Arhīvs birkai: Kultūra

Šovasar Rīga uzzied īpašā svētku noskaņā! SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos dārzos un parkos par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem uzziedējušas 15 unikālas puķu dobes. “Rīgas meži” aicina doties pastaigā pa Rīgas dārziem un parkiem, izbaudot ne tikai ziedu krāšņumu, bet arī katras dobes stāstu un māksliniecisko ideju.

Puķu dobju kompozīcijas veidotas, iedvesmojoties no kāda Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā virziena – kormūzikas, tautas un mūsdienu dejas, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, akordeonu, kokļu un tautas mūzikas, teātra mākslas, folkloras un citiem.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra lepojas ar paveikto:

“Katra puķu dobe ir ne tikai skaists akcents pilsētvidē, bet arī mūsu dārznieku rūpīga darba, pacietības un mīlestības pret savu darbu rezultāts. Tās tiek veidotas un lolotas visdažādākajos laika apstākļos – saulē, lietū, vējā – ar lielu atbildību. Esmu patiesi gandarīta, ka šogad sabiedrība var ne tikai priecāties par ziedu krāšņumu, bet arī ieraudzīt katras dobes īpašo Dziesmu svētku stāstu.”

Šogad pirmo reizi plašākai sabiedrībai pieejama arī informācija par katrā dobē izmantotajām augu šķirnēm – tās iespējams aplūkot “Rīgas mežu” mājaslapā sadaļā “Dārzi un parki” (www.rigasmezi.lv/vasaras-puku-dobes-2025), kā arī klātienē pie dobēm izvietotajās informatīvajās plāksnītēs ar QR kodiem.

Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes izvietotas gan Rīgas centra parkos, gan apkaimēs – Esplanādē, Kronvalda parkā, pie Brīvības pieminekļa, Vērmanes dārzā, Zemitāna laukumā, Mežaparkā, Bastejkalnā, Ziedoņdārzā, Uzvaras parkā un citviet.

Puķu dobju karte

 

Pastaigās pa Rīgas parkiem varēs doties visu vasaru, vērojot, kā krāšņi saplaukst un sazied augu stādījumi. Puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās un augusta sākumā, kad norisināsies trešais “Rīgas mežu” rīkotais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls. Tā laikā apmeklētāji tradicionāli tiks aicināti balsot par savu favorīta dobi.

Rīgas vasaras puķu dobes šogad veido vairāk nekā 30 000 ziedaugu no aptuveni 190 šķirnēm – begonijas, balzamīnes, dālijas, gauras, verbenas un citi augi pārsteidz ar savu krāsu, faktūru un kompozicionālo daudzveidību.

“Rīgas meži” aicina rīdziniekus un pilsētas viesus iepazīt galvaspilsētas parkus, izbaudot puķu dobju krāšņumu un Dziesmu svētku stāstus, kas šovasar uzzied arī ziedu valodā!

Skolēnu Dziesmu un deju svētku puķu dobju ceļvedis:

Dziesmu un deju svētku puķu dobju digitālā karte “Rīgas mežu” mājas lapāŠEIT.

Puķu dobju saraksts un atrašanās vietas:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols)
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs)
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”)
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”)
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”)
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas)
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots – dziesma “Atmostas Baltija”)
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā)
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava)
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde)
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis))
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska)
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils)
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas)
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi)

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.


 

Šovasar Pārdaugavas apkaimē norisinās pirmais Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs ar tēmu “Pārnesumi”, kura izvēlētais mākslas veids ir fotogrāfija.

Plenērā piedalās fotomākslinieki no Baltijas un Somijas, kuri, iemūžinot Pārdaugavas ainavas, dokumentē konkrētas vietas, cilvēkus un noskaņas. Plenēra rezultātā darbi jau drukātā formā atgriezīsies Pārdaugavas pilsētvidē, piedāvājot skatītājiem iespēju ieraudzīt šo apkaimi neierastā, vai arī ļoti personiskā un atpazīstamā skatījumā. Tāpēc projekta tēmai izvēlēts nosaukums “Pārnesumi” — atsauce uz vizuāliem un emocionāliem vēstījumiem, kas pārvietojas starp autoru un skatītāju.

Pilsētvidē eksponētie mākslas darbi būs kā nelielas laikmetīgās kultūras saliņas jeb logi uz plašāku laikmetīgās mākslas pasauli.

