu iespēju palīdzēt citiem cilvēkiem, gan arī realizēt sevi.

Brīvprātīgā no Ukrainas aicināja klātesošos, kam ir kaut nedaudz brīva laika, pievienoties brīvprātīgā darbam, jo tas sniedz iespēju iepazīties ar citiem cilvēkiem, kuri ir atvērti un gatavi palīdzēt, un gūt daudz pozitīvu emociju.  Viņas aicinājumam pievienojās pašvaldības darbinieki, daloties savā unikālajā  un neaizmirstamajā pieredzē Rīgas Atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, koordinējot brīvprātīgo darbu pirmajās nedēļās. Dalībnieki tika aicināti iesaistīties brīvprātīgajā darbā, kā arī izmantoja iespēju uzdot sev interesējošus jautājumus par brīvprātīgo darbu klātesošo organizāciju pārstāvjiem. 

Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” īstenotā Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi”  (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros. MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Foto no pasākuma

Rīgas parkos darbu sākušas strūklakas

Ātrāk nekā citus gadus šajā pavasarī darbu sākušas visas Rīgas pašvaldības strūklakas, kas ne vien sniedz estētisko baudījumu iedzīvotājiem un galvaspilsētas viesiem, bet arī veldzi karstajā laikā.

Pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, pie kurām vasarā rīdzinieki un pilsētas viesi labprāt uzturas vai satiekas ar draugiem. Ņemot vērā laika apstākļus, pagājušā gada rudenī strūklakas tika ieziemotas divas nedēļas ātrāk, nekā ierasts, savukārt šajā pavasarī tās sākušas darbu ātrāk. Līdz šim strūklakas sāka pakāpeniski darboties no maija līdz jūnijam.

“Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums strūklakas ir svarīgas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām Vērmanes dārzā, pie Kongresu nama un Esplanādē. Tāpat, domājot par iedzīvotāju iespējām atveldzēties, pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne
  • Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē, kas pēc remonta atsāka darboties pagājušajā gadā. Šo strūklaku  arhitekts un projekta autors ir Kārlis Plūksne.
  • Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums –  vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija  tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā.  Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā. Pērn tika pabeigti strūklakas atjaunošanas darbi un tā atkal iepriecina pilsētas iedzīvotājus un viesus.
  • Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas  Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.
  • Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un  rekonstruētais  Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās  dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus.  Ziedoņdārzā atrodas arī  atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas  būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu. Grīziņkalna baseinam šovasar plānots nomainīt hidroizolāciju.
  • Vecākajā  Rīgas parkā – Viesturdārzā atrodas 1973. gadā uzstādītais, bet vēlāk restaurētais un papildinātais Dziesmu svētku simtgadei veltītais piemineklis, kura ansambli veido arī baseins. Līdz šā gada Dziesmu un deju svētkiem paredzēts veikt baseina tīrīšanu.
  • Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

No šī gada Rīgas pašvaldības strūklakas apsaimnieko uzņēmums “Rīgas meži”.

Plašāka informācija par strūklakām: https://mvd2021.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/struklakas/

Rīga ietērpusies īpašā pilsētvides noformējumā

Gatavojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Rīga ietērpjas tradicionālajās valsts svētku krāsās – pilsētu rotā sarkanbaltsarkanie karogi pie ielu apgaismojuma stabiem, karogu konstrukcijas un pilsētvides plakāti, kā arī vairākās vietās ikviens aicināts apskatīt īpaši veidotus vides dizaina objektus.

Šogad svētku noformējuma galvenais vēstījums ir “Arī Tu esi no svara”. Lai akcentētu Latvijas cilvēku dažādību un nozīmi, pilsētas plakātos izvietoti starptautiski atzītās fotogrāfes Intas Rukas veidotie cilvēku portreti. Informatīvajos stendos, kas izvietoti Rīgas apkaimēs, var iepazīties ar 4. maija pasākumu programmu. 

Latvijas karogi

Rīgas ielas rotā sarkanbaltsarkanie karogi – apgaismojuma un kontakttīklu balstos, mastos un septiņās dizaina konstrukcijās.  Pie autoceļu robežzīmēm “Rīga” kopā ar valsts karogiem braucējus sagaida pilsētas karogi.

Vides objekti

Brīvības pieminekļa pakājē līdz 5. maijam ikviens aicināts turpināt tradīciju – ar ziediem piepildīt Latvijas kartes kontūru, kopīgi radot simbolisku dekoru “Ziedu Latvija”. Tas attēlo mūsu Latviju kā pļavu, ko ar ziediem piepilda tās iedzīvotāji, kopā radot krāšņu un ziedošu savas zemes tēlu.