Plenēram uzaicināti fotogrāfi ar atšķirīgām vizuālajām pieejām un mākslinieciskajiem rokrakstiem, lai Pārdaugavas atainojums būtu daudzslāņains gan tematiski, gan emocionāli.

Mākslinieku Henrika Dunkera (Somija) un Tadas Kazakeviča (Lietuva) pieejas ir dokumentālas. Dunkeru vairāk interesē priekšmetiskās vides estētiskais un kompozicionālais tvērums, savukārt Kazakevičs koncentrējas uz konkrētu tēmu izpēti un cilvēkstāstu dokumentēšanu.

Arī Vikas Ekstas (Latvija) uzmanības centrā ir cilvēks — bieži pašportrets —, jo māksliniece savas izvēlētās tēmas risina caur personisko pieredzi.

Krista Mölder (Igaunija) savukārt fokusējas uz universalizētu telpas un skatītāja pieredzi, pētot dabas un arhitektūras formu savstarpējo attiecību.

Alnis Stakle (Latvija) fotogrāfijai pieiet konceptuāli un pētnieciski, strādājot ar vēsturisku, sociālpolitiski un emocionāli piesātinātu tematiku.

Plenēra ietvaros autori Rīgā viesosies jūnija un jūlija laikā, tam sekos fotomateriāla atlase un apstrāde, bet plenēra noslēgumā, rudenī, tiks izdots plenēra katalogs ar projekta laikā tapušajām fotogrāfijām un mākslinieku stāstiem par Pārdaugavā sajusto.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienības
Projektu vadītāja
e-pasts: Ieva.naglina@riga.lv
Tālrunis: +371 67181940

 

Kultūras centra “Iļģuciems” 1. stāva telpa šovasar pārtapusi par Vasaras mākslas galeriju, un tajā līdz 31. augustam apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Caur manu | tavu logu” – veltījums Iļģuciema apkaimei. Izstādes ietvaros divās jūlija sestdienās – 5. un 26. jūlijā – notiks bezmaksas radošās darbnīcas ar izstādes māksliniekiem.

5. jūlijā no plkst. 12.00 līdz 14.00 – formveides darbnīca ar Oto Holgeru Ozoliņu un kuratores Robertas Atrastes ekskursija izstādē.

Darbnīcā mākslinieks Oto Holgers Ozoliņš dalīsies pieredzē par radošo impulsu notveršanu un sava radošā procesa tehnisko pusi. Dalībnieki iepazīs tēlniecības materiālus un instrumentus, tostarp savas rokas kā būtisku rīku, izmantojot arī uzskates materiālus no anatomijas mācību grāmatām.
Praktiskajā daļā dalībnieki veidos savu pirkstu atlējumus ģipsī, tādējādi gūstot tiešu pieredzi formveides procesā. Rokas šajā darbā kļūs ne vien par rīku, bet arī par mākslas objektu, padziļinot izpratni par tēlniecību un tās izteiksmes iespējām.

Pirms darbnīcas ekskursijā pa izstādes ekspozīciju vedīs viena no izstādes kuratorēm, Roberta Atraste.

 26. jūlijā no plkst. 12.00 līdz 14.00 – grafikas darbnīca ar Raiti Hroloviču.

Darbnīcā mākslinieks dalīsies ar to, kas viņu iedvesmo radošajā darbā – tās bieži ir vispārcilvēciskas tēmas, sajūtas un dzīves stāvokļi, kas aktuāli visos laikos. Raitis Hrolovičs savā mākslā tiecas strādāt impulsīvi un spontāni, bieži izvēloties neierastus materiālus, arī tādus, kas tradicionāli nav raksturīgi glezniecībai.

Darbnīcā apmeklētāji varēs iejusties mākslinieka lomā un iepazīt viņa darbu “Kādā saulainā dienā mēs nolemjam uzkāpt kalnā” un tā tapšanas procesu.

Lai labāk izprastu, kā šis darbs radies, Raitis Hrolovičs iepazīstinās ar sausās adatas (no franču valodas: pointe-sèche) grafikas tehniku, kurā ar skrāpējumiem tiek veidots attēls cietas virsmas plāksnē jeb klišejā. Šie zīmējumi bieži atgādina vitrāžu rakstus. Pēc tam klišeja tiks tonēta ar temperas krāsu, piešķirot attēlam īpašu vizuālo dziļumu un noskaņu.