Brīvības pieminekļa laukumā pie vides objekta “Latvija” var iemūžināt sevi, tuviniekus un draugus kā Latvijas sastāvdaļu Latvijas vārda fotoattēlā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas laukumā eksponēts “NOMAD architects” radītais koka dizaina objekts “Brīvības karogs”. Tā autori katru garāmgājēju aicina pietuvoties karoga simbolā iemiesotajam Latvijas tēlam, saklausīt gaisā virmojošo saspringumu, koka latu klakšķināšanai mijoties ar pilsētas trokšņiem, un doties dažus soļus caur šo karogu, kļūstot par daļu no tā, lai atcerētos, ka mēs katrs veidojam daļu no valsts un nesam tās brīvību.

Vecrīgā, Neatkarības laukumā izvietots mākslinieces Kristīnes Plaudes veidotais vairākus metrus augstais dizaina objekts “Liesma” Latvijas valsts karoga krāsās.

Svētku pasākumi galvaspilsētā

Svētku dienā pilsētā piedāvā ļoti daudzveidīgu svētku programmu vairākās Rīgas apkaimēs:

  • Brīvības laukumā pie Brīvības pieminekļa būs izvietots vides dizaina objekts “Ziedu Latvija”, notiks pūtēju orķestru defilē un svinīgā ziedu nolikšana.
  • Rātslaukumā norisināsies akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”, kurā ikviens aicināts ietērpties tautas tērpā un piedalīties tradicionālajā svētku gājienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam apmeklēt svētku koncertu Rātslaukumā. Koncertā uzstāsies grupa “Auļi”, Katrīna Dimanta, etnofolka grupa “TKP”.
  • Neatkarības laukumā norisināsies pasākums “Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai”, kura laikā, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā par savas brīvības un neatkarības atjaunošanu, Valsts un pašvaldības amatpersonas ziedu piramīdā iestādīs pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” sarūpētus ziedus Ukrainas karoga krāsās. Pasākumā muzikālu sveicienu sniegs jauniešu koris “Balsis” diriģenta Inta Teterovska vadībā.
  • Esplanādē notiks vakara lielkoncerts “Es tevi ieraudzīju zeltā”, kurā uzstāsies vairāki Latvijā atpazīstami mūziķi: Alise Joste, Goran Gora, grupa “Zāle”, “Čipsis un dullais”, “Laika suns”, bet vakara koncertu noslēgs grupa “Turaidas Roze”. Pasākumu varēs vērot arī tiešraidē Rīgas domes Facebook kontā.
  • Nordeķu parkā un Latgales parkā apmeklētāji tiks aicināti piedalīties radošajā darbnīcā visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!” un varēs baudīt jauniešu pūtēju orķestru koncertu.
  • Vērmanes dārzā notiks spēļu diena bērniem kopā ar Ziedoņa klasi, varēs piedalīties radošajās darbnīcās, dažādās aktivitātēs un orientēšanās spēlē “Ziedonis. Neatkarība. Rīga.”

Visas dienas garumā Rīgas kultūras centros varēs apmeklēt svētku koncertus,  izstādes, un 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros vērot bezmaksas spēlfilmas “Māsas” un animācijas filmas “Lielais Indriķis” seansus.

Svētku programma

Papildu informācija par 4.maija norisēm Rīgā:

Ar visiem Valsts svētku pasākumiem un to programmu Rīgā var iepazīties:

Rīgā plānots investēt 60 miljonus apgaismes modernizācijai

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Par šo jautājumu trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

“Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!” 

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

“No CFLA kā PPP kompetences centra skatpunkta lieliski redzam, ka Rīgai ir liels potenciāls PPP projektu īstenošanai: lielais iedzīvotāju skaits, plaša pilsētas teritorija un finanšu iespējas. Ļoti ceram, ka jau šī gada rudenī Rīgas pašvaldība iesniegs CFLA plānotā apgaismojuma projekta finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai projekta rezultātā Rīga kļūtu gaišāka un drošāka. No savas puses nodrošināsim konsultācijas un atbalstu, lai palīdzētu pašvaldībai operatīvi un savlaicīgi sagatavoties projekta īstenošanai.”

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis

Lielākā daļa (aptuveni 83%) no kopējā gaismekļu skaita Rīgā ir dažādu jaudu nātrija gaismekļi, šos nātrija gaismekļus nomainot pret LED gaismekļiem, elektroenerģijas patēriņa samazinājums būs 65% un vairāk, tas ļoti būtiski ietekmēs gan  pašvaldības budžetu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānā aprēķināts, ka visu veco gaismekļu nomaiņa pilsētā samazinās enerģijas patēriņu par 12 617 MWh/gadā, bet sasniegtais emisiju ietaupījums būs 1 409 tCO2 gadā.