Dalība abās darbnīcās bez maksas.


Oto Holgers Ozoliņš (1997) absolvējis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, 2022. gadā ieguvis humanitāro zinātņu bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, vizuāli plastiskajā mākslā, tēlniecībā. Kopš 2018. gada piedalās grupu izstādēs un 2022. gadā sarīkoja personālizstādi “400 RĪTI” galerijā “Smilga”. Jaunais mākslinieks savā daiļradē ironiskā veidā runā par sabiedrībā aktuālām tēmām, izmantojot tēlniecības metodes. Šobrīd turpina maģistra studijas Latvijas Mākslas akadēmijā tēlniecības katedrā.

Raitis Hrolovičs (1988) studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozarē un papildinājies Escola Massana Barselonā. Apvienojot glezniecības, grafikas un tēlniecības izteiksmes līdzekļus, Hrolovičs rada dažāda veida instalācijas. Viņa vizuālā valoda ir izteikti monumentāla – gan formas, gan aplūkoto tematu ietvaros. Raitis Hrolovičs izstādēs piedalās kopš 2009. gada un no 2012. gada strādā par zīmēšanas pasniedzēju Jaņa Rozentāla Mākslas skolā. Mākslinieks regulāri organizē personālizstādes, kā arī piedalās grupu izstādēs, pēdējā no tām 2024. gadā rīkotā izstāde “DISIDENTS” Stūra mājā.

Laikmetīgās mākslas izstāde “Caur manu | tavu logu” Iļģuciema Kultūras centra pagalmā un telpās atklāj apkaimes ikdienu ar tās iemītniekiem un ainavu caur četru mākslinieku darbiem, kas aicina paraudzīties uz Iļģuciemu ar jaunu skatienu.

Oto Holgera Ozoliņa plastmasas cauruļu skulptūras “Ganības” iemieso mūsdienu “zvērus” – dārza tehniku, kas ikdienā sastopama Iļģuciema pagalmos, savukārt Ieva Putniņa pievērsusies kaķiem kā vietējai kopienai, radot dzīvīgas skulptūras. Agnese Čemme savā darbā “Klejojošās kāpas” atklāj apkaimes dabisko ainavu un personīgās atmiņas par vietu, iemiesojot tās formās, kas rezonē kā mūzika. Tikmēr Raitis Hrolovičs, ar no celtniecības materiāliem veidotu instalāciju un grafisku noveli, aicina skatītāju spoguļoties, sajust gaismu un atklāt jaunas nozīmes šķietami pazīstamajās lietās.

Izstāde “Caur manu | tavu logu” apskatāma līdz 31. augustam Iļģuciema Vasaras mākslas galerijā, Lidoņu ielā 27 k–2, Rīgā, katru dienu no plkst. 11.00 līdz 18.00.

 

Turpinot tradīcijas, jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas Mazā ģilde vasaras mēnešos rīdziniekiem un Rīgas viesiem dāvina bezmaksas džeza koncertus ceturtdienu pēcpusdienās. Līdz pat 28. augustam KTMC “Mazā ģilde” dārzā katru ceturtdienu plkst. 17.00 būs iespēja dzirdēt džeza mūzikas skaņas atzinīgi novērtētu Latvijas mūziķu izpildījumā.

Jūnijā Vecrīgas sirdī jau uzstājās “City Jazz Riga” bigbends Kārļa Vanaga vadībā, bet jūlijā un augustā būs iespēja baudīt “Jam Orchestra” un Toma Rudzinska kvartetu.

10., 17., 24. un 31. jūlijā muzicēs grupa “Jam Orchestra”. Mūziķi izpildīs enerģisku, uz džeza/roka/blūza tendētu mūziku, kuras galvenais autors un aranžētājs ir izcilais grupas ģitārists, JVLMA pasniedzējs, Andrejs Jevsjukovs. “Jam Orchestra” sastāvā muzicēs basģitārists Pēteris Liepiņš, sitamo instrumentu meistars Gundars Lintiņš, komponists un ģitārists Andrejs Jevsjukovs, saksofonists Zintis Žvarts un taustiņinstrumentālists Artjoms Sarvi.