Šobrīd ir pieņemts lēmums par Finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) izstrādi. Tas ir PPP likumā noteikts dokuments, kurš obligāti jāizstrādā, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju un publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas lietderību. Tāpat šogad turpināsies jau 2022. gadā sāktais energoaudits, kur 90 % no audita izmaksām sedz finanšu institūcijas “Altum” grantu programma “Energogrants”. Energoaudita rezultātā būs iegūts scenārijs ielu apgaismes sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī veikti nepieciešamo investīciju aprēķini. 2024. gadā norisināsies PPP procedūras sagatavošana, plānots, ka iepirkumu PPP projekta realizācijai varētu izsludināt 2024. gada beigās.

Provizoriskās projekta izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Projekts atbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajām pilsētas attīstības prioritātēm un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna 2022.- 2030. gadam definētajām aktivitātēm.

Jaunu parkletu ierīkošanai Rīgā varēs saņemt līdzfinansējumu līdz 10 000 eiro

Lai Rīgā atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, Rīgas dome 26. aprīlī apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei, šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot kopā 100 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no trijiem pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem. Ar parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem –, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

  • jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
  • jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no četriem līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
  • jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
  • jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.

Uzņēmējiem jāņem vērā, parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt de minimis iespējamo atbalsta limitu.

Lai pieteiktos atbalstam uzņēmējiem, līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.

Vairāk informācijas par āra vasaras kafejnīcu saskaņošanas kārtību riga.lv.

Vairāk informācijas par parkletu atbalsta programmu var saņemt, rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Rīgas iedzīvotājus aicina pieteikties bezmaksas naturalizācijas kursiem

Biedrība “Inovāciju atbalsta centrs” ir uzsākusi pieteikšanos bezmaksas naturalizācijas kursiem 2023. gadā.

Noteikumi uzņemšanai naturalizācijas kursos:

  • jābūt Rīgas iedzīvotājam;
  • jāiesniedz iesniegums (pēc mācību uzsākšanas) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā.

Dalībnieku reģistrācija kursiem notiek tiešsaistes režīmā mājas lapā https://inovacijucentrs.lv/ridzinieki-naturalizejas.php, kā arī sadarbībā ar Pilsonības un  migrācijas lietu pārvaldes nodaļām.

Kopumā bezmaksas kursus šogad varēs apmeklēt 50 Rīgas iedzīvotāji (5 grupas), kas tiešām vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Kursos paredzēta latviešu valodas daļa, Latvijas Satversme, vēsture un kultūra, kopā 60 akadēmiskās stundas. Mācības notiks  Vecrīgā, Palasta ielā 10 (arī Zoom platformā, pēc nepieciešamības).

Plānotais pirmo divu grupu mācību uzsākšanas datums – 27.04.2023., dienas un vakara grupa  (plkst.15:00 un 18:00) divas reizes nedēļā – otrdiena/ceturtdiena.

Šāda veida bezmaksas naturalizācijas kursus biedrība organizē jau kopš 2015. gada. Šajā laikā ar biedrības palīdzību Latvijas pilsonību ieguvuši vairāk nekā 450 Rīgas iedzīvotāji.

Naturalizācijas kursus organizējam projektā “Rīdzinieki naturalizējas – 2023”, Nr. CAAIC-23-43-lī. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Valdes priekšsēdētāja, projektu vadītāja I. Janiša, tālr. (+371) 26172018

TJN “Annas 2” notiks atklātais Latvijas skolēnu elektronikas konkurss “Rīga 2023”

Jau tradicionāli Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” rīko atklāto elektronikas konkursu skolēniem. Konkursa mērķi ir attīstīt bērnu un jauniešu prasmi novērot, eksperimentēt un secināt, kā arī veidot un attīstīt bērnu un jauniešu izpratni par zināšanām un domāšanas paņēmieniem, kas nepieciešami mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Šī gada 10.maijā Tehniskās jaunrades namā (TJN) “Annas 2” norisināsies Atklātais Latvijas skolēnu elektronikas konkurss “RĪGA 2023”. Piedalīties aicināti bērnu un jaunieši vecumā no 10 līdz 19 gadiem.

Programmā elektronikas darbu skate un izstāde, kā arī elektronikas konkursa teorētiskā daļa – zināšanu tests.

Dalībnieki, kas nebūs paspējuši izveidot savu prezentējamo elektronikas konstrukciju, varēs piedalīties pārējās konkursa aktivitātēs un pieredzes apmaiņas pasākumos.