 Savukārt, 3.jūlijā, kā arī 7., 14., 21., 28. augustā muzicēs Toma Rudzinska kvartets. Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas vadošajiem inovatīvākajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar savu unikālo skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās, Rudzinskis pārstāv mūsdienu Latvijas džeza mūziķu paaudzi Eiropā. Toma Rudzinska kvartetā mainīgā sastāvā uzstāsies arī kontrabasists Toms Poišs, bundzinieks Rinalds Maksimovs, pianists Tuomo Uusitalo, u.c. repertuārā piedāvājot no tradicionālā džeza līdz mūsdienīgākiem skanējumam, iekļaujot elektroniskus instrumentus.

Koncertciklu “Džezs Vecrīgā – Mazās ģildes dārzā” ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Šajā gaitā kopā ar vides gidu Jāni Šlūki un speciālistiem no Dabas aizsardzības pārvaldes dosimies uz dabas liegumu “Vecdaugava”, lai uzzinātu, kas padara pļavu tik vērtīgu, lai tā tiktu iekļauta aizsargājamo dabas teritoriju tīklā ar nosaukumu Natura 2000, ko aizsargā Eiropas Savienības tiesību akti.

Vasara ir savā pilnbriedā, kad zied tādi aizsargājamie augi kā jumstiņu gladiolas un jūrmalas armērijas. Vēl arī pļavas silpurenes nav zaudējušas savus izpūrušos “matu ērkuļus” un ir viegli pamanāmas, bet atvašu saulrietenis turas nostāk no pļavas apmeklētāju acīm – mēģināsim mūsu 3. gaitā ieraudzīt arī tos.

Šoreiz meklēsim gan pieminētos – vispopulārākos mūsu pļavas augus, gan tos, kuri mazāk zināmi un izskatā necilāki, taču ir tikpat vērtīgi un aizsargājami. Savā ceļā sastapsim arī kādu kukaini un putnu, bet nevar droši paredzēt, tieši kuru.

Pulcēsimies Vecāķu prospekta un Skanstnieku ielas krustojumā plkst.11.00.

Pastaigai var noderēt ūdensnecaurlaidīgi apavi, lai varam droši doties arī uz mitrākām pļavas vietām, kā arī galvassega aizsardzībai pret sauli.

Nokļūšana Vecdaugavā: ar 24. autobusu no Rīgas centra vai Mangaļsalas un 58. autobusu no Purvciema – izkāpšana pieturā Skanstnieki. Braucot ar vilcienu, izkāpšana stacijā Vecdaugava. Pie mums var braukt arī ar personīgo auto vai velosipēdu. Visi esat laipni gaidīti!

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

Līdz 30. augustam NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. un 2. stāva gaitenī apskatāma Fotokluba RĪGA organizēta izstāde “Zirgs fotogrāfijā”.

Zirgs fotogrāfijā – ne tikai majestātisks dzīvnieks, bet arī mūžīgs iedvesmas avots māksliniekiem un fotogrāfiem. Šī izstāde iepazīstina ar zirga attēlojumu no dokumentālām fotogrāfijām līdz mākslinieciskiem, eksperimentāliem darbiem, kas atklāj zirga simboliku, eleganci un emocionālo saikni ar cilvēku. Fotogrāfijās iespējams izjust zirga spēku un grāciju, tā kustības dinamismu un rakstura nianses. Vai tas būtu kā dzīvīgais sporta partneris, uzticamais sabiedrotais vai brīvības iemiesojums, zirga tēls vienmēr ir runājis daudzveidīgā vizuālā valodā.

Fotogrāfi savos darbos ne tikai atspoguļo zirgu fizisko skaistumu, bet arī tā dvēseliskumu un nozīmību cilvēces kultūras vēsturē. Izstādes “Zirgs fotogrāfijā” dalībnieki ir Fotokluba RĪGA biedri. Šis klubs ir viens no vecākajiem Latvijā, un tajā darbojas gan pieredzējuši fotogrāfi, gan jaunie talanti. Fotokluba biedri regulāri rīko personālizstādes, piedalās kopizstādēs, festivālos un konkursos, veicinot fotomākslas attīstību.

Izstādi rīko Latvijas Radošo fotogrāfu asociācija, tās autori: Eiženija A. Freimane (mākslinieciskā vadītāja), Ilga Beča, Jānis Bečs, Gunārs Nešpors, Jevgeņija Šteinberga, Vadims Uhanovs un Mārtiņš Varbūts.

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Laipni aicinām visus interesentus!