Konkurss norisināsies trijās vecuma grupās:

I grupa: bērni līdz 12 gadiem ieskaitot;
II grupa: jaunieši no 13 līdz 15 gadiem ieskaitot;
III grupa: jaunieši no 16 līdz 19 gadiem ieskaitot.

KĀ PIETEIKTIES?

Līdz šī gada 30. aprīlim aizpildi pieteikuma anketu šeit: https://ej.uz/ns7u

Pirms pieteikuma aizpildīšanas, lūdzam, iepazīties ar konkursa nolikumu šeit: https://ej.uz/Nolikums_Riga_2023

Jau tradicionāli TJN “Annas 2” rīko atklāto elektronikas konkursu skolēniem. Konkursa mērķi ir attīstīt bērnu un jauniešu prasmi novērot, eksperimentēt un secināt, kā arī veidot un attīstīt bērnu un jauniešu izpratni par zināšanām un domāšanas paņēmieniem, kas nepieciešami mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Ziemeļvalstu-Baltijas fizikas olimpiādē (NBPhO) skolēniem no Latvijas 1 sudraba un 5 bronzas medaļas

No 14. līdz 16. aprīlim Tallinā, Igaunijā, norisinājās Ziemeļvalstu-Baltijas fizikas olimpiāde (NBPhO), kurā Latviju pārstāvēja 18 skolēni. Augstāko apbalvojumu – sudraba medaļu – guva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Stanislavs Dubrovskis, savukārt bronzas godalgas izcīnija  Lukass Roberts Kellijs un Ilja Reutins (Ilya Reutin) no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Toms Ozoliņš un Fricis Miķelis Pastors no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kā arī Olita Anastsasija Zadorožnaja no Starptautiskās vidusskolas “Ekziperī”.

Šogad NBPhO piedalījās dalībnieki no 9 valstīm – 4 oficiālās dalībvalstis (Somija, Igaunija, Zviedrija, Latvija) un viesi no Serbijas, Gruzijas, Vjetnamas, Saūda Arābijas un Lietuvas. 

“Olimpiādē uzdevumi bija ar plašu sarežģītības diapazonu. Bija vērojams arī mehānikas un kinemātikas uzdevumu pārsvars. Dalība šajā olimpiādē deva dalībniekiem iespējas veidot kontaktus gan ar citu valstu dalībniekiem, gan ciešākus kontaktus ar pārējiem komandas dalībniekiem. Dažiem dalībniekiem šī bija arī pirmā starptautiskas olimpiādes pieredze,”

pasākuma pieredzē dalās Latvijas skolēnu komandas vadītājs Jānis Cīmurs.

Īpašu Specbalvu par oriģinālāko eksperimentālās daļas risināšanas paņēmienu guva Iļja Niks Stoligvo.

“Pateicos par iespēju piedalīties, brīnišķīgs veids pārbaudīt sevi un savas zināšanas. Kaut arī sasniegums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tai skaitā gadījuma faktora un veiksmes, tā ir nenovērtējama pieredze, kas palīdz attīstīties gan garīgā, gan morālā aspektā. Piedaloties šajā olimpiādē, esmu sajutis manas dvēseles dziļākās tieksmes izzināt pasauli gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā līmenī un pārliecinājies vēlreiz par savu mīlestību – fiziku. Pēc olimpiādes rezultātiem esmu uzaicināts uz Eiropas Fizikas olimpiādi, šo iespēju augsti novērtēju.” 

Iļja Niks Stoligvo

“Es ļoti pateicos iespējai piedalīties starptautiskā līmeņa pasākumā, lai gan valsts olimpiādē dabūju tikai atzinības rakstu. Vairāk darbojoties citā disciplīnā, es dabūju iespēju attīstīties arī starpdisciplināri, rēķinot ļoti augstas grūtības līmeņa fizikas uzdevumus. Man pasākumā bija vislielākais prieks iepazīties ar citu valstu dalībniekiem, it īpaši atrast NBPhO dalībnieku starpā savus vecos paziņas no pasaules ķīmijas olimpiādes. Es uzskatu, ka izdarīju visu iespējamo, tāpēc priecājos par saviem sasniegumiem arī fizikas jomā,”

stāsta Daniils Kargins, olimpiādes dalībnieks, Rīgas 10. vidusskolas skolēns.

Olimpiāde tiek rīkota no 2003. gada kā sacensības starp Igaunijas un Somijas izlasēm, un Latvija tajā piedalās no 2014. gada. NBPhO Latvijas izlasei kalpo arī kā atlase uz Eiropas un Starptautisko fizikas olimpiādi.

Skolēnu dalību olimpiādēs organizē Valsts izglītības satura centrs, ESF projekta “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai” ietvaros, projekta numurs 8.3.2.1/16/I/002.