 

“NVO nama ziņas” jūnija numurā uz sarunu aicinājām biedrības “eS14” valdes locekli Māri Jansonu, lai uzzinātu vairāk par nesen dibināto organizāciju un nupat atvērto kopienas centru Sarkandaugavā. Runāsim par biedrības pirmajiem soļiem, pašreizējo darbību un iecerēm turpmākajai attīstībai.

“Tādi projekti kā Sīmaņa ielā 14 ir reti – es pat teiktu, visticamāk, reizi mūžā – bet tas nebūtu varējis notikt bez daudziem dažādiem iepriekšējiem projektiem, kuros uzkrāta pieredze, ticība saviem spēkiem un, pats galvenais, iepazīti daudzi forši un varoši cilvēki.”

Māris Jansons

Pilnu interviju, kā arī informāciju par pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet jūnija “NVO nama ziņas” numurā!

  “NVO nama ziņas” jūnija numurs!

Citi “NVO nama ziņas” numuri skatāmi – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldības metu konkursam “Neatkarības laukuma attīstība” iesniegti 9 metu piedāvājumi. Šonedēļ žūrija sāks metu vērtēšanu, un konkursa rezultāti tiks paziņoti augusta sākumā.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, novērtējot Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 20 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības Infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirti 7000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 5500 eiro, trešās vietas ieguvējam – 4500 eiro. Plānots piešķirt arī divas veicināšanas godalgas 1500 eiro apmērā. Pēc konkursa noslēguma paredzēta sarunu procedūra ar uzvarētāju, lai uzsāktu būvprojekta izstrādi.

Žūrijas komisijā strādā biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vada Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Jau ziņots, ka šā gada martā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.


Par Neatkarības laukumu

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880.gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987.gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018.gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4.maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

 

Ar koncertiem, deju uzvedumiem, dažādām aktivitātēm Rīga aicina galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus uz dažādiem ielīgošanas pasākumiem, ko sarūpējusi Rīgas pašvaldība.

Ielīgošana Rātslaukumā, Vecmīlgrāvī un Uzvaras parkā

18. jūnijā Rātslaukumā no plkst. 19.00 norisināsies deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības, kurā piedalīsies tautas deju ansamblis un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Līgo”, “Sen Līgo”, deju ansamblis “Daiļrade”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Daiļrades zelts”, bērnu tautas deju ansamblis “Dzintariņš”, senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi”. Koncertu vadīts aktrise Zane Burnicka.

18.jūnijā Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā no plkst. 19.00 notiks pasākums “Saimes talkā svinam Jāņus!” – tautas deju ansambļa “Dejotāju Saime” deju uzvedums kopā ar Ziemeļblāzmas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Auda”, folkloristu Andri Kapustu un tautas muzikantiem.

19. jūnijā no plkst.11.00 līdz 11.30 un no plkst. 13.00 līdz 13.30 Rātslaukumā, kā arī no plkst. 12.00 līdz 12.30 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā norisināsies ielīgošana ar orķestri “Rīga”, kurā izskanēs populāras melodijas no R. Paula un grupas “Labvēlīgais tips” repertuāra.

19. jūnijā no plkst. 17.00 gaidāms Jāņu ielīgošanas pasākums “Jāņa sēta” Uzvaras parkā, kur varēs izbaudīt Rīgas folkloras kopu un bērnu vokālā ansambļa “Knīpas un Knauķi” koncertu, radošās darbnīcas, gleznošanas plenēru, vainagu vīšanas darbnīcu un lielās koka spēles. Pasākuma otrajā daļā uzstāsies etno kompānija “Zeidi”, bet vakara noslēgumā visi aicināti uz dančiem kopā ar Rīgas Danču klubu.

No 20. jūnija Doma laukumā norisināsies tradicionālais Zāļu tirgus, kurā varēs iegādāties tradicionālās jāņuzāles, Jāņu vainagus, amatnieku darinājumus, vasaras ražas veltes no Latvijas laukiem. Tirgus noskaņu bagātinās skatuves programma ar dziesmām un tautas dejām. Tirdziņa darba laiks no plkst. 9.00 līdz 19.00.


Vairāk par ielīgošanas un Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Visu jūniju, trešdienu un ceturtdienu vakaros, turpinās daudzveidīga kultūras pasākumu programma mobilajās kultūrtelpās “Strops” Rīgas apkaimēs, kas tapusi ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

PASĀKUMU PROGRAMMA

26. jūnijā plkst. 19.00 Imantā ar enerģisku koncertu uzstāsies grupa “Rahu”, kurā tautas mūzika savīsies ar dzīvu ritmu un dančiem – skanēs latviešu un pasaules deju melodijas, kas ieraus klausītājus kopīgā dejā.

26. jūnija vakarpusē Ķengaraga “Stropa” apmeklētājus priecēs muzikālās apvienības “Labums” koncerts. Tās repertuārā ir gan Imanta Kalniņa kompozīcijas, gan pašu sacerētas un sev tuvu autoru dziesmas. Apvienībā muzicē Simona Rača-Rūce, Jānis Rūcis un Roberts Dinters.

Ielīgošanas pasākumi apkaimēs

 

Šogad ir sarūpētā arī plaša ielīgošanas pasākumu programma “Stropos”. 18. jūnijā no plkst. 18.00 Pļavnieku Zaļās birzs “Stropā” notiks ielīgošanas pasākums ar dziesminieci Aneti Kozlovsku, folkloras grupu “Laiksne” un postfolkloras grupu “Daba San”. Dziedāsim Jāņu dziesmas, dejosim un gatavosimies Līgo svētkiem!

Arī Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā no plkst. 18.00 gaidāms ielīgošanas pasākums ar vainagu pīšanas darbnīcām bērniem un lustīgām Līgo dziesmām, kopā ar Ievu Sutugovu, Laimu Miltiņu-Rodi un Elīnu Čampari. Vakara noslēgumā visi aicināti uz tradicionālajiem dančiem un rotaļām ar tautas mūzikas grupu “Teikas Muzikanti”.

Ziepniekkalnā Ēbelmuižas parka “Stropā” 18. jūnijā plkst. 19.00 vasaras saulgriežus ieskandinās Juris Kaukulis un enerģiskā etno kompānija “Zeidi”. Aproču veidošanas un hennas tetovējumu darbnīca ar latvju rakstiem nodrošinās radošā apvienība “Sapnīca”.

Pirms pasākuma plkst. 18.00 iedzīvotājiem būs iespēja satikt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori un Ziepniekkalna apkaimes biedrības ļaudis, lai pārrunātu apkaimē aktuālo, savukārt bērniem būs iespēja piedalīties radošās aktivitātēs.

Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā 19. jūnijā plkst. 19.00 paredzēts ielīgošanas pasākums, kurā notiks Jāņu dziesmu dziedāšana un rotaļās iešana ar folkloras kopu “’Banga”’. Tā būs iespēja papildināt savu dziesmu pūru Jāņu vakaram, lai svinēšana būtu skanīgāka un lustīgāka.

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā 19. jūnijā plkst. 19.00 gaidāma ielīgošana ar grupu “Zāle”. Koncertā tiks atskaņotas dziesmas no visiem indie/post-folkloras grupas “Zāle” albumiem, kā arī vairāki vēl neizdoti skaņdarbi un pirmatskaņojumi. Aproču veidošanas un hennas tetovējumu darbnīcu ar latvju rakstiem nodrošinās radošā apvienība “Sapnīca”.

No plkst. 18.00 apmeklētājiem būs pieejams Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punkta koordinators jautājumiem un atbildēm par apkaimes attīstības un labiekārtošanas aktualitātēm un iesaisti pašvaldības darbā.

Savukārt 19. jūnijā Strazdumuižas parka “Stropā” no plkst. 19.00 notiks ielīgošanas pasākums ar Rīgas Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansambli “Zeltskariņi” un folkloras draugu kopu “Skandinieki”, notiks arī bērnu radošās darbnīcas.

Šajā vasarā Rīgā darbojas septiņas mobilās kultūrtelpas “Strops” – Rīgas centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā un Čiekurkalna bibliotēkas dārzā, Ēbelmuižas parkā, kultūras centra “Imanta” pagalmā, Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Pļavnieku Zaļajā birzī un Strazdumuižas parkā Juglā.

“Stropos” apmeklētāji var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises. Šogad jūnijā un jūlijā “Stropos” notiks vairāk nekā 30 pasākumu, kuru rīkotāji ir pašvaldības kultūras iestādes.

Šie pasākumi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejami bez maksas.


📌 Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Strops” visas vasaras garumā var uzzināt: